Jaunākais izdevums

Baltijas valstīs enerģētikā pašlaik burtiski deg jaunu ģenerējošo jaudu jautājums, taču rīcībā pietrūkst ātruma un jau tagad ir skaidrs, ka izvirzītos ambiciozos mērķus paredzētajā laikā neizdosies sasniegt, intervijā atzina Pasaules enerģijas padomes (PEP) Latvijas nacionālās komitejas prezidente Olga Bogdanova.

Viņa norādīja, ka Baltijas valstis līdz šim nekad nav bijušas tik lielā ģenerējošo jaudu deficītā kā pašlaik. Tostarp Igaunija pamazām elektrības ražošanā pārtrauc izmantot degslānekli. Lietuvā kopš Ignalinas atomelektrostacijas slēgšanas visu laiku ir 60-70% ražošanas jaudu deficīts. Arī gāzes stacijas Lietuvā un Igaunijā ir gana vecas. Savukārt enerģijas patēriņš aug.

Vienlaikus Latvijā, lai gan augsta prioritāte ir noteikta jaunu atjaunojamo energoprojektu īstenošanai, praksē neiet tik labi. Ir ļoti daudz pieteikumu, izņemtas tehniskās specifikācijas, bet praktiskās darbības buksē un neiet uz priekšu. Tādēļ, lai gan pieteikto projektu skaits ir liels, attīstība visdrīzāk īpaši strauja nebūs.

"Kā valstij mums iztrūkst skata no augšas, mēs labi tiekam galā ar izpildlietām, bet mums iztrūkst stratēģiska virziena. Tādēļ lielie procesi mums buksē," atzina Bogdanova.

Viņa gan pauda, ka problēmas nav vērojamas tikai Latvijā, jo enerģētikā šodien pieņemts lēmums praksē realizējas tikai pēc, apmēram, 10 gadiem. Arī atdeve no ieguldījumiem nāk krietni vēlāk.

"Tādēļ Latvijā un visā Eiropā ir problēmas ar ilgtermiņa stratēģiju, jo vienmēr kaut kādas īstermiņa prioritātes to izšūpo. Protams, ir jāreaģē uz īstermiņa izaicinājumiem, bet jāspēj arī noturēt mugurkauls. Mums pieklibo izlēmība, skaidrība un spēja organizēties. Pašlaik tomēr katrs vairāk lūkojas uz savu pagalmu un trūkst viena diriģenta, kurš visiem tirgus dalībniekiem liktu airēt vienā virzienā," norādīja Bogdanova.

Jau vēstīts, ka Rīgā 11.decembrī notiks PEP Latvijas Nacionālās komitejas rīkota konference par tā saucamās enerģētika trilemmas - drošības, pieejamības un ilgtspējas - jautājumiem, pulcinot plašu nozares ekspertu, politikas veidotāju un enerģētikas uzņēmumu vadītāju loku.

Runātāju vidū būs PEP prezidents Maiks Hovards, Eiropas Parlamenta viceprezidents Roberts Zīle (NA), EURELECTRIC ģenerālsekretārs Kristians Rubijs, NATO Enerģētikas drošības Izcilības centra vadītājs Dariuss Užurkaitis, bijušais Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Andris Piebalgs, Baltijas jūras reģiona valstu enerģētikas ministriju vadības pārstāvji un enerģētikas uzņēmumu vadītāji no AS "Latvenergo", "Esti Energia", AS "Augstsprieguma tīkls", "E.ON", "Orlen", "Gas Grid Finland".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijā ir vairāk nekā 40 000 uztura līdzekļu nemaksātāju

LETA, 22.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir vairāk nekā 40 000 uztura līdzekļu nemaksātāju, intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" teica Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece Olga Bogdanova.

Viņa akcentēja, ka tie ir vīrieši darbspējas vecumā, esot arī skaidrs, ka diez vai viņi strādās vai izdzīvos par minimālo algu.

"Tas nozīmē, ka šī cilvēku grupa mērķtiecīgi meklē, kā iegūt aplokšņu algu," uzsvēra Bogdanova.

Lai strādātu pie ēnu ekonomikas novēršanas, nepieciešams arī vērtēt tos iemeslus, kāpēc cilvēki ir ēnu ekonomikas dalībnieki, akcentēja Bogdanova.

Jau vēstīts, ka tiesu izpildītāji 2023.gadā Uzturlīdzekļu garantijas fonda labā atguvuši 11,54 miljonus eiro.

Pērn salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem samazinājies gan piespiedu izpildei nodoto lietu skaits, gan piespiedu kārtā piedzīto līdzekļu apjoms. Kopumā valsts un citu aizskarto pušu interesēs tiesu izpildītāji pērn atguva 275,95 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

LANĪDA rosina starpnieku pakalpojuma komisijas maksu iekļaut attaisnojamos izdevumos

Db.lv, 19.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA) rosina nekustamo īpašumu nozarē starpnieku pakalpojuma komisijas maksu iekļaut attaisnojamos izdevumos, informē LANĪDA pārstāvji.

LANĪDA valde otrdien tikās ar Finanšu ministrijas (FM) pārstāvjiem, lai pārrunātu ēnu ekonomikas ierobežošanu nekustamo īpašumu darījumos.

Pēc asociācijas aplēsēm tikai aptuveni 20% no darījumiem nekustamo īpašumu nozarē notiek, izmantojot nekustamo īpašumu aģentūras vai izmantojot Ekonomikas ministrijas (EM) reģistrā esošos nekustamo īpašumu starpnieku pakalpojumus. Pārējie darījumu notiek pašu spēkiem, ar juristu konsultantu palīdzību, vai, iespējams, nelegālo mākleru atbalstu, kā rezultātā nav jāveic ne klientu izpētes, ne sankciju pārbaudes atbilstoši Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likuma prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija atbalsta likuma grozījumus, ar kuriem plāno stingrāk kontrolēt lielo valsts kapitālsabiedrību tiesības ziedot daļu peļņas kultūrai un sportam.

Komisija trešdien atbalstīja pēdējos labojumus pirms trešā lasījuma attiecīgajos Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma grozījumos. Grozījumi paredz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ziedošanas tiesības ierobežot, nosakot ziedojumu griestus - līdz 1,5% no pārskata gada peļņas līdzšinējo 20% vietā.

Trešajā lasījumā likumā plānots ieviest labojumus likuma 11.pantā, saskaņā ar kuriem ar Ministru kabineta (MK) rīkojumu veidos valsts kapitālsabiedrību sarakstu, kurām būs tiesības veikt ziedojumu tikai ar valdības atļauju. Tāpat pašvaldībām būs tiesības noteikt šādu ierobežojumu savām kapitālsabiedrībām.

Pašlaik ziedojumus no uzņēmumu peļņas akceptē kapitāldaļu turētājs, kas valsts uzņēmumos ir valsts sekretārs, bet pašvaldību uzņēmumos - pašvaldības izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ievērojami samazina peļņas daļu, no kuras publiskās kapitālsabiedrības var ziedot

LETA, 06.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā, ar kuriem no nākamā gada ievērojami tiks samazināta peļņas daļu, no kuras publiskās kapitālsabiedrības varēs ziedot.

Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību ziedošanas tiesības ierobežotas, nosakot krietni mazākus ziedojumu griestus - līdz 1,5% no pārskata gada peļņas līdzšinējo 20% vietā.

Ar šīm izmaiņām plānots stingrāk kontrolēt lielo valsts kapitālsabiedrību tiesības ziedot daļu peļņas kultūrai un sportam.

Tāpat nolemts, ka ar Ministru kabineta (MK) rīkojumu tiks veidots valsts kapitālsabiedrību saraksts, nosakot, kurām būs tiesības veikt ziedojumu tikai ar valdības atļauju. Un arī pašvaldībām būs tiesības noteikt šādu ierobežojumu savām kapitālsabiedrībām.

Pašlaik ziedojumus no uzņēmumu peļņas akceptē kapitāldaļu turētājs, kas valsts uzņēmumos ir valsts sekretārs, bet pašvaldību uzņēmumos - pašvaldības izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #3

DB, 16.01.2024

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns 2024. - 2027. gadam iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā, un tas ir apjomīgs sistēmas uzlabošanas pasākumu komplekss, kas ne vien paredz pasākumus nodokļu ieņēmumu paaugstināšanai, bet arī kopumā ved pie sistēmiskiem uzlabojumiem dažādās valsts pārvaldes jomās, lai vairotu abpusēju sapratni starp nodokļu maksātāju un valsti.

Dienas Bizness intervijā Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos - Olga Bogdanova.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 16.janvāra numurā lasi:

Statistika

Finanšu situāciju kā nemainīgu atzīst aizvien mazāk

Tēma

Latvija - pasaules līderos rapša sēklu eksportā un rapša eļļas importā

Izaudzē vairāk, nekā spēj pārstrādāt

Aktuāli

Vai bērni mums rūp?

Maksātnespēja

Maksātnespējīgo subjektu kļuvis mazāk

Ilgtspēja

Uzņēmumiem jāsamazina iepakojumam nepieciešamā materiāla daudzums

Pārvadājumi

Dzīve bez kanāliem – tas sarežģīs tirdzniecību

Komentāri

Pievienot komentāru