Ja Lietuva izcīnīs vairāk emisiju kvotu, Akmenes cementas varēs ražot vairāk, bet Cemex plāni par jaunu rūpnīcu var izkūpēt gaisā. Šobrīd Cemex piešķirto kvotu skaits ir 350 tūkst. tonnu gadā, kuras visas uzņēmums pats arī izmanto. Latvijas sagatavotajā emisiju kvotu sadales plānā 2008. - 2012. gadam Cemex pieprasījis tikai 0.4 milj. t CO2 emisijas kvotu, bet, kā atzīst paši uzņēmuma pārstāvji, jaunās rūpnīcas darbības nodrošināšanai nepieciešams vismaz miljons emisijas tonnu gadā, kas Eiropas Komisijai iesniegtajā Latvijas plānā neparādās.

Tas kopā ar faktiem, ka Eiropas komisija vēlas, lai Latvija par vairāk nekā pusi samazinātu emisijas kvotas, un to, ka Lietuvas cementa ražotājam Akmenes cementas, kas plāno ievērojamu paplašināšanos, jau šobrīd kvotu ir gandrīz trīs reizes vairāk, var apdraudēt cementa rūpnīcas projekta realizāciju Latvijā, kas ar 200 milj. eiro (140,56 milj. Ls) lielām investīcijām tiek uzskatīts par pēdējā laika apjomīgāko investīciju projektu Latvijā.

Cerība mirst pēdējā

"Cemex emisiju kvotu jautājumu ir pārrunājis ar ministriju amatpersonām, un Cemex ir pārliecināts, ka Latvijas valdība spēs panākt vienošanos ar Eiropas Komisiju, un ražotājam būs piee-jams nepieciešamais kvotu daudzums," Db sacīja SIA Cemex valdes priekšsēdētājs Luiss Migels Kantu (Luiss Miguel Cantu).

«Latvijā ieviestā siltumnīcefektu izraisošo gāzu (SEG) emisijas kvotu tirdzniecības sistēma nepietiekami motivē tās dalībniekus no neizmantoto kvotu tirdzniecības gūtos ieņēmumus investēt tehnoloģiskos uzlabojumos un panākt reālu emisijas samazinājumu,» komentējot Valsts kontroles (VK) revīzijas rezultātus, uzsver valsts kontroliere Inguna Sudraba.

Atbilstoši Kioto protokolam, kuru Latvija ratificēja 2002.gadā, Latvijai laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam jāpanāk SEG emisijas samazinājums par 8%, salīdzinot ar emisijas apjomu 1990.gadā. Lai veicinātu SEG emisijas samazināšanos rentablā un ekonomiski efektīvā veidā, Latvijā tika ieviesta Eiropas Savienības (ES) emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kuras dalībnieki – uzņēmumi, kuri veic noteikta veida piesārņojošās darbības, - savstarpēji tirgojas ar tiem piešķirtajām SEG emisijas vienībām. Šajā sistēmā ir iesaistījušās 30 valstis, un no Latvijas tajā ir 77 dalībnieki, skaidro VK.

Tirdzniecības posmā no 2008. līdz 2012.gadam emisijas kvotas tiek piešķirtas bez maksas, bet bezmaksas kvotu apjoms pakāpeniski tiks samazināts – 2020.gadā tas veidos 30% no iekārtai nepieciešamā kvotu skaita, bet 2027.gadā bezmaksas kvotas vairs nav paredzēts piešķirt, norāda VK.

Parīzes klimata pārmaiņu konferences rezultātā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, tostarp Latvija, aktīvi cīnīsies par oglekļa dioksīda (CO2) izmešu apjoma samazināšanos līdz 2030 gadam. Instruments cīņā pret CO2 ir princips «piesārņotājs maksā», kas praksē nozīmē noteiktu cenu par katru piesārņojuma emisiju tonnu. Nav noslēpums, ka Eiropas Savienības (CO2) emisijas kvotu tirdzniecības sistēma nav devusi gaidīto rezultātu. Zemās emisijas kvotu cenas nav motivējošas industrijai samazināt kaitīgo CO2 izmešu nonākšanu atmosfērā. Nepieciešamība šo situāciju mainīt novedusi pie sistēmas reformām, kas stāsies spēkā 2019. gadā. Reformu rezultātā pieaugs CO2 izmešu cena, kas praktiski ietekmēs visus ES iedzīvotājus un uzņēmumus, jo notiks fosilās elektroenerģijas cenu kāpums. Tādēļ gudras valstis, rūpējoties par elektroenerģijas gala patērētājiem, jau savlaicīgi domā par atjaunojamo energoresursu (AER) efektīvu un iespējami plašu izmantošanu. Diemžēl Latvija nav to vidū.

Kas jāzina par kvotu sistēmu un CO2 Eiropas Savienībā?

Emisijas kvota ir atļauja emitēt 1 tonnu CO2 izmešu. ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas jeb ETS mērķis ir samazināt CO2 izmešu nonākšanu zemes atmosfērā. Šis ķīmiskais elements ir viena no siltumnīcefekta gāzēm (SEG), kas turpina izraisīt postošas klimata pārmaiņas uz mūsu planētas.

Sistēma darbojas vienkārši – tiem uzņēmumiem, kuri ražošanas procesā nevar izvairīties no oglekļa dioksīda emisijas vai ar tehnoloģiju palīdzību nespēj samazināt atmosfērā nonākušā CO2 izmešu daudzumu, ir jāiegādājas emisijas kvotas no komersantiem, kas to spēj. Katru gadu samazinot ražotājiem pieejamo kvotu apjomu, samazinās atmosfērā nonākušo CO2 izmešu apjoms. No 2013. līdz 2020. gadam maksimālais kvotu apjoms ik gadu tiek samazināts par 1,74%, bet no 2021. gada – jau par 2,2%. Pakāpeniski tiks sasniegts 2030. gadam izvirzītais ES mērķis – par 40% mazāk oglekļa dioksīda izmešu nekā 1990. gadā.

Migrācija, imigrācija, kā ari imigranti tās ir tēmas, kuras Latvijas sabiedrība pēdējā laikā uztver

saasināti un arvien negatīvāk. Ar katru gadu migrācijas tēma kļūst aktuālāka un dažreiz

sabiedrība saskaras ar to, ka informācija, kas izskan plašsaziņas līdzekļos, nav pārbaudīta, ir

neprecīza vai pat sagrozīta. Rodas pārpratumi, neizpratne un maldīgi priekšstati. Plašsaziņas

līdzekļi Latvijā bieži pauž negatīvo, steriotipisku viedokli par migrāciju un imigrantiem. Visai

bieži, lai saasinātu tēmu, tiek izrautas frāzes no intervijām, diskusijām un apjomīgiem

rakstiem, tādejādi zūd to sākotnējā nozīme un vēstījuma mērķis. Izveidojas nepareizais

priekšstats par migrācijas tēmu.

Viena no aktuālākajam tēmām, kas pēdējos mēnešus ir bijusi Eiropas un visas pasaules

28.decembrī Ministru kabineta sēdē akceptēti Vides ministrijas sagatavotie Grozījumi Emisijas kvotu sadales plānā 2008.-2012.gadam, Db.lv informēja Vides ministrija.

Grozījumi sagatavoti, saskaņā ar Eiropas Komisijas 2006.gada 29.novembra lēmumu Par valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu sadales plānu, ko paziņojusi Latvija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK. Lēmumā norādītas neatbilstības atsevišķiem plāna izstrādes kritērijiem, kā arī uzsvērts, ka Latvijas atļautais emisijas kvotu apjoms nedrīkst pārsniegt 3,283303 milj. gadā (Emisijas kvotu sadales plānā 2008.-2012.gadam, kas apstiprināts ar Ministru kabinetā 2006.gada 9.augusta rīkojumu Nr.308, minētais vidējais ikgadējais emisijas kvotu apjoms ir 7,695008 milj.).

Vides ministrijas sagatavotie grozījumi plānā pārskata:

Augstsprieguma tīkla (AST) zaļās obligācijas jau tiek kotētas biržā, Latvenergo jau bijuši vairāki obligāciju laidieni, savukārt valsts finanšu institūcijas Altum obligācijas tirgū ir kopš 2017. gada, uzsākot savu ceļu regulētos kapitāla tirgos ar zaļo obligāciju emisiju. Kopumā šo uzņēmumu pieredze ir labākais piemērs pārējiem, kā strādāt pareizi un veiksmīgi.

Kāda tā ir, un kādi ir galvenie secinājumi, Dienas Bizness jautāja Altum obligāciju emisiju vadītājai Elīnai Salavai, AS Augstsprieguma tīkls valdes priekšsēdētājam Rolandam Irklim un AS Latvenergo valdes loceklim Guntaram Baļčūnam.

Pēdējā laikā aizvien biežāk izskan viedokļi, ka, valsts un pašvaldību kapitāla sabiedrībām ieejot kapitāla tirgū, tās noteikti iegūs papildu attīstības grūdienu, būs lielāks apgrozījums, parādīsies starptautiskie investori u.tml. Esat šīs kustības aizsācēji un insaideri, jau saistīti ar kapitāla tirgu. Vai varat pateikt priekšnoteikumus, pie kādiem valsts kapitāla sabiedrībai ir vērts un ir arī lietderīgi startēt kapitāla tirgū?

Otrdien, 2. septembrī, Ministru kabineta (MK) sēdē apstiprināts Vides ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts Par emisijas kvotu sadales plānu 2008. - 2012. gadam.

Rīkojuma projekts ir sagatavots, lai nodrošinātu Latvijas dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā norādītajos gados. MK rīkojuma projekts apstiprina sagatavoto emisijas kvotu sadales plānu 2008. - 2012.gadam (plāns), tajā nosakot:

- siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu sadales principus;

- emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas dalībniekus Latvijā;

- emisijas kvotu sadali starp iekārtām;

- siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas potenciālu.

Eiropas Komisija (EK) šī gada augustā paziņoja, ka siltumnīcefekta gāzu emisijas vienību reģistrs uzsāks darbību oktobrī.

Emisijas kvotu sadale dalībvalstī stājas spēkā tikai pēc tam, kad EK ir apstiprinājusi dalībvalsts izstrādāto plānu bez iebildumiem. EK ir vairākas reizes uzsvērusi, ka viens no galvenajiem kritērijiem, pēc kā tiks vērtēti dalībvalstu emisijas kvotu sadales plāni 2008.-2012.gadam, ir kopējā piešķiramā emisijas kvotu apjoma samērotība ar 2005.gada verificētajiem emisijas datiem.

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Par galvenajiem notikumiem Latvijas un Baltijas kapitāla tirgū, par lielākajām gaidām un iespējamiem notikumiem, kā arī sīkiem knifiem investoriem iesācējiem Dienas Bizness izjautāja Signet Bank kapitāla tirgus ekspertus Kristiānu Janvari un Edmundu Antufjevu.

Ir pieejama samērā plaša, nu jau var teikt – pat bibliotēka ar jau notikušajām obligāciju emisijām ar Signet Bank atbalstu tajās. Vai iespējams sniegt tādu kā TOP10 emitentu sarakstu, piemēram, pēc kupona likmes? Kas kopš pērnā gada ir bijuši gardākie investoru kumosi?

Edmunds Antufjevs: No pērnā gada obligāciju emisijām no kupona likmes viedokļa es gribētu izcelt pirmo trijnieku – Eleving Group, kas piedāvāja 13% kupona likmi, tam sekoja Storent Group ar 11% kupona likmi un LHV banka ar 10,5% kupona likmi. Šogad šī tendence turpinās, jo kuponu likmes saglabājas augstas. Piemēram, Grenardi Group nāca klajā ar 10% likmes piedāvājumu, savukārt Citadele banka, kas ir liels uzņēmums ar augstu kredītreitingu, piedāvāja 8%.

"Esam panākuši, ka 3% no emisijas kvotām aviācijai tiks atliktas īpašā rezervē, kas būs paredzēta gan jaunajām, gan strauji augošām aviokompānijām, tajā skaitā - airBaltic," informē deputāts Roberts Zīle, "Uz bezmaksas kvotām no šīs rezerves varēs pieteikties ne tikai jaunas aviokompānijas, bet arī tās, kuru ikgadējā vidējā izaugsme 4 gadu periodā pārsniedz 18%.

Tā nolemts otrdien, 8. jūnijā balsojumā Eiropas Parlaments (EP) apstiprināja panākto vienošanos ar ES Padomi par direktīvas projektu, ar kuru aviācijas nozare tiks iekļauta emisijas tirdzniecības sistēmā, Db.lv informē Guna Zaķe - Baltā deputāta R. Zīles palīdze.

„Direktīvas projekts paredz, ka viena aviokompānija nevarēs saņemt vairāk kā 1 miljonu kvotu attiecīgajam laika periodam", norāda R. Zīle.

Jaunā Direktīva par aviācijas darbību iekļaušanu Eiropas siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā paredz kvotu tirdzniecību šajā sektorā sākt ar 2012. gadu. "Šī kvotu īpašā rezerve ir būtiska Latvijas un citu, pārsvarā jauno dalībvalstu, aviācijas nozarēm, kas strauji attīstās. Tā palīdzēs jaunajām un strauji augošām aviokompānijām konkurēt dažādos tirgos, " šodienas debatēs uzsvēra R. Zīle.

Ginters Ferhoigens,

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks,

atbildīgs par uzņēmumu un rūpniecības politiku.

Ginters Ferhoigens, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, atbildīgs par uzņēmumu un rūpniecības politiku. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB) Es par to satraucos, jo zinu: bez uzņēmējiem nav uzņēmumu, un bez uzņēmumiem nav darbavietu. Tādēļ esmu pārliecināts, ka krīzes laikā jāpieliek visas pūles, lai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtu vislabākie apstākļi.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Lai ierobežotu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas atmosfērā un veicinātu ES dalībvalstu Kioto saistību izpildi, sākot ar 2005. gadu ES ir ieviesta emisiju tirdzniecības shēma. Tās ietvaros Eiropas Komisija (EK) katrai dalībvalstij piešķir emisiju kvotas. Pagājušajā piektdienā EK pieņēma galīgo lēmumu par siltumnīcu efektu izraisošo gāzu emisiju kvotām Latvijai un vairākām citām ES dalībvalstīm 2008.-2012. gadiem. Latvijai piešķirtā CO2 emisiju kvota ir 3,43 milj. tonnu gadā.

Šāda EK pieeja ir vismaz dīvaina, jo atbilstoši pašas EK sniegtajai informācijai, ES emisiju tirdzniecības shēmas mērķis ir palīdzēt ES dalībvalstīm to Kioto mērķu sasniegšanā. Tādējādi kvotu piešķīrums būtu saistāms ar dalībvalstu progresu Kioto mērķu sasniegšanā.

Vairums no jaunajām ES dalībvalstīm jau ir sasniegušas savas Kioto saistības attiecībā uz izmešu samazināšanu. Latvijā siltumnīcas efektu izraisošo emisiju līmenis uz vienu iedzīvotāju ir zemākais ES. Latvija jau ir izpildījusi savas Kioto saistības. Paredzams, ka 2010. gadā izmešu daudzums samazināsies par 46%, salīdzinot ar 1990. gadu - piecas ar pusi reizes vairāk nekā Latvijas Kioto saistības. EK aicina dalībvalstis līdz 2020. gadam samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu izmešus par 20%. Tātad Latvija vairāk nekā divkārt ir pārsniegusi to mērķi, ko ES kopumā varētu sasniegt tikai 2020. gadā.

Latvija ir iepazinusies ar Eiropas Komisijas prasību būtiski samazināt ogļskābās gāzes emisiju kvotu daudzumu, ko plānots piešķirt rūpniecības un enerģētikas uzņēmumiem laika posmā no 2008. līdz 2012. gadam.

Latvija uzskata šādu samazinājumu par nepieņemamu un pauž neizpratni par šādu lēmuma pamatotību, kas nozīmē 57% samazinājumu no plānotājām 7,7miljonu tonnu CO2 emisiju kvotām gadā, Db.lv informēja nformēja Vides ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Kristīne Barševska.

Vides ministrija norāda, ka tas būtiski apdraud enerģētikas un būvniecības nozaru attīstību Latvijā.

Jau iepriekš tika ziņots, ka Latvija ir sagatavojusi Emisijas kvotu sadales plānu 2008.-2012.gadam (turpmāk – Plāns) un augusta sākumā nosūtījusi to Eiropas Komisijai.

Septembrī tika saņemta Eiropas Komisijas vēstule ar precizējošiem jautājumiem Plāna izvērtēšanai. Lai sagatavotu atbildes, tika izveidota darba grupa, kurā piedalījās Ekonomikas ministrija, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācija un VAS „Latvenergo”.

Brisele, 3. jūlijs. Eiropas Parlaments (EP) un ES Padome ir vienojusies par direktīvas projektu, ar kuru aviācijas nozare tiks iekļauta emisijas tirdzniecības sistēmā.

"Esam panākuši, ka 3% no emisijas kvotām aviācijai tomēr tiks atliktas īpašā rezervē, kas būs paredzēta gan jaunajām, gan strauji augošām aviokompānijām, tajā skaitā - airBaltic," informē deputāts Roberts Zīle, "Uz bezmaksas kvotām no šīs rezerves varēs pieteikties ne tikai jaunas aviokompānijas, bet arī tās, kuru 4 gadu vidējā izaugsme pārsniedz 18%. Direktīvas projekts paredz, ka viena aviokompānija nevarēs saņemt vairāk kā 1 miljonu kvotu attiecīgajam laika periodam", norāda R. Zīle.

"Šī kvotu īpašā rezerve ir būtiska Latvijas un citu, pārsvarā jauno dalībvalstu, aviācijas nozarēm, kas strauji attīstās: aviokompāniju izaugsme un pasažieru skaits ir strauji pieaudzis tikai pēdējos gados, reizē ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos", R. Zīle turpina, "Jāatzīst gan, ka tā dēvētais mobilitātes rādītājs -valsts iedzīvotāju un avio pasažieru proporcija - Latvijā un citas jaunajās dalībvalstīs joprojām saglabājas ievērojami zemāks nekā vecajās".

Lidostā attīsta vides aizsardzībai svarīgus infrastruktūras uzlabošanas projektus. Aktuāli kļūst tā dēvētie zaļie lidojumi, pirmdien vēstīja laikraksts Diena.

Pašlaik visā pasaulē par vienu no svarīgākajiem uzdevumiem tiek uzskatīta oglekļa dioksīda (CO2) izmešu samazināšana. Transports ir atbildīgs apmēram par ceturtdaļu Eiropas Savienības (ES) siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijām.

Eiropas Komisijas aplēses liecina, ka aviācijas radītais gaisa piesārņojums veido 3% no kopējā ES radītā piesārņojuma. Biedējošs šķiet fakts, ka, piemēram, uz vienu pasažieri reisā no Londonas uz Ņujorku un atpakaļ tiek radīts tik daudz izmešu, cik vienas privātmājas apkure gada laikā. Tomēr aptaujātie Latvijas aviācijas nozares eksperti šādu salīdzinājumu uzskata par nekorektu un norāda, ka pasaulē reģistrēto lidaparātu skaits ir nesalīdzināmi mazāks par privātmāju skaitu, tāpēc gaisakuģu radīto izmešu apjomu, kam jau lidaparātu dzinēju ražošanas procesā noteiktas striktas prasības, nevar salīdzināt ar autotransporta izraisīto gāzu emisiju apjomu.

Patlaban 23% no Latvijā saražotā piena tiek izvests, tomēr pieaugošo tendenci ietekmēt praktiski nav iespējams, jo zemnieki ir tiesīgi pārdot pienu par izdevīgāko cenu, atzīst zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

«Pagājušajā gadā uz Lietuvu izvests par 9% vairāk piena nekā gadu iepriekš, un šī tendence pieaug. Patlaban manā rīcībā esošā informācija liecina, ka katru dienu no Latvijas izved 632 tonnas piena. Procesu nevaram ietekmēt, jo tas ir pašu lauksaimnieku bizness - protams, ka zemnieks pārdos pienu tam, kurš vairāk maksā,» sacīja Straujuma.

Viņa atzina, ka Lietuva ir to valstu skaitā, kuras, pretēji Latvijas interesēm, vēlas saglabāt piena kvotu arī pēc to plānotās atcelšanas 2015.gadā visā Eiropas Savienībā.

«Lietuva savu kvotu izpilda tikai par 80% un ir ieinteresēta, lai tā tiktu saglabāta. Mums ir zināmas bažas, ka šī interese tiks īpaši lobēta, kad gada otrajā pusē Lietuva pārņems ES prezidentūru no Īrijas,» atzina ministre.

13.februārī Ministru kabinets apstiprināja Latvijas Republikas pozīciju par jauno Eiropas Savienības enerģētikas politiku un pilnvaroja ekonomikas ministru Juriju Strodu š.g.15.februārī paust un aizstāvēt Latvijas intereses Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas Ministru padomes sēdē Briselē, kur plānota Eiropas Komisijas prezentācija par jauno enerģētikas politiku, paredzētas ministru diskusijas, biznesa portālu Db.lv informēja Ekonomikas ministrija.

Eiropas Komisija 2007. gada 10. janvārī publicēja dokumentu paketi, kurā ierosināts visaptverošs pasākumu kopums jaunas Eiropas enerģētikas politikas ieviešanai, lai apkarotu klimata pārmaiņas un veicinātu ES energoapgādes drošību un konkurētspēju.

Latvija augstu novērtējot Eiropas Komisijas ieguldījumu ES jaunās enerģētikas politikas dokumentu sagatavošanā un kopumā atbalsta to. Latvija vēlas, lai tiktu nodrošināts saprātīgs, ekonomiski pamatots līdzsvars starp klimata izmaiņu novēršanas politikām un to instrumentiem un ilgtspējīgu ES konkurētspējas nodrošināšanu, kā arī lai emisijas kvotu sadales principos tiktu ievērota šī līdzsvara nepieciešamība. "Izvirzot visām dalībvalstīm vienādus saistošus mērķus un nosakot vienādas galvenās vadlīnijas, Latvijas apstākļos galvenokārt tiktu sasniegti vides aizsardzības un apgādes neatkarības mērķi. Īstenojot Komisijas noteikto politiku Latvijas apstākļos (pašlaik ar augstāko atjaunojamo resursu īpatsvara rādītāju primāro resursu bilancē un siltumapgādē un ar trešo augstākais atjaunojamo energoresursu īpatsvaru elektroapgādē, un ar vieniem no zemākajiem CO2 emisiju rādītājiem uz iedzīvotāju) enerģijas cenu ziņā tiks panākts straujš cenu pieaugums, taču būs apgrūtināta elektroenerģijas bāzes jaudu deficīta problēmas risināšana. Rezultātā šādas politikas īstenošana nesekmēs Latvijas konkurētspēju un ierobežos ekonomikas attīstību," uzskata Ekonomikas ministrija.

Eiropas Komisija (EK) ir atbalstījusi nozares apņemšanos nodrošināt vienotu lādētāju ieviešanu mobilajiem tālruņiem, lai novērstu šā brīža problēmas, kas saistītas ar telefonu lādētāju nesavietojamību.

Galvenie mobilo telefonu ražotāji jau ir vienojušies saskaņot ES lietotos lādētājus. Nozares uzņēmumi EK iesniegtajā Saprašanās memorandā apņemas nodrošināt lādētāju savietojamību, izmantojot USB (mikro) savienojumu.

Turklāt mērķa sasniegšanu atvieglos arī jaunie ES standarti, lai garantētu drošu lādētāja izmantošanu. Sagaidāms, ka pirmā jauno savstarpēji savietojamo mobilo telefonu paaudze ES tirgū nonāks 2010.gadā.

EK atzīmē, ka mūsdienu ES ir milzīgs klāsts dažādu mobilo telefonu lādētāju. Daudzi no tiem atbilst vienam konkrētam mobilā telefona veidam. Gandrīz katrā mājsaimniecībā ir sakrājusies tādu lādētāju kolekcija, kas laika gaitā kļuvuši lieki. Pašlaik neizmantotie lādētāji gadā rada vairākus tūkstošus tonnu atkritumu. Tāpēc šis pasākums būs pozitīvs ne tikai pašiem mobilo telefonu lietotājiem, bet labvēlīgi ietekmēs vidi.

Vācu žurnāla Focus rīcībā nonākušas fotogrāfijas, kurās redzams Eiropas Savienības (ES) komisārs, kas ir arī Vācijas vice prezidents, Ginters Ferhoigens (Guenter Verheugen) kails pastaigājoties pa pludmali kopā ar kolēģi.

Žurnāls Focus ceturdien nāca klajā ar ziņojumu, ka redakcijā nonākušas skandalozas bildes, kuras vēl nav izlemts izmantot žurnāla veidošanā.

Saskaņā ar redakcijas sniegto informāciju, šajās skandalozajās fotogrāfijās redzams kails Ferhoigens kopā ar savu kabineta vadītāju Petru Erleru, atpūšoties Lietuvā šī gada vasarā.

Ferhoigens sniedzis paskaidrojumu, ka tas bijis privāts atpūtas brauciens un ka viņa sieva par notikušo ir informēta.

"Es to uzskatu par nepieņemamu, ka ES komisārs skraida pa pludami kails ar kolēģi, kas ieņem tik augstu amatu," notikušo komentējis Herberts Reuls avīzei Bild.

Fotogrāfijas, kurās redzams Ferhoigens un Erlere Lietuvā pastaigājoties, sadevušies rokās, pirmo reizi tika publicētas jau Oktobrī Vācijā.

2007. gada 13.jūlijā Eiropas Komisija publiskoja lēmumu par Latvijas 2006. gada nogalē iesniegto Emisijas kvotu sadales plānu 2008. -2012. gadam, kas palielina Latvijas atļauto emisiju kvotu apjomu, Db.lv informēja Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa.

Lēmums nosaka, ka Latvijas ikgadējais atļautais emisijas kvotu apjoms palielināts par 0,15 milj., tādējādi palielinot Eiropas Komisijas (EK) 2006. gada 29. novembra lēmumā noteikto emisijas kvotu skaitu no 3,28 uz 3,43 milj., bet EK iedalīja knapi pāri nepieciešamajai pusei, kas ir gandrīz divreiz vairāk nekā piešķirtais apjoms.

Atgādinām, ka Emisijas kvotu sadales plānā 2008.-2012.gadam, kas apstiprināts ar Ministru kabinetā 2006.gada 28.decembra rīkojumu Nr.1010, minētais vidējais ikgadējais emisijas kvotu apjoms ir 6,25 milj.

Db.lv sazvanoties ar Vides ministrijas komunikācijas nodaļa noskaidroja, ka pagaidām vēl nav zināms, vai Latvija mēģinās vēl palielināt kvotu apjomu, bet ja jā, tad tas ir jāizdara tuvāko divu nedēļu laikā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sagatavojusi Latvijai piešķirto siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu izsolīšanas kārtību gaisa kuģu un stacionāro iekārtu operatoriem.

To paredz ceturtdien, 23.februārī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātais Ministru kabineta noteikumu projekts Kārtība, kādā nodrošina Latvijai piešķirto siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu izsolīšanu (turpmāk - noteikumu projekts).

Noteikumu projekts nosaka Latvijas institūciju kompetenci Latvijai piešķirto emisijas kvotu izsolīšanā un atsevišķas prasības konfidencialitātes nodrošināšanai un emisijas kvotu tirgus aizsardzībai pret ļaunprātīgu izmantošanu.

Izstrādātā normatīvā akta projekts būs saistošs emisijas kvotu izsoļu potenciālajiem dalībniekiem - fiziskām personām un komersantiem, kas vēlas iegādāties emisijas kvotas savu saistību segšanai.

Eiropas Parlaments trešdienas balsojumā apstiprināja ar ES ministriem panākto vienošanos par ES siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) reformu, informē EP pārstāvniecība Latvijā.

Reformas mērķis ir samazināt oglekļa dioksīda izmešu kredītpunktu pārpalikumu ETS sistēmā, lai paaugstinātu cenu par piesārņošanas tiesībām. Jaunā ETS tirgus stabilitātes rezerves sistēma darbu sāks 2019. gadā.

Jaunie noteikumi izveido ETS tirgus stabilitātes rezerves sistēmu, kas, kvotu pārpalikumam sasniedzot noteiktu slieksni, automātiski izņem no tirgus noteiktu daļu ETS kvotu un pārvieto tās rezervē. Ja tirgū rastos kvotu iztrūkums, tās varētu atgriezties apritē. Pašlaik ETS kopš 2009.gada veidojies siltumnīcefekta gāzu izmešu kvotu pārpalikums, kura apjomu lēš uz vairāk nekā diviem miljardiem kvotu punktu.

Saskaņā ar provizoriskajiem Eiropas Komisijas aprēķiniem, kuru pamatā izmantotas dalībvalstu ikgadējās deklarācijas, ES dalībvalstīm ir jāveic maksājumi gandrīz 221 miljonu eiro apmērā par šīm valstīm noteikto piena ražošanas kvotu pārsniegšanu 2006./2007. tirdzniecības gadā, Db.lv informēja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa.

Pagājušajā gadā nodevas apjoms sasniedza 355 miljonus eiro. Septiņas dalībvalstis (Austrija, Kipra, Dānija, Itālija, Vācija, Luksemburga un Nīderlande) ir pārsniegušas piegādes kvotas. Kopumā šīs kvotas pārsniegtas par 773 728 tonnām, par kurām jāmaksā nodeva saistībā ar piegādēm 220,82 miljonu eiro apmērā. Gandrīz 80% no kopējās summas ir par pārprodukciju Itālijā, kura pārsniedza savu kvotu par 6%. Austrija pārsniedza savu kvotu par 3,3%, bet pārējās 5 valstis, kurām piemēro nodevu, pārsniedza kvotu par mazāk kā 1%. Attiecībā uz tiešo tirdzniecību patērētājiem tikai Kipra un Nīderlande ir ziņojusi par noteiktā daudzuma pārsniegšanu kopumā par 420 tonnām, kas veido tiešās tirdzniecības nodevu EUR 120 000 apmērā.

Ja pēc plānotās piena kvotu atcelšanas 2015.gadā nozarē iestāsies cenu krīze, lauksaimniekiem būs pieejams ārkārtas atbalsts, šodien Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes sēdē sacīja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

Jautāta, kādi tirgus instrumenti paredzēti krīzes pārvarēšanai, ja kvotu atcelšana krasi pazeminās piena iepirkuma cenu, Straujuma sacīja, ka šādi instrumenti būšot vairāki.

«Piena produktu tirgus regulēšanā būs pieejai tādi «drošības tīkla» instrumenti kā intervences iepirkums sviestam un vājpiena pulverim, kā arī privātās uzglabāšanas atbalsts sviestam. Arī nupat ieviestais jauninājums - piena ražotāju grupas, kuru darbības princips līdzīgs kooperatīviem, - darbosies vismaz līdz 2020.gadam ar mērķi veicināt ražotāju sadarbību. Šie instrumenti būs galvenie, ar kuru palīdzību tiks uzturēts piena iepirkumu cenas līmenis un pēc iespējas novērsta krīzes negatīvā ietekme uz zemnieku ienākumiem,» norādīja ministre.