Jaunākais izdevums

«Mums ir laimējies, ka piederam paši sev un paši arī pieņemam lēmumus.Iespējams, ka citreiz ne visai labus un arī daudz kļūdāmies, taču ātri reaģējam uz tirgu, un tas ir viens no mūsu veiksmes faktoriem,» intervijā Dienas Biznesam atklāja AS Sakret Holdings valdes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Būvmaisījumu ražotājs AS Sakret Holdings 2018.gadu noslēdzis ar 21,3 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10% lielāks nekā 2017. gadā, bet, pēc neauditētajiem datiem, 2018.gadā Sakret Holdings peļņa bija 0,4 miljoni eiro. Kas to ietekmēja?

Mūsu industrijā katrs ekonomiskais cikls nosaka ļoti daudz ko – vai mums pieaug vai krīt apgrozījums. Ja ekonomiskais pieaugums IKP ir virs 1%, tas nozīmē, ka mūsu pieaugums apgrozījumā būs katrā no valstīm, kurā darbojamies. Salīdzinot 2018. gadu ar 2017. gadu, viens no galvenajiem apgrozījuma pieauguma iemesliem Latvijā bija, ka Altum veiksmīgi sāka un turpināja daudzdzīvokļu ēku siltināšanas programmu. Savukārt Igaunijā, sākot no aptuveni 2012. gada, ir lēzens un mērens kāpums. Nav bijuši kritumi ne ekonomikā, ne būvniecības industrijā, un tur mums ar katru gadu iet arvien labāk. Vēl jāņem vērā, ka privātais patēriņš katrā no valstīm – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā -, mūsuprāt, ir veiksmīgs un tas pieaug. Redzam, ka tiek būvēts arvien vairāk privātmāju. Katra nauda, kas tiek ieguldīta infrastruktūrā – valsts vai pašvaldības – , nozīmē, ka vietējiem iedzīvotājiem ir darbs. Tas nozīmē, ka viņi nopelna, tērē, un tas savukārt dod kopējo ekonomisko stimulu. Mēs uzskatām, ka šajā biznesā ir tā - ja mums ir rūpnīca konkrētajā valstī, tad esam viens no noteicošajiem tirgus daļas turētājiem un spēlētājiem. Varam salīdzināt savā starpā gan izmaksu, gan produkcijas cenas. Mūsu galvenais nosacījums, ka katrā no valstīm mums ir mūsu mājas tirgus. Neesam klasiskajā izpratnē eksportētājuzņēmums, jo mūsu produkcija ir relatīvi smaga un salīdzinoši lēta. Rūpnīcas produktu realizācijas rādiuss ir aptuveni 300 kilometri. Tālāk var vest, ja ir maksātspējīgāks vai relatīvi tuvs tirgus, tad tās ir mūsu eksporta iespējas. Lai varētu būt veiksmīgi katrā no valstīm un eksportēt, produkti ir jākomplektē, piemēram, grīdu sistēmai, sākot no parastā betona un beidzot ar pašizlīdzinošām grīdām. Tas nozīmē, ka viens ražotājs spēj klientam piegādāt visu sistēmu. Līdzīgi ir ar siltināšanas sistēmu. Ir produkti, kurus mēs ražojam, bet ir arī tādi, kurus iepērkam un pārdodam. Nepieciešama nepārtraukta attīstība, rokas turēšana uz pulsa ne tikai Baltijā, bet arī Skandināvijā un Vācijā, kas ir viens no tirgiem, kas ir kā flagmanis Eiropā. Tāpat apmeklējam izstādes, runājam ar izejvielu piegādātājiem, sadarbojamies ar laboratorijām, visu laiku strādājam pie jaunu produktu izstrādes, un tas palīdz noturēt un kāpināt apgrozījumu, arī krīzes un ekonomiskās lejupslīdes ciklā, kas ir samērā nereta parādība Baltijas valstīs. Mums ir pietiekami labs produktu grozs, bet visu laiku jādomā, ko mums vēl ražot, attīstīt, piedāvāt, lai mēs noturētu un audzētu apgrozījumu un finanšu rādītājus.

Kādas ir prognozes par šo gadu?

Es minēšu, ka tas varētu būt vismaz 5 līdz pat 15% apgrozījuma pieaugums. Tas būs atkarīgs no valstīm, bet domāju, ka Latvijā būs viens no lielākajiem pieaugumiem Baltijas valstīs. Tieši apgrozījuma ziņā, jo mums arvien ir nepieciešami dažādi infrastruktūras uzlabojumi, piemēram, ceļu būvē, kā arī māju siltināšanā. Nauda, kas tiek ielikta būvniecības ekonomikā, nāk pamatekonomikai atpakaļ caur cilvēku patēriņu.

Kādi būs lielākie projekti, kuros uzņēmums šogad piedalīsies?

Latvijā neapšaubāmi tā būs Altum māju siltināšanas programma. Pēc pirmā ceturkšņa datiem, vērtējot pa produktu grupām, var redzēt, ka ļoti liels pieaugums ir pamata būvniecības produktiem, piemēram, betonam, mūrjavām. Tas ir novērojams ne tikai Latvijā, bet arī Igaunijā un Lietuvā. Kā mēs smejamies un priecājamies, tad labi, ka ir pieprasījums pēc betona, jo tas nozīmē, ka pēc tam turpināsies apdare. Šī tendence ir pozitīva, un, mūsuprāt, ir gaidāms pieaugums. Es domāju, ka mērens un stabils tirgus būs līdz 2021. gadam. Kas būs pēc tam, mēs nezinām. Tas ir atkarīgs no naudas daudzuma ekonomikā, valsts un privātā patēriņa gaidām. Ja cilvēks zina, ka rīt būs labi, tad uzlabo dzīves vidi. Ja pretēji, tad nogaida. Pagaidām tendences ir pozitīvas.

Vai, jūsuprāt, drīzumā varam piedzīvot ekonomisko krīzi?

Es domāju, ka šis, nākamais un aiznākamais gads būs labs. Pēc tam grūti spriest, kaut gan man būtu jādomā piecu gadu griezumā un arī uzņēmums plānus veido pieciem gadiem – gan investīciju, gan apgrozījumu, gan produktu attīstības plānus. Rūpnīcām ir nepieciešamas investīcijas, lai attīstītos, ir jāzina, ko darīsi uz priekšu. Jāveic sarunas ar bankām, lai spētu finansēt mūsu apgrozāmos līdzekļus. Lielākā problēma mūsu industrijā ir tāda –ja kādus gadus ir kritumi, tad šeit tas nav kā Rietumvalstīs no 0 līdz 1%. Pie mums tie ir uzreiz aptuveni 15- 20%. Es domāju - svarīgākais, ka rūpniecībā nav kritumu un cēlumu, jo tajā brīdī, kad no krituma ir liels cēlums, piemēram, 15-20% , ir nepieciešams liels daudzums apgrozāmo līdzekļu, lai mēs spētu ieguldīt un pēc tam atkal saņemtu atpakaļ. Tāpat nozarei raksturīga sezonalitāte.Šogad marts ir bijis daudz siltāks nekā pērn, tāpēc uzreiz ir rāviens, un noliktavām ir jābūt gana pilnām. Mums ir jābūt līdzekļiem, lai spētu saražot pieprasīto. Tas ir pats galvenais, lai varētu apmierināt pieprasījumu pie straujas būvniecības palielināšanās.

Kurš ir uzņēmuma pieprasītākais produkts?

Es teiktu, ka gan pamatbūvniecības produkti – betons un mūrjavas, gan arī siltināšanas produkti – grunts, līmjavas, apmetumi un citi. Šīs divas produktu grupas ir ļoti pieprasītas. Stabila vērtība Latvijā ir dažāda veida flīžu līmes un grīdu ieklāšanas sistēmas. Gadu gaitā šie produkti papildināti ar dažādiem citiem sistēmu produktiem. Līdzīgi kā brauc vilciens, un vagoni tiek piekabināti arvien vairāk un vairāk.

Kādi jauni produkti būs šajā gadā?

Šobrīd sadarbojamies ar laboratoriju Vācijā, lai izveidotu grīdu ieklāšanas produktus. Tas ir ļoti aktuāls produkts, kuru mēs daudzus gadus centāmies ieviest, tagad esam finiša taisnē un tūlīt palaidīsim lielajā ražošanā. Bija izaicinājums vienoties ar kolēģiem, kuri ikdienā strādā ar tirgu, celtniecības kompānijām un tendencēm, ka šāda produkta īpašības ir atbilstošas katrai no mūsu valstīm. Latvijas rūpnīcā esam saražojuši jau pirmās divas partijas, un izskatās, ka tas būs šā gada galvenais produkts. Pērn jau sākām ražot un šogad turpināsim attīstīt multifunkcionālus produktus – četri vienā. Šis produkts var tikt pielietots kā betona pamats, apmetums, kā arī citur. Tie ir universāli produkti, kas vairāk paredzēti mazumtirdzniecībai, jo ikdienas patērētāji neorientējas smalkās niansēs. Viņiem nepieciešami vienkārši produkti, kurus var dažādi izmantot. Šobrīd mēģinām ražot šādus produktus. Tāpat mēģinām saprast, kādas ir jaunās pasaules tendences. Produktu grozs, kas ir pieprasīts Igaunijā vai Lietuvā, ir atšķirīgs no Latvijas. Citreiz tas pat ir jocīgi, jo it kā esam līdzīgi, bet tajā pašā laikā arī atšķirīgi tieši no pielietojuma viedokļa. Tradīcijas katrā no valstīm ir interesantas. Siltināšanas un pamatceltniecības produktu pieprasījums visās trīs valstīs ir līdzīgs, taču Igaunijas tirgū ir stabilāks patēriņš un valsts vairāk domā uz priekšu – nepazemināt ekonomiku un būvniecību. Ir daudz un dažādi faktori, kurus igauņi jau sen ir izanalizējuši, lai būvniecība nekristos. Būvnieki ir tādi paši cilvēki kā visi. Viņiem katru dienu ir jāēd, jālaiž bērni skolā, jāmaksā rēķini, viņi vēlas attīstīties, un tad, kad būvniecība krīt, tad viņi brauc uz ārzemēm un strādā tur. Mēs zinām kompānijas no Latvijas, kuras strādā Skandināvijā, Vācijā, Anglijā – tas ir kolosāli. No otras puses, ja būvniecībā ir kāpums, tad nozarē ir nepieciešami strādnieki, un dabūt profesionālus būvniekus atpakaļ uz Latviju ir daudz dārgāk. Latvijā trūkst profesionālu parasto darbu veicēju, un, ja mēs stabili zinām, ka mums trūkst noteikts skaits cilvēku, tad viņi ir jālaiž šeit strādāt. Terminēti – gads vai divi - un tajā brīdī, kad viņi vairs nav nepieciešami, tad, protams, darba atļaujas drīkstēsim vairs nepagarināt, bet mēs nevaram nogaidīt, ka tas notiks pats no sevis. Valstī mēs esam pārāk maz cilvēku – mēs esam nepilni divi miljoni, un arī valsts teritorija nav kosmiski liela. Līdz ar to mums ļoti ātri ir jāreaģē uz pārmaiņām.

Ko Latvijai vajadzētu mācīties no mūsu kaimiņvalstīm?

Es domāju, ka stabilāku izaugsmi un plānošanu – plānot nevis gada vai divu gadu periodos, bet valstī attīstību plānot piecu gadu periodos. No vienas puses, mēs būsim ļoti priecīgi, ka būs Rail Baltica. No otras puses, esmu dzirdējis, ka būs nepieciešami aptuveni 18 - 25 tūkstoši cilvēku. Kur mēs viņus dabūsim? Vai mēs jau šodien no valsts puses esam sagatavojuši plānus, kādā veidā cilvēki tur strādās, kur viņi radīsies? Tā pati problēma ir Lietuvā un Igaunijā, arī tur par to ir jādomā.

Vai uzņēmums plāno tuvāko gadu laikā būvēt vēl kādu ražotni?

Nē, pagaidām nav tādu plānu. Mums vēl daudz kas ir jāattīsta Baltijas valstīs, jākāpina ražošanas kapacitāte, un es domāju, ka tajā brīdī, kad būsim izdarījuši visus savus mājas darbus, tad mēs varēsim skatīties tālāk uz citu valstu pusi. Šobrīd mūsu rūpnīcu un to ražošanas kapacitāte ir optimāli piemērota situācijai, bet, ja mēs vēlamies vēl attīstīties, tad mums ir jādomā – kā kāpināt to vai citu mezglu konkrētajā rūpnīcā, lai varētu attīstīt produktus.

Svarīgi, ka mums ir četras laboratorijas un reizi mēnesī tiekamies Rīgā, un viena no tēmām ir jauno produktu attīstība. Katram no mūsu tehnologiem kaut kas patīk un izdodas labāk, un mēs nolemjam, kuras valsts laboratorijā šo produktu attīstīsim. Sadarbojamies ar augstskolām, kā arī lasām lekcijas būvniekiem, ķīmiķiem, kā arī par uzņēmējdarbības vadību – kā mēs plānojam, kāpēc plānošanai ir nepieciešami pieci gadi uz priekšu, kas ir galvenie faktori. Jo vairāk mēs kā uzņēmēji sadarbosimies ar augstskolām, jo vairāk augstskolas būs atvērtas sadarbībai ar mums. To var darīt tad, ja ir stabila izaugsme. Kad uzņēmējs zina, kāda būs izaugsme, tajā brīdī var domāt, ko darīt vēl – cik studentu ņemt praksē, vai savu laiku veltīt lekciju lasīšanai. Kad izaugsme iet uz augšu, tad visi apgrozāmie līdzekļi ir jāiegulda noliktavā, un, kad krītas, tad ir jāgriež nost, jo kuģim ir jāpeld tālāk. Mums ir svarīga stabila izaugsme, jo tajā brīdī ir laiks, līdzekļi, kā arī spēja domāt par rītdienu. Ja visu laiku ir jāglābj situācija, tad īsti nesanāk.

Kas ir uzņēmuma sīvākie konkurenti?

Mūsu konkurenti ir globālās kompānijas, kurām ir ražotnes gan Latvijā, gan Lietuvā un Igaunijā. Piemēram, Knauf, Ceresit, Baumit, kā arī igauņu un lietuviešu vietējie ražotāji. Ar katru ir kaut kā jācīnās, un katrs ar mums cīnās. Tas noteikti ļoti palīdz attīstībai, un nedrīkst iemigt, ka viss ir kārtībā. Tā kā visas kompānijas ir globālās un mēs tomēr esam tikai latvieši, tad tas citreiz palīdz un citreiz - tieši otrādi. Mūsu konkurentiem, iespējams, ir kooperatīvāka pieeja un domāšana. Mums ir laimējies, ka piederam paši sev un paši arī pieņemam lēmumus, iespējams, ka citreiz ne visai labus, un arī daudz kļūdāmies, taču ātri reaģējam uz tirgu, un tas ir viens no mūsu veiksmes faktoriem. Ja kaut kas nesanāk, tad griežam nost. Ja sanāk, tad mēģinām arī Lietuvā un Igaunijā. Mums nav tā – mēs, latvieši, tā nedarām. Kā jau minēju, Igaunijā ir viena pieeja, Lietuvā cita un Latvijā cita, un tirgus gaidas katrā tirgū ir mazliet citādas.

Kādas ir atšķirības uzņēmējdarbībā starp igauņiem, lietuviešiem un latviešiem?

Igauņiem ir viena tāda īpatnība – ir samērā grūti ieiet tirgū, bet, ja esi noturējis kvalitāti un izdarījis solīto klientam vai sadarbības partneriem, tad pēc tam ir vieglāk strādāt. Lietuvā ir daudz vieglāk ieiet tirgū, bet viegli vari tikt izmests no tirgus ārā. Latvijā mums ir viss kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas lielākā būvmaisījumu ražotāja AS Sakret Holdings konsolidētais apgrozījums 2019.gada pirmajos sešos mēnešos sasniedzis 10,4 miljonus eiro, kas ir par 5% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn.

Konsolidētais uzņēmuma neto peļņas rādītājs ir pieaudzis līdz 0,230 miljoniem eiro. Arī 2018. gadu AS Sakret Holdings noslēdza ar 10% apgrozījuma pieaugumu, skatoties pret 2017.gadu.

«Būvniecības nozare Latvijā atkal piedzīvo uzplaukumu, un man ir īpašs prieks par dzīvojamā fonda atjaunošanu visā Latvijā – gan rekonstruējot un siltinot agrākos gados celtas ēkas, gan realizējot jaunus projektus. Esmu gandarīts, ka šajos būvniecības darbos klātesoši ir AS Sakret Holdings ražotie būvmaisījumi. Esam paplašinājuši savu produktu klāstu arī ar jauniem būvmaisījumiem,» norāda AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Lielākais apgrozījuma pieaugums novērojams Latvijā, kur SIA Sakret apgrozījums pieaudzis par 9%. Lietuvā un Igaunijā vērojams pieaugums AS Sakret Holdings rūpnīcās saražotās un realizētās produkcijas apjomos attiecīgi par 3% un par 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai iegūtu finansējumu uzņēmuma turpmākai izaugsmei, ilgtermiņa kapitālieguldījumiem un esošo saistību pārfinansēšanai, būvmaisījumu ražotājs AS Sakret Holdings piesaistījis bankas finansējumu 8 miljonu eiro apmērā un emitējis obligācijas 3,8 miljonu eiro apmērā.

Darījums norisinās sadarbībā ar banku BlueOrange un uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu konsultantu Oaklins M&A Baltics. BlueOrange bankas piešķirtais finansējums – 4 miljonu eiro ilgtermiņa aizdevums un apgrozāmo līdzekļu finansējums gandrīz 4 miljonu eiro apmērā – ļaus uzņēmumam pārfinansēt esošās saistības, kā arī nodrošināt apgrozāmos līdzekļus uzņēmuma izaugsmei, palielinot būvmaisījumu pārdošanas apjomus Baltijā un attīstot eksportu pārsvarā uz Skandināviju.

Apvienojumā ar bankas finansējumu, BlueOrange organizēja Sakret nodrošināto obligāciju emisiju 3,8 miljonu eiro apmērā. Obligācijas tiks iekļautas Nasdaq Riga First North alternatīvajā tirgū 2020. gada sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Db.lv viesojas būvmateriālu ražotāja Sakret rūpnīcā Igaunijā

Monta Glumane, 11.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv viesojās būvmateriālu ražotāja AS «Sakret Holdings» rūpnīcā Paidē, Igaunijā.

«Sakret Holdings» ar četrām rūpnīcām ir lielākais sauso būvniecības materiālu ražotājs Baltijā. «Sakret Holdings» ir 100% Latvijas kapitāla uzņēmums un tā sastāvā ietilpst sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražošanas uzņēmumi Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.

Būvmaisījumu ražotājs AS «Sakret Holdings» 2018.gadu noslēdzis ar 21,3 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 10% lielāks nekā 2017.gadā, bet, pēc neauditētajiem datiem, 2018.gadā «Sakret Holdings» peļņa bija 0,4 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sauso būvmaisījumu ražotājs SIA Sakret pagājušajā gadā strādāja ar 8,941 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 20,7% vairāk nekā gadu iepriekš, kā arī kompānija guva peļņu 50 851 eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš. Sakret ietilpst Sakret Holdings, kas ar četrām rūpnīcām ir lielākais sauso būvniecības materiālu ražotājs Baltijā. Sakret Holdings sastāvā ietilpst sauso un lietošanai gatavo būvmaisījumu ražošanas uzņēmumi Lietuvā, Latvijā un Igaunijā

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saudzē vidi un naudas maku

Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli Dienas Biznesam, 20.12.2019

AS Aldaris, investējot 30 tūkstošus eiro, noliktavā nomainījusi visus LED gaismekļus, līdz ar to ietaupa ap diviem tūkstošiem eiro. Ražotnē pilnīgi visi ir elektroiekrāvēji, kas tiek uzlādēti naktīs, kad elektrības cena ir zemāka.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem uzņēmumiem, kuru konkurētspējas latiņa ceļas līdz ar elektrības patēriņa sarukumu.

Dienas Bizness uzrunāja trīs Latvijas ražotājus, kuri, ieguldot modernās ražošanas iekārtās, apgaismojumā un ražošanas procesa efektivitātē, sajūt pavisam taustāmu labumu ekonomisko ieguvumu enerģijas izmaksu samazinājuma veidolā, kas, protams, ļauj ietaupīt iespaidīgu naudas summu.

Ilgtspējas pavadā

"Darbs pie "Food Union" energoefektivitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti un konsekventi, izmantojot dažādus instrumentus - gan iekšējos, organizatoriskos, piemēram, efektīvāk plānojot ražošanu un darba maiņas, gan finanšu, ieguldot pašu kapitālu un līdzfinansējumu," stāsta Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs, kurš uzsver, ka rūpes par energoefektivitātes uzlabošanu ir uzņēmuma ikdiena jau daudzu gadu garumā. Taču īpaši tam pievērsās brīdī, kad tika veidota Food Union grupa, tajā apvienojot Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019.gadā būvniecības apjoms turpināja pieaugt, kā rezultātā SIA "Sakret" neto apgrozījums gada laikā pieauga par 395 tūkstošiem eiro jeb 4,4%, liecina "Lursoft" iesniegtais uzņēmuma gada pārskats.

2019.gadā, saistībā ar mainīgo situāciju izejvielu un piegādes transporta tirgū, tika pieņemts lēmums produkcijas ražošanu nodrošināt Latvijas rūpnīcā, kā rezultātā tika uzlabota uzņēmuma bruto peļņas rentabilitāte no 22% 2018.gadā līdz 28% 2019.gadā.

Tāpat 2019.gadā "Sakret" uzņēmumu grupa sekmīgi pabeidza kredītsaistību pret "Luminor Bank" AS refinansēšanu. Rezultātā, daļēji apmaksājot un pilnībā dzēšot kredītsaistības pret "Luminor Bank", par 2,5 miljoniem eiro ir uzlabojusies sabiedrības pārskata gada peļņa. Izslēdzot šo faktoru, sabiedrības pārskata gada tīrās peļņas pieaugums ir 228 tūkstoši eiro. Rādītāju ietekmēja refinansēšanas procesā radušās tiešās izmaksas, kā arī valstī vērojamais algu pieaugums, kas ir straujāks nekā vidējie makroekonomiskie rādītāji valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvmaisījumu ražotājs AS Sakret Holdings, kura padomes priekšsēdētājs ir Andris Vanags, 2018. gadu noslēdzis ar apgrozījumu 21,3 miljoni eiro, kas ir par 10% lielāks nekā 2017. gadā. Lielākais pieaugums bijis Latvijas tirgū, kur apgrozījums paaugstinājies par 16%, otrs lielākais – Igaunijas tirgū, kur apgrozījuma apjoms kļuvis lielāks par 15%. Pēc neauditētajiem datiem, 2018. gadā AS Sakret Holdings neto peļņa bija 0,4 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VIDEO: Ko latviešiem vajadzētu mācīties no igauņiem?

Monta Glumane, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Domāju, ka pirmais, ko latviešiem vajadzētu mācīties no igauņiem, ir valsts pārvalde, e- dokumentācija, e-paraksti, saziņa ar valsts un pašvaldības iestādēm,» uzskata Kaspars Pacēvičs, būvmateriālu ražotājas AS Sakret Holdings Igaunijas uzņēmuma Sakret OU vadītājs.

Viņaprāt, Igaunijā komunikācija ar valsts iestādēm norit ērti un ātri, kā arī iestādes ir pretimnākošas.

«Piemēram, viens no mūsu partneriem nebija PVN maksātājs, aizpildīja pieteikuma anketu trešdien vakarā un ceturtdienas rītā jau bija ar visu reģistrācijas numuru. Mēs varējām veikt visas nepieciešamās darbības. Visi procesi ir ātri. Latvijā šie procesi ir pārmērīgi ilgi, un es domāju, ka mums visiem vajadzētu saprast, ka uzņēmēji ir nosacīti darba devēji visām valsts institūcijām. Kad mēs kā sabiedrība ejam uz veikalu vai kafejnīcu, tad pieprasām noteiktu servisu. Viņi zina, ka, ja nesniegs servisu, tad patērētāji vairs nenāks. Tas būtu jāmācās Latvijai,» uzskata K.Pacēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sakret reģistrējis jaunu komercķīlu ar maksimālo nodrošinājuma summu 1,5 miljoni eiro

Žanete Hāka, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sauso būvmaisījumu ražotājs SIA «Sakret» reģistrējis jaunu komercķīlu, par labu AS «BlueOrange Bank» ieķīlājot visu mantu, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Komercķīlas nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 1,5 miljoni eiro. Jaunā komercķīla reģistrēta 23. septembrī. Kopumā uzņēmumam ir aktuāla 31 komercķīla, liecina «Lursoft» izziņa.

SIA «Sakret» dibināts 2003. gadā un tā pamatkapitāls ir 2 048 366 eiro.

Uzņēmuma 2018. gada finanšu rādītāji vēl nav pieejami, bet 2017. gadā SIA «Sakret» apgrozījums bija 7,409 miljoni eiro, bet tas strādāja ar zaudējumiem, kas sasniedza 476 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

SAKRET OU vadītājs Igaunijā: Rail Baltica mainīs nozari

Monta Glumane, 04.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Būvniecības nozare varētu kardināli mainīties 2021. un 2022. gadā, jo tiks uzsākta Rail Baltica būvniecība,» norāda Kaspars Pacēvičs, SAKRET OU vadītājs Igaunijā.

2018. gads uzņēmumam bija rekordgads - tika sasniegts vislielākais apgrozījums SAKRET OU vēsturē, tā iekarojot stabilu pozīciju Igaunijas tirgū. «Gan būvnieki, gan patērētāji, gan tirdzniecības pārstāvji ar mums rēķinās. Es domāju, ka vēl nepieciešami pāris gadi un mēs viennozīmīgi būsim lielākais būvmateriālu ražotājs Igaunijā,» komentē K.Pacēvičs.

Tomēr viņš novērojis, ka igauņi ir ļoti konservatīvi - viņi ir pieraduši pie esošajām precēm, produktiem un pakalpojumiem un to mainīt ir diezgan grūti. Ja viņiem nepiedāvā konkrētu iemeslu, kāpēc to darīt, un tas ir krietni grūtāk nekā Latvijā, atzīst K.Pacēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žurnāla Dienas Bizness izdevums #25

DB, 30.06.2020

Dalies ar šo rakstu

Jēdziens "jaunais normālais" ir kļuvis par apzīmējumu ārkārtas situācijas izraisītajām pārmaiņām gan sadzīvē, gan biznesā. Šīs nedēļas žurnālā dažādu nozaru uzņēmumi paredz, ka drošības pasākumi, kas tika ieviesti, lai ierobežotu koronavīrusu, būs jaunā ikdiena arī turpmāk.

Vēlme un arī spiediens dzīvot pēc "jaunā normālā" principa aizsarglīdzekļu ražotājiem liek secināt, ka nepieciešamība pēc šādiem pakalpojumiem būs noturīga.

Ne visās nozarēs jaunais ir normālais. Sabiedriskais transports pandēmijas laikā ir veicis simtiem reisu bez cilvēkiem. Nozare cer, ka tukšie autobusi nekļūs par ikdienu, taču saprot, ka pasažieri neatgriezīsies vienā dienā.

Lasi žurnāla "Dienas Bizness" 30. jūnija numurā:

  • viedokļi - atgūšanās pēc pandēmijas

  • aktuāli - banku sektors skaitļos
  • numura tēma - pasažieru pārvadājumi
  • atkritumu apsaimniekošana - jaunais atkritumu apsaimniekošanas plāns
  • pētījums - personīgās aizsardzības līdzekļi
  • finanses - biznesa finansēšana krīzes apstākļos
  • investīcijas - uzmanība ilgtermiņa ietekmei
  • modes bizness - "Amoralle" virzās soli pa solim
  • pārtikas bizness - SIA "N. Bomja maizes ceptuve Lielezers" nepieļauj viduvējības
  • tehnoloģijas - intervija ar "HUAWEI Consumer Business Group" Baltijas reģiona vadītāju Janu Hunu
  • auto - videi draudzīgiem auto izdevīgāks līzings
  • brīvdienu ceļvedis - Andris Vanags, AS "Sakret Holdings" padomes priekšsēdētājs

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Ārvalstu studenti — iespēja augstskolām un biznesam

Māris Ķirsons, 18.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu studentu skaits Latvijā turpinās pieaugt, vienlaikus ir vajadzīgs pasākumu plāns, kurā savi uzdevumi jāveic gan valstij, gan augstskolām.

Tādas atziņas skanēja konferencē Izglītības eksports - ieguldījums kopējā tautsaimniecībā, ko Dienas Bizness rīkoja sadarbībā ar Biznesa augstskolu Turība. Nenoliedzami, ka Latvijā ir augstskolas ar atbilstošu infrastruktūru un kapacitāti, kas ļauj piesaistīt studentus no ārzemēm, tostarp arī no tā dēvētajām trešajām valstīm, tomēr vienlaikus šajā jomā ir sīva konkurence. Latvijai ir savas priekšrocības, taču vienlaikus mūsu piedāvājums ļoti līdzinās konkurentu piedāvājumam citās valstīs. Turklāt ārvalstu studenti, īpaši specialitātēs, kurās ir kvalificētu darbinieku trūkums, tiek saredzēti kā iespēja vakanču aizpildīšanai. Vienlaikus ir jautājums, cik daudz studiju laikā vajadzētu (drīkstētu) strādāt trešo valstu studenti, kuri mācās Latvijas augstskolās, lai šis darbs netraucētu sekmīgām studijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness žurnālists Māris Ķirsons sarunājas ar būvmateriālu ražošanas kompānijas Sakret holdings padomes priekšsēdētāju Andri Vanagu.

Saruna par būvniecības nozares «amerikāņu kalniņiem» un to, kā uzņēmums pielāgojas straujajām virāžām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Nedēļas nogalē notiks Baltijas vadošā būvniecības industrijas izstāde Māja I 2019

Žanete Hāka, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 14. līdz 17. martam starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks Baltijas vadošā būvniecības industrijas izstāde «Māja I 2019», kurā būs aplūkojamas jaunākās būvniecības tehnoloģijas un risinājumi, informē starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Izstādē būs aplūkojami būvinstrumenti un būvtehnika, būvmateriāli, apkures sistēmas, santehnikas ierīces, kā arī teritoriju labiekārtošanas un interjera risinājumi.

Izstādē varēs iepazīties ar jaunākajiem būvmateriāliem un tendencēm būvniecībā – sākot no betonēšanas palīgmateriāliem un ēku būvniecības no dabīgiem materiāliem līdz pat cementa-skaidu apdares plāksnēm ventilējamām fasādēm un modernai izolācijas ieklāšanas sistēmai. Plašā klāstā būs arī apdares materiāli – dažādu veidu iekšdurvis un ārdurvis, bīdāmo durvju sistēmas, vinila un koka grīdas, dažādi koka, mākslīgā akmens un stikla elementi gan iekšējai apdarei, gan elegantām māju fasādēm. Mājokļa iekārtošanai varēs atrast kā klasiskus, tā arī šobrīd aktuālus interjera elementus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Latvijā demogrāfija ir ar mīnuss zīmi un mums ir jāsaprot, ka demogrāfija nav tik strauja, cik ir nepieciešams. Lai sasniegtu rezultātus, mums ir nepieciešami iedzīvotāji. Viņi neradīsies paši. Ir jāsaprot, ka bez imigrantiem mēs nevaram izdzīvot,» uzskata Kaspars Pacēvičs, SAKRET OU vadītājs Igaunijā.

Video skatāms raksta beigās!

Viņaprāt, Igaunijas valsts izaugsme nav brīnums, kas noticis pats no sevis.Tas ir ļoti ilgs darbs, kas ir ieguldīts 20 gadus iepriekš. Rezultāti panākti, īstenojot reemigrācijas, migrācijas, dzimstības politiku un tā šobrīd sāk nest augļus.

Lai risinātu iedzīvotāju trūkuma problēmu, K.Pacēvičs ir gatavs uzņemt imigrantus. «Man nav kategoriski , vai kategoriski . Biznesā ir svarīgi, lai darbs būtu izdarīts. Es nevaru izcelt vai nodalīt kādu konkrētu valsti. Domāju, ka ir jāskatās uz mentālo saderību, vienādām kultūras vērtībām. Es noteikti nevarētu sastrādāties ar kultūrām, kurās ir citas vērtības. Mums ir patiešām jāsaprot, ka igauņi brauc strādāt uz Somiju, latvieši uz Angliju un Īriju, kur mūs uzņem un mēs strādājam, tāpēc mēs nevaram pateikt nevienam citam – nebrauciet pie mums, mēs jūs neuzņemsim. Tas vienkārši nav pareizi un tas ir naturāls cikls, kas visu laiku iet uz priekšu. Amerika sastāv no Īrijas, Itālijas un tās pašas Anglijas. Mums uz lietām ir jāskatās plašāk un racionālāk. Mums var būt jebkādi uzskati, bet jāsaprot, ka bez šīm lietām mēs vienkārši nevarēsim,» uzskata uzņēmējs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru