Jaunākais izdevums

“Garupe Beach Cottages” ir jauns, unikāls piejūras privātmāju ciemats tikai 30 minūšu brauciena attālumā no Rīgas centra, Carnikavas virzienā.

Projekta vīzija ir veidot skaistu un sakoptu jauno ciematu, kurā pulcēties līdzīgi domājošiem. Ciemata mājokļos apvienota estētika ar ekoloģiju un dinamisks dzīves ritms savijas kopā ar dabas mieru. Modernās guļbūves būvētas no Somijas priedes (“Honka”), kas nodrošina veselīgu un ekoloģisku dzīves telpu.

Projekta attīstītāji uzsvaru liek uz māju teicamo tehnisko aprīkojumu un augstām prasībām to iekārtojumā – tās aprīkotas ar vietējo galdnieku darinātām mēbelēm, kvalitatīvu sadzīves tehniku un pilnībā aprīkotām virtuvēm. Visās mājās ir arī kamīns un sauna, atbilstoši Latvijas klimata apstākļiem un ikviena iedzīvotāja vēlmei pēc siltuma un gaismas gada tumšajos mēnešos. Māju plānojums ir pārdomāts un funkcionāls, kā arī liela uzmanība pievērsta izmantoto materiālu kvalitātei - koka mājas bez sintētiskiem, mākslīgiem materiāliem. Māju tehniskajā nodrošinājumā tiek izmantota augstākās klases tehnika, kā piemēram, apkures sistēmu nodrošina "Panasonic Aquarea" gaisa siltumsūknis, ventilāciju - "Komfovent domekt" rekuperācijas sistēma, bet ūdens spice - ūdens pumpis no "Grundfos”. Blakus esošais priežu mežs brīvdienās aicina nesteidzīgā pastaigā vai aktīvākā izbraucienā ar divriteni, klusā pludmale - baudīt skaistus saulrietus, un tajā pašā laikā darba dienās galvaspilsētu iespējams sasniegt vien 30 minūtēs. Projekta attīstītājs Sergejs Pališčuks (Sergei Palishchuk) norāda: “Esam apmierināti ar māju kvalitāti un estētiku. Mūsuprāt, šīs astoņas Honka mājas piešķir īpašu šarmu visam ciematam, kas sastāv no vairāk nekā simts mājām.”

Ciematu augstu vērtē tā iedzīvotāji, pieredzē dalās Santa: “Šobrīd pasaule tik ļoti mainās - nav vairs nepieciešams dzīvot pilsētā, lai būtu tuvāk darbam un skolai. Daudz cilvēku jau pavisam vai daļēji strādā attālināti, kā arī izglītības sistēma pamazām reformējas un, manuprāt, pavisam drīz arī bērni pārsvarā mācīsies mājās vai pie privātskolotājiem un tikai pa retam apmeklēs izglītības iestādi. Tāpēc arī pieņēmām lēmumu par jauno dzīvesvietu izvēlēties brīnišķīgo piejūru, kur apkārt ir daba- blakus mežs un jūra, pašiem savs dārzs, kur bērniem spēlēties. Un tajā pat laikā Rīga ir pietiekami tuvu, lai dažas dienas nedēļā aizbrauktu uz biroju, iepirkties, vakariņās, pie ārsta vai tml. Jau iepriekš zinājām, ka vēlamies dzīvot koka mājā, un šis ir labākais lēmums, kādu varējām pieņemt- māja ir ne tikai skaista, estētiski baudāma, plaša un gaiša, bet arī ļoti kvalitatīva, ergonomiska un ekoloģiska. Mājā smaržo pēc koka un gaisa kvalitāte ir teicama- pateicoties tam, nakts miega kvalitāte ir būtiski uzlabojusies. Uzlabojies arī ādas un matu stāvoklis, jo mājai ir sava ūdens spice un augstas kvalitātes ūdens filtrs, kas ūdeni padara īpaši mīkstu. Ciematā kopā ir apmēram simts mājas, kur lielākā daļa māju jau ir apdzīvotas, dažas vēl tiek būvētas, te dzīvo daudz jauno ģimeņu ar bērniem, un tajā pat laikā šeit ir kluss un mierīgs. Pagaidām saskatām tikai plusus un esam ļoti apmierināti ar dzīvi piejūrā koka guļbūvē.”

Ja arī Tu esi par šīm vērtībām, kļūsti par mūsējo - pievienojies “Garupe Beach Cottages”!

Lasiet vairāk: https://www.garupebeachcottages.lv

Sekojiet Instagram: https://www.instagram.com/garupe_cottages

Sekojiet Facebook: https://www.facebook.com/garupecottages

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Liepājas ostā pārkrauto kravu apmērs pirmajā pusgadā pieaudzis par 9,1%

LETA, 13.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas ostā šogad pirmajos sešos mēnešos pārkrauti 3,367 miljoni tonnu kravu, kas ir par 9,1% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes publiskotie dati.

Beramkravas 2021.gada pirmajos sešos mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 2,244 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 1,3% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, tostarp labība un labības produkti pārkrauti 1,269 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 5,5% vairāk nekā 2020.gada pirmajā pusgadā un veidoja 37,7% no kopumā ostā pārkrautajām kravām.

Ģenerālkravas šogad pirmajos sešos mēnešos Liepājas ostā pārkrautas 825,9 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir par 46,4% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, tostarp visvairāk pārkrautas ro-ro kravas - 561,7 tūkstoši tonnu, kas ir par 67,8% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Savukārt lejamkravas šogad pirmajā pusgadā Liepājas ostā pārkrautas 296,9 tūkstošu tonnu apmērā, kas ir par 2,8% mazāk nekā pērn pirmajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Koks tiks izmantots plašāk – pat kosmosā

Māris Ķirsons, 21.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salacgrīvas ostā šogad septiņos mēnešos pārkrāva 265 468 tonnas kravu, kas ir par 49% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā.

Tostarp visvairāk 2021.gada septiņos mēnešos Salacgrīvas ostā pārkrauta papīrmalka - 77 648 tonnas, kas ir par 59,6% vairāk nekā 2020.gada septiņos mēnešos, veidojot 29,2% no ostā pārkrautajām kravām (2020.gada attiecīgajā periodā - 27,3%).

Kūdra šogad septiņos mēnešos Salacgrīvas ostā pārkrauta 54 718 tonnu apmērā, kas ir pieaugums par 74,1% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu, šķelda pārkrauta 49 430 tonnu apmērā, kas ir par 12,3% vairāk, bet malka pārkrauta 26 772 tonnu apmērā, kas ir par 55,5% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Vienlaikus keramzīts 2021.gada septiņos mēnešos Salacgrīvas ostā pārkrauts 25 064 tonnu apmērā, kas ir par 49,7% vairāk nekā pērn septiņos mēnešos, bet pārkrautā asfalts apmērs audzis par 46,9% - līdz 22 866 tonnām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostas termināļos aizvadītajā nedēļā pārkrauts ap 190 tūkstoši tonnu labības produktu. Lielākā daļa no šī apjoma ir kvieši, kas šobrīd ar Panamax tipa kuģiem jau devušies ceļā uz Dienvidāfriku, Nigēriju, Mozambiku un Alžīriju, tādējādi var uzskatīt, ka jaunā graudu sezona Rīgas ostā ir sākusies.

“Augustā esam uzkrāvuši pirmos 7 kuģus ar aptuveni 90 tūkstošiem tonnu jaunās ražas – vietējo zemnieku izaudzētajiem kviešiem, zirņiem un rapsi. Kopumā šo sezonu plānojam piesardzīgi – ilgstošais šīs vasaras karstums ir atstājis ietekmi gan uz ražas kvalitāti, gan apjomiem,” stāsta Edgars Ruža, LATRAPS valdes priekšsēdētājs, kura vadītā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība šopavasar iegādājās 50% + 1 daļu beramkravu terminālī “Alpha osta”, piebilstot, ka laikapstākļu dēļ šī gada graudu sezona sākusies agrāk nekā tika plānots.

“Graudus, kas Rīgas ostā nonāk gan ar autotransportu, gan pa dzelzceļu, šogad krauj 13 termināļos abos Daugavas krastos. Pateicoties šī gada pārvaldes veiktajām investīcijām ostas pieejas un kuģošanas kanāla padziļināšanā, šobrīd ostā var ienākt vēl lielāka izmēra kuģi kā līdz šim, kas uzņēmējiem dod iespēju ietaupīt uz pārvadājumu izmaksām,” uzsver Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz pandēmijas laika satricinājumiem, globālo konteinerkrīzi, kā arī nestabilo ģeopolitisko situāciju kaimiņvalstīs, pirmais pusgads Rīgas ostā noslēdzies ar stabiliem kravu pārkraušanas rādītājiem, Rīgas ostas stividorkompānijām kopumā pārkraujot 10,15 miljonu tonnu dažādu kravu.

Bez fosilajiem energoresursiem (ogles un naftas produkti), kravu apgrozījuma rādītāji 2021. gada sešos mēnešos ir palielinājušies par +1.3% jeb 112 tūkst.t, šobrīd sasniedzot 8,88 milj. t. jeb 88% no visām kravām.

Lielākais kravu segments Rīgas ostas kravu portfelī šobrīd ir mežsaimniecības kravas, to kopējais kravu apgrozījums šī gada pirmajā pusē ir 3.2 milj.t. (+8,2%), no tiem jūnijā pārkrauts 0,6 milj.t. dažādu kokmateriālu, kas Rīgas ostas pastāvēšanas vēsturē ir augstākais mēneša rādītājs. Nozīmīgu lomu (38%) ostas mežsaimniecības kravu grupā ieņem granulu pārkraušana, kam jūnijs bija rekordu mēnesis.

Konteinerkravu segments joprojām saskaras ar pandēmijas radītās krīzes sekām – globāli ieilgušo tukšo konteineru deficītu, kā arī pārvadājumu izmaksu kāpumu. Šī situācija atspoguļojas arī kravu aprites rādītājos Rīgas ostā – pirmajā pusgadā ostā pārkrauti 2,06 milj.t konteinerkravu, kas ir par 8,4% mazāk nekā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Par vairāk nekā 2 miljoniem eiro pārbūvēs Salacgrīvas ostas zvejas kuģu piestātni

Db.lv, 25.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot atbalstīt uzņēmumu ilgtspējīgas attīstības projektus, SEB banka piešķīrusi finansējumu vairāk nekā 2,1 miljonu eiro apmērā Salacgrīvas ostas pārvaldei.

Piešķirtais aizdevums paredzēts Salacgrīvas ostas zvejas kuģu piestātnes Nr. 2 pārbūvei. Šobrīd jau ir uzsākti projektēšanas darbi.

“Salacgrīvas ostai ir būtiska nozīme reģionālajā uzņēmējdarbībā, un tā ir aktīvs kravu loģistikas centrs Ziemeļvidzemē. Pēc kravu apgrozījuma tā ir trešā lielākā starp Latvijas mazajām ostām. Sadarbībā ar SEB banku kopš 2015. gada esam veikuši būtiskas investīcijas ostā, sakārtojot ostas hidrotehnikas būves un attīstot pakalpojumu kvalitāti. Investīcijas ostā ir devušas iespēju paplašināt tās klientu loku, piesaistīt jaunas kravas, kā arī iesaisties jahtu tūrisma aktivitātēs, rīkojot regates un uzņemot burātājus,” komentē Salacgrīvas ostas pārvaldnieks Ivo Īstenais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tas bija izcils projekts, bet neīstajā laikā. Tāda rūpnīca (ar tās tehniskajām iespējām un modernizācijas līmeni), kādu biju izveidojis pie Salaspils, vēl līdz šai dienai nav radīta Latvijā. Rūpnīcas īsais mūžs ir mana vaina".

Tā par savulaik uzbūvēto māju ražošanas rūpnīcu pie Salaspils, kas tomēr "nomira", tā īsti nesākusi dzīvot, intervijā "Dienas Biznesam" saka uzņēmējs, sabiedriskās ēdināšanas un atpūtas uzņēmuma Lido dibinātājs un līdzīpašnieks Gunārs Ķirsons.

Fragments no intervijas

"Ar kokapstrādi Lido sāka nodarboties jau 1989. gadā, kad tika izveidots cehs, kurā tika ražoti visi uzņēmuma restorānu interjera priekšmeti un mēbeles, tāpēc māju ražošanas rūpnīca bija iecerēta kā sava veida turpinājums. Tas bija izcils projekts, bet neīstajā laikā. Tāda rūpnīca (ar tās tehniskajām iespējām un modernizācijas līmeni), kādu biju izveidojis pie Salaspils, vēl līdz šai dienai nav radīta Latvijā. Rūpnīcas īsais mūžs ir mana vaina. Proti, es kā karavadonis vienlaicīgi sāku īstenot divus finansiāli ietilpīgus projektus. Proti, Latvijas augstākās virsotnes Gaiziņkalna piekājē, Viešura ezera krastā, tika būvēts atpūtas komplekss, kurā oficiāli tika ieguldīti apmēram 6,4 miljoni latu manas privātās naudas, un paralēli tika veidota 12 miljonu ASV dolāru vērtā koka karkasu māju ražotne pie Salaspils, kuras izveidei naudu bija aizdevušas komercbankas. Diemžēl laikā, kad koka karkasu māju ražotnei bija plānots strādāt ar pilnu jaudu, iestājās krīze, un tās izmaksu uzlikšana uz Lido kotletēm ekonomiski nebija iespējama. Tādēļ bija jāizdara ļoti smaga izvēle starp ēdināšanu vai māju ražotni. Izvēle, protams, bija par ēdināšanas biznesa saglabāšanu, un banka – kredīta devējs – koka karkasu māju ražotni pārdeva izsolē. To iegādājās uzņēmējs no Kazahstānas, kurš visu ražotnes aprīkojumu demontēja un izveda no Latvijas. Protams, ražošanas ēka stāv joprojām. Joprojām sūrst šādas ražotnes zaudējums, bet arī Latvijas valstij tāda nebija vajadzīga, kaut arī tajā jau bija 60 darba vietas un varēja būt vēl vairāk – apmēram 200."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc pusotra gada pārtraukuma Rīgas ostā atsākušies kruīza kuģu apmeklējumi, informē Rīgas brīvostas pārvaldes pārstāve Liene Ozola.

17. augustā Rīgas ostā ar 556 pasažieriem uz klāja piestāja Vācijas tūrisma aģentūras un kruīzu kuģu operatora Phoenix Reisen kuģis MS AMERA.

Sveicot kuģa apkalpi ar pirmo vizīti Rīgā, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Viesturs Zeps un Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš kuģa otrajam kapteinim Vitālijam Materinskim svinīgi pasniedza Rīgas ostas ģerboni.

MS AMERA Rīgā ieradās no Visbijas ostas un tālāk dosies uz Tallinu, tad uz Pēterburgu, Helsinkiem un vēl vairākām Baltijas jūras ostām. Šis jūras kruīzs iesākās 13. augustā Bremerhavenas ostā Vācijā un ilgs līdz 25. augustam.

Visi kuģa pasažieri ir pilnībā vakcinēti pret Covid-19. Šajā jūras kruīzā visvairāk ceļo vācieši, bet ir arī Šveices, Austrijas, Nīderlandes, Horvātijas, Beļģijas, Itālijas un Luksemburgas valstspiederīgie.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā ir potenciāls izveidot vairākus tūrisma un radošo kvartālu maršrutus, savienojot dažādus objektus un radot iespēju gan pilsētas iedzīvotājiem, gan viesiem izbaudīt bagātu vides, kultūras, vēstures, gastronomijas un izklaides programmu, informē Rīgas dome.

Viens no Rīgas potenciālajiem radošajiem maršrutiem varētu būt Matīsa tirgus - Tallinas ielas kvartāls - Lielie kapi, kuru šonedēļ apmeklēja Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas deputāti, departamentu speciālisti un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

"Mums ir iecere tuvākā gada laikā ar salīdzinoši maziem ieguldījumiem izveidot nepārtrauktu maršrutu. Daļa ieceru jau ir īstenotas, bet trūkst atsevišķas sadaļas, tāpēc visi kopā iepazināmies ar problemātiskākajām vietām un kopā runājām par iespējamajiem risinājumiem," norāda Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Kā pirmais tika izvērtēts Vidzemes jeb Matīsa tirgus potenciāls. Kopā ar "Rīgas Centrāltirgus" pārstāvjiem tika pārrunātas iespējas izmantot gan plašo laukumu tirgus vidū, gan iespējas atjaunot vēsturiskos paviljonus. "Mums ir jāsaprot, kāpēc citās vietās pilsētā tirgus darbojas, bet šajā vietā zudusi interese gan no tirgotāju, gan apmeklētāju puses," atzina I. Andersone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ostās šogad pirmajos piecos mēnešos pārkrāva 17,51 miljonu tonnu kravu, kas ir par 9,9% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Latvijas ostās pirmajos piecos mēnešos visvairāk pārkrautas beramkravas - 7,977 miljoni tonnu, kas ir par 12,4% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Tostarp labība un labības produkti pārkrauti 2,516 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 29,5% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, koksnes šķelda pārkrauta 814 200 tonnu apmērā, kas ir kritums par 7,7%, ķīmiskās beramkravas - 981 800 tonnu apmērā, kas ir par 6,3% mazāk, bet pārkrauto ogļu daudzums bija 215 400 tonnu, kas ir kritums par 89,1%.

Lejamkravas Latvijas ostās 2021.gada pirmajos piecos mēnešos pārkrautas 4,336 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 18,5% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Lielāko daļu pārkrauto lejamkravu veido naftas produkti - 4,046 miljoni tonnu, kas ir samazinājums par 20,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada deviņos mēnešos Liepājas ostā piesaistītas un pārkrautas 5 060 815,69 tonnas dažādu kravu, kas ir par 8 % vairāk kā gadu iepriekš tādā pašā laika periodā. Joprojām lielākā kravu grupa ir beramkravas (66% jeb 3 332, 6 tūkst. tonnu), kam seko ģenerālkravas un lejamkravas.

Joprojām lielākais kravu apgrozījuma pieaugums šā gada deviņos mēnešos ir LSEZ SIA Terrabalt + 70,6%, kas apkalpo Stena Line prāmja līniju Liepāja – Traveminde (Vācija). Lielākā kravu grupa ir RO-RO kravas un pozitīvā tendence saglabājas – septembrī, salīdzinot ar šā gada augustu, pieaugums + 6,4%.

Pozitīvus rezultātus uzrāda arī jaunā konteinerkuģa feederlīnija Liepāja - Gdaņska. Savu darbību konteinerkuģa feederlīnija uzsāka augusta vidū, kad pārvadāja 1 253,57 tonnas konteinerizētu kravu, tad septembrī jau 4 828,30 tonnas. Līnijas operators ir konteineru loģistikas kompānija SIA FIELDS, kas ir viena no vadošajām konteineru loģistikas kompānijām Latvijā un nodrošina Latvijas eksporta kravu konteinerizēšanu un starptautisko konteineru loģistikas pakalpojumu sniegšanu. Liepājas ostā konteineru līniju apkalpo LSEZ SIA “Ekers Stividors”, savukārt Gdaņskas ostā DCT konteineru terminālā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ostās šogad astoņos mēnešos pārkrāva 26,549 miljonus tonnu kravu, kas ir par 10,7% mazāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Satiksmes ministrijas apkopotā informācija.

Visvairāk pārkrautas beramkravas - 11,79 miljoni tonnu, kas ir par 14,1% mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Labība un labības produkti pārkrauti 3,56 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 20% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, koksnes šķelda pārkrauta 1,315 miljonu tonnu apmērā, kas ir kritums par 3,7%, ķīmiskās beramkravas - 1,211 miljoni tonnu apmērā, kas ir par 10,5% mazāk, bet pārkrauto ogļu daudzums bija 220 200 tonnas, kas ir kritums par 92,2%.

Ģenerālkravas Latvijas ostās šogad astoņos mēnešos pārkrautas 8,513 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,4% vairāk nekā 2020.gada astoņos mēnešos. Tostarp kravas konteineros pārkrautas 2,839 miljonu tonnu apmērā, kas ir par 7,9% mazāk nekā pirms gada, kokmateriāli - 3,051 miljona tonnu apmērā, kas ir par 21,8% vairāk, bet "roll on/roll off" jeb ro-ro kravas - 2,281 miljona tonnu apmērā, kas ir par 13,1% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investēt bērnos vai jaunā ražotnē – vai varam aprēķināt ieguvumu sabiedrībai?

Ieva Tetere, SEB bankas valdes priekšsēdētāja, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērni ir mūsu nākotne – tam, domāju, piekrīt visi. Par to daudz runājam, bet vai arī darām? Protam “atskaitīties” par nobruģētām pilsētas ielām un jaunuzceltām ražotnēm, bet vai protam izmērīt atdevi investīcijām bērnos un pierādīt nodokļu maksātājiem un vēlētājiem, ka esam rīkojušies kā atbildīgi saimnieki?

Šie ieguldījumi nav tik ērti un taustāmi parādāmi kā infrastruktūras uzlabojumi.

Kāpēc mani tas satrauc? Jo nodrošinot ģimenes mēs nodrošinām ekonomiku. Šodienas ģeopolitiskajos apstākļos vairāk kā jebkad ir svarīgi, lai mums augtu kritiski domājoša, radoša un drosmīga jaunā paaudze. Finansējuma pieejamība noteikti ne vienmēr ir problēma – redzam, ka Eiropas Atveseļošanas fonds sniedz lieliskas iespējas pievērsties šai jomai, tomēr pagaidām esam apstājušies pie tā, ka primāri ieguldīsim infrastruktūrā. Vai atkal vēlamies tikai atķeksēt, ka esam īstermiņā izpildījuši Eiropas Savienības uzstādītos mērķus?

Mums šis finansējums būtu jāizmanto mērķtiecīgāk, ieguldot sabiedrības ilgtspējā – piemēram, investējot bērnos. Tā mēs varētu sasniegt pat 13% atdevi, jo cilvēki ir būtiskākais resurss, kurā vērts ieguldīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai kompensētu straujo elektroenerģijas cenu kāpumu, Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi piedāvājumu par 10 eiro palielināt atbalsta apjomu visām aizsargātā lietotāja grupām, tostarp daudzbērnu ģimenēm un mazturīgām mājsaimniecībām, informē EM.

Atbalsta palielinājumam no budžeta līdzekļiem papildu nepieciešami 17,5 miljoni eiro gadā.

Pirmdien, 4.oktobrī ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) ar piedāvājumu iepazīstinās koalīcijas partnerus sadarbībās sanāksmē.

Ja valdība šo priekšlikumu atbalstīs, atbalsta apjoms daudzbērnu ģimenei būtu 20 eiro, trūcīgai vai maznodrošinātai mājsaimniecībai, ģimenei, kuras aprūpē ir bērns ar invaliditāti, kā arī personai personai ar I invaliditātes grupu vai tās aizgādnim - 15 eiro.

Pēc Vitenberga teiktā, izstrādātais risinājums ļaus nekavējoties kompensēt elektroenerģijas cenu pieaugumu vismaz 150 000 mājsaimniecību.

"Straujais elektroenerģijas cenu kāpums uzliek papildu slogu mājsaimniecībām, visas ģimenes to nosegt nevarēs. Ņemot vērā, ka energoresursu cenu izmaiņas palielina enerģētiskās nabadzības risku, valstij būtu jākompensē cenu kāpums daudzbērnu ģimenēm, mazturīgām mājsaimniecībām un citiem lietotājiem, kuriem ir vislielākie riski nespēt nomaksāt rēķinus," uzsvēra Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets apstiprinājis jaunu Ekonomikas ministrijas izstrādātu atbalsta programmu daudzdzīvokļu ēku remontdarbiem un apkārt esošo teritoriju labiekārtošanai.

Programmas ietvaros iedzīvotājiem būs pieejams valsts aizdevums būvdarbiem un teritorijas labiekārtošanas darbiem daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās, t.sk. mājām, kas atrodas mazāk attīstītos reģionos, nelielās pilsētās vai ciematos, vai tām, kas citu iemeslu dēļ neatbilst komercbanku kreditēšanas politikai.

Atbalsta programmas kopējais finansējums aizdevumu izsniegšanai un zaudējumu segšanai ir 31 miljons eiro. Plānots, ka pieteikumus atbalsta saņemšanai iedzīvotāji varēs sākt iesniegt tuvāko divu mēnešu laikā.

"Ievērojamākā daļa daudzdzīvokļu māju teritoriju Latvijā nav atjaunotas kopš to pirmreizējās būvniecības, līdz ar to tās ir nolietojušās un neatbilst daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju vajadzībām, piemēram, autostāvvietu skaits nav atbilstošs šā brīža automašīnu skaitam, bērnu laukumi ir nolietoti un neatbilstoši drošības prasībām, liela daļa gājēju celiņu nav lietojami, iekšpagalmu asfalta segumi ir nobrukuši, nav izveidotas mūsdienīgas atkritumu tvertņu novietnes, teritorijas nav atbilstošas vides pieejamības prasībām, piemēram, iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem. Tādēļ vienlaikus ar daudzdzīvokļu māju atjaunošanu vai nepieciešamajiem remontdarbiem, ir nepieciešams veicināt arī straujāku māju iekšpagalmu sakārtošanu," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērienīgus attīstības plānus Ķīpsalas apkaimei būvniecības skicēs uzzīmējuši Igaunijas uzņēmums “Hauser grupp”, ar mērķi mazāk apbūvētā, zaļas vides un ūdens ieskautā vietā Pārdaugavā radīt jaunu kvartālu dzīvošanai.

Jaunās dzīvojamās mājas Zunda kanāla krastā spilgti raksturos ne tikai interesantā vietas izvēle, bet arī Latvijas tirgum netipiska un neredzēta arhitektūra.

Zunda kanāla apkārtnei piemīt līdz šim neatklāts potenciāls un nepavisam nav sarežģīti nosaukt iemeslus, kāpēc topošajiem projekta iedzīvotājiem nebūs jānožēlo tieši šādas lokācijas izvēle, plānojot savu ideālo pilsētas mājokli. “Zund City Garden” - tas nav stāsts par to, kā jau sablīvētā mikrorajonā “iespiest” kārtējo dzīvojamo māju. Tas ir stāsts par to, kā drosmīgu ideju rezultātā līdz šim nepopulāru apkaimi pārvērst par pieprasītu un mūsdienīgu vidi dzīvošanai, kas sniegtu iespēju izbaudīt pilsētas dzīves priekšrocības jaunā kvalitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītāja Hepsor daudzdzīvokļu projektā Baložu ielā nosvinēti spāru svētki, informē uzņēmums.

Projektu plānots nodot ekspluatācijā nākamā gada sākumā.

Vēsturiskās ēkas stāsts šajā vietā sākās ap 1880.gadu, kad pēc arhitekta Oto Dīces projekta, ielu stūrī tapa jauns koka nams. Laika gaitā mainījušies ēkas īpašnieki, kas atstājis iespaidu uz ēkas arhitektūras ansambli. Jaunā projekta realizācijas gaitā vēsturiskā koka ēka tika uzmērīta, tika uzskaitītas koka detaļas un izpētīta ēkas vēsture.

Āgenskalnā taps jauns nams, saglabājot vēsturiskās ēkas veidolu 

Nekustamo īpašumu attīstītājs Hepsor 2020.gada rudenī uzsāks jaunas daudzdzīvokļu ēkas būvniecību...

Projekta attīstītāji norāda, lai arī projektēšanas laikā tika radīti vairāki ēkas attīstības koncepti, lēmums palikt pie ēkas vēsturiskā apjoma, saglabāt unikālo tornīti un koka detaļu detalizāciju iespējami tuvu esošajai, ir attaisnojies. Panākts kompromiss starp sabiedrību, pasūtītāju, būvvaldi, apkārtējo vidi un vēsturisko koka ēku.

FOTO: Baložu un Ernestīnes ielas krustojums Āgenskalnā iegūs jaunu veidolu 

Līdz 2019.gada beigām ekspluatācijā tiks nodota 18 dzīvokļu ēka Baložu ielā 7,...

Projekta Baložu ielā 9 būvniecība tika uzsākta 2020.gada nogalē. Kopumā trīs stāvu ēkā būs pieejami 18 dzīvokļi. Projektā tiek piedāvātas arī noliktavas un slēgtajā, apzaļumotajā pagalmā būs pieejamas autostāvvietas, atpūtas un spēļu laukums.

Jaunos projektos Āgenskalnā ieguldīs 10 miljonus eiro 

Ieguldot 2 miljonus eiro, norisinās jauna dzīvojamā nama Legato celtniecība....

Projekts tiek īstenots sadarbībā Bigbank, kas finansē projekta attīstību. Kopējās investīcijas šī projekta īstenošanā ir 2,6 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kupeju klasi var saukt arī par sporta automašīnām. Tās ir ar divām durvīm, elegantas, daudzas no tām - ātras. Mazlietoti auto tirgū pieejamas dažādu marku šāda virsbūves tipa automašīnas, taču kuru no tām labāk iegādāties? Piedāvājums šo auto mīļiem atrodams arī BRC Autocentrā.

Kas ir kupeju klase un kā izvēlēties sev piemērotāko šāda tipa auto?

Par klasiskāko kupeju klases automašīnu var saukt ‘’Porsche 911’’. Šāda tipa auto ražo uzņēmumi, kuriem ir iespēja piedāvāt jaudīgas sporta mašīnas. Pati svarīgākā šī virsbūves auto tipa atšķirība no citiem ir divju durvju, nevis četru esamība. Kupejas jumts no aizmugures ir pietūkušas formas, bet auto ķermenis ir nospiests uz zemes, lai varētu ļaut sevi dēvēt par ‘’sporta auto’’. Nedaudz citādāks kupejas klases auto ir kabriolets, kuram stingra jumta vietā ir salokāms jumts, kuru iespējams pacelt pēc vajadzības. Tāds kabriolets, kurš paredzēts tikai diviem cilvēkiem - vadītājam un pasažierim, tiek saukts arī par ‘’roadster’’.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vēlmi paplašināt savu dzīves telpu un uzlabot komforta apstākļus pieprasījums pēc premium privātmājām šī gada pirmajā pusgadā ir bijis lielākais pēdējo piecu gadu laikā, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums .

Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā šogad sešos mēnešos nopirktas 26 premium privātmājas 14,6 milj. eiro vērtībā. Jūrmalā mazāk pirktas īpaši ekskluzīvas mājas, kas skaidrojams ar to niecīgo piedāvājumu, bet Rīgā apgrozījums pieaudzis iespaidīgi – par 73%.

Uzņēmuma pētījumā par darījumu aktivitāti 2021. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos pētīta informācija par privātmājām, kas maksājušas dārgāk nekā 350 000 eiro.

Īpašumiem reģionos kāpj cenas un samazinās piedāvājums 

Ja ir interese par īpašumu reģionos, tad ir pēdējais laiks rīkoties, jo...

Privātmāju tirgus šogad pirmajā pusgadā veidoja 14.7% no kopējā Latvijas premium nekustamo īpašumu tirgus.

Jau ziņots, ka kopumā šajā pusgadā Rīgā, Pierīgā un Jūrmalā iegādāti 376 īpašumi (augstākās klases dzīvokļi, privātmājas un apbūvējamas zemes) kopsummā par 99.5 milj. eiro. Lai gan šogad iegādāto premium māju skaits (26) ir lielākais pēdējo piecu gadu laikā un pārspēj arī pērn sešos mēnešos iegādāto 20 māju apjomu, apgrozījumu izsakot eiro izteiksmē, redzams, ka šie 26 nami tika iegādāti par 3.7 milj. eiro lētāk jeb apgrozījums bijis par 20.3% zemāks nekā pērn gada pirmajā pusē, kad apgrozījums sasniedza 18.4 milj. eiro.

Kopējos apgrozījuma datus ietekmēja norises lielākajā premium privātmāju reģionā – Jūrmalā, t.sk. ierobežotais piedāvājums kūrortpilsētā. Pēdējā laikā jūtami pieaudzis pieprasījums pēc premium privātmājām Pierīgā ar vēlmi paplašināt savu dzīves vietu. "Īpaši interesējas par mājām Jūrmalā, kā arī tādās apkaimēs kā Mārupe, Bieriņi, Berģi, Carnikava u.c. vietās, kas ir līdz 20 - 30 km attālumā no Rīgas centra. Cilvēki izvērtē, cik kvalitatīvs un komfortabls ir pašreizējais mājoklis, kāds ir dzīvesvietas plašums. Ja ilgāks laiks jāpavada ierobežotā dzīves vidē, kur notiek gan dzīvošana, gan darbs, klienti sāk domāt par tās paplašināšanu tieši komforta apsvērumu dēļ, sevišķi, ja ģimenē ir arī bērni. Agrāk vairumam primārā dzīves vieta bija dzīvoklis Rīgas centrā un atpūtai otrs īpašums - māja ārpus pilsētas, tagad tas ir otrādi," komentē Latvia Sotheby’s International Realty pārstāve Līga Kohtanena.

Premium dzīvokļiem Rīgā ir niecīga izvēle 

Rīgas centrā, aktīvajā centrā un premium īpašumu pircēju iecienītajā klusajā centrā jūtami...

Ir novērojams, ka klienti meklē mājas ar platību no 150 līdz maksimums 350 m2, diemžēl jaunu kvalitatīvu māju piedāvājums ir ļoti niecīgs. Tieši Jūrmalā faktiski nav jauna, augstvērtīga un kvalitatīva dzīvojamā fonda, tāpēc var teikt, ka pārdevējs var diktēt savu cenu, kas ne vienmēr ir atbilstoša tirgum. Pašlaik ir pārdevēja tirgus.

Savukārt otrreizējā tirgū, kur pieejamas desmit un vairāk gadu vecas mājas, kurām nepieciešams remonts, piedāvājums ir plašāks un arī konkurence lielāka. Tomēr pircējs ne vienmēr ir gatavs ieguldīt papildu līdzekļus ilgstošā remontā, tāpēc labprātāk piemaksā vairāk un atrod māju, kurā var uzreiz sākt dzīvot. Ne mazāk būtiska mājas izvēlē ir arī apkārtējā infrastruktūra (ceļu stāvoklis u.c.), īpaši pēdējā gada laikā klienti novērtē ātru un labu interneta pieslēgumu, jo mājās tiek arī strādāts.

Rīgas premium mājokļu tirgus tradicionāli ir bijis mazākais, un arī šis pusgads nav bijis izņēmums. Galvaspilsētā šajos sešos mēnešos noslēgti septiņi privātmāju darījumi par kopējo summu 3.3 milj. eiro. Tas gan ir iespaidīgs – 73.2% apgrozījuma pieaugums, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošajā periodā par 1.9 milj. eiro pārdotajām trim mājām, un arī summas ziņā pārspēj piecos gados sasniegto, kad galvaspilsētā pusgadā ierasti tika sasniegts apgrozījums no 1.3 līdz teju 2 milj. eiro apmērā.

Pierīgas teritorijā situācija premium privātmāju tirgū pirmajā pusgadā saglabājusies diezgan stabila. Pēdējos sešus gadus pusgadā Pierīgā tika iegādātas trīs privātmājas (izņēmums bija 2019. gads, kad tika nopirktas sešas mājas). Šogad pusgadā Pierīgā nopirktas piecas premium privātmājas par kopējo summu 2.5 milj. eiro, kas ir par divām mājām vairāk nekā pērn pusgadā, un kopējās naudas izteiksmē tas ir 1.2 milj. eiro pieaugums.

Pretēji Rīgas un Pierīgas kāpuma rādītājiem Jūrmalā apgrozījums sarucis par divām piektdaļām, lai gan māju skaita ziņā šī pusgada aktivitāte bija identiska kā pirms gada: pārdotas 14 premium privātmājas. Vēsturiski lielākajā Latvijas premium privātmāju tirgū šī gada sākumā jauniegūto īpašumu kopējā vērtība sasniedza 8.8 milj. eiro. Pērn ar līdzvērtīgu skaitu pārdoto māju to vērtība bija par 6.3 milj. eiro lielāka.

Jāpiebilst gan, ka 2020. gada sākums kūrortpilsētā bija viens no straujākajiem kopš 2014. gada: tikai vēl 2018. gada sešos mēnešos tika pārdoti 14 nami. Šī gada sākumā Jūrmalā iegādāto privātmāju vidējā darījuma cena bija 629 000 eiro, kas nozīmē, ka premium privātmāju pirkumi kūrortpilsētā bija kopumā par 453 100 eiro izdevīgāki, jo pērn pusgadā šādu privātmāju varēja iegādāties par vidēji 1.1 miljonu eiro.

Šajā pusgadā Jūrmalā iegādāto privātmāju vidējā cena ir zemākā pēdējo desmit pusgadu laikā. Lielākais kritums vērojams tieši ekskluzīvāko namu grupā: šogad iegādātas vien divas privātmājas cenā virs viena miljona eiro – kopā par 2.3 milj. eiro. Salīdzinājumam ar 2020. gada pirmo pusi - tad septiņi pircēji savā īpašumā ieguva šādus mājokļus, kuru vērtība kopā sasniedza 11.5 milj. eiro. Analizējot datus ilgākā laika periodā, jāsecina, ka Jūrmalas premium privātmāju tirgus ir samērā svārstīgs. Tāpēc nav viennozīmīgi vērtējams šī gada sākumā novērotais.

Premium apbūves zeme šai pusgadā veidoja 2.9% no kopējā augstākās klases nekustamo īpašumu tirgus. Apbūvei paredzētas zemes darījumi cenu kategorijā virs 150 000 eiro joprojām nav bieži sastopami. Trijos pārskata reģionos 2021. gada janvārī – jūnijā kopumā iegādāti 11 zemes īpašumi, kuru kopējā vērtība sasniedza 2.9 milj. eiro. Tas bija par 1.3 milj. eiro mazāk nekā attiecīgajā laikā pirms gada, kad seši pircēji premium apbūves zemes iegādē ieguldīja 4.2 milj. eiro.

Visvairāk savām vēlmēm atbilstošu zemes gabalu šogad pircēji atraduši Rīgā, – nopirkti septiņi zemes gabali par 1.7 milj. eiro. Iegādātie trīs zemes gabali Jūrmalā par 660 tūkst. eiro jūtami atpaliek no pērn pusgadā sasniegtā, kad kūrortpilsētā tika nopirkti pieci zemes gabali par 3.8 milj. eiro, starp kuriem pāris bija patiesi ekskluzīvi zemes gabali. Pierīgā savu pircēju atradis tikai viens zemes gabals teju triju Jūrmalas īpašumu vērtībā – par 550 tūkst. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirkņa amatpersonas par iespējamu krāpšanu saistībā ar kempinga un karkasa māju tirdzniecību, šī gada 29.jūlijā aizturējušas 1981.gadā dzimušu vīrieti.

Šobrīd policijai ir zināmas jau 12 krāpšanas epizodes, bet ir pamatotas aizdomas, ka cietušo personu varētu būt krietni vairāk. Tādēļ, ja esi cietis no attēlā redzamā vīrieša pretlikumīgajām darbībām, ziņo, zvanot pa tālruņa numuru 67086257, 67086200 vai 110.

Šī gada 8.jūlijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Centra iecirknī tika saņemta informācija par iespējamu krāpšanu - persona no kāda Igaunijas uzņēmuma vēlējās iegādāties kempinga māju un veica pārskaitījumu 6 000 eiro apmērā, taču kempinga māju tā arī nesaņēma.

Rīgas Centra iecirknī par notikušo tika uzsākts kriminālprocess par krāpšanu pēc Krimināllikuma 177. panta pirmās daļas paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm. Par šādu noziedzīgu nodarījumu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinātajā būvniecības konkursā par Tabakas fabrikas pirmā posma būvniecību Rīgā, Miera ielā 58a, 17 būvuzņēmēju konkurencē kā saimnieciski izdevīgākais atzīts AS "UPB" piedāvājums par 3,53 miljoniem eiro, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Ja nebūs pārsūdzību, VNĪ slēgs līgumu ar uzņēmēju un būvniecība sāksies tuvāko mēnešu laikā.

"Lielais saņemto būvuzņēmēju piedāvājumu skaits - kopumā 17, kas pieteicās iepirkumā - rada pārliecību par kapitālsabiedrības profesionalitāti, izstrādājot skaidras prasības un organizējot iepirkumu procedūru. Beidzamā pusgada tendence - pieaugošs pretendentu pieteikumu skaits valsts būvniecības iepirkumos kopumā ir pozitīvs signāls nozarei un tās ilgtspējai," komentē R.Griškevičs.

Būvniecības iecere paredz Miera ielas Tabakas fabrikas kvartāla teritorijas attīstību vairākos posmos. Kvartāla attīstība tiks sākta ar ieejas mezglu - Radošo industriju inkubatoru un Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālo filmu skolu, kā arī atsevišķu filmēšanas paviljona izbūvi, atjaunojot un labiekārtojot sabiedrisko telpu 1019 kvadrātmetru platībā un publiskās ēkas 1667 kvadrātmetru platībā. Pirmajā kvartāla attīstības posmā netiks skartas ēkas, kur šobrīd atrodas Jaunais Rīgas teātris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) būvniecības konkursā Tabakas fabrikas kvartāla 1. posma īstenošanai Rīgā, Miera ielā 58a Latvijas Kultūras akadēmijas un Radošo industriju biznesa inkubatora vajadzībām saņemts rekordliels skaits pieteikumu – pieteikušies 17 būvuzņēmēji.

VNĪ uzsāk vērtēšanas procesu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Piedāvājumus Tabakas fabrikas kvartāla 1. posma attīstībai iesnieguši būvuzņēmēji: PS "AKN", PS "CES Group", SIA "Labā māja Latvija", SIA "Lagron", SIA "MARELS BŪVE", SIA "Merks”, SIA "NEWCOM Construction", PA "ARMS", AB "Panevėžio statybos trestas", personu apvienība "P un P", piegādātāju apvienība "3A", SIA Pillar Contractor, SIA "RERE MEISTARI", PS "SIA "Eltex" un SIA "LAGUTA"", SIA "TORENSBERG", AS "UPB" un SIA “VELVE”.

Piedāvātās līgumu cenas – sākot no 3,24 miljoniem eiro līdz 4,99 miljoniem eiro (bez PVN).

Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokrūpniecība ir viena no tām nozarēm, kura 2021. gadā piedzīvo augšupeju. Tas pozitīvi ietekmējis arī lielu daļu šajā sektorā iesaistīto, tostarp uzņēmumus, kuri Rīgas ostā piedāvā pakalpojumus, kas saistīti ar kokmateriālu apstrādi un pārvadājumiem, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

"Izaugsmi ietekmē arī eksports uz ASV, jo Eiropas ražotāji pirmajā ceturksnī nosūtījuši par 30% vairāk kokmateriālu kravu kā pērn konkrētajā periodā. Lai gan kokmateriālu cenas ir augušas visā pasaulē, visstraujākais cenu un pieprasījuma kāpums ir vērojams tieši ASV, kur koksnes produkcijas cenas augušas pat trīskārtīgi", situāciju raksturo Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors.

"Pavasaris bijis ļoti aktīvs. Zāģmateriālu un plātņu materiālu apjoms "WT Terminal" ir audzis aptuveni divas reizes", uzsver Rīgas brīvostā strādājošā uzņēmuma "WT Terminal" valdes loceklis Andis Bunkšis.

"WT Terminal", kura darbības joma ir stividoru un zāģmateriālu apstrādes pakalpojumu sniegšana, jau vairākus gadus ir viens no augošākajiem uzņēmumiem Rīgas ostā. Palielinoties kokmateriālu pieprasījumam, "WT Terminal" turpina investēt noliktavu paplašināšanā un jaunas kraušanas tehnikas iegādē. "Šie ir salīdzinoši dārgi materiāli, līdz ar to kraušanas tehnoloģija un uzskaite ir cieši saistīta un nepavisam nav vienkāršs process. Investējam ne vien kraušanas tehnoloģijās, bet arī IT risinājumos, no kuriem tiešā veidā atkarīga precīza kravas uzskaite un nosūtīšana," skaidro A.Bunkšis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas ostā 8.augustā ienāks Vācijas tūrisma aģentūras un kruīzu kuģu operatora Phoenix Reisen kuģis MV Artania, kas būs pirmais kruīza kuģis pēc teju pusotra gada pārtraukuma, ko izraisījusi globālā Covid-19 pandēmija.

MV Artania ar ~ 560 pasažieriem uz klāja Rīgā ieradīsies no Tallinas ostas un kruīza laikā plāno apmeklēt vēl vairākas Baltijas jūras pilsētas, to starpā Kopenhāgenu, Stokholmu, Helsinkus, Tallinu, Gdaņsku un Ķīli u.c.

Visi kuģa pasažieri ir pilnībā vakcinēti pret Covid-19.

Uz kuģa, kas jūras kruīzu uzsāka 30. jūlijā Brēmerhāfenē, atrodas pasažieri no 8 valstīm, visvairāk no Vācijas, bet arī Austrijas, Beļģijas, Vācijas, Itālijas, Nīderlandes, Šveices un Čehijas.

Rūpējoties par drošības standartiem Covid-19 vīrusa izplatības risku mazināšanai, kas ļautu pakāpeniski atsākt kruīza kuģu ienācienus Rīgas ostā, Rīgas brīvostas pārvalde sadarbībā Latvijas Valsts robežsardzi, NMPD un SPKC ir izstrādājusi “Vadības plānu Covid-19 vīrusa izplatības riska mazināšanai”, kas turpmāk būs jāievēro visiem Rīgā ienākošajiem kruīza kuģiem.

Komentāri

Pievienot komentāru