DB Viedoklis

DB viedoklis: Universālie kareivji un birku karināšana

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 31.07.2015

Jaunākais izdevums

Informācijas nopludināšana kalpo arī kā sabiedrības reakcijas tests – tā jaunumus sagremos vai izspļaus

Papildus baumām par iespējamiem valdības krišanas scenārijiem un nākamajiem premjeriem, publiskajā telpā parādījušās arī runas par nozīmīgā energouzņēmuma Latvijas gāze potenciālo vadītāju. Turklāt šoreiz neoficiālas informācijas izplatīšanā iesaistījusies pat ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola, telekanālam LNT apliecinot, ka runas par to, ka ekspremjers Aigars Kalvītis varētu kļūt par a/s Latvijas gāze jauno valdes priekšsēdētāju, dzirdējusi pat savas ASV vizītes laikā. Aigars Kalvītis, kas bijis ne tikai tā saukto Latvijas trekno gadu premjers, bet arī ekonomikas un zemkopības ministrs, sevi kā universālais kareivis ir pierādījis, darbojoties Lattelecom un Latvijas Balzāms padomēs, kā arī vadot hokeja klubu Dinamo.

Protams, ka a/s Latvijas gāze (LG) vadītāja izvēle ir tikai un vienīgi šī uzņēmuma akcionāru ziņā, taču tas nekavē viedokļu parādīšanos publiskajā telpā, ko arī, izvēloties kolorītu personu, varēja sagaidīt. Prasības LG vadītājam ir izvirzītas ļoti augstas – bez profesionālām prasmēm jābūt arī izcili komunikablam, ar ļoti augstu IQ, ētiskam un nesavtīgam. Par šīm spējām Aigara Kalvīša sakarā šobrīd gan neviens vēl nav oficiāli izteicies, toties tiek paustas bažas par it kā pārāk draudzīgām viņa attiecībām ar Krievijas gāzes piegādātāju Gazprom un sacīts, ka, esot Latvijas valdības vadītājs, Kalvītis it kā nepietiekami aktīvi vērtējis Latvijas gāzes tirgus liberalizācijas iespējas. Par to, kas ir «pārāk draudzīgas» attiecības ar galveno uzņēmuma akcionāru un piegādātāju, varētu vēlēties atskaites kritērijus, bet otrais pārmetums vienkārši nav patiess. Tieši A. Kalvītis kā ekonomikas ministrs 2002. gadā sagatavoja likumu par Latvijas gāzes tirgus liberalizāciju, kuru Saeimā aizstāvot, apelēja pie Latvijas rūpniecisko patērētāju tiesībām izvēlēties alternatīvu gāzes piegādātāju. Zīmīgi, ka «par» šī likuma nodošanu atbildīgajai komisijai balsoja Tautas partija un PCTVL, bet «pret» Jaunais laiks, ZZS un TB/LNNK. Kad 2005. gadā A. Kalvītis jau bija premjers, Saeimā tika iesniegti arī attiecīgi grozījumi Enerģētikas likumā, un arī tolaik Kalvītis publiski pauda viedokli par iespējami ātrāku gāzes tirgus liberalizāciju.

Personīgi nevērtēju Aigaru Kalvīti ne kā labu, ne kā sliktu a/s Latvijas gāze vadītāju, jo šāda viedokļa paušana būtu ārpus manas kompetences. Taču esmu pret klišejisku domāšanu un «birku piekarināšanu» cilvēkiem, vadoties no subjektīvām politiskām simpātijām un kļūdainiem pieņēmumiem. Var tikai novēlēt, lai a/s Latvijas gāze tiek atrasts tāds vadītājs, kas nodrošina veiksmīgu jauno tirgus izaicinājumu pārvarēšanu ģeopolitiski pašlaik ļoti saspringtajos apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas nopludināšana kalpo arī kā sabiedrības reakcijas tests – tā jaunumus sagremos vai izspļaus

DB viedokli lasiet, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Rigvir holdinga valdes priekšsēdētāju Jurģi Auziņu

Lelde Petrāne, 25.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Rigvir holdinga valdes priekšsēdētājs Jurģis Auziņš.

Trīs svarīgākie fakti par Jūsu pārstāvēto uzņēmumu? Ar ko Jūsu uzņēmums ir unikāls?

Rigvir holdinga nosaukums ir tāds pats kā uzņēmuma ražotajām zālēm, tātad tas nes tās pašas vērtības un uzdevumus, ko konkrētās zāles. Tās ir unikālas ar to, ka ir pasaulē pirmās reģistrētās dzīvu vīrusu saturošās zāles vēža ārstēšanai un joprojām vienīgās, kas satur naturālu vīrusu bez gēnu modifikācijas. Rigvir ir onkoloģijas nozares - vēža viroterapijas - pamatlicējs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir jāsadala riski starp druku un digitālo saturu, kā arī izdzīvošanai nepieciešami komercprojekti, norāda vienas no lielākajām Latvijas mediju izdevniecībām – Rīgas Viļņi – īpašniece Aija Šmidre

SIA Izdevniecība Rīgas Viļņi Aijas Šmidres vadībā no viena izdevuma izaugusi līdz kompānijai ar četrdesmit nosaukumiem drukāto mediju industrijā un digitālajā pasaulē. Tieši abu ciešā sazobe neļauj novīst nedz viena, nedz otra panākumu pļavai. Tās zaļo gluži tāpat kā uzņēmējas smalki iekoptais piemājas dārzs – viņas iedvesmas avots. Visās jomās gan ir arī sava cietā garoziņa un kļūdas, kam jātiek pāri. A. Šmidre ir kā kaķis, kas krīt uz kājām. Neatkarīgs raksturs, optimisms, neatlaidība un mērķtiecība ir viņas nosauktie trumpji veiksmīgai uzņēmējdarbībai. No Dienas Biznesa puses gribas pievienot vēl arī pacietību. «Es zinu, ka gan jau. Protams!» To saimniece saka par savu vistēriju, kas vēl ne reizi nav ziedējusi. Viņa pacietīgi gaida un nav atmetusi domu par to jau piekto gadu. Arī savu biznesu viņa dēvē par lēnu, garu, riskantiem soļiem bagātu ceļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Dubultie standarti kā nepilsoņa pase

Raivis Bahšteins, DB galvenās redaktores vietnieks, 22.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera plaši kritizētā runa tomēr atnesa arī dažus jaunus un aktualizēja dažus vecus tematus. Tostarp Junkera pieminētā Eiropas Savienības pilsoņu nevienlīdzība, ražotājiem pametot Austrumeiropas valstīm otrās šķiras produktus. Junkers vizualizēja savu stāstījumu, piesaucos dažādas ēdmaņas. Ja esam tas, ko ēdam, tad sanāk, ka otrās šķiras produktus ēdošie Eiropas Savienības pilsoņi kļūst par otrās šķiras pilsoņiem, vai ne tā? Lai gan par jaunajām dalībvalstīm Baltijas valstis vai Čehiju un Slovākiju dēvēt pēc 13 statusā pavadītiem gadiem ir kļuvis samērā nepieklājīgi, mums joprojām cenšas uzspiest piedalīšanos jaunuļu «iesvētībās». Tikpat labi par jaunajām dalībvalstīm varētu saukt arī deviņus gadus agrāk uzņemto Zviedriju vai Austriju. Velkot zināmas paralēles, jauno dalībvalstu birkas karināšana ir kā nepilsoņu pasu dalīšanas turpināšana Latvijā ilgus gadus pēc PSRS gala. Statuss ir mainījies, bet «pavadošie netikumi» nezūd.

Eiropas Austrumu plauša, kā mūsu «bloku» nodēvēja Junkers, spiesta absorbēt rietumnieku «sveicienus» no īpaši mums paredzētajām ražošanas līnijām. Sociālajos tīklos vairākkārt ir klejojušas bildes ar viena zīmola produkciju, kas gatavota vecās Eirops valstīm un jaunākajām māsām mūsu galā. Kā pagājušajā nedēļa rakstīja The Guardian, pārtikas un dzērienu kompānijas gadiem ilgi ir krāpušās, maldinot Austrumeiropas pircējus, jo pārdevušas pazīstamu zīmolu produktu švakākas versijas. Lieliski, ka beidzot par to bez smīna runā arī «tajā pusē», tomēr lietot pagātnes formu gan ir nevietā un pāragri. Nejaukie rietumnieki, kas izmanto mūsu vēl neizdzisušo spīdumu acīs pēc jebkura importa štrunta? Jā, bet arī paši neesam labāki. Nesen apmeklēju pašmāju ražotni, kas arī gatavo produkciju divās līnijās – augstas kvalitātes produkciju eksportam, bet vietējam tirgum produkti top, izmantojot lētākas izejvielas, lai gan nosaukums ir viens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Kā kreditēšanas tendences vērtē uzņēmumi un kā - bankas?

Žanete Hāka, 05.01.2018

1. attēls. MVU pieprasījums pēc kredītiem banku un uzņēmumu vērtējumā

(par pieprasījuma pieaugumu ziņojošo banku neto skaits un par finansējuma vajadzību pieaugumu ziņojošo uzņēmumu neto skaits, %)

Piezīmes:

1 – vidēji 1. un 2. gada ceturksnī;

2 – līdz 2014. gadam ir pieejami dati par banku vērtējumu par uzņēmumu pieprasījumu kopumā, neizdalot MVU sektoru;

3 – vidēji banku kredītiem un banku kredītlīnijām, overdraftiem, kredītkartēm 1. pusgadā;

4 – aptaujas dati par uzņēmumu finansējuma pieejamību publicēti par 2009., 2011. un 2013. - 2017. gadu Eiropas Komisijas mājas lapā.

Datu avots: Latvijas Bankas dati, Eiropas Komisijas mājas lapa, autora aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās spēcīga tautsaimniecības attīstība nav iedomājama bez finanšu sektora līdzdalības. Lai tautsaimniecība varētu sekmīgi attīstīties, uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem (MVU), nepieciešamas ārējais finansējums. Lai gan pieejami dažādi alternatīvi finansējuma avoti, Latvijā ierastākā uzņēmumu finansējuma forma ir banku kredīti, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne.

Latvijā uzņēmumu kreditēšana pēdējo gadu laikā pakāpeniski atkopjas, taču vienmēr var vēlēties ko labāku. Tajā pašā laikā vairākās eiro zonas valstīs uzņēmumu kredītu procentu likmes ir zemākas un kredītu atlikuma pieaugums straujāks. Kas nosaka Latvijas uzņēmumu kreditēšana attīstības tendences?

Vairāki avoti sniedz atbildi uz jautājumiem par uzņēmumu kredītu pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī tos iespaidojošiem faktoriem. Viens no šādiem avotiem ir eiro zonas banku kreditēšanas aptauja, kurā sniegts banku viedoklis par dažādiem kredītu veidiem, tostarp aizdevumiem uzņēmumiem. Eiro zonas bankas jau kopš 2003. gada katru ceturksni novērtē uzņēmumu kredītu piedāvājuma un pieprasījuma pārmaiņu virzienu un relatīvo lielumu, kā arī šīs pārmaiņas ietekmējošus faktorus [1]. Raksturojot kredītu standartus, kā arī piedāvājumu, bankas sniedz viedokli arī par kredītiem MVU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Ekonomikas ministre Ilze Indriksone nāca klajā ar paziņojumu sociālajā tīklā Twitter: “Esam raduši risinājumu publiskot sarakstu, kas eksportē uz Krieviju vai Baltkrieviju. Esmu uzdevusi sarakstu publicēt @CSP_Latvija (Centrālā statistikas pārvalde) tīmekļa vietnē, kā arī atjaunot šo informāciju reizi mēnesī.”

Dienas Biznesam labi zināms, ka CSP rīcībā uzreiz ir pieejami gadu dati, kas jau apkopoti un faktiski nav nekāds noslēpums tiem, kuri interesējas. Ķeza, ka tieši tie arī nonāca publikas acu priekšā, jo ministres pavēle bija uzstājīga. Krievijas iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, līdz ar to “eksportētāju - negantnieku” sarakstā iekļuva arī tie, kuri eksportēja janvārī. Otrkārt, jāteic, ka attiecību pārtraukšana ir ilgstošs process, dažās nozarēs pat vairāku gadu, un godīgi būtu bijis norādīt, ka publiskojami ir dati tikai par 2023. gadu. Tas arī vēlāk notika.

Veco sarakstu izdzēsa, ielika par 2023. gada jūniju, atvainojās, norādot, ka vispār jau mēs vienīgie tādi "pareizie”, kas savu, vietējo uzņēmēju sarakstus publicē. Toties kopijas pa tīmekli jau klejo un tajās redzams Dobeles dzirnavnieks, Madara Cosmetics, Karavela un vēl viens otrs uzņēmums, kas uzreiz pēc kara sākuma eksportu tiešām pārtrauca. Tik tālu par pašu paziņojuma attīstību un reāli redzamo, tomēr, ja paraugāmies uz tā jēgu, tad tulkojums ir – šī ministre neko nesaprot no ekonomikas. Pirmkārt, visas karam noderīgās preces tāpat jau ir sankcionētas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr ASV prezidents Donalds Tramps par kanālu komunikācijai ar sabiedrību ir izvēlējies mikroblogu vietni Twitter, Slovēnijas prezidents Boruts Pahors neapšaubāmi ir kļuvis par mobilās lietotnes Instagram zvaigzni.

Pahors, kurš iesaukts par «Bārbiju» un līdzīgi Melānijai Trampai ir bijušais Slovēnijas modes modelis, kas guvis starptautisku ievērību, aktīvi lieto sociālos medijus savu vēstījumu izplatīšanai.

Pahors sāka publicēt savas fotogrāfijas Instagram, tostarp vienu, kurā viņš sarkanā virsvalkā vada atkritumu savākšanas mašīnu, jau pirms prezidenta vēlēšanām 2012.gadā, kurās viņš pārsteidzošā kārtā uzvarēja.

Tūkstošiem «patīk», kurus izpelnās Pahora fotogrāfijas Instagram, padara viņu par favorītu arī šogad paredzētajās prezidenta vēlēšanās.

Slovēnijā, kas ir valsts ar diviem miljoniem iedzīvotāju, 53 gadus vecajam prezidentam lietotnē Instagram ir 24 tūkstoši sekotāju, kas var viņu apskatīt ļoti dažādās pozās un personības izpausmēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu pasaulē ievērojami draudi vienā mirklī var atnākt no digitālās vides.

Šā mēneša pirmajā pusē tam spilgts atgādinājums bija kiberuzbrukums ASV pašam lielākajam naftas produktu cauruļvadam, kuru operēja Colonial Pipeline. Tā rezultātā uz vairākām dienām tika apturēta tā darbība. Attiecīgi ASV palēcās arī degvielas cena.

Nupat Colonial Pipeline plūsmu pa minēto cauruļvadu ir izdevies atjaunot, lai gan pats fakts, ka šādi var tikt apturēta pasaules ietekmīgākajai valstij izšķiroša infrastruktūras darbība, vien ir ko vērts.

Uz šīs nedēļas otro pusi jau arī bija zināmas atsevišķās sīkākas minētā uzbrukuma detaļas. Proti, Colonial Pipeline kiberuzbrukumā sevi pieteica tā saucamais izpiedējvīruss (ransomware). Faktiski tādā vienkāršotā izpratnē tas nozīmē situāciju, kad cietušie vairs nevar lietot savas viedās tehnoloģijas, ja uzbrucējam nepārskaita kādu konkrētu naudas summu. Attiecīgi arī šajā gadījumā, piemēram, The Wall Street Journal ziņo, ka tam pieejamā informācija liecina, ka galu galā Colonial Pipeline, lai atgūtu kontroli pār uzņēmuma datoru sistēmām un tādējādi atjaunotu naftas produktu padevi pa cauruļvadu, izpiedējvīrusa "palaidējiem" samaksāja viņu pieprasītos aptuveni piecus miljonus ASV dolārus. Maksājums esot veikts kriptovalūtās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Godātā redakcija, atļaujiet caur Jūsu izdevuma slejām vērsties pie mūsu sabiedrības progresīvās daļas. Pie tiem, kuri iestājas par atbildību, taisnīgumu un nerimtīgu attīstību ceļā uz vispārēju tautas laimi. Kuri ir par progresīvām idejām, progresīviem nodokļiem, progresīvu attieksmi pret apkārtējo vidi un progresīvu neiecietību pret netaisnīgu bagātību.

Dārgie progresa aizstāvji, veicinātāji un cīnītāji, Jūsu degsme ir uzteicama, tomēr vēlos teikt dažus vārdus par sekām, kuras progresa ideju piesātinātā atmosfēra radījusi ne tikai ļaunajiem bagātniekiem, bet daudz plašākiem slāņiem, pašus progresa kareivjus ieskaitot. Atgādināšanai pāris atkāpju vēsturē.

Reiz senā pagātnē Einars Repše, progresa ideju nospiests, stādīja priekšā progresīvā nodokļa uzmetumu, saskaņā ar kuru tāds būtu jāsāk maksāt no mēneša ienākumiem virs Ls 400. Kāds jandāls izcēlās! Kā nav kauna! Nevis no 40 000 un pat ne no 4000, bet jau no četriem simtiem! FM aprēķini toreiz rādīja, ka kaut cik pamanāms rezultāts būtu tikai tad, ja sāktu no šāda pieticīga līmeņa, bet primitīva ļauno bagātnieku čakarēšana būtu bez taustāmām fiskālām sekām. Ideja toreiz izčākstēja, bet populārā vēlme zāģēt biezos reanimējās vēl tizlākā formā kā «solidaritātes nodoklis», nu jau citu jaunlaicēnu izpildījumā. Ar jau sen prognozētām sekām: budžetam ne silts, ne auksts, tikai lieks sarežģījums nodokļu sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad sniega sega 5cm - 35cm biezumā pārklāja visu Latviju nepilnas nedēļas laikā, strauji aktualizējot jautājumu - kā uzņēmuma un mājsaimniecības īpašumā attīrīt piebraucamos ceļus, celiņus, ietves un citas platības. Šis uzdevums var būt tik smags, ka ir vērts to noņemt no cilvēka pleciem. Šajā rakstā apskatīsim, kāds ir veiktspējīgs sniega pūtējs un kādi tieši uzdevumi tam ir pa spēkam. Turpini lasīt un uzzini, kam jāpievērš uzmanība izvēloties savu svarīgāko ziemas darba rīku.

Kāds sniega pūtējs nepieciešams tieši Jums?

Sniega pūtējs pavisam noteikti nav lētākais saimniecības darba rīks, tomēr ņemot vērā, cik lielu slodzi sagādā sniega tīrīšana un cik daudz laika tas atņem, ir vērts apdomāt kvalitatīva sniega pūtēja iegādi un laicīgi tam ieplānot budžetu. Lai izprastu, kāda tieši ierīce nepieciešama konkrētajām vajadzībām, vispirms jānovērtē sekojoši kritēriji:

Tīrāmās teritorijas platība. Platības apjoms noteiks sniega pūtēja jaudas un veiktspējas lielumu. Nelielas privātmājas vajadzībām vai lielas platības apstrādei nepieciešamas ļoti atšķirīgas ierīces;

Seguma veids - bruģis, asfalts, betona flīzes u.c. Lai arī labi sniega pūtēji tiks galā ar sniega kārtu uz dažādiem segumiem, izvēloties īsto modeli būtu labi ņemt vērā, uz kāda seguma tam nāksies strādāt visvairāk;

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Vēlētos, lai klienti biežāk eksperimentē

Anda Asere, 23.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Internetā vislabāk pērk gatavos garšvielu maisījumus, sāli un piparus.

SIA Manas garšas īpašnieces Baiba un Rūta Grīnbergas vēlas cilvēkiem pavērt plašo garšvielu pasauli un iedrošināt nebaidīties eksperimentēt ar jaunām garšām

«Man ļoti patīk garšvielas. To pasaule ir tik interesanta!» saka Baiba Grīnberga, SIA Manas garšas līdzīpašniece. Īpaši viņa ir iecienījusi dažādus piparus, jo īpaši Tasmānijas un Madagaskaras piparus. Baiba ir anatomijas, fizioloģijas un uztura mācības lektore Kosmetoloģijas koledžā un Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžā, kā arī sniedz privātas konsultācijas. Viņai kā uztura speciālistei ir atšķirīgs skatījums uz garšvielām, proti, viņa tās redz ne vien kā ēdiena garšu pastiprinātājas un uzlabotājas, bet arī kā veselību veicinošas piedevas. Augos ir dažādas aktīvās vielas – antioksidanti, polifenoli, ēteriskās eļļas –, ar ko tie sevi dabā pasargā. Tāpēc, piemēram, piparos nekad neiemetīsies tārpi vai kukaiņi, bet mārrutka sakne zemē nesapūst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apvienotajā Karalistē mudina ieviest pamata ienākumus ikvienam

Lelde Petrāne, 08.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram pieaugušajam Apvienotajā Karalistē jānodrošina pamata ienākumi 48 Lielbritānijas sterliņu mārciņu (aptuveni 55 eiro) apmērā nedēļā, teikts jaunā ziņojumā ietvertās rekomendācijās, ziņo BBC.

Šādu jauninājumu varētu finansēt, atceļot vairāk nekā 1000 nodokļu atvieglojumus, rosināts ziņojumā, kuru sagatavojis SOAS Londonas Universitātes profesors Gajs Stendings.

Leiboristu partija, kas iepriekš pacēlusi ideju par pamata ienākumiem, atbildējusi, ka izvērtēs ziņojumu pirms nākamā manifesta sagatavošanas.

Pamata ieņēmumi jau tiek testēti citās valstīs. Pamata ienākumu aizstāvji apgalvo, ka tas samazina nabadzību un nevienlīdzību, nodrošinot garantētus ienākumus. Savukārt, kritiķi uzskata, kas tas būs trieciens smagi strādājošajiem nodokļu maksātājiem. Tas nozīmētu pabalsta maksājumus ikvienam, pat cietumniekiem, apmaiņā pret nodokļu atvieglojumiem citiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan mūsdienās internetā var pārdot visu, smaržu un garšu globālais tīmeklis vēl nespēj nodrošināt, tāpēc garšvielu maisījumu ražotājs «Manas Garšas» izlēmis atvērt veikaliņu.

«Pašos pirmsākumos bijām Jūrmalā, bet vēlāk, mainoties uzņēmuma īpašniekiem, pārcēlāmies uz Ogri. Nomājām mazas telpas industriālajā rajonā Akmeņu ielā. Ēkai 1. stāvā bija ēdnīca un konditoreja un mums tās patika jau sen. Tagad, kad iepriekšējie nomnieki pameta telpas, ēkas saimniece tās piedāvāja mums. Uzreiz ieguvām trīs reizes plašākas telpas un sapratām, ka varam atvērt arī veikalu. Par to bijām domājuši jau sen, bet pagaidām Rīgā atsevišķu veikalu nevaram atļauties,» saka Baiba Grīnberga, SIA «Manas Garšas» līdzīpašniece.

Viņa uzsver, ka digitālais laikmets dod lieliskas iespējas tirgoties internetā, bet ir produkti, kas vieglāk pārdodami pēc tam, kad cilvēki tos ir izmēģinājuši klātienē. Pie tiem pieder arī garšvielas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad Latvijā dzimuši arvien jauni jaunuzņēmumi un tie arvien vieglāk sevi piesaka pasaulē kā globāli spēlētāji

«2017. gads ir bijis pārmaiņu pilns jaunuzņēmumu vidē gan Latvijā, gan pasaulē. Kriptovalūtu investīcijas stratēģijas tiek pārspriestas taksometros, frizētavās un tirgū, kamēr par pūļa finansējumu interesējas vien retais. Latvijas jaunuzņēmumi arvien vieglāk sevi pasaulē piesaka kā globāli spēlētāji, tai skaitā piedaloties vadošajos pasaules biznesa akseleratoros Techstars, 500 Startups un Startup Bootcamp. Investīciju vide soli pa solim attīstās, gan rodoties jauniem investoriem kā TechHub Riga dibinātāja Andra Bērziņa Change Ventures, gan arī Latvijā investējot starptautiskiem fondiem, piemēram, Karma Ventures. Slush laikā organizētajā paneļdiskusijā par jaunuzņēmumu vidi Latvijā bija pilna telpa ar mediju pārstāvjiem un investoriem no Skandināvijas, Lielbritānijas, Turcijas un citām valstīm. Arī Ekonomikas Ministrija sper aktīvos soļus jaunuzņēmumu vides uzlabošanā, gan ar startup nodokļu likumu, gan akselerācijas fondiem, gan jaunuzņēmumu atbalsta speciālista pozīciju Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā. Ne visa likumdošana virzās tik gludi, kā varētu vēlēties, bet noteikti ejam pareizajā virzienā,» vērtē Ernests Jenavs, Edurio dibinātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Izmaiņas pārdevēju pienākumos ļauj nodrošināt veikalu stabilitāti

Jana Logina, “Tele2” Mazumtirdzniecības departamenta vadītāja, 14.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd pasaulē daudz tiek diskutēts, kā mainīsies veikalu un klientu apkalpošanas centru ikdiena, ņemot vērā pandēmijas izraisītos apstākļus, moderno tehnoloģiju attīstību un klientu paradumu izmaiņas.

Pavasarī ļoti daudz dzirdējām stāstus no Latvijas un ārvalstīm par to, ka uzņēmumi samazina darbinieku skaitu, slēdz veikalus un pārstāvniecības, jo dramatiski samazinājies apmeklētāju skaits. Sastopoties ar klātienes apmeklētāju skaita kritumu, daļa uzņēmumu uzreiz pieņēma lēmumu par veikalu slēgšanu uz nenoteiktu laiku, bet citi uzņēmumi aktualizēja jautājumu, kā maksimāli efektīvi noslogot veikalu darbiniekus, lai viņu pievienotā vērtībā uzņēmumam nemazinātos un klientiem saglabātu iespēju apmeklēt klientu centrus klātienē, lai saņemtu konsultācijas vai apskatītu preces. Arī šobrīd daudzi uzņēmumi noteikti ir līdzīgā situācijā.

Izvērtējot situāciju, “Tele2”, piemēram, kā risinājumu savlaicīgi izvēlējās veikt klientu centru speciālistu pārkvalifikāciju un izmaiņas viņu ikdienas darba pienākumos. Veikalu darbinieku zināšanu un iemaņu paplašināšana ir ļāvusi būtiski nostabilizēt un efektivizēt to centru darbību, kuri visvairāk varētu ciest no klientu plūsmu izmaiņām. Ieguvēji šajā gadījumā ir visi iesaistītie – darbinieks, klients un uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā joprojām vairums izvēlas tradicionālās garšvielas, tomēr visstraujāk aug tieši eksotisko garšvielu grupa – par 20–30% gadā

Tā intervijā DB stāsta Rainers Tammets (Rainer Tammet), garšvielu ražotāja Santa Maria AS vadītājs Baltijā. Igaunijā kompānija darbu sāka 1993. gadā. «Somijas uzņēmums Paulig izveidoja ražotni, kur lielākā daļa bija veltīta kafijas ražošanai un samērā maza daļa – garšvielām – bija tikai divas līnijas. Tagad situācija ir mainījusies un kafija Igaunijā vairs netiek ražota, un visa fabrika orientēta uz garšvielu biznesu,» stāsta R. Tammets. Santa Maria īpašnieki ražotni izveidojusi pilnīgi no jauna, nevis privatizējot/nopērkot kādu vietējo ražotāju. Jau pašā sākumā kompānija piedāvājusi samērā plašu garšvielu sortimentu – aptuveni 80 dažādus produktus, taču tagad to ir divas reizes vairāk – 180. Produktu klāstā līdztekus beramajām garšvielām ir arī marinādes u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja runā par dārza un meža darbiem, nav labāka palīga par motorzāģi – it kā vienkāršs, tomēr tik daudzpusīgs instruments, kas bez piepūles dažu minūšu laikā ļauj paveikt to, ko mūsu senči slapjām mugurām darīja stundām. Nozāģēt, nogāzt, sagarināt, atzarot, pielīdzināt, piezāģēt, aizzāģēt... Tāpat malkas sagatavošanā un dārza sakopšanā motorzāģis būs labākais palīgs. Šoreiz – astoņas lietas, kas Husqvarna motorzāģus īpaši izceļ uz konkurentu fona!

1. Pieredze kopš 1959. gada

Nav daudz ražotāju, kas varētu lepoties ar līdzīgu vēsturi. Vairāk nekā pusgadsimts veltīts motorzāģu ražošanai un uzlabošanai. Nebūs pārspīlēti teikt, ka Husqvarna par šo instrumentu zina pilnīgi visu un patiesībā – ir izgudrojusi mūsdienu motorzāģus.

2. Detalizētas lietošanas instrukcijas

Husqvarna saviem klientiem visās valstīs piedāvā ļoti izsmeļošas un detalizētas lietošanas pamācības vietējā valodā, kā arī – brīdinājumus par drošību un padomus ērtam un kvalitatīvam darbam. Lai pārliecinoši darbotos ar motorzāģi, ir nepieciešama pieredze un zināšanas par to, kā ierīce un zāģējamais materiāls uzvedīsies konkrētajā situācijā. Un pieredzes veidošana sākas ar rūpīgu lietošanas pamācību izskatīšanu. Gadu gaitā uzkrātās zināšanas ļauj motorzāģa lietotājiem sagatavot tik tiešām praktiski noderīgas un dzīvē pārbaudītas instrukcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Covid-19 ir mainījis darbinieku atlasi: kandidāti liek atzīmes uzņēmumiem

Aija Bite-Ozere, “Tele2” personāla vadības departamenta direktore, 18.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzas jomas un profesijas Covid-19 laikā ir piedzīvojušas būtiskas pārmaiņas – ir nācies apgūt un pilnveidot dažādas prasmes, lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem. Arī personāla vadības joma ir viena no tām.

Tagad personālvadības speciālista loma ir paplašinājusies un ietver diplomāta, veselības eksperta, tehnoloģiju speciālista un dažādu regulējošo jautājumu eksperta funkcijas. Tomēr viena lieta šajā laikā ir īpaši izaicinoša – darbinieku atlase un jaunā darbinieka iekļaušanās uzņēmuma dzīvē.

Lai arī darbinieku mainība Covid-19 laikā ir samazinājusies, proti, cilvēki, kuriem ir stabils darbs, retāk izvēlas mainīt darba vietu, jo daudz vairāk novērtē drošību un garantijas, ko sniedz esošā darba vieta, darbinieku atlase pandēmijas laikā turpinājās un šis process bija jāpielāgo attālinātam darba režīmam.

Iepriekš reti bija gadījumi, kad darba intervijas tika veiktas attālināti un darba līgumi parakstīti elektroniski. Šobrīd tā mūsu un daudzos citos uzņēmumos ir ikdiena, kas noteikti turpināsies arī pēc pandēmijas, jo ļauj visām pusēm ietaupīt laiku un paātrina darbinieku atlases procesu. Protams, ka attālinātajām intervijām ir arī savi mīnusi, jo mēdz piezagties izteiktākas šaubas par to, vai ir iegūts patiesais priekšstats par cilvēku kā personību. Neskatoties uz to, nākotnē klātienē lielākoties notiks tikai noslēdzošo kārtu intervijas, lai iepazītu un novērtētu kandidātus “aci pret aci”, un ar to jārēķinās gan personāla atlases speciālistiem, gan arī kandidātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank bankomātos visā Latvijā pakāpeniski tiek ieviesta bezkontakta funkcija – turpmāk piekļūt kontiem un izņemt naudu varēs, neievietojot bankomātā fizisku norēķinu karti.

Jau tagad Rīgā un citās Latvijas pilsētās ir pieejami vairāk nekā 20 ar bezkontakta funkciju aprīkoti bankomāti, un plānots, ka līdz gada beigām tā tiks ieviesta vairāk nekā pusei visu Swedbank bankomātu.

Lai izņemtu naudu vai izmantotu kādu citu pakalpojumu, klientam ir vien jānopīkstina sava bezkontakta maksājumu karte, viedtālrunis vai viedpulkstenis ar aktivizētu bezkontakta maksājumu funkciju un jāievada kartes PIN kods. Bankomātus ar bezkontakta funkciju var atpazīt pēc karšu lasītāja ikonas.

"Nu jau daudzi Latvijas iedzīvotāji ikdienā dod priekšroku tieši bezkontakta norēķiniem – karti tikai nopīkstinot, tirdzniecības un pakalpojumu saņemšanas vietās tiek veikti jau 79% darījumu. Turklāt jau vairāk nekā pusmiljons klientu pēdējo 3 mēnešu laikā vismaz vienu reizi ir norēķinājušies, izmantojot viedierīci, un daudziem tas ir ikdienā ierastākais maksāšanas veids. Ceram, ka tagad šī funkcija padarīs ērtākus arī darījumus mūsu bankomātos – gan tiem, kuri savu karti piesaistījuši mobilajam tālrunim vai citai viedierīcei, gan tiem, kuri dod priekšroku fiziskai norēķinu kartei,” stāsta Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamo divu gadu laikā, no 2016.gada līdz 2017.gadam, Cēsis iegūs jaunu, modernu, labiekārtotu un daudzfunkcionālu stadionu, kas piemērots vairākām sporta disciplīnām – vieglatlētikai, futbolam, pludmales un klasiskajam volejbolam, basketbolam, tenisam, badmintonam, florbolam un hokejam, informē Cēsu novada pašvaldība.

Projekta īstenošanai divu gadu laikā valsts piešķirs 1,5 miljonus eiro, kā arī tiks piesaistīts pašvaldības līdzfinansējums.

Stadiona rekonstrukcija tiks veikta tā, lai tas atbilstu starptautiskajām vieglatlētikas stadiona prasībām. Tajā būs seši skriešanas celiņi pa esošo 400 metru apli, kā arī astoņi celiņi 100 metru taisnē. Celiņu segums būs veidots no gumijas granulu sistēmas.

Futbola laukuma segums arī būs sintētisks un atbilstošs UEFA standartiem. To piešķirs Latvijas Futbola federācija. Futbolu varēs vērot atvērtās tribīnēs, kur pietiks vietas ap 300 cilvēkiem un kas tiks izbūvētas uzbērumā pie privātīpašumā esošajām dzirnavām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV pirmdien atcēla Ķīnai kopš augusta piemēroto "valūtas manipulatores" birku, mazinoties saspīlējumam starp abām ekonomikas lielvarām pēc gandrīz divus gadus ilga konflikta.

Šāds lēmums tika pieņemts divas dienas pirms tam, kad ASV prezidents Donalds Tramps paredzējis parakstīt "pirmā posma" tirdzniecības vienošanos ar Ķīnu.

ASV Finanšu ministrija savā pusgada ziņojumā Kongresam atzina, ka juaņas vērtība ir pieaugusi un Pekina vairs nav uzskatāma par valūtas manipulatori.

Lai gan Finanšu ministrija savā maija ziņojumā bija atturējusies no šīs birkas piemērošanas Ķīnai, Tramps augustā apsūdzēja Pekinu juaņas vērtības samazināšanā, "lai nozagtu mūsu biznesu un fabrikas".

Ķīnas iestādes augustā bija ļāvušas juaņas vērtībai kristies līdz vairāk nekā septiņām juaņām par dolāru četras dienas pēc Trampa paziņojuma tviterī, ka viņš no 1.septembra nosaka 10% muitas tarifus Ķīnas ražojumiem 300 miljardu ASV dolāru vērtībā..

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Lai valsts ar simtgadi nemokās kā govs ar sakām

Raivis Bahšteins, viedokļu redaktors, 10.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas simtgades ministriju jaunā valdība, protams, neveidos, bet topošais Ministru kabinets būs jau trešais, kas valsts gadadienu nosaucis par prioritāti; vērienīgais notikums gudri jāpiepilda ar cienīgu saturu

Atceroties kritiku par kultūras galvaspilsētas projekta veiksmes stāsta vājajām vietām, jāšaubās, vai mūsu valsts simtgades kūka būs iemesls uz šejieni traukties tūristu pūļiem. Neapšaubāmi šim notikumam daudz dziļāka nozīme un rezonanse būs tepat Latvijā, nevis aiz tās robežām.

Kultūras ministres Daces Melbārdes vakar valdībā prezentētajā informatīvajā ziņojumā uzsvērts, ka «Latvijas valsts simtgades svinības balstītas uz pašorganizējošiem procesiem un dažādu sabiedrības grupu iniciatīvām, kam ir jānodrošina pēc iespējas pieejami finanšu resursi». No ziņojuma noprotams, ka Kultūras ministrija no tai piešķirtā valsts budžeta pa nepilnam miljonam līdz šim atvēlējusi Valsts kultūrkapitāla fonda mērķprogrammai «Latvijai–100», kā arī simtgades filmu programmas izveidei, taču vislielākie tēriņi divu miljonu apmērā būs… par Latvijas piedalīšanos Londonas grāmatu tirgū. Tajā pašā laikā no ziņojuma izriet, ka simtgades reģionālo pasākumu īstenošanai atvēlēti vien 87 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apvienība «Attīstībai/Par!» (AP) un nacionālā apvienība «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) nolēmušas izstāties no Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vadītajām valdības veidošanas sarunām. Par šādu solu šodien lems arī partiju apvienība «Jaunā Vienotība» (JV).

AP aicina Valsts prezidentu Raimondu Vējoni nominēt citu premjera kandidātu.

Kā liecina AP līdera Daniela Pavļuta vēstule apvienības biedriem, AP informējusi JKP līderi Jāni Bordānu, ka apvienība ir nolēmusi apturēt sarunas par dalību Bordāna valdībā.

Vēstulē biedriem AP politiķis norāda, ka aicina Valsts prezidentu pēc valsts svētkiem 18.novembrī un konsultācijām ar partijām nominēt citu premjera kandidātu. Savstarpējas uzticēšanas un cieņas deficīts ir pirmais valdības koalīcijas sarunu izbeigšanās iemesls, pauž Pavļuts.

Viņš norāda, ka situācijā, kurā četras partijas ir ieguvušas ļoti līdzīgu vēlētāju atbalstu, valdības veidotājam ir jābūt vienlaikus izlēmīgam un diplomātiskam, spējot aktīvi vadīt sarunas un neapvainot partnerus un medijus. AP politiķis akcentē, ka valdība šādā situācijā nav un nevar būt vienas partijas mērķu un vajadzību instruments.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Komentāri

Pievienot komentāru