Ekonomika

Ražošanas attīstība un investoru piesaiste bez politikas maiņas nenotiks

Māris Ķirsons, 30.06.2021

Jaunākais izdevums

Ja Latvija vēlas sasniegt attīstīto Rietumeiropas valstu dzīves līmeni, ir nepieciešams būtiski kāpināt eksporta ienākumus. To var panākt, veicinot investīcijas eksporta produktu ražošanā, piemēram, būvējot ražošanas un noliktavu infrastruktūru, kā to dara citās valstīs, nevis tās bremzējot ar izvirzītajām prasībām un garām birokrātiskām procedūrām.

Tādu ainu iezīmē AS Fertilizer Group valdes loceklis Ģirts Cēlājs, kura vadītās uzņēmumu grupas apgrozījums bija 63 milj. eiro, no tiem Latvijas ražotnēs vien 15 milj. eiro, un ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs.

"Pandēmija salīdzinoši maz skārusi ražošanu un eksportu, vienlaikus sarežģītākas kļuvušas starpkontinentālās piegādes, dažos sektoros pat tās uz kādu brīdi bija pārtrūkušas, tādējādi radot nepieciešamību izvietot pasūtījumu ražošanu tuvāk patērētājiem Eiropā. Tā ir iespēja arī Latvijai, taču pagaidām dažādu iemeslu dēļ investoriem Latvija nav vairs tik pievilcīga," situāciju skaidro Ģ.Cēlājs.

Viņš kā uzņēmuma vadītājs redz vairākus investīciju ražošanā bremzējošus faktorus Latvijā. "Par to, ka Latvijai ir beidzot jāīsteno pasākumi, kuri ieinteresētu gan ārvalstu, gan pašmāju uzņēmējus vai nu paplašināt ražošanu valstī un/vai investēt jaunās ražotnēs, eksportētāju asociācija The Red Jackets runājusi dažādu līmeņu ierēdņu un lēmumu pieņēmēju politiķu kabinetos, bet pagaidām nekādas kustības nav," secina Ģ. Cēlājs.

Viņš kā būtiskāko Latvijas nepilnību redz izpratnes trūkumu, kam seko nepareiza rīcība. "Kāpēc speciālās ekonomiskās zonas Brazīlijā un tepat netālu esošajā Polijā ir kā magnēts investoru piesaistei, bet Latvijā tā nebūt nav?" jautā Ģ. Cēlājs. Viņaprāt, šis jautājums būtu jādiskutē Ministru kabineta un Saeimas līmenī. "AS Fertilizer Group pašlaik būvē rūpnīcu Ganā (valsts Āfrikā), kur speciālās ekonomiskās zonās ir liela valsts pretimnākšana (ieskaitot valsts garantētu iepirkumu ražotajai produkcijai), lai ieinteresētu investorus nākt un samazinātu viņiem risku un arī izmaksas," stāsta Ģ. Cēlājs. Viņš uzskata, ka Latvijā, piemēram, pašvaldības vai valsts speciālajās ekonomiskajās vai industriālajās zonās var būvēt potenciālajiem investoriem ražošanas un noliktavu ēkas, it īpaši, ja pašlaik pasaulē ir ļoti daudz lētas (likme zemāka par 1%, bet inflācija daudz lielāka) naudas.

"Piemēram, ir potenciālie investori no Ukrainas, kuri būtu gatavi ražot Latvijā, bet nav atbilstošas ēku infrastruktūras," tā Ģ. Cēlājs. Viņš norāda, ka ar industriālajām telpām investorus cenšas piesaistīt arī Lietuva, Polija un citas ES dalībvalstis, kuru struktūras piedāvā šādas telpas un citu infrastruktūru, kas nepieciešama potenciālajiem investoriem, nevis kā Latvijā (ar nelieliem izņēmumiem), kur tas viss ir uz investora pleciem.

Izdevīgāk investoram

"Ražošanas un noliktavu ēku būvniecība ir ļoti nepieciešama gan speciālajās ekonomiskajās zonās, gan ārpus tām," tā J. Ošlejs. Viņš atgādina, ka investīcijas mēdz būt gan vienkāršākas (piemēram, atvērt restorānu, jo nav ļoti lielas izmaksas), taču ietekme uz ekonomiku un tautas labklājības pieaugumu būs ļoti neliela, gan arī sarežģītākas (piemēram, rūpnīcas izveidei vajadzīgi miljoniem vērti kapitālieguldījumi iekārtās, ražošanas uzsākšanai un arī pašu produktu izstrādei, pārdošanai), kuru īstenošana ir daudz riskantāka.

"Uzsākot rūpnīcas būvniecību, ražotājs nezina, vai pilnībā izdosies realizēt iecerēto risinājumu, vai iecerētajam produktam būs vieta tirgū un vai kāds cits, piemēram, Ķīnā jau nebūs uzbūvējis attiecīgu ražotni ātrāk un nepiedāvās produkciju tirgū par zemāku cenu. Tie visi ir būtiski riski. Secinājums – investīcijas ražošanā ir riskantākas par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā, restorānā u.tml.," tā J. Ošlejs.

Visu rakstu lasiet 29.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

VIDEO: Jāveicina investīcijas eksporta produktu ražošanā

Māris Ķirsons, 14.07.2021

A/s Fertilizer Group valdes loceklis Ģirts Cēlājs (no labās) un ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Latvija vēlas sasniegt attīstīto Rietumeiropas valstu dzīves līmeni, ir nepieciešams būtiski kāpināt eksporta ienākumus, ko var panākt veicinot investīcijas eksporta produktu ražošanā, (piemēram, būvējot ražošanas un noliktavu infrastruktūru), kā to dara citās valstīs, nevis tās bremzējot ar izvirzītajām prasībām un garām birokrātiskām procedūrām.

Tādu ainu iezīmē a/s Fertilizer Group valdes loceklis Ģirts Cēlājs (kura vadītās uzņēmumu grupas apgrozījums bija 63 milj. eiro no tiem Latvijas ražotnēs vien 15 milj. eiro) un ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs.

Ražošanas attīstība un investoru piesaiste bez politikas maiņas nenotiks 

Ja Latvija vēlas sasniegt attīstīto Rietumeiropas valstu dzīves līmeni, ir nepieciešams būtiski...

Ģ. Cēlājs kā uzņēmuma vadītājs redz vairākus investīcijas ražošanā bremzējošus faktorus Latvijā. "Par to, ka Latvijai ir beidzot jāīsteno pasākumi, kuri ieinteresētu gan ārvalstu, gan pašmāju uzņēmējus vai nu paplašināt ražošanu valstī un/vai investēt jaunās ražotnēs, eksportētāju asociācija The Red Jackets runājusi dažādu līmeņu ierēdņu un lēmumu pieņēmēju politiķu kabinetos, bet pagaidām nekādas kustības nav," secina Ģ. Cēlājs. Viņš kā būtiskāko Latvijas trūkums redz izpratnes trūkumu, kam seko nepareiza rīcība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augsnes bagātinātāju eksportētājs un agro jomas konsultants SIA Blendex (AS Fertilizer Group uzņēmums) 2020. gadu noslēdzis ar 10,889 miljonu eiro apgrozījumu un neto peļņu 1,6 miljonu eiro apmērā.

Uzņēmumu grupas vadītājs Ģirts Cēlājs komentē, ka SIA Blendex apgrozījums, salīdzinot ar aizpērno gadu, audzis par vairāk nekā 2000% jeb 20 reizes. Šādi rezultāti skaidrojami gan arī uzņēmuma komandas apņēmīgo darbu, apgūstot jaunus eksporta tirgus Ukrainā, Zviedrijā un Gvinejā, gan arī aktīvāku pievēršanos augsnes karšu izstrādei.

Turpinot attīstību, SIA Blendex jaunu tirgu apguvei investēs attālinātas pārdošanas tehnoloģijās un aramzemju iekopšanā, attālināti konsultējot.

“Pandēmijā cilvēki juta, ka zemes darbi nomierina, stādu augšanas process novērsa domas no skandalozajiem ziņu virsrakstiem, un lauku darbi kļuva par pastāvīgu aizraušanos. Protams, arvien aug pieprasījums pēc mūsu produktiem no lielajiem lauksaimniekiem dažādos pasaules kontinentos, jo pārtikas izejvielu cenu kāpums ir novērojams visās preču grupās,” komentē Ģ. Cēlājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas eksportētāju asociācija "The Red Jackets" aicina īstenot "zaļā koridora" principu un mazināt banku birokrātiju, norāda asociācijas pārstāvji.

"The Red Jackets" tikusies ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) un Latvijas Finanšu nozaru asociāciju, lai apspriestu "zaļā koridora" iniciatīvu eksportspējīgiem uzņēmumiem, tomēr patlaban šie uzņēmumi saskaras ar pārspīlētu banku birokrātiju vienkāršos ikdienas darījumos, tā kavējot biznesa procesus.

"The Red Jackets" valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss informē, ka asociācija strādā pie tā, lai pašmāju ražotāju, tirgotāju, eksportētāju un būtībā jebkuru citu nopietni strādājošu uzņēmumu vajadzības Latvijā tiktu sadzirdētas. "Mūsu biedru vadīti, esam iniciējuši šīs trīspusējās sarunas, lai nonāktu pie optimāla risinājuma visām pusēm," piebilda M.Tiknuss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā uzņēmēji, ekonomikas eksperti aizvien biežāk pauž bažas par to, vai Latvija spēs noturēt atgūšanās no Covid- 19 krīzes tempu konkurencē ar Lietuvu un Igauniju. Tas tāpēc, ka Baltijas valstis tiek uztvertas kā vienots reģions, ja ir nolemts šeit investēt, mums, protams, svarīgi, ka bāzes vieta ir Latvija, nevis kāda no kaimiņvalstīm, kā diemžēl pēdējā laikā var novērot.

Ekonomistu apvienības pētījumā Koronanomika Latvijā: ietekme, politikas reakcija un atgriešanās pie izaugsmes akcentēts, ka valsts atbalsta ziņā Latvija Covid-19 pandēmijas laikā ir būtiski atpalikusi no Lietuvas un Igaunijas, kā arī daudzām citām ES dalībvalstīm. Tiek arī uzsvērts, ka, neveltot atbilstošus resursus Latvijas galvenajiem ilgtermiņa izaicinājumiem – zemajam iedzīvotāju ienākumu līmenim un demogrāfiskās krīzes mazināšanai –, Latvijas atpalicība no Igaunijas un Lietuvas saglabāsies, bet izaugsmes potenciāls tiks nopietni apdraudēts. Zemo ienākumu problēmu gan mūsu valsts it kā mēģina risināt, ceļot minimālās algas, apliekot ar pilnu sociālo nodokli teju visus ienākumus utt., taču praksē tas ainu uzlabo vien formāli, jo stāsts ir par bruto algām, faktiskās vismaz privātajā sektorā dažkārt pat samazinās, jo saprotams, ka uzņēmumu algu fondi nespēj tikt līdzi jaunām valsts noteiktām izmaksām. Otrkārt, nodokļu maksātāju (fizisko personu) skaits ar katru gadu sarūk, tostarp arī nodokļu politikas izmaiņu iespaidā (atcerēsimies par mikrouzņēmumu galu, pilniem nodokļiem daļējas slodzes vai radošam darbam).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen sāktais darbs pie Latvijas tēla veidošanas atšķirsies no iepriekšējām reizēm, jo valsti nav plānots reklamēt ar kādu vienu konkrētu zīmolu, trešdien žurnālistiem atklāja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Viņš atzīmēja, ka Latvijai iepriekš bijuši vairāk nekā 20 mēģinājumi strādāt pie dažādiem zīmoliem, lai nonāktu pie vienotā valsts tēla. Tomēr, pēc Rožkalna teiktā, tas vienmēr ir novedis pie sadrumstalotas pieejas. "Proti, tajā brīdī, kad tiek nozīmolotas ļoti konkrēti kāda virziena intereses, tad pārējie virzieni neatzīst to kā savu un nelieto to ikdienā," sacīja Rožkalns.

Pašam atbildot uz jautājumu, kādēļ iesaistītie domā, ka darbs pie jaunā tēla veidošanas šoreiz būs veiksmīgāks, Rožkalns skaidroja, ka atšķirībā no citām reizēm šajā reizē valsts tēla veidošana tiks sākta tieši ar saturu. "Sākam ar to, kur mēs gribam nonākt, kas ir tas, kur gribam redzēt Latviju pēc 10, 50 vai vairāk gadiem," sacīja Rožkalns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ALTUM Kapitāla fonds aizdod 8 miljonus eiro Primekss grupai

Db.lv, 06.09.2021

"Primekss" īpašnieks Jānis Ošlejs (no kreisās) un ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot aktīvu sadarbību ar lielajiem komersantiem, ALTUM Kapitāla fonds 3.septembrī ir noslēdzis līgumu par aizdevumu 8 miljonu eiro apmērā ar Primekss.

Uzņēmums ir viens no pasaules vadošajiem betona tehnoloģiju uzņēmumiem un Latvijas eksporta flagmaņiem.

Kapitāla fonda finansējums, kas ir Latvijas valsts un privāto pensiju fondu resursi, palīdzēs uzņēmumam fokusēties uz tālāku izaugsmi Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Līdz ar e-komercijas attīstību visā pasaulē ir būtiski pieaudzis pieprasījums pēc noliktavu telpām, loģistikas centriem un specializētām ražotnēm, kuriem Primekss grupa var nodrošināt inovatīvu un unikālu bezšuvju betona grīdu ieklāšanas tehnoloģiju, kas izceļas ar īpašu izturību un samazina CO2 izmešu daudzumu līdz pat 70 %.

“Primekss grupas finansēšana ir jau ceturtais Kapitāla fonda noslēgtais darījums, fonda darījumu kopējai summai sasniedzot gandrīz 23 miljonus eiro. Primekss ir lielisks piemērs tam, kā uzņēmums Covid-19 pandēmijas radītās izmaiņas izmanto savai izaugsmei, operatīvi pielāgojoties izmaiņām pieprasījumā un piedāvājot zaļus un ilgtspējīgus risinājumus betona ražošanā, kas ir viena no vides piesārņojošākajām nozarēm. Primekss grupa vairāk nekā 90 % ienākumu gūst no eksporta un ir zināšanu ietilpīgs uzņēmums, tāpēc šī refinansēšana ir būtisks solis arī vietēja kapitāla uzņēmuma stiprināšanai,” komentē ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atbalsts eksportētājiem nedrīkst izsīkt, tas ir jākāpina

Db.lv, 22.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par spīti 2020. gada preču eksporta rekordiem, atbalsts eksportētājiem nedrīkst izsīkt, tas ir jākāpina, uzskata Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets".

2020. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 13,19 miljardus eiro, par 224 milj. eiro jeb 1,7% vairāk nekā 2019. gadā, un tā ir līdz šim augstākā eksporta vērtība, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Lai gan šīs neapšaubāmi ir labas ziņas, tomēr ir jāņem vērā apstākļi, kas to ir stimulējuši: izcilie rezultāti lauksaimniecībā un varenā raža (stabili mainīgs faktors gadu no gada), Brexit radītās sekas, kas lika britiem iepirkt preces pirms noteikumu maiņas, Covid-19 ierobežojumu ietekme uz elektronikas/elektrotehnikas preču pieprasījuma pieaugumu, kur liela daļa Latvijas eksporta ir reeksportētas citās valstīts ražotās preces, kā arī relatīvi labi pārdzīvotais pandēmijas sākuma posms pagājušā gada pavasarī, norāda Latvijas Eksportētāju asociācija "The Red Jackets".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ražotāji: Veidot sarakstus ar uzņēmumiem, kas drīkst strādāt, ir neracionāli

Db.lv, 03.03.2021

SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs neskopojas ar ironiju par šī brīža situāciju: “Sākam nopietni pārdomāt SAFu reģistrēt kā baznīcu. Ražošana pilna rituāliem un dogmām. Šādas darbības valdībai līdz šim šķitušas gana drošas. Ko darīt, jāpielāgojas."

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksportētāju ieskatā Veselības ministrijas piedāvātais risinājums pandēmijas izplatības ierobežošanai, kas paredz, ka darbojas tikai būtiskākie ražošanas uzņēmumi (ko nosaka Ekonomikas ministrija un Zemkopības ministrija), kā arī tas, ka ražošanas uzņēmumos un organizācijās maksimāli tiek ierobežots cilvēku skaits, kas vienlaicīgi uzturas telpās, radīs katastrofālas sekas Latvijas eksporta konkurētspējai reģionā ilgtermiņā.

Latvijas Eksportētāju asociācija “The Red Jackets” kategoriski iebilst pret šiem ierosinājumiem un uzsver, ka šādu rīcības modeli neizvēlas neviena valsts mūsu reģionā.

“Lai gan ir nepieciešams apturēt pandēmijas izplatību un novērst trešā viļņa izplatību, tomēr sākt veidot sarakstus ar ražojošajiem uzņēmumiem, kas šobrīd drīkst strādāt ir neracionāls solis. Mēs ļoti spilgti atceramies pandēmijas sākumu, kad tika definētas atbalstošās nozares pēc NACE kodu klasifikācijas un kādu ietekmi tas atstāja uz uzņēmumiem, kuri izkrīt cauri šāda veida filtram. Uzņēmumos var veikt pastiprinātu testēšanu un laicīgi noķert iespējamu perēkli, kas mums, neesot ārstiem, liekas daudz efektīvāks instruments kā ekonomikas apturēšana un sagraušana,” uzskata Latvijas Eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Tiknuss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā mēnesī reģistrēti 669 jauni uzņēmumi, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Tas ir mazāk nekā šī gada jūlijā, kad reģistrēti 724 jauni uzņēmumi, kā arī mazāk nekā pērn attiecīgajā periodā.

Gandrīz puse no visiem jaunajiem uzņēmumiem augustā reģistrēti Rīgā, savukārt mazākais skaits – Zemgalē un Latgalē.

Neskatoties uz mazāku jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu augustā, kopējais šī gada pirmajos astoņos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu skaits ir lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā. Lursoft aprēķinājis, ka šogad laika periodā no janvāra līdz augusta beigām reģistrēti 6230 jauni uzņēmumi, kamēr 2020.gadā šajā pašā periodā – 5973.

Šogad ne tikai reģistrēts lielāks jauno uzņēmumu skaits nekā pērn, bet arī to kopējais pamatkapitāls bijis teju divas reizes lielāks. Lursoft izpētījis, ka šogad reģistrēto uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedzis 89,79 milj. EUR, no tiem 27,73 milj. EUR veido augustā reģistrētie uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru