Ekonomika

Orlen Lietuva plāno pārstrādāt tikai no Saūda Arābijas importētu naftu

LETA--BNS, 25.03.2022

Jaunākais izdevums

Polijas naftas koncerns "Orlen", kas pārvalda Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu "Orlen Lietuva", plāno izmantot tikai Saūda Arābijas naftas kompānijas "Saudi Aramco" piegādāto naftu, paziņojis Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

""Orlen" atsakās no Krievijas naftas un plāno produkciju ražot tikai no "Aramco" naftas no Saūda Arābijas," Kreiviss piektdien teicis žurnālistiem.

Līdz šim "Orlen Lietuva" galvenokārt pārstrādāja no Krievijas importētu naftu.

Šonedēļ Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte žurnālistiem teica, ka "Orlen" tuvākajā laikā gatavojas pilnībā atteikties no Krievijas naftas.

Marta sākumā kompānijas ģenerāldirektora vietnieks Audrjus Daugnora norādīja, ka "Orlen Lietuva" jau kopš 2014.gada daudzveido izejvielu avotus un pārstrādā ne tikai Krievijas naftu, tāpēc atteikties no tās nebūtu grūti.

Pēc viņa teiktā, pēdējos gados aptuveni divas trešdaļas pārstrādājamās naftas nākusi no Krievijas, bet tagad šī attiecība "apgriežas otrādi".

"Orlen" mēneša sākumā paziņoja, ka vienojusies ar Saūda Arābijas kompāniju "Saudi Aramco" papildus iegādāties piecus tankkuģus Ziemeļjūras naftas un daļa no šīs naftas tiks novirzīta Mažeiķu rūpnīcai.

Pērn Polijas naftas koncerns ziņoja, ka 57% jēlnaftas savām rūpnīcām pērk no Krievijas saskaņā ar ilgtermiņa piegādes līgumiem, vēl aptuveni - 8% no Saūda Arābijas, bet pārējo iegādājas īstermiņa darījumu ("spot") tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Vēja enerģijas asociācijai (VEA) pievienojušies divi šīs nozares pasaules vadošie uzņēmumi – globālais līderis atjaunojamo energoresursu jomā un otrs lielākais atkrastes vēja enerģijas spēlētājs RWE, kā arī atkrastes un sauszemes vēja enerģijas projektu attīstītājs ORLEN.

“Pasaules vadošo uzņēmumu interese par Latvijas vēja enerģijas tirgu iezīmē faktu, ka ledus ir sakustējies un patlaban esam posmā pirms strauja Latvijas vēja enerģijas potenciāla praktiskās apguves. Latvijai ir otrais lielākais atkrastes vēja enerģijas izmantošanas potenciāls Baltijas jūrā aiz Polijas. Tādēļ esam patiesi gandarīti mūsu biedru pulkā uzņemt divus, starptautiskus atkrastes vēja nozares līderus,” norāda Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

“Esam uzsākuši sadarbību ar Latvijas Vēja enerģijas asociāciju, lai izmantotu atkrastes vēja enerģijas lielo potenciālu Latvijā. Mēs uzskatām visu Baltijas jūras teritoriju par perspektīvu zonu turpmākai atkrastes vēja izaugsmei. Tā piedāvā labus apstākļus – ar nemainīgu vēja ātrumu un mazāku viļņu līmeni nekā Ziemeļjūrā,” pauž Pols Koldevins, RWE Renewables Ziemeļvalstu, Polijas un Baltijas jūras piekrastes attīstības viceprezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas naftas pārstrādes un degvielas tirdzniecības kompānijai "Orlen" piederošais Lietuvas jēlnaftas importa un pārstrādes uzņēmums "Orlen Lietuva" šogad rūpnīcā Mažeiķos plāno pārstrādāt 8,4 miljonus tonnu jēlnaftas, kas ir par 9,7% mazāk nekā pērn pārstrādātie 9,3 miljoni tonnu, kompānija informēja Lietuvas Reģistru centru.

"Ņemot vērā, ka turpinās enerģētikas krīze, kas saasinājās kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, liela uzmanība tiks pievērsta galveno investīciju projektu īstenošanai, ražošanas iekārtu izmantošanas efektivitātes paaugstināšanai un enerģijas patēriņa samazināšanai, pārdošanas apjomu palielināšanai vietējā tirgū un izmaksu samazināšanai," pārskatā informēja "Orlen Lietuva".

Turpinās Mažeiķu rūpnīcas modernizācija, lai uzstādītu dziļūdens naftas pārstrādes iekārtas, un projekta izmaksas ir 970 miljoni eiro. Modernizāciju, kuras ģenerāluzņēmējs ir Lielbritānijas uzņēmums "Petrofac International", plānots pabeigt 2025.gada septembrī.

2023.gadā "Orlen Lietuva" pārstrādāja 9,3 miljonus tonnu jēlnaftas, kas ir par 4,3% vairāk nekā 2022.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas naftas koncerna "PKN Orlen" pārvaldītais naftas pārstrādes uzņēmums "Orlen Lietuva" parakstījis līgumu ar Londonā bāzēto enerģētikas pakalpojumu kompāniju "Petrofac Ltd." par naftas dziļās pārstrādes iekārtas modernizāciju Mažeiķu rūpnīcā.

Kopējā investīciju summa sasniegs 641 miljonu eiro, ar Varšavas biržas starpniecību paziņojis "Orlen".

Pēc koncerna veiktajām aplēsēm, šīs investīcijas palielinās "Orlen Lietuva" darbības peļņu pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) par aptuveni 68 miljoniem eiro gadā.

"Petrofac" norāda, ka saskaņā ar līgumu ierīkos jaunu katalītiskā krekinga iekārtu, paplašinās esošās jaudas, kā arī sniegs inženiertehniskos, būvniecības, iepirkumu un citus pakalpojumus. Kompānija pauž gatavību īstenot šo Lietuvas enerģētikas infrastruktūrai svarīgo projektu atbilstoši augstākajiem pasaules standartiem.

"Petrofac" piedāvājums atzīts par labāko konkursā, to pārbaudījusi arī Lietuvas valdības komisija, kas izvērtē stratēģiski svarīgo uzņēmumu darījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Orlen Lietuva gatavojas tuvākajā laikā pilnībā atteikties no Krievijas naftas

LETA--BNS, 22.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas naftas koncerns "Orlen", kas pārvalda Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcu "Orlen Lietuva", tuvākajā laikā gatavojas pilnībā atteikties no Krievijas naftas, otrdien žurnālistiem Seimā pastāstījusi Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.

"Cik man zināms, uzņēmums ["Orlen Lietuva"] no šīs jēlnaftas gatavojas atteikties tuvākajā laikā. Tas ir uzņēmuma lēmums, jo pērk nevis valsts, bet "Orlen". Cik zinu, uzņēmums jau ir ļoti tuvu tai stadijai, kad tas vairs nepirks Krievijas naftu un neizmantos to pārstrādei," viņa sacījusi, atbildot uz jautājumu, vai Lietuvai ir reāli atteikties no visiem Krievijas energoresursiem.

Marta sākumā kompānijas ģenerāldirektora vietnieks Audrjus Daugnora norādīja, ka "Orlen Lietuva" jau kopš 2014.gada daudzveido izejvielu avotus un pārstrādā ne tikai Krievijas naftu, tāpēc atteikties no tās nebūtu grūti.

Pēc viņa teiktā, pēdējos gados aptuveni divas trešdaļas pārstrādājamās naftas nākusi no Krievijas, bet tagad šī attiecība "apgriežas otrādi".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas naftas koncerna "PKN Orlen" pārvaldītā naftas pārstrādes uzņēmuma "Orlen Lietuva" rūpnīcā Mažeiķos, kur kopš maija sākuma notika plaši tehniskās apkopes un remonta darbi, ražošana atsākta ar pilnu jaudu.

"54 dienas pēc Baltijas valstīs vienīgās naftas pārstrādes rūpnīcas ražošanas apturēšanas apkopes darbi ražotnē ir pabeigti un jēlnafta rūpnīcā tiek pārstrādāta ar pilnu jaudu," informēja kompānija.

"Orlen Lietuva" vadītāja vietnieks ražošanas jautājumos Audrjus Daugnora norādīja, ka pareizas plānošanas rezultātā apkope ir pabeigta plānotajā termiņā un budžetā.

Ceturtdaļa apkopes darbu budžeta tika iztērēta katalītiskā krekinga iekārtas, kas ir nozīmīgākā no ražošanas līnijām, modernizācijai.

Apkopes darbus veica apakšuzņēmēji no Lietuvas, Polijas, Slovākijas, Vācijas un citām Eiropas Savienības valstīm.

Darbus vienlaikus veica pat vairāk nekā 2000 cilvēku un 40 ceļamkrānu, to laikā nomainīti cauruļvadi 15 kilometru garumā un veiktas vairāk nekā 300 pārbaudes dažādām iekārtām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca pēc apkopes darbiem atsākusi ražošanu

LETA--BNS, 22.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas naftas koncerna "PKN Orlen" pārvaldītā naftas pārstrādes uzņēmuma "Orlen Lietuva" rūpnīcā Mažeiķos, kur kopš maija sākuma notiek plaši tehniskās apkopes un remonta darbi, iedarbinātas primārās naftas pārstrādes iekārtas, savukārt Būtiņģes terminālī pēc bojas nomaiņas pārkrauti pirmie tankkuģi.

Kā ziņu aģentūrai BNS teikusi Baltijas valstīs vienīgā naftas pārstrādes uzņēmuma preses pārstāve Kristīna Ģendvile, remontdarbi rūpnīcā pilnībā tiks pabeigti nākamnedēļ, tomēr jau tagad rūpnīca darbojas un ir pārsūknējusi 100 000 tonnu jēlnaftas. Viņa piebilda, ka drīzumā rūpnīcai tiks piegādāts vēl tikpat daudz jēlnaftas.

Pagājušajā nedēļā caur darbību atsākušo Būtiņģes termināli tika pārsūknētas 100 000 tonnas WTI markas jēlnaftas no ASV, bet otrdienas vakarā tika sākta vēl 100 000 tonnu Ziemeļjūrā iegūtas jēlnaftas pārsūknēšana no tankkuģa, kurš ieradies no Skotijas.

Pirmā tankkuģa izkraušanai bija nepieciešamas vairākas dienas, jo procesa gaitā tika iestatīta jaunā sūknēšanas sistēma, klāstīja Ģendvile.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma "Orlen Lietuva" Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca vairs nesaņem jēlnaftu no Krievijas, apstiprinājusi rūpnīcas pārstāve.

"Orlen Lietuva" preses sekretāre Kristīna Ģendvile ziņu aģentūrai BNS teica, ka rūpnīca saņem naftu, kas iegūta Ziemeļjūrā, Saūda Arābijā, ASV un citur, bet ne Krievijā.

Iepriekš lielākā daļa Mažeiķos pārstrādātās naftas bija no Krievijas, taču pēc tās karaspēka iebrukuma Ukrainā nolemts no Krievijas naftas atteikties.

"Orlen Lietuva" pieder Polijas naftas pārstrādes un degvieas mazumtirdzniecības koncernam "PKN Orlen".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka "Luminor" piešķīrusi 100 miljonu eiro aizdevumu Lietuvas naftas importa un pārstrādes uzņēmumam "Orlen Lietuva", lai nodrošinātu apgrozāmo kapitālu kompānijai laikā, kad Polijas naftas grupai "Orlen" piederošā kompānija gatavojas plašai modernizācijai.

Pēc Maskavas iebrukuma Ukrainā Lietuvas ziemeļrietumos esošā Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca ir atteikusies no Krievijas naftas un pašlaik pārstrādā Saūda Arābijā, Ziemeļjūrā un citos reģionos iegūtu naftu, paziņojumā presē informēja banka.

"Tādām straujām pārmaiņām un ļoti nestabilajai situācijai enerģijas tirgos ir nepieciešami ne tikai daži tehniski risinājumi, bet arī jauni finanšu pārvaldības instrumenti," norādīja "Luminor" Lietuvas filiāles vadītās Andrjus Načajus.

2022.-2024.gadā "Orlen Lietuva" plāno veikt lielākās investīcijas kopš 2006.gada, kad pārņēma rūpnīcu Mažeiķos.

Oktobra beigās kompānija parakstīja 641 miljonu eiro līgumu ar Lielbritānijas naftas pakalpojumu kompāniju "Petrofac" par naftas dziļās pārstrādes iekārtas modernizāciju Mažeiķu rūpnīcā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas naftas importa un pārstrādes uzņēmums "Orlen Lietuva" sācis 641 miljonu eiro vērtā modernizācijas projekta īstenošanu, kas ietver atliekvielu pārveides iekārtas būvniecību.

Tik liels investīciju projekts Baltijas valstīs vienīgajā naftas pārstrādes rūpnīcā nav bijis kopš 2006.gada, kad to iegādājās Polijas naftas grupa "PKN Orlen".

Modernizācijas projektu plānots pabeigt līdz 2024.gada nogalei. Gaidāms, ka pēc tā beigām pārstrādes efektivitāte pieaugs no 72% līdz 84%, ļaujot kompānijai izmantot par 20% mazāk jēlnaftas tāda paša daudzuma naftas produktu saražošanai, kā arī palielinās ieņēmumus pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA) par apmēram 68 miljoniem eiro gadā.

"Orlen Lietuva" paskaidro, ka projekts palielinās Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas rentabilitāti un veicinās reģionālo enerģētisko drošību, jo no Mažeiķiem naftas produktus saņem ne tikai Lietuva un Polija, bet arī Igaunija, Latvija un Ukraina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ignitis group nepiedalīsies konkursā par otra vēja parka izveidi Baltijas jūrā

LETA--BNS, 12.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts kontrolētā enerģētikas grupa "Ignitis group" neplāno piedalīties izsolē par tiesībām būvēt Lietuvas otro vēja parku Baltijas jūrā, paziņoja grupas preses pārstāvis Pauļus Kalmants.

Neoficiāli zināms, ka "Ignitis group" ir uzvarējusi pirmajā konkursā par 1,8 miljardus eiro vērta vēja parka ar 700 megavatu (MW) jaudu izveidi Baltijas jūrā. Oficiāli konkursa uzvarētājs tiks paziņots rudenī, kad arī gaidāms konkurss par otrā vēja parka būvniecību.

"Esam sasnieguši savu mērķi, kas noteikts atjaunotajā "Ignitis group" stratēģijā, iegūt vienu atkrastes vēja parka projektu Lietuvā, kura komerciāla darbība sāktos līdz 2030.gadam," Kalmants teica ziņu aģentūrai BNS.

"Tādēļ pašlaik mēs neplānojam piedalīties konkursā par otra 700 MW vēja parka izveidi Baltijas jūrā," viņš stāstīja, piebilstot, ka kompānija plāno piedalīties konkursos par vēl viena vēja parka izveidi citā grupas tirgū Baltijas valstīs, Somijā vai Polijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas jēlnaftas pārstrādes uzņēmuma "Orlen Lietuva" zaudējumi pagājušajā gadā bijuši 183,2 miljoni eiro pretstatā 71,5 miljona eiro peļņai 2021.gadā, liecina kompānijas finanšu pārskats.

Tajā norādīts, ka zaudējumi saistīti ar kompānijas aktīvu vērtības pārvērtēšanu. Konstatēts, ka uzņēmuma aktīvu vērtība samazinājusies par 355,6 miljoniem eiro.

Neņemot vērā aktīvu vērtības samazināšanos, kompānijas pamatdarbības peļņa pagājušajā gadā bijusi 186,2 miljoni eiro.

Uzņēmuma apgrozījums pērn gada izteiksmē pieaudzis par 77% līdz 7,551 miljardam eiro, liecina pārskats.

Pērn kompānijai piederošā Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca pārstrādājusi 8,9 miljonus tonnu naftas jeb par 4% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

"Orlen Lietuva" pieder Polijas naftas pārstrādes un degvielas tirdzniecības uzņēmumam "PKN Orlen".

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuva izsludina konkursu par tiesībām būvēt otro vēja parku Baltijas jūrā

LETA/BNS, 15.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Valsts enerģētikas regulēšanas padome (VERT) pirmdien izsludināja konkursu par tiesībām būvēt Lietuvas otro vēja parku Baltijas jūrā, kura jauda būs 700 megavatu (MW) un vērtība sasniegs 2,4 miljardus eiro.

Atšķirībā no pērn notikušā konkursa par Lietuvas pirmo vēja parku Baltijas jūrā, otrā vēja parka attīstītājiem būs iespēja pieteikties valsts atbalstam uz 15 gadiem.

Neskatoties uz sarežģītajiem apstākļiem pasaules atkrastes vēja enerģijas tirgū, gan Lietuvas Enerģētikas ministrija, gan tirgus dalībnieki sagaida, ka konkursā būs lielāka interese nekā pērn, kad uz tiesībām būvēt vēja parku pieteicās tikai divi pretendenti, kas ir minimālais skaits, lai konkurss notiktu.

Līdz šim tikai Dānijas atjaunīgās enerģijas kompānija "European Energy" publiski ir apstiprinājusi interesi par dalību konkursā kopā ar Norvēģijas atkrastes vēja enerģijas uzņēmumu "Vargronn".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā vienīgās naftas pārstrādes rūpnīcas operators "Orlen Lietuva" plāno būvēt vēja parku ar 57 megavatu (MW) jaudu savu elektrības vajadzību apmierināšanai.

"Kompānija ir paziņojusi, ka investēs 57 MW vēja parkā pie pārstrādes rūpnīcas, lai nodrošinātu kompāniju ar elektrību," pirmdien preses konferencē Viļņā teica Lietuvas enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

Polijas koncerna "Orlen", kuram pilnībā pieder Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīca Lietuvā, prezidents Daniels Obajteks apliecināja, ka visas nepieciešamās atļaujas vēja parka izveidei ir saņemtas.

Vēja parks atradīsies pie Mažeiķu naftas pārstrādēs rūpnīcas Lietuvas ziemeļrietumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušais gads Igaunijā bija saistīts ar skandālu, kas izcēlās ap naftas produktu tirdzniecības uzņēmumu Olerex. Igaunijas plašsaziņas līdzekļos plaši aprakstīts, kā mazumtirgotājs ticis pieķerts izvairoties pievienot degvielai ar likumu noteikto obligāto bioloģisko piedevu vai biodegvielu.

Skandāls nav norimis arī šajā gadā, tiesvedības turpinās. Latvijā uzņēmumam Olerex pieder degvielas staciju tīkli Kool, 2022.gadā Igaunijas kompānija pārņēma arī 27 no kopumā 29 "Gotika Auto" degvielas uzpildes stacijām.

Atbilstoši Igaunijas presē minētajam, veicot šo pārkāpumu pārkāpumu, uzņēmums guvis nelikumīgu virspeļņu, jo fosilā degviela ir lētāka kā biodegviela. Tādējādi ne tikai nav izpildītas prasības pret vidi bet arī citi nozares uzņēmumi tikuši nostādīti nelabvēlīgos konkurences apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā šodien un rīt notiks Trīs jūru iniciatīvas (TJI) samits un Biznesa forums, kas pulcēs 12 valstu līderus, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA).

Samitu un biznesa forumu apmeklēs arī iniciatīvas stratēģiskie partneri, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvji. Pasākumā tiks meklēti jauni attīstības un sadarbības ceļi reģiona ekonomikas izaugsmei un investīciju piesaistei.

TJI samitu šodien atklās Valsts prezidents Egils Levits. Samita laikā notiks TJI valstu vadītāju, iniciatīvas partneru - ASV, Vācijas un Eiropas Komisija (EK), kā arī Rīgas samita viesu slēgta tikšanās, kurai sekos preses konference.

Paralēli samitam notiks TJI Biznesa forums, kur šodien un otrdien notiks augsta līmeņa valstu, starptautisku institūciju un uzņēmumu pārstāvju diskusijas. Redzamākiem būs Starptautiskā valūtas fonda (SVF), EK, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), Eiropas Investīciju bankas (EIB), Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD), Japānas starptautiskās sadarbības bankas (JBIC), ASV Attīstības finanšu korporācijas (DFC), Latvijas Bankas, Ziemeļu investīciju bankas, TJI Investīciju fonda, kā arī uzņēmumu "Amber Infrastrucutre Group", "Orlen", "Rolls Royce", "Atkins", "Google", "LMT", "Mikrotik" un "Greenergy" pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būtiņģes terminālī pirmajā pusgadā pārkrautās naftas daudzums pieaudzis par 31%

LETA/BNS, 28.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Būtiņģes naftas terminālī pirmajā pusgadā pārkrauts 4,5 miljoni tonnu jēlnaftas, kas ir par 31% vairāk nekā pagājušā gada sešos pirmajos mēnešos, liecina Klaipēdas ostas pārvaldes publiskotie dati.

Pērn terminālī pārkrāva 8,2 miljonus tonnu jēlnaftas, kas bija par 2,6% vairāk nekā 2021.gadā.

Būtiņģes terminālis pieder Polijas kompānijas "PKN Orlen" meitasuzņēmumam "Orlen Lietuva", kas kopš 2006.gada vidus to izmanto vienīgi jēlnaftas importam sev piederošās Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas vajadzībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pie Būtiņģes termināļa noplūdušais piesārņojums, iespējams, sasniegs Latvijas piekrasti

LETA, 09.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Būtiņģes termināļa Lietuvā jūrā noplūdušais piesārņojums, iespējams, sasniegs Latvijas piekrasti, aģentūru LETA informēja Valsts vides dienesta (VVD) sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska.

Pie naftas pārstrādes uzņēmumam "Orlen Lietuva" piederošā Būtiņģes naftas termināļa Baltijas jūrā vakar, 7.februārī, ap plkst.8 notikusi jēlnaftas noplūde, jūrā noplūstot ap 1400 līdz 1800 litru naftas.

Notikuma vietā Lietuvas Jūras spēku meklēšanas un glābšanas kuģis savāca ap diviem kubikmetriem (m3) ūdens-naftas maisījuma, savākšanas darbi turpinās arī šodien, taču šodien daļa piesārņojuma sasniegusi arī Latvijas ūdeņus.

Modelējot turpmāko iespējamo piesārņojuma virzību, iespējams, vieglākās frakcijas šodien pēcpusdienā varētu nonākt Latvijas piekrastē pie Nidas purva Papes dabas parkā.

Par situāciju informēta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un VVD, kas ir aktīvā saziņā ar Lietuvas vides un citām iesaistītajām institūcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs enerģētikā pašlaik burtiski deg jaunu ģenerējošo jaudu jautājums, taču rīcībā pietrūkst ātruma un jau tagad ir skaidrs, ka izvirzītos ambiciozos mērķus paredzētajā laikā neizdosies sasniegt, intervijā atzina Pasaules enerģijas padomes (PEP) Latvijas nacionālās komitejas prezidente Olga Bogdanova.

Viņa norādīja, ka Baltijas valstis līdz šim nekad nav bijušas tik lielā ģenerējošo jaudu deficītā kā pašlaik. Tostarp Igaunija pamazām elektrības ražošanā pārtrauc izmantot degslānekli. Lietuvā kopš Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas visu laiku ir 60-70% ražošanas jaudu deficīts. Arī gāzes stacijas Lietuvā un Igaunijā ir gana vecas. Savukārt enerģijas patēriņš aug.

Vienlaikus Latvijā, lai gan augsta prioritāte ir noteikta jaunu atjaunojamo energoprojektu īstenošanai, praksē neiet tik labi. Ir ļoti daudz pieteikumu, izņemtas tehniskās specifikācijas, bet praktiskās darbības buksē un neiet uz priekšu. Tādēļ, lai gan pieteikto projektu skaits ir liels, attīstība visdrīzāk īpaši strauja nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuvas LTG Cargo veicis izmēģinājuma kravas pārvadājumu uz Igauniju caur Latviju

LETA/BNS, 23.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valsts dzelzceļa kompānijas "Lietuvos geležinkeliai" kravu pārvadājumu meitasuzņēmums "LTG Cargo" piektdien veicis pirmos izmēģinājuma braucienus no Lietuvas caur Latviju uz Valgas dzelzceļa staciju Igaunijā, paziņoja uzņēmumā.

"LTG Cargo" preses pārstāve Kotrīna Dzikaraite-Misjūne ziņu aģentūrai BNS teica, ka uz Igauniju aizvesti 50 cisternu vagoni ar apmēram 5000 tonnām naftas produktu.

Kravas vilciens ceturtdien, 22.februārī, plkst.17.30 devās ceļā no Mažeiķu rajona un Valgā ieradās piektdienas priekšpusdienā.

"LTG Cargo" neatklāja kravas īpašnieku, tomēr Mažeiķu rajonā darbojas naftas importa un pārstrādes kompānija "Orlen Lietuva".

"LTG Cargo" valdes priekšsēdētāja Egle Šime paziņoja, ka uzņēmumam ir visi nepieciešamie sertifikāti no Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūras un Baltijas valstu nacionālajām institūcijām, kas atbildīgas par starptautisko pārvadājumu drošumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli nākamajā biznesa gadā, kas sākas oktobrī, izmantos seši klienti, informēja Lietuvas valsts kontrolētais naftas produktu un LNG termināļu operators "Klaipedos nafta".

Gaidāms, ka 2024.gāzes gadā tiks regazificētas 34 terevatstundas (TWh) LNG, regazifikācijas līmenim saglabājoties šā gada apmērā. Gāzi Klaipēdas terminālim piegādās 34 LNG kuģi un termināļa pakalpojumus izmantos seši klienti, informēja "Klaipedos nafta".

Uzņēmuma komercdirektors Mindaugs Naviks apliecināja, ka Klaipēdas LNG darbība ir raita un gandrīz ar maksimālo jaudu.

Lielāko daļu jeb 24 TWh dabasgāzes nākamajā gadā saņems klienti Lietuvā, Latvijā un Polijā, kuri pērn rezervēja ilgtermiņa LNG termināļa jaudu. Vēl četras TWh jaudas no tūlītējā tirgus tiks piešķirtas nākamgad, balstoties uz nepieciešamību importēt dabasgāzi, lai nodrošinātu izolētu elektrības sistēmas darbību, bet, ja tādas nepieciešamības nebūs, to jaudu varēs izmantot citos dabasgāzes pieprasījuma gadījumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Trīs jūru iniciatīvas biznesa forumā iezīmē ciešāku reģiona ekonomisko sadarbību ar Ukrainu

Db.lv, 21.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20. un 21. jūnijā Rīgā tika aizvadīts Trīs jūru iniciatīvas (3JI) biznesa forums, kurš pulcēja 12 3JI reģiona valstu līderus, iniciatīvas stratēģiskos partnerus, kā arī reģiona un starptautiska līmeņa uzņēmējdarbības un investīciju sektora pārstāvjus.

Atklājot Biznesa forumu, Latvijas Republikas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš uzsvēra, ka šajos apstākļos par ekonomiku nevar runāt atrauti no drošības jautājumiem, tādēļ būtiski kāpināt valstu aizsardzības izdevumus, kas vienlaikus stiprinās arī investoru pārliecību par reģiona attīstības perspektīvām. “Sadarbība Trīs jūru reģionam sniedz jaunas ekonomiskās attīstības iespējas kā arī veido noturīgāku sabiedrību, kas spēj izturēt ārējo spiedienu un agresiju”.

3JI biznesa forumā galvenokārt tika runāts par jaunajiem ekonomiskajiem izaicinājumiem, kurus izraisījis karš Ukrainā. Gan politiskajā gan biznesa līmenī tika panākta vienošanās, ka 3JI valstu savienojamības projektos turpmāk jāiekļauj arī Ukraina. Atbalstu 3JI valstu centieniem pauda arī ASV. "Mēs vēlamies paziņot par 300 miljonu ASV dolāru piešķīrumu Trīs jūru investīciju fondam, tādējādi apliecinot mūsu atbalstu šim reģionam," tā ASV Starptautiskās attīstības finanšu korporācijas izpilddirektors. Skots A. Natans.

Komentāri

Pievienot komentāru