Jaunākais izdevums

Iepakojuma ražotāju konkurētspēju gan šogad, gan tuvākajā nākotnē ietekmēs spēja pielāgoties straujajai tirgus dinamikai un elastība klientu prasību apmierināšanā, akcentē Stora Enso Packaging Baltic reģionālā vadītāja Aija Zemribo.

Kādas izmaiņas un vienlaikus tendences iepakojuma tirgū bija vērojamas pagājušajā gadā kopumā gan pasaulē, gan Latvijā un Baltijā?

Uz šo jautājumu var atbildēt, ņemot vērā vairākus aspektus – gan globālās tendences, t.i., stabili augošo pieprasījumu pēc gofrētā kartona un papīra iepakojuma Eiropas un Āzijā tirgos, augošo interesi par videi draudzīgiem risinājumiem, gan arī klientu individuālās vēlmes, piemēram, veselīga dzīvesveida popularizēšana, dzīves kvalitātes uzlabošana, interneta veikalu tīklu aktīva izmantošana. Bet kopumā šīs tirgus tendences es gribētu raksturot ar vienu atslēgvārdu – ātrums. Mūsu uzņēmumā to saprot kā spēju un vēlmi mainīties un nekavējoties pielāgoties situācijai, vienmēr būt gataviem meklēt jaunus risinājumus. Tieši to tirgus un patērētāji no mums pieprasa un novērtē visvairāk. Ātrums, kādā šodien notiek informācijas apmaiņa, nav salīdzināms ar situāciju pat pirms gada, kur nu vēl pieciem. Un varam tikai iedomāties, kas notiks vēl pēc gada vai diviem. Ražotājam ir jābūt tam gatavam un jāpakārto savi ilgtermiņa un arī īstermiņa plāni šai kopējai tendencei – prasībai pēc dinamikas un ātruma gan lēmumu pieņemšanā, gan izpildē. Savā uzņēmumā ātrumu esam definējuši kā galveno vadmotīvu visiem uzņēmuma biznesa procesiem – katram savas atbildības robežās jādomā par to, kā varam strādāt efektīvāk, saīsināt laiku, piemēram, jaunu produktu izstrādei, ražošanai, piegādēm un citiem procesiem, – tas ir nepieciešams mūsu klientiem un ļoti būtiski ietekmē viņu biznesa attīstību.

Kādas prognozes ir 2018. gadam – vai sagaidāmi kādi būtiski jaunumi nozarē?

Tirgus dinamika tikai turpinās augt – aktivitāte, kādu vērojam jaunu produktu izstrādē patlaban, ir augstākā uzņēmuma vēsturē. Manuprāt, aizvien vairāk augs nepieciešamība izmantot iepakojumu kā stratēģisku līdzekli, kas palīdz izcelties gan privāto preču zīmju, gan zīmolu īpašniekiem, kuriem jārada jauni risinājumi, lai pārspētu konkurentus un iekarotu pozīcijas tirgū. Turklāt zemo cenu preču mazumtirgotāju aktivitāte spiež tirgus dalībniekiem fokusēties uz izmaksu samazināšanu, efektivitāti. Šie patērētāji sagaida īsus piegādes laikus un iepakojuma optimizāciju – gan no preču aizsardzības, gan transportēšanas viedokļa.

Kā mainījušās klientu prasības jeb vēlmes attiecībā uz iepakojuma būtību, proti, vai arī iepakojuma jomā ir vērojama aizvien lielāka "zaļā domāšana"? Piemēram, vai pieaug to klientu skaits, kuri izvēlas vairākkārtīgi izmantojamu iepakojuma materiālu?

Runājot par šā gada aktualitātēm, gribu atgriezties pie videi draudzīga iepakojuma izmantošanas tendencēm. Stora Enso 2015. gadā veiktie pētījumi pierāda, ka tā saucamā tūkstošgades paaudze daudzējādā ziņā ir prasīgāka jautājumos, kas skar vidi, ilgtspējību, atjaunojamos resursus. Aptaujas liecina, ka četri no pieciem šīs paaudzes pārstāvjiem uzskata, ka, pieņemot lēmumu par pirkumu, viens no svarīgākajiem aspektiem ir iepakojums, turklāt 66% aptaujāto tūkstošgades paaudzes pārstāvju atzīst, ka ir gatavi maksāt vairāk par produktiem ar ilgtspējīgu iepakojumu. 70% respondentu uzskata, ka tieši papīrs un kartons ir materiāli, kas būtu jāizmanto iepakojuma ražošanai, jo tie ir videi draudzīgāki. Tas ir ļoti nopietns arguments ilgtermiņa attīstības plānošanai mūsu nozarē, jo šī paaudze ir nākamie uzņēmumu dibinātāji, vadītāji un lēmumu pieņēmēji. Arī Stora Enso Packaging inovatīvais darbs lielā mērā saistīts ar “zaļo domāšanu”. Tā, piemēram, kolēģi Skandināvijā strādāja pie inovācijas – gofrētā kartona iepakojuma izstrādes saldētām zivīm, kam līdz šim mitruma dēļ tikušas izmantotas tikai plastmasas iepakojuma kastes. Projekts noslēdzās ļoti veiksmīgi, un tagad lepojamies ar “Eko fish box” risinājumu saldētām zivīm.

Ko vispār nozīmē vairākkārtīgi izmantojamais iepakojuma materiāls? Kā notiek tā aprite?

Ja runājam par iepakojumu, tad vairākkārtīgi izmantojamie materiāli ir papīrs un kartons. Būtība ir ļoti vienkārša – kartona iepakojums pēc izmantošanas tiek savākts, nogādāts papīra ražošanas uzņēmumam, atkal pārstrādāts un izmantots no jauna papīra un kartona ražošanai. Stora Enso Packaging kā gofrētā kartona iepakojuma ražotājs šo papīru saņem no saviem piegādātājiem, un tas atkal tiek izmantots iepakojuma ražošanā. Stora Enso gadījumā šis process strādā ideāli, jo integrācijas līmenis uzņēmumā ir ļoti augsts – tuvu 90% no visiem izejmateriāliem saņemam no Stora Enso grupas uzņēmumiem – kartona ražotājiem un savukārt 100% no saviem ražošanas papīra atkritumiem nosūtām atpakaļ šiem uzņēmumiem atkārtotai pārstrādei. Vēl gribu piebilst, ka tieši fakts, ka lielāko daļu kartona saņemam no Stora Enso uzņēmumiem, dod mums lielas priekšrocības izejmateriālu pieejamība ziņā. Tikpat kā nesaskaramies ar risku laikus nesaņemt izejmateriālu tirgus deficīta dēļ, jo Stora Enso grupā iekšējās piegādes ir prioritāte.

Kas ir galvenais faktors, kas rosina klientus izvēlēties vairākkārtīgi izmantojamo iepakojumu – "zaļā domāšana" vai varbūt ekonomiskie aspekti?

Svarīgi ir abi jūsu nosauktie faktori. Šis nav gadījums, kad ekoloģiski draudzīgāks produkts maksā dārgāk, kā redzam to citās nozarēs, piemēram, pārtikas ražošanā. Vairākkārtīgi pārstrādāts papīrs izmaksu ziņā ir izdevīgāks materiāls nekā tīras šķiedras papīrs, nerunājot par plastmasas iepakojumu. Tomēr, lai arī izmaksas bieži vien ir viens no svarīgākajiem faktoriem, izvēloties iepakojumu, tomēr gribu teikt, ka arvien vairāk aug interese par gofrētā kartona iepakojumu tieši vides faktora dēļ.

Kādas ir klientu prasības attiecībā uz servisu? Vai šodien klients nāk pats ar savu gatavu ideju un prasa tikai tehnisko izpildījumu, vai tomēr nosacīti definē tikai savas aptuvenās vēlmes un attiecīgi jau no pakalpojuma sniedzēja sagaida konkrētu idejas piedāvājumu un attiecīgi realizāciju? Mūžsenais jautājums – cik savlaicīgi klienti definē savas vajadzības un vēlmes, proti, vai viss notiek laikus vai tomēr pietiekami bieža ir tendence, ka "no nulles līdz gatavam produktam” jāīsteno salīdzinoši saspringtā grafikā?

Jau minēju, ka klienti pieprasa ātrumu un elastīgu, radošu pieeju risinājumu meklēšanā. Tas ir ārkārtīgi svarīgi un arī saprotami, jo mūsdienu augošais dzīves temps to pieprasa un mums tam jābūt gataviem. Serviss ir ļoti svarīgs – piemēram, iespēja ražot mazas partijas ar sarežģītu apdruku un strukturālo dizainu līdz šim bija ļoti dārgs un ilgs process. Bet, apzinoties klientu vēlmes un prasības pēc ātriem risinājumiem, esam investējuši digitālās drukas un pārstrādes iekārtās, kas ļauj nodrošināt servisu tieši šīm produktu un klientu grupām. Tagad klientam spējam piedāvāt pilnas apdrukas iepakojumu pat 10 vai 20 gabalu pasūtījumiem. Un šī ir atbilde uz jautājumu par klientu iespējām jau laikus definēt savas vajadzības, jo tas vairs nav nepieciešams. Klients var radīt ideju šodien un gatavu iepakojumu saņemt jau pēc divām dienām – tā vairs nav problēma.

Cik lielā mērā iepakojums ir kļuvis no "klasiskā iepakojuma" materiāla par mārketinga instrumentu, kas vienlaikus piesaista patērētāja uzmanību un popularizē konkrēto produktu? Iepakojuma īpašāka apstrāde (dizains, apdruka u.c.) ietekmē arī produkta cenu, taču vienlaikus palielina produkta realizācijas apjomu pieaugumu. Cik lielā mērā klienti apzinās šo faktoru savstarpējo saikni?

Domāju, šajā ziņā noteikti var attīstīties vairāk. Protams, jau šodien ir klienti, kas iepakojumu izmanto mārketingam, un tas ir apsveicami. Tomēr jāapzinās, ka šeit runa ir par lielām ražošanas partijām un rūpīgi, ilgtermiņā plānotām jaunu produktu grupām. Diemžēl līdz šim nav bijis iespējams īstenot spīdošas mārketinga idejas, jo to realizēšana prasa laiku – flexo apdrukas gadījumā vismaz četras nedēļas, lai pilnībā sagatavotos jauna iepakojuma veida ražošanai. Digitālā tehnoloģija atrisinās šo problēmu, un četru nedēļu vietā būsim gatavi jauno produktu saražot dažu dienu laikā, vai pat pāris dienās – atkarībā no tā, cik viegli notiek komunikācija ar klientu un cik ātri mums izdodas vienoties par to, kādam jāizskatās iepakojumam. Digitālā tehnoloģija paver ļoti plašas iespējas mārketinga jomā.

Vai un kā atšķiras klientu vēlmes un gaume trijās Baltijas valstīs? Un cik būtiski šajā griezumā atšķiramies no Rietumeiropas tendencēm?

Vērojot mūsu kolēģu darbu citās valstīs, piemēram, Skandināvijā, neredzu vairs atšķirības tendencēs iepakojuma jomā. Ir jāņem vērā, ka Baltijas lielie ražotāji pārsvarā savu produkciju eksportē, līdz ar to arī iepakojumam jābūt atbilstošam un vismaz tikpat kvalitatīvam kā Rietumvalstu konkurentiem. Šeit ir runa tikai par konkurētspēju un savu iespēju pielāgošanu klientu un tirgus prasībām.Runājot par Baltijas valstīm, arī nav izteiktu atšķirību. Visās Baltijas valstīs vērojama tendence izmantot krāsaināku, sarežģītāku iepakojumu, kas kalpo arī mārketinga vajadzībām. Izmaiņas iepakojuma jomā ienes arī lielveikalu ķēdes un to pieaugošais pieprasījums pēc iepakojuma, ko ir ērti izvietot plauktos un kas sniedz informāciju par produkta ražotāju un pašu produktu. Bet tā ir vienota tendence visā Baltijā.

Kā mainījusies situācija iepakojuma izejmateriālu tirgū, un kādi ir galvenie cenu pieauguma cēloņi –- papīra nozares produkcijas pieprasījuma pieaugums Ķīnā vai citi iemesli? Cik būtiski cenu pieaugums izejmateriāliem ietekmē gala produkta izmaksas, un kā tas savukārt ietekmē klientu lēmumus, izvēloties iepakojumu?

2017. gads bija īpašs izejmateriālu cenu dinamikas ziņā. Gada beigās papīra cenas pieauga pat līdz 25%, salīdzinot ar gada sākumu, un diemžēl šī tendence turpinās arī šajā gadā (to rāda arī konkrēti avoti – PIX indices, FOEX packaging indice). Runājot par iemesliem, parasti kā galveno cēloni minam Āzijas tirgu, jo svārstības šajos reģionos kopējās tirgus tendences ietekmē ļoti būtiski. Tomēr pagājušajā gadā tas nebūt nav vienīgais iemesls. Kā zināms, ekonomika Eiropā turpina attīstīties. Eiropas Komisijas sagatavotajā informācijā minēts, ka eirozonā 2017. gads noslēdzās ar desmitgades straujāko ekonomikas izaugsmi: reālais IKP pieaugums bija 2,2% apmērā. Tas ir ievērojami vairāk, nekā tika gaidīts pavasarī (1,7 %). Arī 2018. gadā ziņots, ka IKP pārspēs prognozes ar stabilu izaugsmi 2,3 % apmērā (pretstatā iepriekš prognozētajiem 1,9 %). Un iepakojuma patēriņš ir lielisks indikators izmaiņām ekonomikā – ja vairāk tiek saražots, vairāk arī tiek iepakots. Līdz ar to papīra patēriņš pagājušā gadā pieauga diezgan būtiski, tajā pašā laikā papīra tirgū nebija ievērojamu ražošanas jaudu palielinājuma, kas gan bija plānots, tomēr netika realizēts. Līdz ar to radās zināms papīra deficīts, kas, protams, rada cenu celšanos. Ja papildus tam vēl ir vērojamas svārstības Āzijas tirgū, tad ietekme tiešām ir neprognozējami liela, kā tas pagājušajā gadā arī notika.

Avots: PIX indices. FOEX packaging indices.

Aktuāla ir darbaspēka problēma – kā tas ietekmē iepakojuma ražotāju konkurētspēju? Vai izjūtat atbilstošas kvalifikācijas darbaspēka trūkumu? Kā tiek risināta šī problēma?

StoraEnso notiek rūpīga risku izvērtēšana. Nenoliedzami darbaspēka trūkumu uzskatām par vienu no būtiskākajiem riskiem. Baltijas uzņēmumā strādā 250 darbinieku, un ir ļoti svarīgi saglabāt stabilu komandu. Sevišķi jau ņemot vērā augstās prasības kvalitātes un efektivitātes jomā. Būtiskākais ir strādāt ar esošajiem darbiniekiem, motivēt un piedāvāt attīstīt viņu potenciālu tā, lai nebūtu vēlmes meklēt darbu citos uzņēmumos. Šajā jomā vēl daudz darāmā, tomēr, ņemot vērā iekšējās darbinieku aptaujas, varam secināt, ka Stora Enso darbinieki ir apmierināti ar vidi, kādu spējam nodrošināt. Gribu piebilst, ka ļoti augstu vērtējam jauno darbinieku vēlmi attīstīt savu profesionalitāti, strādājam ar universitātēm, piedāvājot savu uzņēmumu kā prakses vietu studentiem, nesen piedalījāmies LU organizētajās Karjeras dienās. Varu teikt, ka esam ļoti apmierināti ar darbiniekiem, kas tikko pievienojušies mūsu komandai pēc augstskolas beigšanas – redzam, ka attieksme kopumā ir ļoti augtā līmenī un vēlme mācīties un apgūt jaunu informāciju reizēm ir pat svarīgāka par vēlmi tikai nopelnīt. Šie darbinieki ir mūsu veiksmes pamatā.

Ņemot vērā, ka aizvien lielāko nozīmi ikvienā ražošanas nozarē ieņem tehnoloģiju attīstība, – kā tehnoloģiju sniegtās iespējas izmantojat sava uzņēmuma ražošanas procesā?

Šajā gadā uzsākām digitālo tehnoloģiju apgūšanu. Jaunās iekārtas tiek uzstādītas jau tagad, līdz ar to aprīlī ražosim pirmos pasūtījumus. Šis ir ļoti būtisks pavērsiens iepakojuma biznesā, un Baltijā esam vienīgie, kas spēj piedāvāt šādu servisu. Protams, ir arī tālejoši plāni par rūpnīcas attīstību – tirgū esam jau vairāk nekā 20 gadu, un, protams, ilgtermiņā stabilitāte prasa regulārus ieguldījumus attīstībā. To turpināsim darīt arī nākotnē.

Vai šo iespēju izmantošana ļauj efektivizēt un vienlaikus paplašināt piedāvājuma klāstu? Kādas papildu iespējas piedāvājat klientiem?

Kā jau minēju, klientiem lielākais ieguvums būs darbu izpildes ātrums un neierobežots partiju lielums – varam saražot un apdrukāt arī vienu kasti vai desmit viena dizaina kastes katru savā krāsā. Šajā ziņā mārketinga speciālisti varēs izmantot mūsu iespējas bez ierobežojumiem.Ceram, ka klienti novērtēs jaunās, mūsdienīgās tehnoloģijas, ko piedāvā Stora Enso Packaging.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai vēlaties pienācīgi un kvalitatīvi aprīkot plašas un modernas noliktavas, kurās ir nepieciešamas arī saldētavas, piemēram, pārtikas vai augu izcelsmes produktiem?

Laika gaitā pārbaudīts, funkcionāls un izdevīgs risinājums: piedāvājam jums individuālu pieeju, projektēšanu un montēšanu, kā arī 5 gadu garantiju! Produkciju ir iespējams apskatīt un pasūtīt mājaslapās akcijasplaukti.lv un ledusskapis.lv, saņemot tieši to, ko vēlaties. Par Baltijas valstīs unikālo piedāvājumu stāsta projekta Akcijas plaukti pārstāvji Kristaps Bricis un Rolands Birziņš.

Patlaban Latvijā dažādu plauktu sistēmu piedāvājumus var sameklēt gan uzņēmējs, kuram ir jāaprīko milzīga moderna noliktava, gan jebkurš cilvēks, kurš vēlas racionāli iekārtot priekšnamu vai garderobi savā mājoklī. Akcijas plaukti, turklāt apvienojot plauktus ar aukstuma sistēmu – saldētavu, ledusskapju, vitrīnu – piedāvājumu, jau kādu laiku veiksmīgi darbojas abās biznesa nišās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mācības no Latvijas finanšu sistēmas krīzes

Deniss Pospelovs - AFI Investīcijas dibinātājs, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada laikā, turpinot pārmaiņu ieviešanu un īstenojot bankas stratēģiskās prioritātes, tostarp darbu pie digitalizācijas un klientu apkalpošanas uzlabošanas, Luminor īstenos klientu apkalpošanas centru tīkla transformāciju, informē bankas pārstāvji.

Klientu apkalpošanas centru tīkla transformācijas ietvaros tiek pārskatīts klientu apkalpošanas modelis, kā arī veikta atsevišķu klientu apkalpošanas centru apvienošana, vienlaicīgi stiprinot bankas digitālo pakalpojumu piedāvājumu. Pārmaiņas klientu apkalpošanas centru tīklā atbalstīs Luminor centienus izveidot jaunu klientu apkalpošanas standartu, galvenokārt koncentrējoties uz klientu konsultācijām ar pievienoto vērtību. Vienlaikus banka nodrošinās, ka ikviens klients varēs saņemt visu nepieciešamo atbalstu līdz brīdim, kad tas patstāvīgi sāks izmantot ikdienas finanšu pakalpojumus digitālajā vidē.

«Sekojot vispārējām digitalizācijas tendencēm nozarē, banku klientu apkalpošanas centru loma turpina mainīties. Mēs jau novērojam mazāk apmeklētāju klientu apkalpošanas centros, un arvien vairām mūsu klientu izvēlas ērtību, ko sniedz internetbanka un mobilā banka. Pagājušajā gadā jau 85% Luminor klientu Baltijā ikdienā izmantoja attālinātos kanālus savām ikdienas finanšu operācijām,» skaidro Kerli Gabrilovica, Luminor Retail banking vadītāja Baltijā / Luminor filiāles vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pētījums: Latvijā bankās netiek pievērsta pietiekama uzmanība digitālo tehnoloģiju attīstībai

Dienas Bizness, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku nozare ir uz nozīmīgu pārmaiņu sliekšņa, kuru kā galvenais virzītājs ir uzskatāms normatīvais, vides un tehnoloģiju spiediens, liecina Deloitte pētījums, kurā piedalījās 238 bankas un 10 finanšu tehnoloģiju uzņēmumi (FinTechs) no 38 valstīm.

Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas (EMEA) finanšu nozare ir nozīmīgu izaicinājumu priekšā – to pamatā ir pārmaiņas klientu paradumos un vēlmēs, kā arī izmaiņas banku tirgus apstākļos, kad digitālās kompetences spēlē izšķirošu lomu konkurences cīņā. Nenoliedzami, būtisko lomu digitālo tehnoloģiju attīstībā spēlē regulas. Piemēram, ES pārskatīto Maksājumu Pakalpojumu Direktīva (PSD2) veicinās barjeru nojaukšanu starp valstu tirgiem un ļaus ienākt jauniem tirgus dalībniekiem ar spēcīgākam digitālajām kompetencēm.

«Deloitte pētījuma ietvaros, tika nodalīti: a) patiesie līderi digitālo tehnoloģiju apgūšanā un izmantošanā b) bankas, kas cieši seko digitālo tehnoloģiju tendencēm, c) bankas, kas ievieš digitālās tehnoloģijas un attīsta kompetences šajā jomā, kā arī d) bankas, kas vēl tikai atrodas digitālo tehnoloģiju ieviešanas un digitālo kompetenču attīstības pirmsākumos. Līderi digitālo tehnoloģiju apgūšanā un ieviešanā ir tās bankas, kas, pirmkārt, nodrošina saviem klientiem plašu pieejamo digitālo iespēju klāstu (piemēram, personīgā budžeta plānošanu un apdrošināšanas pakalpojumus), otrkārt, atbilst vai pārsniedz klientu vēlmes konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū un, treškārt, nodrošina modernu un intuitīvu mobilās lietotnes lietotāja pieredzi (UX).» skaidro Antons Ponomarjovs, Deloitte Latvia biznesa konsultāciju menedžeris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jābūt gataviem lielai klientu zvanu plūsmai jebkurā laikā.

Mūsdienu tehnoloģijas ļauj efektīvi sakārtot klientu apkalpošanas procesus uzņēmumā, taču uzņēmumi šīs iespējas izmanto ļoti minimāli, tādējādi zaudējot klientus. Tajā pašā laikā pakalpojumu automatizācija nākotnē ieņems aizvien lielāku lomu, taču arī cilvēciskais faktors, visdrīzāk, tuvākajā laikā saglabāsies.

Nenotiek strauji

Katrs uzņēmuma neatbildētais zvans var veicināt klientu lēmumu zvanīt konkurentam, tādējādi, jo vairāk nepaceltu tālruņa zvanu, jo lielāka varbūtība zaudēt klientus. Kompānijas patlaban meklē iespējas, kā ar tehnoloģiju palīdzību uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti, samazināt atbildes gaidīšanas laiku un citus rādītājus. Lielās kompānijas cenšas sekot līdzi laikam un ievieš jaunus pasākumus, taču nereti šis process notiek pārāk lēni, tādējādi pasliktinot arī uzņēmuma darbības rādītājus. Kā liecina Tele2 veiktais pētījums, kopumā aptuveni trešdaļa iedzīvotāju pēdējā gada laikā nav iegādājušies kādu produktu vai pakalpojumu, jo nav varējuši sazvanīt uzņēmumu. Daudziem uzņēmumiem varētu šķist, ka telefona zvani vairs nav būtiski preču vai pakalpojumu pārdošanā, taču 67% aptaujāto uzņēmumu atzīst, ka klienti viņiem zvana pa telefonu, lai uzzinātu par precēm vai pakalpojumiem un tos iegādātos, skaidro Tele2 komercdirektors Raivo Rosts. Biežākie iemesli, kādēļ netiek atbildēts uz klientu zvaniem, ir atšķirīgi, piemēram, vairāk nekā trešdaļa jeb 34% zvanu tiek saņemti ārpus uzņēmuma darba laika, bet 29% gadījumu klientu konsultanti ir aizņemti, runājot pa tālruni ar citu klientu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstrādāta finanšu iestāžu klientu maksājumu vizualizācijas un riska analīzes rīka "Graphdo" jaunā versija, kas darbojas "mākonī" un ļauj samazināt tās izmantošanas izmaksas.

"Tagad "Graphdo" programma strādā ar citu arhitektūru, kas ļauj to vienlaikus viegli lietot lielam lietotāju skaitam vienā iestādē. Ir vienkāršojies arī instalācijas process. Papildus versijai, kas tiek instalēta uz klientu serveriem, ir izstrādāta programmas versija, kas darbojas "mākonī", kas ļauj būtiski samazināt izmaksas klientiem. Šogad plānots to aktīvi piedāvāt maksājumu iestādēm, kas labprātāk izmanto mākoņpakalpojumus," saka Dmitrijs Ozernovs, SIA "Graphdo" dibinātajs.

2019. gadā "Graphdo" klientiem pievienojās vēl divas bankas, kas to izmanto maksājumu izpētei. Risinājuma ieviešanas process notika mēneša laikā, kas IT risinājumiem finanšu iestādēs esot ātri. Šobrīd "Graphdo" risinājumu jau izmanto četras finanšu iestādes Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Izstrādātie noteikumi privāto vadītāju darbību nevis atvieglo, bet apzināti nosaka ievērojami sarežģītākas prasības nekā taksometriem, uzskata uzņēmums.

Pretēji sākotnējai iecerei nodrošināt iespēju pasažieru pārvadājumu pakalpojumus veikt arī privātpersonām, pašreiz Satiksmes ministrijas piedāvātie noteikumi, kas to regulētu, ir pretrunā ar Saeimas pieņemto Autopārvadājumu likumu. Taksometru izsaukšanas platforma Taxify paredz iespēju pamest Latvijas tirgu, ja plānotais regulējums stāsies spēkā bez izmaiņām.

«Jaunais noteikumu projekts paredz, ka, lai brīvajā laikā īstenotu šādu darbības veidu, ir jāreģistrē uzņēmums, jāsaņem uzņēmuma un automašīnas licence, kā arī jāmaksā sociālais nodoklis, lai vispār šādu licenci saņemtu, un tas viss sastāda ievērojamas izmaksas. Šajā gadījumā vairs nav atšķirības starp taksometru un individuālo automašīnas vadītāju pakalpojumu, un līdz ar to pilnībā zūd pieņemtā likuma jēga,» komentē Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš. Viņš arī uzsver, ka privāto vadītāju regulējums ir būtisks, lai kopumā sakārtotu pasažieru pārvadājumu nozari Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ierēdņu un politiķu bezatbildības meistarstiķis

Kirovs Lipmans - AS Grindeks padomes priekšsēdētājs, 18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Grindeks ir viens no visveiksmīgāk strādājošajiem biržā kotētajiem Latvijas uzņēmumiem, un likumsakarīgi, ka arī tā akciju cena biržā ir bijusi pietiekami augsta. 2015. gadā tā svārstījās no 4,9 līdz 7,2 eiro par akciju. 2016. gadā vidējā cena bija 5,20 eiro par akciju, bet pašlaik ir virs septiņiem eiro par akciju.

2016. gada septembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu pārdot valstij piederošās un Privatizācijas aģentūras turējumā esošās 219 780 Grindeks akcijas, kas bija nodotas valsts pensiju speciālajā budžetā.

Izpildot Ministru kabineta rīkojumu, Privatizācijas aģentūra šīs akcijas 2016. gada rudenī pārdeva. Diemžēl par fantastiski zemu cenu – 3,85 eiro par vienu akciju, un valsts saņēma tikai 846 000 eiro. Jāatzīst, ka kopš tā laika es sev reizi pa reizei esmu uzdevis jautājumu – kā gan kaut kas tāds bija iespējams?

Akciju paketes pārdevēji pirms pārdošanas publiski skaidroja, ka «valsts mērķis šajā situācijā ir izbeigt līdzdalību konkrētos uzņēmumos kā mazākuma akcionāram, kas nozīmē akciju paketes pārdošanu konkrētā brīdī par labāko cenu». Taču cena bija nevis labākā, bet, šķiet, vissliktākā iespējamā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka ir tiesīga atteikt klientam uzsākt darījuma attiecības vai arī pārtraukt darījuma attiecības, un tas attiecas uz jebkuru klientu, ne tikai ārvalstu klientu, portālam db.lv skaidroja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vadītāja Sanda Liepiņa.

Pēdējā laikā Dienas Bizness saņēmis informāciju, ka dažādu nozaru uzņēmumi piedzīvo situācijas, kad bankas slēdz to kontus, neskatoties uz godīgu darbību, kā rezultātā cieš gan darbinieki, gan klienti, gan sadarbības partneri, jo nav iespējams laikā veikt maksājumus, tādēļ vaicāja LKA, kādēļ šādas situācijas notiek aizvien biežāk. Tādēļ Dienas Bizness aicina uzņēmējus neklusēt un dalīties pieredzē, ja nācies saskarties ar šādu rīcību no banku puses: http://www.db.lv/zinas/uznemej-nekluse-473735

Portāls db.lv pamanīja, ka Latvijas Komercbanku asociācija 3.aprīlī savā mājas lapā ir izvietojusi prezentāciju ar nosaukumu «Galvenie aspekti, kas Latvijas uzņēmumam var liegt sadarbības uzsākšanu un kas tam jāizvērtē pirms sadarbības uzsākšanas ar bankām».

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Biznesa aviācijas priekšrocības Latvijā - klienti, konkurence un perspektīvas

Olga Kņazeva, Egons Mudulis (tulkojusi Žanete Hāka), 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Capital Handling stratēģiskās plānošanas un attīstības direktors Romāns Krupjaņko intervijā stāsta par biznesa aviācijas iezīmēm, par to, kādus pakalpojumus tā patlaban piedāvā klientiem visā pasaulē un kādas ir Latvijas nozares spēlētāju priekšrocības Eiropas kontekstā.

Kā tika izveidota Jūsu kompānija, ar ko viss sākās?

Šā gada aprīlī mūsu kompānija svinēja 7 gadu jubileju. Capital Handling pārvaldītā bāze bija pirmā šāda veida bāze Rīgā un Baltijas valstīs. Tā tika atvērta vēl agrāk, jau 2010.gadā. Mēs sākām gandrīz no nulles un šajā laikā esam jau paspējuši daudz paveikt. Īsā laikā uzņēmums Latvijā ir spējis kļūt par vienu no šīs nozares līderiem.

Kompānijas pirmsākumi meklējami 2008.gadā, kad tika nopirkta ēka lidostas teritorijā, ko iepriekš izmantoja DHL. 2010.gadā tika atvērts pirmais termināls Baltijas valstīs un biznesa aviācijas angārs.

2012.gadā tika izveidota kompānija Capital Handling, kas nodarbojās ar biznesa aviācijas pakalpojumu sniegšanu. 2013.gadā tika uzbūvēts papildu apsildāms angārs biznesa lidmašīnu uzglabāšanai un apkalpošanai. 2016.gadā Capital Handling pievienojās Latvijas Aviācijas asociācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan līderpozīcijas gāzes un elektroenerģijas tirgos joprojām saglabā bijušie monopolisti, klientu portfeli turpina audzēt arī citi spēlētāji.

Latvenergo tirgus daļa 2018. gada 1. ceturksnī mājsaimniecību segmentā veidoja 92–97%, savukārt juridisko klientu segmentā – 45–55%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) jaunākie apkopotie dati. Pērnā gada maijā Latvenergo uzsāka arī dabasgāzes tirdzniecību, šogad pietuvojoties lielākā dabasgāzes klientu portfeļa īpašniekam Latvijas Gāze, kas apkalpo 45–55% klientu juridiskajā segmentā. Nozares pārstāvji atzīst, ka konkurence abos tirgos ir vienlīdz spēcīga un tuvākajā laikā tā, visticamāk, saasināsies.

Bijušo monopolistu tirgus daļas abos tirgos ir samazinājušās, secina AJ Power Holding valdes loceklis Roberts Samtiņš. «To var saistīt gan ar pieaugošo konkurenci, gan ar patērētāju zināšanu līmeņa pieaugumu par tirgus iespējām un nebaidīšanos no tirgotāju maiņas. Konkurence ir ļoti aktīva. Pārsvarā klientus uzrunā četri, pieci uzņēmumi, un lēmumu parasti izšķir nianses,» uzskata R.Samtiņš. Viņš atklāj, ka sīvākie AJ Power konkurenti gan dabasgāzes, gan elektroenerģijas tirgū ir abi līderi – Latvijas Gāze un Latvenergo. SPRK sniegtā informācija liecina, ka AJ Power tirgus daļa 2018. gada 1. ceturksnī juridisko klientu segmentā veidoja 5–15%, līdzīgu skaitu klientu apkalpoja arī Inter RAO Latvija un Geton Energy. Inter RAO Latvija rīkotājdirektors Pāvels Sosņickis apgalvo, ka būtiskas izmaiņas tirgus sadalījumā viņš neredz. «Līderi joprojām ir tie paši,» uzsver P. Sosņickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Uzņēmumos parādās jauns amats

Anda Asere, 08.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar programmatūra kā pakalpojums biznesa modeļa izplatību nozīmīgāka kļūst klientu apmierinātība, kas cieši saistīta ar to panākumiem, lietojot produktu

Tāpēc daudzos uzņēmumos parādās jauns amats - «klientu attiecību vadītājs». SIA «Visma Enterprise» Klientu panākumu direktore Laura Brīvība-Dzenuška stāsta, ka šāda amatu pozīcija parādījās, kad IT jomas uzņēmumi sāka pāriet no licenču pārdošanas uz abonēšanas pakalpojuma sniegšanu. «Tam ir labi saprotams biznesa pamatojums – ja pārdod sistēmas licences par miljonu, droši vien ir vērts ļoti daudz investēt pārdošanā un pēc tam darīt tikai tik daudz, lai sistēma puslīdz darbotos. Klients ir daudz ieguldījis un līdz ar to būs ieinteresēts izdomāt, kā sasniegt panākumus ar savu pirkumu. Savukārt, ja pārdod sistēmas abonementu, kur šī summa tiks samaksāta tikai trīs vai piecos gados un klients var jau pēc sešiem mēnešiem pateikt, ka viņam risinājums nepatīk un grib abonēt kādu citu, nekas cits neatliek kā sākt nopietni domāt par to, lai produkts un pakalpojums būtu tāds, kam cilvēks patiešām redz vērtību,» viņa norāda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Jauni nekustamā īpašuma projekti - uz pauzes; esošajiem - meklē pircējus

Lelde Petrāne, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma tirgus turpina darboties, nodrošinot saviem klientiem jaunus risinājumus, kas ļauj veikt īpašuma iegādi, ievērojot visus valstī noteiktos drošības pasākumus un pat neizejot no mājām, informē nekustamo īpašumu attīstītājs "Bonava Latvija".

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags stāsta: "Ņemot vērā vīrusa pandēmijas ietekmi uz ekonomiku, tuvākajos gados varam prognozēt jaunu mājokļu piedāvājuma samazināšanos. Lai gan iesāktie dzīvokļu projekti tiek veiksmīgi turpināti un tiks nodoti ekspluatācijā, jaunu dzīvojamo namu projektu uzsākšanu vairāki nekustamo īpašumu attīstītāji ir nolikuši uz pauzes.

Mājokļu iegādē vēlmes nesakrīt ar iespējām 

Pieprasījums pēc mājokļu kredītiem gada sākumā turpināja pieaugt, taču nu šis tirgus uzlikts...

Tas nozīmē, ka jaunu un ilgtspējīgu dzīvokļu piedāvājums tuvākajos gados varētu pat samazināties, kas var izsaukt arī to cenu pieaugumu. Šobrīd tirgū arvien ir pietiekami plašs piedāvājums dažādās cenu kategorijās un atrašanās vietās, kā arī labi kreditēšanas nosacījumi, tostarp "Altum" Mājokļu programma."

Pašreizējā situācija ir kā stimuls rast arvien jaunas pieejas, lai īpašuma iegādes procesu padarītu pēc iespējas ērtu un drošu, norāda nekustamo īpašumu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Viņš informē: "Mūsu dati rāda, ka arī šī brīža situācijā tie cilvēki, kuri mājokļus bija rezervējuši iepriekš, pirkšanas darījumus pabeidz gandrīz 100% gadījumu, tāpat arī arvien ir novērojama jaunu klientu interese un gatavība veikt darījumus, neraugoties uz ārējiem apstākļiem."

"Ja zaudēts darbs, jauna mājokļa iegāde, visdrīzāk, nebūs aktuāla, toties tiem, kam ir ietaupījumi vai uzkrājumi, tos investēt ilgtermiņā drošos pirkumos ir pat ieteicams. Tāpat šo laiku, kad uzturamies mājās un papildu tēriņi ir samazinājušies, var izmantot uzkrājumu veidošanai, lai īpašumu iegādātos jau pēc situācijas stabilizēšanās," uzskata M. Kļaviņš.

Pagātnē ar savu naudu rīkotos citādi  

Teju puse jeb 47% Latvijas iedzīvotāju ar šodienas zināšanām būtu pagātnē aktīvāk veidojuši...

Tiem, kuri šaubās par dzīvokļa iegādi attālinātā režīmā, M. Kļaviņš atgādina – iegādājoties dzīvokli būvniecības stadijā, attālumam nav nozīmes, jo tik un tā klients paļaujas uz vizualizācijām. "Nekustamo īpašumu attīstītāji piedāvā saviem klientiem veidus, kā virtuāli apskatīt jauno mājokli: gan mājas lapā, gan saņemšanai e-pastā ir pieejamas jauno projektu detalizētas vizualizācijas, dzīvokļu plāni, izsauļojuma plāni un citi materiāli. 360’ tūre ir kļuvusi teju vai par pašsaprotamu lietu.

Dažādi risinājumi pieejami arī klientiem, kuri dzīvokli jau rezervējuši un kuriem pienācis laiks izvēlēties apdari, ko arī iespējams paveikt attālināti, aplūkojot digitālos katalogus," stāsta "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs.

Nekustamo īpašumu attīstītāji nodrošina arī bezkontakta dzīvokļa pieņemšanu, kad pirkuma līgums noslēgts un mājoklis iegādāts, piedāvājot detalizētas video instrukcijas un ievērojot maksimālu distancēšanos, jo darbinieki procesā fiziski nepiedalās.

Arī konsultācijas un dokumentu noformēšanu iespējams veikt digitālajā vidē. Uzņēmumi, institūcijas un bankas ir ieviesušas risinājumus, lai nodrošinātu saviem klientiem attālinātu dokumentu noformēšanu un ērtu saziņu digitālajā vidē. Jau kopš marta sākuma viss pārdošanas process ir iespējams attālināti, ieskaitot tikšanās ar pārdošanas konsultantiem, dokumentu noformēšanu un digitālu parakstīšanu, attālinātu dokumentu iesniegšanu Zemesgrāmatā. Arī noformēt hipotekāro kredītu tagad ir iespējams, neizejot no mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1.jūlijā apritēja gads kopš noslēdzās Valsts ieņēmumu dienesta (VID) noteiktais pārejas periods, kad tirgotājiem bija jāsāk lietot jaunajām prasībām atbilstoši kases aparāti un sistēmas, tomēr vairums Latvijas tirgotāju joprojām nav apmierināti ar kases aparātu reformas īstenošanas gaitu, aģentūrai LETA atzina tirgotāju pārstāvošajās asociācijās.

Latvijas Tirgotāju asociācijas (LTA) izpilddirektore Zane Štolcere aģentūrai LETA norādīja, ka šā gada februārī 3% tirgotāju bija pielāgojušies jaunajām kases aparātu prasībām. Patlaban, pēc viņas paustā, minētais tirgotāju īpatsvars varētu būt pieaudzis līdz 4%.

Viņa skaidroja, ka valstī ir 65 000 kases aparātu, tomēr valsts institūcijas vairumam uzņēmēju joprojām nav devušas atļauju pielāgoties jaunajām prasībām. Štolcere sacīja, ka VID reformas īstenošanas gaitā nevadās atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteikumiem, kas, pēc viņas teiktā, arī ir pavirši izstrādāti, jo tiem atstātas dažādas interpretācijas iespējas. «Tiem būtu jābūt nepārprotamiem. (..) Tur ir daudz aptuvenību, kādēļ šobrīd reforma ir »uzkārusies«,» sacīja LTA izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais latviešu valodā runājošais klientu servisa t.s. čatbots gada jubileju svin ar ievērojami lielāku zināšanu bagāžu un spēju sameklēt atbildes uz klientu jautājumiem

Pērnajā oktobrī iesākusi dzīvi kā rotaļīgs eksperiments, pirmā latviešu valodā runājošā virtuālā klientu servisa asistente Anete gada laikā izaugusi par nopietnu palīgu. Tā dēvētais čatbots jeb tērzēšanas robots ir apguvis lielu daudzumu vērtīgu zināšanu, pārcēlies no Facebook lapas uz īpašu Lattelecom vietni, kur palīdz apmeklētājiem iegūt atbildes uz jautājumiem, kā arī jau ir gatavs sniegt atbalstu klientu apkalpošanā citiem uzņēmumiem.

Cilvēki Aneti viņas dzīves rītausmā neuztvēra īsti nopietni un lielākoties uzdeva primitīvus jautājumus – kā viņu sauc, cik ir 2+2, kāds ir ārā laiks. Tērzēšanas robots saņēma arī uzaicinājumus uz randiņiem un pat bildinājumus. Pirmajā mēnesī 40 procentos no vairāk nekā 10 tūkstošiem sarunu nebija nekā kopīga ar Lattelecom pakalpojumiem. Daži ar āķīgiem jautājumiem gribēja noskaidrot, vai viņa patiešām ir īsts čatbots vai arī aiz zīmētā attēla paslēpušies reāli klientu servisa darbinieki. Taču tas pat nebija slikti, jo ar katru jaunu jautājumu Aneti darbinošais algoritms mācījās piemeklēt atbilstošu atbildi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Notikumi finanšu sektorā ļaus izveidot caurspīdīgāku banku politiku

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 30.07.2018

AS Baltic International Bank padomes priekšsēdētāja vietniece Ilona Guļčaka

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku politika saistīta ar valsts ekonomisko attīstību, bankas nevar dzīvot atrauti no valsts ekonomikas, no investīciju stratēģijas, kapitāla tirgus attīstības, tas viss ir cieši saistīts un tā ir iespēja attīstībai, uzskata AS Baltic International Bank padomes priekšsēdētāja vietniece Ilona Guļčaka.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat šī brīža bankas darbības rādītājus?

Pērnais gads bankai bija interesants un izaicinājumu pilns. 2016.gada beigās sākām ieviest jauno stratēģiju, kas ietvēra biznesa modeļa maiņu, fokusējoties uz investīciju pakalpojumiem. Pamazām sākām pārveidot pakalpojumus atbilstoši jaunajam biznesa modelim, spēcinājām bankas komandu, radījām jaunas kompetences. 2016.gads bija veltīts arī riska samazināšanas pasākumiem, un to turpinājām arī pērn. Līdz ar to mums diezgan ievērojami mainījās arī klientu bāze. Visi šie procesi notika vienlaicīgi un līdz ar to atspoguļojās arī bankas finanšu rezultātos, tādēļ pērn banka strādāja ar zaudējumiem, taču tas bija apzināts solis. Bankai samazinājās ienākumi no pārskaitījumiem– ja 2016.gadā to īpatsvars kopējos ienākumos bija 13-14%, tad 2017.gadā tie bija 7,3%. Bija laiki, kad šis ienākumu veids veidoja pat 30-40% no bankas kopējiem ienākumiem, bet pēdējo gadu laikā tos esam ievērojami samazinājuši. Mums sāk pieaugt komisijas ienākumi no jomām, kas saistītas ar finanšu instrumentu tirdzniecību, aktīvi attīstām aktīvu pārvaldīšanu. Daudz strādājām ar kredītportfeli, un bija jāveido papildus uzkrājumi, kas arī ietekmēja rezultātus. Bija jāveic ieguldījumi IT sistēmās. Mēs joprojām jūtam šo izmaiņu ietekmi, un arī šā gada pirmo ceturksni noslēdzām ar zaudējumiem, bet redzam pozitīvu dinamiku – palielinās visi ar klientu apkalpošanu saistītie ieņēmumi un pieaug komisijas ienākumu īpatsvars ienākumos. Šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, pieaugums ir par 16%. Palielinās arī klientu skaits, kuru darbība un finanšu vajadzības atbilst mūsu jaunajam, uz ilgtspējīgām investīcijām un kapitāla pārvaldīšanu vērstajam biznesa modelim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jaunie izvēlas minimālismu

Laura Mazbērziņa, 31.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Glass & Wood Latvijas būvniecības biznesā ieņem stabilu un ekskluzīvu tirgus spēlētāja vietu. Uzņēmums ne tikai projektē ēkas, bet arī tās ražo un būvē

«Progresējot ekonomiskai izaugsmei, mēs novērojam, ka pie mums nāk gados jauni cilvēki, kuri vēlas modernisma tipa ēku ar vieglām konstrukcijām un ar izteiktām līnijām. Šobrīd un nākotnē arvien spilgtāk iezīmēsies minimālisms,» uz novērotajām tendencēm norāda Glass & Wood īpašnieks Jānis Garančs.

Vienas pieturas uzņēmums

Uzņēmums SIA Glass & Wood Latvijas mājokļu projektēšanas un būvniecības tirgū darbojas jau kopš 2003. gada. «Biznesa ideja radās brīdī, kad vēlējos izveidot savas ģimenes māju. Man svarīgi, lai mājoklis ir būvēts no ekoloģiskiem būv-materiāliem un tam ir augsta kvalitāte. Pētot tirgus situāciju, secināju, ka tirgū šī bija brīva niša, tāpēc es nolēmu pats izveidot produktu, kas ir ekskluzīvs, ar pievienoto vērtību,» pastāstīja uzņēmuma dibinātājs un vadītājs Jānis Garančs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Attīstības finansētājam augsta uzticība

Didzis Meļķis, 20.12.2017

«Latvijā mēs vēl trenējamies finanšu instrumentu izmantošanai, un dažu gadu laikā ir redzams, ka uzņēmēju izpratne un spēja tos lietot palielinās,»

Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tautsaimniecības uzrāvienam būs pieejams aizvien jauns finansējums; nepieciešama lielāka biznesa ieinteresētība, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas attīstības finanšu institūcijai (AFI) Altum ir apstiprināts tai šovasar piešķirtais kredītreitingu aģentūras Moody’s Baa1 reitings, liecina paziņojums biržā Nasdaq Riga. Altum ir dots arī stabils perspektīvas novērtējums. Aģentūra sniedz savu klientu kredītreitingu vērtējumu divreiz gadā, un šī ir pirmā reize pēc Altum sākotnējā publiskā piedāvājuma biržā šā gada oktobra beigās, kad AFI ir apstiprināts tās reitings. Jānorāda, ka tas visnotaļ augsts jeb ir vien pakāpi zemāks par Latvijas valsts A3 reitingu, kas arī ar stabilu perspektīvu tika apstiprināts novembra beigās.

Īstenojamo Altum projektu un līdz ar to arī aizdevumu drošības perspektīva ir cieši saistīta ar to «vilkmi», kādu Latvijas ekonomikai dod gan mūsu iekšējie makroekonomiskie rādītāji, gan faktori ārējos tirgos, sevišķi Eiropā. Šie faktori patlaban ir sevišķi labvēlīgi, un visa veida ekonomikas stimulēšana ir arī ES līmeņa politiskā aktualitāte, kā to apstiprina arī nesenais Eiropas Stratēģisko investīciju fonda jeb Junkera plāna izvērsums pieejamā garantiju finansējuma ziņā un arī tā darbības laika pagarinājumā līdz 2020. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar jauno risku mazināšanas pieeju, Latvijas banku sektors šobrīd ir aktīvi pievērsies Eiropas Savienības un EEZ klientu piesaistei, atsakoties no lielākās daļas klientu ārpus šīs ekonomiskās zonas, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Saņemot FKTK uzdevumu pārskatīt līdzšinējo biznesa pieeju, kopš gada sākuma Latvijas bankās (īpaši ārvalstu klientu segmenta bankās) ir veikts būtisks ārvalstu klientu noguldījumu samazinājums, sākot dominēt iekšzemes (80%) un Eiropas Savienības valstu (10%) noguldījumiem, kuru apjoms šobrīd kopā sasniedz jau 90% no visiem banku noguldījumiem Latvijā.

Līdz ar jauno risku mazināšanas pieeju, Latvijas banku sektors šobrīd ir aktīvi pievērsies ES un EEZ klientu piesaistei, atsakoties no lielākās daļas klientu ārpus šīs ekonomiskās zonas. Pamatā izvēlētie darbības virzieni ir klasiskie banku pakalpojumi, attīstot jaunus klientu sasniegšanas kanālus (t.sk. finanšu tehnoloģiju sniegtās iespējas) gan iekšzemē (mazo un vidējo uzņēmumu aktīvāka kreditēšana), gan Baltijas telpā un pārējās ES valstīs. Perspektīvs virziens ir arī individuālu aktīvu pārvaldīšanas pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

BlueOrange Bank martā pārtraukusi sadarbību ar vairāk nekā 600 klientiem

LETA, 11.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«BlueOrange Bank» martā pārtraukusi sadarbību ar vairāk nekā 600 klientiem, pavēstīja «BlueOrange Bank» Sabiedrisko attiecību un komunikācijas pārvaldes vadītāja Ingrīda Šmite.

«Apzinoties Latvijas finanšu tirgus situācijas nopietnību un reputācijas riskus, mēs jau pirms četrām nedēļām paši, vēl nesagaidot oficiālās izmaiņas likumdošanā, sākām čaulas kompāniju samazināšanu. Aizvadītajā mēnesī mēs esam pārtraukuši sadarbību ar vairāk nekā 600 klientiem,» sacīja Šmite.

Tāpat viņa norādīja, ka bankas biznesa modeļa maiņa nav vienas dienas vai viena mēneša darbs. Vērojot straujo tehnoloģiju attīstību un paredzamās izmaiņas finanšu tirgū, iekšējās diskusijas par biznesa modeļa maiņu «BlueOrange Bank» sāka 2015.gadā. Savukārt 2016.gadā banka sāka pastiprinātu darbu pie jaunu produktu un pakalpojumu izstrādes Eiropas, Baltijas valstu un arī Latvijas tirgum, tos aktīvi sākot piedāvāt 2017.gadā. «Jauno biznesa modeli un darbības stratēģijas maiņu apliecinājām, nomainot arī bankas zīmolu,» piebilda Šmite.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beidzoties valstī izsludinātajai ārkārtējai situācijai, sākot no šī gada 10.jūnija, Valsts ieņēmumu dienests (VID) pakāpeniski atsāk klientu apkalpošanu klātienē - apmeklētājiem vērs durvis klientu apkalpošanas centrs Rīgā, Talejas ielā 1.

Klātienes apkalpošana tiks atjaunota pakāpeniski, stingri ievērojot drošības un piesardzības prasības, tādēļ VID aicina arī turpmāk izmantot iestādes pakalpojumus un saņemt konsultācijas attālināti - izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu vai konsultatīvo tālruni.

Kā pirmais šī gada 10.jūnijā darbu atsāks VID Rīgas klientu apkalpošanas centrs Talejas ielā 1, Rīgā. Citās Latvijas pilsētās VID klientu apkalpošanas centri klātienes apkalpošanu atsāks pakāpeniski, pirms tam izvērtējot Rīgas klientu apkalpošanas centra pieredzi drošas un atbilstošas vides nodrošināšanā.

Apmeklējot VID klientu apkalpošanas centru, dienests lūdz apmeklētājus būt piesardzīgiem un atbildīgiem, ievērot visus valstī joprojām noteiktos piesardzības pasākumus - ieturēt 2 metru distanci no citiem cilvēkiem, dezinficēt rokas, ievērot respiratoro higiēnu un citus nosacījumus savai un apkārtējo drošībai. Tāpat dienests aicina atlikt VID apmeklējumu, ja jūtamas elpceļu slimības pazīmes, kā arī nenākt, ja noteikta pašizolācija, mājas karantīna vai stingrā izolācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā rentgens, SIA Graphdo ataino finanšu iestāžu klientu maksājumus vizuālā veidā, tādējādi izgaismojot aizdomīgos maksājumu maršrutus

Rentgena uzņēmumā ir redzams, ka ir lauzts kauls, un ārstējošais ārsts ir tas, kurš izlemj par tālāko terapiju, nevis rentgenologs. Arī Graphdo parāda attēlu, un katra finanšu iestāde, vadoties pēc iekšējās politikas un procedūrām, izlemj, kā tālāk rīkoties – vai pieprasīt no klienta papildu informāciju, kādu tieši?

Uzņēmuma īpašnieks Dmitrijs Ozernovs skaidro, ka Graphdo primārais mērķis ir atvieglot darba procesu naudas atmazgāšanas risku analītiķiem, pētot klientu naudas plūsmu – kurš, kam un cik maksā. Tā ir programma, kas atrodas bankas serverī. Lietotājs to atver, ievada izvēlētos parametrus – klients, periods vai tamlīdzīgi, un programma savienojas ar bankas datubāzi, atlasa maksājumus, apstrādā informāciju, parādot to interaktīvā grafikā, kuru var dažādos veidos bīdīt, pietuvināt un attālināt. «Process, kas iepriekš aizņēma trīs stundas, tagad aizņem divas minūtes. Tas ļauj analītiķiem strādāt ātrāk, kā rezultātā banka var ietaupīt laiku un naudu,» klāsta Dmitrijs. Viņš norāda, ka ir dažas specializētās programmas, kas piedāvā ko līdzīgu, bet tām ir daži trūkumi – nav ērts interfeiss, redzami tikai klienta tiešie maksājumi, nav pieejama maksājumu analīze, ir šaura rezultātu eksportēšanas iespēja u.c. Dažviet analītiķi līdzīgas darbības veic manuāli – pēta klienta konta izrakstu, apkopo informāciju Excel, ar bultiņām zīmē naudas plūsmas. Iestādē, kur šis process nav automatizēts, speciālistam nepieciešams iegūt klienta konta izrakstu, apkopot, vizualizēt naudas plūsmu. Ietaupītais laiks atkarīgs no tā, cik ilgu laika posmu analizē, cik dziļa ir izpēte. Sarežģītākās situācijās var gadīties, ka paiet pat vairākas dienas, bet vidēji tās varētu būt dažas stundas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Papildināta - Rāvis: Iekavēto iepirkumu dēļ Rail Baltica projekts var arī netikt realizēts

LETA, 03.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» projektā iepirkumu procedūra ir tik ļoti iekavēta, ka projekta realizācijai varētu nepietikt laika un tas tā arī var palikt tikai «uz papīra», intervijā aģentūrai LETA sacīja «Skonto» grupas īpašnieks Guntis Rāvis.

«»Rail Baltica« projektā daudz kas ir tik ļoti iekavēts, ka laika tā realizācijai nepietiks. Man ir grūti pateikt, kāpēc tā ir noticis, bet ir stiprs pamats aizdomām, ka visa šī tautsaimniecībai ļoti svarīgā būve paliks tikai uz papīra,» teica Rāvis.

Viņš norādīja, ka «Skonto» grupā ietilpstošais būvuzņēmums «Skonto Būve» ar piesaistītajiem ārvalstu partneriem - Spānijas kompāniju «Acciona Construccion S.A.» un Polijas kompāniju «Mostostal Warszawa S.A.» - ir viens no sešiem Rīgas stacijas mezgla pārbūves iepirkuma pretendentiem, tāpēc, redzot iepirkuma dokumentus, ir pamats izteikt šādas bažas.

«Domāju, ka Eiropas Komisijas noteiktajā termiņā šo projektu nebūs iespējams realizēt, attiecīgi, finansējums no Eiropas Komisijas tam nepienāksies, bet ar pašu līdzekļiem to realizēt nav iespējams. Tas laika posms, kas patlaban tiek atvēlēts būvniekiem, lai sagatavotu iepirkuma dokumentāciju, ir nepietiekams. Sagatavot kvalitatīvus dokumentus šajā laika posmā nav iespējams,» norādīja Rāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Expobank līdz ar stratēģijas maiņu būtiski paplašina vietējo uzņēmēju kreditēšanu, norāda bankas valdes priekšsēdētājs Rolands Legzdiņš.

Cik gadu darbojaties? Kāds biznesa modelis bijis līdz šim, un kādu esat iesākuši pērn?

Banka ir viena no pirmajām neatkarīgās Latvijas komercbankām, kas 1991. gadā saņēma licenci, un kopš tā laika veiksmīgi darbojusies ar dažādiem nosaukumiem. Ar pašreizējo nosaukumu strādājam kopš 2012. gada līdz ar akcionāra maiņu. Kopš brīža, kad Latvija 2004. gadā iestājās ES, banka orientējās uz starptautisku lielu klientu – juridisku personu – apkalpošanu. Un šādi darbojāmies līdz 2016. gadam, kad uzsākām mainīt bankas biznesa modeli un klientu struktūru, kā rezultātā sākām pievērsties vietējiem klientiem un to vajadzībām.

Vēsturiski esam pārsvarā strādājuši finanšu eksporta virzienā, tādēļ arī Latvijas uzņēmējiem un arī privātpersonām līdz šim esam bijuši salīdzinoši maz zināmi. Turklāt Latvijas privātpersonas tikpat kā nebija mūsu klientu vidū. Savukārt līdz ar Latvijas finanšu sistēmas kapitālo remontu mainījies arī mūsu bankas biznesa modelis un mēs esam uzsākuši savas tirgus daļas palielināšanu tieši Latvijas finanšu tirgū, piedāvājot pakalpojumus gan juridiskajām, gan arī privātpersonām.

Komentāri

Pievienot komentāru