Jaunākais izdevums

Vairākas Eiropas naftas loģistikas un uzglabāšanas kompānijas cietušas kiberuzbrukumos.

Ielaušanos savās informācijas tehnoloģiju sistēmās piedzīvojusi Vācijas kompānija "Oiltanking", Beļģijas "SEA-Invest" un "Evos" Nīderlandē.

Kopumā desmitiem naftas uzglabāšanas un transportēšanas termināļu visā pasaulē ziņojuši par nedēļas nogalē piedzīvotiem kiberuzbrukumiem.

Tomēr eksperti pieļauj, ka tas varētu arī nebūt koordinēts uzbrukums.

Britu raidsabiedrības BBC rīcībā esošā informācija liecina, ka visu trīs uzņēmumu informācijas tehnoloģiju sistēmas ir pārtraukušas darboties vai to darbība ir būtiski traucēta.

Beļģijas prokuratūra paziņojusi, ka sākta izmeklēšana par kiberuzbrukumu "SEA-Invet" termināļiem, tostarp kompānijas lielākajam terminālim Antverpenē "SEA-Tank".

Kompānijas preses pārstāvis informēja, ka kiberuzbrukums svētdien skāris sistēmas katrā no Eiropas un Āfrikas ostām, kurās uzņēmums strādā.

"SEA-Invest" strādājot pie informācijas tehnoloģiju sistēmu darbības atjaunošanas, bet nozīmīgākas loģistikas sistēmas uzbrukumā nav cietušas. Tāpat kompānija atzina, ka izmeklēšanā nav atklāta saistība ar līdzīgiem uzbrukumiem citiem sektora uzņēmumiem.

"Evos" preses pārstāvis Nīderlandē BBC sacījis, ka "darbību izpildes kavējumi" bijuši kompānijas termināļos Terneuzenā, Gentē un Maltā.

Arī kādas lielas Nīderlandes baržu kompānijas darbinieks BBC atklājis, ka kopš otrdien novērojis palēninātu naftas piegādes ķēžu darbību ostā.

Pirmdien par hakeru uzbrukumu ziņoja arī naftas, degvielas un citu naftas produktu transporta un uzglabāšanas kompānija "Oiltanking Deutschland GmbH & Co. KG".

Kompānija uzbrukuma dēļ strādā ar "ierobežotu jaudu" un izmeklē notikušo.

Izskanējušas ziņas, ka pret "Oiltanking" vērsts tā dēvētais izspiedējprogrammatūras uzbrukums.

Maijā tādu uzbrukumu piedzīvoja ASV naftas piegādes kompānija "Colonial Pipeline", un tādēļ visā valstī kavējās piegādes, bet vairākos štatos tika izsludināta ārkārtējā situācija.

Kiberuzbrukumi novēroti laikā, kad pieaug saspīlējums starp Ukrainu un Krieviju, bet enerģijas cenas turpina augt.

Vienlaikus kiberdrošības eksperti brīdina neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus par koordinētu uzbrukumu ar mērķi paralizēt Eiropas enerģētikas sektoru, jo atsevišķas ļaunatūras uzbrukumos ievāc elektroniskā pasta adreses un kontaktu sarakstus, lai ar pielikumu vai saišu palīdzību izplatītu vīrusus, tādējādi kompānijas, kurām ir līdzīgi kontakti, uzbrukumus var piedzīvot vienlaikus.

Vēl viens skaidrojums varētu būt tas, ka kompānijām ir viena programmatūra, kurai uzbrukuši hakeri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šo gadu ļoti pārliecinoši uzsācis naftas tirgus. Proti, šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – piegāžu vērtība, sasniedzot savu augstāko līmeni septiņos gados, preču biržā pietuvojusies 90 ASV dolāru par barelu atzīmei.

Kopš gadu mijas melnais zelts ir sadārdzinājies par veseliem 10 ASV dolāriem. Aiz kalniem tādējādi nav arī apaļais 100 ASV dolāru par barelu līmenis.

Vairāku aplēšu izteicēji ar arvien lielāku pārliecību pauž prognozes, ka naftas cena turpinās palielināties. Piemēram, ASV investīciju banka Goldman Sachs nupat paaugstinājusi savu gan 2022., gan 2023. gada naftas cenas prognozi. Iestāde sagaida, ka melnā zelta cena 100 ASV dolāru par barelu atzīmi sasniegs šā gada trešajā ceturksnī. Ņemot vērā šā gada sākuma naftas cenas sprintu, izskatās, ka tas var būt kaut vai nākamnedēļ. Goldman Sachs norāda, ka šādu cenu tendenci atbalstīšot fundamentālie faktori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas prognoze šim gadam ir samazināta USD 110, kas atspoguļo vājo makroekonomisko fonu. Tomēr cenu prognoze 2024. un 2025. gadam ir koriģēta uz augšu līdz USD 100 un USD 95.

Investīcijas naftas un gāzes ieguvē kopš 2014. gada ir bijušas nepietiekamas, bet Covid-19 periodā tās tika samazinātas vēl krasāk un kopš tā laika būtisks pieaugums nav vērojams. Tie ir svarīgākie iemesli, kāpēc Brent naftas cenas prognoze 2024. un 2025. gadam ir paaugstināta. To papildina piesardzīga attīstība ASV slānekļa naftas nozarē un akumulēsies zaudētās Krievijas piegādes efekts. Šie faktori pastiprināsies līdzko globālās ekonomikas perspektīvas sāks uzlaboties.

Brent naftas tirdzniecība gada beigās bija ļoti aktīva, tas ir, augstākajā līmenī kopš 1. decembra. 2022. gadā tās cena vidēji bija USD 99,9. Jaunā gada sākums ir lēnīgs, bet cena šogad vidēji būs vairāk nekā USD 100, ko veidos saspringtais piedāvājums un pieprasījuma atjaunošanās. Paredzams, ka strauji atgūsies Ķīnas naftas pieprasījums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Degvielas cenas Latvijā pieaugušas par vairāk nekā 40 centiem/litrā

Zane Atlāce-Bistere, 09.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties karadarbībai Ukrainā, degvielas cenas pamatīgi aug visā pasaulē, arī Latvijā strauji pietuvojoties jau teju diviem eiro par litru 95.markas benzīna, liecina DB novērotais.

Circle K degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs atzīst: kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā dīzeļdegvielas cena ir pieaugusi par 70%, savukārt benzīna cena – par 48% (biržas cenas – red.), kas attiecīgi sadārdzinājis degvielas gala cenu – dīzeļdegvielas cena pieaugusi par vairāk nekā 40 centiem/litrā, benzīns – par 30 centiem/litrā.

“Tas galvenokārt ir saistīts ar spekulācijām par ASV un ES sankcijām pret Krievijas naftas produktu eksportu. Degvielas uzpildes stacijas, kas līdz šim iepirka dīzeļdegvielu un benzīnu no Krievijas, meklē alternatīvus piegādātājus, kas būtiski palielina pieprasījumu un līdz ar to arī degvielas cenu. Redzam, ka klienti iepērk degvielu lielākos daudzumos, taču šobrīd lielu rindu uzpildes stacijās nav un degvielas pieejamība ir stabila. Degvielas cenu ietekmē virkne faktoru, tajā skaitā ģeopolitiskā situācija, tāpēc kā mazumtirgotājs nevaram izteikt degvielas cenu prognozes un tirgus nākotnes scenārijus,” skaidro G.Titovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc naftas cenas šoka, kas sekoja Krievijas iebrukumam Ukrainā, melnā zelta vērtība noplanēja zemāk. Tiesa gan, kopš maija pirmās daļas naftas cena pasaulē atkal spītīgi kāpj, kur nu tā atkal pārraususies pāri apaļajai 120 ASV dolāru par barelu atzīmei.

Notiekošo naftas cenu frontē un to, ka daudzi, iespējams, vairs negaida kādu būtisku šī resursa un tā produktu palētināšanos, šķiet, visai labi ataino arī cenrāži degvielas uzpildes stacijās, kur benzīna cena visai pārliecinoši pārkāpusi pāri divu eiro par litru atzīmei. Tupat ir arī dīzelis.

Nesenais naftas cenas kāpums daļēji ataino jauno Eiropas sankciju paku pret Krieviju. Tās ietvaros jau šogad iecerēts atteikties no šīs valsts naftas, kas plūst pa jūru. Šī lēmuma rezultātā rodas papildu naftas piedāvājuma caurumi, kam attiecīgi seko papildu cenu pieaugums. Pagaidām pietiekami spēcīgs saglabājies arī globālais naftas pieprasījums. Turklāt straujāku Krievijas naftas pazušanu no tirgus (tas sekos tam, ka šī valsts diez vai ļoti ātri varēs pārorientēt resursu piegādi uz citiem reģioniem) īsti nevar kompensēt, jo jau gadiem nav veikti pietiekami ieguldījumi jaunā naftas atrašanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gads ar karu Ukrainā mainījis pasaules naftas tirdzniecības plūsmu. Eiropai pēc Krievijas enerģijas resursu piegāžu pārtraukšanas aktīvi jāmeklē, kur citur šādus resursus dabūt.

Nozaļināties gribošā Vecā kontinenta laime ir tā, ka apjomīgas šādas piegādes nu ir iespējamas no ASV, kur pēc iepriekšējās finanšu krīzes uzzēla nezaļā slānekļa naftas un gāzes ieguves industrija. Savukārt pašām ASV tās naftas un arī gāzes eksports nodrošina labu biznesu - gan papildu finansiālos guvumus, gan krietni uzlabo tās ģeopolitiskās pozīcijas, jo no tās naftas eksporta daudzi spēji kļūst atkarīgāki.

Pieejamā kuģniecības datu apkopotāja Kpler informācija liecina, ka 12 mēnešos no 2022. gada februāra pa ūdeņiem transportētās ASV naftas apmērs uz Eiropu, salīdzinot ar iepriekšējo šādu periodu, palēcies par 40%. Rezultātā Eiropa kļuvusi par lielāko ASV naftas eksporta tirgu.Piemēram, decembrī uz Eiropu caur Meksikas līci vidēji dienā tika aizvesti teju 1,7 miljoni bareli ASV naftas. Uz Āziju tie bijuši 1,4 miljoni bareli dienā. Pirms tam ierastā bilde bija tāda, ka ASV nafta vairāk plūst uz Āziju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik spēcīga būs noturība pret procentu likmju un inflācijas kāpumu?

Dainis Gašpuitis, SEB ekonomists, 15.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskata „Nordic Outlook” atjauninātās prognozes, pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu.

Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika bloķēti COVID-19 pandēmijas laikā, tostarp, izmantojot uzkrājumus. Uzņēmumi ir guvuši labumu no globālo piegādes traucējumu mazināšanās, kā arī no joprojām salīdzinoši veselīgā pieprasījuma. Tas notur ekonomisko aktivitāti, kas var saīsināt bezdarba pieauguma periodu. Tādējādi ir samazināts dziļas lejupslīdes risks, ko izraisa vairāku negatīvu notikumu ķēdes iespējamība. IKP pieaugums attīstītajās ekonomikās (38 OECD valstīs) šogad sasniegs 2,7%, bet nākamgad palēnināsies līdz 0,5%.

Kamēr turpinās būtiskas problēmas saistībā ar inflāciju, energoapgādi un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, situācija būs sarežģīta. Pārkarsušie darba tirgi un joprojām augstā inflācija ir bijuši vieni no iemesliem, kāpēc ASV Federālo rezervju sistēma (The Federal Reserve – Fed) pēdējā laikā vairākkārt ir pievīlusi tirgus, norādot, ka cīņa pret inflāciju joprojām ir tās galvenā prioritāte. Spēcīgi ASV ražošanas un nodarbinātības dati tādējādi tikai palielina nenoteiktību par to, cik Fed ir jāpaaugstina galvenā procentu likme, lai nodrošinātu pietiekamu ekonomikas atdzišanu. Eiropā dabasgāzes cenas pēdējā laikā ir būtiski samazinājušās. Taču tās, visticamāk, šoziem atkal pieaugs un saglabāsies augstā līmenī ilgu laiku. Turklāt Krievija var turpināt izmantot enerģijas kārti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz Rietumu mudinājumiem neslēgt šādus darījumus, Indijas valsts naftas kompānija "Indian Oil" šonedēļ iegādājusies trīs miljonus barelu jēlnaftas no Krievijas, piektdien paziņoja Indijas valdības amatpersona.

Tā norādīja, ka Indija nav piemērojusi sankcijas darījumiem ar naftu un vēlas turpināt naftas iegādi no Krievijas.

ASV, Lielbritānija un citas Rietumu valstis mudinājušas Indiju izvairīties no Krievijas naftas un gāzes iegādes, ņemot vērā Krievijas sākto karu pret Ukrainu. Indijas mediji ziņoja, ka Krievija piedāvājusi iegādāties tās naftu par 20% lētāk salīdzinājumā ar globālo cenu.

Naftas cenas pēdējo nedēļu laikā strauji kāpušas, radot milzīgu slogu tādām valstīm kā Indija, kas importē 85% no patērētās naftas. Tiek prognozēts, ka naftas pieprasījums šogad pieaugs par 8,2% līdz 5,15 miljoniem barelu dienā, ekonomikai atgūstoties no pandēmijas izraisītajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gadā 81% valsts naftas produktu drošības rezervju tiks uzglabātas Latvijas teritorijā, kas ir par 18% vairāk nekā iepriekš un pārsniedz 2023. gadam nosprausto mērķi.

Šī gada 18. oktobrī noslēdzies Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) izsludinātais iepirkums par Latvijas Republikas valsts naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu sniegšanu 2022. gadam.

Ņemot vērā iepirkuma rezultātus, novembrī noslēgti līgumi ar 11 komersantiem par 304 400 tonnu naftas produktu uzglabāšanu. No kopējā apjoma 295 400 tonnas jeb 97,04% ir dīzeļdegviela, 7 000 tonnas jeb 2,3% mazuts, 1 000 tonnas jeb 0,33% benzīns, un 1 000 tonnas jeb 0,33% aviācijas degviela.

Attiecīgi Latvijā uzglabāsies 247 000 tonnu naftas produktu rezervju, no tām 99,2% dīzeļdegviela, 0,4% benzīns un 0,4% aviācijas degviela.

Savukārt, 57 400 tonnas jeb 19% naftas produktu rezervju tiks glabātas ārpus Latvijas teritorijas. BVKB iepirkumu procedūru organizēja divās kārtās. Galvenie iepirkuma kritēriji bija saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. Tāpat pretendentu izvēlē tika ņemta vērā arī naftas produktu uzglabāšanas vieta – Latvijas Republikas teritorija vai citas Eiropas Savienības dalībvalstis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijā līdz gada beigām izsludināta enerģētiskā krīze naftas produktu apgādē

LETA, 19.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz šā gada 31.decembrim izsludināta enerģētiskā krīze naftas produktu apgādē, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts Ministru kabineta rīkojums.

Ar rīkojumu noteikts, ka Valsts enerģētiskās krīzes centrs ir atbildīgā institūcija darbības koordinācijai valsts enerģētiskās krīzes laikā naftas produktu apgādē.

Tāpat rīkojumā noteikts, ka atļauta naftas produktu drošības rezervju izlaišanu tirgū un noteikts pienākums naftas produktu rezervju turētājiem Latvijā sagatavot naftas produktus izsniegšanai. Vienlaikus arī noteikts, ka licencētie naftas produktu mazumtirgotāji, kā arī kritisko pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi vērsties Būvniecības valsts kontroles birojā (BVKB) ar lūgumu atļaut iegādāties naftas produktus no naftas produktu drošības rezervēm, ja tiek konstatēts fakts par naftas produktu nepieejamību tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Orlen Lietuva plāno pārstrādāt tikai no Saūda Arābijas importētu naftu

LETA--BNS, 25.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas naftas koncerns "Orlen", kas pārvalda Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu "Orlen Lietuva", plāno izmantot tikai Saūda Arābijas naftas kompānijas "Saudi Aramco" piegādāto naftu, paziņojis Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

""Orlen" atsakās no Krievijas naftas un plāno produkciju ražot tikai no "Aramco" naftas no Saūda Arābijas," Kreiviss piektdien teicis žurnālistiem.

Līdz šim "Orlen Lietuva" galvenokārt pārstrādāja no Krievijas importētu naftu.

Šonedēļ Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte žurnālistiem teica, ka "Orlen" tuvākajā laikā gatavojas pilnībā atteikties no Krievijas naftas.

Marta sākumā kompānijas ģenerāldirektora vietnieks Audrjus Daugnora norādīja, ka "Orlen Lietuva" jau kopš 2014.gada daudzveido izejvielu avotus un pārstrādā ne tikai Krievijas naftu, tāpēc atteikties no tās nebūtu grūti.

Pēc viņa teiktā, pēdējos gados aptuveni divas trešdaļas pārstrādājamās naftas nākusi no Krievijas, bet tagad šī attiecība "apgriežas otrādi".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) piektdien aicināja valdības nekavējoties īstenot pasākumus, lai tuvākajos mēnešos samazinātu globālo naftas patēriņu saistībā ar bažām par piegāžu drošību, ko rada Krievijas iebrukums Ukrainā.

IEA publiskotajā ziņojumā iekļauti desmit ierosinājumi, kas cita starpā paredz palielināt attālināto darbu un samazināt atļauto braukšanas ātrumu.

Aģentūra uzskata, ka ar šiem pasākumiem naftas patēriņu attīstītajās valstīs četros mēnešos varētu samazināt par 2,7 miljoniem barelu dienā.

Krievijas uzbrukuma Ukrainā dēļ palielinājušās degvielas cenas un vairākas lielās ekonomikas, to vidū ASV un Kanāda, noteikušas Krievijas naftas importa aizliegumu.

Taču tā kā pastāv iespējas, ka Krievijas naftas piegādes varētu samazināties vēl vairāk, "ir reāls risks, ka situācija tirgos turpmākajos mēnešos kļūs vēl saspīlētāka un naftas cenas būtiski palielināsies, ņemot vērā pieprasījuma kāpumu vasaras sezonā, skaidro IEA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cenu kāpums Latvijā šobrīd jau līdzinās 2007. un 2008. gadā pieredzētajam

Db.lv, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas ieguvējvalstu alianse OPEC+ svētdien vienojās saglabāt līdzšinējo naftas ieguves līmeni, lai gan neskaidrības tirgū rada jaunas sankcijas Krievijas energoresursiem, kas nākamnedēļ stāsies spēkā.

OPEC+ valstis sanāksmē Vīnē nolēma saglabāt oktobrī apstiprināto kursu, ka līdz 2023.gada beigām naftas ieguve būs samazināta par diviem miljoniem barelu dienā.

Oktobrī OPEC+ lēmumu pamatoja ar "tirgus apsvērumiem", lai stabilizētu globālo naftas tirgu.

Nākamā OPEC+ sanāksme gaidāma 4.jūnijā, pausts alianses svētdien izplatītajā paziņojumā, piebilstot, ka "varam sanākt jebkurā laikā un pieņemt tūlītējus papildu pasākumus", ja būs nepieciešams reaģēt uz notikumu attīstību tirgū.

Piektdien Eiropas Savienība (ES), G7 un Austrālija vienojās no pirmdien noteikt cenas griestus Krievijas jēlnaftai 60 ASV dolāru par barelu apmērā. Tāpat pirmdien stājas spēkā ES embargo Krievijas naftas piegādēm pa jūras ceļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Termināļi — krustcelēs

Māris Ķirsons, Jānis Goldbergs, 09.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankciju liegums pārkraut Krievijas un Baltkrievijas naftas produktus raisījis jautājumus par Latvijas stividorkompāniju ar labu infrastruktūru un rezervuāru parku tālāko biznesa darbības modeli un pat izdzīvošanu.

Tādu ainu iezīmē nozares spēlētāji, jo līdzšinējais biznesa modelis vairs nevar strādāt un būs jāmeklē jauns. Lai arī Krievijas naftas pārkraušanas apjomi Latvijas ostās būtiski saruka pirms vairāk nekā 20 gadiem pēc tam, kad tika apturēta tās transportēšana pa cauruļvadiem uz Ventspils ostu, un vienlaikus sāka būtiski attīstīt ostas Baltijas jūras ziemeļdaļā Ustjlugā, Primorskā, tomēr naftas produktu tranzīta apjomi sāka sarukt 2016. gadā.

“Kamēr bija iespējas (līdz spēkā stājās sankciju liegums), tikmēr daudzi pircēji ieveda Eiropā naftas produktus no Krievijas, un tie glabājas daudzos ostās esošajos termināļos, tāpēc pagaidām situācija būs mierīga, taču kāda tā būs perspektīvā, ir grūti prognozēt,” situāciju vērtē biedrības Baltijas asociācija - Transports un loģistika valdes priekšsēdētājs Ivars Landmanis. Viņš norāda, ka rezervju jautājums ir iespēja, kuru var izmantot ne tikai tie termināļi, kuri pieder tirdzniecības uzņēmumiem, bet arī tie, kuri strādājuši kā naftas produktu pārkrāvēji. Vienlaikus esošo rezervuāru izmantošanu par noliktavām ietekmēs glabājamo produktu cenas pasaules biržās. “Ir ienākušas kravas gan no Amerikas, gan Ķīnas, un ar mazākiem kuģiem pēc tam tiek vests uz citām Eiropas ostām, ir degvielas piegādes Ukrainai, bet šaurais pudeles kakls ir Lietuvas — Polijas robeža, kur mainās dzelzceļa sliežu platums, un dienvidu kaimiņi tur aizņēmuši visu tā pašreizējo kapacitāti,” uz jautājumu par termināļu darbu pašreizējos apstākļos atbild I. Landmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baidens nolemj laist tirgū 50 miljonus barelu no ASV stratēģiskajām naftas rezervēm

LETA--AFP, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens otrdien paziņoja, ka no valsts stratēģiskajām rezervēm tirgū tiks laisti 50 miljoni barelu naftas, sadarbībā ar citām valstīm cenšoties ierobežot kraso degvielas cenas kāpumu.

"[Naftas] laišana [tirgū] notiks vienlaikus ar citām lielām enerģijas patērētājvalstīm, ieskaitot Ķīnu, Indiju, Japānu, Dienvidkoreju un Lielbritāniju," norādīja Baltais nams.

Indija paziņoja, ka tā no savām stratēģiskajām rezervēm laidīs tirgū piecus miljonus barelu naftas.

ASV valdībā norādīja, ka "šī ir pirmā reize, kad kaut ko tamlīdzīgu darām vienlaikus ar citām" valstīm.

Augsta ranga valdības amatpersona žurnālistiem sacīja, ka rezervēs esošās naftas laišana tirgū sāksies decembra vidū vai beigās. Tāpat esot iespējams, ka valdība arī turpmāk iesaistīsies, lai stabilizētu tirgu.

"Prezidents ir gatavs arī turpmāk nepieciešamības gadījumā rīkoties un izmantot visas savas pilnvaras, lai sadarbībā ar pārējo pasauli saglabātu adekvātu piedāvājumu laikā, kad pārvaram pandēmiju," klāstīja amatpersona.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija ir nobloķējusi naftas eksportu no Kazahstānas uz Eiropu, paziņojot par negaidītu kritisku avāriju Kaspijas cauruļvada konsorcija jūras terminālī Novorosijskā, ziņo izdevums "Kommersant".

Kaspijas cauruļvada konsorcijs nodrošina naftas eksportu no Kazahstānas, pirmām kārtām uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, kuras atsakās pirkt Krievijas naftu.

Krievijas Enerģētikas ministrija ir paziņojusi, ka vētras dēļ terminālī ir bojātas piestāšanas iekārtas, tāpēc naftas piegādes pasaules tirgum var samazināties par 1 miljonu barelu dienā.

Krievijas kontrolētā Kaspijas cauruļvada konsorcija vadība apgalvo, ka aprīkojuma remonts ilgs līdz diviem mēnešiem, tāpēc naftas pārkraušana eksportam uz Eiropu var apstāties vispār.

"Kommersant" atzīmēja, ka paziņojums par avāriju izskanējis laikā, kad Krievijai noteikto sankciju un Rietumu pircēju nevēlēšanās pirkt Krievijas naftu dēļ Krievijas "Urals" markas nafta jāpārdod ar atlaidi, kas sasniegusi rekordlīmeni - 32,6 ASV dolārus par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gāzes embargo paliek kā sankciju rezerves variants, ja Krievijas agresija pieņemsies spēkā

LETA, 01.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas gāzes aizliegums patlaban paliek kā sankciju rezerves variants, ja šīs valsts agresija pieņemsies spēkā, šādi jaunākās Eiropas Savienības atbalstītās sankcijas pret Krieviju vērtēja Eiropas politikas pētījumu institūta pētnieks Aldis Austers.

Nedēļas sākumā samitā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojās par sesto sankciju paketi, kas paredzēs aizliegt vairāk nekā divas trešdaļas Krievijas naftas importa, taču neiekļāva šajā aizliegumā naftas importu pa cauruļvadiem, ņemot vērā Ungārijas iebildumus. Sankcijas netiek vērstas arī pret gāzi.

Austers atzīmēja, ka Krievijas naftas importa daļējs aizliegums ir būtisks solis sankciju jomā, par ko liecināja smagās dalībvalstu sarunas teju mēneša garumā. Atsevišķām bloka dalībvalstīm tas ir salīdzinoši grūti panesams solis, jo īpaši tām, kuras nevar saņemt naftu pa jūtas ceļiem.

"No Eiropas tirgus līdz gada beigām plānots izskaust 90% naftas, kas nāk no Krievijas. Tas ir naftas daudzums, ko dalībvalstis saņem no Krievijas pa jūras ceļiem. Sankcijām netiek pakļauta nafta, kas tiek saņemta no cauruļvada "Družba". Valstis, kas saņem naftu šādā veidā, ir Čehija, Slovākija, Austrija un Ungārija," skaidroja pētnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Enerģētikas komisāre: ES naftas embargo Krievijai būs sāpīgāks nekā dalībvalstīm

LETA, 05.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunās Eiropas Savienības (ES) sankcijas pret Krieviju, kas varētu ietvert naftas embargo, agresorvalsti ietekmēs vairāk nekā ES ekonomiku un ļaus bloka dalībvalstīm atrast alternatīvus piegādātājus, Lietuvā paziņojusi ES enerģētikas komisāre Kadri Simsone.

Igauņu politiķe paskaidroja, ka trešdien Eiropas Komisijas (EK) prezentētais sankciju projekts paredz pilnīgu embargo gan Krievijas jēlnaftai, gan naftas pārstrādes produktiem, kurus piegādā pa jūru vai cauruļvadiem.

"Tomēr mūsu ierosinājuma mērķis ir embargo, kas Krieviju ietekmē vairāk nekā mūsu pašu ekonomikas. Mēs visu izdarīsim pienācīgi, lai visām mūsu dalībvalstīm būtu iespēja atrast alternatīvus piegādātājus," Simsone sacīja ceturtdien Viļņas pievārtē, kur piedalījās Polijas un Lietuvas gāzesvadu starpsavienojuma (GIPL) atklāšanā.

Komisāre atzina, ka "lielāki izaicinājumi" ir valstīm, kurām nav izejas uz jūru vai naftas termināļu.

"Tomēr visas mūsu dalībvalstis var atteikties no Krievijas naftas, un tas ir sestās sankciju paketes pamatā," Simsone sacīja, atgādinot, ka ES pirmajā sankciju paketē vērsās pret Krievijas naftas pārstrādes uzņēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas naftas importa un pārstrādes uzņēmums "Orlen Lietuva" sācis 641 miljonu eiro vērtā modernizācijas projekta īstenošanu, kas ietver atliekvielu pārveides iekārtas būvniecību.

Tik liels investīciju projekts Baltijas valstīs vienīgajā naftas pārstrādes rūpnīcā nav bijis kopš 2006.gada, kad to iegādājās Polijas naftas grupa "PKN Orlen".

Modernizācijas projektu plānots pabeigt līdz 2024.gada nogalei. Gaidāms, ka pēc tā beigām pārstrādes efektivitāte pieaugs no 72% līdz 84%, ļaujot kompānijai izmantot par 20% mazāk jēlnaftas tāda paša daudzuma naftas produktu saražošanai, kā arī palielinās ieņēmumus pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) par apmēram 68 miljoniem eiro gadā.

"Orlen Lietuva" paskaidro, ka projekts palielinās Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas rentabilitāti un veicinās reģionālo enerģētisko drošību, jo no Mažeiķiem naftas produktus saņem ne tikai Lietuva un Polija, bet arī Igaunija, Latvija un Ukraina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kanādas premjerministrs Džastins Trudo pirmdien paziņoja, ka Kanāda aizliedz Krievijas naftas importu, no kura gūtie ienākumi palīdzējuši atbalstīt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Krievijas oligarhus, kā arī Krievijas iebrukumu Ukrainā.

"Šodien mēs paziņojam par visa jēlnaftas importa aizliegšanu no Krievijas; šī nozare ir lielā mērā devusi labumu prezidentam Putinam un viņa oligarhiem," preses konferencē sacīja Trudo.

"Lai gan Kanāda pēdējos gados ir importējusi ļoti mazus daudzumus [Krievijas naftas], šis pasākums ir spēcīgs vēstījums," viņš piebilda.

Trudo sacīja, ka Kanāda arī piegādās Ukrainai prettanku ieročus un munīciju papildus trim iepriekšējām bruņojuma piegādēm.

Kanāda ar ceturtām lielākajām naftas iegulām pasaulē ir naftas neto eksportētāja, bet pašmāju patēriņam importē ievērojamus naftas daudzumus no tādām valstīm kā ASV un Saūda Arābijas, un līdz šim - arī no Krievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Inflācija Latvijā šogad varētu būt 12-14 % robežās

Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists, 10.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujais cenu kāpums Latvijā turpinās, un aprīlī patēriņa cenas Latvijā ir palielinājās par 2,2 % mēneša laikā, savukārt gada inflācija sasniedza 13 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Pasaules pārtikas, degvielas un citu energoresursu cenu pieaugums joprojām veido lielāko daļu no cenu kāpuma Latvijā, taču straujais izmaksu kāpums liek arvien vairāk celt cenas arī citās nozarēs, un aprīlī pakalpojumu cenu inflācija Latvijā sasniedza 6,4 %. Diemžēl resursu cenu kāpums pasaulē turpinās un tuvākajos mēnešos cenas Latvijā cenas turpinās kāpt, savukārt augstākais inflācijas līmenis varētu tikt sasniegts vasaras beigās vai rudens sākumā. Pēc manām prognozēm, inflācija Latvijā šogad varētu būt 12-14 % robežās.

Aprīlī līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos visstraujāk Latvijā auga energoresursu cenas. Salīdzinājumā ar pērno gadu dabasgāzes cenas Latvijā aprīlī palielinājās par 71,2 %, cietā kurināmā – 45,9 %, degvielas – 45,7 % un siltumenerģijas – 27,9 %. Papildus tam aprīlī pārtikas cenu inflācija sasniedza 17,7 %. Krievijas iebrukums Ukrainā ir viens no iemesliem, kādēļ pasaules resursu cenu kāpums pēdējos mēnešos ir bijis tik straujš, un šī kara attīstība noteikti ietekmēs visas pasaules ekonomikas tālāko attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Reuters: Baltijas valstis iepirkušas Krievijas sašķidrināto naftas gāzi un pārdevušas Ukrainai

LETA--RFE/RL, 27.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas eksporta uzņēmumi 2022.gadā vairāk nekā divkārtīgi palielināja sašķidrinātās naftas gāzes pārdošanu Baltijas valstīm, no kuras daļa pēc tam tika pārdota Ukrainai, par to ziņo "Reuters", atsaucoties uz informācijas avotiem tirgotāju un pārvadātāju vidū šajā reģionā.

"Reuters" dati liecina, ka Latvijā Krievijas gāzes īpatsvars pērn pārsniedza 90% no importa, un kopējais sašķidrinātās naftas gāzes pārdošanas apjoms Latvijai, Lietuvai un Igaunijai pieauga no 159 000 tonnu 2021.gadā līdz 331 000 tonnu 2022.gadā.

Latvija un Lietuva decembrī vien Ukrainai piegādāja aptuveni 15 000 tonnu naftas gāzes - 15% no Ukrainas kopējā sašķidrinātās naftas gāzes importa tajā mēnesī.

Iemesls, kāpēc Ukraina iepērk Krievijas gāzi no Baltijas valstīm, ir cenu atšķirība 150-200 dolāru par tonnu apmērā salīdzinājumā ar Polijas un Rumānijas piedāvātajām cenām, "Reuters" atklāja kāds tirgotājs.

Sašķidrināto naftas gāzi (nejaukt ar sašķidrināto dabasgāzi) galvenokārt izmanto kā degvielu automašīnām, apkurei un naftas ķīmijas produktu ražošanai. Tās eksports no Krievijas nav pakļauts sankcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru