Jaunākais izdevums

Mūsdienu pasaulē ievērojami draudi vienā mirklī var atnākt no digitālās vides.

Šā mēneša pirmajā pusē tam spilgts atgādinājums bija kiberuzbrukums ASV pašam lielākajam naftas produktu cauruļvadam, kuru operēja Colonial Pipeline. Tā rezultātā uz vairākām dienām tika apturēta tā darbība. Attiecīgi ASV palēcās arī degvielas cena.

Nupat Colonial Pipeline plūsmu pa minēto cauruļvadu ir izdevies atjaunot, lai gan pats fakts, ka šādi var tikt apturēta pasaules ietekmīgākajai valstij izšķiroša infrastruktūras darbība, vien ir ko vērts.

Uz šīs nedēļas otro pusi jau arī bija zināmas atsevišķās sīkākas minētā uzbrukuma detaļas. Proti, Colonial Pipeline kiberuzbrukumā sevi pieteica tā saucamais izpiedējvīruss (ransomware). Faktiski tādā vienkāršotā izpratnē tas nozīmē situāciju, kad cietušie vairs nevar lietot savas viedās tehnoloģijas, ja uzbrucējam nepārskaita kādu konkrētu naudas summu. Attiecīgi arī šajā gadījumā, piemēram, The Wall Street Journal ziņo, ka tam pieejamā informācija liecina, ka galu galā Colonial Pipeline, lai atgūtu kontroli pār uzņēmuma datoru sistēmām un tādējādi atjaunotu naftas produktu padevi pa cauruļvadu, izpiedējvīrusa "palaidējiem" samaksāja viņu pieprasītos aptuveni piecus miljonus ASV dolārus. Maksājums esot veikts kriptovalūtās.

Digitālā ērā, digitāli izspiedēji

Faktiski robežas starp digitālo un fizisko pasaule turpina un turpinās noārdīties, un arī noziegumi pārceļas uz tiešsaisti. Turklāt, attīstoties tehnoloģijām, noziedzniekiem ir iespēja tikt klāt pie arvien gudrākiem un izsmalcinātākiem rīkiem, lai sasniegtu rezultātu. Tiek pat ziņots, ka mūsdienās pat visai izsmalcinātus uzbrukumus esot iespējams automatizēt. Arī šis gadījums liecina, ka pat tehnoloģiski attīstītās ASV mērogā kādi citi rīki, lai daudzmaz laicīgi atrisinātu šādu uzbrukumu, ir nepilnīgi (ja jau bijis lēmums šādiem kiberzagļiem tomēr labāk samaksāt).

Katrā ziņā kiberuzbrukumu ēra ir nozīmīgs risks gan uzņēmumiem, gan veselām valstīm, kurām bieži vien resursi šādai aizsardzībai ir nepietiekami. Kā varam redzēt - kibernoziedznieki ķīlnieka lomā var likt nonākt arī, piemēram, izšķirīgai infrastruktūrai, kuras darbināšana pieaugoši ietver sasaisti ar internetu.

ASV Federālais Izmeklēšanas birojs jau gadiem uzņēmumiem ir teicis nemaksāt par šādiem izpiedējvīrusiem. Tie norāda, ka, šādi rīkojoties, uzņēmumi balsta strauji augošu noziedzības jomu. No otras puses – grūti to nedarīt, ja uz strīpas pēkšņi ir nolikta vesela biznesa dzīvība.

WSJ vēl piebilst, ka digitālās izspiešanas shēmas ir kļuvušas ļoti ienesīgas un to ambīcijas ir visai lielas, pieprasot miljoniem ASV dolārus. Populāra arī esot shēma, kas, vienkāršoti sakot, virtuāli iegūst kādu informāciju par kādu privātu uzņēmumu vai personu. Attiecīgi tad, lai šī informācija netiktu publicēta, tiek pieprasīta zināma samaksa.

Nepārtrauktais kiberkariņš

DB jau rakstījis - ja var spriest, ka kodolieroči bija stratēģiski svarīgi industriālajā ērā, tad, piemēram, politizēti kibernoziegumi, kiberterorisms un kiberspiegošana kļuvuši par stratēģiskiem kaujas ieročiem mūsdienu informācijas laikmetā. Tas ir kļuvis par kaujas veidu, ko mērķtiecīgi piekopj ne tikai kādi individuāli hakeri un to grupas, bet pat veselas valstis. Šāda veida karš spēj būt masveidā destruktīvs un ietekmēt dzīvi dažādos pasaules reģionos. Proti, tas notiek notiek nepārtraukti, ir nosacīti neredzams un ietekmē gan politiku, gan ekonomiku, gan zinātni, gan militāro jomu utt. Uz strīpas ir ne tikai kareivji, bet arī civiliedzītāji, jo var ciest ne tikai to maciņu svars un personīgā telpa (piemēram, ja tiek nozagti kredītkaršu un cita veida dati). Ja uzbrukumu rezultātā tiek sabotēti augstāki mērķi, var būt apdraudēta to veselība un pat dzīvība.

Arī šajā gadījumā tiek spekulēts, ka aiz šī Colonial Pipeline uzbrukuma, iespējams, stāvējusi Krievijas valdība. Pēdējos gados dažādu "kiberstarpgadījumu" centrā atrodas arī Ķīna. Ticis runāts par to, ka ir pat atsevišķa Ķīnas armijas daļa, kurā darbojas tūkstošiem hakeru, kuru uzdevums ir kiberuzbrukumu veikšana.

Pandēmijā kibernoziedzība plaukusi un zēlusi

Arī Covid-19 pandēmijas ēra apliecina, ka diemžēl pasaulē plaukusi un zēlusi kibernoziedzība. Būtisks risks ir tas, ka, piemēram, darbinieki, kas nu strādā no mājām, tiek pakļauti kādiem kiberincidentiem. Piemēram, visam notiekot internetā, var parādies grūtības pārbaudīt un noteikt patiesās identitātes, kas kiberkrāpniekiem ļauj gūt sev nepieciešamo pieeju uzņēmumu sistēmām. Tāpat darbinieku mājas datorsistēmas var nebūt aprīkoti ar kādām nepieciešamajām aizsardzības tehnoloģijām. Var iztrūkt arī attiecīgā apmācība un drošības jomā var nebūt pieejama kāda nepieciešamā palīdzība no citu, šajā jomā profesionālāku uzņēmumu darbinieku puses. Piemēram, datori var tikt inficēt inficēti ar ļaunprātīgu programmatūru, kas pēc tam nodara kaitējumu gan pašai individuālai personai, gan uzņēmumam vai pat plašākai sabiedrības daļai, ja tiek nozagta, sabojāta vai iznīcināta dažāda nozīmīga informācija.

Nākotnes prognozēšana parasti nav pateicīgs darbs, lai gan šobrīd visai droši, šķiet, var teikt, ka pasaule nepārstās iet pa tehnogēnās attīstības ceļu. Tehnoloģiju un interneta nozīmei sabiedrību dzīvē arvien pieaugot, ļoti nozīmīgi būs tas, kā tās tiks galā ar šīs vides radītajiem drošības izaicinājumiem.

Gan sarunas, gan kaujas lauks mūsdienās ir internets. Tie, kas tai šādos apstākļos būs mazāk sagatavoti, attiecīgi riskē būt kā zivis ārpus ūdens.

Notiekošais ir atgādinājums, ka kiberdrošības garantēšana ir liels un augošs bizness. Rezultātā pašlaik vērojama spēcīga pārliecība, ka pieprasījums pēc dažādiem risinājumiem, kas palīdzēs izsargāties no naidīgas programmatūras, tikai augs. Tāpat, visticamāk, turpinās palielināties interese par dažādiem citiem datoru sistēmu monitorēšanas risinājumiem, kuru jēga ir minimizēt kiberuzbrukumu ietekmi un mazināt to iespējamību nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņujorkas sabiedriskā transporta pārvalde trešdien apstiprināja, ka noticis kiberuzbrukums tās datorsistēmām.

Pārvaldes izplatītajā paziņojumā teikts, ka tā saņēmusi brīdinājumu no Federālā izmeklēšanas biroja un citām valdības iestādēm, ka apdraudētas trīs no 18 pārvaldes datorsistēmām.

Sabiedriskā transporta pārvalde uzsvērusi, ka tā kiberuzbrukumu ātri novērsusi, sensitīva informācija nav nozagta un transporta darbs nav traucēts.

Hakeri pierāda, ka var ietekmēt arī pārtikas drošību 

Šīs nedēļas notikumi ir kārtējais atgādinājums tam, ka mūsdienās milzīgus izaicinājumus uzņēmumiem...

Par kiberuzbrukumu, kas noticis aprīlī, vairākas stundas iepriekš ziņoja laikraksts "The New York Times". Tas vēstīja, ka uzbrukums saistīts ar Ķīnu.

Vēlāk izplatītajā sabiedriskā transporta pārvaldes paziņojumā Ķīna nav pieminēta.

Jau vēstīts, ka šonedēļ kiberuzbrukums Brazīlijas uzņēmumam JBS, kas ir lielākais gaļas pārstrādātājs pasaulē, daļēji paralizēja ražošanu kompānijas rūpnīcās Ziemeļamerikā un Austrālijā.

Kiberuzbrukums pasaulē lielākajam gaļas pārstrādātājam  

Kiberuzbrukums Brazīlijas uzņēmumam JBS, kas ir lielākais gaļas pārstrādātājs pasaulē, daļēji...

Savukārt maijā kiberuzbrukums pārtrauca ASV lielākā degvielas cauruļvadu sistēmas "Colonial Pipeline" darbību. Kad "Colonial Pipeline" hakeriem samaksāja 4,4 miljonus dolāru, tā saņēma atšifrēšanas instrumentu.

Par uzbrukumiem JBS un "Colonial Pipeline" tiek turēti aizdomās hakeri no Krievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kiberuzbrukums Brazīlijas uzņēmumam JBS, kas ir lielākais gaļas pārstrādātājs pasaulē, daļēji paralizējis ražošanu kompānijas rūpnīcās Ziemeļamerikā un Austrālijā.

JBS par kiberuzbrukumu ASV valdību informējis svētdien, norādot, ka ir aizdomas par to, ka uzbrukums nāk no Krievijas, otrdien paziņoja Baltā nama pārstāvis.

Pēc JBS publiski sniegtās informācijas, pret tās serveriem Ziemeļamerikā un Austrālijā vērsts kiberuzbrukums, kurā izmantots izspiedējvīruss.

Savukārt ASV valdība pavēstīja, ka hakeri pieprasījuši izpirkuma maksu un ka JBS informējusi, ka prasība nākusi no kriminālas organizācijas, kas, domājams, bāzēta Krievijā.

Kiberuzbrukuma dēļ apturēts darbs piecās JBS rūpnīcās ASV un vienā rūpnīcā Kanādā. Būtiski traucēta arī ražošana Austrālijā.

Otrdienas vakarā (trešdienas rītā pēc Latvijas laika) JBS izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka panākts būtisks progress kiberuzbrukuma seku likvidēšanā un ka lielākā daļa rūpnīcu, kurās apturēta ražošana, trešdien atsāks strādāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs nedēļas notikumi ir kārtējais atgādinājums tam, ka mūsdienās milzīgus izaicinājumus uzņēmumiem un tautsaimniecības funkcionēšanai svarīgām industrijām var sagādāt noziedznieki digitālajā vidē.

Šonedēļ hakeru uzbrukums skāra pasaulē pašu lielāko gaļas pārstrādātāju JBS, kas bija spiests pievērt gandrīz visas savas ASV liellopu gaļas pārstrādes vietas. Turklāt uzbrukums skāra arī kompānijas infrastruktūru Kanādā un Austrālijā. Šīs nedēļas vidū pieejamā informācija liecināja, ka uzņēmumam gan tomēr ir izdevies atjaunot lielu daļu no savas darbības.

Šāds uzbrukums noticis tikai trīs nedēļas pēc tam, kad no ierindas hakeri ar izspiedējvīrusa palīdzību izsita ASV pašu lielāko naftas produktu cauruļvadu, kuru operēja Colonial Pipeline. Tā rezultātā uz vairākām dienām tika apturēta tā darbība. Attiecīgi ASV palēcās arī degvielas cena.

ASV cauruļvadu tīkls hakeriem samaksājis 4,4 miljonus dolāru lielu izpirkumu 

ASV lielākā degvielas cauruļvadu sistēma "Colonial Pipeline" hakeriem samaksājusi 4,4 miljonus dolāru...

Šie uzbrukumi liecina, ka arvien lielākā mērā kibernoziedznieku grupējumi savus ieročus notēmējuši uz izejvielu tirgu un izšķirīgu infrastruktūru. Faktiski viens ievērojams uzbrukums bijis enerģijas infrastruktūrai, kas liek uzdot jautājumus, cik patiesībā drošas ir šādas piegādes. Savukārt uzbrukums JBS ir mājiens ar mietu tam, ka nedrošas var izrādīties pat pārtikas piegādes. JBS ASV gadījumā ir atbildīga par piekto daļu no šīs valsts cūkgaļas pārstrādāšanas un ceturto daļu no liellopu gaļas pārstrādāšanas.

Kiberuzbrukums pasaulē lielākajam gaļas pārstrādātājam  

Kiberuzbrukums Brazīlijas uzņēmumam JBS, kas ir lielākais gaļas pārstrādātājs pasaulē, daļēji...

Mūsdienās uzņēmumu darbība lielā mērā ir digitalizēta. Tam ir savi labumi, lai gan pie kādiem ieguvumiem kaut kas dažkārt ir arī jāatdod - šajā gadījumā digitālā drošība. Faktiski robežas starp digitālo un fizisko pasauli turpinās noārdīties, un arī noziegumi pārceļas uz tiešsaisti. Turklāt, attīstoties tehnoloģijām, noziedzniekiem ir iespēja tikt klāt pie arvien gudrākiem un izsmalcinātākiem rīkiem, lai sasniegtu rezultātu. Tiek pat ziņots, ka mūsdienās pat visai izsmalcinātus uzbrukumus esot iespējams automatizēt.

Noticis kiberuzbrukums Ņujorkas sabiedriskā transporta sistēmai 

Ņujorkas sabiedriskā transporta pārvalde trešdien apstiprināja, ka noticis kiberuzbrukums tās...

Pagaidām pārsvarā tiek norādīts, ka aiz šī konkrētā JBS uzbrukuma stāv hakeri no Krievijas. Arī šajā gadījumā uzbrukums esot ietvēris izspiešanas elementus. Colonial Pipeline gadījumā uzņēmums izšķīrās hakeriem bitkoinos samaksāt aptuveni 4,4 miljonus ASV dolārus. “Virtuālās izspiešanas sekas ikviens varēs sajust arvien vairāk un vairāk, jo šīs jomas censoņi kļūs nekaunīgāki un agresīvāki,” The Wall Street Journal teic arī kiberdrošības uzņēmuma FireEye pārstāvji.

Var spekulēt par to, cik labi vai slikti šādiem uzbrukumiem būtu sagatavoti Latvijas uzņēmumi un institūcijas un kā tas varētu ietekmēt mūsu valstij izšķirīgi svarīgu infrastruktūru. Jau rakstīts, ka kiberuzbrukumu diemžēl uz savas ādas pagājušajā rudenī izbaudīja arī Dienas Bizness. Septembra pirmajā pusē tika nozagta. Db.lv Facebook mājas lapa. Tad sekoja gara un piņķerīga cīņa par šīs mājas lapas atgūšanu. Db.lv zādzības gadījumā fascinēja ar mūsu pašu policijas atbilde, kas faktiski norādīja, ka neko nevar darīt – pat ierosināt lietu.

Tas lika domāt par to, ka arī pašai valstij, kura formāli aktīvi mēģina klārēt, cik svarīga tai ir informācijas telpas kvalitāte un tā tālāk, patiesībā ir dziļi vienalga par to, kas notiek ar kādu vēl pagaidām atlikušo tās privāto mediju. Lai nu kā - notiekošais liek domāt: ja interneta vidē notiek kāda problēma, pamatā ar to cilvēks vai uzņēmums te draud palikt pilnīgi viens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas premjers Mateušs Moraveckis otrdien paziņojis par jaunas aģentūras izveidošanu cīņai ar kibernoziedzību.

"Nepaiet ne diena, kad mēs nedzirdētu par uzbrukumiem, kas tiek organizēti no dažādām pasaules daļām, bieži vien iedvesmojoties no Krievijas vai citām austrumu valstīm," sacīja Moraveckis.

Polijas iekšlietu ministrs Marjušs Kaminskis paziņoja, ka aģentūra ar pilnu jaudu sāks darboties ap 2025.gadu un nodarbinās aptuveni 1800 cilvēku.

Jūnijā Polijas valdība paziņoja par līdz šim nepieredzētu un plaša mēroga kiberuzbrukumu Polijas politiķu e-pasta kontiem.

Daļa vēstuļu vēlāk tika nopludinātas vietnē "Telegram".

Polijas valdošās nacionālkonservatīvās partijas "Likums un taisnīgums" līderis Jaroslavs Kačiņskis tolaik paziņoja, ka kiberuzbrukums nācis no Krievijas un tā mērķis bijis destabilizēt Poliju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Hakeri nozaguši 1,4 miljonu cilvēku personas datus no Covid-19 testiem Parīzē

LETA--AFP, 16.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hakeri nozaguši personas datus par 1,4 miljoniem cilvēku, kas 2020.gada vidū veica Covid-19 testus Parīzes reģionā, trešdien pavēstīja slimnīcu amatpersonas Francijas galvaspilsētā.

Amatpersonas sacīja, ka trešdien iesniegušas sūdzību Parīzes prokuratūrai pēc tam, kad 12.septembrī bija apstiprinājušas, ka vasarā noticis šāds kiberuzbrukums.

Hakeri nozaga testēto cilvēku identitātes datus, sociālās apdrošināšanas numurus un kontaktinformāciju, šo testu veikšanā iesaistīto veselības darbinieku identitātes datus un kontaktinformāciju, kā arī testu rezultātus. Cita medicīniska informācija netika nozagta.

"Nozagtās lietas attiecas uz 1,4 miljoniem cilvēku, gandrīz tikai saistībā ar testiem, kas veikti 2020.gada vidū" Parīzes reģionā, paziņoja slimnīcu organizācija.

Zādzības skartie "tiks individuāli informēti tuvākajās dienās".

Fakti par šo zādzību tika paziņoti arī Francijas datu uzraudzības organizācijai CNIL un Francijas Nacionālajai informācijas sistēmu drošības aģentūrai (ANSSI).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācija – 21. gadsimta priekšrocība un trūkums. Visās nozarēs, rūpnīcās, kokapstrādes, metālapstrādes uzņēmumos, ūdens attīrīšanas centros, lidostās un medicīnas iestādēs pastiprinās digitalizācijas tendences.

Rūpnieciskās sistēmas tiek arvien vairāk integrētas korporatīvajā IT tīklā, izmantoti standartizēti protokoli un operētājsistēmas, kas atver tāda paša veida ievainojamības kā IT sistēmās.

Pēdējo mēnešu laikā kiberuzbrukumi automatizētajos tehnoloģiju (OT) tīklos un rūpnieciskajās vadības sistēmās (ICS) ir krietni auguši. Nesen notika uzbrukums uz lielāko gaļas pārstrādātāju uzņēmumu Brazīlijā, dabasgāzes iekārtām, kā arī tērauda ražotāju. Arī Latvijas uzņēmumi nav izņēmums! Kiberdrošība un risku mazināšana joprojām ir nopietns izaicinājums, uzņēmumiem ir nopietni jāizvērtē ievainojamības un riskus. Pasargājiet savu uzņēmumu, ieviešot efektīvu drošību, lai nepieļautu ICS un OT tīklu uzbrukumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas-Baltijas Tirdzniecības kamera (AHK) jau 19. reizi ir pasniegusi "Vācijas Uzņēmējdarbības balvu" uzņēmumam, kuram ir īpaši nopelni Vācijas un Baltijas valstu savstarpējo ekonomisko sakaru attīstībā.

Ņemot vērā termina "kibertelpa un tās drošība" lielo nozīmi digitalizācijas laikmetā, šogad balva tika piešķirta uzņēmumam, kas darbojas kiberdrošības jomā.

Šogad balvas pretendentu izvērtēšana, piedaloties augsta līmeņa kiberdrošības jomas speciālistiem no Vācijas, notika pilnībā digitāli. Finālā bija iekļuvuši 9 Baltijas uzņēmumi: "Tilde", "Zabbix", "Corporate Solutions" un "Entangle" no Latvijas, Igauniju pārstāvēja "CybExer Technologies" un "Guardtime", bet Lietuvu - "Nord Security", "NRD Cyber Security" un "Simplex".

Šajā konkurencē pirmo vietu un galveno balvu ieguva drošības risinājumu uzņēmums "Nord Security" no Lietuvas, kura galvenais produkts NordVPN ir radīts datu drošībai gan tiešsaistes, gan bezsaistes režīmos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs no četriem uzņēmumu un institūciju kiberdrošības jomas vadītājiem, jeb 77%, pēdējo 12 mēnešu laikā novēro vairāk nozīmīgu kiberuzbrukumu, tostarp arī šifrējošo izspiedējvīrusu (ransomware) izmantošanu.

Tā liecina jaunākais EY (iepriekš Ernst & Young) Pasaules informācijas drošības pētījums 2021 (EY Global Information Security Survey 2021).

Savukārt 56 % kiberdrošības vadītāju atzīmē, ka pandēmijas laikā, pārejot uz attālināta vai elastīga darba nosacījumiem, ir nepilnīgi ievērotas informācijas drošības prasības.

“Informācijas drošības jomā šobrīd vienlaikus novērojama vairāku tendenču saplūšana, kas rada pamatu satraukumam. Proti, pandēmijas ietekmē uzņēmumi pāriet uz attālināta vai hibrīda modeļa darba vidi, kas rada papildus informācijas riskus, darbiniekiem attālināti izmantojot uzņēmumu datus ar dažādām ierīcēm, kas ne vienmēr ir pilnīgi drošas. Līdztekus, pati uzņēmējdarbības vide ir arvien vairāk balstīta tieši datu apstrādē un uzņēmumi aktīvi ievieš digitālās transformācijas iniciatīvas. Tikmēr kibernoziedzinieku metodes un izmantotās tehnoloģijas kļūst arvien sarežģītākas un it īpaši aug izspiedējvīrusu izmantošana. Šī ir vide, kurai uzņēmumi no drošības viedokļa nereti nav gatavi – mūsu nesenais EY Pasaules vadības risku pētījums 2021 atklāja, ka tikai 9% uzņēmumu valdes ir pilnībā pārliecinātas par savu uzņēmumu spēju novērst kiberdrošības riskus, ” saka Nauris Kļava, EY Partneris Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #2

DB, 12.01.2021

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība cenšas vienot dalībvalstis, taču valstis sacenšas viena ar otru gan par darbaspēku, gan par investoriem, un nodokļi ir svarīgs instruments konkurences cīņā.

Lietuva ir pieņēmusi lēmumu, ka piedāvās lielajiem investoriem izmantot 20 gadus uzņēmumu ienākuma nodokļa brīvdienas.

Lasi žurnāla #DienasBizness 12. janvāra numurā:

  • viedokļi - nodokļu sistēmas konkurētspēja Latvijā un kaimiņvalstīs
  • tēma – Latvijas nodokļi cīņā par investoriem un darbaspēku
  • IKP – budžeta plāns krīzes neprognozē
  • akciju tirgi - Volstrīta izvēlējusies tikai košās krāsas
  • attīstības riski - pandēmijā lielie vēl lielāki un turīgie vēl turīgāki
  • kiberdrošība – kiberdrošības uztvere mainās pēc datu zādzības; krāpniecības riski attālinātajā darbā; noziedznieki pārbauda virtuālās durvis
  • aviācija - Latvijas lidmašīnu ražotājs “Tarragon” eksportē “gaisa taksometrus”
  • brīvdienu ceļvedis - Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas nauda ir jāparedz mazo un vidējo uzņēmumu digitalizācijai

Ramona Rupeika-Apoga, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, 16.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija 9. februārī iesniegusi izskatīšanai Eiropas Komisijā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu, saskaņā ar kuru 330 miljonus eiro ir plānots novirzīt digitālai transformācijai.

Lielāko daļu naudas tiek plānots novirzīt valsts pārvaldes digitalizācijas uzlabošanai un tikai nelielu daļu tieši uzņēmējiem. Rodas jautājums - kāpēc tā? Vai mūsu privātais sektors ir tik labi digitalizējies, ka naudu ir jāparedz vēl ne tik labi digitalizētam publiskajam sektoram? Vai tieši pretēji - mūsu uzņēmumi ir tik mazs digitalizējušies, ka nespēs šo naudu efektīvi izmantot un tā ir jādod tiem, kas to pratīs izmantot?

Zaļā Eiropa un tās digitālā transformācija ir galvenie prioritārie virzieni, kas veido Eiropas Savienības “Zaļo kursu”, kam līdz 2050. gadam ir paredzēts dāsns finanšu atbalsts. ES ilgtermiņa budžets no 2021. līdz 2027.gadam kopā ar NextGenerationEU pagaidu instrumentu, kas paredzēts atveseļošanās veicināšanai, būs lielākā stimulu pakete, kāda jebkad finansēta no ES budžeta. Kopumā 1,8 triljoni eiro paredzēti Eiropas atveseļošanai pēc Covid-19, lai tā kļūtu zaļāka, digitālāka un izturīgāka.

Komentāri

Pievienot komentāru