Jaunākais izdevums

Neskatoties uz Rietumu mudinājumiem neslēgt šādus darījumus, Indijas valsts naftas kompānija "Indian Oil" šonedēļ iegādājusies trīs miljonus barelu jēlnaftas no Krievijas, piektdien paziņoja Indijas valdības amatpersona.

Tā norādīja, ka Indija nav piemērojusi sankcijas darījumiem ar naftu un vēlas turpināt naftas iegādi no Krievijas.

ASV, Lielbritānija un citas Rietumu valstis mudinājušas Indiju izvairīties no Krievijas naftas un gāzes iegādes, ņemot vērā Krievijas sākto karu pret Ukrainu. Indijas mediji ziņoja, ka Krievija piedāvājusi iegādāties tās naftu par 20% lētāk salīdzinājumā ar globālo cenu.

Naftas cenas pēdējo nedēļu laikā strauji kāpušas, radot milzīgu slogu tādām valstīm kā Indija, kas importē 85% no patērētās naftas. Tiek prognozēts, ka naftas pieprasījums šogad pieaugs par 8,2% līdz 5,15 miljoniem barelu dienā, ekonomikai atgūstoties no pandēmijas izraisītajām sekām.

Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki šonedēļ pavēstīja, ka Indija, iegādājoties Krievijas naftu, nepārkāptu ASV sankcijas, bet aicināja Indiju padomāt par to, kur tā vēlas atrasties, kad tiek rakstītas vēstures grāmatas.

Jautāts par Krievijas naftas iegādi, Indijas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis žurnālistiem norādīja, ka daudzas Eiropas valstis importē Krievijas naftu un gāzi.

Viņš atgādināja, ka Indija importē lielāko daļu no naftas, kas tai nepieciešama, un tādēļ pēta visas iespējas globālajā tirgū.

"Nedomāju, ka Krievija bijusi liels naftas piegādātājs Indijai," viņš piebilda.

Indijas lielākā naftas piegādātāja ir Irāka, kas nodrošina 27% no Indijai nepieciešamās naftas. Saūda Arābija piegādā 17%, Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) - 13% un ASV - 9%, vēstīja Indijas ziņu aģentūra "Press Trust of India".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ventspils ostas termināļi noliedz saistību ar Krievijas dīzeļdegvielas jaukšanu

LETA, 13.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi trīs termināļi, kas Ventspils ostā nodarbojas naftas produktu pārkraušanu, - AS "Ventbunkers", SIA "Ventall termināls" un SIA "Ventspils nafta termināls" - noliedz, ka būtu jaukuši Krievijas dīzeļdegvielu ar citas izcelsmes produktu, norādīja uzņēmumu pārstāvji.

Iepriekš "Bloomberg" vēstīja, ka Eiropas enerģētikas uzņēmumi meklē aplinku ceļus, lai saglabātu Krievijas jēlnaftas plūsmu, vienlaikus publiski atsakoties no sadarbības ar Krieviju. Naftas tirgū esot parādījies "Latvijas maisījums" - dīzeļdegviela, kas izskatās kā risinājums, lai piegādātu Krievijas produktu, kas sajaukts ar citas izcelsmes produktu. Kā vieta, kur notiek sajaukšana, "Bloomberg" publikācijā bija minēta Ventspils.

"Ventbunkers" pārstāvji atzīmē, ka saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) ieviestajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju "Ventbunkers" terminālī šobrīd naftas produktu uzglabāšanas un pārkraušanas pakalpojumi netiek sniegti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens pirmdien videokonferencē ar Indijas premjeministru Narendru Modi aicināja Indiju nepalielināt Krievijas naftas iepirkšanas apjomus, ziņoja radiostacija "Radio Brīvība".

Baidens, kurš mēģina izveidot plašāku valstu koalīciju, kas ir pret neizprovocēto Krievijas iebrukumu Ukrainā, videokonferences laikā pateica Modi, ka Indijas pozīcija pasaulē nekļūs stiprāka, paļaujoties uz Krievijas energoresursiem.

"Prezidents skaidri lika saprast, ka viņš neuzskata, ka Indijas interesēs būtu paātrināt vai palielināt Krievijas energoresursu vai citu preču importu," sacīja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki.

Baidens arī pateica Modi, ka ASV var palīdzēt Indijai diversificēt enerģijas avotus.

Kamēr ASV un citas valstis mēģina ierobežot Krievijas peļņu no energoresursu pārdošanas, Indija nesen aktivizēja Krievijas naftas iepirkšanu, bet Modi nav publiski apņēmies atturēties no Krievijas naftas pirkšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Indija noteikusi ierobežojumus cukura eksportam, lai nodrošinātu piegādes iekšzemē un samazinātu inflāciju.

Indija, kas ir pasaulē otra lielākā cukura ražotāja un eksportētāja aiz Brazīlijas, norāda, ka cukura eksports pašreizējā finanšu gadā līdz septembrim tiks ierobežots desmit miljonu tonnu apmērā.

Indija maija vidū jau aizliedza kviešu eksportu, jo ārkārtīgi karstie laikapstākļi martā negatīvi ietekmējuši ražu.

Šāds lēmums izraisīja strauju kviešu cenu kāpumu pasaulē, jo Indija ir pasaulē otrā lielākā kviešu ražotāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāds sakars dabasgāzes krājumu līmenim ar patēriņa cenu pieaugumu?

Mārtiņš Āboliņš, “Citadele banka” galvenais ekonomists, 04.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kaut arī Covid-19 uzliesmojuma dēļ esam nonākuši kārtējā stingrajā mājsēdē, kas, daudzuprāt, atņems jebkādas krāsas jau tā pelēcīgajam rudenim, var gadīties, ka gada beigās teiksim – šis gads ir kā apzeltīts.

Proti, jau tuvākajā nākotnē jutīsim pamatīga dabas resursu cenu pieauguma sekas, kas veicinās pakalpojumu sadārdzinājumu gan nozarēs, ko gaidāmais cenu kāpums ietekmēs tieši, piemēram, elektroenerģijas jomā, gan tajās, kas iespaidu jutīs pastarpināti. Tā notiks ar transporta un loģistikas izmaksām, visa veida ražošanu, pasta un citu pakalpojumu tarifiem u. c. Ekonomikas atgūšanās pēc pandēmijas radītā krituma būs ļoti strauja, taču nenāks par labu iedzīvotāju maciņiem.

Ja skatāmies uz ekonomiku kopumā, tā turpina atkopties no pandēmijas radītā satricinājuma, turklāt negaidīti strauji un vienlīdz dinamiski gandrīz visā pasaulē. Latvijā iekšzemes kopprodukta rādītāji ir atgriezušies pirmspandēmijas līmenī, reģistrētais bezdarbs ir tuvu tam – zem 6%. Jā, satricinājumi bija būtiski, un atkopšanās notiek uz valsts atbalsta, budžeta deficīta un valsts parāda pieauguma rēķina. Vienlaikus patēriņa cenu inflācija ir straujākā, kādu esam piedzīvojuši kopš 2008. gada, tuvojoties 5% robežai. Ražošanas izmaksu kāpums ir vēl apjomīgāks un jau pārsniedz 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija ir nobloķējusi naftas eksportu no Kazahstānas uz Eiropu, paziņojot par negaidītu kritisku avāriju Kaspijas cauruļvada konsorcija jūras terminālī Novorosijskā, ziņo izdevums "Kommersant".

Kaspijas cauruļvada konsorcijs nodrošina naftas eksportu no Kazahstānas, pirmām kārtām uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, kuras atsakās pirkt Krievijas naftu.

Krievijas Enerģētikas ministrija ir paziņojusi, ka vētras dēļ terminālī ir bojātas piestāšanas iekārtas, tāpēc naftas piegādes pasaules tirgum var samazināties par 1 miljonu barelu dienā.

Krievijas kontrolētā Kaspijas cauruļvada konsorcija vadība apgalvo, ka aprīkojuma remonts ilgs līdz diviem mēnešiem, tāpēc naftas pārkraušana eksportam uz Eiropu var apstāties vispār.

"Kommersant" atzīmēja, ka paziņojums par avāriju izskanējis laikā, kad Krievijai noteikto sankciju un Rietumu pircēju nevēlēšanās pirkt Krievijas naftu dēļ Krievijas "Urals" markas nafta jāpārdod ar atlaidi, kas sasniegusi rekordlīmeni - 32,6 ASV dolārus par barelu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas realizācijas pieauguma temps, ņemot vērā augošās pārtikas un degvielas cenas, sabremzēsies, atzīmēja Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas izpilddirektore Ieva Ligere.

Viņa pauda, ka kopējie realizācijas dati par pirmo ceturksni rāda realizācijas pieaugumu par 8,2% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada pirmo ceturksni. Taču pie pieaugošām pārtikas un degvielas cenām realizācijas pieauguma temps sabremzēsies, ko varēja novērot jau aprīlī un maijā.

Ligere skaidroja, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu vienošanās par daļēju Krievijas naftas embargo likumsakarīgi veicina naftas cenu pieaugumu pasaulē, tostarp arī Eiropā.

"Krievijas nafta, kas Eiropā iepriekšējā gadā veidoja apmēram 30%, jāaizvieto ar naftu no citām pasaules valstīm, līdz ar to mainās pieprasījuma tirgus ģeogrāfiskā struktūra," pauda asociācijas izpilddirektore, piebilstot, ka 1.jūnijā jēlnaftas cena "Brent" biržā bija 113 ASV dolāri par barelu, bet 5.jūnijā - jau 121 dolārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Indijas valdība gatavo likumprojektu visu privāto kriptovalodu aizliegumam, pieļaujot tikai dažus izņēmumus, kā arī plāno izveidot regulējumu valsts centrālās bankas emitētai digitālajai valūtai.

Likumprojekts par kriptovalūtu un oficiālās digitālās valūtas regulējumu iekļauts 29.novembra parlamenta sēdes darba kārtība, vēstīja Indijas valsts raidsabiedrība "Prasar Bharati".

Likumprojekts paredz "radīt atvieglotu regulējumu oficiālas digitālas valūtas, kuru emitētu Indijas Rezervju banka, izveidei. Tas arī paredz Indijā aizliegt visas privātās kriptovalūtas, tomēr pieļauj noteiktus izņēmumus, lai veicinātu kriptovalūtas pamata tehnoloģijas attīstību".

Saistībā ar valdības plāniem Indijas kriptovalūtu biržās trešdien kritās "Bitcoin", "Ethereum", "Tether" un citu digitālo valūtu vērtība, vēstīja raidsabiedŗība NDTV.

Pagājušajā nedēļā Indijas premjerministrs Narendra Modi aicināja demokrātiskās valstis sadarboties kriptovalūtu regulējumā, uzsverot, ka tādas valūtas kā "Bitcoin" apdraud jaunākas paaudzes un "var samaitāt mūsu jauniešus", ja tās nonāktu "nepareizajās rokās".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kviešu cena pirmdien Eiropas tirgū sasniedza rekordaugstu līmeni saistībā ar Indijas lēmumu aizliegt kviešu eksportu.

Kviešu cena palielinājusies līdz 435 eiro tonnā.

Indija, kas ir pasaulē otrā lielākā kviešu ražotāja, sestdien paziņoja, ka aizliegs kviešu eksportu, jo ārkārtīgi karstie laikapstākļi martā negatīvi ietekmējuši ražu.

Pasaules stabilitātei ļoti svarīgā kviešu fronte 

Ukrainas fermeriem esot ļoti aizņemtiem, savu tehniku papildinot ar ienaidnieka tankiem un...

Indija skaidro, ka tādēļ tā ir noraizējusies par valsts iedzīvotāju nodrošinātību ar pārtiku.

Kviešu cena pasaules tirgū strauji palielinājusies kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā, kas līdz šim nodrošināja 12% no kopējā kviešu eksporta pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Arī Latvijai arvien vairāk jāpaļaujas uz to, ko varam saražot pašu mājās

Māris Ķirsons, 17.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī Latvijai arvien vairāk jāpaļaujas uz to, ko varam saražot pašu mājās, nevis tikai uz importu, intervijā Dienas Biznesam saka Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Jau Covid-19 pandēmija parādīja, cik viegli ir pārraujamas loģistikas ķēdes, un tādējādi radās līdz tam nepieredzēta situācija, kuru labi saprata PSRS laikos, – deficīts. Piemēram, uzņēmējam Latvijā sava produkta ražošanai nepieciešami 10 komponenti, bet izrādās, ka viena trūkst, tādēļ ražošana ir apturēta, gatavo izstrādājumu piegāde nenotiek, tirgū rodas deficīts. Protams, šāda situācija visskaļāk tika atspoguļota auto industrijā saistībā ar mikroprocesoru deficītu. To, ka šāda situācija perspektīvā nav pieļaujama, ļoti labi saprot Eiropas Savienība, kura jau pērn savā ziņojumā uzskaitīja 137 produktus (izejvielas), no kuru esamības – piegādēm no ārvalstīm – ir atkarīga būtībā visa Eiropa. Un ir jau pirmie projekti par mikroprocesoru ražotnēm Eiropā, lai tādējādi samazinātu ne tikai autoindustrijas, bet arī citu sfēru atkarību no šo svarīgo komponentu piegādēm no Āzijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Primekss iesūdz tiesā būvniecības uzņēmumus par patenta nelikumīgu izmantošanu

Db.lv, 13.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Primekss grupas uzņēmums AS Primeteh ir vērsies tiesā pret diviem būvniecības uzņēmumiem par AS Primeteh patentētā izgudrojuma - kompozītbetona sastāva prettiesisku izmantošanu noliktavas grīdas būvniecībā objektā Rīgā, Ulbrokas ielā, informē Sorainen Latvijas biroja partneris, zvērināts advokāts Andris Tauriņš.

AS Primeteh ir Latvijas un Eiropas patentu īpašnieks izgudrojumam kompozītbetona sastāva grīdu un pamata plātņu ieklāšanai, kas ļauj ieklāt sevišķi plānas bezšuvju grīdas, kas saglabā tādu pašu slodzes nestspēju kā tradicionālās grīdas.

Kopumā visā pasaulē Primekss izgudrojums ir patentēts 47 dažādās pasaules valstīs, tostarp Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Ķīnā, Indijā un citviet.

Uzzinot, ka objekta Ulbrokas ielā 48 būvniecībā, iespējams, tiek izmantots AS Primeteh patentētais izgudrojums, AS Primeteh vērsās tiesā ar lūgumu noteikt pagaidu aizsardzības līdzekli pirms prasības celšanas - aizliegumu diviem būvniecības uzņēmumiem sniegt pakalpojumus, kas ietver kompozītbetona grīdas vai bezšuvju grīdas ieklāšanu, tostarp minētajā objektā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Vācijas elektromotoru ražotājs Hanning Elektro-Werke slēdz meitasuzņēmumu Viļņā

LETA/BNS, 18.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas elektrisko motoru ražotājs "Hanning Elektro-Werke" sācis sava rentablā meitasuzņēmuma "Hanning Vilnius" likvidāciju, piektdien vēstīja lietišķo ziņu portāls "Vz.lt".

Kompāniju Lietuvā, kurā strādā vairāk nekā 500 cilvēku, plānots slēgt līdz gada beigām.

Nerijus Barons, kurš kopš 2017.gada bijis "Hanning Vilnius" vadītājs, tagad iecelts uzņēmuma likvidatora amatā. Barons lēmumu slēgt uzņēmumu pamatoja ar to, ka Lietuva uzņēmuma īpašnieku vērtējumā kļuvusi pārāk dārga.

"Hanning Elektro-Werke" ir 1947.gadā dibināts ģimenes uzņēmums, kura galvenā mītne atrodas Erlinghauzenē..

Meitasuzņēmumu Viļņā Vācijas kompānija izveidoja 2004.gadā. Viļņas uzņēmums koncentrējās uz manuālām un automatizētām tinumu līnijām, kā arī modernām mērīšanas un pārbaudes iekārtām. Uzņēmumam ir arī divas ražotnes Vācijā, kā arī meitasuzņēmumi Rumānijā un Indijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Valdībai savā pārziņā jāpatur meža politika Latvijā

Māris Ķirsons, 13.12.2021

Latvijas Meža sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES Zaļais kurss skars ikvienu meža nozarē strādājošu uzņēmumu, visticamāk, samazināsies koksnes resursu ieguvei pieejamo platību apmērs, tādējādi raisot ķēdes reakciju, tāpēc Latvijai ir jābūt savai zinātniski pamatotai pozīcijai, lai šo izaicinājumu pārvērstu ieguvumos.

Tāds ir Latvijas Meža sertifikācijas padomes organizētās 6. starptautiskās konferences Dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana – veiksmīgas sociālekonomiskās attīstības pamatnosacījums Eiropas Savienības jaunās vides politikas ieviešanas periodā referentu un diskusiju secinājums.

Latvijas Meža sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa uzsvēra, ka tie lēmumi, kuri ir pieņemti un kurus vēl arī tiek plānots pieņemt saistībā ar Eiropas Zaļo kursu, attieksies arī uz Latviju un ietekmēs ļoti daudzus sektorus. Par savu vietu un konkurētspēju šajā jaunajā pasaules sistēmā ir jādomā ne tikai Latvijai, bet arī citām valstīm, kurās ir liels mežu īpatsvars, kurās ir attīstīta meža nozare. “Šajā jomā liela nozīme būs Latvijas zinātniekiem un jo īpaši zinātnē balstītiem secinājumiem par to, kas un kā jādara Latvijā, jo tas, kas ir labs un derīgs kādā dienvidu zemē, kur mežs ir retums, nav un nevar būt piemērojams tādā valstī kā Latvijā, kur meži aizņem vairāk nekā pusi no visas valsts teritorijas,” tā M. Liopa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik veidojas īpaši labvēlīgi apstākļi atjaunojamās enerģijas straujam izaugsmes lēcienam, noskaidrots auditorkompānijas "EY" (agrāk "Ernst & Young") pētījumā "EY Renewable Energy Country Attractiveness Index", kas tiek veikts visā pasaulē jau 58.reizi.

"EY" pārstāvji aģentūrai LETA atklāja, ka patlaban vienlaicīgi dažādi faktori - tirgus pieprasījuma un piedāvājuma situācija, efektīvu tehnoloģiju attīstība, valstu politikas pārmaiņas, vides, sociālo un pārvaldības apsvērumu nozīmes pieaugums sabiedrībā un uzņēmējdarbībā, kā ar investoru gatavība ieguldīt "zaļās" enerģijas jaudu izveidē, sekmē būtisku atjaunojamās enerģijas izaugsmi.

Auditorkompānijas pētījums parāda, ka pērn, neskatoties uz pandēmiju, pasaulē ieguldījumi atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudās pieauga par 2% un sasniedza 303,5 miljardus ASV dolāru, bet atjaunojamās enerģijas jaudu uzstādīšana bija pat par 45% augstāka nekā 2019 gadā, sasniedzot 265 gigavatus (GW), kas ir straujākā izaugsme kopš 1999.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Mākoņi sola bargāku ziemu – tas var padziļināt enerģijas krīzi

Jānis Šķupelis, 28.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijai ievelkoties, dažas pasaules daļas pietuvojušās enerģijas krīzei. Ļoti augsta energoresursu cena vērojama Eiropā. Tāpat arī no Ķīnas tiek saņemtas ziņas, ka vairākām ražotnēm šajā valstī nākas strādāt enerģijas taupīšanas režīmā, kas negatīvi ietekmē tās ekonomikas izaugsmi.

Zināmas bažas saistītas ar to, ka par enerģijas krīzi tiek runāts jau pirms šī ziemas iestāšanās. Parasti mēdz būt tā, ka vajadzība pēc siltuma aukstā laikā nozīmē, ka šim mērķim energoresursi tiek patērēti vairāk. Savukārt šogad, piemēram, Eiropas gāzes uzkrājumi pirms siltināšanās sezonas pilnvērtīgas uzsākšanas bijuši mazāki nekā ierasts. Līdz ar satraukums ir par to, ka gadījumā, ja šī ziema izrādās bargāka, enerģijas cenu un, iespējams, pat piegāžu izaicinājumi var vien vērsties plašumā. Ja tā būs, tad nozīmēs papildu izmaksas un sarežģījumu gan uzņēmumiem, gan patērētājiem.

Vismaz Bloomberg izceļ informāciju, ka mākoņu fronte pasaulei īsti neko labu pagaidām nesola. Proti, esot formējies tā saucamais La Nina fenomens, kas no Klusā Okeāna mēdz pacelt augšā dziļākus un tādējādi aukstākus ūdeņus. Tipiski tas arī mēdz nozīmēt, ka pasaules ziemeļu puslodē temperatūra ir zemāka nekā ierasts. Rezultātā arī Bloomberg izpētījis, ka vairāku valstu meteorologi izsaka brīdinājumus, ka šī tomēr tādējādi varētu būt visai salta ziema.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ilgtspēja un zaļais kurss nozīmē būt soli priekšā citiem

Mārtiņš Zemītis, Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja vietnieks, 20.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen notikušajā ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP26) Glāzgovā pasaules līderi turpināja sarunas par klimata mērķu sasniegšanu, jo tikai kopdarbojoties iespējams ierobežot globālo sasilšanu.

Eiropas Savienības (ES) mērķis ir 30 gados, līdz 2050. gadam, samazināt neto emisijas līdz nullei, sasniedzot klimata neitralitāti. Vērtējot COP26 konferences iznākumu, jāsaka, ka ir panākts progress, bet darbs jāturpina — glāze ir puspilna. Pārliecība par klimata neitralitātes mērķu sasniegšanu joprojām ir dzīva, un mērķi ir izpildāmi. Lai to izdarītu, jāiesaistās it visiem, katram savā līmenī — valstīm, pilsētām, uzņēmumiem un cilvēkiem.

Skaidrs, ka pat 2050. gadā joprojām tiks radītas jaunas oglekļa emisijas. Taču jau šobrīd ir pieejamas tehnoloģijas un nākotnē attīstīsies risinājumi, kas emisijas palīdzēs piesaistīt un noglabāt. Piemēram, lauksaimniecībai un mežsaimniecībai ir liels emisiju piesaistes potenciāls. Lielākā daļa Latvijas pilsētu saprot savus izaicinājumus un ir apzinājušas problēmas emisiju jomā. Piemēram, Rīgas izaicinājums ir ēku siltināšana un transports. Savukārt Liepāja ēku siltināšanā ir pirmrindnieks, līdzīgi kā Valmiera un Ventspils. Šobrīd daudzas Latvijas pilsētas un jaunizveidotie novadi izstrādā savas klimata, enerģētikas un ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, iezīmē savu ceļu uz klimata neitralitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kādu laiku pasaules topa tēma ir klimata pārmaiņas. Arī pasaules varenie šā mēneša sākumā klimata pārmaiņu samitā Skotijā tikušies, lai pārspriestu šos jautājumus un dotu solījumus vēl par izšķirīgāku cīņu pret planētas sakaršanu.

Skaļi paziņojumi biruši kā no pārpilnības raga, lai gan cits stāsts var būt ar to reālu īstenošanu – tas būs ļoti dārgi un nozīmēs apzinātu ekonomiku attīstības bremzēšanu. Sabiedrībām to izjūtot arvien izteiktāk, augs nepatika. Liels uzsvars samitā ir bijis uz ogļu, naftas un dabasgāzes iegūšanas attīstības bremzēšanu.

Šā samita laikā Global Carbon Project nāca klajā arī ar aplēsēm, ka šogad pasaules CO2 emisijas atkal ir sasniegušas to līmeni, kādas tās bija pirms pandēmijas. Jānorāda, ka pagājušajā gadā, Covid-19 vīrusam apstopējot pasaules ekonomiku, tika fiksēts šādu emisiju kritums. Tiek arī rēķināts, ka, lai piepildītu plaši apspriestos Parīzes klimata vienošanās mērķus, pasaules nācijām līdz 2050. gadam katru gadu jāspēj samazināt izmeši tādā apmērā, kādus kopā rada tādas milzīgas tautsaimniecības kā Vācija un Saūda Arābija, raksta Bloomberg.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Lietuvā no sestdienas apturēs sertifikātus, bet ieviesīs citus ierobežojumus

LETA--LRT, 02.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien nolēmusi no sestdienas apturēt nacionālā Covid-19 sertifikāta jeb "iespēju pases" darbību, vienlaikus ieviešot citus ierobežojumus.

Kā pēc valdības sēdes uzsvēruši ministri, "iespēju pase" netiek atcelta pilnībā un valdība to joprojām patur savā risinājumu arsenālā. Tomēr premjerministre Ingrīda Šimonīte izteikusi cerību, ka šā dokumenta darbību vairs nenāksies atjaunot.

Viņa arī atgādinājusi, ka sertifikāta ieviešana pērn ļāva uzņēmumiem pēc karantīnas atsākt darbu, bet vēlāk, saslimstībai atkal pieaugot, deva iespēju darbu neapturēt, kā arī pamudināja daļu cilvēku vakcinēties pret Covid-19.

Kā norādījis veselības ministrs Arūns Duļķis, lēmums par "iespēju pases" darbības apturēšanu pieņemts, jo mainījusies epidemioloģiskā situācija.

"Izplatoties daudz lipīgākajam koronavīrusa omikrona paveidam, risks inficēties joprojām pastāv gan nevakcinētām, gan pilnībā vakcinētām vai pārslimojušām personām, tāpēc "iespēju pases" loma sabiedrības pasargāšanā un Covid-19 izplatības riska mazināšanā būtiski sarukusi," teikts lēmuma pavaddokumentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Pērnes L aizvadījis veiksmīgāko gadu uzņēmuma vēsturē

LETA, 12.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kartupeļu plāksnīšu ražotājs SIA "Pērnes L" pagājušajā gadā strādāja ar 7,133 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 39% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa palielinājusies 3,5 reizes un bija 600 120 eiro, liecina informācija "Firmas.lv".

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2021.gads bija veiksmīgākais gads uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kartupeļu čipsu eksports ir audzis gandrīz trīs reizes. "Pērnes L" eksports aptver vairāk nekā 60 valstu dažādos kontinentos.

Ar Latvijas čipsiem našķojas arī Indijā  

Latvijā cieņā ir tradicionālie čipsi ar krējuma un sīpolu, siera un bekona...

Vienlaikus vadības ziņojumā atzīmēts, ka saistībā ar Covid-19 pandēmiju "Pērnes L" pagājušajā gadā neizdevās piesaistīt viesstrādniekus un sākt ražošanu uz papildu līnijām, tomēr kompānija paredz realizēt šos plānus 2022.gadā, dubultojot kartupeļu čipsu saražoto apmērus, kā arī plānota jaunu ražošanas līniju uzstādīšana.

Tāpat vadības ziņojumā norādīts, ka 2022.gadā "Pērnes L" turpinās aktīvu darbību eksporta tirgū, piedaloties starptautiskās pārtikas produktu izstrādēs dažādās pasaules valstīs. Uzņēmums turpinās darbu arī pie preču zīmes atpazīstamības veicināšanas un izstrādās jaunas garšas čipsus atbilstoši pircēju prasībām dažādos kontinentos.

2020.gadā "Pērnes L" strādāja ar 5,13 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 38,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga 2,1 reizi un bija 170 277 eiro.

Kompānija "Pērnes L" reģistrēta 1992.gadā, un tās pamatdarbības veids ir pārtikas produktu ražošana un vairumtirdzniecība. Uzņēmuma pamatkapitāls ir miljons eiro, bet tās vienīgais īpašnieks ir Laimonis Radziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baidens nolemj laist tirgū 50 miljonus barelu no ASV stratēģiskajām naftas rezervēm

LETA--AFP, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens otrdien paziņoja, ka no valsts stratēģiskajām rezervēm tirgū tiks laisti 50 miljoni barelu naftas, sadarbībā ar citām valstīm cenšoties ierobežot kraso degvielas cenas kāpumu.

"[Naftas] laišana [tirgū] notiks vienlaikus ar citām lielām enerģijas patērētājvalstīm, ieskaitot Ķīnu, Indiju, Japānu, Dienvidkoreju un Lielbritāniju," norādīja Baltais nams.

Indija paziņoja, ka tā no savām stratēģiskajām rezervēm laidīs tirgū piecus miljonus barelu naftas.

ASV valdībā norādīja, ka "šī ir pirmā reize, kad kaut ko tamlīdzīgu darām vienlaikus ar citām" valstīm.

Augsta ranga valdības amatpersona žurnālistiem sacīja, ka rezervēs esošās naftas laišana tirgū sāksies decembra vidū vai beigās. Tāpat esot iespējams, ka valdība arī turpmāk iesaistīsies, lai stabilizētu tirgu.

"Prezidents ir gatavs arī turpmāk nepieciešamības gadījumā rīkoties un izmantot visas savas pilnvaras, lai sadarbībā ar pārējo pasauli saglabātu adekvātu piedāvājumu laikā, kad pārvaram pandēmiju," klāstīja amatpersona.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dīzeļdegvielas piedevas "AdBlue" ražotājs SIA "CrossChem", sadarbojoties ar degvielas uzpildes staciju tīklu "Latvijas nafta", atvēris trīs jaunas pašapkalpošanās "AdBlue" uzpildes stacijas - Siguldā, Piņķos un Grenctālē, informē uzņēmumā.

Investīcijas uzpildes staciju izveidē netiek atklātas.

Sadarbības līgums ar "Latvijas naftu" paredz turpmākajos gados uzstādīt vairāk nekā 25 "AdBlue" uzpildes stacijas visā Latvijā.

Līdztekus "AdBlue" ražošanai, CrossChem veic arī šīs degvielas piedevas ražošanai nepieciešamo iekārtu ražošanu un uzstādīšanu, kā arī attīsta mobilo "AdBlue" uzpildes staciju tīklu, kas šobrīd plešas no Igaunijas līdz pat Horvātijai. Latvijā šobrīd ir 13 šādas stacijas.

"CrossChem valdes priekšsēdētājs Ričards Andersons informē, ka līdz 2025.gadam uzņēmums plāno savu uzpildes staciju tīklu paplašināt līdz 250 "AdBlue" uzpildes punktiem pasaulē. "Latvijas Naftas" tīklam pievienojušās trīs jaunas, kopā sasniedzot astoņas "AdBlue" uzpildes stacijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī Čehija pieprasa izņēmuma statusu Eiropas Komisijas (EK) ierosinātā Krievijas naftas embargo ievērošanā, trešdien pēc valdības sēdes paziņoja Čehijas premjerministrs Petrs Fiala.

Čehija atbalsta sankcijas pret Krieviju, tomēr tai nevajadzētu ciest lielākus zaudējumus nekā cieš Krievija, teica premjers.

Viņš aicināja valstij dot divus vai trīs gadus laika alternatīvu gāzesvadu maršrutu izveidei. Vienlaikus Fiala norādīja, ka pašlaik Čehija ir gatava atbalstīt sankciju paketi.

"Mums par šo jautājumu ir plašas sarunas ar citām Eiropas valstīm," atzina Čehijas premjers.

Pērn puse no Čehijas patērētajiem 6,8 miljoniem tonnu naftas tika ievesti no Krievijas, liecina Čehijas nacionālā statistikas dienesta dati. Pēdējos gados gan Krievijas naftas īpatsvars Čehijā ir sarucis, piemēram, 2009.gadā Krievijas nafta veidoja 70% Čehijas patēriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #8

DB, 22.02.2022

Dalies ar šo rakstu

Tūristu atvešanai Latvijā nepietiek ar skaļiem paziņojumiem. Ir jānovāc birokrātiski šķēršļi. Tā intervijā saka Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidentus Jānis Naglis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 22. februāra numurā:

  • Pandēmija iznīcina uzņēmējdarbību Vecrīgā
  • *Valdes locekļu atbildība – caur tiesu
  • Cancel jeb izslēgšana iepirkumos bez nevainīguma prezumpcijas
  • Nemierīgos laikos pieprasījums būs pēc lielgabaliem
  • Dārgā nafta var apstādināt ekonomiku
  • Uzņēmēja portrets
  • Andrejs Vasiļjevs, SIA Tilde līdzdibinātājs un valdes priekšsēdētājs.
  • Transports un loģistika risina vienādojumus ar daudziem nezināmajiem.

Abonēt ir ērtāk: https://www.dbhub.lv/abone

Meklē arī preses tirdzniecības vietās vai lasi elektroniski: https://www.dbhub.lv/eavize

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas premjere uzsver gāzes starpsavienojuma GIPL īpašo ģeopolitisko nozīmi

LETA/BNS, 05.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas un Lietuvas gāzes starpsavienojuma (GIPL) atklāšana ir nozīmīgas pārmaiņas abu valstu enerģētikas sektorā un īpaša nozīme tam ir pašreizējā ģeopolitiskajā kontekstā, ceturtdien paziņoja Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.

"Lietuvu un Poliju savienojošais GIPL gāzesvads 508 kilometru garumā paplašina Eiropas gāzes tirgu, integrējot Baltijas valstis un Somiju," Šimonīte sacīja ziņu aģentūrai BNS.

"Tas turpina stiprināt reģiona enerģētisko neatkarību no Krievijas gāzes un palielina Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa izmantošanas iespējas," klāstīja Lietuvas premjerministre.

"Krievijas ekonomika un Kremļa režīms ir atkarīgs no tādu energoresursu kā nafta un gāze sniegtajiem ieņēmumiem. Tādēļ jebkāds šāda finansējuma avota samazinājums vai izzušana būtiski ietekmētu Krievijas ekonomiku un tās spēju turpināt finansēt karu Ukrainā," viņa piebilda.

Jau vēstīts, ka ceturtdien svinīgi tiek atklāts Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gāzes embargo paliek kā sankciju rezerves variants, ja Krievijas agresija pieņemsies spēkā

LETA, 01.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas gāzes aizliegums patlaban paliek kā sankciju rezerves variants, ja šīs valsts agresija pieņemsies spēkā, šādi jaunākās Eiropas Savienības atbalstītās sankcijas pret Krieviju vērtēja Eiropas politikas pētījumu institūta pētnieks Aldis Austers.

Nedēļas sākumā samitā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojās par sesto sankciju paketi, kas paredzēs aizliegt vairāk nekā divas trešdaļas Krievijas naftas importa, taču neiekļāva šajā aizliegumā naftas importu pa cauruļvadiem, ņemot vērā Ungārijas iebildumus. Sankcijas netiek vērstas arī pret gāzi.

Austers atzīmēja, ka Krievijas naftas importa daļējs aizliegums ir būtisks solis sankciju jomā, par ko liecināja smagās dalībvalstu sarunas teju mēneša garumā. Atsevišķām bloka dalībvalstīm tas ir salīdzinoši grūti panesams solis, jo īpaši tām, kuras nevar saņemt naftu pa jūtas ceļiem.

"No Eiropas tirgus līdz gada beigām plānots izskaust 90% naftas, kas nāk no Krievijas. Tas ir naftas daudzums, ko dalībvalstis saņem no Krievijas pa jūras ceļiem. Sankcijām netiek pakļauta nafta, kas tiek saņemta no cauruļvada "Družba". Valstis, kas saņem naftu šādā veidā, ir Čehija, Slovākija, Austrija un Ungārija," skaidroja pētnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais degvielas cenu līmenis 2022. gada jūnijā, salīdzinot ar pērnā gada jūniju, palielinājies par 60,3%, sasniedzot augstākās cenas visā to novērojumu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) sniegtā informācija.

Dīzeļdegviela šajā periodā sadārdzinājusies par 64,9%, benzīns - par 57,5%, bet auto gāze - par 30,4%. Līdzīgas tendences ir novērojamas arī lielā daļā citu Eiropas un pasaules valstu, norāda CSP.

“ES noteiktais embargo Krievijas naftai un tās produktiem netiks atcelts ne šodien, ne rīt. Tas nozīmē, ka tirgus dalībniekiem ir jāpārkārto naftas un to produktu iegāde un loģistika, globāli jāmeklē citi piegādes kanāli un atsevišķos pasaules reģionos jāpalielina naftas ieguves apjomi, lai kompensētu Krievijas naftas un to produktu daļu Eiropā. Daudz kas ir atkarīgs arī no OPEC un Amerikas Savienoto Valstu lēmumiem. Jāsaprot, ka no loģistikas izmaksu viedokļa Krievijas nafta un tās produkti Austrumeiropai bija visizdevīgākie. Piegādājot šos produktus no citiem pasaules reģioniem, loģistikas izmaksas neizbēgami pieaugs, atstājot ietekmi uz galaproduktu cenu,” stāsta Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) izpilddirektore Ieva Ligere, atgādinot, ka degvielas cenu pamatā veido trīs komponenti – naftas produkta cena jeb iepirkuma cena, nodokļi un mazumtirdzniecības izmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru