Eksperti

Piecas globālas tendences un to nozīme Latvijas kontekstā

Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds, 11.06.2018

Jaunākais izdevums

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.

Sākumā varētu šķist pārsteidzoši, ka tieši dažas attīstītās valstis ir tās, kuras pašlaik apšauba turpmākās tirdzniecības atvērtības priekšrocības. Tās tomēr tradicionāli bijušas atvērtākas tirdzniecībai nekā jaunās tirgus ekonomikas valstis, un šāda tirdzniecības atvērtība, domājams, tām joprojām sniedz vislielāko guvumu. Branko Milanoviča pētījums šajā jautājumā vieš zināmu skaidrību. Viņš sadalīja pasaules iedzīvotājus pēc to ienākumu procentiles un pētīja, kā reālais ienākumu līmenis katrā no procentilēm mainījies 20 gados pirms nesenās globālās finanšu krīzes. Viens no viņa secinājumiem bija tāds, ka pasaules vidusslāņa (35.–60. procentilē ierindoto iedzīvotāju) reālie ienākumi palielinājušies visvairāk – līdz pat divām trešdaļām. Tipisks pasaules vidusslāņa pārstāvis ir ķīnietis, kas strādā lielā pilsētā. Vēl viens secinājums – 75.–90. ienākumu procentilē ierindoto pasaules iedzīvotāju reālo ienākumu līmenis tajā pašā periodā gandrīz nav paaugstinājies. Turklāt 80.–85. procentiles iedzīvotāju situācija ir pat pasliktinājusies – viņu reālie ienākumi samazinājušies par dažiem procentu punktiem (Milanovic). Šī cilvēku grupa ir attīstīto valstu vidusslānis, un vairākums no tiem dzīvo ASV vai Eiropā.

Ir skaidrs, ka Donalds Dž. Tramps izmantoja šo apstākli, savā inaugurācijas runā norādot: «Mūsu vidusslāņa bagātība ir izrauta no viņu mājām un izdalīta pa visu pasauli.» Tomēr attīstīto valstu vidusslāņa ienākumu stagnācijas saistīšana ar tirdzniecību liecinātu par nepilnīgu ekonomisko procesu izpratni. Kā rāda citi pētījumi, šajā ziņā galvenais noteicošais faktors ir tehnoloģiskās attīstības tendences, piemēram, vienveidīgu darbu automatizēšana. Taču lielākās pārmaiņas vēl tikai notiks. Kā norāda konsultāciju kompānija McKinsey, automatizācija varētu ietekmēt vairāk nekā 1 mljrd. darbvietu visā pasaulē. Tomēr attīstīto valstu vidusslāņa iedzīvotāju neapmierinātība ar stagnējošiem ienākumiem jau šodien atspoguļojas viņu politiskajā izvēlē.

Ķīnas ietekmes palielināšanās un pasaules tautsaimniecības smaguma centra pārvirze uz Klusā okeāna reģionu

Nav pārsteigums, ka Ķīna kļuvusi par aktīvāko brīvās tirdzniecības atbalstītāju. Tirdzniecības atvērtība lielā mērā ļāvusi Ķīnai kļūt par otro lielāko pasaules tautsaimniecību. Tik tiešām, Ķīnas iekšzemes kopprodukts (IKP) nominālajā ASV dolāru izteiksmē 2015. gadā sasniedza 15% no pasaules IKP (1995. gadā – tikai 2.4%). Tajā pašā laikposmā ASV IKP daļa pasaules IKP saglabājusies aptuveni 25% līmenī, savukārt ES28 valstu daļa būtiski samazinājusies (no 31% līdz 22%).

Pasaules ekonomiskais smaguma centrs virzījies no Atlantijas okeāna reģiona uz Klusā okeāna reģionu, un šī tendence gandrīz noteikti turpināsies.

Lai gan Ķīna pašlaik pārorientējas uz izaugsmi, ko vairāk nosaka iekšzemes patēriņš, tirdzniecības atvērtība joprojām būs ļoti svarīgs tās labklājību veicinošs faktors. Ķīnas līderis Sji Dzjiņpins (Xi Jinping)runā Davosā uzsvēra: «Mums jāsaglabā apņemšanās attīstīt brīvo tirdzniecību un ieguldījumus visā pasaulē, jāveicina tirdzniecības un ieguldījumu liberalizācija un atvieglošana, īstenojot atvērtu politiku, kā arī jānoraida protekcionisms. (..) Tirdzniecības karā neviens nebūs uzvarētājs.» Pavisam nesen Ķīnas Komunistiskās partijas 19. kongresā Sji Dzjiņpins izvirzīja Ķīnai mērķi līdz 2049. gadam kļūt par pasaules vadošo lielvaru, kā arī panākt, ka Ķīnas sistēmu piemēro citas valstis. Ķīna jau sākusi veidot attiecīgas institūcijas (piemēram, izveidojusi Āzijas Infrastruktūras investīciju banku), kā arī uzsākusi iniciatīvu «Viena josla, viens ceļš». Tomēr šādai situācijas attīstībai ir viens trūkums. Ja globalizācijas procesu virzīs Ķīna, tas notiks saskaņā ar Ķīnas noteikumiem un tās noteiktajiem standartiem. Ja vēl neesat sākuši mācīties ķīniešu valodu, ir pēdējais laiks to darīt.

Pasaules labklājības oāze Eiropā nav ilgtspējīga

Ir kāda joma, kurā Eiropa, visticamāk, nespēs saglabāt augstos standartus, ja vien tā neieviesīs demogrāfiskajai realitātei atbilstošas institucionālās reformas. Tas īpaši attiecas uz visturīgākajām Eiropas valstīm, kuras saviem pilsoņiem nodrošina ļoti labvēlīgu sociālās aizsardzības sistēmu. Saskaņā ar Pasaules Bankas analīzi 36 Eiropas valstīs dzīvo 10% pasaules iedzīvotāju un tās nodrošina aptuveni vienu ceturto daļu pasaules ekonomikas apjoma, taču vienlaikus tās tērē vairāk nekā pusi no pasaules sociālajiem izdevumiem (Gill).

Jāpiebilst, ka daudzās Eiropas valstīs lieli sociālie izdevumi daļēji tiek finansēti, palielinot valsts parāda slogu, un šāda tendence nevar turpināties mūžīgi.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem tikai 13 no 28 ES valstīm 2018. gada beigās valsts parāda attiecība pret IKP būs zemāka par Māstrihtas līgumā noteikto slieksni (60% no IKP).

Lai gan attīstīto valstu vidusslāņa ienākumu līmenis pēdējo gadu desmitu laikā nav mainījies, paredzamais dzīves ilgums būtiski pieaudzis. Saskaņā ar Atlantijas Padomes (Atlantic Council) pētījumu dzīves ilgums attīstītajās valstīs 20 gadu laikā kopš 1990. gada palielinājies par vairāk nekā pieciem gadiem. Pašreizējās prognozes liecina, ka paredzamais dzīves ilgums nākamo 15 gadu laikā pieaugs vēl vismaz par diviem gadiem (Burrows). Pilnīgi iespējams, ka nākotnē attīstīto valstu iedzīvotāji dzīvos vidēji līdz 90 gadu vecumam.

Daudzu attīstīto valstu, bet īpaši ES valstu institūcijas pilnīgi nav gatavas šādām pārmaiņām. 20 gados, kuru laikā paredzamais dzīves ilgums pieauga par pieciem gadiem, vidējais pensionēšanās vecums palielinājās par mazāk nekā diviem gadiem (ibid.). Analītiķi joprojām zīmē diagrammas, kas rāda arvien lielāku vecumatkarības koeficientu. Taču patiesībā mums vajadzētu no jauna definēt jēdzienu «vecums». Senāk, kad vēl nebija izgudrotas antibiotikas, 65 gadus vecu cilvēku nepārprotami uzskatīja par vecu. Raugoties nākotnē, nav iedomājams, ka eiropietis varētu kļūt ekonomiski neaktīvs 65 gadu vecumā un atlikušos 25 dzīves gadus saņemt dāsnu pensiju.

Migrācija, klimata pārmaiņas un Āfrikas demogrāfija

Migrācija ir viens no galvenajiem problēmjautājumiem Eiropas politiskajā darba kārtībā. Sīrijas kara dēļ bijuši spiesti pārvietoties vairāk nekā 10 milj. cilvēku – lielākoties Sīrijas robežās un uz kaimiņvalstīm, taču arī uz ES valstīm (IMF). Vienlaikus klimata pārmaiņas identificētas kā viens no iekšējo konfliktu pastiprinošiem faktoriem. Konkrētāk, vairākus gadus ilgušais sausums Sīrijā pirms pilsoņu kara sākuma 2011. gadā saasināja konfliktu, tādējādi palielinot migrējošo iedzīvotāju skaitu (Burrows). Āfrikas demogrāfiskās norises apvienojumā ar ieilgušiem konfliktiem un pārtikas trūkumu liecina, ka iespējama daudz lielāka migrācija uz Eiropu.

Eiropas iedzīvotāju vidējais vecums arvien palielinās, bet lielākajā daļā Subsahāras Āfrikas valstu ar zemiem ienākumiem vērojama pretēja demogrāfiskā tendence – šajās valstīs ir augsts dzimstības līmenis un gados jauno iedzīvotāju skaits arvien pieaug. Pat ja dzimstības līmenis šajās valstīs samazināsies, Āfrikas iedzīvotāju skaits turpinās strauji augt, jo liela iedzīvotāju daļa nākamo 20 gadu laikā sasniegs reproduktīvo vecumu. Saskaņā ar ANO mediānas prognozēm paredzams, ka Subsahāras Āfrikas iedzīvotāju skaits līdz 2035. gadam sasniegs 1.6 mljrd. un līdz 2050. gadam – 2.2 mljrd. (pašlaik 1 mljrd.).

Augsts dzimstības līmenis, nepietiekamas attīstības un darba iespējas, kā arī pārtikas un citu resursu trūkums var veidot potenciāli eksplozīvu kombināciju, saasinot konfliktus un piespiežot desmitiem un pat simtiem miljonu iedzīvotāju migrēt, t.sk. uz Eiropu.

Pārfrāzējot populāru teicienu, varētu sacīt – tas, ka tu neinteresējies par Āfriku, nenozīmē, ka Āfrika neinteresēsies par tevi. Eiropas politikas veidotāji sākuši to atzīt. Šajā ziņā būtisks piemērs ir iniciatīva «Līgums ar Āfriku», kas tika uzsākta G20 Vācijas prezidentūras laikā ar mērķi veicināt privātā sektora ieguldījumus Āfrikā, t.sk. infrastruktūrā. Arī migrācijas plūsmu ierobežošanai būs nepārprotama nozīme ES nākamās daudzgadu finanšu shēmas resursu sadalē. Tomēr ir ļoti iespējams, ka šie centieni nebūs pietiekami, lai novērstu migrācijas cēloņus, un Eiropa turpinās cīnīties ar sekām.

Megareģionu pasaule

Pirmo reizi cilvēces vēsturē pilsētās dzīvo vairāk cilvēku nekā lauku reģionos. Saskaņā ar McKinseypētījumu pasaules iedzīvotāju skaits pilsētās pēdējo 30 gadu laikā palielinājies vidēji par 65 milj. iedzīvotāju gadā (šis pieaugums ir līdzvērtīgs septiņu Čikāgas lieluma pilsētu izveidei katru gadu). Daudzās attīstītajās valstīs urbanizācijas process lielākoties sevi izsmēlis, bet jaunajās tirgus ekonomikas valstīs joprojām ir liels urbanizācijas potenciāls. Saskaņā ar ANO aplēsēm 2050. gadā septiņi no 10 pasaules iedzīvotājiem dzīvos pilsētā. Daudzi pētnieki norāda, ka urbanizācija nav vienīgais faktors, kas ļauj sasniegt augstāku darba ražīgumu un uzlabot dzīves līmeni, tomēr tas ir nepieciešams priekšnosacījums.

Vēl viena urbānās pasaules tendence ir tā, ka veidojas būtiska ekonomiskā plaisa starp nelielu skaitu megapoļu un citām pasaules pilsētām. Turklāt šī plaisa kļūst arvien lielāka. Tikai 40 megareģionu (pilsētu un metropoļu tīkli, piemēram, Bostonas–Ņujorkas–Vašingtonas koridors) nodrošina aptuveni divas trešdaļas pasaules produkcijas izlaides, bet tajos dzīvo tikai 18% no pasaules iedzīvotājiem (Florida).

Ir skaidrs, ka pat Rīga, kas ir Baltijas valstu lielākā pilsēta, iedzīvotāju skaita ziņā nevar konkurēt ar megareģioniem. Tāpēc ir ļoti svarīgi veidot reģionālo sadarbību un efektīvus transporta savienojumus ar citu Baltijas valstu un Ziemeļvalstu galvaspilsētām, kā arī Varšavu un Berlīni.

Šajā ziņā izšķiroša nozīme ir ātrgaitas dzelzceļa savienojumiem, jo tie nodrošina ne vien ātrākus un efektīvākus preču un pasažieru pārvadājumus un jaunu ideju izplatīšanos, bet arī veicina būvniecības attīstību visā dzelzceļa koridorā.

Politikas pasākumi, ko nenāksies nožēlot

Šā raksta mērķis nav sniegt izsmeļošu globālo tendenču analīzi. Kā minēts sākumā, būtu grūti šīs tendences sintezēt vienotā nākotnes bāzes scenārijā, kuram varētu piešķirt augstu varbūtību. Tomēr ir iespējams atbilstoši tendencēm Latvijai noteikt vairākus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Tirdzniecības atvērtība bijusi viens no svarīgākajiem faktoriem, kas veicinājuši būtisku Latvijas un Rietumeiropas ienākumu konverģenci. Tāpēc Latvijai jāturpina izlēmīgi atbalstīt brīvo tirdzniecību. Visaptverošā ekonomikas un tirdzniecības nolīguma (CETA) noslēgšana bija pozitīvs izņēmums pēdējā laika tendencē bremzēt turpmāku tirdzniecības atvērtību. Tam, ka Latvija pirmā ratificēja CETA, bija būtiska simboliska nozīme. Latvijai jāturpina aktīvi atbalstīt topošo ES un Japānas brīvās tirdzniecības līgumu. Tai arī jāturpina rast jaunas iespējas ciešākai sadarbībai ar Ķīnu. Tomēr, lai panāktu labvēlīgākus sadarbības nosacījumus, Latvijai nevajadzētu darboties vienatnē, bet gan kopā ar ES vai vismaz pietiekami lielu ES valstu grupu.

Latvijas valsts parāds ir aptuveni 40% no IKP līmenī, un sociālo izdevumu līmenis ir zemāks un ilgtspējīgāks nekā daudzās citās ES valstīs, tāpēc Latvijai vajadzētu pretoties mēģinājumiem īstenot parāda kopīgošanu vai sociālā nodrošinājuma sistēmu vienādošanai ES līmenī, vienlaikus turpinot Latvijas pensiju sistēmu pakāpeniski pielāgot demogrāfiskajai realitātei. Turklāt Latvijai jāpilda pienākumi attiecībā uz klimata pārmaiņu radīto seku mazināšanu un jārod iespējas atbalstīt ES līmeņa iniciatīvas ar migrāciju no Āfrikas saistīto cēloņu novēršanai.

Lai veicinātu Rīgas un Pierīgas reģiona efektīvu integrāciju ar citām nozīmīgām reģiona pilsētām, ir ļoti svarīgi laikus īstenot projektu «Rail Baltica». Tam būtu arī simboliska nozīme, Baltijas valstīm beidzot spējot kopīgi veiksmīgi īstenot lielu pārrobežu projektu. Jau agrāk būtu bijis iespējams vairāk darīt vēl ciešākai Baltijas valstu integrācijai, taču līdz šim nacionālās intereses izvirzījušās priekšplānā kopējām interesēm.

Visbeidzot, pat ja Eiropa zaudē savu relatīvo varenību, Latvijas interesēs ir atbalstīt iniciatīvas, kas stiprina ES un eirozonu, piemēram, palielinot finanšu stabilitāti vai nostiprinot ES ārējo robežu, jo esam Eiropā un tur nevaram neko mainīt. Vāja Eiropa zaudēs gan pasaules ekonomikas smaguma centra pārvirzes procesā, gan var tikt iekšpolitiski saplosīta migrācijas un labklājības pārdales procesos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas tautsaimniecība simtgades krustcelēs

Latvijas Bankas ekonomists Uldis Rutkaste, 18.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gadskārtās bieži mēdzam atskatīties uz notikušo un padomāt par nākotnē darāmo. Valsts simtgade kā simboliski piesātināta gadskārta liek paraudzīties uz norisēm filozofiskāk, paceļoties pāri ikdienas kņadai un veltot laiku pārdomām par lietu būtību.

Tādēļ arī Latvijas Bankā nolēmām valsts simtgades gaidās uzsākt sarunu par būtisko valsts tautsaimniecības attīstībai ilgākā laika posmā, lai Latvija nākamajā gadu simtā beidzot piepildītu sapni par pārtikušu labklājības valsti.

Savu vērtējumu par dažādiem Latvijas attīstības aspektiem un veicamajiem uzdevumiem sniegs Latvijas Bankas vadošie ekonomisti. Vienlaikus aicinām arī citu institūciju ekonomistus, ekspertus, uzņēmējus, visu sabiedrību iesaistīties šajā Latvijas nākotnei būtiskajā diskusijā.

Ievadot rakstu sēriju «Latvijas tautsaimniecība: ar skatu uz nākamajiem 100», izvērtēšu Latvijas tautsaimniecības līdzšinējo attīstību un ieskicēšu galvenos nākotnes izaicinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liela daļa no šā gada sākuma pagājusi Ķīnas koronavīrusa zīmē. Finanšu tirgus eksperti spriež par to, vai tas ir jauns "melnais gulbis" vai tomēr - akciju pirkšanas iespēja.

Katrā ziņā strauja jaunā koronavīrusa izplatīšanās Ķīnā nedēļām vai pat mēnešiem ilgi var izolēt globāli otro lielāko tautsaimniecību no pārējās pasaules, potenciāli izraisot vēl vienu globālās ekonomikas palēnināšanos.

Otrā pusē gan ir centrālo banku spēks – tās jau ir pierādījušas, ka to darbības var novērst būtisku kritumu akciju tirgos. Tādēļ - ja situācija ar vīrusu stabilizēsies, tam var sekot arī akciju cenu rallijs, uzskata "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Jānorāda, ka par "melno gulbi" tiek saukti ļoti reti, neparedzēti notikumi, kas finanšu tirgu kontekstā rada būtiskas, negatīvas sekas. Šādu notikumu piemēri ir 2001. gada 11. septembra teroristu uzbrukumi, "Lehman Brothers" sabrukums 2008. gadā, zemestrīce Japānā 2011. gadā un tai sekojošā Fukušimas kodolavārija. Sākoties jaunai desmitgadei, mēs, iespējams, novērojam jaunu melno gulbi – koronavīrusa parādīšanos Ķīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OECD: Šogad ir lēnākā globālās ekonomikas izaugsme pēdējās desmitgades laikā

Žanete Hāka, 21.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) Latvijas ekonomikas izaugsmi šogad prognozē 2,3% apmērā, kamēr 2020. gadā – 2,5% apmērā un 2021. gadā – 2,7% apmērā.

Vienlaikus OECD akcentē nepieciešamību kāpināt produktivitāti, lai esošajā demogrāfiskajā situācijā, emigrācijas un sabiedrības novecošanās apstākļos nodrošinātu tālāku tautsaimniecības attīstību. Latvijā jāturpina īstenot uzsāktās strukturālās reformas, piemēram, investējot pētniecībā un attīstībā, kā arī prasmju attīstībā, nodrošinot profesionālo un augstāko izglītību atbilstoši darba tirgus vajadzībām, veicinot īres tirgus attīstību un mājokļu pieejamību u.c. Šīs reformas ir svarīgas Latvijas ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas nodrošināšanai, kā arī nevienlīdzības mazināšanai sabiedrībā.

OECD eksperti norādījuši, ka šogad ir lēnākā globālās ekonomikas izaugsme pēdējās desmitgades laikā, sasniedzot 2,9% šogad un nākamgad, savukārt 2021. gadā – nelielu pieaugumu līdz 3%. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, OECD ir samazinājusi globālās ekonomikas izaugsmes prognozes par 0,5%. Lai arī izaugsme kopumā ir stabilizējusies, izaugsmes temps tomēr ir zems un pastāv bažas, ka tāds tas arī saglabāsies tuvāko gadu laikā. OECD Galvenā Ekonomiste Laurence Boone, prezentējot jaunāko globālās ekonomikas apskatu, uzsvēra, ka galvenais iemesls globālās ekonomikas izaugsmes lēnajam tempam ir ekonomiskā nenoteiktība, kā spilgtu piemēru minot Brexit. Savukārt risku sadaļā viņa atzīmēja saspringto situāciju finanšu tirgos (īpaši attiecībā uz valstīm, kurām ir augsts ārējais parāds), kā arī lēnos investīciju tempus, neskatoties uz zemajām procentu likmēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) šodien prezentētajā jaunākajā globālās ekonomikas apskatā «OECD Economic Outlook 2018» Latvijai joprojām prognozē straujāko iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi Baltijas valstu vidū 2018.-2020. gadā, informē Ekonomikas ministrija.

Izaugsme tiek prognozēta attiecīgi 4,7% 2018. gadā, 3,9% 2019. gadā un 3,3% 2020. gadā. Salīdzinājumam, Igaunijā – 3,3% 2018. gadā, 3,5% 2019. gadā un 2,3% 2020. gadā, kamēr Lietuvā – 3,4% 2018. gadā, 2,9% 2019. gadā un 2,6% 2020. gadā.

Pārskata analīzē par Latviju OECD akcentējusi strukturālo reformu nozīmi saistībā ar darbinieku apmācību un pārkvalifikāciju, kā arī īres mājokļu tirgus attīstību, lai veicinātu darbinieku iekšējo mobilitāti, sekmētu prasmju neatbilstības novēršanu un darba tirgū pieejamo darbinieku skaita pieaugumu. OECD uzsver, ka šīs reformas ilgtermiņā palīdzēs Latvijai nodrošināt iekļaujošu izaugsmi un labklājības pieaugumu. Savukārt kā lielākie riski Latvijas IKP izaugsmei tiek norādīta investīciju tempa samazināšanās un situācija globālajā tirdzniecībā, t.sk., Brexit ietvaros, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt eksporta pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

OECD: Globālās ekonomikas izaugsmes tempi ir ievērojami samazinājušies

Žanete Hāka, 21.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) prezentēja jaunāko globālās ekonomikas apskatu «OECD Economic Outlook 2019», kurā OECD eksperti novērtējuši situāciju pasaules ekonomikā, kas ļauj valstīm savlaicīgi plānot nepieciešamās izmaiņas ekonomikas politikā.

OECD eksperti Latvijas ekonomikas izaugsmi šogad un 2020. gadā prognozē 2,7% apmērā, vienlaikus akcentējot nepieciešamību kāpināt produktivitāti, lai esošajā demogrāfiskajā situācijā, emigrācijas un sabiedrības novecošanās apstākļos nodrošinātu tālāku tautsaimniecības attīstību. Līdz ar to Latvijā ir jāturpina īstenot jau uzsāktās strukturālās reformas, kas ir svarīgas ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes un konkurētspējas nodrošināšanai, kā arī nevienlīdzības mazināšanai.

OECD eksperti norādījuši, ka kopš 2018. gada beigām vairumā valstu vērojama ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanās, šogad prognozējot sasniegt IKP izaugsmi 3,2% apmērā un 2020.gadā - 3,4% apmērā. OECD īpaši norādījusi uz izaugsmes tempu palēnināšanos eirozonā, kur IKP pieaugums pēc OECD prognozēm šogad sasniegs tikai 1,2%. OECD atzīst, ka desmit gadu laikā kopš globālās krīzes valstis diemžēl nav spējušas nodrošināt labklājības pieaugumu tādā apmērā, lai ievērojami mazinātu arvien pieaugošo nevienlīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pētījums: Reformu ziņā OECD valstīs pēdējo gadu laikā tiek novērota zināma stagnācija

Db.lv, 30.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD)Ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurria), prezentējot jaunāko globālās ekonomikas apskatu «OECD Economic Outlook 2018», uzsvēra, ka OECD valstu ilgtspējīgai izaugsmei nepieciešams īstenot strukturālās reformas, jo monetārās un fiskālās politikas instrumenti sāk izsmelt savu potenciālu.

Reformu ziņā OECD valstīs pēdējo gadu laikā tiek novērota zināma stagnācija, salīdzinot ar pārējām ekonomikām, piemēram, Indiju, Brazīliju un Argentīnu, kuras konsekventi īsteno strukturālās pārmaiņas. Sagaidāms, ka Indija un Ķīna tuvāko divu gadu laikā nodrošinās 50% no globālās ekonomikas izaugsmes.

Tāpēc OECD aicina valstis neapstāties pie sasniegtā un izmantot labvēlīgo tautsaimniecības izaugsmes brīdi ilgtspējīgas un iekļaujošas attīstības nodrošināšanai, investējot izglītībā, prasmju attīstībā un digitālajā infrastruktūrā, lai veicinātu produktivitātes izaugsmi un mazinātu nevienlīdzību, kā arī samazinātu ārējā parāda līmeni un veidotu fiskālos «buferus» jeb rezerves.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mums ir laimējies, ka piederam paši sev un paši arī pieņemam lēmumus.Iespējams, ka citreiz ne visai labus un arī daudz kļūdāmies, taču ātri reaģējam uz tirgu, un tas ir viens no mūsu veiksmes faktoriem,» intervijā Dienas Biznesam atklāja AS Sakret Holdings valdes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Būvmaisījumu ražotājs AS Sakret Holdings 2018.gadu noslēdzis ar 21,3 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10% lielāks nekā 2017. gadā, bet, pēc neauditētajiem datiem, 2018.gadā Sakret Holdings peļņa bija 0,4 miljoni eiro. Kas to ietekmēja?

Mūsu industrijā katrs ekonomiskais cikls nosaka ļoti daudz ko – vai mums pieaug vai krīt apgrozījums. Ja ekonomiskais pieaugums IKP ir virs 1%, tas nozīmē, ka mūsu pieaugums apgrozījumā būs katrā no valstīm, kurā darbojamies. Salīdzinot 2018. gadu ar 2017. gadu, viens no galvenajiem apgrozījuma pieauguma iemesliem Latvijā bija, ka Altum veiksmīgi sāka un turpināja daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmu. Savukārt Igaunijā, sākot no aptuveni 2012. gada, ir lēzens un mērens kāpums. Nav bijuši kritumi ne ekonomikā, ne būvniecības industrijā, un tur mums ar katru gadu iet arvien labāk. Vēl jāņem vērā, ka privātais patēriņš katrā no valstīm – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā -, mūsuprāt, ir veiksmīgs un tas pieaug. Redzam, ka tiek būvēts arvien vairāk privātmāju. Katra nauda, kas tiek ieguldīta infrastruktūrā – valsts vai pašvaldības – , nozīmē, ka vietējiem iedzīvotājiem ir darbs. Tas nozīmē, ka viņi nopelna, tērē, un tas savukārt dod kopējo ekonomisko stimulu. Mēs uzskatām, ka šajā biznesā ir tā - ja mums ir rūpnīca konkrētajā valstī, tad esam viens no noteicošajiem tirgus daļas turētājiem un spēlētājiem. Varam salīdzināt savā starpā gan izmaksu, gan produkcijas cenas. Mūsu galvenais nosacījums, ka katrā no valstīm mums ir mūsu mājas tirgus. Neesam klasiskajā izpratnē eksportētājuzņēmums, jo mūsu produkcija ir relatīvi smaga un salīdzinoši lēta. Rūpnīcas produktu realizācijas rādiuss ir aptuveni 300 kilometri. Tālāk var vest, ja ir maksātspējīgāks vai relatīvi tuvs tirgus, tad tās ir mūsu eksporta iespējas. Lai varētu būt veiksmīgi katrā no valstīm un eksportēt, produkti ir jākomplektē, piemēram, grīdu sistēmai, sākot no parastā betona un beidzot ar pašizlīdzinošām grīdām. Tas nozīmē, ka viens ražotājs spēj klientam piegādāt visu sistēmu. Līdzīgi ir ar siltināšanas sistēmu. Ir produkti, kurus mēs ražojam, bet ir arī tādi, kurus iepērkam un pārdodam. Nepieciešama nepārtraukta attīstība, rokas turēšana uz pulsa ne tikai Baltijā, bet arī Skandināvijā un Vācijā, kas ir viens no tirgiem, kas ir kā flagmanis Eiropā. Tāpat apmeklējam izstādes, runājam ar izejvielu piegādātājiem, sadarbojamies ar laboratorijām, visu laiku strādājam pie jaunu produktu izstrādes, un tas palīdz noturēt un kāpināt apgrozījumu, arī krīzes un ekonomiskās lejupslīdes ciklā, kas ir samērā nereta parādība Baltijas valstīs. Mums ir pietiekami labs produktu grozs, bet visu laiku jādomā, ko mums vēl ražot, attīstīt, piedāvāt, lai mēs noturētu un audzētu apgrozījumu un finanšu rādītājus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepakojuma ražotāju konkurētspēju gan šogad, gan tuvākajā nākotnē ietekmēs spēja pielāgoties straujajai tirgus dinamikai un elastība klientu prasību apmierināšanā, akcentē Stora Enso Packaging Baltic reģionālā vadītāja Aija Zemribo.

Kādas izmaiņas un vienlaikus tendences iepakojuma tirgū bija vērojamas pagājušajā gadā kopumā gan pasaulē, gan Latvijā un Baltijā?

Uz šo jautājumu var atbildēt, ņemot vērā vairākus aspektus – gan globālās tendences, t.i., stabili augošo pieprasījumu pēc gofrētā kartona un papīra iepakojuma Eiropas un Āzijā tirgos, augošo interesi par videi draudzīgiem risinājumiem, gan arī klientu individuālās vēlmes, piemēram, veselīga dzīvesveida popularizēšana, dzīves kvalitātes uzlabošana, interneta veikalu tīklu aktīva izmantošana. Bet kopumā šīs tirgus tendences es gribētu raksturot ar vienu atslēgvārdu – ātrums. Mūsu uzņēmumā to saprot kā spēju un vēlmi mainīties un nekavējoties pielāgoties situācijai, vienmēr būt gataviem meklēt jaunus risinājumus. Tieši to tirgus un patērētāji no mums pieprasa un novērtē visvairāk. Ātrums, kādā šodien notiek informācijas apmaiņa, nav salīdzināms ar situāciju pat pirms gada, kur nu vēl pieciem. Un varam tikai iedomāties, kas notiks vēl pēc gada vai diviem. Ražotājam ir jābūt tam gatavam un jāpakārto savi ilgtermiņa un arī īstermiņa plāni šai kopējai tendencei – prasībai pēc dinamikas un ātruma gan lēmumu pieņemšanā, gan izpildē. Savā uzņēmumā ātrumu esam definējuši kā galveno vadmotīvu visiem uzņēmuma biznesa procesiem – katram savas atbildības robežās jādomā par to, kā varam strādāt efektīvāk, saīsināt laiku, piemēram, jaunu produktu izstrādei, ražošanai, piegādēm un citiem procesiem, – tas ir nepieciešams mūsu klientiem un ļoti būtiski ietekmē viņu biznesa attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bez snobisma, bet ar pretenziju uz pasaules klasi – tā varētu dēvēt Latvijas restorānu centienus vīna karšu izveidē.

«Lai izveidotu izcilu vīna karti, nepieciešams apsēsts vīnzinis, kam jāstrādā tandēmā ar šefpavāru un saprotošu un naudīgu restorāna īpašnieku. Vīna karte ir ļoti nozīmīgs instruments klientūras pievilināšanā, lojalitātes veicināšanā un, protams, rentabilitātes uzlabošanā,» uzsver Riga Wine&Champagne festivāla un konkursa Baltic Wine List Awards dibinātājs Aigars Nords.

Personības aspekts

Pirms vīna kartes izstrādāšanas jāapzinās, vai tā domāta vīna bāram, kafejnīcai, casual dining vai fine dining restorānam. Tāpat svarīgs faktors ir atrašanās vieta – Rīgā vai kādā lauku nostūrī, kas kļūst aizvien populārāk. Tas ietekmē to, kas būs gala patērētājs. «Līdz ko pieskaramies restorānu lauciņam, prātīgi būtu pārdomāt, kāds ir šefpavāra gatavoto maltīšu rokraksts. Protams, vīns un ēdiens iet roku rokā, līdz ar to lielai daļai vīna kartē atrodamo dzērienu jābūt pakārtotiem ēdienam, ko restorānā pasniedz. Viens no restorāna klientu visbiežāk uzdotajiem jautājumiem ir – kādu vīnu ieteiksiet pie šī ēdiena? Lai gan ir iesaistītas divas lielas personības – šefpavārs un vīnzinis, viņi nevar strādāt katrs savā lauciņā, un es uzskatu, ka pasaulē tas vēl pieklibo,» stāsta restorāna Vincents vadītājs vīnzinis Raimonds Tomsons. Savukārt itāļu restorāna Monterosso līdzīpašnieks, vīna veikala Art-Vino īpašnieks Zandis Klebais akcentē, ka, veidojot restorāna vīna karti, jāņem vērā trīs iesaistīto pušu intereses – uzņēmuma īpašnieka, kurš gribēs pēc iespējas vairāk nopelnīt, klientu, kuri vēlēsies maksāt pēc iespējas mazāk, un vīnziņa, zāles pārziņa vai viesmīļa, kurš vēlēsies būt interesants, parādīt savas zināšanas. «Rīga katrā ziņā nav nedz lielākā, nedz izsmalcinātākā pasaules pilsēta, līdz ar to veidot tādas vīna kartes, kādas ir restorānos Ņujorkā vai Japānā, ir lieki – tas būtu vai nu dārgs hobijs, vai ceļš uz bankrotu. Mūsdienās vīna pasaule ir ārkārtīgi plaša, un tā ar katru gadu kļūst vēl daudzpusīgāka, līdz ar to aptvert visu vienā kartē nav iespējams. Es mudinu specializēties. Piemēram, Monterosso ir pieejama Itālijas stila virtuve, un arī vīna kartē akcents ir uz Itāliju, kas ir tik plaša un vīna reģioniem bagāta valsts, ka pietiktu pozīciju vismaz pieciem restorāniem,» stāsta Z. Klebais. Tai pašā laikā ir jāsaprot, ka ne visiem restorāniem ir vēlme un vajadzība veidot plašu vīna karti. Piemēram, restorāna Gutenbergs terase vadītājs Sandis Solims teic, ka vīna kartes noteikti veido tie restorāni, kuru īpašnieki mīl vīnu un neļauj piegādātājiem izdarīt spiedienu. Viņš atklāj, ka sākumā nedaudz aizrāvies ar sava rakstura parādīšanu vīna kartē, bet restorāna viesus tas neuzrunāja, tāpēc vīna karti nācās pārstrādāt. «Būtiski ir saprast, kādā virzienā restorāns plāno savu attīstību, kāda ir tā virtuves specifika un viesis. Kad ir apzināts pieprasījums un aptuvenā vīzija, var ķerties klāt pie vīna kartes skeleta izveides un tālāk jau parādīt tajā savu īpašo rokrakstu,» pieredzē dalās restorāna Kolonāde. Mūsu stāsti vīnzinis Aigars Ozoliņš, kurš atjaunoto vīna karti viesu vērtējumam nodevis pirms diviem mēnešiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes ieviestās izmaiņas iedzīvotāju paradumos ne tikai sašaurina atsevišķas aktivitātes, bet arī rada jaunas iespējas un vajadzības darba tirgū, teikts Ekonomikas ministrijas sagatavotajās vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēs, kas aptver nozaru nodarbinātības vajadzības profesiju un izglītības griezumā līdz 2040. gadam.

Prognozes izstrādātas, balstoties uz tautsaimniecības izaugsmes mērķa scenāriju un tam atbilstošām demogrāfijas prognozēm. Darba tirgus prognozēs ņemti vērā aktuālie globālās ekonomikas attīstības procesi, tai skaitā arī Covid-19 pandēmijas ietekme uz Latvijas ekonomiku un darba tirgu turpmākajos gados.

Sagaidāms, ka Covid-19 mazāk skartās nozares atgūsies ātrāk un būs galvenais ekonomikas dzinulis tuvākajos gados.

"Latvijas attīstības un labklājības izrāvienu varam panākt ar strauju preču un pakalpojuma attīstību, un te svarīgi priekšnosacījumi būs cilvēkresursu un darba vietu pieejamība, bezdarba un mazkvalificēto darbinieku īpatsvara samazināšana, inovācijas un pētniecības kapacitātes paaugstināšana, digitalizācijas risinājumu un produktivitātes veicināšana,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Starp nopietniem ģeopolitiskiem riskiem ir Brexit un protekcionisma tendences

Jeļena Šaldajeva, speciāli DB, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Pārtikas inovāciju hakatonā aktualizē pasaulē karstākās tēmas

Anda Asere, 18.02.2020

Maija Kāle, Ziemeļvalstu Ministru padomes biroja Latvijā padomniece (no kreisās) un Liene Briede, "EIT Food" vadītāja Latvijā un Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas projektu vadītāja.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajās dienās pārtikas nozares inovāciju hakatonā "Future of Food" dalībnieki meklē jaunas idejas ilgtspējīgiem risinājumiem pārtikas nozarē un labākās idejas prezentēs jaunuzņēmumu un tehnoloģiju konferencē "TechChill".

Hakatonu organizē Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, "EIT Food" kontaktpunkts Latvijā, Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrika un Nīderlandes Karalistes vēstniecība Latvijā. Kā liecina organizatoru rīcībā esošā informācija, šis ir pirmais šāda veida un mēroga pasākums Latvijā. Līdzīgu pasākumu organizēja IT klasteris, bet tas bija vairāk saistīts ar IT risinājumiem.

"Mūsu gadījumā izvirzītās tēmas ir daudz plašākas. Mūsu mērķis nav piesaistīt tikai mazos vai jaunuzņēmumus, bet ideju autorus, kuri pasākuma laikā var satikt līdzīgi domājošos un varbūt izveidot jaunu komandu, kā arī gūt būtiskas zināšanas no mentoriem un ekspertiem," saka Liene Briede, "EIT Food" vadītāja Latvijā un Rīgas Tehniskās universitātes Dizaina fabrikas projektu vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos 10 mēnešos bezalkoholiskā alus segmenta patēriņš Latvijā palielinājies par 6%, savukārt tirgus vērtība par 4,9%. Arī globālās tendences norāda uz turpmāku šī segmenta izaugsmi, kas pēc "Carlsberg Group" aplēsēm varētu trīskāršoties līdz pat 15% tirgus daļai Rietumeiropā.

Lielākajā daļā tirgus pārdošanas apjomi jau ir pieauguši par 20-25% un tiek prognozēts, ka šī dzērienu kategorija turpinās attīstīsties pat piecas reizes straujāk nekā alus tirgus.

"Bezalkoholiskā alus segments aug ļoti strauji, turklāt tas novērojams praktiski katru ceturksni. Uz to ļoti strauji reaģējuši arī ražotāji – daļa šogad uzsāka bezalkoholisko dzērienu ražošanu, bet vēl daļa paplašināja produkcijas klāstu. Globālās tendences liecina, ka izaugsme redzama ne tikai veikalos, bet arī restorānos un bāros, kur šāda veida dzērieni gūst lielāku popularitāti. Ļoti interesanti būs vērot ikgadējo kampaņu "Sausais janvāris" jeb "Dry January", kas šogad solās būt vēl aktīvāka," uzsver AS "Aldaris" bezalkoholisko dzērienu segmenta vadītāja Inese Vētra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtu klondaika – vai digitālās zīmes var kļūt par naudu?

Latvijas Bankas ekonomists Ivars Tillers, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā šķietami nemanāma, tomēr tautsaimniecībai nepārvērtējami nozīmīga ir uzticamība. Vai varam paļauties, ka preču un pakalpojumu maiņas darījumos iegūsim solīto; vai varam būt droši, ka darījuma otra puse spēj pildīt solījumus; vai vērtības, kuras iegādājāmies, patiesībā pieder to pārdevējam, un kā varam droši zināt, kas tieši kam pieder?

Vai, iegādājoties, piemēram, nekustamo īpašumu, tam nav apgrūtinājumu, vai īpašumtiesību nostiprinājumi ir droši un nevar tikt nesankcionēti mainīti? Visbeidzot, naudas pastāvēšana pašos pamatos ir uzticēšanās rezultāts – tautsaimniecības dalībnieku paļaušanās, ka naudaszīmes, kam pašām par sevi nav gandrīz nekādas vērtības, var un nākotnē varēs apmainīt pret precēm un pakalpojumiem. Līdzās uzticībai naudas pirktspējai, kredītiestāžu emitētā bezskaidrā nauda var pastāvēt, ja klienti uzticas kredītiestāžu spējai pildīt saistības un regulējošo institūciju spējai novērst nelīdzsvarotības, kas rodas banku sistēmā.

Darījumos, kuros nepietiek ar otras puses labu reputāciju, mūsdienās uzticamības panākšanai plaši tiek izmantoti centralizēti institucionāli risinājumi – dažādi reģistri, vidutāji, kas apstiprina darījuma pušu noslēgtās vienošanās, intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības un autoratlīdzības sadali administrējošas iestādes utt. Institucionālie risinājumi ne vienmēr ir ātrdarbīgi un efektīvi, turklāt daudzos gadījumos to darbošanos atbilstoši izveidošanas iecerei apdraud dažādi cilvēciskie faktori – kļūdas, ļaunprātība. Varētu vaicāt, vai iespējams izveidot tautsaimniecības darbības modeļus, lai uzticamība kļūtu par sistēmas neatņemamu īpašību un tautsaimniecības dalībnieku paļāvība būtu sasniedzama bez trešās puses iesaistes? Vai iespējams darījuma slēdzējpusēm izveidot līgumus, kuru izpilde notiktu automātiski, bez darījuma gaitu un nosacījumus pārraugošo pušu iesaistes, un līguma nesankcionēta maiņa būtu neiespējama?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Desmit gadi pēc lielās ekonomiskās krīzes – Latvijas makroekonomisko stabilitāti šobrīd novērtē arī pasaulē

Finanšu ministrijas Tautsaimniecības analīzes departamenta Makroekonomikas nodaļas vadītāja vietniece, 06.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš pasaules ekonomiskās krīzes, kas 2008. gada vasarā sākās ar ASV bankas Lehman Brothers bankrotu un smagi skāra Latvijas ekonomiku, pagājuši jau desmit gadi, un šajā sakarā arvien biežāk izskan jautājumi, vai līdzīga krīze jau drīzumā nevarētu atkārtoties un no kuras puses to gaidīt.

Turpmāk rakstā atbildes, kāpēc Latvijā makroekonomiskā situācija pašlaik ir pavisam citādāka nekā pirms desmit gadiem, kad bažas par ekonomikas virzību izteica gan vietējie, gan ārvalstu eksperti. Šobrīd Latvija jaunākajā Pasaules Ekonomikas foruma reitingā tikko novērtēta starp valstīm ar augstāko makroekonomisko stabilitāti pasaulē.

Tirgus ekonomikai kopumā ir raksturīga cikliska attīstība, kad ekonomikas augšupejas fāzei seko lejupslīde, un ekonomikas cikla ietvaros notiek daudzu ekonomisko rādītāju – iekšzemes kopprodukta (IKP), bezdarba, inflācijas svārstības. Ekonomikas cikliskā attīstība ir dabiska parādība, bet valsts, realizējot attiecīgu fiskālo un monetāro politiku, cikla ietvaros var šīs svārstības mīkstināt – augšupejas laikā īstenojot ierobežojošu, bet lejupslīdes laikā stimulējošu fiskālo un monetāro politiku. Ja šī regulācija nav pienācīga, ekonomikas lejupslīdes posmi var izvērsties pārāk strauji un spēcīgi, kļūstot par ekonomikas krīzēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai cilvēki Latvijā varētu saņemt lielākas algas un pensijas, būs jāīsteno pārkārtojumi ne tikai izglītības, veselības aprūpes jomās, bet arī jāveic reāla birokrātijas samazināšana un jānodrošina taisnīgums, to intervijā Dienas Biznesam stāsta Jaunās Vienotības Ministru prezidenta amata kandidāts, Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš.

Viņaprāt, valdības pamatuzdevums ir radīt situāciju, lai algas pieaugtu, nevis pārkarsējot ekonomiku un iegāžot uzņēmumus mīnusos, bet gan piesaistot tās investīcijas, kas spēj sekmīgi izmantot cilvēkkapitāla iespējas.

Fragments no intervijas

Kas ir trīs svarīgākie problēmjautājumi, kuri nākamajai valdībai obligāti jārisina?

Svarīgākais jautājums Latvijā ir algas, lai vidējā alga valstī pieaugtu no pašreizējā nepilna 1000 eiro mēnesī līdz 1500 eiro. Būtībā tas ir pieaugums par 50%. Lai šāds scenārijs varētu notikt, ir jārisina vairāki svarīgi uzdevumi dažādās jomās – veselības aprūpē, izglītībā, birokrātijas mazināšanā visos iespējamos līmeņos. Šajā kontekstā svarīgs aspekts ir taisnīgums un tiesiskums, kā arī nedrīkst novērsties no drošības (iekšējās un ārējās) jautājumiem. Koncentrēšanās darbam šajās piecās jomās arī ļautu sasniegt izvirzīto mērķi – vidējo algu 1500 eiro, jo alga būtībā ir tautsaimniecības atspulgs katra cilvēka makā. Proti, ja spējam pārdot dārgas preces un pakalpojumus, tad varam atļauties lielas algas, ja nevaram realizēt augstas pievienotās vērtības preces un pakalpojumus, tad nevarēsim arī atļauties maksāt lielas algas. Diemžēl Latvijā ir uzņēmumi, kuri darbojas, pamatojoties uz vēsturisko situāciju, – lētu, mazkvalificētu darbaspēku, kura pamatotajām prasībām par lielāku algu rodas jautājumi par šo uzņēmumu sekmīgu tālāku pastāvēšanu, jo zemākas izmaksas būs tepat netālu esošajā Baltkrievijā, Ukrainā un citās zemēs. Tāpēc, lai šādu risku mazinātu, būs nepieciešama pāreja uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Resursu cenām arī nākamais gads var būt smagnējs.

Pēdējā laikā daudz runāts par naftas cenas samazināšanos. Tās vērtība preču biržā kopš oktobra virsotnēm ir sarukusi par 30%, bet kopš šā gada sākuma kritums ir mērenāks – 10% apmērā. Tiesa gan, satraukums par zemāku globālās tautsaimniecības izaugsmi pēdējā laikā gremdējis ne tikai šī resursa vērtību, tā zemāk klejo arī daudzām citām izejvielām.

Bloomberg Commodity indekss (tas raksturo 22 izejvielu cenu uzvedību – to vidū ir gan nafta un tās produkti, gan lauksaimniecības izejvielas un metāli) šogad samazinājies par 7,3%. Par 14,5% šogad sarukusi, piemēram, vara cena, un visai strauji lētāki kļuvuši arī faktiski visi citi visvairāk tirgotie rūpnieciskie metāli. Alumīnija cena kopš pagājušā decembra beigām sarukusi par 12,5%, svina – par 24%, niķeļa – par 14%, cinka – par 25% un alvas – par 3%. Savukārt dzelzs rūdas vērtība kopš gada sākuma noplanējusi par 6% zemāk. Tāpat ar dižu sniegumu nevar lepoties zelts un sudrabs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Efektīva iekšējā komunikācija ir kā uzņēmuma asinsrite.

Komunikācija palīdz nodrošināt uzņēmuma darbiniekiem iespēju saskaņoti darboties kopīgu mērķa sasniegšanā, veicina harmonisku organizācijas kultūru un dod darbiniekiem iespēju pieņemt piemērotus un tālredzīgus, uzņēmuma mērķiem atbilstošus lēmumus. Šāda darbinieku rīcība ir būtiska jebkurā uzņēmumā un organizācijā, neatkarīgi no tās lieluma.

«Informācijas aprite uzņēmumā ir būtisks aspekts, kas uzlabo ikdienas darbu, rada drošības sajūtu un vienotību ar uzņēmumu, kā arī samazina neziņu un iespējamās baumas uzņēmuma iekšienē. Līdz ar tehnoloģiju attīstību un dzīvesstila izvēles iespēju paplašināšanos, darbaspēks kļūst arvien izkliedētāks un mobilāks, un komunikācijas efektivitāte kļūst arvien lielāks izaicinājums,» biznesa portālam db.lv stāsta Ginta Krivma, «Training Lab» trenere, konsultante.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eirozonai pirmskrīzes līmeni vajadzētu sasniegt 2022.gada vidū

LETA, 25.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas tautsaimniecībai, pēc pašreizējām prognozēm, 2022.gada vidū vajadzētu sasniegt līmeni, kāds bija pirms krīzes, taču, palielinoties ierobežojošo pasākumu ilgumam un biežumam, pieaug arī paliekoša kaitējuma risks uz ekonomiku, atzīmēja Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes locekle Izabela Šnābele.

"Tas nozīmē, ka vīrusa izplatības ierobežošana ir absolūta prioritāte. Turklāt mums šī krīze jāizmanto kā iespēja veikt strukturālas pārmaiņas. Piemēram, redzējām, ka vērojama virzība uz digitālo ekonomiku. Šīs pārmaiņas varētu nākotnē stimulēt darba ražīguma pieaugumu. Šā iemesla dēļ ļoti būtiska ir efektīva valsts līdzekļu, īpaši "Nākamās paaudzes ES" instrumenta ietvaros nodrošināto līdzekļu, izmantošana. Šie līdzekļi jāizmanto, lai veicinātu pāreju uz zaļāku un digitālāku ekonomiku," uzsvēra Šnābele.

Viņa atgādināja, ka pandēmijas laikā piedzīvota lielākā lejupslīde ekonomikā kopš Otrā pasaules kara. Taču ir arī redzams, ka pašlaik ir notikusi zināma pielāgošanās, un tas nozīmē, ka otrās ierobežojošo pasākumu kārtas ietekme uz tautsaimniecību nebūs tik smaga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada pirmais pusgads uzņēmumu iegādes un apvienošanas (M&A) darījumu tirgū aizvadīts COVID-19 zīmē. M&A darījumu skaits 2020. gada pirmajos sešos mēnešos samazinājies par 30% Eiropas mērogā un par 15% Baltijā salīdzinājumā ar šo pašu periodu 2019. gadā, norāda Valērija Lieģe, apvienošanās darījumu konsultanta "Oaklins" partnere Latvijā un "Oaklins" globālās izpildkomitejas pārstāve.

Tā ir zemākā aktivitāte pēdējās desmitgades laikā.

"Un tomēr pat pandēmijas radītie ierobežojumi nespēja stāties pretī Baltijas uzņēmumu vēlmei attīstīties. To apliecina fakts, ka M&A darījumi pie mums tika īstenoti arī ārkārtas stāvokļa laikā. Daudziem aizvadītie seši mēneši radījuši jautājumu – vai šobrīd ir labs brīdis, lai domātu par uzņēmuma pārdošanu? Vai arī jāgaida vēl aptuveni pieci līdz desmit gadi, lai ieceri īstenotu?

Kopš ārkārtas situācija pārņēma pasauli, bija vajadzīgi aptuveni divi mēneši, lai cilvēki apjaustu – pasaule turpina griezties. Šajā laikā daudziem uzņēmumiem visdažādākajās nozarēs plānus par attīstību nomainīja izdzīvošanas stratēģijas ieviešana dzīvē. Konsultējot klientus par "Altum" finanšu atbalsta piesaistes iespējām, redzējām, ka būtiskai daļai Latvijas uzņēmumu dienaskārtību veidoja centieni gūt papildus līdzekļus, atlikt nodokļu un kredītu maksājumus un saņemt darbinieku dīkstāves pabalstus. Minētie atbalsta mehānismi ļāva uzņēmumiem iegūt papildus drošību augstas neziņas periodā, tomēr diemžēl redzējām arī situācijas, kad papildus finansējuma piesaistīšana bija biznesa izdzīvošanas jautājums," stāsta V. Lieģe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas ekonomikas attīstība - vai varējām labāk un citādāk?

Latvijas Bankas ekonomists Gundars Dāvidsons, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kad citreiz, ja ne tagad domāt par Latvijas ekonomiskās attīstības modeli? Šis ir ne tikai simtgades gads, bet arī gads, kurā skaidri redzējām, cik nedrošs var būt mūsu izvēlētais ceļš.

Pēkšņi uzzinājām, ka ekonomikas modelis, ko uzskatījām par «finanšu pakalpojumu eksportu», citur izskatās kā netīrās naudas atmazgāšana. Ko tālāk? Vai neesam kaut ko neatgriezeniski zaudējuši, mētājoties no viena modeļa uz otru? Mēģināšu mazliet vispārināti un mazliet spekulatīvi rast atbildes uz šiem jautājumiem, balstoties kā uz mūsu pagātni, tā arī citu valstu pieredzi.

Sāksim no paša sākuma: uz ko sākotnēji balstījās Latvijas valsts tautsaimniecība?

Sākums – starpkaru periods

Pats sākums, liekas, bija no nekā. Pēc Pirmā pasaules kara visa industrija bija zudusi – evakuēta uz Krieviju bez cerības, ka varētu atgriezties. Tomēr šis nulles punkta stāsts ir tikai šķietamība. Patiesībā Latvija tolaik bija daudz labākās pozīcijās, nekā 1991. gadā atgūstot neatkarību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā pandēmiju pārvarēja savstarpējo aizdevumu platformu tirgus?

Roberts Lasovskis, TWINO Investīciju platformas vadītājs, 21.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ir cietuši ne tikai akciju tirgi un finanšu pakalpojumi, bet arī savstarpējo aizdevumu (P2P) pakalpojumu sektors.

Kopš pandēmijas sākuma ir pagājis jau pietiekoši ilgs laiks, lai atskatītos uz nozares darbības rezultātiem un izvērtētu, kā kopumā nozarei ir izdevies pārdzīvot pasaules krīzi.

Pandēmijas ietekmi TWINO, tāpat kā vairums savstarpējo aizdevumu platformu visā pasaulē, sāka izjust martā un aprīlī, tomēr kopumā platforma šo laiku pārdzīvoja bez lieliem zaudējumiem un pat ar mērenu izaugsmi. Uzskatu, ka salīdzinoši labos darbības rezultātus ietekmēja vairāki faktori:

  • Atklāta un aktīva komunikācija. Kopš pandēmijas sākuma mēs pastiprinātu uzsvaru likām uz atklātu un skaidru komunikāciju ar investoriem, medijiem un sabiedrību. Manuprāt, ka šis faktors bija viens no noteicošajiem pandēmijas laikā, saglabājot uzticību no investoru puses.
  • Ātra uzņēmuma darbības pielāgošana. Zibenīgā reakcija un spēja diennakts laikā pārorientēt uzņēmuma darbu, strādājot no mājām ne tikai centrālajā birojā Rīgā, bet arī mūsu birojos Varšavā, Maskavā un citur, ļāva mums netraucēti turpināt darbu. Nepārtrauktā saziņa ar mūsu valstu komandām, akcionāru un darbiniekiem – bija noteicošais, lai pielāgotu uzņēmuma darbu jaunajiem apstākļiem un pieņemtu atbilstošus biznesa lēmumus.
  • Kreditēšanas produktu ekonomiskā analīze. Nepārtraukta datu un ekonomisko tendenču analīze valstīs, kurās strādājām, palīdzēja mums pieņemt pārdomātus un savlaicīgus, ar datiem pamatotus, lēmumus, ļoti īsā laikā pielāgojot kreditēšanas produktu specifikāciju tirgus izmaiņām un attiecīgi ievērojami mazinot potenciālos riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru