Jaunākais izdevums

Vairākas Eiropas naftas loģistikas un uzglabāšanas kompānijas cietušas kiberuzbrukumos.

Ielaušanos savās informācijas tehnoloģiju sistēmās piedzīvojusi Vācijas kompānija "Oiltanking", Beļģijas "SEA-Invest" un "Evos" Nīderlandē.

Kopumā desmitiem naftas uzglabāšanas un transportēšanas termināļu visā pasaulē ziņojuši par nedēļas nogalē piedzīvotiem kiberuzbrukumiem.

Tomēr eksperti pieļauj, ka tas varētu arī nebūt koordinēts uzbrukums.

Britu raidsabiedrības BBC rīcībā esošā informācija liecina, ka visu trīs uzņēmumu informācijas tehnoloģiju sistēmas ir pārtraukušas darboties vai to darbība ir būtiski traucēta.

Beļģijas prokuratūra paziņojusi, ka sākta izmeklēšana par kiberuzbrukumu "SEA-Invet" termināļiem, tostarp kompānijas lielākajam terminālim Antverpenē "SEA-Tank".

Kompānijas preses pārstāvis informēja, ka kiberuzbrukums svētdien skāris sistēmas katrā no Eiropas un Āfrikas ostām, kurās uzņēmums strādā.

"SEA-Invest" strādājot pie informācijas tehnoloģiju sistēmu darbības atjaunošanas, bet nozīmīgākas loģistikas sistēmas uzbrukumā nav cietušas. Tāpat kompānija atzina, ka izmeklēšanā nav atklāta saistība ar līdzīgiem uzbrukumiem citiem sektora uzņēmumiem.

"Evos" preses pārstāvis Nīderlandē BBC sacījis, ka "darbību izpildes kavējumi" bijuši kompānijas termināļos Terneuzenā, Gentē un Maltā.

Arī kādas lielas Nīderlandes baržu kompānijas darbinieks BBC atklājis, ka kopš otrdien novērojis palēninātu naftas piegādes ķēžu darbību ostā.

Pirmdien par hakeru uzbrukumu ziņoja arī naftas, degvielas un citu naftas produktu transporta un uzglabāšanas kompānija "Oiltanking Deutschland GmbH & Co. KG".

Kompānija uzbrukuma dēļ strādā ar "ierobežotu jaudu" un izmeklē notikušo.

Izskanējušas ziņas, ka pret "Oiltanking" vērsts tā dēvētais izspiedējprogrammatūras uzbrukums.

Maijā tādu uzbrukumu piedzīvoja ASV naftas piegādes kompānija "Colonial Pipeline", un tādēļ visā valstī kavējās piegādes, bet vairākos štatos tika izsludināta ārkārtējā situācija.

Kiberuzbrukumi novēroti laikā, kad pieaug saspīlējums starp Ukrainu un Krieviju, bet enerģijas cenas turpina augt.

Vienlaikus kiberdrošības eksperti brīdina neizdarīt pārsteidzīgus secinājumus par koordinētu uzbrukumu ar mērķi paralizēt Eiropas enerģētikas sektoru, jo atsevišķas ļaunatūras uzbrukumos ievāc elektroniskā pasta adreses un kontaktu sarakstus, lai ar pielikumu vai saišu palīdzību izplatītu vīrusus, tādējādi kompānijas, kurām ir līdzīgi kontakti, uzbrukumus var piedzīvot vienlaikus.

Vēl viens skaidrojums varētu būt tas, ka kompānijām ir viena programmatūra, kurai uzbrukuši hakeri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādu laiku parādās ziņas par naftas cenas pieaugumu. Tas pamanāms ar degvielas uzpildes stacijās. Situācija ir saspringta un tāda tā tuvākajā laikā saglabāsies, kā dēļ nevar izslēgt cenu pieauguma turpināšanos. Bet tas nevar būt pārmērīgs, jo draudēs ar pieprasījuma sabrukumu.

Aplēses par naftas pieprasījumu pasaulē 4. ceturksnī svārstās no 100,6 miljoniem b/d līdz 104,7 miljoniem b/d. Pašreizējie naftas un produktu krājumi ir zemi. Piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvars ir saspringts un ļoti saspringts tādiem produktiem kā dīzeļdegviela, reaktīvo dzinēju degviela, gāzeļļa. Nenoteiktība par globālo naftas pieprasījumu nepārprotami ir Saūda Arābijas ražošanas samazināšanas pamatā kopš šā gada aprīļa.

Runa ir par bažām par globālo naftas pieprasījumu daudzu makroekonomisko izaicinājumu apstākļos un par preventīvu darbību pret pieprasījuma vājināšanos. Saūda Arābija var atcelt pašreizējo naftas cenu pieaugumu tikpat ātri, kā tā izveidoja pašreizējo cenu ralliju. Taču naftas produktu krīzes atrisināšana nav Saūda Arābijas spēkos. Talkā varētu nākt Ķīna, ja palielinātu naftas produktu eksporta kvotas, jo tai ir rezerves pārstrādes jaudas. Tomēr pirmais efekts būtu vēl spēcīgāks Ķīnas naftas imports.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaules tirgū pirmdien pieaugušas par vairāk nekā 5% saistībā ar Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmumu samazināt naftas ieguvi.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieaugusi par 5,1% līdz 79,58 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena kāpusi par 5,2% līdz 84,02 dolāriem par barelu.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā.

Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā.

Samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šo gadu ļoti pārliecinoši uzsācis naftas tirgus. Proti, šī tirgus etalona – Ziemeļjūras jēlnaftas Brent – piegāžu vērtība, sasniedzot savu augstāko līmeni septiņos gados, preču biržā pietuvojusies 90 ASV dolāru par barelu atzīmei.

Kopš gadu mijas melnais zelts ir sadārdzinājies par veseliem 10 ASV dolāriem. Aiz kalniem tādējādi nav arī apaļais 100 ASV dolāru par barelu līmenis.

Vairāku aplēšu izteicēji ar arvien lielāku pārliecību pauž prognozes, ka naftas cena turpinās palielināties. Piemēram, ASV investīciju banka Goldman Sachs nupat paaugstinājusi savu gan 2022., gan 2023. gada naftas cenas prognozi. Iestāde sagaida, ka melnā zelta cena 100 ASV dolāru par barelu atzīmi sasniegs šā gada trešajā ceturksnī. Ņemot vērā šā gada sākuma naftas cenas sprintu, izskatās, ka tas var būt kaut vai nākamnedēļ. Goldman Sachs norāda, ka šādu cenu tendenci atbalstīšot fundamentālie faktori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Naftas cenas kāpj pēc lēmuma samazināt ieguvi, akciju cenas nedaudz pieaug

LETA/AFP, 04.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas pasaulē pirmdien pieauga par vairāk nekā 6% pēc Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) un Kuveitas lēmuma samazināt naftas ieguvi. Akciju cenas pasaules biržās pārsvarā nedaudz palielinājās.

Saūda Arābija, AAE un Kuveita svētdien paziņoja, ka naftas ieguve tiks samazināta kopumā par 772 000 barelu dienā. Tai skaitā Saūda Arābija apņēmusies samazināt naftas ieguvi par 500 000 barelu dienā. Ierobežojums būs spēkā no maija līdz gada beigām.

Arī Irāka paziņojusi par naftas ieguves samazināšanu par 211 000 barelu dienā no 1.maija līdz gada beigām un Alžīrija nolēmusi samazināt naftas ieguvi par 48 000 barelu dienā. Naftas ieguvi samazinās arī Gabona, Kazahstāna un Omāna.

Šie samazinājumi seko naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) lēmumam oktobrī samazināt naftas ieguvi par diviem miljoniem barelu dienā.

OPEC+ no maija samazinās naftas ieguvi par 1,15 miljoniem barelu dienā papildus 0,5 miljonu barelu dienā samazinājumam no Krievijas. Krievija jau ir apņēmusies no marta samazināt ieguvi par 0,5 miljoniem barelu dienā līdz gada beigām. Tomēr faktiskais ieguves ierobežojums būs ap miljonu barelu dienā, jo Krievija jau februārī ražoja par 0,7 miljoniem barelu dienā mazāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Obligātās biokomponentes prasība varētu palielināt degvielas cenu par 3 - 6 centiem litrā

LETA, 20.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban ir paredzēts, ka no 2024.gada aprīļa prasība par obligāto biokomponenti atgriezīsies, kas, pēc energoresursu tirgotāja AS "Virši-A" aprēķiniem, varētu palielināt degvielas cenu par trīs līdz sešiem centiem litrā, intervijā sacīja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš atgādināja, ka 2022.gadā valdība nolēma atteikties no obligātās biokomponentes degvielai, argumentējot, ka tas samazinās degvielas cenu līdz pat padsmit centiem litrā.

Vība arī sacīja, ka daudzi degvielas tirgotāji tam iebilda, jo zināja, cik lielu daļu veido biokomponente, papildinot, ka tas nevarēja dot tik lielu cenas samazinājumu.

"Rezultātā, protams, dažu centu samazinājums cenā bija, taču tas nebūt nebija tik liels, kā bija postulējusi valdība. Tagad mēs 2022.gada otro pusi un 2023.gadu esam pavadījuši ar šādu valdības lēmumu, kas, protams, ir kardinālā pretrunā ar to, ko vēlas Eiropas Savienība, un to, ka transporta nozarei ir jāiet zaļajā virzienā," papildināja Vība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Degvielas cenas Latvijā pieaugušas par vairāk nekā 40 centiem/litrā

Zane Atlāce-Bistere, 09.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinoties karadarbībai Ukrainā, degvielas cenas pamatīgi aug visā pasaulē, arī Latvijā strauji pietuvojoties jau teju diviem eiro par litru 95.markas benzīna, liecina DB novērotais.

Circle K degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs atzīst: kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā dīzeļdegvielas cena ir pieaugusi par 70%, savukārt benzīna cena – par 48% (biržas cenas – red.), kas attiecīgi sadārdzinājis degvielas gala cenu – dīzeļdegvielas cena pieaugusi par vairāk nekā 40 centiem/litrā, benzīns – par 30 centiem/litrā.

“Tas galvenokārt ir saistīts ar spekulācijām par ASV un ES sankcijām pret Krievijas naftas produktu eksportu. Degvielas uzpildes stacijas, kas līdz šim iepirka dīzeļdegvielu un benzīnu no Krievijas, meklē alternatīvus piegādātājus, kas būtiski palielina pieprasījumu un līdz ar to arī degvielas cenu. Redzam, ka klienti iepērk degvielu lielākos daudzumos, taču šobrīd lielu rindu uzpildes stacijās nav un degvielas pieejamība ir stabila. Degvielas cenu ietekmē virkne faktoru, tajā skaitā ģeopolitiskā situācija, tāpēc kā mazumtirgotājs nevaram izteikt degvielas cenu prognozes un tirgus nākotnes scenārijus,” skaidro G.Titovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenas prognoze šim gadam ir samazināta USD 110, kas atspoguļo vājo makroekonomisko fonu. Tomēr cenu prognoze 2024. un 2025. gadam ir koriģēta uz augšu līdz USD 100 un USD 95.

Investīcijas naftas un gāzes ieguvē kopš 2014. gada ir bijušas nepietiekamas, bet Covid-19 periodā tās tika samazinātas vēl krasāk un kopš tā laika būtisks pieaugums nav vērojams. Tie ir svarīgākie iemesli, kāpēc Brent naftas cenas prognoze 2024. un 2025. gadam ir paaugstināta. To papildina piesardzīga attīstība ASV slānekļa naftas nozarē un akumulēsies zaudētās Krievijas piegādes efekts. Šie faktori pastiprināsies līdzko globālās ekonomikas perspektīvas sāks uzlaboties.

Brent naftas tirdzniecība gada beigās bija ļoti aktīva, tas ir, augstākajā līmenī kopš 1. decembra. 2022. gadā tās cena vidēji bija USD 99,9. Jaunā gada sākums ir lēnīgs, bet cena šogad vidēji būs vairāk nekā USD 100, ko veidos saspringtais piedāvājums un pieprasījuma atjaunošanās. Paredzams, ka strauji atgūsies Ķīnas naftas pieprasījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) piektdien palielināja naftas pieprasījuma prognozi šim gadam, norādot, ka pieprasījums sasniedz rekordlielu apmēru.

Pieprasījums pēc naftas jūnijā un augustā jau sasniedza rekordaugstu līmeni - 103 miljonus barelu dienā -, un varētu būt gaidāms jauns augstākais punkts, ikmēneša ziņojumā piektdien informēja Parīzē bāzētā organizācija.

"2023.gadā kopumā naftas pieprasījums pasaulē varētu pieaugt par 2,2 miljoniem barelu dienā līdz 102,2 miljoniem barelu dienā," aplēsusi IEA.

70% pieauguma veido pieprasījuma kāpums Ķīnā, norādīja organizācija, piebilstot, ka pasaules otrās lielākās ekonomikas pieprasījums ir lielāks, nekā prognozēts, un sasniedz jaunus rekordus, neskatoties uz pastāvīgām bažām par Ķīnas ekonomikas stāvokli.

Kā lasāms IEA ziņojumā, pieprasījumu pēc naftas pasaulē veicina spēcīgie vasaras gaisa satiksmes pārvadājumu rādītāji, plašāks naftas izmantojums enerģijas ražošanā un Ķīnas naftas ķīmijas sektora izaugsme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl viens mēģinājums pie recesijas saltās dvašas aizsargāt augstu naftas cenu.

Maija beigās bažas par pasaules ekonomikas stāvokli bija sākušas naftas cenu tuvināt 70 ASV dolāriem par barelu. Lētākas naftas laikiem gan izteikti pretī spirinās pasaules pati lielākā tās ieguvēja Saūda Arābija. Šī valsts ziņoja, ka jūlijā (uz mēnesi!) tā savu melnā zelta ieguvi brīvprātīgi samazinās par papildu vienu miljonu barelu dienā. Tā arī norādīja, ka savu šo naftas ieguves brīvprātīgo samazināšanu var paildzināt. Attiecīgi tas melno zeltu atkal vismaz sākotnēji pietuvināja 80 ASV dolāru par barelu atzīmei. Situācija gan cenas kāpuma ziņā tik viennozīmīga nebija – naftas kartelis izskatās kārtējo domstarpību pārņemts, un arī ekonomika kļūst vēsāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijas imports no Krievijas ir pārsniedzis 0,5 miljardus eiro, un lielāko importa daļu veido nevis daudz apspriestie graudi, kas pārsvarā Latvijā nepaliek, bet gan minerālie produkti, īpaši sašķidrinātā naftas gāze, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Naftas gāze pērn ievesta vairāk nekā 120 miljonu eiro vērtībā. Importētās naftas gāzes apjoms pieaudzis par vairāk nekā 65%, salīdzinot ar Krievijas iebrukuma Ukrainā pirmo gadu. Situācija mainīsies šā gada beigās, kad naftas gāzei tiks ieviestas sankcijas, taču, kamēr to nav, Krievijas naftas gāzi, visticamāk, turpina lietot pat valsts uzņēmumi, atzīmē raidījums.

Pirmajā kara gadā Latvija no Krievijas iepirka fosilos resursus vairāk nekā 800 miljonu eiro apmērā. 2023.gada pirmajos 11 mēnešos - 176 miljonu eiro apmērā. Lielākā sadaļa ir sašķidrinātā naftas gāze - 122 miljoni eiro, kuru izmanto, piemēram, gāzes balonos vai mašīnām ar autogāzi.

Lielākie šīs gāzes tirgotāji Latvijā ir uzņēmumi "Latvijas propāna gāze" (LPG) un "Intergaz". 90% LPG līdz 2022.gada vidum piederēja Kiprā reģistrētai firmai "Areti International Group". To izveidojis Krievijas miljardieris Igors Makarovs, kurš bijis "Latvijas gāzes" līdzīpašnieces "Itera Latvija" padomes priekšsēdētājs. Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ Makarovam sankcijas noteica Lielbritānija un Ukraina, taču ne Eiropas Savienība vai ASV. Pēc "Areti International Group" aiziešanas no kompānijas par LPG patiesajiem labuma guvējiem kļuvuši Latvijas valstspiederīgie Aleksandrs Siņegubovs un Anatolijs Černihs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc naftas cenas šoka, kas sekoja Krievijas iebrukumam Ukrainā, melnā zelta vērtība noplanēja zemāk. Tiesa gan, kopš maija pirmās daļas naftas cena pasaulē atkal spītīgi kāpj, kur nu tā atkal pārraususies pāri apaļajai 120 ASV dolāru par barelu atzīmei.

Notiekošo naftas cenu frontē un to, ka daudzi, iespējams, vairs negaida kādu būtisku šī resursa un tā produktu palētināšanos, šķiet, visai labi ataino arī cenrāži degvielas uzpildes stacijās, kur benzīna cena visai pārliecinoši pārkāpusi pāri divu eiro par litru atzīmei. Tupat ir arī dīzelis.

Nesenais naftas cenas kāpums daļēji ataino jauno Eiropas sankciju paku pret Krieviju. Tās ietvaros jau šogad iecerēts atteikties no šīs valsts naftas, kas plūst pa jūru. Šī lēmuma rezultātā rodas papildu naftas piedāvājuma caurumi, kam attiecīgi seko papildu cenu pieaugums. Pagaidām pietiekami spēcīgs saglabājies arī globālais naftas pieprasījums. Turklāt straujāku Krievijas naftas pazušanu no tirgus (tas sekos tam, ka šī valsts diez vai ļoti ātri varēs pārorientēt resursu piegādi uz citiem reģioniem) īsti nevar kompensēt, jo jau gadiem nav veikti pietiekami ieguldījumi jaunā naftas atrašanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gads ar karu Ukrainā mainījis pasaules naftas tirdzniecības plūsmu. Eiropai pēc Krievijas enerģijas resursu piegāžu pārtraukšanas aktīvi jāmeklē, kur citur šādus resursus dabūt.

Nozaļināties gribošā Vecā kontinenta laime ir tā, ka apjomīgas šādas piegādes nu ir iespējamas no ASV, kur pēc iepriekšējās finanšu krīzes uzzēla nezaļā slānekļa naftas un gāzes ieguves industrija. Savukārt pašām ASV tās naftas un arī gāzes eksports nodrošina labu biznesu - gan papildu finansiālos guvumus, gan krietni uzlabo tās ģeopolitiskās pozīcijas, jo no tās naftas eksporta daudzi spēji kļūst atkarīgāki.

Pieejamā kuģniecības datu apkopotāja Kpler informācija liecina, ka 12 mēnešos no 2022. gada februāra pa ūdeņiem transportētās ASV naftas apmērs uz Eiropu, salīdzinot ar iepriekšējo šādu periodu, palēcies par 40%. Rezultātā Eiropa kļuvusi par lielāko ASV naftas eksporta tirgu.Piemēram, decembrī uz Eiropu caur Meksikas līci vidēji dienā tika aizvesti teju 1,7 miljoni bareli ASV naftas. Uz Āziju tie bijuši 1,4 miljoni bareli dienā. Pirms tam ierastā bilde bija tāda, ka ASV nafta vairāk plūst uz Āziju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik spēcīga būs noturība pret procentu likmju un inflācijas kāpumu?

Dainis Gašpuitis, SEB ekonomists, 15.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā liecina SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskata „Nordic Outlook” atjauninātās prognozes, pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu.

Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika bloķēti COVID-19 pandēmijas laikā, tostarp, izmantojot uzkrājumus. Uzņēmumi ir guvuši labumu no globālo piegādes traucējumu mazināšanās, kā arī no joprojām salīdzinoši veselīgā pieprasījuma. Tas notur ekonomisko aktivitāti, kas var saīsināt bezdarba pieauguma periodu. Tādējādi ir samazināts dziļas lejupslīdes risks, ko izraisa vairāku negatīvu notikumu ķēdes iespējamība. IKP pieaugums attīstītajās ekonomikās (38 OECD valstīs) šogad sasniegs 2,7%, bet nākamgad palēnināsies līdz 0,5%.

Kamēr turpinās būtiskas problēmas saistībā ar inflāciju, energoapgādi un ģeopolitiskajiem satricinājumiem, situācija būs sarežģīta. Pārkarsušie darba tirgi un joprojām augstā inflācija ir bijuši vieni no iemesliem, kāpēc ASV Federālo rezervju sistēma (The Federal Reserve – Fed) pēdējā laikā vairākkārt ir pievīlusi tirgus, norādot, ka cīņa pret inflāciju joprojām ir tās galvenā prioritāte. Spēcīgi ASV ražošanas un nodarbinātības dati tādējādi tikai palielina nenoteiktību par to, cik Fed ir jāpaaugstina galvenā procentu likme, lai nodrošinātu pietiekamu ekonomikas atdzišanu. Eiropā dabasgāzes cenas pēdējā laikā ir būtiski samazinājušās. Taču tās, visticamāk, šoziem atkal pieaugs un saglabāsies augstā līmenī ilgu laiku. Turklāt Krievija var turpināt izmantot enerģijas kārti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gadā 81% valsts naftas produktu drošības rezervju tiks uzglabātas Latvijas teritorijā, kas ir par 18% vairāk nekā iepriekš un pārsniedz 2023. gadam nosprausto mērķi.

Šī gada 18. oktobrī noslēdzies Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) izsludinātais iepirkums par Latvijas Republikas valsts naftas produktu drošības rezervju uzglabāšanas pakalpojumu sniegšanu 2022. gadam.

Ņemot vērā iepirkuma rezultātus, novembrī noslēgti līgumi ar 11 komersantiem par 304 400 tonnu naftas produktu uzglabāšanu. No kopējā apjoma 295 400 tonnas jeb 97,04% ir dīzeļdegviela, 7 000 tonnas jeb 2,3% mazuts, 1 000 tonnas jeb 0,33% benzīns, un 1 000 tonnas jeb 0,33% aviācijas degviela.

Attiecīgi Latvijā uzglabāsies 247 000 tonnu naftas produktu rezervju, no tām 99,2% dīzeļdegviela, 0,4% benzīns un 0,4% aviācijas degviela.

Savukārt, 57 400 tonnas jeb 19% naftas produktu rezervju tiks glabātas ārpus Latvijas teritorijas. BVKB iepirkumu procedūru organizēja divās kārtās. Galvenie iepirkuma kritēriji bija saimnieciski izdevīgākais piedāvājums. Tāpat pretendentu izvēlē tika ņemta vērā arī naftas produktu uzglabāšanas vieta – Latvijas Republikas teritorija vai citas Eiropas Savienības dalībvalstis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz Rietumu mudinājumiem neslēgt šādus darījumus, Indijas valsts naftas kompānija "Indian Oil" šonedēļ iegādājusies trīs miljonus barelu jēlnaftas no Krievijas, piektdien paziņoja Indijas valdības amatpersona.

Tā norādīja, ka Indija nav piemērojusi sankcijas darījumiem ar naftu un vēlas turpināt naftas iegādi no Krievijas.

ASV, Lielbritānija un citas Rietumu valstis mudinājušas Indiju izvairīties no Krievijas naftas un gāzes iegādes, ņemot vērā Krievijas sākto karu pret Ukrainu. Indijas mediji ziņoja, ka Krievija piedāvājusi iegādāties tās naftu par 20% lētāk salīdzinājumā ar globālo cenu.

Naftas cenas pēdējo nedēļu laikā strauji kāpušas, radot milzīgu slogu tādām valstīm kā Indija, kas importē 85% no patērētās naftas. Tiek prognozēts, ka naftas pieprasījums šogad pieaugs par 8,2% līdz 5,15 miljoniem barelu dienā, ekonomikai atgūstoties no pandēmijas izraisītajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijā līdz gada beigām izsludināta enerģētiskā krīze naftas produktu apgādē

LETA, 19.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā līdz šā gada 31.decembrim izsludināta enerģētiskā krīze naftas produktu apgādē, liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicēts Ministru kabineta rīkojums.

Ar rīkojumu noteikts, ka Valsts enerģētiskās krīzes centrs ir atbildīgā institūcija darbības koordinācijai valsts enerģētiskās krīzes laikā naftas produktu apgādē.

Tāpat rīkojumā noteikts, ka atļauta naftas produktu drošības rezervju izlaišanu tirgū un noteikts pienākums naftas produktu rezervju turētājiem Latvijā sagatavot naftas produktus izsniegšanai. Vienlaikus arī noteikts, ka licencētie naftas produktu mazumtirgotāji, kā arī kritisko pakalpojumu sniedzēji ir tiesīgi vērsties Būvniecības valsts kontroles birojā (BVKB) ar lūgumu atļaut iegādāties naftas produktus no naftas produktu drošības rezervēm, ja tiek konstatēts fakts par naftas produktu nepieejamību tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Orlen Lietuva plāno pārstrādāt tikai no Saūda Arābijas importētu naftu

LETA--BNS, 25.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas naftas koncerns "Orlen", kas pārvalda Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu "Orlen Lietuva", plāno izmantot tikai Saūda Arābijas naftas kompānijas "Saudi Aramco" piegādāto naftu, paziņojis Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

""Orlen" atsakās no Krievijas naftas un plāno produkciju ražot tikai no "Aramco" naftas no Saūda Arābijas," Kreiviss piektdien teicis žurnālistiem.

Līdz šim "Orlen Lietuva" galvenokārt pārstrādāja no Krievijas importētu naftu.

Šonedēļ Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte žurnālistiem teica, ka "Orlen" tuvākajā laikā gatavojas pilnībā atteikties no Krievijas naftas.

Marta sākumā kompānijas ģenerāldirektora vietnieks Audrjus Daugnora norādīja, ka "Orlen Lietuva" jau kopš 2014.gada daudzveido izejvielu avotus un pārstrādā ne tikai Krievijas naftu, tāpēc atteikties no tās nebūtu grūti.

Pēc viņa teiktā, pēdējos gados aptuveni divas trešdaļas pārstrādājamās naftas nākusi no Krievijas, bet tagad šī attiecība "apgriežas otrādi".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) piektdien aicināja valdības nekavējoties īstenot pasākumus, lai tuvākajos mēnešos samazinātu globālo naftas patēriņu saistībā ar bažām par piegāžu drošību, ko rada Krievijas iebrukums Ukrainā.

IEA publiskotajā ziņojumā iekļauti desmit ierosinājumi, kas cita starpā paredz palielināt attālināto darbu un samazināt atļauto braukšanas ātrumu.

Aģentūra uzskata, ka ar šiem pasākumiem naftas patēriņu attīstītajās valstīs četros mēnešos varētu samazināt par 2,7 miljoniem barelu dienā.

Krievijas uzbrukuma Ukrainā dēļ palielinājušās degvielas cenas un vairākas lielās ekonomikas, to vidū ASV un Kanāda, noteikušas Krievijas naftas importa aizliegumu.

Taču tā kā pastāv iespējas, ka Krievijas naftas piegādes varētu samazināties vēl vairāk, "ir reāls risks, ka situācija tirgos turpmākajos mēnešos kļūs vēl saspīlētāka un naftas cenas būtiski palielināsies, ņemot vērā pieprasījuma kāpumu vasaras sezonā, skaidro IEA.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnā gada 7.augusta vētrā cietušajiem lauksaimniekam finansiālo grūtību mazināšanai varētu no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem izmaksāt līdz 1,33 miljoniem eiro, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais un Tiesību aktu portālā iesniegtais noteikumu projekts.

Finansiālo atbalstu varēs saņemt par augļu, ogulāju, dārzeņu un zālāju platībām, kuras nebija iespējams apdrošināt, un graudaugu, pākšaugu un eļļas augu platībām, kuras nebija apdrošinātas un kur vētrā cieta vismaz 90% no deklarētās platības.

ZM skaidro, ka Lauku atbalsta dienestā (LAD) no 2023.gada 11.augusta līdz 25.augustam bija iespējams ziņot par cietušajām platībām un konstatētajiem zaudējumiem, iesūtot attēlus un īsu aprakstu par bojāto lauksaimniecības tehniku, infrastruktūru un cietušajiem sējumiem, attiecīgi norādot kultūru un tās apjomu hektāros. Tā tika fiksēti konkrēti dabas postījumi konkrētā reģionā individuālu saimniecību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepazīstoties ar konceptuālo ziņojumu „Par valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldību", Ministru kabineta sēdē š.g. 13. jūlijā tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas ieteiktais risinājums no 2024. gada ieviest jaunu valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldības modeli ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor” kā turpmāko drošības rezervju pārvaldītāju.

Jaunais modelis paredz, ka Possessor no 2024. gada 1. janvāra pārņems no Būvniecības valsts kontroles biroja Centrālās krājumu uzturēšanas struktūras uzdevumus.

Tāpat paredzēts, ka jau nākamgad 20% no naftas produktu drošības rezervēm tiks iegādātas valsts īpašumā un katru nākamo gadu šis apjoms tiks palielināts vēl par 20%, kas nozīmē, ka 2029. gadā un turpmāk 100% apmērā naftas produktu drošības rezerves tiks iegādātas valsts īpašumā.

Drošības rezervju pārvaldības modeļa pāreju, krājumu iegādi un uzturēšanu plānots nodrošināt ārpus valsts pamatbudžeta, t.i. ar drošības rezervju publiska pakalpojuma maksu ieņēmumiem, pārrēķinot reizi gadā komersantu maksājamo pakalpojuma maksu par drošības rezervēm. Pašreizējā valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu tiks pārveidota par pakalpojuma maksu. Komersanti, kas šobrīd maksā valsts nodevu, turpmāk maksās šo pakalpojuma maksu uzkrāšanas fondā, lai ar pašfinansējošu modeli finansētu faktisko valstij piederošo naftas produktu drošības rezervju iegādi, uzturēšanu un rotāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz pieaugošiem centieniem samazināt klimata pārmaiņu tempu, naftas eksportētājvalstu organizācija OPEC eksperti prognozē, ka vēl 20 gadus pieprasījums pēc naftas turpinās augt.

Savā ikgadējā ziņojumā OPEC lēš, ka līdz 2045.gadam pieprasījums pēc jēlnaftas sasniegs 116 miljonus barelu dienā, kas ir par 16,5% vairāk nekā 2022.gadā, kad pieprasījums sasniedza 99,4 miljonus jēlnaftas barelu dienā.

Pērn organizācijas eksperti prognozēja, ka pieprasījums pēc naftas 2045.gadā sasniegs 110 miljonus barelu dienā.

OPEC vadītājs Haitams al Gaiss atzina, ka pieprasījums pēc naftas "varētu būt vēl lielāks".

"Skaidrs, ka arī turpmākajās desmitgadēs pasaulei būs nepieciešams vairāk enerģijas," viņš uzsvēris ziņojuma priekšvārdā. Ziņojums publicēts astoņas nedēļas pirms nākamās ANO klimata konferences COP28 Dubaijā.

Konferencē desmitiem valstu centīsies noteikt mērķi, kad izbeigt fosilā kurināmā, piemēram, naftas, dabasgāzes un ogļu, izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vairākas OPEC+ valstis vienojas par naftas ieguves apmēra samazinājumu nākamgad

LETA--AFP, 01.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākas naftas ieguvējvalstu alianses OPEC+ valstis ceturtdien paziņoja, ka nākamgad īstenos papildu ieguves apjoma samazinājumus, tādējādi cenšoties palielināt naftas cenas.

Pēc OPEC+ dalībvalstu ministru virutālās sanāksmes Saūda Arābija paziņoja, ka naftas ieguves apmēra samazinājums par vienu miljonu barelu naftas dienā, kas ir spēkā kopš jūlija sākuma, būs spēkā līdz 2024.gada martam.

Krievija pavēstīja, ka naftas eksporta apmēra samazinājums par 500 000 barelu dienā, kas līdz šim veidoja 300 000 barelu dienā, arī tiks pagarināts līdz martam.

Arī Irāka, Apvienotie Arābu Emirāti, Kuveita, Kazahstāna, Alžīrija un Omāna veiks naftas ieguves samazinājums, bet mazākā apmērā.

Taču analītiķi skaidro, ka šīs sanāksmes iznākums nav tik veiksmīgs kā cerēts, jo Saūda Arābijai naftas ieguves samazinājumam izdevies pierunāt pievienoties vien septiņas valstis, bet Āfrikas valstis nav izdevies pārliecināt.

Komentāri

Pievienot komentāru