Jaunākais izdevums

“Garupe Beach Cottages” ir jauns, unikāls piejūras privātmāju ciemats tikai 30 minūšu brauciena attālumā no Rīgas centra, Carnikavas virzienā.

Projekta vīzija ir veidot skaistu un sakoptu jauno ciematu, kurā pulcēties līdzīgi domājošiem. Ciemata mājokļos apvienota estētika ar ekoloģiju un dinamisks dzīves ritms savijas kopā ar dabas mieru. Modernās guļbūves būvētas no Somijas priedes (“Honka”), kas nodrošina veselīgu un ekoloģisku dzīves telpu.

Projekta attīstītāji uzsvaru liek uz māju teicamo tehnisko aprīkojumu un augstām prasībām to iekārtojumā – tās aprīkotas ar vietējo galdnieku darinātām mēbelēm, kvalitatīvu sadzīves tehniku un pilnībā aprīkotām virtuvēm. Visās mājās ir arī kamīns un sauna, atbilstoši Latvijas klimata apstākļiem un ikviena iedzīvotāja vēlmei pēc siltuma un gaismas gada tumšajos mēnešos. Māju plānojums ir pārdomāts un funkcionāls, kā arī liela uzmanība pievērsta izmantoto materiālu kvalitātei - koka mājas bez sintētiskiem, mākslīgiem materiāliem. Māju tehniskajā nodrošinājumā tiek izmantota augstākās klases tehnika, kā piemēram, apkures sistēmu nodrošina "Panasonic Aquarea" gaisa siltumsūknis, ventilāciju - "Komfovent domekt" rekuperācijas sistēma, bet ūdens spice - ūdens pumpis no "Grundfos”. Blakus esošais priežu mežs brīvdienās aicina nesteidzīgā pastaigā vai aktīvākā izbraucienā ar divriteni, klusā pludmale - baudīt skaistus saulrietus, un tajā pašā laikā darba dienās galvaspilsētu iespējams sasniegt vien 30 minūtēs. Projekta attīstītājs Sergejs Pališčuks (Sergei Palishchuk) norāda: “Esam apmierināti ar māju kvalitāti un estētiku. Mūsuprāt, šīs astoņas Honka mājas piešķir īpašu šarmu visam ciematam, kas sastāv no vairāk nekā simts mājām.”

Ciematu augstu vērtē tā iedzīvotāji, pieredzē dalās Santa: “Šobrīd pasaule tik ļoti mainās - nav vairs nepieciešams dzīvot pilsētā, lai būtu tuvāk darbam un skolai. Daudz cilvēku jau pavisam vai daļēji strādā attālināti, kā arī izglītības sistēma pamazām reformējas un, manuprāt, pavisam drīz arī bērni pārsvarā mācīsies mājās vai pie privātskolotājiem un tikai pa retam apmeklēs izglītības iestādi. Tāpēc arī pieņēmām lēmumu par jauno dzīvesvietu izvēlēties brīnišķīgo piejūru, kur apkārt ir daba- blakus mežs un jūra, pašiem savs dārzs, kur bērniem spēlēties. Un tajā pat laikā Rīga ir pietiekami tuvu, lai dažas dienas nedēļā aizbrauktu uz biroju, iepirkties, vakariņās, pie ārsta vai tml. Jau iepriekš zinājām, ka vēlamies dzīvot koka mājā, un šis ir labākais lēmums, kādu varējām pieņemt- māja ir ne tikai skaista, estētiski baudāma, plaša un gaiša, bet arī ļoti kvalitatīva, ergonomiska un ekoloģiska. Mājā smaržo pēc koka un gaisa kvalitāte ir teicama- pateicoties tam, nakts miega kvalitāte ir būtiski uzlabojusies. Uzlabojies arī ādas un matu stāvoklis, jo mājai ir sava ūdens spice un augstas kvalitātes ūdens filtrs, kas ūdeni padara īpaši mīkstu. Ciematā kopā ir apmēram simts mājas, kur lielākā daļa māju jau ir apdzīvotas, dažas vēl tiek būvētas, te dzīvo daudz jauno ģimeņu ar bērniem, un tajā pat laikā šeit ir kluss un mierīgs. Pagaidām saskatām tikai plusus un esam ļoti apmierināti ar dzīvi piejūrā koka guļbūvē.”

Ja arī Tu esi par šīm vērtībām, kļūsti par mūsējo - pievienojies “Garupe Beach Cottages”!

Lasiet vairāk: https://www.garupebeachcottages.lv

Sekojiet Instagram: https://www.instagram.com/garupe_cottages

Sekojiet Facebook: https://www.facebook.com/garupecottages

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

VIDEO: Bez valsts mehānismiem koksnes izmantošana būvniecībā būs fragmentāra

Māris Ķirsons, 03.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koksnes izmantošanu būvniecībā Latvijā bremzē vēsturiski stereotipi, normatīvie akti un valstisku stimulu trūkums sava resursa pilnvērtīgākai izmantošanai pašu zemē.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koka izmantošanu būvniecībā Latvijā un ārzemēs. Latvijā ir publiskās ēkas, ražotnes, noliktavas, infrastruktūras celtnes, kuras būvētas no koka, taču tādu ir salīdzinoši maz, labāka situācija ir ar privātmājām.

Ražojam, bet patērē ārzemnieki

“Latvijā ražo koka mājas, bet tās pārdod ārzemēs, praktiski visā pasaulē, jo grūti iedomāties kādu vietu, kur nebūtu Latvijā izgatavoto māju,” skaidro biedrības Zaļās mājas izpilddirektors Kristaps Ceplis. Latvijā ir uzņēmumi, kuri spēj saražot, Latvijā ir resursi (koksne), no kā saražot, bet produkcija nonāk ārzemēs. “Latvijā nav nekādu motivējošu rīku, lai būvētu koka ēkas, un ir liela vēsturiska stereotipu ietekme attiecībā par koka ēku ugunsdrošību. Cilvēkiem ir stereotips, ka koks pūst, vērpjas, deg, bet, ja izmantosim betonu un minerālus, visas problēmas būs atrisinātas, neiedziļinoties tajās blaknēs, kas mēdz būt visa veida būvēs,” skaidro koka ēku būvniecības uzņēmuma vadītājs Krists Slokenbergs. Viņš norāda, ka ne no valsts, ne arī pašvaldību puses nav neviena instrumenta, kas stimulētu būvēt ēkas no koka. “Labā ziņa, ka koka būvju skaits Latvijā tomēr pieaug, jo mīti par koku pirms gadiem desmit bija daudz ietekmīgāki, vienlaikus pieauguma temps ir pārāk lēns,” tā K. Slokenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Koka industriālo un publisko ēku Latvijā joprojām maz

Māris Ķirsons, 30.08.2022

AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava vairāk nekā 3750 m2 platībā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā, bet uzņēmumam tā jau ir piektā šāda industriālā celtne.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka izmantošanā būvniecībā Latvija ir sava veida izņēmums, jo pagaidām vēl ir ļoti maz ne tikai publisko, bet arī industriālo ēku, kuras būtu būvētas no koka, kamēr Eiropā no šī dabīgā materiāla būvē ne tikai daudzstāvu ēkas, bet arī ražotnes, noliktavas un infrastruktūras objektus.

Tikko atklāta SIA REMM arhitekta Ingus Bērziņa izstrādātā un SIA Castor Construction īstenotā jaunā lielizmēra koka konstrukciju ēka, kas ir AS Latvijas Finieris rūpnīcas Furniers gatavās produkcijas noliktava, un tā ir viena no retajām lielizmēra koka konstrukciju industriālajām ēkām Rīgā.

Kārtējais objekts

AS Latvijas Finieris valdes loceklis, attīstības un pētniecības sektora vadītājs Māris Būmanis uzsvēra, ka vairāk nekā 3750 m2 lielās noliktavas būvniecība uzsākta 2021. gada pavasarī un projektā investēti 3,3 miljoni eiro. „Tā ir Latvijas Finiera stratēģija, jo šī noliktava jau ir piektais šāds projekts,” uz jautājumu, kāpēc būvē tieši no koka konstrukcijām, atbild M. Būmanis. Viņš atgādina, ka, apzinoties ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās priekšrocības, Latvijas Finieris jau pirms vairāk nekā 15 gadiem pieņēmis stratēģisku lēmumu jaunu industriālo ēku būvniecībā pēc iespējas vairāk izmantot koksnes produktus. Kopš tā laika lielizmēra līmēto koksnes konstrukciju risinājumos realizētas divas RSEZ SIA Verems attīstības kārtas, saplākšņu ražošanas cehs rūpnīcā Kohila Vineer Igaunijā, ķīmisko produktu rūpnīcas impregnēšanas cehs Bolderājā. „Tādējādi popularizējam koka būvniecību Latvijā un visā Baltijas reģionā, kas rada pienesumu tautsaimniecībai —pievienoto vērtību koksnei, turklāt koks ir CO2 krātuve,” uzsver M. Būmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 45 kilometru attālumā no galvaspilsētas, Jelgavā, ārpus pilsētas centra, atrodas uzņēmums Flora. Jau 30 gadu, SIA Flora – Latvijas ģimenes uzņēmums ražo koka logus un durvis, piešķirot Latvijas priedei pievienoto vērtību. No mazas galdniecības tā ir izaugusi par vienu no vadošajiem uzņēmumiem Latvijā savā nozarē.

Koka logu un durvju ražošana notiek no Latvijas priedes, izejot ceļu no baļķu iepirkšanas līdz gatavo logu un durvju uzstādīšanai pasūtītāja objektā.

Flora nodarbojas ar liela produktu klāsta ražošanu. No fasāžu sistēmām un ziemas dārziem līdz durvīm, dekoratīvajiem apdares paneļiem un, protams, visa veida koka logiem.

Pieci iemesli, kāpēc izvēlēties koka logus

1. Energoefektivitāte

Koka logi, atšķirībā no tik bieži sastopamajiem plastmasas logiem, ir apveltīti ar lielisku siltumizolāciju. Uzreiz pēc logu nomaiņas klienti jūt patīkamas pārmaiņas – ziemās telpas ir patīkami siltas, bet vasarās – atvieglojoši vēsas. Koks ir augsti izolējošs materiāls, tāpēc caur to telpās iekļūst tikai neliels siltuma vai aukstuma daudzums. Tas ir jo īpaši svarīgi šobrīd, kad kāpj dažādu pakalpojumu izmaksas, jo koka logi parūpēsie par labāku energoefektivitāti kā cita tipa logi. Ne mazāk svarīgs ir arī fakts, ka koka logi ļoti labi izolē skaņu, atstājot mājokli patīkamā klusumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas koka palešu ražotājus ārvalstu plastmasa neizkonkurēs

Māris Ķirsons, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka palešu ražotāji ir pirmie, kuri visātrāk sajūt, kāds klimats valda konkrētā nozarē un tajā notiekošās pieprasījuma – patēriņa izmaiņas; zaļā kursa ietekmē nedz plastmasa, nedz polimēri nespēs izkonkurēt koku kā galveno šī produkta izejmateriālu.

Koka palešu ražošanu ietekmē ne tikai globālā pieprasījuma – patēriņa izmaiņas un inflācijas bremzēšanas pasākumi, ko īsteno centrālās bankas, bet arī izmaksu pieaugums, kura ierobežošanai vai neitralizēšanai tiek īstenoti dažādi pasākumi. Vienlaikus uz paletēm balstās visu produktu transportēšanas un loģistikas sistēmas.

Plašs spektrs

„Ik gadu saražojam nedaudz vairāk par diviem miljoniem nestandarta palešu dažādu produktu, sākot ar pārtiku, beidzot ar būvmateriāliem un smagās metalurģijas izstrādājumiem, transportēšanai,” stāsta viena no lielākajiem koka palešu ražotājiem SIA Marko KEA izpilddirektors Ģirts Torgans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostā šogad pirmajā pusgadā pārkrauti 11,32 miljoni tonnu kravu, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2021.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2022.gada sešos mēnešos pārkrautas beramkravas - 6,66 miljoni tonnu, kas ir par 22,2% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 3,864 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 8,3%, bet lejamkravas - 795 500 tonnu apmērā, kas ir kritums par 29,8%.

Ogles šogad pirmajā pusgadā Rīgas ostā pārkrautas 2,427 miljonu tonnu apmērā, kas ir 13,8 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, kad tās tika pārkrautas 175 900 tonnu apmērā. Tādējādi ogles šogad sešos mēnešos veidoja 21,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām, kamēr gadu iepriekš - 1,7%.

Konteinerizētās kravas šogad sešos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 2,361 miljona tonnu apmērā, kas ir par 14,5% vairāk attiecīgajā periodā pērn, veidojot 20,9% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 20,3%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,402 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,2% vairāk nekā gadu iepriekš, veidojot 12,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostā pērn pārkrauti 7,609 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,8% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes publiskotie dati.

2022.gadu stividorkompānijas noslēgušas ar vēsturiski lielāko pārkrauto kravu apjomu, pārspējot 2018.gadā uzstādīto rekordu - 7,54 miljoni tonnu.

Beramkravas 2022.gadā Liepājas ostā pārkrautas 5,111 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 8,2% vairāk nekā 2021.gadā, tostarp labība un labības produkti pārkrauti 3,12 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 11,1% vairāk nekā gadu iepriekš un veidoja 41% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Ģenerālkravas pērn Liepājas ostā pārkrautas 2,18 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 22% vairāk nekā pirms gada, tostarp visvairāk pārkrautas ro-ro kravas - 1,515 miljoni tonnu, kas ir par 19,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Palešu blokus papildinās ar jauniem produktiem

Māris Ķirsons, 22.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koka palešu bloku ražotājs SIA Baltic Block iecerējis izveidot savu kokzāģētavu, tādējādi ārvalstu pircējiem piedāvājot pilnu palešu ražošanai nepieciešamo materiālu klāstu, kā arī būvēs saules paneļu parku ar jaudu 2,4 MW.

„Investīcijas uzņēmuma attīstībā tiek veiktas nepārtraukti, tās paaugstina kompānijas efektivitāti un līdz ar to veicina konkurētspēju,” situāciju skaidro vienīgā Latvijā un viena no lielākajiem koka palešu bloku ražotājiem Ziemeļeiropā SIA Baltic Block valdes priekšsēdētājs Andis Šķēle. Viņš norāda, ka iepriekšējos divos gados kopumā uzņēmumā investēti aptuveni 7 milj. eiro. „Pēdējo triju gadu laikā ir notikušas nemitīgas pārmaiņas, kuras 2020. gada pavasarī aizsāka Covid-19 pandēmija, kas izjauca līdz tam sekmīgi strādājošās loģistikas piegāžu ķēdes, tam sekoja karš Ukrainā ar sekām – milzīgu inflāciju, jo īpaši enerģētikas segmentā, un pašlaik notiek cīņa ar inflācijas slāpēšanu, centrālajām valstu bankām paaugstinot refinansēšanās procentu likmes, kas izraisa patēriņa kritumu, ko izjūt arī uzņēmums, kurš ražo presētos koka blokus paletēm,” stāsta A. Šķēle. Viņš uzsver, ka uz paletēm balstās visu produktu transportēšanas un loģistikas sistēmas. „Koka palešu ražošanu un līdz ar to arī tām nepieciešamo presēto koka bloku pieprasījumu ietekmē globālā pieprasījuma – patēriņa – izmaiņas,” uz jautājumu par būtiskāko ietekmes faktoru atbild A. Šķēle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Apburtā loka ceļš 13 gadu garumā valsti novedis kārtējā strupceļā

Māris Ķirsons, 31.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gatavojas koka daudzstāvu biroja ēkas būvniecībai

Māris Ķirsons, 06.01.2022

Idejas autors Mārtiņš Štrauss (no labās), arhitekti Fricis Vilnis, Kārlis Mičulis,

Dāvis Markus un būvnieks Mārtiņš Zaķis cer, ka Zelt koka daudzstāvu biroja ēkas

būvniecība varētu sākties 2022.gadā.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecstāvu koka konstrukciju biroja ēku Zelt 1200 m2 platībā varētu sākt būvēt 2022. gadā, lai jau 2023. gadā tajā varētu ierasties pirmie nomnieki.

Šādu potenciālo laika grafiku Dienas Biznesa speciālizdevumam Nekustamais īpašums atklāj ieceres pasūtītājs, betona grīdu kompānijas Līmenī īpašnieks Mārtiņš Štrauss. Viņš atzīst, ka Covid-19 pandēmija un arī būtiskais koksnes produktu sadārdzinājums ir piespiedis atlikt iecerētā projekta realizāciju.

“Pašlaik darbojamies Altum programmā, kurā detalizēti pētām siltumtehniskās īpašības — ēkas uzsilšanu un arī atdzišanu, akustiku, kā arī konstrukciju savienojumu risinājumus,” stāsta M. Štrauss. Iecerētajā projektā kokam ir lielas priekšrocības, jo nav nepieciešami siltumizolācijas materiāli, kādi būtu vajadzīgi, ja šādu pašu biroja ēku būvētu no betona. “Varu būvēt arī no betona, taču visā Eiropā arvien vairāk būvē no koka, turklāt nereti šīs daudzstāvu koka ēkas ir saražotas Latvijā,” norāda M. Štrauss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā rakstā uzzināsiet visu par koka kopnēm - to veidus, priekšrocības, projekta izmaksas un pareizo veidu, kā pasūtīt koka kopnes.

Kas ir jumta kopnes?

Koka kopnes ir jumta konstrukcija, kas nosedz ēku no viena gala līdz otram un tiek izgatavotas pēc pasūtījuma katram projektam. Kopnes ir izgatavotas no augstas kvalitātes C24 kokmateriāliem, kas savstarpēji savienoti ar speciālām metāla plāksnēm, tādējādi iegūstot īpaši izturīgu konstrukciju.

Kopņu konstrukcijas ir veidotas, izmantojot gadsimtiem senus un pārbaudītus ģeometrijas principus, kas apvienojumā ar mūsdienīgu inženiertehniku nodrošina elastīgu, praktisku jumta konstrukciju vai starpstāvu risinājumu, kas ietaupa būvniecības izmaksas un montāžas laiku.

Kopņu specifikācija

Jumta kopnes sastāv no c24 kokmateriāla, kuru savienojuma punkti ir izvietoti tā, lai veidotu savstarpēji savienotu trīsstūrveida sistēmu, kas notur slodzi. Šie savienojumi ir savienoti ar metāla plāksnēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022.gadā Rīgas ostas infrastruktūras attīstībā Rīgas brīvostas pārvalde plāno investēt 19,8 miljonus eiro, informēja Rīgas brīvostas pārvaldes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Liene Ozola.

Investīciju apmērs plānots par 24% jeb 3,8 miljoniem eiro lielāks nekā 2021.gadā.

No kopējām investīcijām aptuveni 60% jeb 11,6 miljoni eiro būs Rīgas brīvostas pārvaldes budžeta finansējums, savukārt 40% jeb 7,8 miljoni eiro - Eiropas Savienības fondu līdzfinansējums.

Rīgas brīvostas pārvaldes Investīciju plāns šim gadam paredz ieguldījumus ostas akvatorijas tīrīšanai un padziļināšanai, ostas hidrobūvju sakārtošanai, kā arī vairāku piestātņu modernizācijas darbiem.

Tāpat plānota auto pievedceļu un satiksmes pārvadu būvniecība un rekonstrukcija, dzelzceļa infrastruktūras attīstība, kā arī ieguldījumi informācijas tehnoloģijās, digitalizācijā un automatizācijas projektu īstenošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas koka mēbeļu eksports šogad pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar 2022.gada attiecīgo periodu samazinājies par 24,3%, tostarp visvairāk koka mēbeļu joprojām realizēts Dānijā, liecina Zemkopības ministrijas apkopotie dati.

Koka mēbeles sešos mēnešos šogad no Latvijas izvestas kopumā 97,576 miljonu eiro apmērā, tostarp uz Dāniju - 26,805 miljonu eiro apmērā, kas ir 27,5% (pirms gada - 28,5%) no kopējā koka mēbeļu eksporta un par 27% mazāk nekā 2022.gada sešos mēnešos.

Savukārt uz Vāciju šogad pirmajā pusgadā koka mēbeles vestas 11,592 miljonu eiro vērtībā, kas ir kāpums par 3,4% salīdzinājumā ar 2022.gada pirmo pusgadu, bet uz Zviedriju - 8,106 miljonu eiro apmērā, kas ir kritums par 21,6%. Koka mēbeļu izvedums uz Vāciju bija 11,9% (pirms gada - 8,7%) no kopējā koka mēbeļu eksporta, bet uz Zviedriju - 8,3% (pirms gada - 8%).

Vienlaikus Latvijā koka mēbeles šogad pirmajos sešos mēnešos ievestas 40,393 miljonu eiro vērtībā, kas ir kritums par 22% salīdzinājumā ar pirmo pusgadu pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas koka mēbeļu eksports šogad pirmajos divos mēnešos salīdzinājumā ar 2023.gada attiecīgo periodu samazinājies par 27%, tostarp visvairāk koka mēbeļu joprojām realizēts Dānijā, liecina Zemkopības ministrijas apkopotie dati.

Koka mēbeles 2024.gada pirmajos divos mēnešos no Latvijas izvestas kopumā 25,625 miljonu eiro apmērā, tostarp uz Dāniju - 8,375 miljonu eiro apmērā, kas ir 32,7% (attiecīgajā periodā pirms gada - 27,2%) no kopējā koka mēbeļu eksporta un par 12,3% mazāk nekā 2023.gada pirmajos divos mēnešos.

Savukārt uz Vāciju koka mēbeles šogad pirmajos divos mēnešos izvestas 2,922 miljonu eiro vērtībā, kas ir kritums par 38,7% salīdzinājumā ar 2023.gada pirmajiem diviem mēnešiem, bet uz Zviedriju - 2,1 miljona eiro vērtībā, kas ir kritums par 21,7%. Koka mēbeļu izvedums uz Vāciju bija 11,4% (pirms gada - 13,6%) no kopējā koka mēbeļu eksporta, bet uz Zviedriju - 8,2% (pirms gada - 7,6%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas koka mēbeļu eksports pagājušajā gadā salīdzinājumā ar 2021.gadu palielinājies par 7%, tostarp visvairāk koka mēbeļu joprojām realizēts Dānijā, liecina Zemkopības ministrijas apkopotie dati.

Koka mēbeles 2022.gadā no Latvijas izvestas kopumā 238,034 miljonu eiro apmērā, tostarp uz Dāniju - 68,212 miljonu eiro apmērā, kas ir 28,7% (gadu iepriekš - 28,3%) no kopējā koka mēbeļu eksporta un par 8,2% vairāk nekā 2021.gadā.

Savukārt uz Vāciju pērn koka mēbeles vestas 22,033 miljonu eiro vērtībā, kas ir pieaugums par 4,5% salīdzinājumā ar 2021.gadu, bet uz Zviedriju - 18,381 miljona eiro apmērā, kas ir kāpums par 0,9%. Koka mēbeļu izvedums uz Vāciju bija 9,3% (pirms gada - 9,5%) no kopējā koka mēbeļu eksporta, bet uz Zviedriju - 7,7% (pirms gada - 8,2%).

Vienlaikus Latvijā koka mēbeles pagājušajā gadā ievestas 101,372 miljonu eiro vērtībā, kas ir kritums par 0,4% salīdzinājumā ar 2021.gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Liepājas ostā pārkrauto kravu apmērs pirmajā pusgadā pieaudzis par 9,1%

LETA, 13.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostā šogad pirmajos sešos mēnešos pārkrauti 3,367 miljoni tonnu kravu, kas ir par 9,1% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes publiskotie dati.

Beramkravas 2021.gada pirmajos sešos mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 2,244 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 1,3% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, tostarp labība un labības produkti pārkrauti 1,269 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 5,5% vairāk nekā 2020.gada pirmajā pusgadā un veidoja 37,7% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Ģenerālkravas šogad pirmajos sešos mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 825,9 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir par 46,4% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, tostarp visvairāk pārkrautas ro-ro kravas - 561,7 tūkstoši tonnu, kas ir par 67,8% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Savukārt lejamkravas šogad pirmajā pusgadā Liepājas ostā pārkrautas 296,9 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir par 2,8% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājušies - kopš 2021. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga, tomēr šis pieaugums nav bijis vienmērīgs, norāda Swedbank.

Vērtējot ienākumus pēc nodokļu nomaksas un pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums pēdējo trīs gadu laikā bijis Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par 42% lielāka. Tikmēr Rīgā attiecīgs neto algas pieaugums ar diviem reģistrētiem apgādājamajiem bijis 29%, bet Tallinā tas bijis vismērenākais – 24%. Taču kopumā Rīgas ģimenēm joprojām jārēķinās ar zemākajiem vidējiem ienākumiem Baltijas galvaspilsētu vidū, vienlaikus sadzīvojot ne ar tām zemākajām izmaksām.

Ģimenes rīcībā esošos ienākumus ietekmē ne vien alga “uz rokas”, bet arī pabalsts par bērniem, kas katrā valstī tiek piešķirts vecākiem. Arī šajā jomā Lietuva saglabā līdera pozīciju Baltijā – tur ikmēneša pabalsts par diviem bērniem ir 192 eiro, Igaunijā 160 eiro, bet Latvijā 100 eiro. Tiesa gan, Lietuvā šis pabalsts pilnībā aizstāj iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamo, kas Latvijā strādājošajiem tiek piemērots ikmēneša ietvaros pie algas izmaksas un Igaunijā reizi gadā kā pārmaksātā nodokļa atmaksa pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Rezultātā ienākumu apmērs, kas paliek ģimenes rīcībā pēc ģimenes valsts pabalsta saņemšanas un darbaspēka nodokļu nomaksas, Tallinā, Viļņā un Rīgā būtiski atšķiras – attiecīgi 3576 eiro, 3127 eiro un 2655 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostā pagājušajā gadā pārkrauti 18,794 miljoni tonnu kravu, kas ir par 20,1% mazāk nekā 2022.gadā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2023.gadā pārkrautas beramkravas - 10,22 miljoni tonnu, kas ir par 29,5% mazāk nekā 2022.gadā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 7,728 miljonu tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 2,4%, bet lejamkravas - 846 200 tonnu apmērā, kas ir kritums par 42,4%.

Konteinerizētās kravas pērn Rīgas ostā pārkrautas 5,108 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 9,8% vairāk nekā 2022.gadā, veidojot 27,2% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (2022.gadā - 19,8%).

Labība un labības produkti pērn Rīgas ostā pārkrauti 3,261 miljona tonnu apmērā, kas ir par 23,1% vairāk nekā 2022.gadā, veidojot 17,3% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 11,3%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 2,337 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 12,4% mazāk nekā 2022.gadā, veidojot 12,4% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 11,3%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas brīvostā šogad deviņos mēnešos pārkrauti 14,105 miljoni tonnu kravu, kas ir par 18,5% mazāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina brīvostas publiskotā informācija.

Visvairāk ostā 2023.gada deviņos mēnešos pārkrautas beramkravas - 7,701 miljons tonnu, kas ir par 26% mazāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Vienlaikus ģenerālkravas ostā pārkrautas 5,699 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 1,1%, bet lejamkravas - 705 000 tonnu apmērā, kas ir kritums par 38,2%.

Konteinerizētās kravas šogad deviņos mēnešos Rīgas ostā pārkrautas 3,637 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 3,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, veidojot 25,8% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (2022.gada deviņos mēnešos - 20,3%).

Labība un labības produkti šogad deviņos mēnešos Rīgas ostā pārkrauti 2,054 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 11,5% vairāk nekā 2022.gada deviņos mēnešos, veidojot 14,6% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 10,6%), savukārt kokmateriāli pārkrauti 1,844 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 12,5% mazāk nekā 2022.gada deviņos mēnešos, veidojot 13,1% no kopumā ostā pārkrautajām kravām (gadu iepriekš - 12,2%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Meža nozare Latvijā – augsts potenciāls, jāpielāgojas laikmetam

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, 08.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meža nozare Latvijā vēsturiski ir bijusi un ir viens no ekonomikas stūrakmeņiem, kas gadu no gada uzrāda labu izaugsmi. Arī pēdējos gados strauji auguši gan apjomi, gan produkcijas vērtība.

Tomēr, ņemot vērā divus globāli nozīmīgus ietekmes faktorus – karu Ukrainā un Eiropas virzību uz klimata mērķu sasniegšanu – Latvijas meža nozare būs spiesta mainīties. Ražotājiem tas liks raudzīties izaugsmes virzienos, kas paredz komplicētāku produktu ražošanu.

Par meža nozari uzskata mežsaimniecību, kokapstrādi un mēbeļu ražošanu, un tā veido aptuveni 5% no kopējās pievienotās vērtības (šāds līmenis saglabājas jau kopš 1995. gada). Nozare attīstās līdzvērtīgi kopējai tautsaimniecībai un tās nozīmīgums pēdējo 25 gadu laikā bijis nemainīgs. Meža nozare veido aptuveni 20% no preču eksporta jeb 15% no kopējā preču un pakalpojumu eksporta. Kokapstrāde ir lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare, kas nodrošina vairāk nekā ceturto daļu no apstrādes rūpniecības izlaides.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

ZAZA dubulto apgrozījumu

Māris Ķirsons, 21.05.2024

Austrālijā, Sidnejas vēsturiskajā Darlingas ostā – jumts Tumbalong parka estrādei.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar ZAZA zīmolu strādājošo trīs uzņēmumu kopējais neto apgrozījums 2023.gadā dubultojās, sasniedzot 12,59 milj. eiro salīdzinājumā ar 6,33 milj. eiro 2022. gadā. Kopējā neto peļņa sasniedza 1,49 milj. eiro, iepretim zaudējumiem 189 945 eiro apmērā 2022. gadā.

To liecina uzņēmumu grupas sniegtā informācija. Līmētā koka būvkonstrukciju ražotāja

SIA ZAZA TIMBER Production apgrozījums 2023. gadā sasniedza 5,61 milj. eiro, kas ir par 64% vairāk nekā gadu iepriekš, kad tas bija 3,42 milj. eiro. Projektēšanas uzņēmuma SIA ZAZA TIMBER Engineering neto apgrozījums 2023. gadā bija 318 tūkst. eiro, kas bija par 75% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt SIA ZAZA TIMBER Construction , kas specializējas koka konstrukciju būvniecībā, 2023. gadā strādāja ar 6,64 milj. eiro lielu apgrozījumu, kas bija par 3,9 milj. eiro vairāk nekā 2022. gadā (2,73 miljoni eiro).

Ražošanā investē miljonus

2023. gadā tika īstenots nozīmīgs investīciju projekts ZAZA TIMBER rūpnīcā Jelgavas novadā, kur izgatavo līdz pat 32 metrus garas un liektas konstrukcijas. Tika uzbūvētas jaunas ražošanas telpas vairāk nekā 2000 m2 platībā. Kopējās projekta investīcijas sasniedza 2,45 milj. eiro, no kuriem 1,09 milj. eiro bija Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums. Uzņēmums arī veica investīcijas iekšējo procesu, kontroles sistēmu un iekšējās struktūras pilnveidošanā, kā arī ieguva tiesības lietot koksnes piegādes ķēdes PEFC sertifikātu. ZAZA TIMBER būvniecības uzņēmums 2023. gadā uzņēmums noslēdza līgumu ar Zviedrijas būvnieku arodbiedrībā (Byggnads), iegūstot tiesības Zviedrijā veikt būvniecības darbus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salacgrīvas ostā šogad septiņos mēnešos pārkrāva 265 468 tonnas kravu, kas ir par 49% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā.

Tostarp visvairāk 2021.gada septiņos mēnešos Salacgrīvas ostā pārkrauta papīrmalka - 77 648 tonnas, kas ir par 59,6% vairāk nekā 2020.gada septiņos mēnešos, veidojot 29,2% no ostā pārkrautajām kravām (2020.gada attiecīgajā periodā - 27,3%).

Kūdra šogad septiņos mēnešos Salacgrīvas ostā pārkrauta 54 718 tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 74,1% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu, šķelda pārkrauta 49 430 tonnu apmērā, kas ir par 12,3% vairāk, bet malka pārkrauta 26 772 tonnu apmērā, kas ir par 55,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Vienlaikus keramzīts 2021.gada septiņos mēnešos Salacgrīvas ostā pārkrauts 25 064 tonnu apmērā, kas ir par 49,7% vairāk nekā pērn septiņos mēnešos, bet pārkrautā asfalts apmērs audzis par 46,9% - līdz 22 866 tonnām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā ir parādījis, ka, visticamāk, kravu plūsmas nekad, vai vismaz pārskatāmā nākotnē, vairs nebūs tādas, kādas tās bija pirms kara, norādīja Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Viņš pauda, ka 2022.gads vērtējams kā stabils, jo neskatoties uz visiem ģeopolitiskajiem satricinājumiem, ostā pārkrauto kravu apjoms salīdzinājumā ar 2021.gadu ir pieaudzis.

"Ostu darbība vienmēr ir bijusi ekonomikas spogulis, līdz ar to jebkuras izmaiņas tirdzniecībā un preču pārvadājumos ietekmē arī Rīgas ostu. Pēdējie trīs gadi ir bijuši izaicinājumu pilni visām nozarēm. Tomēr, ja pandēmijas kontekstā mēs runājām par nozares spēju atgriezties pie ierastās kārtības, tad 2022.gads ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā ir parādījis, ka visticamāk kravu plūsmas nekad, vai vismaz pārskatāmā nākotnē, vairs nebūs tādas pašas kā iepriekš," pauda Zeltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salacgrīvas ostā šogad desmit mēnešos pārkrāva 355 167 tonnas kravu, kas ir par 43,1% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā.

Tostarp visvairāk 2021.gada desmit mēnešos Salacgrīvas ostā pārkrauta papīrmalka - 100 401 tonna, kas ir par 64,9% vairāk nekā 2020.gada desmit mēnešos, veidojot 28,3% no ostā pārkrautajām kravām (2020.gada attiecīgajā periodā - 24,5%).

Šķelda šogad desmit mēnešos Salacgrīvas ostā pārkrauta 74 857 tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 28,6% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu, kūdra pārkrauta 71 475 tonnu apmērā, kas ir par 75,8% vairāk, bet malka pārkrauta 36 152 tonnu apmērā, kas ir par 54,4% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Vienlaikus asfalts 2021.gada desmit mēnešos Salacgrīvas ostā pārkrauts 34 648 tonnu apmērā, kas ir par 6,8% vairāk nekā pērn desmit mēnešos, bet pārkrautā keramzīta apmērs audzis par 48,3% - līdz 28 664 tonnām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Koks tiks izmantots plašāk – pat kosmosā

Māris Ķirsons, 21.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru