Mazais bizness

Mana pieredze: Vēlētos, lai klienti biežāk eksperimentē

Anda Asere, 23.01.2018

Jaunākais izdevums

#Internetā vislabāk pērk gatavos garšvielu maisījumus, sāli un piparus.

SIA Manas garšas īpašnieces Baiba un Rūta Grīnbergas vēlas cilvēkiem pavērt plašo garšvielu pasauli un iedrošināt nebaidīties eksperimentēt ar jaunām garšām

«Man ļoti patīk garšvielas. To pasaule ir tik interesanta!» saka Baiba Grīnberga, SIA Manas garšas līdzīpašniece. Īpaši viņa ir iecienījusi dažādus piparus, jo īpaši Tasmānijas un Madagaskaras piparus. Baiba ir anatomijas, fizioloģijas un uztura mācības lektore Kosmetoloģijas koledžā un Rīgas Stradiņa universitātes Sarkanā Krusta medicīnas koledžā, kā arī sniedz privātas konsultācijas. Viņai kā uztura speciālistei ir atšķirīgs skatījums uz garšvielām, proti, viņa tās redz ne vien kā ēdiena garšu pastiprinātājas un uzlabotājas, bet arī kā veselību veicinošas piedevas. Augos ir dažādas aktīvās vielas – antioksidanti, polifenoli, ēteriskās eļļas –, ar ko tie sevi dabā pasargā. Tāpēc, piemēram, piparos nekad neiemetīsies tārpi vai kukaiņi, bet mārrutka sakne zemē nesapūst.

«Pamatā mums ir internetveikals, kur cilvēks veic pasūtījumu. Unikālais ir tas, ka katram ir iespēja pašam uztaisīt savu garšvielu maisījumu. Tomēr šo iespēju cilvēki izmanto diezgan maz. Man šķiet, ka Latvijā cilvēki baidās eksperimentēt, maisīt kopā dažādas garšvielas – ka tik nebūs par stipru. Līdz ar to ir populāras dažādas visai klasiskas garšvielas un dažādi universālie maisījumi,» stāsta Baiba. Viņa uzskata, ka nevar uztaisīt nepareizu garšvielu maisījumu. Tiesa, to ēdienam var pievienot par daudz. «Reizēm esmu pārkāpusi klasiskos principus un, piemēram, iejaukusi indiešu garšvielu maisījumā ķimenes, nevis kumīnu, bet man pašai tā ļoti garšo, lai gan zinātāji teiks, ka tā nav pareizi. Manuprāt, galvenais, ka garšo. Tad viss ir pareizi,» viņa uzskata.

Internetā vislabāk pērk gatavos garšvielu maisījumus, sāli un piparus. Viņa uzsver, ka tad, kad klients izvēlas kādu maisījumu, tas tiek gatavots individuāli.

Visu rakstu Iedrošina pamēģināt ko jaunu lasiet 23. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

LASI ARĪ:

Ar Latvijas čipsiem našķojas arī Indijā

Sākam biznesu: Gatavo saldējumu bez piena

Mana pieredze: Ceļ godā ķiploku

FOTO: Kā ražo McDonald’s vistas gaļas nagetus?

No banku sektora līdz savam garšvielu veikaliņam

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēkiem vairāk ceļojot, paplašinās viņu redzesloks un, arī mājas atbraucot, rodas vēlme izmantot kādu no ārzemēs pamēģinātajām garšvielām.

«Visu laiku veikalā ir jauni produkti un sortiments mainās, lai pircējiem būtu jaunas garšvielas, ko izmēģināt un arī man pašai būtu interesanti strādāt. Daudziem cilvēkiem, ienākot veikalā, pirmais jautājums ir par to, kas jauns. Tāpēc visi šīs ziemas jaunumi ir atsevišķā stendā. Piemēram, šosezon klientiem patīk garšvielas ar lakšiem. Tas ir savvaļas ķiploks, un tam nav «klasiskās» ķiploka smaržas, kas daudziem nepatīk. Tas ir daudz maigāks un līdz ar to ļoti interesants. Tāpat šoziem pircējiem ir patikuši baltie citronpipari, kur pamatā specifiskie baltie pipari kopā ar cidoniju sulu, citronzāli un dabīgu citroniņu,» stāsta Sandra Valdmane, specializētā garšvielu veikala SpiceHouse (SIA Silantro) īpašniece. Veikals darbojas septiņus gadus; lai gan šobrīd tas jau ir kļuvis mazliet par šauru, uzņēmējai ļoti patīk Upīša pasāža, kur tas atrodas, un arī klienti jau ir iestaigājuši taciņu uz to. Tāpēc viņa turas pie šīs vietas un meklē radošus risinājumus, kā visas garšvielas izvietot veikalā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan mūsdienās internetā var pārdot visu, smaržu un garšu globālais tīmeklis vēl nespēj nodrošināt, tāpēc garšvielu maisījumu ražotājs «Manas Garšas» izlēmis atvērt veikaliņu.

«Pašos pirmsākumos bijām Jūrmalā, bet vēlāk, mainoties uzņēmuma īpašniekiem, pārcēlāmies uz Ogri. Nomājām mazas telpas industriālajā rajonā Akmeņu ielā. Ēkai 1. stāvā bija ēdnīca un konditoreja un mums tās patika jau sen. Tagad, kad iepriekšējie nomnieki pameta telpas, ēkas saimniece tās piedāvāja mums. Uzreiz ieguvām trīs reizes plašākas telpas un sapratām, ka varam atvērt arī veikalu. Par to bijām domājuši jau sen, bet pagaidām Rīgā atsevišķu veikalu nevaram atļauties,» saka Baiba Grīnberga, SIA «Manas Garšas» līdzīpašniece.

Viņa uzsver, ka digitālais laikmets dod lieliskas iespējas tirgoties internetā, bet ir produkti, kas vieglāk pārdodami pēc tam, kad cilvēki tos ir izmēģinājuši klātienē. Pie tiem pieder arī garšvielas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Degvielas uzpildes stacijās laužas ar olu kulteni

Ilze Žaime, 23.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas degvielas uzpildes staciju ēdiena piedāvājumā plāno ielauzties ar olu kulteni.

Jau dažus mēnešus Latvijā parādījies jauns ātrais ēdiens - bioloģisku olu kultenis, kas līdzi paņemamā krūzītē tiek pagatavots 15 sekunžu laikā. Tas ir iespējams, pateicoties pirms gada Vācijā radītai iekārtai «Scraegg», kura savu nosaukums ieguvusi no angļu valodas scrambbled eggs - olu kulteņa.

Pagaidām svaigās omletes var iegādāties piecās «Kool» degvielas uzpildes stacijās, un drīzumā tās būs pieejamas plašākā mērogā.

«Scraegg» iekārta pirmo reizi plašākai publikai prezentēta pirms gada un kopš tā laika sākusi iekarot Eiropas tirgu. Latvijā to izīrēt privātpersonām un uzņēmumiem kopš šā gada marta piedāvā uzņēmums SIA «Affuo».

Uzņēmuma pārstāvis Jānis Luņģis biznesa portālam db.lv stāsta, ka, tā kā līdz šim SIA «Affuo» jau esot piedāvājusi olu produktus, uzņēmums seko jaunumiem nozarē un «Scraegg» uzlūkojis kā inovatīvu produktu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā atklāts Latvijā pirmais beziepakojuma preču jeb «zero waste» veikals Burka, kurā rīdzinieki un pilsētas viesi varēs pirkt pārtikas preces uz svara, izmantojot savu taru.

«Iepērkoties šeit, cilvēki samazinās radīto atkritumu daudzumu, kā arī ietaupīs uz iepakojuma rēķina, jo preces iepakojuma izmaksas var veidot līdz pat 40% no tās vērtības. Iespēja iegādāties preci tieši sev vajadzīgajā daudzumā ir vēl viena priekšrocība, ko nesniedz lielākā daļa veikalu,» uzskata SIA «Dabas burka» dibinātāja Marija Sološenko.

Viņa pastāsta, ka ideja atvērt beziepakojuma veikalu radās laikā, kad atradusies bērnu kopšanas atvaļinājumā un bija vairāk brīva laika. «Mana mazā meitiņa deva man iespēju padomāt par lietām, kas notiek apkārt pasaulē. Atspēriena punkts bija brīdī, kad pasūtīju pārtikas preces uz mājām un man piegādāja daudzus maisus. Es pārbēru maisu saturu savās burciņās un secināju, ka man ir pilna miskaste ar iepakojumu, ko esmu redzējusi labi, ja piecas sekundes. Man nav būtiski, kas uz tā iepakojuma ir uzzīmēts. Miskaste ir pilna ar atkritumiem, tie ir atkritumi, ar kuriem es nodaru pāri mūsu dabai un tā ir arī mana izmestā nauda, tad es sāku par to interesēties vairāk. Atradu, ka Latvijā ir «zero waste» kustība, kura šobrīd pulcē jau vairāk nekā 6000 cilvēkus. Atskatījos uz savu dzīvi un izrādījās, ka diezgan daudz no tā jau es daru, piemēram, izmantoju vairākas reizes lietojamu ūdens pudeli, kafijas termosu, auduma maisiņu. Gribēju darīt vēl vairāk arī meitiņas labā. Vēlējos padarīt pasauli labāku viņas dēļ,» atklāj M.Sološenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī Jāņu vainagos dzīvesstila uzņēmēja Lolita Duge pin izturīgāko šķirņu piparmētras, kas izaudzētas viņas aptuveni pushektāra plašajā kultūrauga laukā

Lielajā zemnieku saimniecībā Terēņi 1200 hektāros aug ziemas kvieši, lopbarības pupas un rapsis. Tā ir stabila aizmugure saimnieces Lolitas Duges mazajam nišas uzņēmumam un riskam ļauties savai biznesa improvizācijai. Tā 2012. gadā sākās viņas pašas izlolots piparmētru stāsts ar pirmo veiksmīgi uzrakstīto projektu LEADER programmas līdzfinansējumam. Nu jau īstenoti vairāki un iegādāts žāvēšanas skapis, katls vārīšanai, 30 krēsli, lielais mikseris u.c. Darbs ar projektiem arī pirms tam L. Dugei nebija nekas svešs. Pirms piparmētru stāsta viņa strādāja valsts darbā, bet to sabalansēt ar saimniekošanu kļuva aizvien grūtāk. Visbeidzot, nespējot atteikties no vilinājuma vēl piedevām darīt kaut ko savu, saimniece nonāca svarīgas izvēles priekšā. Un to nebūt nenožēlo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir apveltīts ar plašu iztēli un spēj radīt jaunas idejas kaut miegā, vai arī ir nepieciešams izmantot dažādas metodes, lai veicinātu radošās izpausmes cilvēka iztēlē, ir svarīgi izvērtēt ikvienu biznesa ideju un novērtēt tās ilgtspēju. Vai arī Tevi interesē, kādi ir labākie biznesa ideju un iespēju avoti, kur atrast šīs iespējas, lai uzsāktu savu biznesu, un kā attīstīt idejas, kuras radušās? Turpini lasīt Kimbi.lv sagatavoto rakstu un uzzini!

Gadu gaitā nemainīgs ir palicis fakts, ka nereti cilvēki vēlas uzsākt savu personīgo biznesu, un tas ir raksturīgi gan tiem, kuriem ir pieejams starta kapitāls, gan tiem, kuriem tas vēl ir jāiegūst. Idejas, kuras īstenot, ir dažādas, un tās iespējams atrast ik uz soļa. Galvenais, kas jāatceras - nepieciešams strādāt ar sevi, lai iemācītos šīs iespējas saskatīt un realizēt. Raksta turpinājumā minēti 5 avoti, kur atrast savu ilgi meklēto biznesa ideju kādam produktam vai pakalpojumam. Lasi un iepazīsties, kādi tie ir!

##Sāc ar sevi!

Visvieglākais veids, kā smelties idejas savam biznesam, ir, analizējot un izpētot savas stiprās puses, talantus un prasmes, tādējādi ielūkojoties sevī un izmantojot to, ko daba ir devusi. Lai neapstātos idejas realizēšanas pusceļā slinkuma vai garlaicības dēļ, ir vērts izvēlēties ideju no savu interešu loka, kas uzturēs Tevī adrenalīnu un vēlmi ideju realizēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Latviešu kūpinātās zivis piejūras ciematos iecienījuši lietuvieši

Laura Mazbērziņa, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piejūras ciematos - Bigauņciemā, Lapmežciemā un Ragaciemā šī vasara bijusi darbīga, tomēr zivju tirgotāji akcentē, ka lietuviešu pircēji bijuši vairāk nekā latviešu.

Db.lv viesojās zivju pārstrādes uzņēmumā SIA «Mauriņi-S», kurā saimnieko Silu ģimene un kas atrodas Engures novada Lapmežciema pagasta Ragaciemā. Emīls Sils, SIA «Mauriņi-S» direktors pastāstīja, ka zvejniecības māksla ir nodota paaudžu paaudzēs. Šobrīd gan zvejniecība ir tikai hobijs.

Zivis tiek iepirktas no 10 dažādiem piegādātājiem - foreles tiek iepirktas no Somijas, laši no Norvēģijas, brekši no Igaunijas. Savukārt uzņēmuma piedāvājumā no vietējām zivīm ir kūpinātas reņģes, butes, karpas. «Mani priecē tas, ka klienti stāsta, ka mūsu zivju produkcija kā ciemakukulis tiek vests uz tuvākām un tālākām ārzemēm. Taču interesanti ir tas, ka arvien izteiktāk ir jūtams tas, ka pie mums vairāk brauc lietuvieši nekā latvieši,» saka E. Sils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas Miesnieks Izlases sērijas produkti dienasgaismu vairs neredzēs

Laura Mazbērziņa, 04.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadu tiek investētas ievērojamas naudas summas, lai pircējiem piedāvātu jaunus produktus, taču tikai puse no produktiem «izdzīvo» ilgtermiņā, pastāstīja Heino Lapiņš, zīmola Rīgas Miesnieks produkcijas ražotāja HKScan Latvia pārdošanas direktors.

Uzņēmums seko līdzi savu klientu vēlmēm - tiek veiktas aptaujas un ņemti vērā dažādi statistikas dati. Arī pagājušajā gadā tika izveidoti vairāki jauni produkti, tostarp, vairāki Izlases sērijas produkti, kuros bija samazināts daudzums E vielu un samazināts tauku saturs, kas padarīja šos produktus veselīgākus. Izpēte liecinājusi, ka Izlases sērijas produktus patērētāji pieprasa, taču realitātē pierādījies pretējais.

«Šī produktu līnija dienasgaismu vairs neredzēs, lai gan tā pastāvēja vien dažus mēnešus. Izlases produkciju veidojām pēc rūpīgām patēriņa izpētēm, tomēr pircēji izvēlējās pirkt ierastos produktus - viens ir tas, ko saka, otrs - tas, ko dara. Tirgus ir ļoti nežēlīgs. Jauno produktu dzīves cikls var būt ļoti īss, aptuveni 6 līdz 12 mēneši. Ja konkrētā produkcija tirgū «neiet», tad tā tiek nomainīta. Taču jebkurā biznesā ir nepieciešams uzņemties risku un eksperimentēt,» komentē H. Lapiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beziepakojuma preču tirdzniecības idejas pamatā ir radīt mazāk atkritumu, tādējādi rūpējoties par vidi, kurā paši dzīvojam. Ražotāji to atbalsta aizvien vairāk

Viens no jaunākajiem beziepakojuma koncepcijas veikaliem Ber un sver atrodas Jelgavā. Tā īpašniece Līga Rulle nepagurusi cilvēkus informē par tīrāku un zaļāku dzīvesveidu, kam pati pievērsās strauji un «līdz kaulam». Viņa ļaudīm stāsta, ka atkritumi ne vienmēr ir uzreiz pamanāmi. Tie slēpjas pārtikas produktos ar pesticīdiem vai ir kā transporta līdzekļu izplūdes gāzes, tāpēc veikalā piedāvā ne vien beziepakojuma preces, bet arī tiek piedomāts pie produkta kvalitātes, sastāva un piegādes veida.

Produktu klāsts ar odziņu

Sortimentā atbilstoši nosaukumam pamatā ir beramas lietas – milti, rīsi, griķi, žāvēti augļi, garšvielas, tēja, kafija. Ir arī lejamas preces – sadzīves tīrīšanas līdzekļi, šampūni, personīgās higiēnas lietas –, un arī tādas, kas ikdienā palīdz izvairīties no plastmasas vai aizstāj to – bambusa zobu birstes, dabīgo materiālu dušas švammes, dezodoranti kartona iepakojumā u.c. Jāteic, klāsts ir visai daudzveidīgs, un tā saturam piemīt «garšīga odziņa». Tiesa, pircēji nāk arī ar saviem plastmasas maisiņiem un trauciņiem, taču ieguvums jau ir tas, ka tie tiek izmantoti atkārtoti. L. Rulle apzināti centusies izveidot sadarbību ar iespējami vairāk tuvumā esošajiem ražotājiem. Tā piedāvātas tiek Positive Foods dabīgas augu un dārzeņu konfektes, Zeldaru dārzeņu čipsi, veselīgā uzkoda Pupuchi, Rūķīšu tējas, Ezervannas ziepju darbnīcas šedevri u.c. Protams, daudzas preces mērojušas arī tālāku ceļu, taču galvenais, ka Latvijā ir, ar ko lepoties. Piemēram, piedāvājumā ir dažādi milti (bioloģiski audzēta produkcija) no zemnieku saimniecības Kaņepītes, Baudi produkti – sauso zupu un graudaugu maisījumi no dabīgām izejvielām u.c. L. Rulle uzsver, ka daudzi mazie ražotāji ir pateicīgi par iespēju izdevīgāk piedāvāt savu produktu, nevis katru, piemēram, batoniņu iepakot, kas ir vērā ņemams roku darbs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot mērķtiecīgu attīstību pie sortimenta pilnveides, interneta veikals "220.lv" uzsācis pārtikas produktu tirdzniecību internetā.

Pirkumus uzņēmums piegādās visā Latvijā, preču saņemšanas punktos Rīgā tas būs bez maksas, savukārt pircējiem ārpus galvaspilsētas robežām ir iespēja produktus saņemt ar kurjeru, tuvākajā pakomātā vai kādā no "Circle K" degvielas uzpildes stacijām.

"Uzsākot marketplace darbību, mēs soli pa soli attīstījām dažādas preču kategorijas. Nepieciešamo preču iegāde vienuviet vienmēr ir bijusi mūsu prioritāte, tāpēc esam gandarīti, ka tieši šobrīd, šajos, sarežģītajos apstākļos mums ir izdevies panākt arī pārtikas sortimenta paplašināšanu. Līdz šim tirgojām pašu minimumu - kafiju un tēju, savukārt tagad sortiments paplašināts, iekļaujot arī citus ikdienas produktus. Svarīgi ir arī tas, ka mēs varam piegādāt preces visā Latvijā, pat vietās, kur iepriekš klientiem nebija pieejama pārtikas preču piegāde no pirkumiem internetā," norāda "Pigu Grupas" izpilddirektors Daiņus Ļuļis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jo īsāks ir dāvanas noderīgais mūžs, jo lielāks risks, ka tai būs slikta ietekme uz pasauli.

«Mūsdienās, kad ir ļoti izplatīta t.s. zaļmaldināšana, vislabāk uzņēmuma zaļo tēlu veido laba izpratne par to, kas ir patiesi labi risinājumi mūsdienu vides problēmām. Tādēļ vērts domāt, vai dāvana ne tikai izskatās zaļa, bet sava mūža laikā tā palīdzēs risināt vairāk vides problēmu, nekā radīs,» saka Edmunds Cepurītis, biedrības Zero Waste Latvija pārstāvis. Viena no biežākajām kļūdām ir veidot ne pārāk noderīgus vai sliktas kvalitātes priekšmetus no pārstrādātiem materiāliem – lai arī tas ļauj izglābt nelielu materiālu daļu no izgāztuvēm, tas būs īslaicīgs ieguvums, ja pavisam drīz nederīgās dāvanas nonāks atkritumu tvertnē.

Atteikties no bezjēdzīgā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalā ir savs Kalnciema ielas kvartāls – krāsainu koka ēku puduris ar zemnieku labumu tirdziņu, kurā saimnieko Latvijas Leļļu teātra aktrise Dace Vītola kopā ar meitu Spāri.

Tas ir Kalnciema ielas gals blakus laika aszobainajā mutē iegrūstajai Majoru muižai. Kalnciema ielas, Jaunās ielas un – zīmīgi – Teātra ielas satikšanās ir savdabīga vieta, miera osta. Tās centrtieces spēka punkts nenoliedzami ir mūžvecais veikals krustojumā. To ieskauj Daces Vītolas izlolotā Jūrmalas laiskuma idille ar romantisku jumta terasi. Te jūtama cieņpilna attieksme pret vēsturiskās koka apbūves aprisēm un Daces sirsnīgā aizrautība – organizēt pašai savu Kalnciema kvartāla tirdziņu.

Atveda meitas piedzimšana

Daces un Spāres kvartālu veido Zaļā māja, Dzeltenā māja, Sarkanā māja un Lielā māja. Vecos laikos mājiņas tika izdotas vasarniekiem, taču daļa veikala mājas bijusi apdzīvojama visu gadu – vismaz tā stāstījuši veci ļaudis, kuri kādreiz tajā mitinājušies. Pēc papīriem mājas pieder Spārei, kura īpašumu mantoja no tēva Jāņa Vītola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Ungurpilī iekārto pelēko zirņu proteīna ražotni

Biznesa Plāns, 22.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem Latvijā Aloja-Starkelsen Ungurpilī iekārto pelēko zirņu proteīna ražotni.

Aloja-Starkelsen nav tikai zilā kartupeļu cietes paciņa, saka uzņēmuma vadītājs Jānis Garančs. Uzņēmums izpētījis, ka to var atrast 97% Latvijas veikalu. Citādāk ir ar kartupeļu cieti zaļajā iepakojumā no bioloģiski audzētiem kartupeļiem, jo pašmāju mazumtirdzniecības tīkli uz bioloģiskajiem produktiem joprojām skatās ar piesardzības devu. Taču šodien Aloja Starkelsen vairs ne tuvu nav tikai viena vai otra veida kartupeļu cietes ražotājs.

Sausā likuma bērns

Cietes zilās paciņas saglabājušas savu izskatu jau gadus trīsdesmit. Par cietes ražošanas aizsākumu uzskatāms 1989. gads, kad tā dēvētais sausais likums spieda likvidēt šeit strādājošo Latvijas Balzama filiāli – spirta darītavu. Te izveidojās darbinieku kooperatīvs, un šeit strādājošie izpirka rūpnīcu no valsts, rūpnīcas vēsturi pārstāsta Jānis. Ražotnes pirmsākumi iestiepjas Ulmaņlaikā, jo šejienes vietējie zemnieki jau tolaik vairāk fokusējās uz kartupeļu audzēšanu, nevis graudiem. Ar valsts atbalstu te tika atvērts brūzis, šeit ražoto šņabi patērēja rīdzinieki. Pēc padomju okupācijas spirta tērcīte neaptrūka līdz pat nule piesauktajam sausajam likumam. Toreizējais jaunbūvētās cietes rūpnīcas direktors Andrejs Hansons ne tikai noturēja rūpnīcas dzīvību, bet attīstīja to tālāk. Krītot dzelzs priekškaram, kādam zemnieku kooperatīvam no Zviedrijas radās vēlme izpētīt, kādas kartupeļu šķirnes audzētas Padomju Savienībā. Zviedri ieradās šeit, un jau 1991. gadā tika nodibināts Latvijas un Zviedrijas zemnieku kooperatīvu kopuzņēmums. Zviedrijas koncerns Sveriges Stärkelseproducenter investēja, bet latvieši labprāt pārdeva savas daļas, tāpēc pašlaik rūpnīcas lielākie īpašnieki ir zviedru zemnieki, kam ir vairākas ražotnes Zviedrijā, Čehijā un citās valstīs. Pateicoties sadarbībai ar zviedriem, uzņēmums spēja izturēt grūtos deviņdesmitos. Pēc latviešu iniciatīvas Latvijas rūpnīca izvēlēta kā bioloģisko produktu centrs – patiecoties tam, ka visā Baltijā ir salīdzinoši labi attīstīta bioloģiskā lauksaimniecība. Līdz ar to šeit ir pieejami bioloģiski audzēti kartupeļi. Pateicoties stratēģiskajam lēmumam spert kāju bioloģiskajā lauciņā, uzņēmums no Eiropas mazākā parastās kartupeļu cietes ražotāja kļuvis par lielāko bioloģiskās cietes ražotāju Eiropā un visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikala Gardais īpašniece Dita Lase jokojot teic, ka šis ir veikals tiem, kuri no garšvielām lieto tikai piparus un sāli, – te ir vairāk nekā 20 veidu pipari, tostarp asākais čili pasaulē, un aptuveni tikpat daudz dažādu sāls veidu.

Pamatā veikalā ir dažādas garšvielas, tostarp sveramās, pārtikas krāsvielas, tējas, dažādi bezglutēna produkti. Tajā ir plašs konditorejas uzgaļu piedāvājums puķīšu veidošanai kūkām. «Ieraudzīju internetā vienu korejiešu stila kūku ar puķēm un «saslimu» ar to. Divus mēnešus «sēdēju» YouTube, lai samācītos to veidošanu. Nolēmu arī citiem piedāvāt iegādāties speciālos uzgaļus,» saka Dita. Veikalā nopērkama tepat Latvijā grauzdēta svaiga kafija. Viņa ir sākusi arī ražošanu un piedāvā dažādas mērces un pastētes vegāniem. Lai gan vegānu īpatsvars Latvijā ir mazs, Dita vēlas strādāt ar šo mērķauditoriju un cer, ka viņai ir pieeja šiem cilvēkiem. Aptuveni četras reizes nedēļā Gardais virtuvē notiek Ditas un Canamelle īpašnieces Agneses Vīdneres kopīgi un atsevišķi vadīti kursi. Tāpat viņas piedāvā virtuvi iznomāt, ja kāds vēlas tur organizēt savus kursus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklējot alternatīvas klasiskajiem kviešu miltiem, "Pupuchi" nonāk pie idejas par grauzdētu cūku pupu miltiem.

Produkts tirgū ir pavisam nesen un šobrīd "Pupuchi" produktu ražotāja SIA "Zekants" īpašnieces Zanda Ozola un Kristīne Ozoliņa vēro, kāds ir pieprasījums, lai saprastu, vai ir nepieciešams ieguldīt spēkus un finanses, lai to piedāvātu plašākā tirgū."Šis ir interesants laiks, kas dod iespēju eksperimentēt. Mums jau agrāk bija doma par šādiem miltiem, bet pandēmijas laiks šai idejai iedeva lielāku jaudu," saka Z. Ozola.

Grauzdētu cūku pupu miltus uzņēmums ražo no grauzdētām mazajām lauka cūku pupām bez eļļas un citām piedevām. Z. Ozola lepojas, ka šim produktam ir ilgs derīguma termiņš – divi gadi.

Viņas tos izmēģinājušas gan pankūkās, gan vafelēs, gan šokolādes braunijā. Tos var izmantot maltītes un konditorejas izstrādājumu uzturvērtības un garšas bagātināšanai. Tas ir veids, kā uzturā iekļaut vairāk pākšaugu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražošana Avenei tirgū piedāvā Latvijā ražotus vegānus saldējumus – bez piena produktu klātbūtnes; to ražotājs Dāvis Dudelis ar līdzšinējo pieprasījumu ir apmierināts

«Es ražoju saldējumu no augļiem un ogām. Tie ir vegāni un nesatur piena produktus. Es pats jau ilgu laiku esmu veģetārietis, bet palēnām gribu pāriet uz vegānu uzturu. Man šķiet, ka šāda saldējuma ražošana ir laba nodarbe ar skatu nākotnē. Tāpēc izdomāju gatavot šādus saldējumus, kas ir vienkārši garšīgi, un tos ēd visi, ne tikai vegāni,» stāsta Dāvis.

Avenei saldējumos ir blendēti augļi, svaigi spiestas sulas, nedaudz paštaisīta cukura sīrupa un garšvielas. Daži satur arī kokosriekstu pienu. «Tas pamatā ir arī viss. Nav pievienotas lētākās izejvielas, lai tikai iegūtu masu,» klāsta Dāvis. Viņš vēlētos plašākā sortimentā piedāvāt latviskās garšas, bet sākumā, lai nostabilizētu visiem saprotamās garšas, viņš izmanto dažādus augļus, kas vairumam patīk, – avokado, ananasus, citrusaugļus, banānus. Ar laiku viņš plāno eksperimentēt un piedāvāt dažādus saldējumus ar šim reģionam raksturīgām garšām. Piemēram, laikā, kad bija rabarberi un zemenes, viņš gatavoja saldējumu no šiem augļiem. «Domāju, ka nākotnē gatavošu vairāk našķu ar lokālajām garšām un piedāvāšu cilvēkiem arī saldējuma variantus bez cukura,» teic Dāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: ASV barbekjū tradīcijas vēlas ieviest Latvijā

Laura Mazbērziņa, 06.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmols Oak’a BBQ iepazīstina Latviju ar ASV barbekjū (BBQ) tradīcijām, kuras aizgūtas no Teksasas, stāsta zīmola īpašnieks Kristaps Ozols.

Guvis pieredzi Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), Kristaps ir ideju pilns barbekjū tradīcijas ieviest Latvijā. Oak’a BBQ ietver mērču gatavošanu, kā arī pakalpojumu sniegšanu ASV BBQ tradīcijās. «Mēs cilvēkiem mācām un uzsveram to, ka BBQ mērce nav domāta tikai vasarā grilētam šašlikam vai vistai. Šīs mērces ir labs aizstājējs kečupam, lai nav tā, ka latvietis apēd divus kilogramus kečupu nedēļā. Es nebaidos runāt skaļi par to, cik latvieši savā uzturā lieto kečupu, jo esmu pietiekami runājis ar cilvēkiem un dažādiem veikalu tīkliem par šo. Latvietis kečupu ēd vairāk nekā maizi. Es gribu latviešus izglītot par gaļas gatavošanas mākslu, BBQ baudīšanas kultūru, kas ASV ir vesela kustība un ievērojami atšķiras no latviešu grilēšanas tradīcijām,» teic K. Ozols.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LG Electronics (LG) izstādē CES 2019 prezentēs mājas alus pagatavošanas kapsulu automātu LG HomeBrew, informē uzņēmums.

Iekārta alus pagatavošanas procesu padarīs vienkāršu, pateicoties vienreizlietojamām kapsulām, kas satur iesalu, raugu, apiņu eļļu un garšvielas optimizētam fermentācijas algoritmam un pašattīrīšanās funkcijai.

HomeBrew ļauj mājās pagatavot dažāda veida alu - apiņu garšas amerikāņu IPA, amerikāņu gaišo alu, angļu stautu, beļģu stila kviešu alu un sauso čehu pilsneru. Iekārta aptuveni divu nedēļu laikā spēj saražot līdz pat pieciem litriem alus atkarībā no veida.

«Alus darināšana mājās ir piedzīvojusi strauju izaugsmi, taču aizvien ir liels skaits alus mīļotāju, kuri dažādu šķēršļu dēļ to vēl nav izmēģinājuši, un šie ir tie patērētāji, kurus pēc mūsu domām uzrunās LG HomeBrew,» norāda LG Electronics Home Appliance & Air Solution Company prezidents Sons Dēhjuns (Song Dae-hyun).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesātinātajā garšvielu tirgū ilgdzīvotāju nebūt nav tik daudz, turēties virs ūdens un peldēt garu distanci veikalam Avokado palīdz augstu paceltā kvalitātes latiņa

Specializētais garšvielu veikals Avokado ir ģimenei piederoša tirgotava, kura darbojas jau 23 gadus. «No konkurentiem atšķiramies ar to, ka mūsu ģimenei garšvielu bizness ir ne tikai peļņas avots, bet arī dzīvesstils un hobijs,» teic veikala Avokado īpašnieks, SIA Avokado MS un SIA Garšvielas valdes loceklis Mārcis Strautiņš. Plašais sortiments un augsti kvalitātes standarti ļāvuši Avokado piecas reizes gūt Latvijas Tirgotāju asociācijas balvu kā gada labākajam tirgotājam specializēto veikalu kategorijā.

Savi produkti

90. gadu sākumā garšvielu veikalu izveidoja M. Strautiņa tēvs Raits Strautiņš, bet šobrīd viņš tajā saimnieko kopā ar sievu Intu Rubenkovu. Avokado Tērbatas ielā, Rīgā, atrodas astoņus gadus, iepriekš 15 gadus tas darbojās Ģertrūdes ielā. Pirms vairākiem gadiem Avokado īpašnieki izmēģināja savus spēkus garšvielu biznesā arī ārpus Rīgas – Saldū, Liepājā, Ķekavā un Daugavpilī, kā arī deviņus mēnešus Avokado bija atrodams tirdzniecības centrā Alfa, taču šobrīd garšvielu karaļvalsts bāzējas telpās Rīgas centrā. «Kad sākām, cilvēki maz ko zināja par garšvielām, pārsvarā iztika ar sāli un pipariem. Arī mums pašiem bija daudz, ko mācīties, tāpēc sākām padziļināti par tām interesēties. Pamazām sākām saprast atšķirību, kāda ir, ja zupai ir pielikti četri nederīgi piparu graudi vai viens, bet īsts,» atceras M. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholisko dzērienu ražotājs un izplatītājs "Amber Beverage Group" laidis klajā zīmola "Rīgas Melnais Balzams" jaunāko versiju - "Rīgas Melnais Balzams XO", kas papildināts ar izsmalcinātu franču brendiju, informē uzņēmumā.

Dzēriena pamatā ir recepte, ko pirms vairāk nekā 260 gadiem izveidoja farmaceits Abrahams Kunce. Viņa 1752. gadā izstrādātā receptūra vēl joprojām tiek izmantota arī šobaltdien, dzērienā apvienojot 24 dabiskas sastāvdaļas, tai skaitā 17 dažādas, rūpīgi atlasītas zālītes, ogas, pumpurus, garšvielas un saknītes.

"Šo "Rīgas Melnais Balzams" versiju izstrādājām teju divu gadus, līdz beidzot šonedēļ to varam nodot patērētāju vērtējumam. Lai gan šobrīd valstī un daudzos citos tirgos ir izsludināta ārkārtas situācija, "Latvijas balzams" ražotnes darbība norit pēc plāna un tādēļ arī turpinām izziņot jaunus produktus," stāsta "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Garšvielu uzņēmums «Manas garšas» nāk klajā ar jaunu produktu līniju – barības piedevu lolojumdzīvniekiem

«Manas garšas» īpašniece Baiba Grīnberga stāsta, ka ideju par šādu produktu veicināja veterināro produktu veikala «Barf'us» saimniece Diāna Kontakeviča, kura janvārī ar viņu sazinājās un ieteica izstrādāt produktus, kas domāti lolojumdzīvniekiem. «Pirmajā brīdī biju pārsteigta par šādu ideju, bet, jo tālāk to pētīju, jo vairāk aizrāvos ar to. Lai gan es pēc izglītības esmu uztura speciāliste un dzīvnieku un cilvēku fizioloģe, pati neriskēju veidot receptes. Diāna ieteica dzīvnieku dietoloģi Ilzi Pētersoni, kura ilgus laikus pētījusi dzīvnieku uzturu un ir viens no Latvijā zinošākajiem cilvēkiem šajā jomā. Trīs mēnešu laikā viņa izstrādāja trīs receptes – strādāja kā aptiekā, pa gramiem kombinējot visādus labumus,» saka B. Grīnberga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 5. līdz 8. septembrim Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiek ikgadējā pārtikas ražotāju izstāde Riga Food 2018, informē BT1.

Izstādē vērojamas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, izglītojoši semināri, aizraujoši šovi, meistarklases un degustācijas.

Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus prezentē vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 37 valstīm. Tāpat Riga Food 2018 apskatāmi vismaz 12 valstu nacionālie kopstendi – pirmo reizi izstādē būs liels Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Meksikas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas, Ēģiptes un Albānijas, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ķirsons: 30 gadus Lido ir bijis līderis savā nozarē un šo pozīciju vēlas nosargāt

Žanete Hāka, 25.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban Lido restorānus ik dienu apmeklē 30 tūkstoši cilvēku, taču līdz ar robotizāciju nākotnē mēs varēsim apkalpot 300 tūkstošus cilvēku dienā, stāsta AS Lido īpašnieks un padomes priekšsēdētājs Gunārs Ķirsons, piebilstot, ka 30 gadus uzņēmums bijis līderos savā nozarē un šo pozīciju vēlas nosargāt.

Cik restorānu patlaban kopumā atvēris Lido, un kā vērtējat darbību aizvadītajā gadā?

Pagājušo gadu vērtēju kā labu, taču vienmēr ir, kur tiekties. Jaunatvērtie objekti strādā veiksmīgi un mums nesuši jaunas zinības par to, kas mums ir tālāk jādara, par laimi, attīstībā neesam apstājušies. Lido tīklā Latvijā ir 13 restorāni un 3 veikali un aprīlī atkal atvērsim LIDO vasaras terasi Jūrmalā. Tallinā turpina strādāt trīs restorāni, Berlīnē – pašlaik viens. Kopumā uzņēmuma grupas apgrozījums aizvadītajā gadā pieauga par 5% un kopumā bija 54 miljoni.

Vai ir darbi, ko vēl nepaspējāt paveikt?

Tiesa gan, vienu svarīgu darbu mums pērn neizdevās īstenot – ieviest jaunu atalgojumu sistēmu. Pērn algas vēlējāmies izlīdzināt ar Eiropas vidējo darba samaksu, taču tas vēl ir procesā, un tam ir vairāki iemesli. Būtiskākais no tiem – aug izejvielu cenas, un tas mums traucē. Darām visu, lai izejvielu cenas noturētos esošajā līmenī, jo, saprotiet – tautai šodien nav lielāki ienākumi, un mums ir jārēķinās arī ar cilvēkiem. Daudzi vēlas nopelnīt uzreiz un kļūt bagāti jau šodien, taču kādreiz ir jāsavelk jostas. Ir periodi, kad nepelni un strādā, lai nākotnē varētu pelnīt, un mēs to darām, bet daudzi to nesaprot un saka – nē, man vajag šodien.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visa mana būtība staro ikreiz,kad ir izvēlēts galamērķis jauniem piedzīvojumiem un nopirkta lidmašīnas biļete, jo ir skaidri zināms, ka katrā ceļojumā ir iespēja paplašināt savu redzesloku un augt kā personībai, pilnveidoties un transformēties.

Šoreiz kā galamērķis tika izvēlēta Gruzija. Biju dzirdējusi sajūsmas stāstus par Gruziju, bet centos veidot pati savu priekšstatu.

Biļetes par 60 eiro turp un atpakaļ iegādājos oktobra vidū, bet ceļojumā devos novembra beigās, izmantojot aviokompānijas Wizz Air reisu uz Kutaisi lidostu Gruzijā. Lai gan Kutaisi atrodas aptuveni 230km attālumā un trīs ar pusi stundu braucienā no Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi, tomēr šāds lidojuma galamērķis, manuprāt, ir daudz izdevīgāks.

Ceļojumā devos kopā ar draudzeni. Pirmo nakti pavadījām Kutaisi. Aptuveni nedēļu pirms lidojuma naktsmājas atradām interneta vietnē Airbnb un tās divām personām izmaksāja aptuveni 16 eiro. Savukārt, taksis no lidostas līdz Kutaisi centram - aptuveni 8 eiro par gandrīz 25 kilometriem. Jāsaka gan, ka ir cena tūristiem un Gruzijā droši var kaulēties. Kutaisi es noteikti neieteiktu kā vietu, kurā uzkavēties ilgāk par vienu dienu.

Komentāri

Pievienot komentāru