Jaunākais izdevums

Mūsdienu globalizētā un arvien lielākā mērā uz interneta tehnoloģijām bāzētā pasaule uzņēmumiem nepārprotami sniedz daudz iespēju. Dažādi procesi un cilvēki kā tādi šādā pasaulē var būt daudz sasniedzamāki no gandrīz jebkura planētas stūra.

Šajā pašā laikā notiekošais sev līdzi nes nozīmīgus jaunus riskus. Būtībā daži tehnoloģiju grandi gandrīz pilnībā kontrolē mūsdienu interneta vidi. Tas arī nozīmē, ka, gribot to vai negribot, apzinoties to vai neapzinoties, daudzi ir, iespējams, jau pārmērīgi kļuvuši atkarīgi no dažiem lielajiem šīs jomas līderiem. Attiecīgi no to labvēlības vai kaut vai vienkāršas nerīkošanās var būt atkarīga veselu uzņēmumu dzīve. Nav arī tā, ka šai atkarībai īsti būtu kāda daudzmaz reāla jēdzīga alternatīva. Faktiski mūsdienu pasaulē ir vien daži tehnoloģiju un interneta durvju sargi, kuru darbības tad attiecīgi arī nosaka to, kas vispār notiek šajā vidē. Tam tādējādi ir liela ietekme arī uz veselu kaudzi cilvēku un citu uzņēmumu dzīvi un informācijas telpu kā tādu.

Kamēr viss rit daudzmaz raiti, tas, protams, varētu šķist pietiekami labi un kādi atsevišķi pārējo cilvēku vai uzņēmumu negadījumi saistībā ar šo atkarību var šķist kaut kas nosacīti tāls, pārspīlēts vai ne tik ļoti aktuāls. To, cik patiesībā šajā jaunajā pasaules kārtībā cilvēki un uzņēmumi var būt atkarīgi no dažu tehnoloģiju grandu rīcības, protams, izceļ problēmsituācijas. Diemžēl to uz savas ādas pilnā mērā šoruden izbaudīja arī Dienas Bizness. Septembra pirmajā pusē Db.lv Facebook mājaslapa piedzīvoja kiberuzbrukumu, kura rezultātā tā tika nozagta.

DB komandai internetā sazinoties ar Facebook norādītajiem kontaktiem, kādas atbildes bija nekonkrētas vai nebija vispār, nemaz nerunājot par kādu konkrētu palīdzību. Pēc dažām nedēļām faktiski uz neesošas Facebook komandas informācijas fona par to, kas vispār saistībā ar šo uzbrukumu notiek, uz kādu laiku nozudusī Db.lv sociālā tīkla lapa pēkšņi atkal parādījās un bija pārvērtusies, šķiet, par kādu Āzijas apģērbu veikala reklāmas lapu – šajā pašā laikā tā saglabāja lielu daļu no vecajiem Db.lv sekotājiem un vēl daļēji neizdzēstu iepriekšējo informāciju – attēlus un rakstus, kas gadu gaitā tikuši publicēti. Db.lv.

Dienas Biznesam vien gluži vai pa blatu sazinoties ar Facebook tuvāk stāvošām personām, šī lapa tomēr tika bloķēta un galu galā – atdota atpakaļ uzņēmumam. Acīmredzot tikai tā var šīs lietas risināt... Tomēr ar to šī sāga nebeidzās! Līdz ar to, ka Db.lv Facebook lapas nosaukumu tās zagļi mainīja vairākas reizes, bija iztērēts uzņēmumiem pieļaujamais šādu veicamo darbību skaits. Jeb – Db.lv palika neredzams, un ar visu savu atlikušo sekotāju pulku šīs Facebook lapas nosaukums slēpās zem Āzijas hieroglifiem. Rezultātā Dienas Biznesam atkal nācās lūgt Facebook palīdzību – atļaut mainīt lapas nosaukumu un, protams, no jauna skaidrot visu situāciju ar kiberzādzību un tai sekojošo sāgu. Tas gan palika bez kādiem rezultātiem, t.i., Facebook pieņem sūdzības un situācijas aprakstus, bet šajā pašā laikā - klusē un neko nedara. Tas nozīmē, ka Db.lv joprojām jau vairāk nekā divus mēnešus ir bez savas lapas šajā sociālajā tīklā.

Kopumā situācija nav diez ko glaimojoša. Bez sociālajiem tīkliem, kur faktiski mūsdienās notiek galvenās sabiedrības sarunas, mūsdienās gluži nevar dzīvot – sevišķi medijs. Jāņem vērā, ka Dienas Bizness turklāt ir valsts līmeņa medijs, kas faktiski vienā brīdī ticis izslēgts no aprites. Jā, to droši vien izdarīja kibernoziedznieki, lai gan Facebook ar kādu savu palīdzību pat pirkstu nav īsti gribējis pakustināt. Iespējams, nav pat īsti svarīgi, vai tas bija Facebook apzinātas rīcības vai neizdarības rezultāts. Fakts ir fakts: uzņēmuma un šajā gadījumā turklāt – preses uzņēmuma - darbība tika ierobežota! No tā var būt atkarīga daļas sabiedrības informētība un sabiedriskā doma kā tāda, jo Db.lv tieši ar savas Facebook lapas palīdzību uzrunā nozīmīgu daļu savas auditorijas. Domājams, tā ir arī daudziem citiem.

Notiekošais liek domāt, ka arī visus citus – gan uzņēmumus, gan privātpersonas un arī veselas valsts iestādes - var skart šāds liktenis. Tās kādā brīdī no diskusiju telpas var tikt vienkārši izmestas, un atgriešanās šajā telpā kādā daudzmaz iepriekšējā stadijā – ar svarīgajiem sekotājiem – ir neiespējama, ja to nevēlas vai vienkārši par pietiekami svarīgu neuzskata vien pamatā daži interneta durvju sargātāji. Sociālajiem medijiem ir milzīga ietekme uz to, kā uzņēmumi atrod un sazinās ar savu auditoriju. Citiem vārdiem sakot, mūsdienu interneta dzīve – tātad arī diskusija - ir ļoti atkarīga no dažu tehnoloģiju gigantu neapzinātas vai varbūt pat apzinātas tirānijas. Pietiek kaut vai ar to, ka šīs platformas, kurās faktiski mūsdienās nevar neatrasties, kvalitatīvi nepilda savu darbu. Var arī diskutēt par to, ka lielās tehnoloģiju kompānijas nepiedāvā vien kādas savas platformas, bet ir to satura redaktori, kas gan ir jau pavisam cits, cerams, ar šo gadījumu nesaistīts, problēmas aspekts.

Lai nu kā - notiekošais liek domāt: ja interneta vidē rodas kāda problēma, pamatā ar to cilvēks vai uzņēmums var palikt pilnīgi viens. Šādos gadījumos patiešām arvien labāk skan tas, ka interneta vārtiem, kurus sargā pamatā daži milzīgi bifeļi, būtu vēl kāda alternatīva. Nevajadzētu sevi maldināt - šie apsargi spēj apklusināt pat presi. Arī kāda varas institūciju, kurām, iespējams, ir pašām savi mērķi, iedziļināšanās un sapratne par šādām problēmām, šķiet, ir kaut kas līdzīgs sapnim. Tas demonstrē, ka privātos medijus vienkārši var neuztvert nopietni.

Db.lv zādzības gadījumā fascinēja ar mūsu pašu policijas atbilde, kas faktiski norādīja, ka neko nevar darīt – ilgstoši (?) pat ierosināt lietu. Tas liecina par to, ka arī pašai valstij, kura formāli aktīvi, piemēram, ar sabiedrisko mediju palīdzību mēģina klārēt, cik svarīga tai ir informācijas telpas kvalitāte un tā tālāk, patiesībā ir dziļi vienalga par to, kas notiek ar kādu vēl pagaidām atlikušo tās privāto mediju. Nožēlojami. Varbūt pat labāk, ja tie beidzot novāksies no ceļa un ļaus bruģēt ceļu uz pilnīgu valdības finansēto vienīgās patiesības mediju dominanci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Facebook neatjauno Dienas Biznesam nozagtā konta nosaukumu

Anita Kantāne, žurnāla "Dienas Bizness" galvenā redaktore, 27.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

13. septembra pēcpusdienā “Dienas Biznesam” tika nozagts “Facebook” konts ar 26 tūkstošiem sekotāju.

Visus izdevniecības darbiniekus, kuri pārvaldīja kontu, hakeri atvienoja no profila un sāka ievietot savus ierakstus, un nomainīja nosaukumu. Ilgas sarakstes rezultātā esam atguvuši kontu, taču savu profilu joprojām nevaram izmantot, jo “Facebook” atsakās atdot medijam atpakaļ nosaukumu db.lv. Ielūkojoties “Facebook” db.lv profilā, es joprojām strādāju uzņēmumā ar nesaprotamu nosaukumu.

“Facebook” norāda, ka nevar mums šobrīd palīdzēt un mainīt nosaukumu. Saka mums paldies par pacietību, nododot mūsu lietu nākamajiem izskatītājiem, bet mēs bezspēcīgi noraugāmies, kā tas ietekmē mūsu saziņu ar lasītājiem. Pareizāk būtu teikt, ka noved mūs pie nespējas sazināties ar saviem 26 tūkstošiem sekotāju. Pēc ignorēšanas no “Facebook” puses vērsāmies Latvijas tiesībsargājošajās struktūrās un sākotnēji saņēmām atbildi par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu. Taču mūsu sūdzība par atteikumu ir sadzirdēta, un 20. novembrī saņēmām ziņu, ka lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu ir atceļams un atteikuma materiāls nosūtāms papildu pārbaudei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV federālie un štatu regulatori trešdien iesnieguši prasības tiesā pret sociālo mediju milzi "Facebook", apsūdzot to ļaunprātīgā dominējošā stāvokļa tirgū izmantošanā un cenšoties panākt, lai "Facebook" pārdod platformas "Instagram" un "WhatsApp".

""Facebook" rīcība nolūkā nostiprināt un saglabāt savu monopolu liedz patērētājiem iespēju gūt labumu no konkurences," norāda ASV Federālās tirdzniecības komisijas (FTC) konkurences biroja direktors Īans Koners.

Facebook neatjauno Dienas Biznesam nozagtā konta nosaukumu 

13. septembra pēcpusdienā “Dienas Biznesam” tika nozagts “Facebook” konts ar 26 tūkstošiem...

Atsevišķas prasības tiesā iesniegusi gan FTC, gan regulatori no 48 ASV štatiem un teritorijām.

Prasībās teikts, ka "Facebook" centies apspiest konkurenci, 2012.gadā iegādājoties platformu "Instagram" un 2014.gadā - "WhatsApp".

Pēc šīs regulatoru prasības gaidāma sīva cīņa tiesā, jo šīs platformas kļuvušas par aizvien svarīgāku "Facebook" biznesa modeļa elementu un tikušas integrētas tā tehnoloģijā.

Gan Facebook, gan valstij vienalga 

Mūsdienu globalizētā un arvien lielākā mērā uz interneta tehnoloģijām bāzētā pasaule uzņēmumiem...

"Facebook" sola aizstāvēties un noraida tam izvirzītās apsūdzības.

FTC šogad paziņoja, ka pārskatīs piecu lielāko tehnoloģiju uzņēmumu "Amazon", "Apple", "Facebook", "Microsoft" un "Google" mātesuzņēmuma "Alphabet" - pēdējā desmitgadē īstenotos pārņemšanas darījumus, paverot durvis potenciālām pretmonopolu izmeklēšanām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa kreditēšana kļūs par vienu no 2021.gada aktualitātēm. Kur gūt finansējumu maziem un vidējiem uzņēmumiem? Par šiem un citiem jautājumiem runāsim tiešsaistes finanšu konferencē, 8.oktobrī.

Tiešraidi skaties: https://www.facebook.com/dbkonferences

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Privātums kā trauksmes zvans. Whatsapp sāga

Elīna Girne, vadošā juriste datu tehnoloģijas uzņēmumā SQUALIO, 29.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu brīdi katrs no mums laiku pa laikam saņem ziņu no kāda telefonā ierakstīta kontakta – Sveiks! Es nepiekrītu WhatsApp jaunajai datu apstrādes politikai, tāpēc turpmāk to nelietošu. Mani var sastapt Viber, Skype, Telegram…

Šai ziņas monētai ir divas puses – cilvēki ir sākuši uztraukties par savu privātumu, taču nākas secināt, ka uztraukums pagaidām nav jēgpilns.

Personas dati

Personas dati ir jēdziens, kas pēdējā laikā lietots pār mēru – vietā un nevietā. Piekritīsiet, ka esam no šī temata noguruši. Tomēr personas datu un privātuma temats atgriežas mūsu dienaskārtībā atkal un atkal – caur dažādām sabiedrības vajadzībām, procesiem un aktualitātēm. Cilvēki iebilst, ka viņu datus apstrādā medicīnas personāls vai darba devējs, tajā pašā laikā personīgajā digitālajā vidē lejupielādē arvien jaunas aplikācijas un piekrīt aplikāciju izstrādātāju līguma un datu privātuma noteikumiem, tos pat nelasot. Nebūs pārspīlēts teikt, ka katrs no mums ir lejupielādējis tālruņa aparātā neskaitāmas aplikācijas, kamēr atradis to, vienīgo, kas der mūs interesējošajam nolūkam. Kad mērķis sasniegts, par visām tālrunī ielādētajām aplikācijām jau ir piemirsies, kur nu vēl atcerēties, ka katru no tām nepieciešams izdzēst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #26

DB, 07.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumi izvērtē un pēc iespējas samazina dabas resursu izmantošanu, lai mazinātu piesārņojošo vielu emisijas apkārtējā vidē. To prasa Eiropas Savienības valstu politiskie mērķi.

Daļai sabiedrības politiskais mērķis pārvēršas par ideoloģisku cīņu, bet daļa saprot, ka dabas resursu izmantošana un radīto pārstrādes atkritumu apjomi ir sasnieguši robežu, kas liek meklēt nebijušus, racionālus risinājumus.

Sociālā atbildība pret vidi ir kļuvusi par biznesu, kas turpinās savu uzvaras gājienu. Arī Latvijas valdībai ir priekšlikumu vezums dabas resursu nodokļa likmju paaugstināšanai, lai ievērotu Eiropas Savienības direktīvās izvirzītos mērķus atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Lasi žurnāla #DienasBizness 7. jūlija numurā:

  • viedokļi - klimata pārmaiņa
  • aktuāli - finanšu un kapitāla tirgus komisijas 2019. gada rezultāti
  • numura tēma - dabas resursu nodoklis
  • tendences - plastmasas kalni neatkāpjas
  • intervija - pilsētplānotājs Viesturs Celmiņš par Rīgu
  • investīcijas - akciju tirgus apskats
  • ideju mežs - digitālie risinājumi mēbeļu ražošanas uzņēmumā SIA Bolderāja serviss
  • bizness reģionos - Liepājas ekonomiskā ekosistēma un Liepājas speciālā Ekonomiskā Zona
  • dzīvesstils - Dr. Tereško tējas dabas resursos saskata biznesa potenciālu
  • mazais biness - svaigās pastas ražotājs ColorPasta
  • auto - VW T-Roc R
  • brīvdienu ceļvedis - Viktors Troicins, Maxima valdes loceklis un uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

WhatsApp privātuma politikas izmaiņas neļaus Eiropas lietotāju datus nodot Facebook

LETA--AFP/INDEPENDENT, 11.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Populārā saziņas lietotne "WhatsApp" lūgusi saviem lietotājiem apstiprināt jaunos privātuma politikas noteikumus, kas ļaus tai vairāk dalīties informācijā ar mātesuzņēmumu "Facebook", taču šīs izmaiņas lietotājus Eiropas Savienībā (ES) neskars.

Šo noteikumu atjauninājums jau izraisījis lietotāju asu kritiku visā pasaulē, jo bez šo noteikumu apstiprināšanas no 8.februāra viņiem tiks liegta "WhatsApp" izmantošana.

"WhatsApp" uzsver, ka Eiropas lietotāju dati netiks nodoti "Facebook" rīcībā, kad viņi piekritīs jaunajiem nosacījumiem.

"Izmaiņas lietošanas noteikumos un privātuma politikā nekādi neietekmē "WhatsApp" datu apmaiņas praksi Eiropas reģionā," britu laikraksts "Independent" citē "Whatsapp" oficiālo pārstāvi.

"Lai novērstu jebkādas šaubas, "WhatsApp" arī turpmāk nenodos Eiropas reģiona "WhatsApp" lietotāju datus "Facebook", lai "Facebook" varētu tos izmantot savu produktu un reklāmu uzlabošanai," viņš uzsvēra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Migrācija starp saziņas lietotnēm – kam tas ir izdevīgi?

Modris Šķēls, reklāmas aģentūras "mCloudglobal" valdes priekšsēdētājs, 22.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr saziņas lietotnes Telegram un Signal jau sāk berzēt rokas par jaunu lietotāju pievienošanos sistēmai, konkurentu platformu WhatsApp un Facebook lietotāji vēl šaubīgi cenšas pieņemt lēmumu, vai migrēt uz citām platformām, vai palikt jau ierastajās.

Taču ziņa, ka WhatsApp atlika jauno privātuma politikas noteikumu ieviešanu, un klientu dati vēl vairāk nonāks mātes uzņēmuma Facebook rokās, atsevišķu lietotāju loku padarīja bažīgu. Lai arī šie atjauninājumi neattiecas uz Eiropas reģionu, kādam esošā ideoloģija šķiet nepieņemama.

Taču dziļākajā būtībā šie atjauninājumi nepieciešami mērķtiecīgām biznesa kompānijām, lai sniegtu lietotājiem, piemēram, pielāgotu Facebook reklāmu.

Protams, var diskutēt, kā tiek izmantoti uzkrātie lietotāju dati. Pat, ja tiek apgalvots, ka netiek glabāti sarakstes vai zvanu dati, lietotāji ir ļoti skeptiski uz šo, piemirstot, ka lietotne Google, uzkrāj daudz vairāk datu par mums. Jebkurā gadījumā ikviena no šīm lietotnēm uzkrāj mūsu personīgos datus – telefona numurus, e-pastus un citu informāciju savu biznesa ideju realizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtējās situācijas laikā matu griešana svaigā gaisā mežā ir atbalstāma, trešdien valdību un tās partneru veidojošā Covid-19 ierobežošanas stratēģiskās vadības grupas sēdē izteicās veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Sēdes laikā, pārrunājot epidemioloģisko situāciju un ieviestos drošības pasākumus, Pavļuts atzina, ka patlaban ir svarīgi runāt par tādu ierobežojumu pārskatīšanu, kas ļautu iedzīvotājiem realizēt pamata vajadzības, kuras sabiedrība nevar atlikt nedz psiholoģisku, nedz praktisku apsvērumu dēļ.

Vienlaikus ministrs norādīja uz sabiedrības radošu pieeju, lai epidemioloģiski droši veiktu darbības, kas ārkārtējās situācijas laikā ir liegtas, piemēram, matu griešanu, tādējādi netieši atsaucoties uz frizieres Zanes Melnaces sociālajā tīklā "Facebook" paustajā, ka viņa piedāvā safrizēt matus ārā, zem klajas debess.

"Frizēšanās mežā ir absolūti OK. Tas ir OK," izteicās Pavļuts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība "Dienas Bizness" organizē veselības aprūpes konferenci "Veselības aprūpes tendences pēc COVID-19".

LINKS UZ TIEŠRAIDI

Ārkārtas situācijas laikā veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana bija ierobežota, taču, mazinoties COVID-19 izplatībai Latvijā, pakāpeniski tiek atjaunoti visi ambulatorie un stacionārie veselības aprūpes pakalpojumi.

Kādas sekas un izmaiņas tas ir radījis veselības aprūpē? Kad varētu būt COVID-19 otrais uzliesmojuma vilnis un kā sabiedrībai, īpaši uzņēmējiem tam jau laicīgi būtu jāgatavojas?

Konferences programma:

9.25 – 9.45 Cik medicīnas nozarē strādājošie uzņēmumi ir gatavi plaša mēroga krīzes situācijām?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien nākusi klajā ar plānu kriptovalūtu regulēšanai, ierosinot noteikumus, kas var ierobežot sociālā tīkla "Facebook" kriptovalūtas "Libra" attīstību un līdzīgus projektus.

Kopš "Bitcoin" parādīšanās kriptovalūtas iemantojušas lielu popularitāti investoru vidū, bet plašāka sabiedrība, bankas un uzraugošās iestādes joprojām izturas pret tām ar piesardzību. Pakļaujoties Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu spiedienam, EK izstrādājusi priekšlikumus jaunā sektora regulēšanai, cerot tādējādi arī sekmēt tā attīstību.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis norādīja, ka pārmaiņām digitālajā jomā būtu jāpieiet proaktīvi, vienlaikus mīkstinot potenciālos riskus. Viņš norādīja, ka potenciāli globālās kriptovalūtas, piemēram, "Libra" saskarsies ar stingrākām prasībām, jo tās rada specifiskus izaicinājumus finanšu stabilitātei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Itālijas Konkurences pārvalde (AGCM) trešdien piemērojusi septiņu miljonu eiro naudassodu sociālo mediju milzim "Facebook" par maldinošu rīcību attiecībā uz datu aizsardzību.

AGCM norāda, ka "Facebook" lietotājus pienācīgi neinformē par to, kā tiek ievākti un lietoti viņu dati komerciāliem nolūkiem.

Pārvalde jau 2018.gadā uzņēmumam piemēroja piecu miljonu eiro naudassodu par negodīgu tirdzniecības praksi un lika tam veikt izmaiņas.

Savukārt trešdien noteiktais naudassods piemērots, jo "Facebook" ignorējis aicinājumus mainīt savu rīcību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Facebook bloķē Trampa kontu uz "nenoteiktu laiku"

LETA--AFP, 07.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālais tīkls "Facebook" bloķējis ASV prezidenta Donalda Trampa kontu uz "nenoteiktu laiku" par viņa centieniem kūdīt uz vardarbību ASV galvaspilsētā šajā nedēļā, ceturtdien paziņoja uzņēmuma vadītājs Marks Zakerbergs.

Viņš pavēstīja, ka sākotnējā Trampa konta bloķēšana uz 24 stundām par šī sociālā tīkla politikas pārkāpumiem tiek pagarināta sakarā ar "mūsu platformas izmantošanu, lai kūdītu uz vardarbīgu sacelšanos pret demokrātiski ievēlētu valdību".

Trampa atbalstītāji ieņem Kapitoliju, kad ASV kongresmeņi grib apstiprināt Baidena uzvaru 

"Trampa atbalstītāji ir "pārņēmuši kontroli" Kapitolijā." "Maiks Penss, iespējams, ticis saņemts...

"Mēs uzskatām, ka riski atļaut prezidentam turpināt izmantot mūsu pakalpojumus šajā laika posmā ir vienkārši pārāk lieli," savā "Facebook" lapā raksta Zakerbergs.

"Tāpēc mēs bloķēšanu, kas noteikta viņa "Facebook" un "Instagram" kontiem, pagarinām uz nenoteiktu laiku un uz vismaz divām nākamajām nedēļām līdz tiks pabeigta mierīga varas nodošana," pavēstīja Zakerbergs.

ASV Kapitolija ēka atkal ir droša pēc protestētāju iebrukuma 

ASV Kapitolija ēka Vašingtonā ir atkal pasludināta par drošu vairākas stundas pēc...

Arī cita sociālā tīkla platforma "Twitter" bloķējusi Trampa kontu uz 12 stundām, kā arī piedraudējusi ar viņa konta pastāvīgu slēgšanu, ja viņš arī turpmāk pārkāps "Twitter" noteikumus. Trampa tviterkonts tika bloķēts pirmoreiz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par savu iepriekšējā ceturkšņa finansiālo veikumu šonedēļ informēja pasaules interneta tehnoloģiju grandi. Kopumā to sniegumu par vāju uzskatīt nevar, lai gan akciju mijēju reakcija šoreiz nebija tā pati optimistiskākā.

Daudzi noraizējušies par to, cik ļoti ekonomiku daudzviet smacēs pandēmijas uzplūdi un ar tiem saistītie arvien jaunie stingrie ierobežojumi.

Ja mēra tehnoloģiju līderu miljardus, tad kopaina ir visai iespaidīga. Piemēram, “Amazon.com” iepriekšējā ceturkšņa ieņēmumi sasnieguši 96,15 miljardus ASV dolārus, kas šim uzņēmumam šādā periodā ir jauns rekords. Tas ir arī gandrīz par 40% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Kopumā šādi dati uzskatāmi atklāj, ka dauzi pasaulē pandēmijas laikā turpinājuši aktīvi iepirkties internetā. Kompānijas ceturkšņa peļņa savukārt sasniegusi 6,3 miljardus ASV dolārus, kas ir trīs reizes vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tīmekļa platforma "YouTube" otrdien uz laiku nobloķējusi ASV prezidenta Donalda Trampa kanālu, paziņojusi interneta gigantam "Google" piederošā platforma.

"YouTube" paziņojumā norādīts, ka, ņemot vērā bažas par iespējamo vardarbības turpināšanos, dzēsts jaunais saturs, kas augšupielādēts Donalda Trampa kanālā, jo šis saturs ir pretrunā ar "YouTube" politiku, kas vērsta pret kūdīšanu uz vardarbību.

Trampa kanālā aizliegts augšupielādēt jaunu saturu vismaz septiņas dienas.

Kanālam ir 2,77 miljonu sekotāju.

Sociālais tīkls "Facebook" pagājušajā nedēļā uz laiku nobloķēja Trampa kontus "Facebook" un "Instagram", bet sociālā tīkla platforma "Twitter" izdzēsa Trampa kontu.

Trampam arī liegts publicēt saturu "Snapchat" un "Twitch".

ASV prezidents no sociālajiem medijiem padzīts pēc Trampa atbalstītāju uzbrukumiem Kapitolijam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Brūža alus ar ķiršu sulu

Monta Glumane, 19.06.2020

Fotogalerijā skaties, kā top "Cēsu alus" Brūža alus ķiršu sārtais no ogu brūvējumu līnijas!

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas AS "Cēsu alus", lai vērotu, kā tiek ražots Brūža alus ķiršu sārtais no ogu brūvējumu līnijas.

Brūža alus ogu sērijā ir iekļautas divas dažādas alus šķirnes - alus ar ķiršu sulu un alus ar aveņu sulu.

Brūža alus ir "Cēsu alus" darītavas galvenā alus meistara Māra Gramberga īpaši izveidota alus sērija, tajā iekļaujot dažādas alus šķirnes, kuru nosaukumi raksturo arī alus garšu katrai šķirnei. Brūža Ogu brūvējumu līnijā ir ali, kuru pagatavošanā izmantotas ogu un augļu sulas.

Alus patērētāji kļūst izvēlīgāki 

Alus nozari Latvijā sašūpojis pandēmijas vilnis, tomēr, neskatoties uz to, rodas aizvien...

Brūža alus ogu brūvējumu līnija tika izveidota 2019.gadā, alu ar sulām nošķirot no pārējās Brūža alus līnijas gan ar nosaukuma, gan dizaina palīdzību. Bet Brūža alus ķiršu sārtais tirgū pieejams ir jau no 2017.gada. Tas ieguva pircēju atzinību un Latvijas alus tirgū pieauga pieprasījums pēc Beļģijā iecienītā alus ar dažādām sulām, piemēram, kriek tipa alus ar ķiršu sulu. Ņemot vērā šī tirgus segmenta popularitāti un pozitīvo pieaugumu, AS "Cēsu alus" izveidoja atsevišķu Brūža alus ogu brūvējumu līniju. Brūža ķiršu sārtais alus starptautiskajā konkursā "Baltic Beer Star 2017" augļu alus kategorijā tika apbalvots ar augstāko novērtējumu - Zelta medaļu.

"Cēsu alus" produktu attīstība notiek nepārtraukti, tādēļ ļoti iespējams, ka nākamajā sezonā uzņēmums paplašinās Brūža alus ogu brūvējumu līniju ar kādu jaunu garšu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Lielbritānija izveidos regulatoru tehnoloģiju milžu kontrolēšanai

LETA--AFP, 27.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānija piektdien paziņoja, ka izveidos regulatoru, lai kontrolētu tādus tehnoloģiju lieluzņēmumus kā "Facebook" un "Google" un uzlabotu caurskatāmību attiecībā uz personas datu izmantošanu un personalizētām reklāmām.

Valdības Digitālo lietu, kultūras, mediju un sporta departaments norādīja, ka jaunais regulators - Digitālo tirgu apakšnodaļa - pārraudzīs tādas platformas, kas šobrīd dominē tirgū, tostarp "Google" un "Facebook".

Šī regulatora izveidošanas mērķis ir nodrošināt, lai patērētājiem un mazajiem uzņēmumiem netiktu nodarīts kaitējums.

Lielbritānijas Konkurences un tirgu pārvalde (CMA) jūlijā paziņoja, ka pašreizējie likumi nav efektīvi un nepieciešams jauns regulējošs režīms, lai kontrolētu interneta milžus, kas gūst ienākumus no digitālām reklāmām.

Valdība atzinusi, ka tiešsaistes platformas sniedz milzīgu ieguvumu uzņēmumiem un sabiedrībai, taču varas koncentrēšana starp nelielu skaitu tehnoloģiju uzņēmumu kavē izaugsmi un inovācijas nozarē, un tas var negatīvi ietekmēt sabiedrību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas laiks un dalīties novēlējumos Līgo svētkos un Jāņos.

Rīgas Tūrisma attīstības biroja valdes priekšsēdētājs un Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis aicina atbalstīt vienam otru, jo no tā ir atkarīgs, cik viegla vai smaga būs šī krīze. Svētkos viņš visiem vēl vairot iekšējo prieka sajūtu, būt priecīgiem un arī iepriecināt vēl kādu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #33

DB, 25.08.2020

Dalies ar šo rakstu

Gandrīz 55% sadārdzinājums četru gadu laikā, kas naudas izteiksmē ir ap 50 miljoniem eiro, – par šādu summu dārgāka kļuva Stradiņa slimnīcas A korpusa otrās kārtas būvniecība laika posmā no 2016. līdz 2020. gadam.

"Dienas Bizness" ir sekojis līdzi procesiem ap būvniecību, un šobrīd var vēlreiz pārliecināties, ka jau tolaik bija zināms – plānot objekta cenu 1500 eiro par kvadrātmetru bija politisks lēmums, nevis reālajā ekonomikā pamatota argumentācija.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 25. augusta numurā:

  • viedokļi - 2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu partiju priekšvēlēšanu programmu vērtējums
  • aktuāli – partiju solījumi bez finansiāla seguma
  • tēma - vai politiķi apzināti plāno būvēt lētāk?
  • DB konferences - gāzes artava klimata neitralitātes sasniegšanā
  • zaļā ekonomika - jaunaudžu kopšanai vajadzīga motivācija
  • pārtikas ražošana - lielāks dabas resursu nodoklis paaugstinās pārtikas cenas Latvijā
  • tendences - netradicionālie ekonomikas indikatori: lūpukrāsas patēriņa tendenču mērīšana u.c
  • brīvdienu ceļvedis - Aigars Fadejevs, rehabilitācijas klīnikas "AF Workout" īpašnieks un vadītājs

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiskajā ostas noliktavā Liepājā izveidots zivju apstrādes cehs, mikro alus darītava un drīzumā durvis vērs arī zivju restorāns-gastrobārs.

Pirms vairāk nekā 20 gadiem ēku iegādājās Ervils Laugalis, lai izveidotu remonta bāzi un piestātni saviem zvejas kuģiem. "Iepriekš ēkas pirmajā stāvā atradās kuģu remonta bāze ar dīzeļdegvielu, motoriem, eļļām, gultņiem un virzuļiem," stāsta E.Laugaļa dēls Aigars, kurš senajā ēkā attīsta projektu "Spīķeris 53".

Ar Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fonda, Lauku Atbalsta dienesta un vietējās rīcības grupas "Liepājas Rajona partnerība" atbalstu četrstāvu ēkas pirmajā stāvā tika realizēti trīs projekti - izveidots zivju apstrādes cehs, mikro alus darītava un zivju restorāns. Kopējās investīcijas ir aptuveni 85 000 eiro.

A.Laugalis stāsta, ka doma attīstīt seno spīķeri kā sabiedrisku vietu lolota gandrīz 10 gadus. Tika saņemti vairāki mājieni, ka tā ir vieta, kur būtu jābūt zivju restorānam. Ne velti ģimene jau vairāk nekā 25 gadus nodarbojas ar zvejniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījums pēc vietējās pārtikas kāpj, taču darbaspēku nozarē piesaistīt ir problēma, teic "Mārupes Siltumnīcās" valdes priekšsēdētāja Maruta Kravale.

SIA "Mārupes Siltumnīcas" piederošajos 8,6 hektāros Jaunmārupes siltumnīcās tiek audzēti tomāti un gurķi, un nodarbināti vairāk nekā 120 cilvēki. Aktīvās sezonas laikā uzņēmumā ik gadu nepieciešami apmēram desmit papildus darbinieki, taču piesaistīt šādu skaitu vietējo darbinieku ir izaicinājums, norāda uzņēmuma valdes priekšsēdētāja.

"Problēmu mums rada tas, ka jaunākās paaudzes cilvēki šajā nozarē strādāt nevēlas," norāda M.Kravale. Tam par iemeslu esot tas, ka darbs ir gan fiziski smags, gan atalgojums ārzemēs par līdzīgu darbu - augstāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Padomi iesācējiem par investīcijām akcijās

Zigurds Vaikulis, CBL Asset Management valdes loceklis un portfeļu pārvaldīšanas daļas vadītājs, 01.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tik daudz vilinājumu un iespēju sākt spēlēt finanšu tirgos nav bijis laikam nekad līdz šim. Ierastajos depozītos var nopelnīt apaļu nulli, un vienlaikus sociālajās platformās skaļi popularizētie veiksmes stāsti vilina ieguldīt akcijās.

“Kopš 2020. gada sākuma Tesla akciju cena ir desmitkāršojusies – no 85 ASV dolāriem par akciju līdz 850 dolāriem pašlaik.” Lasot šādu ziņu, ne vienam vien rodas jautājums – varbūt arī man nopirkt Teslas akcijas?

Pagājušajā gadā gan pasaules, gan vietējās biržās ievērojami pieaudzis transakciju skaits, un tas skaidrojams ar milzīgu skaitu mikro un mazo privāto spēlētāju ienākšanu tirgū. Pieplūdums bija galvenokārt akciju tirgū, kur cilvēki izmantoja arvien pieaugošo dažādu platformu piedāvājumus sākt ar vienu klikšķi, vienu eiro, bez komisijas maksas un tml. Līdz ar to akciju tirgū ienākuši miljoniem jaunu lietotāju. Populārie sociālie tīkli – Twitter, Facebook, TikTok – pārpludināti ar stāstiem par galvu reibinošām peļņām no spekulācijas atsevišķās akcijās un aicinājumiem pievienoties ballītei. Rodas sajūta, ka vajag tik sākt un nauda nāks griezdamās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Dienas Bizness" aicināja dažādu nozaru uzņēmējus atskatīties, kā pagājis ārkārtas situācijas laiks un dalīties novēlējumos Līgo svētkos un Jāņos.

Nekustamo īpašumu uzņēmuma “Vestabalt” valdes locekle Līga Uzkalne raugās uz šo laiku kā iespēju apstāties un uz lietām paraudzīties citādāk. Tā kā tieši līgošanas rituāli ir tie, kas mūs stiprina un atgriež dzīvības sajūtu, viņa visiem vēl svinēt kārtīgi un, saullēktu sagaidot, ieraut savu mīļo papardēs!

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Triljonus vērtais tirgus eksperiments

Žanete Hāka, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par savu finansiālo neatkarību jādomā ik brīdi, un arī periodos, kad finanšu tirgos ir lielākas svārstības, var atrast pievilcīgus ieguldījumus, stāsta bankas “BlueOrange” Klientu aktīvu pārvaldīšanas direktors Pauls Miklaševičs.

Finanšu tirgi pēdējo mēnešu laikā bijuši kā amerikāņu kalniņi - piedzīvots kritums un pēc tam atkal kāpums, turklāt dažādu starptautisko analītiķu prognozes par turpmāko tirgus virzību atšķiras. Tas gan nenozīmē, ka brīvie līdzekļi jāglabā neieguldīti, līdz pienāks stabilāki laiki.

“Krīzes laikā tirgi gāzās tā, it kā pasaule ietu uz galu, svārstības martā bija nežēlīgas, un tās bija pat lielākas nekā 2008.gada krīzes laikā, taču pēc tam gan tirgi atkal pieauga, neskatoties uz to, ka ekonomikas dati vēl uzrādīja pesimistisku ainu. Tas kārtējo reizi atgādina, ka tirgus skatās uz priekšu,” uzsver P. Miklaševičs. “Tu nevari būt veiksmīgs investors, ja skaties tikai uz to, kas ir acu priekšā. Tirgus vienmēr skatās uz nākotni, tādēļ ieguldot jābūt pacietīgam. Mēs izmantojām krīzi un akciju tirgus kritumu, lai iegādātos tādas kompānijas, kuras var turēt desmit gadus,” viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad jau 14.reizi Zemkopības ministrija (ZM) izsludina jau par tradīciju kļuvušo konkursu Latvijas skolu jaunatnei “Mūsu mazais pārgājiens”.

Konkursā tika aicināti piedalīties visu Latvijas vispārizglītojošo un profesionālo izglītības iestāžu skolēni, kā arī interešu izglītības pulciņi un mazpulki.

Iepriekšējos gados konkursa dalībnieki iepazinās ar Latvijas mežos sastopamām dabas un kultūrvēsturiskām vērtībām, ar koksnes izmantošanas veidiem un ieguva plašākas zināšanas par meža nozari un tās nozīmi tautsaimniecībā. Tāpat dalība konkursā veicināja izpratni par klimata izmaiņām Latvijā un pasaulē un meža nozares devumu klimata izmaiņu mazināšanā un meža daudzveidīgajām bagātībām Latvijā.

Šī gada konkursa „Mūsu mazais pārgājiens 2020” mērķis ir iepazīt un izpētīt meža nozari no kultūrvēsturiskā viedokļa, un tā moto ir “Atceries, izzini un pilnveidojies, veicinot Latvijas attīstību un izaugsmi”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Bez viesstrādniekiem raža sapūs

Anita Kantāne, Jānis Goldbergs, 05.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lauksaimnieki lūdz atļauju ievest viesstrādniekus, pretējā gadījumā ogu, augļu un dārzeņu raža var sapūt uz lauka.

“Dienas Bizness” galvenā redaktore Anita Kantāne un žurnālists Jānis Goldbergs apspriež problēmas lauksaimniecībā, kuras veidojušās daudzu gadu garumā, kā arī radušās pandēmijas dēļ.

Video fragmenti:

00:00:44 Bez viesstrādniekiem nevar novākt ražu

00:03:08 Jāņa Goldberga viesstrādnieka pieredze

00:05:49 Reemigranti aizbrauks, kad atvērs robežas

00:08:43 Vecajām ES dalībvalstīm Latvijas konkurētspēja neinteresē

00:10:01 Vai iepriekšējā krīzē Valdis Dombrovskis neiztirgoja Latvijas cilvēkus

00:15:07 “Mums ir ļoti daudz naudas” - kā ar šo naudu atbalstīt lauksaimniecību

Komentāri

Pievienot komentāru