Jaunākais izdevums

Iepakojuma ražotāju konkurētspēju gan šogad, gan tuvākajā nākotnē ietekmēs spēja pielāgoties straujajai tirgus dinamikai un elastība klientu prasību apmierināšanā, akcentē Stora Enso Packaging Baltic reģionālā vadītāja Aija Zemribo.

Kādas izmaiņas un vienlaikus tendences iepakojuma tirgū bija vērojamas pagājušajā gadā kopumā gan pasaulē, gan Latvijā un Baltijā?

Uz šo jautājumu var atbildēt, ņemot vērā vairākus aspektus – gan globālās tendences, t.i., stabili augošo pieprasījumu pēc gofrētā kartona un papīra iepakojuma Eiropas un Āzijā tirgos, augošo interesi par videi draudzīgiem risinājumiem, gan arī klientu individuālās vēlmes, piemēram, veselīga dzīvesveida popularizēšana, dzīves kvalitātes uzlabošana, interneta veikalu tīklu aktīva izmantošana. Bet kopumā šīs tirgus tendences es gribētu raksturot ar vienu atslēgvārdu – ātrums. Mūsu uzņēmumā to saprot kā spēju un vēlmi mainīties un nekavējoties pielāgoties situācijai, vienmēr būt gataviem meklēt jaunus risinājumus. Tieši to tirgus un patērētāji no mums pieprasa un novērtē visvairāk. Ātrums, kādā šodien notiek informācijas apmaiņa, nav salīdzināms ar situāciju pat pirms gada, kur nu vēl pieciem. Un varam tikai iedomāties, kas notiks vēl pēc gada vai diviem. Ražotājam ir jābūt tam gatavam un jāpakārto savi ilgtermiņa un arī īstermiņa plāni šai kopējai tendencei – prasībai pēc dinamikas un ātruma gan lēmumu pieņemšanā, gan izpildē. Savā uzņēmumā ātrumu esam definējuši kā galveno vadmotīvu visiem uzņēmuma biznesa procesiem – katram savas atbildības robežās jādomā par to, kā varam strādāt efektīvāk, saīsināt laiku, piemēram, jaunu produktu izstrādei, ražošanai, piegādēm un citiem procesiem, – tas ir nepieciešams mūsu klientiem un ļoti būtiski ietekmē viņu biznesa attīstību.

Kādas prognozes ir 2018. gadam – vai sagaidāmi kādi būtiski jaunumi nozarē?

Tirgus dinamika tikai turpinās augt – aktivitāte, kādu vērojam jaunu produktu izstrādē patlaban, ir augstākā uzņēmuma vēsturē. Manuprāt, aizvien vairāk augs nepieciešamība izmantot iepakojumu kā stratēģisku līdzekli, kas palīdz izcelties gan privāto preču zīmju, gan zīmolu īpašniekiem, kuriem jārada jauni risinājumi, lai pārspētu konkurentus un iekarotu pozīcijas tirgū. Turklāt zemo cenu preču mazumtirgotāju aktivitāte spiež tirgus dalībniekiem fokusēties uz izmaksu samazināšanu, efektivitāti. Šie patērētāji sagaida īsus piegādes laikus un iepakojuma optimizāciju – gan no preču aizsardzības, gan transportēšanas viedokļa.

Kā mainījušās klientu prasības jeb vēlmes attiecībā uz iepakojuma būtību, proti, vai arī iepakojuma jomā ir vērojama aizvien lielāka "zaļā domāšana"? Piemēram, vai pieaug to klientu skaits, kuri izvēlas vairākkārtīgi izmantojamu iepakojuma materiālu?

Runājot par šā gada aktualitātēm, gribu atgriezties pie videi draudzīga iepakojuma izmantošanas tendencēm. Stora Enso 2015. gadā veiktie pētījumi pierāda, ka tā saucamā tūkstošgades paaudze daudzējādā ziņā ir prasīgāka jautājumos, kas skar vidi, ilgtspējību, atjaunojamos resursus. Aptaujas liecina, ka četri no pieciem šīs paaudzes pārstāvjiem uzskata, ka, pieņemot lēmumu par pirkumu, viens no svarīgākajiem aspektiem ir iepakojums, turklāt 66% aptaujāto tūkstošgades paaudzes pārstāvju atzīst, ka ir gatavi maksāt vairāk par produktiem ar ilgtspējīgu iepakojumu. 70% respondentu uzskata, ka tieši papīrs un kartons ir materiāli, kas būtu jāizmanto iepakojuma ražošanai, jo tie ir videi draudzīgāki. Tas ir ļoti nopietns arguments ilgtermiņa attīstības plānošanai mūsu nozarē, jo šī paaudze ir nākamie uzņēmumu dibinātāji, vadītāji un lēmumu pieņēmēji. Arī Stora Enso Packaging inovatīvais darbs lielā mērā saistīts ar “zaļo domāšanu”. Tā, piemēram, kolēģi Skandināvijā strādāja pie inovācijas – gofrētā kartona iepakojuma izstrādes saldētām zivīm, kam līdz šim mitruma dēļ tikušas izmantotas tikai plastmasas iepakojuma kastes. Projekts noslēdzās ļoti veiksmīgi, un tagad lepojamies ar “Eko fish box” risinājumu saldētām zivīm.

Ko vispār nozīmē vairākkārtīgi izmantojamais iepakojuma materiāls? Kā notiek tā aprite?

Ja runājam par iepakojumu, tad vairākkārtīgi izmantojamie materiāli ir papīrs un kartons. Būtība ir ļoti vienkārša – kartona iepakojums pēc izmantošanas tiek savākts, nogādāts papīra ražošanas uzņēmumam, atkal pārstrādāts un izmantots no jauna papīra un kartona ražošanai. Stora Enso Packaging kā gofrētā kartona iepakojuma ražotājs šo papīru saņem no saviem piegādātājiem, un tas atkal tiek izmantots iepakojuma ražošanā. Stora Enso gadījumā šis process strādā ideāli, jo integrācijas līmenis uzņēmumā ir ļoti augsts – tuvu 90% no visiem izejmateriāliem saņemam no Stora Enso grupas uzņēmumiem – kartona ražotājiem un savukārt 100% no saviem ražošanas papīra atkritumiem nosūtām atpakaļ šiem uzņēmumiem atkārtotai pārstrādei. Vēl gribu piebilst, ka tieši fakts, ka lielāko daļu kartona saņemam no Stora Enso uzņēmumiem, dod mums lielas priekšrocības izejmateriālu pieejamība ziņā. Tikpat kā nesaskaramies ar risku laikus nesaņemt izejmateriālu tirgus deficīta dēļ, jo Stora Enso grupā iekšējās piegādes ir prioritāte.

Kas ir galvenais faktors, kas rosina klientus izvēlēties vairākkārtīgi izmantojamo iepakojumu – "zaļā domāšana" vai varbūt ekonomiskie aspekti?

Svarīgi ir abi jūsu nosauktie faktori. Šis nav gadījums, kad ekoloģiski draudzīgāks produkts maksā dārgāk, kā redzam to citās nozarēs, piemēram, pārtikas ražošanā. Vairākkārtīgi pārstrādāts papīrs izmaksu ziņā ir izdevīgāks materiāls nekā tīras šķiedras papīrs, nerunājot par plastmasas iepakojumu. Tomēr, lai arī izmaksas bieži vien ir viens no svarīgākajiem faktoriem, izvēloties iepakojumu, tomēr gribu teikt, ka arvien vairāk aug interese par gofrētā kartona iepakojumu tieši vides faktora dēļ.

Kādas ir klientu prasības attiecībā uz servisu? Vai šodien klients nāk pats ar savu gatavu ideju un prasa tikai tehnisko izpildījumu, vai tomēr nosacīti definē tikai savas aptuvenās vēlmes un attiecīgi jau no pakalpojuma sniedzēja sagaida konkrētu idejas piedāvājumu un attiecīgi realizāciju? Mūžsenais jautājums – cik savlaicīgi klienti definē savas vajadzības un vēlmes, proti, vai viss notiek laikus vai tomēr pietiekami bieža ir tendence, ka "no nulles līdz gatavam produktam” jāīsteno salīdzinoši saspringtā grafikā?

Jau minēju, ka klienti pieprasa ātrumu un elastīgu, radošu pieeju risinājumu meklēšanā. Tas ir ārkārtīgi svarīgi un arī saprotami, jo mūsdienu augošais dzīves temps to pieprasa un mums tam jābūt gataviem. Serviss ir ļoti svarīgs – piemēram, iespēja ražot mazas partijas ar sarežģītu apdruku un strukturālo dizainu līdz šim bija ļoti dārgs un ilgs process. Bet, apzinoties klientu vēlmes un prasības pēc ātriem risinājumiem, esam investējuši digitālās drukas un pārstrādes iekārtās, kas ļauj nodrošināt servisu tieši šīm produktu un klientu grupām. Tagad klientam spējam piedāvāt pilnas apdrukas iepakojumu pat 10 vai 20 gabalu pasūtījumiem. Un šī ir atbilde uz jautājumu par klientu iespējām jau laikus definēt savas vajadzības, jo tas vairs nav nepieciešams. Klients var radīt ideju šodien un gatavu iepakojumu saņemt jau pēc divām dienām – tā vairs nav problēma.

Cik lielā mērā iepakojums ir kļuvis no "klasiskā iepakojuma" materiāla par mārketinga instrumentu, kas vienlaikus piesaista patērētāja uzmanību un popularizē konkrēto produktu? Iepakojuma īpašāka apstrāde (dizains, apdruka u.c.) ietekmē arī produkta cenu, taču vienlaikus palielina produkta realizācijas apjomu pieaugumu. Cik lielā mērā klienti apzinās šo faktoru savstarpējo saikni?

Domāju, šajā ziņā noteikti var attīstīties vairāk. Protams, jau šodien ir klienti, kas iepakojumu izmanto mārketingam, un tas ir apsveicami. Tomēr jāapzinās, ka šeit runa ir par lielām ražošanas partijām un rūpīgi, ilgtermiņā plānotām jaunu produktu grupām. Diemžēl līdz šim nav bijis iespējams īstenot spīdošas mārketinga idejas, jo to realizēšana prasa laiku – flexo apdrukas gadījumā vismaz četras nedēļas, lai pilnībā sagatavotos jauna iepakojuma veida ražošanai. Digitālā tehnoloģija atrisinās šo problēmu, un četru nedēļu vietā būsim gatavi jauno produktu saražot dažu dienu laikā, vai pat pāris dienās – atkarībā no tā, cik viegli notiek komunikācija ar klientu un cik ātri mums izdodas vienoties par to, kādam jāizskatās iepakojumam. Digitālā tehnoloģija paver ļoti plašas iespējas mārketinga jomā.

Vai un kā atšķiras klientu vēlmes un gaume trijās Baltijas valstīs? Un cik būtiski šajā griezumā atšķiramies no Rietumeiropas tendencēm?

Vērojot mūsu kolēģu darbu citās valstīs, piemēram, Skandināvijā, neredzu vairs atšķirības tendencēs iepakojuma jomā. Ir jāņem vērā, ka Baltijas lielie ražotāji pārsvarā savu produkciju eksportē, līdz ar to arī iepakojumam jābūt atbilstošam un vismaz tikpat kvalitatīvam kā Rietumvalstu konkurentiem. Šeit ir runa tikai par konkurētspēju un savu iespēju pielāgošanu klientu un tirgus prasībām.Runājot par Baltijas valstīm, arī nav izteiktu atšķirību. Visās Baltijas valstīs vērojama tendence izmantot krāsaināku, sarežģītāku iepakojumu, kas kalpo arī mārketinga vajadzībām. Izmaiņas iepakojuma jomā ienes arī lielveikalu ķēdes un to pieaugošais pieprasījums pēc iepakojuma, ko ir ērti izvietot plauktos un kas sniedz informāciju par produkta ražotāju un pašu produktu. Bet tā ir vienota tendence visā Baltijā.

Kā mainījusies situācija iepakojuma izejmateriālu tirgū, un kādi ir galvenie cenu pieauguma cēloņi –- papīra nozares produkcijas pieprasījuma pieaugums Ķīnā vai citi iemesli? Cik būtiski cenu pieaugums izejmateriāliem ietekmē gala produkta izmaksas, un kā tas savukārt ietekmē klientu lēmumus, izvēloties iepakojumu?

2017. gads bija īpašs izejmateriālu cenu dinamikas ziņā. Gada beigās papīra cenas pieauga pat līdz 25%, salīdzinot ar gada sākumu, un diemžēl šī tendence turpinās arī šajā gadā (to rāda arī konkrēti avoti – PIX indices, FOEX packaging indice). Runājot par iemesliem, parasti kā galveno cēloni minam Āzijas tirgu, jo svārstības šajos reģionos kopējās tirgus tendences ietekmē ļoti būtiski. Tomēr pagājušajā gadā tas nebūt nav vienīgais iemesls. Kā zināms, ekonomika Eiropā turpina attīstīties. Eiropas Komisijas sagatavotajā informācijā minēts, ka eirozonā 2017. gads noslēdzās ar desmitgades straujāko ekonomikas izaugsmi: reālais IKP pieaugums bija 2,2% apmērā. Tas ir ievērojami vairāk, nekā tika gaidīts pavasarī (1,7 %). Arī 2018. gadā ziņots, ka IKP pārspēs prognozes ar stabilu izaugsmi 2,3 % apmērā (pretstatā iepriekš prognozētajiem 1,9 %). Un iepakojuma patēriņš ir lielisks indikators izmaiņām ekonomikā – ja vairāk tiek saražots, vairāk arī tiek iepakots. Līdz ar to papīra patēriņš pagājušā gadā pieauga diezgan būtiski, tajā pašā laikā papīra tirgū nebija ievērojamu ražošanas jaudu palielinājuma, kas gan bija plānots, tomēr netika realizēts. Līdz ar to radās zināms papīra deficīts, kas, protams, rada cenu celšanos. Ja papildus tam vēl ir vērojamas svārstības Āzijas tirgū, tad ietekme tiešām ir neprognozējami liela, kā tas pagājušajā gadā arī notika.

Avots: PIX indices. FOEX packaging indices.

Aktuāla ir darbaspēka problēma – kā tas ietekmē iepakojuma ražotāju konkurētspēju? Vai izjūtat atbilstošas kvalifikācijas darbaspēka trūkumu? Kā tiek risināta šī problēma?

StoraEnso notiek rūpīga risku izvērtēšana. Nenoliedzami darbaspēka trūkumu uzskatām par vienu no būtiskākajiem riskiem. Baltijas uzņēmumā strādā 250 darbinieku, un ir ļoti svarīgi saglabāt stabilu komandu. Sevišķi jau ņemot vērā augstās prasības kvalitātes un efektivitātes jomā. Būtiskākais ir strādāt ar esošajiem darbiniekiem, motivēt un piedāvāt attīstīt viņu potenciālu tā, lai nebūtu vēlmes meklēt darbu citos uzņēmumos. Šajā jomā vēl daudz darāmā, tomēr, ņemot vērā iekšējās darbinieku aptaujas, varam secināt, ka Stora Enso darbinieki ir apmierināti ar vidi, kādu spējam nodrošināt. Gribu piebilst, ka ļoti augstu vērtējam jauno darbinieku vēlmi attīstīt savu profesionalitāti, strādājam ar universitātēm, piedāvājot savu uzņēmumu kā prakses vietu studentiem, nesen piedalījāmies LU organizētajās Karjeras dienās. Varu teikt, ka esam ļoti apmierināti ar darbiniekiem, kas tikko pievienojušies mūsu komandai pēc augstskolas beigšanas – redzam, ka attieksme kopumā ir ļoti augtā līmenī un vēlme mācīties un apgūt jaunu informāciju reizēm ir pat svarīgāka par vēlmi tikai nopelnīt. Šie darbinieki ir mūsu veiksmes pamatā.

Ņemot vērā, ka aizvien lielāko nozīmi ikvienā ražošanas nozarē ieņem tehnoloģiju attīstība, – kā tehnoloģiju sniegtās iespējas izmantojat sava uzņēmuma ražošanas procesā?

Šajā gadā uzsākām digitālo tehnoloģiju apgūšanu. Jaunās iekārtas tiek uzstādītas jau tagad, līdz ar to aprīlī ražosim pirmos pasūtījumus. Šis ir ļoti būtisks pavērsiens iepakojuma biznesā, un Baltijā esam vienīgie, kas spēj piedāvāt šādu servisu. Protams, ir arī tālejoši plāni par rūpnīcas attīstību – tirgū esam jau vairāk nekā 20 gadu, un, protams, ilgtermiņā stabilitāte prasa regulārus ieguldījumus attīstībā. To turpināsim darīt arī nākotnē.

Vai šo iespēju izmantošana ļauj efektivizēt un vienlaikus paplašināt piedāvājuma klāstu? Kādas papildu iespējas piedāvājat klientiem?

Kā jau minēju, klientiem lielākais ieguvums būs darbu izpildes ātrums un neierobežots partiju lielums – varam saražot un apdrukāt arī vienu kasti vai desmit viena dizaina kastes katru savā krāsā. Šajā ziņā mārketinga speciālisti varēs izmantot mūsu iespējas bez ierobežojumiem.Ceram, ka klienti novērtēs jaunās, mūsdienīgās tehnoloģijas, ko piedāvā Stora Enso Packaging.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai vēlaties pienācīgi un kvalitatīvi aprīkot plašas un modernas noliktavas, kurās ir nepieciešamas arī saldētavas, piemēram, pārtikas vai augu izcelsmes produktiem?

Laika gaitā pārbaudīts, funkcionāls un izdevīgs risinājums: piedāvājam jums individuālu pieeju, projektēšanu un montēšanu, kā arī 5 gadu garantiju! Produkciju ir iespējams apskatīt un pasūtīt mājaslapās akcijasplaukti.lv un ledusskapis.lv, saņemot tieši to, ko vēlaties. Par Baltijas valstīs unikālo piedāvājumu stāsta projekta Akcijas plaukti pārstāvji Kristaps Bricis un Rolands Birziņš.

Patlaban Latvijā dažādu plauktu sistēmu piedāvājumus var sameklēt gan uzņēmējs, kuram ir jāaprīko milzīga moderna noliktava, gan jebkurš cilvēks, kurš vēlas racionāli iekārtot priekšnamu vai garderobi savā mājoklī. Akcijas plaukti, turklāt apvienojot plauktus ar aukstuma sistēmu – saldētavu, ledusskapju, vitrīnu – piedāvājumu, jau kādu laiku veiksmīgi darbojas abās biznesa nišās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Salesforce Latvijā: kā veidot ciešas attiecības ar klientiem

Andrius Guzaitis, Bluelark Biznesa attīstības vadītājs, 27.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārdošanas jomā mēs piesardzīgi svinam uzvaras, kad ierodas jauni klienti.

Tomēr katrā uzņēmējdarbības mācību grāmatā teikts, ka pārdošana jaunam klientam izmaksā trīsdesmit reizes dārgāk nekā pašreizējam. Un mēs joprojām pieliekam vairāk pūļu, lai atrastu jaunus klientus, nevis veidotu ilgtermiņa attiecības ar viņiem.

Varbūt, piesaistot jaunus klientus, mēs jūtam lielāku lepnumu? Vai šampanietis ir garšīgāks, svinot jaunu pārdošanas darījumu? Veiksmīga klientu aiziešanas novēršanas kampaņa reti beidzas ar biroja ballīti.

Kāpēc uzvara ir tikai sākums?

Mūsdienu uzņēmējdarbība ir balstīts uz ilgtermiņa attiecībām ar klientiem. Lielākā daļa veiksmīgu uzņēmumu pielāgojas mainīgajām klientu vajadzībām, nodrošina izcilu klientu apkalpošanu un maksimāli palielina klientu vērtību ilgtermiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Izmaiņas pārdevēju pienākumos ļauj nodrošināt veikalu stabilitāti

Jana Logina, “Tele2” Mazumtirdzniecības departamenta vadītāja, 14.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd pasaulē daudz tiek diskutēts, kā mainīsies veikalu un klientu apkalpošanas centru ikdiena, ņemot vērā pandēmijas izraisītos apstākļus, moderno tehnoloģiju attīstību un klientu paradumu izmaiņas.

Pavasarī ļoti daudz dzirdējām stāstus no Latvijas un ārvalstīm par to, ka uzņēmumi samazina darbinieku skaitu, slēdz veikalus un pārstāvniecības, jo dramatiski samazinājies apmeklētāju skaits. Sastopoties ar klātienes apmeklētāju skaita kritumu, daļa uzņēmumu uzreiz pieņēma lēmumu par veikalu slēgšanu uz nenoteiktu laiku, bet citi uzņēmumi aktualizēja jautājumu, kā maksimāli efektīvi noslogot veikalu darbiniekus, lai viņu pievienotā vērtībā uzņēmumam nemazinātos un klientiem saglabātu iespēju apmeklēt klientu centrus klātienē, lai saņemtu konsultācijas vai apskatītu preces. Arī šobrīd daudzi uzņēmumi noteikti ir līdzīgā situācijā.

Izvērtējot situāciju, “Tele2”, piemēram, kā risinājumu savlaicīgi izvēlējās veikt klientu centru speciālistu pārkvalifikāciju un izmaiņas viņu ikdienas darba pienākumos. Veikalu darbinieku zināšanu un iemaņu paplašināšana ir ļāvusi būtiski nostabilizēt un efektivizēt to centru darbību, kuri visvairāk varētu ciest no klientu plūsmu izmaiņām. Ieguvēji šajā gadījumā ir visi iesaistītie – darbinieks, klients un uzņēmums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Salesforce Latvijā: kā novērtēt klientu attiecību vērtību

Jurģis Bakans, Bluelark Pārdošanas nodaļas vadītājs, 20.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

CRM ieviešanu ieskauj liels skaits mītu.

Vai mums tiešām ir vajadzīga CRM platforma? Vai ieguldījums atmaksāsies? Bet mums viss ir kārtībā!

Izmantojot Salesforce, mēs atbalstījām daudzu uzņēmumu transformāciju, palīdzot uzlabot veiktspēju un optimizēt uzņēmējdarbības operācijas.

Aplūkosim biežāk uzdotos jautājumus par labāku uzņēmējdarbības pārvaldības praksi.

Mīts: mums nav vajadzīga CRM platforma!

Vai jūs sniedzat saviem klientiem komerciālus piedāvājumus? Vai nedēļas uzdevumu organizēšanai izmantojat kalendāru? Vai kopīgi lietojat sapulces protokolus un citu svarīgu informāciju? Vai jūs sekojat līdzi jums un jūsu kolēģiem uzticēto uzdevumu izpildei?

Apsveicam! Jūs jau izmantojat DIY CRM platformu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liene Cipule, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore 2024. gada 10. aprīlī notikušajā konferencē “Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde” dalījās ar atziņām, kuras gūtas laikā, kad pasauli skāra Covid-19 pandēmija, vienlaikus aicinot no gūtās pieredzes mācīties jau šodien un gatavību krīzēm uztvert kā nepārtrauktu procesu mūsu visu un katra paša drošības stiprināšanai.

Liene Cipule, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore:

Kad kāds uzdod jautājumu, cik gatavi mēs esam iespējamam militāram apdraudējumam, vienmēr ir vēlme atbildēt, ka mēs esam gatavi, taču gatavība nekad nav galapunkts, tas ir process, kuram ir neskaitāmas dimensijas.Nosaucot tikai dažas no šīm dimensijām – tā ir psihoemocionālā gatavība, gatavība vadīt riskus, gatavība strādāt ar personālu, kā arī sabiedrību.Kas ir tie jautājumi, par kuriem mums šodien noteikti būtu jārunā?

Ikdienas rutīnā mums ir pietiekami daudz resursu, lai sniegtu palīdzību pietiekamam skaitam cilvēku. Mēs vienmēr zinām un varam prognozēt, kam mums ir jābūt gataviem, cik mūsu rīcībā ir jābūt medikamentiem, resursiem, līdzekļiem, ierīcēm utt., lai konkrētu cietušo skaitu glābtu, sniegtu viņiem veselības aprūpes pakalpojumus, nodrošinātu medikamentus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mācības no Latvijas finanšu sistēmas krīzes

Deniss Pospelovs - AFI Investīcijas dibinātājs, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pētījums: Latvijā bankās netiek pievērsta pietiekama uzmanība digitālo tehnoloģiju attīstībai

Dienas Bizness, 12.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku nozare ir uz nozīmīgu pārmaiņu sliekšņa, kuru kā galvenais virzītājs ir uzskatāms normatīvais, vides un tehnoloģiju spiediens, liecina Deloitte pētījums, kurā piedalījās 238 bankas un 10 finanšu tehnoloģiju uzņēmumi (FinTechs) no 38 valstīm.

Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas (EMEA) finanšu nozare ir nozīmīgu izaicinājumu priekšā – to pamatā ir pārmaiņas klientu paradumos un vēlmēs, kā arī izmaiņas banku tirgus apstākļos, kad digitālās kompetences spēlē izšķirošu lomu konkurences cīņā. Nenoliedzami, būtisko lomu digitālo tehnoloģiju attīstībā spēlē regulas. Piemēram, ES pārskatīto Maksājumu Pakalpojumu Direktīva (PSD2) veicinās barjeru nojaukšanu starp valstu tirgiem un ļaus ienākt jauniem tirgus dalībniekiem ar spēcīgākam digitālajām kompetencēm.

«Deloitte pētījuma ietvaros, tika nodalīti: a) patiesie līderi digitālo tehnoloģiju apgūšanā un izmantošanā b) bankas, kas cieši seko digitālo tehnoloģiju tendencēm, c) bankas, kas ievieš digitālās tehnoloģijas un attīsta kompetences šajā jomā, kā arī d) bankas, kas vēl tikai atrodas digitālo tehnoloģiju ieviešanas un digitālo kompetenču attīstības pirmsākumos. Līderi digitālo tehnoloģiju apgūšanā un ieviešanā ir tās bankas, kas, pirmkārt, nodrošina saviem klientiem plašu pieejamo digitālo iespēju klāstu (piemēram, personīgā budžeta plānošanu un apdrošināšanas pakalpojumus), otrkārt, atbilst vai pārsniedz klientu vēlmes konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū un, treškārt, nodrošina modernu un intuitīvu mobilās lietotnes lietotāja pieredzi (UX).» skaidro Antons Ponomarjovs, Deloitte Latvia biznesa konsultāciju menedžeris.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Banka 2030 – neuzkrītoša, bet visuresoša

Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, 15.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiski bankas savā darbībā piekopušas salīdzinoši konservatīvu politiku, kas balstīta skrupulozā peļņas un risku analīzē, un rūpēs par klientu uzticību. Tomēr straujā tehnoloģiskā attīstība jau šobrīd būtiski ietekmē finanšu sektoru, un dinamiskās norises pieprasa mainīties arī banku sektoram – tam jākļūst daudz vitālākam, lai spētu nodrošināt mainīgās klientu vajadzības un pielāgoties viņu paradumiem.

Vienlaikus ir jāsaglabā augsti drošības standarti un klientu uzticēšanās, kas banku sektoram ir liels izaicinājums, taču klientu sadarbība ar banku, visticamāk, kļūs arvien vienkāršāka un neuzkrītošāka.

Viens no izmaiņu virzītājspēkiem ir straujā jaunuzņēmumu attīstība un līdz ar to konkurences pastiprināšanās. 2022. gadā bija 274 finanšu tehnoloģiju uzņēmumi, kuru vērtība pārsniedz 1 miljardu ASV dolāru. “Digital Banking Report” pētījums liecina - lai spētu noturēties tirgū, banku sektoru tuvākajos gados sagaida būtiska digitālā transformācija, klientu servisa un pakalpojumu uzlabošana un vienkāršošana, datu un to analītikas uzlabošana, kā arī digitālo pakalpojumu un maksājumu paplašināšana. Kāda būs banka 2030. gadā un kā mainīsies klientu pieredze?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada laikā, turpinot pārmaiņu ieviešanu un īstenojot bankas stratēģiskās prioritātes, tostarp darbu pie digitalizācijas un klientu apkalpošanas uzlabošanas, Luminor īstenos klientu apkalpošanas centru tīkla transformāciju, informē bankas pārstāvji.

Klientu apkalpošanas centru tīkla transformācijas ietvaros tiek pārskatīts klientu apkalpošanas modelis, kā arī veikta atsevišķu klientu apkalpošanas centru apvienošana, vienlaicīgi stiprinot bankas digitālo pakalpojumu piedāvājumu. Pārmaiņas klientu apkalpošanas centru tīklā atbalstīs Luminor centienus izveidot jaunu klientu apkalpošanas standartu, galvenokārt koncentrējoties uz klientu konsultācijām ar pievienoto vērtību. Vienlaikus banka nodrošinās, ka ikviens klients varēs saņemt visu nepieciešamo atbalstu līdz brīdim, kad tas patstāvīgi sāks izmantot ikdienas finanšu pakalpojumus digitālajā vidē.

«Sekojot vispārējām digitalizācijas tendencēm nozarē, banku klientu apkalpošanas centru loma turpina mainīties. Mēs jau novērojam mazāk apmeklētāju klientu apkalpošanas centros, un arvien vairām mūsu klientu izvēlas ērtību, ko sniedz internetbanka un mobilā banka. Pagājušajā gadā jau 85% Luminor klientu Baltijā ikdienā izmantoja attālinātos kanālus savām ikdienas finanšu operācijām,» skaidro Kerli Gabrilovica, Luminor Retail banking vadītāja Baltijā / Luminor filiāles vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Salesforce Latvijā: kā atrast, piesaistīt un noturēt klientus

Jurģis Bakans, Bluelark Pārdošanas nodaļas vadītājs, 14.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Panākumi ir labi pārdomātu lēmumu sekas.

Nav svarīgi, vai pārdodat dimantus vai izstrādājat datorprogrammatūru; vai pārdodat tieši uzņēmumiem vai piedāvājat pakalpojumus tūkstošiem privāto klientu, visi veiksmīgie uzņēmumi ievēro dažus vienotus noteikumus.

Tātad, kas mūsu Salesforce klientiem Okavango dimantu raktuvēs ir kopīgs ar vienu no Eiropas lielākajiem telekomunikāciju operatoriem?

Uzņēmējdarbības panākumu pamatā ir skaidri definēti uzņēmējdarbības procesi un efektīva uzņēmuma datu izmantošana.

Ir pagājuši laiki, kad CRM kalpoja kā piezīmju grāmatiņa klientu kontaktiem vai uzņēmējdarbības piezīmēm. Mūsdienās CRM ir vissvarīgākais instruments uzņēmējdarbības procesu vadīšanai un nenoteiktības novēršanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ražošanas attīstība un investoru piesaiste bez politikas maiņas nenotiks

Māris Ķirsons, 30.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvija vēlas sasniegt attīstīto Rietumeiropas valstu dzīves līmeni, ir nepieciešams būtiski kāpināt eksporta ienākumus. To var panākt, veicinot investīcijas eksporta produktu ražošanā, piemēram, būvējot ražošanas un noliktavu infrastruktūru, kā to dara citās valstīs, nevis tās bremzējot ar izvirzītajām prasībām un garām birokrātiskām procedūrām.

Tādu ainu iezīmē AS Fertilizer Group valdes loceklis Ģirts Cēlājs, kura vadītās uzņēmumu grupas apgrozījums bija 63 milj. eiro, no tiem Latvijas ražotnēs vien 15 milj. eiro, un ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs.

"Pandēmija salīdzinoši maz skārusi ražošanu un eksportu, vienlaikus sarežģītākas kļuvušas starpkontinentālās piegādes, dažos sektoros pat tās uz kādu brīdi bija pārtrūkušas, tādējādi radot nepieciešamību izvietot pasūtījumu ražošanu tuvāk patērētājiem Eiropā. Tā ir iespēja arī Latvijai, taču pagaidām dažādu iemeslu dēļ investoriem Latvija nav vairs tik pievilcīga," situāciju skaidro Ģ.Cēlājs.

Viņš kā uzņēmuma vadītājs redz vairākus investīciju ražošanā bremzējošus faktorus Latvijā. "Par to, ka Latvijai ir beidzot jāīsteno pasākumi, kuri ieinteresētu gan ārvalstu, gan pašmāju uzņēmējus vai nu paplašināt ražošanu valstī un/vai investēt jaunās ražotnēs, eksportētāju asociācija The Red Jackets runājusi dažādu līmeņu ierēdņu un lēmumu pieņēmēju politiķu kabinetos, bet pagaidām nekādas kustības nav," secina Ģ. Cēlājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu dzīves ir piepildītas ar nebeidzamām kārdinājumu un iespēju jūrām, kurās mēs bieži atrodamies iekšējā cīņā ar to daļu no sevis, ko varētu nosaukt par "iekšējo kāmīti". Šis neapmierinātais grauzējs mūsu prātos nepārtraukti meklē vairāk — jaunāko tehnoloģiju, lielāku mājokli, augstāku stāvokli darbā. Šāda nebeidzama ilgošanās var viegli novirzīt mūsu uzmanību un enerģiju no pašreizējā brīža un tā, kas mums jau ir, tādējādi radot apburto loku, kurā mēs esam pastāvīgā neapmierinātības un meklējumu stāvoklī. Bet kā mēs varam apmācīt sevi atbrīvoties no šīs iekšējās balss, kas mudina mūs nepārtraukti gribēt vairāk un vairāk? Apzināšanās un mērķtiecīga pieeja savu vēlmju pārvaldīšanai var būt atslēga, kā panākt iekšējo mieru un apmierinātību ar to, kas mums jau ir. Izpētot dažādas stratēģijas, kā apmācīt un nomierināt savu iekšējo "kāmīti", mēs varam atklāt ceļu uz dzīvi, kas piepildīta ar lielāku apmierinātību, mazāk materiālām vajadzībām un dziļāku pateicību par ikdienas dzīves brīnumiem.

Atrodiet pamata cēloni

Pirmais solis, lai apturētu savu iekšējo "kāmīti", ir saprast, kāpēc tas vispār pastāv. Bieži vien mūsu vēlmes izriet no dziļākām emocionālām vajadzībām vai sabiedrības spiediena. Varbūt jūs meklējat atzinību, cenšaties turēt līdzi saviem vienaudžiem vai mēģināt aizpildīt emocionālu tukšumu? Pārdomājot šos jautājumus, tas var palīdzēt atklāt jūsu sajūtu pamatcēloņus.

Praktizējiet apzinātību un pateicību

Apzinātība māca mums dzīvot tagadnē un novērtēt to, kas mums pašlaik ir. Praktizējot apzinātību, jūs varat novērot savas domas un vēlmes, saprotot, ka tās ir īslaicīgas un nenosaka jūsu būtību. Pateicība iet roku rokā ar apzinātību. Sāciet rakstīt pateicības žurnālu un regulāri pierakstiet lietas, par kurām jūtaties pateicīgs. Šī prakse pārorientē jūsu uzmanību no tā, kas trūkst, uz jau esošo pārpilnību jūsu dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstrādāta finanšu iestāžu klientu maksājumu vizualizācijas un riska analīzes rīka "Graphdo" jaunā versija, kas darbojas "mākonī" un ļauj samazināt tās izmantošanas izmaksas.

"Tagad "Graphdo" programma strādā ar citu arhitektūru, kas ļauj to vienlaikus viegli lietot lielam lietotāju skaitam vienā iestādē. Ir vienkāršojies arī instalācijas process. Papildus versijai, kas tiek instalēta uz klientu serveriem, ir izstrādāta programmas versija, kas darbojas "mākonī", kas ļauj būtiski samazināt izmaksas klientiem. Šogad plānots to aktīvi piedāvāt maksājumu iestādēm, kas labprātāk izmanto mākoņpakalpojumus," saka Dmitrijs Ozernovs, SIA "Graphdo" dibinātajs.

2019. gadā "Graphdo" klientiem pievienojās vēl divas bankas, kas to izmanto maksājumu izpētei. Risinājuma ieviešanas process notika mēneša laikā, kas IT risinājumiem finanšu iestādēs esot ātri. Šobrīd "Graphdo" risinājumu jau izmanto četras finanšu iestādes Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jābūt gataviem lielai klientu zvanu plūsmai jebkurā laikā.

Mūsdienu tehnoloģijas ļauj efektīvi sakārtot klientu apkalpošanas procesus uzņēmumā, taču uzņēmumi šīs iespējas izmanto ļoti minimāli, tādējādi zaudējot klientus. Tajā pašā laikā pakalpojumu automatizācija nākotnē ieņems aizvien lielāku lomu, taču arī cilvēciskais faktors, visdrīzāk, tuvākajā laikā saglabāsies.

Nenotiek strauji

Katrs uzņēmuma neatbildētais zvans var veicināt klientu lēmumu zvanīt konkurentam, tādējādi, jo vairāk nepaceltu tālruņa zvanu, jo lielāka varbūtība zaudēt klientus. Kompānijas patlaban meklē iespējas, kā ar tehnoloģiju palīdzību uzlabot klientu apkalpošanas kvalitāti, samazināt atbildes gaidīšanas laiku un citus rādītājus. Lielās kompānijas cenšas sekot līdzi laikam un ievieš jaunus pasākumus, taču nereti šis process notiek pārāk lēni, tādējādi pasliktinot arī uzņēmuma darbības rādītājus. Kā liecina Tele2 veiktais pētījums, kopumā aptuveni trešdaļa iedzīvotāju pēdējā gada laikā nav iegādājušies kādu produktu vai pakalpojumu, jo nav varējuši sazvanīt uzņēmumu. Daudziem uzņēmumiem varētu šķist, ka telefona zvani vairs nav būtiski preču vai pakalpojumu pārdošanā, taču 67% aptaujāto uzņēmumu atzīst, ka klienti viņiem zvana pa telefonu, lai uzzinātu par precēm vai pakalpojumiem un tos iegādātos, skaidro Tele2 komercdirektors Raivo Rosts. Biežākie iemesli, kādēļ netiek atbildēts uz klientu zvaniem, ir atšķirīgi, piemēram, vairāk nekā trešdaļa jeb 34% zvanu tiek saņemti ārpus uzņēmuma darba laika, bet 29% gadījumu klientu konsultanti ir aizņemti, runājot pa tālruni ar citu klientu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Labāk, lai mani noņem no amata, nekā es piekritīšu prettiesiskiem risinājumiem. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei,» saka Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš

Laikā, kad tika lemts par ABLV Bank pašlikvidāciju, jūs paziņojāt, ka labāk, lai jūs noņem no amata, nekā jūs piekritīsiet prettiesiskiem risinājumiem. Vai šī jūsu nostāja ir aktuāla arī tagad – vai jūs izjūtat politisku spiedienu?

Varu to atkārtot arī tagad. Tas ir bijis mans princips visu manu pilnvaru laiku un savā ziņā spēka avots gan man, gan FKTK padomei. Jo mēs savu darbību un visus savus lēmumus vienmēr esam balstījuši likumā. Man pašlaik nav pamata veikt kādus soļus, kas izrietētu no šī principa neievērošanas, tāpēc ka joprojām pie tā turamies un tikai šādā veidā pieņemam savus lēmumus. Protams, ja neņem vērā dažus rakstus masu saziņā, bet tas ir īpašs gadījums. Jo ne es jūtos kādu kļūdu pieļāvis, nedz arī kaut ko nelikumīgu izdarījis. FKTK padomē visu darām likuma ietvaros un desmitkārt pārdomājam katru savu soli. Man liekas, ka tā ir augstākā jebkuras valsts iestādes sūtība – strādāt likuma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Izstrādātie noteikumi privāto vadītāju darbību nevis atvieglo, bet apzināti nosaka ievērojami sarežģītākas prasības nekā taksometriem, uzskata uzņēmums.

Pretēji sākotnējai iecerei nodrošināt iespēju pasažieru pārvadājumu pakalpojumus veikt arī privātpersonām, pašreiz Satiksmes ministrijas piedāvātie noteikumi, kas to regulētu, ir pretrunā ar Saeimas pieņemto Autopārvadājumu likumu. Taksometru izsaukšanas platforma Taxify paredz iespēju pamest Latvijas tirgu, ja plānotais regulējums stāsies spēkā bez izmaiņām.

«Jaunais noteikumu projekts paredz, ka, lai brīvajā laikā īstenotu šādu darbības veidu, ir jāreģistrē uzņēmums, jāsaņem uzņēmuma un automašīnas licence, kā arī jāmaksā sociālais nodoklis, lai vispār šādu licenci saņemtu, un tas viss sastāda ievērojamas izmaksas. Šajā gadījumā vairs nav atšķirības starp taksometru un individuālo automašīnas vadītāju pakalpojumu, un līdz ar to pilnībā zūd pieņemtā likuma jēga,» komentē Taxify vadītājs Latvijā Juris Krūmiņš. Viņš arī uzsver, ka privāto vadītāju regulējums ir būtisks, lai kopumā sakārtotu pasažieru pārvadājumu nozari Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ierēdņu un politiķu bezatbildības meistarstiķis

Kirovs Lipmans - AS Grindeks padomes priekšsēdētājs, 18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Grindeks ir viens no visveiksmīgāk strādājošajiem biržā kotētajiem Latvijas uzņēmumiem, un likumsakarīgi, ka arī tā akciju cena biržā ir bijusi pietiekami augsta. 2015. gadā tā svārstījās no 4,9 līdz 7,2 eiro par akciju. 2016. gadā vidējā cena bija 5,20 eiro par akciju, bet pašlaik ir virs septiņiem eiro par akciju.

2016. gada septembrī Ministru kabinets pieņēma lēmumu pārdot valstij piederošās un Privatizācijas aģentūras turējumā esošās 219 780 Grindeks akcijas, kas bija nodotas valsts pensiju speciālajā budžetā.

Izpildot Ministru kabineta rīkojumu, Privatizācijas aģentūra šīs akcijas 2016. gada rudenī pārdeva. Diemžēl par fantastiski zemu cenu – 3,85 eiro par vienu akciju, un valsts saņēma tikai 846 000 eiro. Jāatzīst, ka kopš tā laika es sev reizi pa reizei esmu uzdevis jautājumu – kā gan kaut kas tāds bija iespējams?

Akciju paketes pārdevēji pirms pārdošanas publiski skaidroja, ka «valsts mērķis šajā situācijā ir izbeigt līdzdalību konkrētos uzņēmumos kā mazākuma akcionāram, kas nozīmē akciju paketes pārdošanu konkrētā brīdī par labāko cenu». Taču cena bija nevis labākā, bet, šķiet, vissliktākā iespējamā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank peļņa 2021.gada 1.pusgadā sasniedza 41 miljonu eiro. Tas ir par 5 miljoniem eiro mazāk nekā pērn. Peļņa gada laikā ir samazinājusies augstāku kredītuzkrājumu un izmaksu dēļ, savukārt ienākumi gada laikā ir pieauguši, informē banka.

Tīrie procentu ienākumi ir sarukuši par 1 procentu. Tikmēr kredītportfeļa apmērs, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, saglabājies stabils. Mājsaimniecību kreditēšanas apjomi auguši par 5 procentiem, kamēr uzņēmumu kredītportfelis ir samazinājies par 6 procentiem. Depozītu apmērs ir audzis par 23 procentiem, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu.

Tīrie komisiju ienākumi ir palielinājušies par 9 procentiem. Tos galvenokārt labvēlīgi ietekmēja ienākumu pieaugums karšu un maksājumu pakalpojumu nodrošināšanā, kā arī aktīvu pārvaldīšanā.

Ienākumi no darījumiem ar finanšu instrumentiem, kā arī apdrošināšanas ienākumi gada laikā ir saglabājušies stabili.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 laiks ir mainījis cilvēku paradumus e-komercijā, un pieaugošajam pieprasījumam un klientu prasībām pretī ir jāliek efektīvs piegādes ātrums un pēc iespējas plašāks preču sortiments.

Tāds ir kopīgais secinājums pēc radošās konferences “Loģistika e-komercijā”, kuru izdevniecība Dienas Bizness organizēja sadarbībā ar VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva, SIA Rimi Latvia, tirdzniecības centru internetā 220.lv un SIA SSI Schaefer.

Pasts e-komercijas laikmetā

Vēl aizvien Latvijas Pasta īpašumā ir pasta nodaļas, kuras izveidotas pirms 100 gadiem, kad valdīja zirgu transports un telegrāfs, tomēr šīs aizpagājušā gadsimta liecības uzņēmumā mudinājušas VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētāju Mārci Vilcānu domāt par nākotni.

Patlaban vairs tikai daži sūta vēstules papīra formātā, toties teju katrs ir iegādājies preci internetā, un nereti to piegādā Latvijas Pasts. Uzņēmums pēdējos gados ir atdzimis jaunā veidolā kā e-komercijas loģistikas realizētājs, un šī joma ik dienu piedāvā jaunus izaicinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas banku sektorā ir zemākā klientu apkalpošanas kvalitāte Baltijā

Db.lv, 06.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektorā ir zemākā klientu apkalpošanas kvalitāte Baltijā, liecina ikgadējais uzņēmuma "Dive" klientu servisa novērtēšanas pētījums.

Triju Baltijas valstu vidū labākais banku klientu atbalsta dienests un klientu apkalpošanas centru darbs ir Lietuvā, kas no 100% novērtēts ar 94,02%, seko Igaunija, kuras banku sektors saņēmis 90,6%, bet zemākais nozares rezultāts joprojām ir Latvijā - 83,36%, liecina pētījums.

Latvijā banku klientu atbalsta dienestu darbinieki sasniedz augstus rezultātus, gan apkalpojot klientus klātienē, gan pieņemot zvanus uz informatīvo tālruni. Tomēr zvanu apkalpošanas procesā joprojām pastāv nepieciešamība uzlabot prasmes izzināt klienta vajadzības un veiksmīgi veikt papildus pārdošanu. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, papildus pārdošanas rezultātos bija izaugsme par 0,82 procentpunktiem, bet vajadzību izzināšanā bija kritums par 2,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators “Tele2” pandēmijas laikā klientu centru attīstībā investējis 0,5 miljonus eiro, veicot gan klientu centru rekonstrukcijas, gan ieviešot jaunus – mūsdienu apstākļiem piemērotus biznesa procesus.

Klientu centri kļuva par internetā pasūtīto preču pick-up jeb izņemšanas punktiem, kā arī klientu centra speciālisti uzsāka klientus apkalpot pa tālruni.

Uzņēmumā atzīst, ka jaunie ieviestie biznesa procesi ir sevi labi pierādījuši ikdienā un noteikti tiks turpināti arī nākotnē pēc pandēmijas beigām.

“Šobrīd daudz tiek diskutēts, kā mainīsies veikalu un klientu apkalpošanas centru darba ikdiena, ņemot vērā pandēmijas izraisītos apstākļus, moderno tehnoloģiju attīstību un klientu paradumu izmaiņas. Ņemot vērā šos apstākļus, mēs aktīvi investējām klientu centru attīstībā, lai tie būtu piemēroti klientiem un viņu vajadzībām,” stāsta “Tele2” mazumtirdzniecības vadītāja Jana Logina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banka ir tiesīga atteikt klientam uzsākt darījuma attiecības vai arī pārtraukt darījuma attiecības, un tas attiecas uz jebkuru klientu, ne tikai ārvalstu klientu, portālam db.lv skaidroja Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) vadītāja Sanda Liepiņa.

Pēdējā laikā Dienas Bizness saņēmis informāciju, ka dažādu nozaru uzņēmumi piedzīvo situācijas, kad bankas slēdz to kontus, neskatoties uz godīgu darbību, kā rezultātā cieš gan darbinieki, gan klienti, gan sadarbības partneri, jo nav iespējams laikā veikt maksājumus, tādēļ vaicāja LKA, kādēļ šādas situācijas notiek aizvien biežāk. Tādēļ Dienas Bizness aicina uzņēmējus neklusēt un dalīties pieredzē, ja nācies saskarties ar šādu rīcību no banku puses: http://www.db.lv/zinas/uznemej-nekluse-473735

Portāls db.lv pamanīja, ka Latvijas Komercbanku asociācija 3.aprīlī savā mājas lapā ir izvietojusi prezentāciju ar nosaukumu «Galvenie aspekti, kas Latvijas uzņēmumam var liegt sadarbības uzsākšanu un kas tam jāizvērtē pirms sadarbības uzsākšanas ar bankām».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Jauni nekustamā īpašuma projekti - uz pauzes; esošajiem - meklē pircējus

Lelde Petrāne, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma tirgus turpina darboties, nodrošinot saviem klientiem jaunus risinājumus, kas ļauj veikt īpašuma iegādi, ievērojot visus valstī noteiktos drošības pasākumus un pat neizejot no mājām, informē nekustamo īpašumu attīstītājs "Bonava Latvija".

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags stāsta: "Ņemot vērā vīrusa pandēmijas ietekmi uz ekonomiku, tuvākajos gados varam prognozēt jaunu mājokļu piedāvājuma samazināšanos. Lai gan iesāktie dzīvokļu projekti tiek veiksmīgi turpināti un tiks nodoti ekspluatācijā, jaunu dzīvojamo namu projektu uzsākšanu vairāki nekustamo īpašumu attīstītāji ir nolikuši uz pauzes.

Mājokļu iegādē vēlmes nesakrīt ar iespējām 

Pieprasījums pēc mājokļu kredītiem gada sākumā turpināja pieaugt, taču nu šis tirgus uzlikts...

Tas nozīmē, ka jaunu un ilgtspējīgu dzīvokļu piedāvājums tuvākajos gados varētu pat samazināties, kas var izsaukt arī to cenu pieaugumu. Šobrīd tirgū arvien ir pietiekami plašs piedāvājums dažādās cenu kategorijās un atrašanās vietās, kā arī labi kreditēšanas nosacījumi, tostarp "Altum" Mājokļu programma."

Pašreizējā situācija ir kā stimuls rast arvien jaunas pieejas, lai īpašuma iegādes procesu padarītu pēc iespējas ērtu un drošu, norāda nekustamo īpašumu attīstītāja "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Viņš informē: "Mūsu dati rāda, ka arī šī brīža situācijā tie cilvēki, kuri mājokļus bija rezervējuši iepriekš, pirkšanas darījumus pabeidz gandrīz 100% gadījumu, tāpat arī arvien ir novērojama jaunu klientu interese un gatavība veikt darījumus, neraugoties uz ārējiem apstākļiem."

"Ja zaudēts darbs, jauna mājokļa iegāde, visdrīzāk, nebūs aktuāla, toties tiem, kam ir ietaupījumi vai uzkrājumi, tos investēt ilgtermiņā drošos pirkumos ir pat ieteicams. Tāpat šo laiku, kad uzturamies mājās un papildu tēriņi ir samazinājušies, var izmantot uzkrājumu veidošanai, lai īpašumu iegādātos jau pēc situācijas stabilizēšanās," uzskata M. Kļaviņš.

Pagātnē ar savu naudu rīkotos citādi  

Teju puse jeb 47% Latvijas iedzīvotāju ar šodienas zināšanām būtu pagātnē aktīvāk veidojuši...

Tiem, kuri šaubās par dzīvokļa iegādi attālinātā režīmā, M. Kļaviņš atgādina – iegādājoties dzīvokli būvniecības stadijā, attālumam nav nozīmes, jo tik un tā klients paļaujas uz vizualizācijām. "Nekustamo īpašumu attīstītāji piedāvā saviem klientiem veidus, kā virtuāli apskatīt jauno mājokli: gan mājas lapā, gan saņemšanai e-pastā ir pieejamas jauno projektu detalizētas vizualizācijas, dzīvokļu plāni, izsauļojuma plāni un citi materiāli. 360’ tūre ir kļuvusi teju vai par pašsaprotamu lietu.

Dažādi risinājumi pieejami arī klientiem, kuri dzīvokli jau rezervējuši un kuriem pienācis laiks izvēlēties apdari, ko arī iespējams paveikt attālināti, aplūkojot digitālos katalogus," stāsta "Bonava Latvija" valdes priekšsēdētājs.

Nekustamo īpašumu attīstītāji nodrošina arī bezkontakta dzīvokļa pieņemšanu, kad pirkuma līgums noslēgts un mājoklis iegādāts, piedāvājot detalizētas video instrukcijas un ievērojot maksimālu distancēšanos, jo darbinieki procesā fiziski nepiedalās.

Arī konsultācijas un dokumentu noformēšanu iespējams veikt digitālajā vidē. Uzņēmumi, institūcijas un bankas ir ieviesušas risinājumus, lai nodrošinātu saviem klientiem attālinātu dokumentu noformēšanu un ērtu saziņu digitālajā vidē. Jau kopš marta sākuma viss pārdošanas process ir iespējams attālināti, ieskaitot tikšanās ar pārdošanas konsultantiem, dokumentu noformēšanu un digitālu parakstīšanu, attālinātu dokumentu iesniegšanu Zemesgrāmatā. Arī noformēt hipotekāro kredītu tagad ir iespējams, neizejot no mājas.

Komentāri

Pievienot komentāru