Jaunākais izdevums

Kiberuzbrukums Brazīlijas uzņēmumam JBS, kas ir lielākais gaļas pārstrādātājs pasaulē, daļēji paralizējis ražošanu kompānijas rūpnīcās Ziemeļamerikā un Austrālijā.

JBS par kiberuzbrukumu ASV valdību informējis svētdien, norādot, ka ir aizdomas par to, ka uzbrukums nāk no Krievijas, otrdien paziņoja Baltā nama pārstāvis.

Pēc JBS publiski sniegtās informācijas, pret tās serveriem Ziemeļamerikā un Austrālijā vērsts kiberuzbrukums, kurā izmantots izspiedējvīruss.

Savukārt ASV valdība pavēstīja, ka hakeri pieprasījuši izpirkuma maksu un ka JBS informējusi, ka prasība nākusi no kriminālas organizācijas, kas, domājams, bāzēta Krievijā.

Kiberuzbrukuma dēļ apturēts darbs piecās JBS rūpnīcās ASV un vienā rūpnīcā Kanādā. Būtiski traucēta arī ražošana Austrālijā.

Otrdienas vakarā (trešdienas rītā pēc Latvijas laika) JBS izplatīja paziņojumu, kurā teikts, ka panākts būtisks progress kiberuzbrukuma seku likvidēšanā un ka lielākā daļa rūpnīcu, kurās apturēta ražošana, trešdien atsāks strādāt.

"Mūsu sistēmu darbība atjaunojas un mēs netaupām resursus cīņā pret šiem draudiem," uzsvēris JBS meitasuzņēmuma ASV vadītājs Andrē Nogeira.

Jau ziņots, ka maijā kiberuzbrukums, kurā tika izmantots izspiedējvīruss, pārtrauca ASV lielākā degvielas cauruļvadu sistēmas "Colonial Pipeline" darbību. Kad "Colonial Pipeline" hakeriem samaksāja 4,4 miljonus dolāru, tā saņēma atšifrēšanas instrumentu. Domājams, ka arī šo uzbrukumu veikušie hakeri atrodas Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņujorkas sabiedriskā transporta pārvalde trešdien apstiprināja, ka noticis kiberuzbrukums tās datorsistēmām.

Pārvaldes izplatītajā paziņojumā teikts, ka tā saņēmusi brīdinājumu no Federālā izmeklēšanas biroja un citām valdības iestādēm, ka apdraudētas trīs no 18 pārvaldes datorsistēmām.

Sabiedriskā transporta pārvalde uzsvērusi, ka tā kiberuzbrukumu ātri novērsusi, sensitīva informācija nav nozagta un transporta darbs nav traucēts.

Hakeri pierāda, ka var ietekmēt arī pārtikas drošību 

Šīs nedēļas notikumi ir kārtējais atgādinājums tam, ka mūsdienās milzīgus izaicinājumus uzņēmumiem...

Par kiberuzbrukumu, kas noticis aprīlī, vairākas stundas iepriekš ziņoja laikraksts "The New York Times". Tas vēstīja, ka uzbrukums saistīts ar Ķīnu.

Vēlāk izplatītajā sabiedriskā transporta pārvaldes paziņojumā Ķīna nav pieminēta.

Jau vēstīts, ka šonedēļ kiberuzbrukums Brazīlijas uzņēmumam JBS, kas ir lielākais gaļas pārstrādātājs pasaulē, daļēji paralizēja ražošanu kompānijas rūpnīcās Ziemeļamerikā un Austrālijā.

Kiberuzbrukums pasaulē lielākajam gaļas pārstrādātājam  

Kiberuzbrukums Brazīlijas uzņēmumam JBS, kas ir lielākais gaļas pārstrādātājs pasaulē, daļēji...

Savukārt maijā kiberuzbrukums pārtrauca ASV lielākā degvielas cauruļvadu sistēmas "Colonial Pipeline" darbību. Kad "Colonial Pipeline" hakeriem samaksāja 4,4 miljonus dolāru, tā saņēma atšifrēšanas instrumentu.

Par uzbrukumiem JBS un "Colonial Pipeline" tiek turēti aizdomās hakeri no Krievijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs nedēļas notikumi ir kārtējais atgādinājums tam, ka mūsdienās milzīgus izaicinājumus uzņēmumiem un tautsaimniecības funkcionēšanai svarīgām industrijām var sagādāt noziedznieki digitālajā vidē.

Šonedēļ hakeru uzbrukums skāra pasaulē pašu lielāko gaļas pārstrādātāju JBS, kas bija spiests pievērt gandrīz visas savas ASV liellopu gaļas pārstrādes vietas. Turklāt uzbrukums skāra arī kompānijas infrastruktūru Kanādā un Austrālijā. Šīs nedēļas vidū pieejamā informācija liecināja, ka uzņēmumam gan tomēr ir izdevies atjaunot lielu daļu no savas darbības.

Šāds uzbrukums noticis tikai trīs nedēļas pēc tam, kad no ierindas hakeri ar izspiedējvīrusa palīdzību izsita ASV pašu lielāko naftas produktu cauruļvadu, kuru operēja Colonial Pipeline. Tā rezultātā uz vairākām dienām tika apturēta tā darbība. Attiecīgi ASV palēcās arī degvielas cena.

ASV cauruļvadu tīkls hakeriem samaksājis 4,4 miljonus dolāru lielu izpirkumu 

ASV lielākā degvielas cauruļvadu sistēma "Colonial Pipeline" hakeriem samaksājusi 4,4 miljonus dolāru...

Šie uzbrukumi liecina, ka arvien lielākā mērā kibernoziedznieku grupējumi savus ieročus notēmējuši uz izejvielu tirgu un izšķirīgu infrastruktūru. Faktiski viens ievērojams uzbrukums bijis enerģijas infrastruktūrai, kas liek uzdot jautājumus, cik patiesībā drošas ir šādas piegādes. Savukārt uzbrukums JBS ir mājiens ar mietu tam, ka nedrošas var izrādīties pat pārtikas piegādes. JBS ASV gadījumā ir atbildīga par piekto daļu no šīs valsts cūkgaļas pārstrādāšanas un ceturto daļu no liellopu gaļas pārstrādāšanas.

Kiberuzbrukums pasaulē lielākajam gaļas pārstrādātājam  

Kiberuzbrukums Brazīlijas uzņēmumam JBS, kas ir lielākais gaļas pārstrādātājs pasaulē, daļēji...

Mūsdienās uzņēmumu darbība lielā mērā ir digitalizēta. Tam ir savi labumi, lai gan pie kādiem ieguvumiem kaut kas dažkārt ir arī jāatdod - šajā gadījumā digitālā drošība. Faktiski robežas starp digitālo un fizisko pasauli turpinās noārdīties, un arī noziegumi pārceļas uz tiešsaisti. Turklāt, attīstoties tehnoloģijām, noziedzniekiem ir iespēja tikt klāt pie arvien gudrākiem un izsmalcinātākiem rīkiem, lai sasniegtu rezultātu. Tiek pat ziņots, ka mūsdienās pat visai izsmalcinātus uzbrukumus esot iespējams automatizēt.

Noticis kiberuzbrukums Ņujorkas sabiedriskā transporta sistēmai 

Ņujorkas sabiedriskā transporta pārvalde trešdien apstiprināja, ka noticis kiberuzbrukums tās...

Pagaidām pārsvarā tiek norādīts, ka aiz šī konkrētā JBS uzbrukuma stāv hakeri no Krievijas. Arī šajā gadījumā uzbrukums esot ietvēris izspiešanas elementus. Colonial Pipeline gadījumā uzņēmums izšķīrās hakeriem bitkoinos samaksāt aptuveni 4,4 miljonus ASV dolārus. “Virtuālās izspiešanas sekas ikviens varēs sajust arvien vairāk un vairāk, jo šīs jomas censoņi kļūs nekaunīgāki un agresīvāki,” The Wall Street Journal teic arī kiberdrošības uzņēmuma FireEye pārstāvji.

Var spekulēt par to, cik labi vai slikti šādiem uzbrukumiem būtu sagatavoti Latvijas uzņēmumi un institūcijas un kā tas varētu ietekmēt mūsu valstij izšķirīgi svarīgu infrastruktūru. Jau rakstīts, ka kiberuzbrukumu diemžēl uz savas ādas pagājušajā rudenī izbaudīja arī Dienas Bizness. Septembra pirmajā pusē tika nozagta. Db.lv Facebook mājas lapa. Tad sekoja gara un piņķerīga cīņa par šīs mājas lapas atgūšanu. Db.lv zādzības gadījumā fascinēja ar mūsu pašu policijas atbilde, kas faktiski norādīja, ka neko nevar darīt – pat ierosināt lietu.

Tas lika domāt par to, ka arī pašai valstij, kura formāli aktīvi mēģina klārēt, cik svarīga tai ir informācijas telpas kvalitāte un tā tālāk, patiesībā ir dziļi vienalga par to, kas notiek ar kādu vēl pagaidām atlikušo tās privāto mediju. Lai nu kā - notiekošais liek domāt: ja interneta vidē notiek kāda problēma, pamatā ar to cilvēks vai uzņēmums te draud palikt pilnīgi viens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas premjers Mateušs Moraveckis otrdien paziņojis par jaunas aģentūras izveidošanu cīņai ar kibernoziedzību.

"Nepaiet ne diena, kad mēs nedzirdētu par uzbrukumiem, kas tiek organizēti no dažādām pasaules daļām, bieži vien iedvesmojoties no Krievijas vai citām austrumu valstīm," sacīja Moraveckis.

Polijas iekšlietu ministrs Marjušs Kaminskis paziņoja, ka aģentūra ar pilnu jaudu sāks darboties ap 2025.gadu un nodarbinās aptuveni 1800 cilvēku.

Jūnijā Polijas valdība paziņoja par līdz šim nepieredzētu un plaša mēroga kiberuzbrukumu Polijas politiķu e-pasta kontiem.

Daļa vēstuļu vēlāk tika nopludinātas vietnē "Telegram".

Polijas valdošās nacionālkonservatīvās partijas "Likums un taisnīgums" līderis Jaroslavs Kačiņskis tolaik paziņoja, ka kiberuzbrukums nācis no Krievijas un tā mērķis bijis destabilizēt Poliju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas pārtikas produktu ražošanas un lauksamniecības uzņēmums "Linas Agro Group", kura grupas uzņēmums ir Latvijas gaļas ražotājs AS "Putnu fabrika Ķekava", nākamgad plāno ražot savu elektroenerģiju no atjaunīgiem resursiem, informē uzņēmums.

"Ilgtspējīga un videi draudzīga ražošana kļuvusi par svarīgu konkurences priekšrocību. Gan mūsu patērētāji, gan biznesa partneri Baltijas un Skandināvijas valstu reģionā sagaida, ka produkti tiks ražoti ilgtspējīgi un atbildīgi. Tas jo sevišķi būtiski ir Skandināvijā, kur ilgtspējas prasības kļūst aizvien augstākas," norāda AS "Putnu fabrika Ķekava" valdes priekšsēdētājs un AB "Linas Agro Group" valdes priekšsēdētāja vietnieks Andrijus Pranckevičs.

A.Pranckevičs skaidro, ka ilgtspējas sasniegšana ražošanā iesaistītiem uzņēmumiem nav viegls uzdevums. "Lai arī putnu gaļas ražošana pasaulē ir būtiski mainījusies kopš "Putnu fabrikas Ķekava" izveides 1967. gadā, un vienāda apjoma vistas gaļas ražošanas radītā ietekme uz vidi kopš tā laika jau ir samazināta par 50 %, pārtikas produktu ražošanas nozarei joprojām nepieciešams liels enerģijas un ūdens apjoms. Piemēram, mūsu putnu gaļas ražošanas uzņēmumi ik gadu patērē vairāk nekā 23 000 megavatstundu (MWh) elektroenerģijas, vairāk nekā 700 000 m3 ūdens un 80 000 MWh gāzes. Šobrīd mēs lūkojamies pēc ilgtspējīgākiem resursiem un nākotnē centīsimies samazināt enerģijas patēriņu, un kļūt par elektroenerģijas ražotājiem," saka A.Pranckevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas pārstrādes uzņēmums SIA "Rēzeknes gaļas kombināts" uzsācis produktu ražošanu vegāniem, kuru pamata sastāvdaļa ir zirņu olbaltumvielas.

Šobrīd jau ne tikai vegāni un veģetārieši, bet ikviens cilvēks rūpīgāk plāno savu ēdienkarti, cenšoties to padarīt maksimāli veselīgu un dabai draudzīgu, tāpēc uzņēmums spēris soli arī šajā virzienā.

Sekojot aktuālajām uztura tendencēm pasaulē, jau pavasarī uzņēmums sāka produktu līnijas ražošana ar zīmolu "Rāznas", kas radās, vadoties pēc pasaulē aktuālās diētu tendences - fleksitārisma - pamatprincipiem, gaļas produktiem pievienojot teksturētus pelēkos zirņus un tādējādi padarot šos produktus uzturvielām bagātīgākus.

Lai arī pasaulē veģetāriešu ir ap 6%, bet vegānu ap 4%, vegānos produktus izvēlās ne tikai vegāni, bet arī fleksitārieši, kas sava uztura pamatā izvēlas augu valsts uzturu, reizēm iekļaujot arī gaļu. Analītikas uzņēmumi paredz, ka vegāniskās pārtikas tirgus ik gadu pasaulē pieaugs par 10%, īpaši augstus rādītājus uzrādot ASV. Dažos avotos minēts, ka šogad lielākais pieprasījums vegānisko pārtikas produktu grupā - ap 50% - vērojams tieši pēc gaļas alternatīvām un saldētām gatavām maltītēm, norāda uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi vienu miljonu eiro bioloģiskajai šķirnes gaļas liellopu audzēšanas saimniecībai SIA Rukši liellopu barības novietņu būvniecībai un ceha pārbūvei.

Ar saņemto finansējumu SIA Rukši, kas galvenokārt nodarbojas ar gaļas liellopu šķirņu audzēšanu, veiks pārstrādes rūpniecības pārbūvi, tajā izveidojot kautuvi un gaļas pārstrādes cehu.

Vienlaikus aizdevums palīdzēs pabeigt liellopu barības novietnes būvniecību 2000 kvadrātmetru platībā. Atlikusī summa tiks izmantota uzņēmuma darbības nepārtrauktības nodrošināšanai.

SIA Rukši ganāmpulku veido 750 liellopi, no kuriem 250 ir zīdītājgovis un septini vaislas buļļi, savukārt pārējo ganāmpulku sastāda dažāda vecuma un dzimuma jaunlopi, kas paredzēti nobarošanai vai pēcnācēju radīšanai. Uzņēmums ieguvis šķirnes saimniecības statusu un tajā tiek iegūti augstvērtīgi Herefordas tīršķirnes liellopi. Papildu liellopu audzēšanai un to gaļas tirdzniecībai liellopu gaļas patērētājiem, SIA Rukši apsaimnieko arī 700 hektārus lauksaimniecībā izmantojamās zemes, bet 2016. gadā saņēma bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu pasaulē ievērojami draudi vienā mirklī var atnākt no digitālās vides.

Šā mēneša pirmajā pusē tam spilgts atgādinājums bija kiberuzbrukums ASV pašam lielākajam naftas produktu cauruļvadam, kuru operēja Colonial Pipeline. Tā rezultātā uz vairākām dienām tika apturēta tā darbība. Attiecīgi ASV palēcās arī degvielas cena.

Nupat Colonial Pipeline plūsmu pa minēto cauruļvadu ir izdevies atjaunot, lai gan pats fakts, ka šādi var tikt apturēta pasaules ietekmīgākajai valstij izšķiroša infrastruktūras darbība, vien ir ko vērts.

Uz šīs nedēļas otro pusi jau arī bija zināmas atsevišķās sīkākas minētā uzbrukuma detaļas. Proti, Colonial Pipeline kiberuzbrukumā sevi pieteica tā saucamais izpiedējvīruss (ransomware). Faktiski tādā vienkāršotā izpratnē tas nozīmē situāciju, kad cietušie vairs nevar lietot savas viedās tehnoloģijas, ja uzbrucējam nepārskaita kādu konkrētu naudas summu. Attiecīgi arī šajā gadījumā, piemēram, The Wall Street Journal ziņo, ka tam pieejamā informācija liecina, ka galu galā Colonial Pipeline, lai atgūtu kontroli pār uzņēmuma datoru sistēmām un tādējādi atjaunotu naftas produktu padevi pa cauruļvadu, izpiedējvīrusa "palaidējiem" samaksāja viņu pieprasītos aptuveni piecus miljonus ASV dolārus. Maksājums esot veikts kriptovalūtās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Argentīna uz trīsdesmit dienām pārtraukusi liellopu gaļas eksportu, lai samazinātu cenu pieaugumu pašmāju tirgū.

"Tā kā pieaug liellopu gaļas cena iekšējā tirgū, valdība nolēmusi veikt virkni pasākumu, kuru nolūks ir regulēt šo sektoru, ierobežojot spekulāciju," teikts Argentīnas prezidenta kancelejas pirmdien izplatītajā paziņojumā.

Uz 30 dienām aizliegts arī liellopu ādu eksports.

Argentīna ir viena no lielākajām liellopu gaļas eksportētājām pasaulē. 2020.gadā tā eksportēja 819 000 tonnu liellopu gaļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemkopības ministrija (ZM) no tās pārraudzībā esošajām nozarēm Covid-19 seku mazināšanai iepriekš piešķirtajiem 45,5 miljoniem eiro pārtikas ražotājiem novirzīs 25,5 miljonus eiro, otrdien nolēma valdība.

ZM skaidroja, ka gan Latvijas, gan eksporta lauksaimniecības un pārtikas tirgū joprojām ir spēkā dažādi ierobežojumi, kas saistīti ar Covid-19 izplatības mazināšanu. Tirgus tendences liecina, ka situācija saglabājas nestabila un jūtīga ne tikai cūkgaļas un mājputnu gaļas nozarē, bet arī liellopu audzēšanas un citās nozarēs, tostarp dārzkopības kultūru audzēšanas un zivsaimniecības nozarēs.

Izmaiņas paredz, ka Ministru kabineta rīkojumā turpmāk netiks izdalītas atsevišķas lauksaimniecības nozares, bet paredzēta kopējā finansējuma aploksne 25,5 miljonu eiro apmērā būs paredzēta atbalstam pārtikas ražotājiem.

Izmaiņas veiktas, lai nodrošinātu nepieciešamo elastību gadījumos, kad Covid-19 izplatības ietekmē tirgus situācijas pasliktināšanās dēļ būtu nepieciešama ātra rīcība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Hakeri nozaguši 1,4 miljonu cilvēku personas datus no Covid-19 testiem Parīzē

LETA--AFP, 16.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hakeri nozaguši personas datus par 1,4 miljoniem cilvēku, kas 2020.gada vidū veica Covid-19 testus Parīzes reģionā, trešdien pavēstīja slimnīcu amatpersonas Francijas galvaspilsētā.

Amatpersonas sacīja, ka trešdien iesniegušas sūdzību Parīzes prokuratūrai pēc tam, kad 12.septembrī bija apstiprinājušas, ka vasarā noticis šāds kiberuzbrukums.

Hakeri nozaga testēto cilvēku identitātes datus, sociālās apdrošināšanas numurus un kontaktinformāciju, šo testu veikšanā iesaistīto veselības darbinieku identitātes datus un kontaktinformāciju, kā arī testu rezultātus. Cita medicīniska informācija netika nozagta.

"Nozagtās lietas attiecas uz 1,4 miljoniem cilvēku, gandrīz tikai saistībā ar testiem, kas veikti 2020.gada vidū" Parīzes reģionā, paziņoja slimnīcu organizācija.

Zādzības skartie "tiks individuāli informēti tuvākajās dienās".

Fakti par šo zādzību tika paziņoti arī Francijas datu uzraudzības organizācijai CNIL un Francijas Nacionālajai informācijas sistēmu drošības aģentūrai (ANSSI).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Veikalu tīkla paplašināšanā Forevers investēs 250 000 eiro

Db.lv, 09.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 250 000 eiro, pašmāju gaļas pārstrādes uzņēmums “Forevers” paplašina un modernizē savu tirdzniecības ķēdi, līdz gada beigām plānojot atvērt vēl 10 jaunus veikalus.

Tādējādi tirdzniecības vietu skaits kopumā sasniegs 120 veikalus. Par spīti Covid-19 nestajiem izaicinājumiem, “Forevers” turpina stiprināt savas pozīcijas specializēto gaļas veikalu segmentā, kur pieprasījums pēc daudzveidīga gaļas sortimenta saglabājas nemainīgi augsts. Uzņēmums atzīst, ka pandēmija stimulējusi kāpināt darbības efektivitāti, ieviešot “777” principu - tas paredz, ka gan ražošana un loģistika, gan arī tirdzniecība tiek nodrošināta septiņas dienas nedēļā.

“Strādājot septiņas dienas nedēļā, esam kāpinājuši “Forevers” ražošanas kapacitāti, pārsniedzot 60 tonnu saražotās produkcijas dienā. Ar šādu jaudu spējam nodrošināt savu klātbūtni arī attālos Latvijas reģionos, kur līdz šim mūsu pārstāvniecība nav vai ir nepietiekama faktiskajam pieprasījumam. Izvērsta produkcijas realizācija ļauj pielāgoties tirgus vajadzībām un reaģēt kā uz pircēju pieprasījumu, tā arī atsauksmēm,” informē “Forevers” vadītājs un vienīgais īpašnieks Andrejs Ždans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rimi Latvia atklājis jauno, 2788 kvadrātmetru plašo centralizēto kulinārijas un gaļas produktu ražošanas virtuvi Rīgā, A. Deglava ielā, kas apgādās visus Rimi veikalus Latvijā ar gatavajiem ēdieniem, informē uzņēmums.

Šis stratēģiski nozīmīgais solis ļaus automatizēt ražošanu un būtiski palielināt efektivitāti, dienā saražojot līdz pat 18 tonnām salātu, kulinārijas un gaļas izstrādājumu. Vienlaikus tas nozīmē arī vienotu kvalitātes kontroli un ilgtspējīgu ražošanu ar samazinātiem pārtikas atlikumiem.

Centralizētajā virtuvē nodarbināti vairāk nekā 150 darbinieku, kuri vienuviet nodrošina pilnu ražošanas ciklu – no izejvielu uzglabāšanas līdz gatavo produktu iepakošanai un marķēšanai. Uzņēmums norāda, ka šāda pieeja sniedz iespēju veikt striktu ražošanas procesu kontroli un monitoringu, attiecīgi izpildot nozarē augstākās pārtikas drošības un kvalitātes prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē dažādu aktīvu cena nemaz nedomā skatīties atpakaļ. Straujš cenu pieaugums jau kādu laiku vērojams arī pārtikai.

Piemēram, Apvienoto Nāciju nupat publicētie dati apliecina, ka globālā mērogā aprīlī turpinājusies pārtikas cenu izaugsme. Proti, sulu mēnesī organizācijas apkopotā FAO pārtikas cenu indeksa vērtība, salīdzinājumā ar martu, pieaugusi vēl par 1,7%. Tas nozīmē, ka pārtika gada laikā pasaulē kļuvusi jau par 30,8% dārgāka. Minētā indeksa vērtība nu ir palielinājusies līdz augstākajam līmenim kopš 2014. gada.

Par ceturto daļu gada laikā sadārdzinājusies piena produktu cena. Savukārt graudaugi un gaļa kļuvusi attiecīgi par 26% un 5,4% dārgāka. 12 mēnešos dubultojusies augu eļļu cena, bet cukuru cena palēkusies teju par 60%.Pieprasījums pēc pārtikas izejvielām pasaulē ir saglabājies visai spēcīgs, bet to piedāvājums ne vienmēr izskatījies pārliecinošs. Liela loma, lai būtu labvēlīgs fons vispārējam cenu pieaugumam, ir arī pasaules valdību un centrālo banku ekonomikas stimuliem. Visi gaida patērētāju (kuru uzkrājumi pandēmijā ievērojami auguši) tēriņu atjaunošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cukurs vēl dārgāks; par trešdaļu palēkusies arī pārtikas cena kopumā

Jānis Šķupelis, 06.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē dārgāks pandēmijas laikā kļuvis vesels lērums izejvielu, tai skaitā arī cukurs.

Nupat tā cena ASV preču biržā sasniegusi teju 20 ASV dolāra centus par mārciņu, kas ir visvairāk četros gados. Strauji - līdz gandrīz 500 ASV dolāriem par tonnu – pieaugusi arī baltā cukura cena Londonas preču biržā. Kopš šā gada sākuma cukurs tur kļuvis par 16% dārgāks.

Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 37% apmērā. Var vien lēst, ka arī šāda cukura vērtības palielināšanās spēlēs par labu tam, lai turpinātu augt dažnedažādu citu pārtikas preču cena.

Cukura deficīts

Pamatā cukura cenas nesenajam lēcienam enerģiju piešķīluši slikti laika apstākļi Brazīlijā, kas visai pārliecinoši ir pasaulē lielākā šīs pārtikas izejvielas eksportētāja. Cukurniedru audzēšanas reģionus šajā valstī skārušas netipiski bargas salnas. Tas sabojājis esošās cukurniedres, negatīvi ietekmējis to augšanas procesu un mazinājis cukura īpatsvaru tajās. Šādas salnas nākušas pavisam nelaikā, kur cukurniedru fermeriem jau pirms tam nācās cīnīties ar lielu sausumu, kas arī negatīvi bija ietekmējis ražu (DB jau rakstījis, ka šīs pašas salnas lielas problēmas sagādājušas kafijas fermeriem).Rezultātā šobrīd Starptautiskā Cukura organizācija (ISO) lēsusi, ka šogad globālais cukura patēriņš tā piedāvājumu pārsniegs par četriem miljoniem tonnām. Tādējādi jau otro gadu pasaule dzīvošot šīs saldās izejvielas deficīta apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada otrajā ceturksnī ir notikušas būtiskas svārstības pārtikas produktu cenās, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Sakarā ar jaunās ražas ienākšanu tirgū vai krājumu beigšanos, vislielākās cenu svārstības bija augļiem un dārzeņiem. Lielākais cenu pieaugums otrajā ceturksnī bija galviņkāpostiem par 89% no 0.40 eiro/kg šī gada martā līdz 0.75 eiro/kg šī gada jūnijā, burkāniem par 83% no 0.47 eiro/kg līdz 0.85 eiro/kg, galda bietēm par 77% no 0.31 eiro/kg līdz 0.55 eiro/kg.

Savukārt vislielākais cenu samazinājums šajā periodā ir bijis importa gurķiem par 70% no 5.69 eiro/kg līdz 1.71 eiro/kg, ķiršiem par 64% no 16.99 eiro/kg līdz 6.17 eiro/kg, vietējiem tomātiem par 48% no 6.06 eiro/kg līdz 3.14 eiro/kg, importa zemenēm par 27% no 7.61 eiro/kg līdz 5.48 eiro/kg.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne tikai Latvijā, bet visā Eiropas Savienībā lauksaimniecība atrodas lielu pārmaiņu priekšvakarā, par to ieviešanas ātrumu gan vēl pāragri runāt, jo visos līmeņos turpinās diskusijas.

Intervijā Dienas Biznesam zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norāda, ka Eiropas Savienība ir izvirzījusi ļoti ambiciozus mērķus: samazināt augu aizsardzības līdzekļu un minerālmēslu lietošanu, cenšoties padarīt pārtiku bioloģiskāku, un vienlaikus samazināt siltumnīcu gāzu emisijas zemes apsaimniekošanā un lauksaimniecībā. Pašlaik svarīgākais ir izstrādāt šo mērķu iedzīvināšanas risinājumus un rast atbalsta mehānismus to sasniegšanai.

Kāda pašlaik ir situācija lauksaimniecībā Latvijā uz ES, Baltijas fona?

Kopējo situācijas novērtējumu ir salīdzinoši grūti sniegt, jo katrai lauksaimniecības nozarei ir savas stiprās un arīdzan vājās puses. Turklāt pat Latvijas mērogā ir ļoti atšķirīga situācija reģionu griezumā – gan pēc saražotās produkcijas apjoma, gan pēc saimniecību lieluma, gan pēc to ienākumiem un pat darbības jomām. Ja raugās uz lauksaimniecības produkcijas izlaidi, tad kopš Latvijas iestāšanās ES 2004. gadā tā ir pieaugusi vairāk nekā divas reizes, kas ir visstraujākā izaugsme visā Eiropas Savienībā. Vienlaikus ir cits parametrs, kurā Latvija būtiski atpaliek.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtas, Bitcoin faktors un to nākotne

Dainis Gašpuitis, AS "SEB banka" ekonomists, 14.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūtu un Bitcoin vērtība pēdējā gada laikā strauji augusi un tās sākušas nostiprināties kā aktīvu klase, kuru pieņem arvien vairāk investoru un uzņēmumu. Kriptovalūtu nākotne izskatās daudzsološa, taču tām vēl jāpārvar daudzi šķēršļi, pirms kļūt par nozīmīgu finanšu sistēmas daļu.

Pirmām kārtām ir vajadzīga tirgus regulēšana. Tomēr maz ticams, ka neatkarīga kriptovalūta, piemēram, Bitcoin, varētu apdraudēt tradicionālās valūtas. Bet Bitcoin var turpināt attīstīties kā alternatīva tradicionālajiem aktīviem, piemēram, zeltam.

2020. gadā, palielinoties riska apetītei un finanšu tirgiem atgūstoties, vienas no lielākajām ieguvējām bija kriptovalūtas, īpaši Bitcoin. No zem 5000 USD 2020. gada martā Bitcoin cena šī gada aprīlī jau pārsniedza 63000 USD, bet šobrīd jau noslīdējusi līdz nedaudz zem 50000 USD. Papildus spēcīgajai riska apetītei Bitcoin ir guvusi labumu no pieaugošajām bažām, ka masveidīgā naudas drukāšana mazinās tradicionālo valūtu vērtību gan arī, ka atzīti investori un uzņēmumi ir sākuši ieguldīt kriptovalūtās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pēdējās desmitgades esam dzīvojuši zemas inflācijas periodā

Ģirts Rungainis, uzņēmējs un finansists, 03.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādas prognozes liecina, ka gaidāms cenu kāpums dabas resursiem un dažādiem ražošanas procesā nepieciešamajiem materiāliem, piemēram, plastikāta materiāliem aptuveni 12%, papīram – 12%, elektrībai – 42%.

Lai prognozētu, cik liels un ilgs cenu pieauguma periods gaidāms, vispirms jāsaprot, kas ietekmē cenu svārstības dažādās nozarēs un kādu iespaidu tās var radīt uz plaša patēriņa preču cenām?

Ir dažādi veidi, kā raudzīties uz inflāciju, un, ņemot vērā, ka šis process lielākā vai mazākā mērā ietekmē ikvienu, par to vienmēr būs diskusijas. Jau ekonomists Džons Meinards Keinss, kurš inflāciju dēvēja par monetāru fenomenu, norādīja, ka situācijās, kad naudas daudzums pieaug, bet preču apjoms nemainās vai samazinās, cenas viennozīmīgi augs.

"Naudas drukāšana" ir sarunvalodā lietots termins, ar ko apzīmē aktīvu iegādes programmu – ar to viļņveidīgi nodarbojušās gan ASV, gan Eiropas Centrālā banka, un sistēmā it kā ir ieplūdis milzīgs naudas daudzums, bet liela daļa no šīs naudas nenonāk līdz cilvēkiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnēji varētu likties, ka pandēmijas krīze pasaulē varētu būt raisījusi mājokļu cenu samazināšanos, jo, neskaidrībai esot milzīgai, parasti lieli pirkumi tiek atlikti. Šajā krīzē bijis citādāk, jo lielākajā daļā Rietumvalstīs mājokļu cena turpinājusi augt – vairākos gadījumos turklāt tas noticis visai strauji.

Manāmas aplēses, ka, ierobežojumiem mazinoties, mājokļu cenas pasaulē var piedzīvot pat tālāku strauju kāpumu. To var noteikt tas, ka Rietumvalstu patērētāji pēc ilgstošas tupēšanas savās mājvietās nocietušies tērēt. Tāpat dažādi apsekojumi liecina, ka lielai daļai cilvēku uzkrājumi šajā krīzē pat strauji palielinājušies. To nosaka tas, ka valdības bieži vien “aizliegušas” uzņēmumu bankrotu un šajā krīze iedzīvotāji tādējādi spējuši saglabāt savas darbvietas un ieņēmumus (savukārt tēriņu iespējas ir bijušas ierobežotas).

Mājokļu cenas tikai turpinās kāpt 

Maz ir jomu, kuras pandēmija nav īpaši skārusi, un mājokļu segments ir...

Visai strauji

Lai nu kā, piemēram, The Economist ziņo, ka ASV līdz janvārim mājokļu cenas 12 mēnešos palēkušās par veseliem 11%, kas ir straujākais pieaugums 15 gados. Tāpat ļoti strauji – par attiecīgi 9% un 8% - tas esot augušas Vācijā un Apvienotajā Karalistē. Savukārt, piemēram, Jaunzēlandē šis pieaugums esot 22% apmērā. Kopumā 25 valstīs, kurās The Economist seko līdzi šim tirgum, mājokļu cena 12 mēnešu periodā palielinājusies vidēji par 5%, kas ir visvairāk 10 gados. Savukārt The Wall Street Journal izceļ, ka strauji – par 16% - mājokļu cenas augušas arī, piemēram, Ķīnas pilsētā Šeņdžeņā.

Jāteic, ka arī Latvija nav izbēgusi no vispārējās mājokļu cenu palielināšanās. Pagājušā gada ceturtajā ceturksnī mājokļu cena mūsu valstī gada skatījumā palielinājusies par 3,1%, ja vērtē Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā mājokļu cenu indeksa izmaiņu. Redzams, ka straujāk – par 6,4% - palēkusies jaunu mājokļu cena. Savukārt lietoto mājokļu cena pieaugusi par 2,3%. Var spekulēt, ka arī mūsu valsts gadījumā, ierobežojumiem mazinoties, šajā tirgū būs vērojama vēl tālāka izaugsme.

Pamatā tie norādīts, ka arī mājokļu vērtībai augt palīdzējuši dāsnie valdību stimuli uz zemo procentlikmju laikmets, kas nozīmējis, ka aizņemšanās pamatā ir visai lēta. Jau ziņots, ka pandēmijas apstākļos Eiropā turpinājušies zemo procentlikmju laiki, ko pamatā noteikusi reģiona centrālās bankas politika. Turklāt dažās vecajās Eiropas valstīs ir arvien vairāk tādi gadījumi, kad komercbankas naudu saviem klientiem, aizdevumu likmei esot negatīvai, pat pārskaita.

Uz nomalēm un laukiem

Vēl tiek izcelta Covid-19 vīrusa atnestā tendence, kas paredz to, ka augusi interese par mājokļiem mazāk pārpildītās vietās. Proti, mājokļu cenas piepilsētās augušas straujāk nekā pašās pilsētās. Faktiski tas ir pilnībā pretēji jau gadiem ierastajai tendencei, kad patērētāju lielākā interese bija par mājokļiem pašās pilsētās. Piemēram, mājokļu cenas ārpus Vācijas septiņām lielākajām pilsētām pagājušogad pieauga par 11%. Savukārt šajās pilsētās tās pieauga par 6%. Vēl šajā ziņā tiek izcelta Londona un Sidneja, kur centrālajā pilsētas daļā mājokļu cena pieaugušas attiecīgi par 4% un 3%. Tikmēr šo pilsētu nomalēs cena esot kāpusi straujāk. Savukārt Ņujorkā Manhetenā tās pat esot sarukušas par 4%. Šajā ziņā esot skarts arī īres tirgus, kur šādas cenas rukušas daudzu lielpilsētu centros. Piemēram, Ņujorkā tās esot sarukušas par 9% un Manhetenā – par veseliem 15%, teic nekustamā īpašuma uzņēmuma Zillow pārstāvji.

“Ir notikusi gandrīz globālā “atiestatīšanās” - cilvēki karantīnas periodā ir paspēruši soli atpakaļ un pārvērtējuši savu dzīvesveidu,” klāstījuši, piemēram, Knight Frank eksperti. Kopumā gan tiek izteikta prognoze, ka pandēmijā iezīmētā tendence cilvēkiem migrēt prom no pilsētām līdz ar Covid-19 ēras beigām varētu kļūt mazāk izteikta. Tiek norādīts, ka dauzi cilvēki patiešām joprojām domās par iespēju dzīvot ārpus cilvēku drūzmām. Tomēr, atjaunojoties starptautiskajai cilvēku plūsmai, šo tendenci Rietumu pasaulē kompensēšot kaut vai to pašu imigrantu un studentu plūšana uz lielajām pilsētām.

Svarīgs faktors būs pandēmijas strādāšanas no mājām eksperimenta rezultāts. Ja uzņēmumu vadītāji nospriedīs, ka šāda strādāšana būtiski netraucē darba efektivitātei, cementēsies pieņēmumu, ka daudzas lietas tomēr var veikt no mājām, kas vienā mierā var būt arī piepilsētā vai laukos. Manpower veiktās aptuveni 20 tūkst. darba devēju aptaujas rezultāti liecina, ka divas piektdaļas no bosiem plāno atļaut saviem darbiniekiem lielākā mērā strādāt no mājām arī pēc šī pandēmijas.

Pat burbuļa bažas

Līdz ar šādu cenu izaugsmi gan nomanāmas arī zināmas bažas. Mājokļu cenu inflācijai draudot kļūt arvien lielākai, ir bažas, ka šajā tirgū var veidoties kaut kas līdzīgs burbulim. Attiecīgi vairākās vietās pasaulē ar kādu papildu regulēšanu šajā tirgū jau iesaistās vai vēl tikai grib iesaistīties valdības. Proti, nomanāms satraukums, ka esošā politika draud vairāku aktīvu cenu uzvest uz ilgākā termiņā neuzturamas taciņas. Tas savukārt jau rada riskus, ka, šādam burbulim plīstot, kaitējums kopējai ekonomikai būs daudz lielāks. Piemēram, Nīderlandes centrālie baņķieri The Wall Street Journal piebilduši, ka straujš īpašumu cenu lēciens cilvēkus var iedrošināt uzņemties pārmērīgus riskus, lai finansētu nākamā mājokļa iegādi. Nīderlandē mājokļu cena pagājušogad esot pieaugusi gandrīz par 8%. Savukārt 2019. gadā tā augusi par 6,9%.Bažu sarakstā ir arī šīs krīzes izceltā nevienlīdzība. Proti, tiek izcelts, ka augošas mājokļu cenas sevišķi sāpīgas ir mazāk turīgajai sabiedrības daļai, kuru ienākumus pandēmija kā reiz skārusi vairāk. Tāpat apdraudēto grupu vidū tiek minēti jaunieši un jaunie pieaugušie, kuri uz vēl nenoteiktāku laiku, tiem izpaliekot reālai iespējai atļauties mājokli, var atlikt domas par ģimeņu veidošanu.

The Economist eksperti gan pauž pārliecību, ka šoreiz vismaz burbuļa bažas varētu būt pārspīlētas. Tas tādēļ, ka aizņemšanās mājokļu iegādei daudzviet Rietumu pasaulē joprojām esot piezemēta. Tāpat nesot pierādījumi, ka būtiski krituši aizdevumu izsniegšanas standarti, un turklāt pašu aizņēmēju “kvalitāte” esot augsta. Dažkārt arī tiek izcelts apstāklis, ka pandēmijas ierobežojumi nozīmējuši to, ka mājokļu tirgū darījumu skaits ne vienmēr bijis tas pats lielākais. Rezultātā arī šis apstāklis var nozīmēt, ka realitāti šāds cenu pieaugums nemaz tik labi neataino.

Multifunkcionālais mājoklis

Pat drīzāk būtu jāizceļ tas, ka pandēmijas apstākļos cilvēku mājokļiem ir bijis jāpaliek par ofisiem, skolām, sporta zālēm jeb - jāspēj pildīt dažnedažādas funkcijas. Rezultātā ievērojami auguši tēriņi, ko cilvēki atvēl savu mājvietu labiekārtošanai. Piemēram, “dari pats” preču lielpārdevēja ASV Home Depot ieņēmumi pagājušogad pieauga par piekto daļu. To saoduši arī vērtspapīru mijēji, kur šī uzņēmuma akcijas cena kopš pagājušā gada sākuma ir palielinājusies teju par 70%.The Economist vēl ziņo, ka Apvienotajā Karalistē atļauju skaits, lai, piemēram, paplašinātu mājas, palielinājies par trešo daļu, ja salīdzina ar iepriekšējo trīs gadu vidējo rādītāju. Mājokļu cenu dinamika būs atkarīga gan no notikumiem ekonomikā, gan politikas noteicēju rīcības. Pagaidām vispārēji tiek gaidīts straujš ekonomikas uzrāviens, kas, ja nenotiks brīnumi, arī tāds būs. Tomēr jau visai ātri var parādīties bažas par ekonomikas pārkaršanu. Tāpat vēl jāņem vērā, ka kādā brīdī atbalsta pasākumi beigsies, un pandēmijas rēķina nomaksāšanai tiks celti nodokļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada jūnijā, salīdzinot ar 2020. gada jūniju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,7 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021. gada jūnijā, salīdzinot ar 2020. gada jūniju, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, apģērbiem un apaviem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,0 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+17,5 %). Cenas pieauga gaļai un gaļas izstrādājumiem (+1,9 %), tai skaitā mājputnu gaļai (+6,6 %) un žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,7 %). Cenu kāpums bija arī miltiem un citiem graudaugiem (+12,1 %), kartupeļiem (+12,3 %), augu eļļai (+19,8 %), rīsiem (+10,4 %), olīveļļai (+9,8 %), šokolādei (+2,3 %). Dārgāks bija jogurts (+10,2 %), piena produkti (+3,4 %), siers un biezpiens (+1,8 %), kā arī olas (+2,3 %). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-9,8 %), kafija (-2,5 %), kā arī svaigas vai atdzesētas zivis (-5,9 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 0,8%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2020.gada martu - patēriņa cenas palielinājušās par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā samazinājies par 0,3%.

Statistikas pārvaldē informēja, ka 2021.gada martā, salīdzinot ar februāri, precēm cenas pieaugušas par 1%, bet pakalpojumiem palielinājušās par 0,3%, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada martu precēm cenas sarukušas par 0,1%, kamēr pakalpojumiem tās pieaugušas par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad martā salīdzinājumā ar februāri bija cenu kāpumam apģērbam un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīta Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) kopsapulce, kurā uz trim nākamajiem gadiem ievēlēja valdi deviņu locekļu sastāvā. Savukārt, valdes locekļi no sava vidus vienprātīgi izvirzīja un par LLKA valdes priekšsēdētāju ievēlēja līdzšinējo LLKA valdes priekšsēdētāju un graudu nozares kooperatīva "VAKS" vadītāju Induli Jansonu, informē LLKA.

Savukārt, par viņa vietnieci ievēlēja piena kooperatīva "Viļāni" valdes priekšsēdētāju Aiju Kiserovsku.

Arī turpmāk, pārstāvot graudu nozari, darbu turpinās līdzšinējie LLKA valdes locekļi - kooperatīva "Durbes grauds" vadītājs Sandris Bēča un kooperatīva "Saimnieks V" valdes priekšsēdētāja Mārīte Ķikure.

Piena nozari valdes sastāvā pārstāvēs līdzšinējais LLKA valdes loceklis un kooperatīva "Piebalga" vadītājs Jānis Razminovičs, savukārt, no jauna valdē tika ievēlēts Eiropas kooperatīvās sabiedrības "SCE E-PIIM" Padomes loceklis Mārtiņš Neibergs.

Arī pārējās valdē pārstāvētajās nozarēs ir ievēlēti jauni valdes locekļi - augļu un dārzeņu nozarē turpmāk LLKA valdes sastāvā darbosies kooperatīvās sabiedrības "Mūsmāju dārzeņi" valdes priekšsēdētājs Edgars Brakše, mežsaimniecību pārstāvēs kooperatīva "Mežsaimnieks" vadītājs Grigorijs Rozentāls, bet gaļas, putnkopības un mājražotāju intereses LLKA valdē aizstāvēs mājražotāju kooperatīva "Kuldīgas labumi" vadītāja Gunita Šternberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemes apsaimniekotājiem izšķirīgs gads

Māris Ķirsons, 15.04.2021

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemes apsaimniekotājiem Latvijā 2021. gads būs izšķirošs, jo Eiropas un Latvijas iestāžu kabinetos tiks skatīti priekšlikumi, kuri būtiski ietekmēs ne tikai zemes apsaimniekošanas iespējas Latvijā un pašu lauksaimnieku brīvību savos lēmumos, ko audzēt, un kā to darīt, bet arī patērētāju iespējas iegādāties pārtikas produktus.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētājs Edgars Treibergs. Viņaprāt, tik nozīmīgi zemes apsaimniekošanu ietekmējoši lēmumi, kas tiks pieņemti šogad vai, vēlākais, 2022. gadā, pēdējo 25 gadu laikā Latvijā nav pieredzēti. Un tieši no tiem būs atkarīga ne tikai zemes apsaimniekošana nākamajos 20 — 30 gados, bet arī pārtikas produkcijas izcelsmes vieta un cenas veikalu plauktos.

Kāda ir pašreizējā situācija?

Pašlaik var teikt, ka nākotne ir miglā tīta, jo dažādās tapšanas stadijās ir daudz dažādu dokumentu, kuri gan tieši, gan arī pastarpināti skars ne tikai lauksaimniecības produkcijas audzētājus un pārstrādātājus, bet arī mežsaimniekus un kokrūpniekus, kā arī kūdras ieguvējus un substrāta ražotājus. Eiropas Savienība ir "uzņēmusi" Zaļo kursu, kurš no vienkārša patērētāja skatupunkta ir pat ļoti pievilcīgs — mazāk izmešu gaisā, veselīgāka raža (ar mazāk vai pilnībā bez minerālmēsliem un augu aizsardzības līdzekļiem), bet vienlaikus šai skaistajai nākotnei ir ļoti daudz neatbildētu jautājumu. Šie labie un cēlie ES nodomi — mērķi – ir ne tikai grūti izpildāmi, neatstājot negatīvu ietekmi uz lauksaimniecību (un arī visiem, kas ar to darbojas), bet pagaidām šo mērķu sasniegšanai nav paredzēts nekāds atbalsts. Šo labo nodomu īstenošana rada daudz dīvainu jautājumu un problēmu. Proti, viena vēlme ir par apmēram 20% samazināt mēslojuma lietošanu, turpat līdzās ir otrs mērķis par apmēram 50% samazināt augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu, kas nozīmē arī mazāku iegūto ražu un augstāku augsnes mehānisko apstrādi. Un tad jau vēl ir klimata neitralitātes politika, kura prasa lauksaimniekiem virzīties uz iespējami mazāku augsnes apstrādi un mazākām siltumnīcu gāzu emisijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Ja kravu no Ķīnas gribi saņemt līdz Ziemassvētkiem – jāsāk domāt jau tagad!

Sadarbības materiāls, 20.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai esi aizdomājies, kur tiek ražotas tavas Ray-Ban brilles, Converse kedas, Nike sporta apģērbs, Calvin Klein apakšveļa un Iphone, no kura tu, pavisam iespējams, šo lasi? Šie ir tikai daži no produktiem, kas tiek ražoti Ķīnā, un esam pārliecināti, ka lielākā daļa pasaules iedzīvotāju ir turējuši rokā preci, uz kuras drukātiem burtiem ir rakstīts “MADE IN CHINA”. Tas pierāda to, ka Ķīna ir viena no lielākajām ražotājvalstīm pasaulē, ņemot vērā importa un eksporta apjomus, un saistībā ar Latviju, Ķīna ierindojas 6. vietā pēc importēto kravu apjoma. 2020. gadā Ķīna bija trešais lielākais eksporta partneris Eiropas Savienībā (10,5%) un vislielākais importa partneris, veidojot 22,4% no visām precēm.

Aptuveni 90% visu pasaules preču tiek pārvadāti ar konteineriem, veicot starptautiskās kravu piegādes no viena kontinenta uz otru. Lielākā daļa preču no Ķīnas tiek transportētas, izmantojot tieši jūras kravu pārvadājumus ar konteineru kuģiem, taču, kā zināms, pasaulē joprojām valda konteineru krīze, kas izpaužas kā konteineru deficīts, augstas kravu pārvadājumu izmaksas un sastrēgumi ostās.

Esošā situācija liek aizdomāties – vai konteineru krīze ietekmēs preču plūsmu no Ķīnas Ziemassvētku laikā? Ja esi ieplānojis pasūtīt kravu no Ķīnas, un tas var būt jebkas – telefona vāciņi, makšķerēšanas piederumi, matu gumijas, portatīvie datori – tad lasi tālāk, jo, iespējams, tev nāksies izskatīt citas alternatīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru