Ekonomika

Nemiro: Starp nopietniem ģeopolitiskiem riskiem ir Brexit un protekcionisma tendences

Jeļena Šaldajeva, speciāli DB, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

«Vēsturiski Latvija ir atkarīga no Krievijas energoresursu importa. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību,» intervijā pauž ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Tā kā Latviju kā jaunu valsti stiprāk ietekmē globālās ekonomiskās un politiskās svārstības, ciešas saiknes ar ekonomiskiem partneriem un stabili eksporta tirgi Latvijas attīstībā pilda īpaši svarīgas funkcijas. Kā jūs vērtējat pašreizējo Latvijas un tās lielāko ekonomisko partneru attiecību stāvokli? Kāda ir globālo politisko notikumu ietekme uz šīm attiecībām?

Globālās ekonomiskās un politiskās svārstības Latviju ietekmē tāpat kā jebkuru citu valsti, taču, atrodoties Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā, kur arī ir Latvijas galvenie tirdzniecības partneri, mēs varam justies stabilāk nekā valstis, kuras tur neatrodas. Latvijas un tās partnervalstu attiecības kopumā ir vērtējamas pozitīvi. Tirdzniecības apgrozījumi ir stabili un augoši (turpina augt preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2018.gadā sasniedza 17,4 miljardus eiro. Tomēr pieauguma tempi palēninās). Neskatoties uz to, tomēr pastāv zināmi riski.

Neņemot vērā saspīlēto ģeopolitisko situāciju, Latvija turpina uzturēt labas ekonomiskās attiecības, tostarp ar Krieviju. Ekonomiskā sadarbība ar Krieviju notiek gan ekspertu, gan uzņēmēju līmenī. Latvija ar Krieviju uztur dialogu un risina jautājumus jomās, kas ir abu valstu ekonomiskajās interesēs.

Starp nopietniem ģeopolitiskiem riskiem ir Brexit un protekcionisma tendences lielajās pasaules ekonomikās, arī ES Vienotajā tirgū. Šie procesi rada lielu politisko un ekonomisko nenoteiktību, kas negatīvi ietekmē valstu savstarpējās ekonomiskās attiecības.

Neatkarīgi no tā, kāds būs Brexit procesa rezultāts, Lielbritānija paliks stratēģiski svarīgs sadarbības partneris ES. Latvijas interesēs ir saglabāt pēc iespējas ciešākas ekonomiskās un politiskās attiecības ar šo valsti.

Gatavojoties nesakārtotas izstāšanās (bez līguma izstāšanās) scenārijiem, EM sadarbībā ar LIAA, FM un ĀM ir veikusi pasākumus, lai informētu Latvijas uzņēmējus par Brexit procesu, iespējamām sekām un jautājumiem, kam jāpievērš uzmanība (finanšu darījumi, muitas formalitātes, ceļošana, atbilstības novērtēšana u.tml.). Kopumā Latvijas uzņēmēji ir gatavi arī bezlīguma Brexit scenārijam, jo pēc būtības tiks piemēroti gandrīz identiski nosacījumi, kādi tie ir ar citām trešās pasaules valstīm.

Ja Brexit notiks, ir skaidrs, ka tirdzniecība ar Lielbritāniju neapstāsies, tomēr preces varētu kļūt dārgākas, transportēšana ilgāka un sarežģītāka, jo uzņēmējiem būs jāpielāgojas eksporta/importa nosacījumiem, kas balstīti uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas, ne vairs ES Vienotā tirgus noteikumiem. Taču Brexit nav vienīgais ES problēmjautājums. Aizvien biežāk no atsevišķu ES dalībvalstu puses ir novērojama tendence īstenot gan Vienotā tirgus ierobežojošas prakses nacionālā līmenī, gan atbalstīt šādu elementu iestrādi ES tiesību aktos, piemēram, Mobilitātes pakotnē. Šādos apstākļos ir īpaši svarīgi rūpēties par to, lai Vienotajā tirgū pastāvošā regulējošā vide un principi tiek saskaņoti un tuvināti veidā, kas gan veicina ES valstu ekonomiku attīstību, gan palielina to globālo konkurētspēju, piemēram, viesabonēšanas tarifu padziļināšana, nepamatotas ģeogrāfiskās bloķēšanas izbeigšana u.tml. Tieši tāpēc Latvija ir starp tām ES valstīm, kuras iestājas par Vienotā tirgus stiprināšanu un padziļināšanu, t.sk. arī digitālajā jomā.

Tāpat, ņemot vērā Lielbritānijas izstāšanos no ES, kas kopā ar Latviju ietilpa līdzīgi domājošo valstu grupā par ES Vienotā tirgus jautājumiem, ir svarīgi stiprināt Baltijas-Ziemeļvalstu sadarbības dimensiju. Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības stiprināšana un integrācija saglabā vitāli nozīmīgu vietu mūsu darba kārtībā, jo daudzās jomās intereses saskan.

Lai arī Latvijas ģeogrāfiskais novietojums ir noteicošs faktors mūsu ekonomiskajās attiecībās, Ekonomikas ministrija turpina aktīvi strādāt, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmējiem arvien jaunas eksporta iespējas arī tālākos tirgos. Tas tiek darīts caur Latvijas ārējām ekonomiskajām pārstāvniecībām (Latvijas ārējās ekonomiskās pārstāvniecības atrodas ASV, Apvienotajos Arābu Emirātos, Japānā, Ķīnā, Singapūrā), organizējot tirdzniecības misijas, attīstot divpusējo dialogu un paplašinot ekonomiskās sadarbības un tirdzniecības līgumtiesiskos nosacījumus (piem., ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kuveitu, Ķīnu u.c.).

Savukārt pašreizējās ASV prezidenta administrācijas īstenotie protekcionisma pasākumi pret ES precēm un ES atbildes pasākumi ir radījuši zināmu nenoteiktību. Taču abas puses plāno atsākt dialogu par atsevišķiem savstarpējās tirdzniecības aspektiem, lai normalizētu tirdzniecības attiecības. Latvijai ir ļoti būtisks veiksmīgs ES-ASV tirdzniecības iznākums, jo tam ir nozīme gan ekonomisku, gan plašāku ģeopolitisku interešu kontekstā.

Svarīgi turpināt arī attīstīt veiksmīgi uzsākto Latvijas divpusējo ekonomisko sadarbību ar Ķīnu. Latvijas interesēs ir regulāra konteinervilcienu kustība, tiešie avioreisi, Ķīnas tūristu skaita palielināšana, augstākas pievienotās vērtības preču eksporta apjomu kāpināšana un investīcijas augstas pievienotās vērtības preču ražošanas objektos. Tāpat perspektīva ir sadarbība dzīvības zinātņu (life sciences) jomā, kur jāatzīmē 2017. gadā Ekonomikas ministrijas parakstītais saprašanās memorands ar Pekinas Genomikas institūtu un augsto tehnoloģiju parka izveide.

Latvijas Ārvalstu investoru padomes (FICIL) pārstāvji Saeimas Izglītības, zinātnes un kultūras komisijas sēdē kritizēja Latvijas izglītības sistēmas kvalitāti. Pēc FICIL pārstāvju viedokļa, pašlaik Latvijas izglītības sistēma nav pietiekami saskaņota ar reālajām uzņēmējdarbības nozares tendencēm. Investori uzskata, ka valstij būtu jāpiešķir lielāks finansējums izglītībai un zinātniskiem pētījumiem. Kā jūs vērtējat Latvijas izglītības sistēmas kvalitāti un tās lomu investīciju piesaistīšanā?

Ilgtspējīgas ekonomikas pamatā ir izglītots darbaspēks ar mūsdienu darba tirgus prasībām atbilstošām prasmēm – papildu mūsdienīgām profesionālajām prasmēm atzinīgi tiek novērtētas labas digitālās prasmes, komunikācijas prasmes un laika plānošanas prasmes. Attīstītajās valstīs, tai skaitā Latvijā, iedzīvotāju skaits samazinās, tādēļ jo lielāka loma ir ikkatram cilvēkam darba tirgū. Pēdējos gados IZM ir veikusi vairākas būtiskas reformas, un Ekonomikas ministrija darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēs redz uzlabojumu STEM studējošo skaitā, taču jāatzīst, ka pārmaiņas izglītības sektorā nav īstermiņa pasākums un vēl ir daudz darāmā – jo īpaši pieaugušo izglītības un mūžizglītības jomā.

Kopš 2015.gada Latvijā darbojas 12 dažādu tautsaimniecības jomu Nozaru ekspertu padomes, kuras koordinē Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Pārtikas rūpniecības un lauksaimniecības NEP darbību koordinē Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome. NEP darbojas darba devēju, arodbiedrību, valsts institūciju un izglītības iestāžu pārstāvji. NEP sniedz priekšlikumus IZM par nozarei nepieciešamo izglītojamo skaitu, par nozarei nepieciešamajām profesijām un profesionālās izglītības programmām. Līdz ar to aicinām darba devējus (tai skaitā ārvalstu investorus) iesaistīties jau efektīvi strādājošajā NEP formātā, lai izglītības sistēmu saskaņotu ar reālajām uzņēmējdarbības nozares tendencēm.

Izglītības sistēma sastāv no daudziem posmiem – sākot ar sākumskolu līdz koledžām un augstskolām. Pēdējos gados Izglītības un zinātnes ministrija ir nodrošinājusi nozīmīgas investīcijas skolu infrastruktūras modernizācijā, lai mācību iestādēs būtu tādi apstākļi un infrastruktūra, kas sagatavo mūsu skolēnus atbilstoši uzņēmējdarbības tendencēm – lielāks uzsvars tiek likts uz praktiskām mācību metodēm un digitāliem mācību līdzekļiem.

Saprotams, ka katrai nozarei ir sava specifika un prasības attiecībā uz darbaspēku, bet viena lieta, kas jau šobrīd ir pieprasīta visās nozarēs – gan medicīnā, gan tiesību zinātnēs un ražošanā, – tās ir digitālās prasmes. Šā gada aprīlī tika prezentēta vienota IT izglītības platforma Baltijas IT sabiedrība jeb BITS, lai ik gadu sekmētu 3000 IT profesionāļu sagatavošanu Latvijā. Ekonomikas ministrija ir mērķtiecīgi veidojusi šo trīspusējo sadarbību starp valsts pārvaldes iestādēm, vadošajiem IKT uzņēmumiem un augstākās izglītības pārstāvjiem, lai rastu risinājumu, kā sekmēt šo speciālistu sagatavošanu. Esam pārliecināti, ka šī iniciatīva cels augstākās izglītības kvalitāti un eksportspēju un arī nodrošinās darba tirgum nepieciešamo speciālistu sagatavošanu.

Latvijā ir neliels derīgo izrakteņu apjoms, valsts ir atkarīga no enerģijas importa. Nozīmīga daļa enerģijas resursu, tādu kā nafta un dabas gāze, Latvijā tiek importēti no Krievijas. Konflikta dēļ starp Krieviju un Ukrainu pasaules sabiedrības attieksme pret Krieviju joprojām ir neskaidra. Šīs konflikta ietekmē vairākas pasaules valstis, tostarp Latvija, ieviesa pret Krieviju politiskās un ekonomiskās sankcijas. Cik nozīmīga ir Latvijas un Krievijas savstarpējo attiecību kvalitātes ietekme uz Latvijas enerģētisko drošību? Vai Latvija ir gatava potenciālām krīzes situācijām energoapgādē?

Vēsturiski Latvija ir atkarīga no energoresursu importa no Krievijas. Taču pēdējā laikā Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm ir spērusi nozīmīgus soļus, lai stiprinātu enerģētisko drošību. Tā, piemēram, elektroenerģijas jomā pēdējā laikā ir izbūvēti vairāk starpsavienojumi. Šobrīd mūsu reģions ir viens no labāk savstarpēji savienotajiem reģioniem Eiropas Savienībā. Tāpēc, sadarbojoties ar partneriem un neskatoties uz izmaksu pieaugumu, Baltijas valstis ir spējīgas strādāt arī izolētā režīmā no Krievijas. Vienlaikus Baltijas valstis šobrīd kopīgi strādā pie sinhronizācijas projekta ieviešanas, kas ļautu sinhronizēt Baltijas valstu elektrotīklus ar kontinentālās Eiropas elektrotīkliem. Tas savukārt būtiski stiprinās Latvijas un visa Baltijas reģiona enerģētisko drošību elektroenerģijas nozarē.

Savukārt dabasgāzes nozarē būtisks enerģētiskās drošības elements ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve, neskatoties uz to, ka joprojām lielākā dabasgāzes daļa tiek importēta no Krievijas. Šobrīd Latvija ir gatava krīzes situācijām dabasgāzes apgādē, jo pārvades sistēmas operatoram atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam ir pienākums nodrošināt, ka krātuvē atrodas noteikts daudzums dabasgāzes, kas var tikt izmantots krīzes situācijās. Papildus jānorāda, ka pēdējos gados reģionā ir veikta virkne pasākumu, kas veicina enerģētiskās drošības paaugstināšanu. Šobrīd Baltijas valstīm ir pieeja sašķidrinātajai dabasgāzei. Tāpat būtiski ir arī uzsvērt reģionālos projektus dabasgāzes nozarē, kas neapšaubāmi ir vērsti uz enerģētiskās drošības stiprināšanu. Baltic Connector – cauruļvads, kas savienos Baltijas valstis ar Somiju. Plānots, ka šī cauruļvada ekspluatācija tiks uzsākta 2020.gadā vienlaikus ar to brīdi, kad jāsāk funkcionēt reģionālajam gāzes tirgum, kas palielinās gan tirgus likviditāti, gan arī pavērs iespējas piegādāt dabasgāzi pa alternatīviem piegāžu ceļiem. GIPL – Polijas-Lietuvas gāzes starpsavienojuma projekts, kuru iecerēts īstenot līdz 2022. gadam. Šis projekts ir svarīgs reģionālajai drošībai, jo tas garantēs Baltijas valstu dabasgāzes pārvades sistēmu savienojumu ar Centrāleiropu, tādējādi novēršot to izolētību un radot iespēju piekļūt kopējam Eiropas Savienības dabasgāzes tirgum, nodrošinot alternatīvus dabasgāzes piegādes ceļus un pieeju jaunām dabasgāzes tirdzniecības platformām.

Līdz ar to enerģētiskās drošības aspekts ir viens no būtiskākajiem enerģētikas politikas izstrādē. Mērķtiecīgi strādājot pie izvirzīto mērķu sasniegšanas, tuvākajā laikā Latvijai ir iespēja būtiski stiprināt enerģētisko drošību un neatkarību.

Valsts, kura ir atkarīga no enerģētisko resursu importa, var izskatīt enerģijas ražošanas attīstīšanu no atjaunojamiem dabas resursiem. Attīstot šo enerģētikas nozari, var vienlaikus uzlabot ekoloģisko situāciju un paaugstināt valsts enerģētisko drošību. Kādu jūs redzat nākotni importējamo ogļūdeņražu aizvietošanai ar atjaunojamajiem dabas resursiem?

Ministru kabinets 2018. gada decembrī atbalstīja Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021. – 2030. gadam sākotnējo projektu (turpmāk – Plāna projekts), kas vienlaikus tika iesniegts Eiropas Komisijā izvērtēšanai. Eiropas Komisija 6 mēnešu laikā izvērtēs dalībvalstu plānu projektus un sniegs rekomendācijas par tajos iekļauto. Pēc tam dalībvalstīm plānu projekti būs jāaktualizē un gala versijas jāiesniedz Eiropas Komisijā līdz 2019.gada 31.decembrim. Līdz ar to šogad tiks turpināts darbs pie plāna projekta tālākas izstrādes un precizēšanas, kā arī turpinātas publiskās konsultācijas un veikts plāna stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums.

Šobrīd plāna projektā ir iezīmēti Latvijas enerģētikas un klimata politikas nacionālie mērķi 2030. gadam un to izpildei rosinātie rīcības virzieni un pasākumi tādās jomās kā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, oglekļa dioksīda piesaistes palielināšana, atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšana, energoefektivitātes uzlabošana, enerģētiskās drošības un iekšējā enerģijas tirgus nodrošināšana un inovāciju, pētniecības un konkurētspējas veicināšana.

Plāna projektā tiek piedāvāti pasākumi Latvijas līdzdalībai Eiropas Savienības atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes mērķu sasniegšanā, kā arī attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulā par saistību pārdali noteikto Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķu sasniegšanu.

Ņemot vērā, ka atjaunojamo energoresursu (AER) īpatsvars Latvijā 2020.gadā tiek prognozēts 40-41% apmērā no enerģijas kopējā galapatēriņa un Latvijas līdzšinējo pieredzi AER veicināšanā, plāna projektā tiek rosināts, ka 2030. gadā AER īpatsvaram Latvijas enerģijas kopējā galapatēriņā būtu jāsasniedz 45%. AER īpatsvara mērķi plāna projektā tiek rosināts sasniegt, koncentrējoties uz centralizēto un decentralizēto siltumapgādi un transportu, tai skaitā veicinot elektrotransporta attīstību. Taču precīzs redzējums tehnoloģiskā griezumā tiks noteikts šā gada laikā, kad domāts pabeigt un apstiprināt plānu.

Būtiski norādīt, ka plāna projektā norādītais AER mērķis ir zemāks par Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam minētajiem 50% 2030. gadā. Ekonomikas ministrijas ieskatā, šobrīd nav pamata apsvērt augstāka AER galapatēriņa mērķa noteikšanu 2030. gadam, pie tā paredzēts pieturēties arī sarunās ar Eiropas Komisiju.

Savukārt attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu Latvijai ir noteikts obligātais mērķis nodrošināt, ka 2030.gadā Latvijas siltumnīcefekta gāzu emisiju apjoms ir par 6% mazāks nekā 2005.gada apjoms tajās darbībās, kuras nav iekļautas Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā – mazas jaudas sadedzināšanas iekārtas, mājsaimniecības, transports, lauksaimniecība, atkritumu apsaimniekošana u.c. Energoefektivitātes pasākumu īstenošanā tiek piedāvāts pastiprināti īstenot ES fondu atbalsta programmas un izmantot nodokļu politikas instrumentus. Plāna projektā tiek rosināta virkne potenciālo pasākumu, ar kuru palīdzību veicināt 2030. gadam noteikto mērķu sasniegšanu. Tās ir ES fondu atbalsta programmas atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanai un energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu veikšanai, kā arī regulējošie un veicinošie nodokļu politikas pasākumi – nodokļu sloga samazināšanai mājsaimniecībām un fosilās degvielas un kurināmā nodokļu pārskatīšana. Vēl kā veicināšanas pasākumi jāmin, piemēram, vēja un saules enerģijas plašāka izmantošana, atbalsts privātmājām energoefektivitātes pasākumu veikšanai, kā arī veloinfrastruktūras un sabiedriskā transporta attīstībai, kā arī pasākumi biodegvielu un biometāna izmantošanas veicināšanai sabiedriskajā transportā un elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā, kā arī zaļā un energoefektīvā publiskā iepirkuma īstenošana. Eiropas Komisijas izvērtēšanai iesniegtais Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021. – 2030. gadam projekts publicēts Ministru kabineta tīmekļa vietnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) drīzumā plānot izsludināt konkursu uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora amatu, sacīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Viņš stāstīja, ka EM tika lēmusi neturpināt darba attiecības ar līdzšinējo LIAA direktoru Andri Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī.

Pēc Nemiro teiktā, patlaban tiek komplektēta LIAA direktora amata konkursa komisija, bet drīz pēc tam tiks izsludināts amata konkurss.

Iepriekš tika minēts, ka Ozolu varētu rotēt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja amatam, tomēr Nemiro atzina, ka šāda rotācija, visticamākais, nenotiks. Ozola komentāru par viņa iespējamo rotēšanu CSP vadītāja amatā iegūt neizdevās.

Maijā tika vēstīts, ka Ozolu varētu rotēt CSP vadītāja amatā. Nemiro iepriekš norādīja, ka viņa vadītā ministrija un uzņēmēju organizāciju pārstāvju komisija izvērtēja LIAA direktora darbu, novērtējot to kā labu ar piebildi, ka tas būtu pilnveidojams. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) lēmusi neturpināt darba attiecības ar Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī. Nemiro piebilda, ka Ozols LIAA vadījis 15 gadus, tādēļ iestādes darbu vajadzētu «atsvaidzināt».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktoru Andri Ozolu varētu rotēt Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) vadītāja amatā, atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Ministrs informēja, ka viņa vadītā ministrija un uzņēmēju organizāciju pārstāvju komisija izvērtējusi LIAA direktora darbu, novērtējot to kā labu ar piebildi, ka tas būtu pilnveidojams. Tomēr Ekonomikas ministrija (EM) lēmusi neturpināt darba attiecības ar Ozolu, kura pilnvaru termiņš beigsies šā gada novembrī. Nemiro piebilda, ka Ozols LIAA vadījis 15 gadus, tādēļ iestādes darbu vajadzētu «atsvaidzināt».

Vērtējot iespējamu Ozola vēlmi apstrīdēt EM lēmumu par viņa pilnvaru termiņa nepagarināšanu, Nemiro piebilda, ka lēmums ticis pieņemts juridiski korekti, bet nevienam neesot liegts vērsties tiesā.

«Ozols ir pieredzējis, enerģisks un viņš būtu valsts pārvaldē noderīgs. No EM pakļautībā esošajām iestādēm redzams, ka potenciāli būs nepieciešamas izmaiņas CSP vadībā, kuras vadītāja iespējams dosies pelnītā pensijā,» stāstīja ekonomikas ministrs. Vaicāts, vai Ozols varētu tikt rotēts darbam CSP vadībā, Nemiro atzina, ka šāds variants tiek apspriests, bet nekādi lēmumi vēl nav pieņemti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 19.jūnijā atlaista AS «Latvenergo» padome, apstiprināja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

«Latvenergo» ir valsts kapitālsabiedrība, kuras akciju turētāja ir Ekonomikas ministrija (EM). Akcionāra intereses pārstāv EM valsts sekretārs Ēriks Eglītis.

Atlaistajā padomē kopš 2016.gada darbojās bijušais «DNB bankas» vadītājs Latvijā Andris Ozoliņš, nacionālās aviokompānijas «airBaltic» valdes loceklis, Slovākijas pilsonis Martins Sedlackis, EM bijušais valsts sekretāra vietnieks un lidostas «Rīga» bijušais valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, Latvijas Komercbanku asociācijas bijušais prezidents un AS «Valsts nekustamie īpašumi» padomes loceklis Mārtiņš Bičevskis, kā arī bijusī «RB Rail» valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa.

Atlaistās padomes vietā iecelta pagaidu padome, kuras sastāvā ir ekonomikas ministra padomnieks Pāvels Rebenoks, ministra biroja vadītāja Inese Kublicka, Vēja enerģijas asociācijas valdes loceklis Kristaps Stepanovs, AS «Rigensis Bank» valdes loceklis Renārs Degro un Artūrs Šnoriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) pašlaik neprognozē, kad tieši varētu tikt likvidēta elektrības obligātā iepirkuma komponente (OIK).

Intervijā telekanālam LNT Kariņš solīja, ka OIK tiks likvidēta, taču viņš neprognozē, kad tas varētu notikt. Pašlaik skaidrs esot tikai tas, ka Ekonomikas ministrijai (EM) divu mēnešu laikā jāpiedāvā risinājums OIK likvidēšanai, bet tālākā rīcība būšot atkarīga no šī ziņojuma.

Kariņš noliedza valdības nespēju risināt OIK jautājumu, jo jau no pirmās valdības darba dienas ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) esot ķēries pie šī jautājuma risināšanas. Tagad ir izstrādāts ziņojums par straujas OIK likvidēšanas sekām, kas iezīmētas drūmas, tāpēc tagad uzdevums EM ir atrast pareizo ceļu, kā OIK likvidēt bez negatīvām sekām.

Nemiro ir paziņojis, ka svarīgāk par OIK atcelšanu ir samazināt elektrības rēķinus. Saeima iepriekš uzdeva EM piedāvāt iespējas atcelt OIK no šā gada 31.marta, tomēr, pamatojoties uz ministrijas sniegto informāciju, ka OIK straujai atcelšanai būs smagas ekonomiskās sekas, valdība lēma nevirzīt priekšlikumu par OIK atcelšanu Saeimas noteiktajā termiņā. Valdība par attiecīgo lēmumu informēs Saeimas Tautsaimniecības komisiju, kurai tiks iesniegts EM sagatavotais informatīvais ziņojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Publiskie iepirkumi kapitālā remonta gaidās

Māris Ķirsons, Monta Glumane, 28.10.2019

«Esam konstatējuši, ka bieži vien pašvaldībās vēlas dot iespējas tiem, kas tur strādā, taču tas nereti ir pretrunā ar nodokļu maksātāju interesēm, jo konkurējošs uzņēmums varētu piedāvāt labāku cenu,» tā ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publisko iepirkumu sistēmā gatavo kapitālo remontu, kas varētu būtiski mainīt šos iepirkumus, uzņēmēji cer uz dažādu mākslīgu barjeru atcelšanu.

Pagājušās nedēļas valdības sēdē tika skatīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums Par priekšlikumiem publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai. Paredzēts, ka līdz nākamā gada 15.janvārim tiks izstrādāti un iesniegti valdībā konkrēti risinājumi publisko iepirkumu sistēmas uzlabošanai. Jāņem vērā, ka ik gadu publisko iepirkumu sistēmai cauri iziet darījumi par kopējo summu vairāku miljardu eiro apmērā.

Vairāki virzieni

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro uzsvēra, ka ziņojums tapis pēc izskanējušajiem trauksmes zvaniem attiecībā uz būvniecības karteli, kura sakarā par laiku no 2015. līdz 2018. gadam darbību veic gan KNAB, gan arī Konkurences padome. «Nav runa tikai un vienīgi par publiskajiem iepirkumiem būvniecībā, bet gan plašākā mērogā,» uzsvēra R. Nemiro. Viņš norādīja, ka konstatētas vairākas problēmas. Piemēram, nereti iepirkuma dokumentācijā tiek izvirzītas nepamatotas prasības, kas sašaurina pretendentu loku. «Savukārt lielajos (īpaši būvniecības) iepirkumos pastāv šķēršļi piedalīties ārvalstu uzņēmējiem,» norādīja R. Nemiro. Tāpat ir jautājums par Konkurences padomes kapacitātes stiprināšanu, jo īpaši situācijā, kad iespējamais iesaistīto loks ir desmit uzņēmumu. Tāpat ir sarežģīts un neefektīvs zaudējumu piedziņas process. Kā vēl vienu no risinājumiem ministrs minēja iespēju izstrādāt metodoloģiskos materiālus— standartizētus iepirkuma dokumentus, tai skaitā IKT, būvniecības, autotransporta, ēdināšanas nozaru griezumā. Svarīga būtu arī pašvaldību sadarbība, organizējot kopīgus iepirkumus. «Esam konstatējuši, ka bieži vien pašvaldībās vēlas dot iespējas tiem, kas tur strādā, taču tas nereti ir pretrunā ar nodokļu maksātāju interesēm, jo konkurējošs uzņēmums varētu piedāvāt labāku cenu,» tā R. Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ Rīgā notiekošais starptautiskais forums „5G Techritory” pulcē politikas, biznesa un zinātnes līderus, lai apspriestu Eiropas līderības iespējas 5G attīstībā

Foruma mērķis ir Baltijas jūras reģiona valstu savstarpējās sadarbības veicināšana. „Tas, ka forums, notiek Latvijā, ir būtiski,” uzsver Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. VAS „Latvijas valsts radio un televīzijas centrs” valdes priekšsēdētājs Edmunds Beļskis norāda, ka „5G Techritory” ir nozīmīgs ne vien Latvijai, bet visam Baltijas jūras reģionam. Šajā pasākumā ministri un telekomunikāciju kompāniju vadītāji augstākajā līmenī tiksies un diskutēs par to, kā būvēt nākotnes 5G ekosistēmu. „Runājot par infrastruktūru, Latvija jau ir iesēdusies 5G ātrvilcienā – ir palaistas pirmās 5G bāzes stacijas,» viņš atgādina.

„Forums būs laba platforma, lai mobilizētu reģiona procesu dalībniekus – gan politiskos, gan juridiskos, gan sabiedrību,” saka Juris Binde, SIA „Latvijas Mobilais telefons” prezidents. VAS „Elektroniskie sakari” eksperts un „5G Techritory” programmas vadītājs Neils Kalniņš apgalvo, ka šis ir lielākais 5G tehnoloģiju forums Baltijas jūras reģionā. „Sākot veidot forumu, gribējām parādīt, ka Latvija var būt paraugs ne tika Baltijā, bet arī Ziemeļvalstu starpā. Pierādām to soli pa solim,» viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

OIK izmaksas varētu uzlikt CO2 piesārņojuma radītājiem transportā un enerģētikā

LETA, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no mehānismiem elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) likvidēšanai būtu atbilstoša «sloga» jeb maksājuma uzlikšana oglekļa dioksīda (CO2) piesārņojuma jeb emisiju radītājiem, pastāstīja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

OIK likvidēšana nozīmēs, ka «mēs to vairs neredzēsim savos rēķinos», paziņoja Nemiro. Politiķis skaidroja, - lai to panāktu, līdzekļi netiks ņemti tikai no budžeta, bet arī atbilstoši Eiropas Savienības nosacījumiem ieviešot principu «piesārņotājs maksā». Kā to ieviest praksē, vēl tiks spriests, taču jau tagad tiek plānots attiecināt šo slogu jeb maksājumu uz piesārņotājiem transporta un enerģētikas jomā.

Tādā veidā piesārņotāji tikšot mudināti kļūt energoefektīvākiem un samazināt radīto CO2 piesārņojumu. Ekonomikas ministrija (EM) ziņojumu valdībā arī ar citiem mehānismiem paredzējusi iesniegt līdz 2020.gada vidum, kad paredzētas diskusijas par kopējām izmaiņām nodokļu politikā. Taujāts, vai ziņojuma iesniegšana nav atlikta uz pārāk tālu laiku, Nemiro vērsa uzmanību, ka cita starpā nepieciešams laiks arī diskusijām ar nozares pārstāvjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

KPV LV jaunajā valdībā vēlētos uzņemties atbildību par VARAM un EM

LETA, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«KPV LV» solījusi vēlētājiem būtisku reformu īstenošanu, tāpēc jaunajā valdībā varētu uzņemties atbildību par Ekonomikas ministriju (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM), žurnālistiem pēc tikšanās ar «Jauno Vienotību» (JV) sacīja «KPV LV» valdes loceklis Ralfs Nemiro.

Politiķis pauda, ka būtiska ir administratīvi teritoriālās reformas īstenošana, kā arī OIK likvidēšana. Ja šajos jautājumos būs vienošanās, tad «KPV LV» varētu vadīt EM un VARAM. Savukārt JV jaunajā valdībā būtu jāuzņemas arī Finanšu ministrijas pārraudzība, uzskata «KPV LV» pārstāvis.

Visi šie jautājumi gan vēl tiks pārrunāti «KPV LV» Saeimas frakcijā. Tāpat tiks izdiskutēts arī JV piedāvājums sadalīt atbildības jomas valdībā pēc paritātes principa. Politiķis reizē pauda, ka atbildības jomas šodienas sarunā precīzi netika pārrunātas.

Partija «KPV LV» kā labāko variantu redz premjera amata kandidātu, kurš pārstāv kādu no parlamenta partijām, norādīja Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Ministrs: Ozola atkārtota apstiprināšana LIAA direktora amatā būs atkarīga no viņa darba izvērtējuma

LETA, 22.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktora Andra Ozola atkārtota apstiprināšana amatā šā gada novembrī būs atkarīga no viņa darba izvērtējuma, piektdien žurnālistiem teica ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Piektdien Ozols mediju pārstāvjiem paziņoja, ka pēc tam, kad intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā «Viens pret vienu» Nemiro sacīja, ka LIAA darbinieki iesaistīti Eiropas Savienības fondu izkrāpšanā, viņš nezina, kāda varētu izvērties abu sadarbība nākotnē.

Tomēr Nemiro mediju pārstāvjiem sacīja, ka viņam neesot personiska nepatika pret Ozolu. «Esam tikušies un izrunājuši turpmākās darbības. Es viņu vērtēju kā pieredzējušu cilvēku,» atzina Nemiro.

Tajā pašā laikā aicināts vērtēt Ozola izredzes šā gada novembrī atkārtoti tikt apstiprinātam LIAA direktora amatā, ekonomikas ministrs norādīja, ka šis jautājums būs atkarīgs no Ozola darba izvērtējuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijai kā atbildīgajai institūcijai uzdots veidot valsts kopējo tēlu, kas vairāk saistīts ar eksporta virzienu un ekonomisko pievilcību.

Šodienas bildi Latvijas ekonomikā Dienas Biznesa Uzņēmēju kluba pirmajā tikšanās reizē pēc vasaras pārtraukuma ieskicē īpašais viesis – ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Būt vai nebūt investīcijām

Bez OIK atcelšanas Ekonomikas ministrijas (EM) šī brīža dienaskārtības karstais kartupelis ir atbalsts eksportam, produktivitāte un inovācijas, ko plānots spēcināt ar dažādiem pasākumiem. Piemēram, daudzi uzņēmēji nezina, ka droši var vērsties diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecībās, lai runātu par sadarbības iespējām ārvalstīs. Tiek organizētas arī starptautiskas valsts amatpersonu vizītes. «Nesen tikāmies ar kuplu Indijas delegāciju, ko pārstāvēja arī uzņēmēji. Tā rezultātā varam runāt par iespējamām investīcijām,» gandarījumu pauž R. Nemiro. Un tieši investīciju jautājumā uzbango trauksmainas diskusijas vilnis. Tā SIA Gallusman valdes priekšsēdētājs Arnis Veinbergs vēlas precizēt, ko valsts varētu darīt, lai pozitīvā gaismā parādītu Latvijas investīciju vidi. Savukārt, akcentējot banku attieksmi, Dienas Biznesa žurnālists Māris Ķirsons puspajokam vaicā – vai maz indieši varēs atvērt kontu Latvijas bankās?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) nolēmusi vairs nepagarināt līgumu ar pašreizējo Latvijas investīciju un attīstība aģentūras (LIAA ) ilggadējo direktoru Andri Ozolu. Viņš lēmumam nepiekrīt un būtu gatavs turpināt strādāt, šovakar informē LNT ziņas.

EM izvērtē vairāku tās pakļautībā esošo iestāžu amatpersonas un pirmais izvērtējums nupat pabeigts par LIAA ilggadējo vadītāju Andri Ozolu. Lai arī konstatēts, ka viņa 15 gadus vadītā aģentūra Latvijas uzņēmumu konkurētspējas un eksportspējas, ārvalstu investīciju apjoma pieaugum sekmēšanai, uzrādījusi samērā labus rezultātus, tomēr nolemts, ka iestādes attīstības dēļ būtu vērts nepagarināt līgumu ar pašreizējo LIAA vadītāju, LNT atklāja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro, piebilstot, ka A.Ozols, iespējams, varētu būt noderīgs citas valsts iestādes darbu.

«Komisija ir vērtējusi vairākus aspektus un viens no būtiskajiem motīviem, manuprāt, saistīts vispār ar katru personu, kura strādā jau ilgstoši vienā darba vietā, tā ir rutīna un uz attīstību ne tik daudz vērsta darbība. Tas ir normāli, ja notiek rotācija. Rotācijai nav mērķis atbrīvoties no cilvēka, tās mērķis ir atsvaidzināt citu iestādi, ar citu skatījumu, tāpat arī dot cilvēkam izaugsmes iespējas, tas ir drīzāk tāds jauna izaicinājums formāts,» tā R. Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdību veidojošā koalīcija iepriekš lēmusi patlaban nerisināt jautājumu par telekomunikāciju uzņēmumu «Tet» (iepriekš «Lattelecom») un «Latvijas Mobilais telefons» (LMT) nākotni, tikmēr minēto uzņēmumu akcionārs, Zviedrijas kompānija «Telia Company» («Telia») nolēmusi izvērtēt investīciju iespējas Latvijā.

Pēc «Telia» sniegtās informācijas, Latvijas valdība informējusi «Telia», ka tā turpmāk vairs neīstenos 2018.gadā starp iepriekšējo premjeru Māri Kunčinski (ZZS) un «Telia» prezidentu Jūhanu Dennelindu noslēgto saprašanās memorandu par «Tet» un LMT turpmāku attīstību.

Paziņojumā atgādināts, ka pērn parakstītajā memorandā bija izklāstīti «Telia» un Latvijas kopīgie mērķi attiecībā uz abām kompānijām. Tajā arī bija paredzēti pasākumi kopīgas ilgtermiņa stratēģijas izstrādei, koncentrējoties uz labas korporatīvās pārvaldības prakses īstenošanu, lēmumu pieņemšanas uzlabošanu un skaidrāku uzņēmumu darbības stratēģisko uzraudzību. Šis darbs tagad ir apturēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai līdz šim ne īpaši labi veicies transporta enerģētikas mērķu sasniegšanā.

DB rīkotajā konferencē "Tīra enerģija transportam" atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

Latvijai līdz šim gadam bija jāsasniedz 10% AER transportā, bet šobrīd sasniegti vien 4,7%. Plānots, ka līdz 2030.gadam varētu sasniegt 7%, bet, ja tiks izmantotas jaunas tehnoloģijas, iespējams, šos skaitļus sasniegsim ātrāk.

Transporta enerģētika veido aptuveni trešdaļu no kopējā enerģētikas apjoma, un runājot par zaļināšanu, uz šo sektoru jāskatās vairākos virzienos. Tomēr process nevar notikt uzreiz, un tam jānotiek pakāpeniski, viņš uzsvēra.

"Skatoties uz klimata mērķiem, kas jāsasniedz, ir skaidrs, ka mums būs jāmaina savi paradumi. Stāvot sastrēgumos un palūkojoties apkārt, redzams, ka cilvēki bieži vien automašīnās brauc vieni, tāpat sabiedrība pietiekamā apmērā neizmanto sabiedrisko transportu, kas, protams, ne vienmēr ir ideāls," viņš sacīja, piebilstot, ka ir būtiska CO2 izmešu atšķirība, ja 40 cilvēki brauc kopā autobusā, nevis katrs savā automašīnā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir nepieciešama jauna mājokļu politika, atzīst ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Viņš norādīja, ka lielākā daļa Latvijas dzīvojamā fonda ir būvēts padomju laikos, tāpēc patlaban tiek aktualizēta virkne ar mājokļu politiku saistītu jautājumu, tostarp par māju slikto stāvokli, drūpošiem balkoniem utt.

«Patlaban vēlamies apzināt visas problēmas un veidot attiecīgu mājokļu politiku. Situācijas apzināšanu sāksim tuvākajā laikā, bet pēc tam izstrādāsim stratēģiju. Redzams, ka reģionu līmenī, ir pašvaldības, kur mājokļu politika ir ļoti svarīga, un ir tādas, kur mazāk svarīga. Dabiskās migrācijas rezultātā atsevišķos novados iedzīvotāju skaits samazinās, tāpēc tur mājokļu politika nav tik aktuāla. Turpretī pilsētās šis jautājums ir ārkārtīgi svarīgs,» atzina Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai izvairītos no trīs svarīgiem riskiem valdība varētu neatbalstīt, ka no marta beigām tiktu atcelta obligātā iepirkuma komponente (OIK), šorīt intervijā LTV raidījumam «Rīta Panorāma» pieļāva Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš sacīja, ka nākamnedēļ ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) valdībai sniegs gala ziņojumu par grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā OIK atcelšanai, taču jau tagad bažīgu dara fakts par potenciālajiem trīs riskiem, kas varētu rasties, ja OIK atceltu marta beigās.

«Pagaidām varu runāt pieļāvuma formā, jo gala ziņojums būs zināms tikai nākamnedēļ, bet no tā, kas man ir stāstīts varu droši teikt, ka pēc OIK atcelšanas marta beigās var rasties trīs būtiski riski, kurus Latvija nevar atļauties. Proti, viens miljards eiro lieli zaudējumi tiesvedībās pret Latvijas valsti, kā arī tūlītējs elektroenerģijas un siltumenerģijas cenu kāpums,» sacīja premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sakaru tehnoloģijas

Telia Company: LMT un Tet neapvienošana apgrūtina abu uzņēmumu konkurētspēju

LETA, 01.10.2019

Zviedrijas telekomunikācijas kompānijas «Telia Company» (Telia) reģionālais vadītājs Latvijā Kenets Rodne.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības veidojošās koalīcijas lēmums neapvienot telekomunikācijas uzņēmumu «Tet» un mobilo sakaru operatoru «Latvijas mobilais telefons» (LMT) apgrūtina abu uzņēmumu konkurētspēju, atzina Zviedrijas telekomunikācijas kompānijas «Telia Company» (Telia) reģionālais vadītājs Latvijā Kenets Rodne.

«Ir žēl, ka pēc tik daudziem sadarbības un diskusiju gadiem mēs neesam spējuši rast kopīgu valodu abu uzņēmumu attīstībai. Mēs joprojām uzskatām, ka stratēģiskās koordinācijas trūkums LMT un «Tet» darbībā, novecojusi korporatīvā vadība un fiksēto un mobilo sakaru biznesa modeļu nodalīšana, kas klientiem vairs nav aktuāla un nepieciešama, darbojoties kā autonomām struktūrām apgrūtinās abu uzņēmumu konkurētspēju,» pauda Rodne.

Viņš piebilda, ka nesenās tirgus norises apstiprina, ka «Telia» paustais viedoklis nav «zīlēšana kafijas biezumos», bet ir telekomunikāciju tirgus realitāte.

«Varu atklāt, ka turpmāk «Telia» stratēģiskais uzsvars tiks likts uz mūsu ieguldījumiem uzņēmumos, kuros mums pieder vairākums - LMT un «Telia Latvija», savukārt mūsu darbs ar «Tet» būs kā ar finanšu ieguldījumu, jo uzņēmumā esam mazākuma akcionārs,» atklāja Rodne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Dalībai EXPO 2020 Latvija īrēs Apvienoto Arābu Emirātu būvētu paviljonu

Zane Atlāce - Bistere, 19.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Panākta konceptuāla vienošanās par Latvijas dalības formu EXPO 2020, kur Latvija īrēs Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) būvētu paviljonu, informē ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.

15.-16. decembrī ministrs darba vizītē apmeklēja Abū Dabī, kur norisinājās Latvijas-AAE Apvienotās ekonomiskās komitejas pirmā sēde. Sēdes laikā pārrunātas turpmākās abu valstu sadarbības iespējas. Sēdi vadīja ekonomikas ministrs R.Nemiro un Apvienoto Arābu Emirātu ekonomikas ministrs Sultans bin Saeds Al Mansūri (Sultan bin Saeed Al Mansoori).

Sēdes laikā abu valstu pārstāvji pārrunāja dažādus sadarbības jautājumus, vienojoties par galvenajiem virzieniem. Starp sadarbības potenciālajiem virzieniem jāmin tirdzniecības un investīciju, digitālā un inovāciju, mazo un vidējo uzņēmumu, jaunuzņēmumu, transporta un loģistikas, izglītības, informācijas tehnoloģiju un komunikāciju, lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības, tūrisma, veselības, enerģētikas un kultūras jomas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Digitalizācijas virziens izgaismo problēmas

Jānis Goldbergs, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inovācijas uzņēmumos nav atraujamas no to kreditēšanas un uzņēmumu labas sadarbības ar bankām

Savukārt banku darbība kreditēšanā ir nepietiekama – tā Finanšu nozares asociācijas (FNA) rīkotajā konferencē Digitalizācija un automatizācija – uzņēmumu konkurētspējas atslēga 21. gadsimta tirgū secināja FNA Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs un SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs.

Tiesa, diskusijas pamattēmu sākumā pilnībā aizēnoja AML (anti money loundering) prasību radītie blakusefekti.

Runājot līdzībās ar deju, kurā vieni no partneriem ir uzņēmēji, bet otri ir bankas, K. Danēvičs norādīja, ka šobrīd uzņēmēji ir aktīvākais un stiprākais partneris, bet bankas uzvedas nogaidoši un mudināmi. 17. oktobra konferences paneļdiskusijas noslēgumā dalībnieki tomēr atklāja arī ar digitalizāciju un automatizāciju saistītos izaicinājumus Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Latvenergo» atceltā padome nepietiekami strauji risināja jautājumu par «Sadales tīkla» tarifu samazināšanu, ceturtdien intervijā Latvijas Radio pauda ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Viņš skaidroja, ka lēmums atlaist «Latvenergo» padomi pieņemts, ņemot vērā trešdien, 19.jūnijā, saņemto dienesta ziņojumu, kas ietver padomes darba izvērtējumu. «Pieņēmu izšķirīgu lēmumu, izejot no dienesta ziņojuma, kuru saņēmu vakar,» sacīja ministrs, piebilstot, ka ceturtdien sniegs arī skaidrojumu Ministru prezidentam par attiecīgo lēmumu.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka attiecīgā dienesta ziņojuma saturu nevar atklāt, jo tas ietver sensitīvus koncerna datus.

«Nav nekāda krīze,» piebilda Nemiro.

Tajā pašā laikā, pēc Nemiro teiktā, ka atlaistā «Latvenergo» padome nepietiekami strauji risināja jautājumu par «Sadales tīkla» tarifu samazināšanu, kā arī vairāki uzņēmuma rādītāji varētu būt uzlabojami. «Sabiedrībai sadales tarifi ir ļoti būtiski. Sadales tarifu jautājumi varētu būt aktīvāk risināti. Līdz ar to jaunā padome varētu ar to nodarboties aktīvi,» viņš teica.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«KPV LV» valde šodien nolēma izslēgt no partijas politiķi, Saeimas deputātu Aldi Gobzemu.

«KPV LV» dibinātājs Artuss Kaimiņš bija rosinājis politiskā spēka valdi lemt par Gobzema izslēgšanu, iepriekš vēstīja Latvijas Televīzija. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) norādīja, ka dokumentus šajā jautājumā iesnieguši arī citi biedri, ne tikai Kaimiņš.

Saskaņā ar «KPV LV» mājaslapā publicētajiem partijas statūtiem lēmums par izslēgšanu stājas spēkā vienu mēnesi pēc tā pieņemšanas. Šajā laikā biedrs partijas valdē var pārsūdzēt pieņemto lēmumu.

Kaimiņš šodien pēc valdes sēdes žurnālistiem sacīja, ka valde bija saņēmusi iesniegumus no partijas biedriem, rosinot Gobzema izslēgšanu. Partijas valdē ar šādu ierosinājumu bija vērsies arī pats Kaimiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīruss Ķīnā neveicina ekonomikas izaugsmi, vienlaikus tā radītie riski var pavērt iespēju analogu izstrādājumu ražošanai arī Latvijā un līdz ar to arī iespējas piesaistīt investīcijas.

To, ka Latvijai ir sava veida iespējas izmantot šo situāciju, Latvijas Radio 4 raidījumā "Darbojošās personas" atzina ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro. Viņš uzsvēra, ka koronavīruss Ķīnā jau ir izraisījis daudz problēmu, vienlaikus pastāvot iespējas tiem, kas ražo Latvijā. Proti, tiem uzņēmumiem, kuri agrāk nespēja konkurēt ar lētākajām Āzijā ražotajām precēm, pašlaik ir pavērusies iespēja sekmīgi realizēt preces, kaut arī tās ir dārgākas par analogiem, kuru piegādes var apsīkt.

"Tā varētu būt," uz jautājumu, vai koronavīrusa risks varētu būt pietiekams arguments potenciālajiem investoriem ne tikai pašiem veidot ražotni Ķīnā, bet pat tur jau esošajās rūpnīcās nepasūtīt preces, atbildēja R. Nemiro. Viņš gan aicināja nesteigties ar secinājumiem un situāciju vērtēt apmēram pēc pusgada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būt vai nebūt investīcijām Latvijā?

Vilis Krištopans, ekspremjers, uzņēmējs, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skarbā cīņā par investīciju piesaisti Latvija zaudē citām Eiropas valstīm ne pirmo gadu. Taču, kad kaimiņvalstīs tiek īstenoti vērienīgi ekonomiskie lēcieni, no savām kļūdām nemācāmies.

Pagājušajā nedēļā sabiedrības vērtējumam tika nodota ziņa: premjers Krišjānis Kariņš liedza ekonomikas ministram Ralfam Nemiro komandējumu uz Londonu. tādējādi atņemot iespēju tikties ar potenciālajiem investoriem no Indijas. Jāatgādina – runa bija par 400 miljonu eiro lielu ieguldījumu Latvijas biznesa vidē. Arī veselības un izglītības nozarēm trūkst simtiem miljonu, lai varētu funkcionēt, pārējām skaitliski mazāk, bet tādēļ ne mazāk akūti.

Latvijas būt vai nebūt labklājības valstij ir atkarīgs no ārvalstu investoriem. Pašmāju budžetā naudas attīstībai nav. Premjers K.Kariņš dižojas, ka naudas valstī ir vairāk kā jebkad, taču, spriežot pēc atvēlētās summas pamatnozarēm - veselības aprūpei, izglītībai, demogrāfiskās situācijas uzlabošanai -, naudas katastrofāli nepietiek.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Nemiro: Latvijas ekonomikas sadarbība ar Ķīnu nav devusi cerēto rezultātu

LETA, 24.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas sadarbība ar Ķīnu nav devusi cerēto rezultātu, uzskata ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV).

Vaicāts, vai ekonomikas ministrs iecerējis paplašināt vai pārskatīt Latvijas ārvalstu pārstāvniecību tīklu, Nemiro atzina, ka vismaz šā gada budžets to liedz, tomēr Ekonomikas ministrija (EM) vērtē ārvalstu tirgus, kur Latviju vēlas redzēt un kuri tirgi ir perspektīvi.

«Piemēram, Ķīna tika daudzināta ar apgalvojumiem, ka tur ir milzīgs tirgus un lielas iespējas, tomēr skaitļi saka, ka tas nebūt tā nav. Protams, Latvijai ir laba sadarbība ar Ķīnu, ārējā tirdzniecībā ir vērojams pieaugums, bet ar to nepietiek, lai varētu apgalvot, ka šis tirgus ir pareizais virziens,» norādīja ministrs.

Viņš gan piebilda, ka patlaban netiekot domāts par valsts pārstāvniecības paplašināšanu, tomēr nākotnē ir iespējami dažādi scenāriji - gan pārstāvniecību atvēršana, gan slēgšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien pēc garām debatēm iekšlietu ministres amatā apstiprināja parlamenta deputāti, kādreizējo politikas pētnieci Mariju Golubevu (AP).

Par Golubevu nobalsoja 54 deputāti, pret bija 35, bet viens atturējās.

Ģirģena jaunākais brālis, Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens (KPV LV) teica, ka Iekšlietu ministrijā pēdējo divu gadu laikā paveikts daudz vairāk nekā pēdējo desmit gadu laikā, stāstot par uzlabojumiem atalgojuma sistēmā, jaunajiem depo, Valsts policijas reorganizāciju un negodprātīgu amatpersonu izķeršanu. Viņaprāt, viņa brālis bija viens no labākajiem iekšlietu ministriem, un viņš arī nākotnē vēlētos viņu redzēt šajā amatā, ja būs tāda iespēja.

Arī Ģirģenu partijas biedrs Ralfs Nemiro (KPV LV) teica, ka līdzšinējam ministram izdevies paveikt daudz apsveicamu darbu, ar kuriem lepoties, un "lentītes griezt" varēs nākamais ministrs. Nemiro ieskatā, Golubeva nebūtu atbalstāma iekšlietu ministres amatā, jo viņai nepieciešams pilnveidot savas zināšanas, ņemot vērā, ka tas ir ļoti specifisks amats. Viņu pārsteidza premjera izvēle virzīt tieši Golubevu šai amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru