Jaunākais izdevums

Mūsdienu globalizētā un arvien lielākā mērā uz interneta tehnoloģijām bāzētā pasaule uzņēmumiem nepārprotami sniedz daudz iespēju. Dažādi procesi un cilvēki kā tādi šādā pasaulē var būt daudz sasniedzamāki no gandrīz jebkura planētas stūra.

Šajā pašā laikā notiekošais sev līdzi nes nozīmīgus jaunus riskus. Būtībā daži tehnoloģiju grandi gandrīz pilnībā kontrolē mūsdienu interneta vidi. Tas arī nozīmē, ka, gribot to vai negribot, apzinoties to vai neapzinoties, daudzi ir, iespējams, jau pārmērīgi kļuvuši atkarīgi no dažiem lielajiem šīs jomas līderiem. Attiecīgi no to labvēlības vai kaut vai vienkāršas nerīkošanās var būt atkarīga veselu uzņēmumu dzīve. Nav arī tā, ka šai atkarībai īsti būtu kāda daudzmaz reāla jēdzīga alternatīva. Faktiski mūsdienu pasaulē ir vien daži tehnoloģiju un interneta durvju sargi, kuru darbības tad attiecīgi arī nosaka to, kas vispār notiek šajā vidē. Tam tādējādi ir liela ietekme arī uz veselu kaudzi cilvēku un citu uzņēmumu dzīvi un informācijas telpu kā tādu.

Kamēr viss rit daudzmaz raiti, tas, protams, varētu šķist pietiekami labi un kādi atsevišķi pārējo cilvēku vai uzņēmumu negadījumi saistībā ar šo atkarību var šķist kaut kas nosacīti tāls, pārspīlēts vai ne tik ļoti aktuāls. To, cik patiesībā šajā jaunajā pasaules kārtībā cilvēki un uzņēmumi var būt atkarīgi no dažu tehnoloģiju grandu rīcības, protams, izceļ problēmsituācijas. Diemžēl to uz savas ādas pilnā mērā šoruden izbaudīja arī Dienas Bizness. Septembra pirmajā pusē Db.lv Facebook mājaslapa piedzīvoja kiberuzbrukumu, kura rezultātā tā tika nozagta.

DB komandai internetā sazinoties ar Facebook norādītajiem kontaktiem, kādas atbildes bija nekonkrētas vai nebija vispār, nemaz nerunājot par kādu konkrētu palīdzību. Pēc dažām nedēļām faktiski uz neesošas Facebook komandas informācijas fona par to, kas vispār saistībā ar šo uzbrukumu notiek, uz kādu laiku nozudusī Db.lv sociālā tīkla lapa pēkšņi atkal parādījās un bija pārvērtusies, šķiet, par kādu Āzijas apģērbu veikala reklāmas lapu – šajā pašā laikā tā saglabāja lielu daļu no vecajiem Db.lv sekotājiem un vēl daļēji neizdzēstu iepriekšējo informāciju – attēlus un rakstus, kas gadu gaitā tikuši publicēti. Db.lv.

Dienas Biznesam vien gluži vai pa blatu sazinoties ar Facebook tuvāk stāvošām personām, šī lapa tomēr tika bloķēta un galu galā – atdota atpakaļ uzņēmumam. Acīmredzot tikai tā var šīs lietas risināt... Tomēr ar to šī sāga nebeidzās! Līdz ar to, ka Db.lv Facebook lapas nosaukumu tās zagļi mainīja vairākas reizes, bija iztērēts uzņēmumiem pieļaujamais šādu veicamo darbību skaits. Jeb – Db.lv palika neredzams, un ar visu savu atlikušo sekotāju pulku šīs Facebook lapas nosaukums slēpās zem Āzijas hieroglifiem. Rezultātā Dienas Biznesam atkal nācās lūgt Facebook palīdzību – atļaut mainīt lapas nosaukumu un, protams, no jauna skaidrot visu situāciju ar kiberzādzību un tai sekojošo sāgu. Tas gan palika bez kādiem rezultātiem, t.i., Facebook pieņem sūdzības un situācijas aprakstus, bet šajā pašā laikā - klusē un neko nedara. Tas nozīmē, ka Db.lv joprojām jau vairāk nekā divus mēnešus ir bez savas lapas šajā sociālajā tīklā.

Kopumā situācija nav diez ko glaimojoša. Bez sociālajiem tīkliem, kur faktiski mūsdienās notiek galvenās sabiedrības sarunas, mūsdienās gluži nevar dzīvot – sevišķi medijs. Jāņem vērā, ka Dienas Bizness turklāt ir valsts līmeņa medijs, kas faktiski vienā brīdī ticis izslēgts no aprites. Jā, to droši vien izdarīja kibernoziedznieki, lai gan Facebook ar kādu savu palīdzību pat pirkstu nav īsti gribējis pakustināt. Iespējams, nav pat īsti svarīgi, vai tas bija Facebook apzinātas rīcības vai neizdarības rezultāts. Fakts ir fakts: uzņēmuma un šajā gadījumā turklāt – preses uzņēmuma - darbība tika ierobežota! No tā var būt atkarīga daļas sabiedrības informētība un sabiedriskā doma kā tāda, jo Db.lv tieši ar savas Facebook lapas palīdzību uzrunā nozīmīgu daļu savas auditorijas. Domājams, tā ir arī daudziem citiem.

Notiekošais liek domāt, ka arī visus citus – gan uzņēmumus, gan privātpersonas un arī veselas valsts iestādes - var skart šāds liktenis. Tās kādā brīdī no diskusiju telpas var tikt vienkārši izmestas, un atgriešanās šajā telpā kādā daudzmaz iepriekšējā stadijā – ar svarīgajiem sekotājiem – ir neiespējama, ja to nevēlas vai vienkārši par pietiekami svarīgu neuzskata vien pamatā daži interneta durvju sargātāji. Sociālajiem medijiem ir milzīga ietekme uz to, kā uzņēmumi atrod un sazinās ar savu auditoriju. Citiem vārdiem sakot, mūsdienu interneta dzīve – tātad arī diskusija - ir ļoti atkarīga no dažu tehnoloģiju gigantu neapzinātas vai varbūt pat apzinātas tirānijas. Pietiek kaut vai ar to, ka šīs platformas, kurās faktiski mūsdienās nevar neatrasties, kvalitatīvi nepilda savu darbu. Var arī diskutēt par to, ka lielās tehnoloģiju kompānijas nepiedāvā vien kādas savas platformas, bet ir to satura redaktori, kas gan ir jau pavisam cits, cerams, ar šo gadījumu nesaistīts, problēmas aspekts.

Lai nu kā - notiekošais liek domāt: ja interneta vidē rodas kāda problēma, pamatā ar to cilvēks vai uzņēmums var palikt pilnīgi viens. Šādos gadījumos patiešām arvien labāk skan tas, ka interneta vārtiem, kurus sargā pamatā daži milzīgi bifeļi, būtu vēl kāda alternatīva. Nevajadzētu sevi maldināt - šie apsargi spēj apklusināt pat presi. Arī kāda varas institūciju, kurām, iespējams, ir pašām savi mērķi, iedziļināšanās un sapratne par šādām problēmām, šķiet, ir kaut kas līdzīgs sapnim. Tas demonstrē, ka privātos medijus vienkārši var neuztvert nopietni.

Db.lv zādzības gadījumā fascinēja ar mūsu pašu policijas atbilde, kas faktiski norādīja, ka neko nevar darīt – ilgstoši (?) pat ierosināt lietu. Tas liecina par to, ka arī pašai valstij, kura formāli aktīvi, piemēram, ar sabiedrisko mediju palīdzību mēģina klārēt, cik svarīga tai ir informācijas telpas kvalitāte un tā tālāk, patiesībā ir dziļi vienalga par to, kas notiek ar kādu vēl pagaidām atlikušo tās privāto mediju. Nožēlojami. Varbūt pat labāk, ja tie beidzot novāksies no ceļa un ļaus bruģēt ceļu uz pilnīgu valdības finansēto vienīgās patiesības mediju dominanci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Facebook neatjauno Dienas Biznesam nozagtā konta nosaukumu

Anita Kantāne, žurnāla "Dienas Bizness" galvenā redaktore, 27.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13. septembra pēcpusdienā “Dienas Biznesam” tika nozagts “Facebook” konts ar 26 tūkstošiem sekotāju.

Visus izdevniecības darbiniekus, kuri pārvaldīja kontu, hakeri atvienoja no profila un sāka ievietot savus ierakstus, un nomainīja nosaukumu. Ilgas sarakstes rezultātā esam atguvuši kontu, taču savu profilu joprojām nevaram izmantot, jo “Facebook” atsakās atdot medijam atpakaļ nosaukumu db.lv. Ielūkojoties “Facebook” db.lv profilā, es joprojām strādāju uzņēmumā ar nesaprotamu nosaukumu.

“Facebook” norāda, ka nevar mums šobrīd palīdzēt un mainīt nosaukumu. Saka mums paldies par pacietību, nododot mūsu lietu nākamajiem izskatītājiem, bet mēs bezspēcīgi noraugāmies, kā tas ietekmē mūsu saziņu ar lasītājiem. Pareizāk būtu teikt, ka noved mūs pie nespējas sazināties ar saviem 26 tūkstošiem sekotāju. Pēc ignorēšanas no “Facebook” puses vērsāmies Latvijas tiesībsargājošajās struktūrās un sākotnēji saņēmām atbildi par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Taču mūsu sūdzība par atteikumu ir sadzirdēta, un 20. novembrī saņēmām ziņu, ka lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu ir atceļams un atteikuma materiāls nosūtāms papildu pārbaudei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV federālie un štatu regulatori trešdien iesnieguši prasības tiesā pret sociālo mediju milzi "Facebook", apsūdzot to ļaunprātīgā dominējošā stāvokļa tirgū izmantošanā un cenšoties panākt, lai "Facebook" pārdod platformas "Instagram" un "WhatsApp".

""Facebook" rīcība nolūkā nostiprināt un saglabāt savu monopolu liedz patērētājiem iespēju gūt labumu no konkurences," norāda ASV Federālās tirdzniecības komisijas (FTC) konkurences biroja direktors Īans Koners.

Facebook neatjauno Dienas Biznesam nozagtā konta nosaukumu 

13. septembra pēcpusdienā “Dienas Biznesam” tika nozagts “Facebook” konts ar 26 tūkstošiem...

Atsevišķas prasības tiesā iesniegusi gan FTC, gan regulatori no 48 ASV štatiem un teritorijām.

Prasībās teikts, ka "Facebook" centies apspiest konkurenci, 2012.gadā iegādājoties platformu "Instagram" un 2014.gadā - "WhatsApp".

Pēc šīs regulatoru prasības gaidāma sīva cīņa tiesā, jo šīs platformas kļuvušas par aizvien svarīgāku "Facebook" biznesa modeļa elementu un tikušas integrētas tā tehnoloģijā.

Gan Facebook, gan valstij vienalga 

Mūsdienu globalizētā un arvien lielākā mērā uz interneta tehnoloģijām bāzētā pasaule uzņēmumiem...

"Facebook" sola aizstāvēties un noraida tam izvirzītās apsūdzības.

FTC šogad paziņoja, ka pārskatīs piecu lielāko tehnoloģiju uzņēmumu "Amazon", "Apple", "Facebook", "Microsoft" un "Google" mātesuzņēmuma "Alphabet" - pēdējā desmitgadē īstenotos pārņemšanas darījumus, paverot durvis potenciālām pretmonopolu izmeklēšanām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa kreditēšana kļūs par vienu no 2021.gada aktualitātēm. Kur gūt finansējumu maziem un vidējiem uzņēmumiem? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim tiešsaistes finanšu konferencē, 8.oktobrī.

Tiešraidi skaties: https://www.facebook.com/dbkonferences

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Privātums kā trauksmes zvans. Whatsapp sāga

Elīna Girne, vadošā juriste datu tehnoloģijas uzņēmumā SQUALIO, 29.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu brīdi katrs no mums laiku pa laikam saņem ziņu no kāda telefonā ierakstīta kontakta – Sveiks! Es nepiekrītu WhatsApp jaunajai datu apstrādes politikai, tāpēc turpmāk to nelietošu. Mani var sastapt Viber, Skype, Telegram…

Šai ziņas monētai ir divas puses – cilvēki ir sākuši uztraukties par savu privātumu, taču nākas secināt, ka uztraukums pagaidām nav jēgpilns.

Personas dati

Personas dati ir jēdziens, kas pēdējā laikā lietots pār mēru – vietā un nevietā. Piekritīsiet, ka esam no šī temata noguruši. Tomēr personas datu un privātuma temats atgriežas mūsu dienaskārtībā atkal un atkal – caur dažādām sabiedrības vajadzībām, procesiem un aktualitātēm. Cilvēki iebilst, ka viņu datus apstrādā medicīnas personāls vai darba devējs, tajā pašā laikā personīgajā digitālajā vidē lejupielādē arvien jaunas aplikācijas un piekrīt aplikāciju izstrādātāju līguma un datu privātuma noteikumiem, tos pat nelasot. Nebūs pārspīlēts teikt, ka katrs no mums ir lejupielādējis tālruņa aparātā neskaitāmas aplikācijas, kamēr atradis to, vienīgo, kas der mūs interesējošajam nolūkam. Kad mērķis sasniegts, par visām tālrunī ielādētajām aplikācijām jau ir piemirsies, kur nu vēl atcerēties, ka katru no tām nepieciešams izdzēst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #26

DB, 07.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi izvērtē un pēc iespējas samazina dabas resursu izmantošanu, lai mazinātu piesārņojošo vielu emisijas apkārtējā vidē. To prasa Eiropas Savienības valstu politiskie mērķi.

Daļai sabiedrības politiskais mērķis pārvēršas par ideoloģisku cīņu, bet daļa saprot, ka dabas resursu izmantošana un radīto pārstrādes atkritumu apjomi ir sasnieguši robežu, kas liek meklēt nebijušus, racionālus risinājumus.

Sociālā atbildība pret vidi ir kļuvusi par biznesu, kas turpinās savu uzvaras gājienu. Arī Latvijas valdībai ir priekšlikumu vezums dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšanai, lai ievērotu Eiropas Savienības direktīvās izvirzītos mērķus atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 7. jūlija numurā:

  • viedokļi - klimata pārmaiņa
  • aktuāli - finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2019. gada rezultāti
  • numura tēma - dabas resursu nodoklis
  • tendences - plastmasas kalni neatkāpjas
  • intervija - pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš par Rīgu
  • investīcijas - akciju tirgus apskats
  • ideju mežs - digitālie risinājumi mēbeļu ražošanas uzņēmumā SIA Bolderāja serviss
  • bizness reģionos - Liepājas ekonomiskā ekosistēma un Liepājas speciālā Ekonomiskā Zona
  • dzīvesstils - Dr. Tereško tējas dabas resursos saskata biznesa potenciālu
  • mazais biness - svaigās pastas ražotājs ColorPasta
  • auto - VW T-Roc R
  • brīvdienu ceļvedis - Viktors Troicins, Maxima valdes loceklis un uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

WhatsApp privātuma politikas izmaiņas neļaus Eiropas lietotāju datus nodot Facebook

LETA--AFP/INDEPENDENT, 11.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Populārā saziņas lietotne "WhatsApp" lūgusi saviem lietotājiem apstiprināt jaunos privātuma politikas noteikumus, kas ļaus tai vairāk dalīties informācijā ar mātesuzņēmumu "Facebook", taču šīs izmaiņas lietotājus Eiropas Savienībā (ES) neskars.

Šo noteikumu atjauninājums jau izraisījis lietotāju asu kritiku visā pasaulē, jo bez šo noteikumu apstiprināšanas no 8.februāra viņiem tiks liegta "WhatsApp" izmantošana.

"WhatsApp" uzsver, ka Eiropas lietotāju dati netiks nodoti "Facebook" rīcībā, kad viņi piekritīs jaunajiem nosacījumiem.

"Izmaiņas lietošanas noteikumos un privātuma politikā nekādi neietekmē "WhatsApp" datu apmaiņas praksi Eiropas reģionā," britu laikraksts "Independent" citē "Whatsapp" oficiālo pārstāvi.

"Lai novērstu jebkādas šaubas, "WhatsApp" arī turpmāk nenodos Eiropas reģiona "WhatsApp" lietotāju datus "Facebook", lai "Facebook" varētu tos izmantot savu produktu un reklāmu uzlabošanai," viņš uzsvēra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Migrācija starp saziņas lietotnēm – kam tas ir izdevīgi?

Modris Šķēls, reklāmas aģentūras "mCloudglobal" valdes priekšsēdētājs, 22.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr saziņas lietotnes Telegram un Signal jau sāk berzēt rokas par jaunu lietotāju pievienošanos sistēmai, konkurentu platformu WhatsApp un Facebook lietotāji vēl šaubīgi cenšas pieņemt lēmumu, vai migrēt uz citām platformām, vai palikt jau ierastajās.

Taču ziņa, ka WhatsApp atlika jauno privātuma politikas noteikumu ieviešanu, un klientu dati vēl vairāk nonāks mātes uzņēmuma Facebook rokās, atsevišķu lietotāju loku padarīja bažīgu. Lai arī šie atjauninājumi neattiecas uz Eiropas reģionu, kādam esošā ideoloģija šķiet nepieņemama.

Taču dziļākajā būtībā šie atjauninājumi nepieciešami mērķtiecīgām biznesa kompānijām, lai sniegtu lietotājiem, piemēram, pielāgotu Facebook reklāmu.

Protams, var diskutēt, kā tiek izmantoti uzkrātie lietotāju dati. Pat, ja tiek apgalvots, ka netiek glabāti sarakstes vai zvanu dati, lietotāji ir ļoti skeptiski uz šo, piemirstot, ka lietotne Google, uzkrāj daudz vairāk datu par mums. Jebkurā gadījumā ikviena no šīm lietotnēm uzkrāj mūsu personīgos datus – telefona numurus, e-pastus un citu informāciju savu biznesa ideju realizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālā tīkla uzņēmums "Facebook" ir paziņojis, ka tas neinformēs 530 miljonus lietotāju par datu noplūdi no viņu kontiem.

Izdevums "Business Insider" pagājušonedēļ pavēstīja, ka vairāk nekā 530 miljonu "Facebook" lietotāju dati, tostarp tāda informācija kā tālruņa numurs un dzimšanas datums, ir nopludināta un padarīta brīvi pieejama kādā publiskā datubāzē.

Šie dati tika iegūti, izmantojot nepilnību "Facebook" kontaktu sinhronizācijas sistēmā. Tas notika pirms 2019.gada, bet dati tika padarīti publiski pieejami nesen.

Kompānija kādā bloga paziņojumā pavēstīja, ka šī nepilnība tika novērsta 2019.gada septembrī.

"Ir svarīgi saprast, ka ļaunprātīgi aktori ieguva šos datus nevis ar ielaušanos mūsu sistēmās, bet savācot tos no mūsu platformas pirms 2019.gada septembra," teikts šajā paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtējās situācijas laikā matu griešana svaigā gaisā mežā ir atbalstāma, trešdien valdību un tās partneru veidojošā Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sēdē izteicās veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Sēdes laikā, pārrunājot epidemioloģisko situāciju un ieviestos drošības pasākumus, Pavļuts atzina, ka patlaban ir svarīgi runāt par tādu ierobežojumu pārskatīšanu, kas ļautu iedzīvotājiem realizēt pamata vajadzības, kuras sabiedrība nevar atlikt nedz psiholoģisku, nedz praktisku apsvērumu dēļ.

Vienlaikus ministrs norādīja uz sabiedrības radošu pieeju, lai epidemioloģiski droši veiktu darbības, kas ārkārtējās situācijas laikā ir liegtas, piemēram, matu griešanu, tādējādi netieši atsaucoties uz frizieres Zanes Melnaces sociālajā tīklā "Facebook" paustajā, ka viņa piedāvā safrizēt matus ārā, zem klajas debess.

"Frizēšanās mežā ir absolūti OK. Tas ir OK," izteicās Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība "Dienas Bizness" organizē veselības aprūpes konferenci "Veselības aprūpes tendences pēc COVID-19".

LINKS UZ TIEŠRAIDI

Ārkārtas situācijas laikā veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana bija ierobežota, taču, mazinoties COVID-19 izplatībai Latvijā, pakāpeniski tiek atjaunoti visi ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi.

Kādas sekas un izmaiņas tas ir radījis veselības aprūpē? Kad varētu būt COVID-19 otrais uzliesmojuma vilnis un kā sabiedrībai, īpaši uzņēmējiem tam jau laicīgi būtu jāgatavojas?

Konferences programma:

9.25 – 9.45 Cik medicīnas nozarē strādājošie uzņēmumi ir gatavi plaša mēroga krīzes situācijām?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tīmekļa platforma "YouTube" otrdien uz laiku nobloķējusi ASV prezidenta Donalda Trampa kanālu, paziņojusi interneta gigantam "Google" piederošā platforma.

"YouTube" paziņojumā norādīts, ka, ņemot vērā bažas par iespējamo vardarbības turpināšanos, dzēsts jaunais saturs, kas augšupielādēts Donalda Trampa kanālā, jo šis saturs ir pretrunā ar "YouTube" politiku, kas vērsta pret kūdīšanu uz vardarbību.

Trampa kanālā aizliegts augšupielādēt jaunu saturu vismaz septiņas dienas.

Kanālam ir 2,77 miljonu sekotāju.

Sociālais tīkls "Facebook" pagājušajā nedēļā uz laiku nobloķēja Trampa kontus "Facebook" un "Instagram", bet sociālā tīkla platforma "Twitter" izdzēsa Trampa kontu.

Trampam arī liegts publicēt saturu "Snapchat" un "Twitch".

ASV prezidents no sociālajiem medijiem padzīts pēc Trampa atbalstītāju uzbrukumiem Kapitolijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Digitālais eiro – risinājums, ko adaptēsim dzīvē

Valdis Janovs, "TietoEVRY" maksājumu, zibmaksājumu un karšu vienības vadītājs, 22.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiskus risinājumus un inovatīvus pakalpojumus izstrādā, attīsta un pielāgo, lai izpildītu virsuzdevumu – atvieglotu cilvēkiem ikdienas darbības, tostarp finanšu norēķinus.

Arī Eiropas Centrālā banka patlaban meklē alternatīvu skaidrai naudai ar mērķi radīt pēc iespējas ērtāku instrumentu un pielietojumu. Kāpēc izraudzīta virtuālās valūtas stratēģija, un vai tās ieviešana nozīmē, ka digitālajam eiro piemīt nākotnes potenciāls?

Skatoties vēsturiski, digitālās valūtas laikmetu aizsāka “Bitcoin”, kas finanšu tehnoloģiju sektorā ielauzās ar strauji pieaugošu popularitāti. Gandrīz katrā finanšu konferencē tika prezentēts, kāpēc tajā vajadzētu ieguldīt, kāds ir ieguvums no šādām investīcijām. Lai gan Eiropas Centrālā banka “Bitcoin” vienmēr uzskatījusi par riskantu aktīvu, ko izmanto pelēkiem un, iespējams, arī nelegāliem darījumiem, tomēr intensīvais mārketings panāca savu – pieprasījums pēc šādiem naudas instrumentiem palielinās. Digitālās valūtas ir pievilcīgas un piesaista arvien vairāk cilvēku par spīti Eiropas Centrālās bankas mēģinājumiem atturēt no investīcijām šajā spekulatīvajā tirgū. Tāpēc visā pasaulē Centrālās bankas meklē alternatīvus risinājumus fiziskās naudas nākotnei digitalizācijas laikmetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien nākusi klajā ar plānu kriptovalūtu regulēšanai, ierosinot noteikumus, kas var ierobežot sociālā tīkla "Facebook" kriptovalūtas "Libra" attīstību un līdzīgus projektus.

Kopš "Bitcoin" parādīšanās kriptovalūtas iemantojušas lielu popularitāti investoru vidū, bet plašāka sabiedrība, bankas un uzraugošās iestādes joprojām izturas pret tām ar piesardzību. Pakļaujoties Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu spiedienam, EK izstrādājusi priekšlikumus jaunā sektora regulēšanai, cerot tādējādi arī sekmēt tā attīstību.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis norādīja, ka pārmaiņām digitālajā jomā būtu jāpieiet proaktīvi, vienlaikus mīkstinot potenciālos riskus. Viņš norādīja, ka potenciāli globālās kriptovalūtas, piemēram, "Libra" saskarsies ar stingrākām prasībām, jo tās rada specifiskus izaicinājumus finanšu stabilitātei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas Konkurences pārvalde (AGCM) trešdien piemērojusi septiņu miljonu eiro naudassodu sociālo mediju milzim "Facebook" par maldinošu rīcību attiecībā uz datu aizsardzību.

AGCM norāda, ka "Facebook" lietotājus pienācīgi neinformē par to, kā tiek ievākti un lietoti viņu dati komerciāliem nolūkiem.

Pārvalde jau 2018.gadā uzņēmumam piemēroja piecu miljonu eiro naudassodu par negodīgu tirdzniecības praksi un lika tam veikt izmaiņas.

Savukārt trešdien noteiktais naudassods piemērots, jo "Facebook" ignorējis aicinājumus mainīt savu rīcību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Facebook bloķē Trampa kontu uz "nenoteiktu laiku"

LETA--AFP, 07.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālais tīkls "Facebook" bloķējis ASV prezidenta Donalda Trampa kontu uz "nenoteiktu laiku" par viņa centieniem kūdīt uz vardarbību ASV galvaspilsētā šajā nedēļā, ceturtdien paziņoja uzņēmuma vadītājs Marks Zakerbergs.

Viņš pavēstīja, ka sākotnējā Trampa konta bloķēšana uz 24 stundām par šī sociālā tīkla politikas pārkāpumiem tiek pagarināta sakarā ar "mūsu platformas izmantošanu, lai kūdītu uz vardarbīgu sacelšanos pret demokrātiski ievēlētu valdību".

Trampa atbalstītāji ieņem Kapitoliju, kad ASV kongresmeņi grib apstiprināt Baidena uzvaru 

"Trampa atbalstītāji ir "pārņēmuši kontroli" Kapitolijā." "Maiks Penss, iespējams, ticis saņemts...

"Mēs uzskatām, ka riski atļaut prezidentam turpināt izmantot mūsu pakalpojumus šajā laika posmā ir vienkārši pārāk lieli," savā "Facebook" lapā raksta Zakerbergs.

"Tāpēc mēs bloķēšanu, kas noteikta viņa "Facebook" un "Instagram" kontiem, pagarinām uz nenoteiktu laiku un uz vismaz divām nākamajām nedēļām līdz tiks pabeigta mierīga varas nodošana," pavēstīja Zakerbergs.

ASV Kapitolija ēka atkal ir droša pēc protestētāju iebrukuma 

ASV Kapitolija ēka Vašingtonā ir atkal pasludināta par drošu vairākas stundas pēc...

Arī cita sociālā tīkla platforma "Twitter" bloķējusi Trampa kontu uz 12 stundām, kā arī piedraudējusi ar viņa konta pastāvīgu slēgšanu, ja viņš arī turpmāk pārkāps "Twitter" noteikumus. Trampa tviterkonts tika bloķēts pirmoreiz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par savu iepriekšējā ceturkšņa finansiālo veikumu šonedēļ informēja pasaules interneta tehnoloģiju grandi. Kopumā to sniegumu par vāju uzskatīt nevar, lai gan akciju mijēju reakcija šoreiz nebija tā pati optimistiskākā.

Daudzi noraizējušies par to, cik ļoti ekonomiku daudzviet smacēs pandēmijas uzplūdi un ar tiem saistītie arvien jaunie stingrie ierobežojumi.

Ja mēra tehnoloģiju līderu miljardus, tad kopaina ir visai iespaidīga. Piemēram, “Amazon.com” iepriekšējā ceturkšņa ieņēmumi sasnieguši 96,15 miljardus ASV dolārus, kas šim uzņēmumam šādā periodā ir jauns rekords. Tas ir arī gandrīz par 40% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Kopumā šādi dati uzskatāmi atklāj, ka dauzi pasaulē pandēmijas laikā turpinājuši aktīvi iepirkties internetā. Kompānijas ceturkšņa peļņa savukārt sasniegusi 6,3 miljardus ASV dolārus, kas ir trīs reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VIDEO: Piesaista jaunus ražošanas uzņēmumus

Ilze Žaime, 08.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Bijušā "Liepājas metalurga" teritorija

Foto: Ilze Žaime

Liepājā investīcijas atliktas netiek un top jauni ražošanas centri.

Latvijas trešā lielākā pilsēta vēsturiski bijusi cieši saistīta ar rūpniecību un eksportu. Arī šodien pilsētā pārstāvēti visdažādāko nozaru uzņēmumi, turklāt, attīstītāju ieskatā, rūpniecības turpmākai izaugsmei vēl ir liels potenciāls. Bijušo kombinātu teritorijās tiek būvētas jaunas ražotnes un dubultota industriālo parku ietilpība.

Darbība šogad atsāksies arī pilsētas rūpnieciskās zonas sirdī – "Liepājas metalurga" bijušajā teritorijā. Lielu lomu spēlē arī Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) piedāvātie risinājumi, kurus šodien izmanto jau 43 kapitālsabiedrības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aļona un Sergejs Stepanovi Rīgā radījuši vietu, uz kuru labprāt dotos paši - Dzirnavu ielā durvis vērusi viņu izveidotā bezglutēna maiznīca "Better Bread".

"Mēs daudz ceļojam un pirmā lieta, ko katrā vietā meklējam, ir bezglutēna kafejnīcas vai beķerejas. Ir ļoti labi piemēri Parīzē, Berlīnē. Bijām Beirutā, Libānā un tur bija ļoti stilīga bezglutēna kafejnīca. Tajā brīdī padomājām, ka pat Beirūtā ir bezglutēna maiznīca, bet Rīgā nav. Mēs ļoti vēlējāmies dalīties ar mūsu dzīvesstilu," stāsta A.Stepanova.

Viņa atklāj, ka arī globālais bezglutēna tirgus aug ļoti strauji. Šī niša Rīgā bija brīva un bonusā tas ir ļoti saistīts ar Aļonas un Sergeja dzīvesveidu. Piemēram, lai justos labāk, Sergejs jau aptuveni sešus gadus uzturā nelieto produktus, kuru sastāvā ir glutēns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas laiks un dalīties novēlējumos Līgo svētkos un Jāņos.

Plastiskās un estētiskās ķirurģijas centra "Ādažu privātslimnīca" vadītājs un plastikas ķirurgs Jānis Zaržeckis uz pandēmijas laiku jeb krīzi raugās kā iespēju laiku. Svētkos viņš visiem vēl možu garu, labu veselību un nezaudēt ticību saviem spēkiem!

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Piedāvā intensīvas e-apmācības sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai

Db.lv, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī Labklājības ministrija piedāvā intensīvu e-apmācību kursu veiksmīgai sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai "Sociālās uzņēmējdarbības skola".

Deviņu vebināru ciklā Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas eksperti sniegs zināšanas par dažādām tēmām: sociālās uzņēmējdarbības pamatiem un nosacījumiem, mārketingu, grāmatvedību, nodokļiem, finanšu vadību un pieteikšanos AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" grantam.

E-apmācības ir bez maksas, un tajās aicināti piedalīties gan topošie, gan esošie sociālie uzņēmēji.

Vebināri notiks septembrī divas, trīs reizes nedēļā, darbdienu vakaros no plkst. 18:00 līdz 19:30 tiešsaistes platformā "Zoom" un Labklājības ministrijas sociālā tīkla Facebook lapā www.facebook.com/labklajibasministrija, sadaļā "Pasākumi".

Katrs vebinārs būs veltīts noteiktai tēmai: "Sociālā uzņēmējdarbība: būtība, definīcija, piemēri un darbības pamati"; "Sociālā uzņēmējdarbība: likumiskais ietvars, nosacījumi, mērķgrupas un sociālās ietekmes mērīšana"; "Mārketings sociālajai uzņēmējdarbībai: produkts un tā priekšrocības, mērķauditorija un zīmols"; "Mārketings sociālajai uzņēmējdarbībai: komunikācijas kanāli un metodes"’; "Grāmatvedības darba organizēšana: galvenie uzdevumi, dokumenti, reģistri, bilance, peļņas un zaudējumu aprēķins"; "Nodokļi un to aprēķināšana: darba algas nodokļi, PVN un UIN"; "Finanšu vadība: plānošana un budžetēšana (finanšu un nefinanšu sastāvdaļa), biznesa modeļa dzīvotspējas raksturojums"; "ALTUM grants sociālajai uzņēmējdarbībai: nosacījumi, pieteikuma sagatavošana, ieteikumi un biežāk pieļautās kļūdas" un "Finanšu vadība un pārvaldība: investīciju plānošana, apgrozāmā kapitāla pārvalde, kredītpolitika un finanšu piesaiste".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Austrumu robeža ar un bez infrastruktūras

Monta Glumane, Māris Ķirsons, 16.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc sākotnējām iecerēm jau 2019. gada nogalē bija jābūt izbūvētai visai Latvijas austrumu robežas infrastruktūrai, tomēr pērn septembrī visi darbi tika apturēti, un, kad tie varētu tikt atsākti, nav skaidrs.

Skaties video un uzzini, kā tiek nodrošināta drošība uz Latvijas–Krievijas robežas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Žāvētu augļu un auzu pārslu batoniņu ražotājs SIA "apedd", rūpēs pret dabu un cilvēkiem, piedāvā iegādāties veselīgo našķi ilgtspējīgā papīra iepakojumā.

Uzņēmumu Covid-19 krīzes sākumā dibināja draugi Alda Lūse, Matīss Dunkers un Paula Kalniņa, kas ir arī uzņēmuma dvēsele, batoniņu garšu ģeneratore un ideju realizētāja. Viņa ir vegāns un ik dienu saskaras ar to, ka tirgū ir mazs piedāvājums veselīgai produkcijai vegāniem, īpaši našķiem, tādēļ vēlējās radīt pati savus našķus un piedāvāt tos citiem, kuriem arī rūp un interesē tas, ko viņi patērē. Tāpat viņa ir arī "apedd" finanšu projektu vadītāja, seko līdzi uzņēmuma naudas plūsmai un, sadarbojoties ar Kurzemes Biznesa inkubatoru, kopīgi kārto uzņēmuma grāmatvedību.

A.Lūse ir "apedd" pārdošanas projektu vadītāja, veido saturu un tēlu uzņēmuma profilam sociālajos tīklos un interneta veikalam, kā arī raksta blogu par uzņēmumam svarīgām un aktuālām tēmām. Savukārt, M. Dunkers uzņēmumā pilda projektu vadītāja funkciju. Pašlaik viņš risina jautājumu par ražošanas telpu paplašināšanu un ražošanas automatizāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Rūjienas saldējums" šogad piedzīvojusi divus sitienus – pandēmijas dēļ bija apstādināts uzņēmuma eksports, bet upeņu saldējuma nosaukums "Melnītis" jeb "Blacky" izraisījis ažiotāžu sabiedrībā. Abi šie notikumi ļāvuši uzņēmumam uzaudzēt vēl stiprākas bruņas un turpināt izaugsmi.

Trīs gadu laikā, kopš "Dienas Bizness" iepriekš viesojās uzņēmumā "Rūjienas saldējums", tas krietni audzis, dubultojot apgrozījumu. Un, kā atzīst uzņēmuma īpašnieks Igors Miezis, mācības ir bijušas dažādas – gan priecīgas, gan ne tik ļoti.

Kopumā "Rūjienas saldējums" ražo 25 dažādus saldējumu veidus. "Cenšamies nepārsātināt ar jaunumiem. Varam saražot daudz, jo ideju mums ir bez gala, bet jautājums, vai varam tos izvietot lielveikalos," komentē I. Miezis. Pieprasītākais no "Rūjienas saldējumiem" ir dzērveņu konuss. Taču saceltās ažiotāžas ziņā šīs vasaras populārākais produkts noteikti ir upeņu saldējums "Blacky".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ielīgojam svētkus: Jānis Maršāns

Ilze Žaime, 19.06.2020

SIA "Izdevniecība Dienas Bizness" valdes priekšsēdētājs Jānis Maršāns

Foto: Ritvars Skuja/DIENAS BIZNESS

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atskatoties uz to kā pagājis ārkārtas situācijas laiks, SIA "Izdevniecība Dienas Bizness" valdes priekšsēdētājs Jānis Maršāns atklāj, kā Covid-19 radītās situācijas ietekmē nācies pielāgoties mediju videi.

Līgo svētkos viņš visiem vēl atgriezties iepriekšējās sliedēs, kā arī ikvienam šos svētkus pavadīt kopā ar vistuvākajiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Brūža alus ar ķiršu sulu

Monta Glumane, 19.06.2020

Fotogalerijā skaties, kā top "Cēsu alus" Brūža alus ķiršu sārtais no ogu brūvējumu līnijas!

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas AS "Cēsu alus", lai vērotu, kā tiek ražots Brūža alus ķiršu sārtais no ogu brūvējumu līnijas.

Brūža alus ogu sērijā ir iekļautas divas dažādas alus šķirnes - alus ar ķiršu sulu un alus ar aveņu sulu.

Brūža alus ir "Cēsu alus" darītavas galvenā alus meistara Māra Gramberga īpaši izveidota alus sērija, tajā iekļaujot dažādas alus šķirnes, kuru nosaukumi raksturo arī alus garšu katrai šķirnei. Brūža Ogu brūvējumu līnijā ir ali, kuru pagatavošanā izmantotas ogu un augļu sulas.

Alus patērētāji kļūst izvēlīgāki 

Alus nozari Latvijā sašūpojis pandēmijas vilnis, tomēr, neskatoties uz to, rodas aizvien...

Brūža alus ogu brūvējumu līnija tika izveidota 2019.gadā, alu ar sulām nošķirot no pārējās Brūža alus līnijas gan ar nosaukuma, gan dizaina palīdzību. Bet Brūža alus ķiršu sārtais tirgū pieejams ir jau no 2017.gada. Tas ieguva pircēju atzinību un Latvijas alus tirgū pieauga pieprasījums pēc Beļģijā iecienītā alus ar dažādām sulām, piemēram, kriek tipa alus ar ķiršu sulu. Ņemot vērā šī tirgus segmenta popularitāti un pozitīvo pieaugumu, AS "Cēsu alus" izveidoja atsevišķu Brūža alus ogu brūvējumu līniju. Brūža ķiršu sārtais alus starptautiskajā konkursā "Baltic Beer Star 2017" augļu alus kategorijā tika apbalvots ar augstāko novērtējumu - Zelta medaļu.

"Cēsu alus" produktu attīstība notiek nepārtraukti, tādēļ ļoti iespējams, ka nākamajā sezonā uzņēmums paplašinās Brūža alus ogu brūvējumu līniju ar kādu jaunu garšu.

Komentāri

Pievienot komentāru