31.janvārī ekonomikas ministrs Jurijs Strods un Ekonomikas ministrijas Enerģētikas departamenta direktors Uģis Sarma Briselē tikās ar Eiropas Savienības rūpniecības komisāru Ginteru Ferhoigenu, lai pārrunātu Eiropas Komisijas (EK) izstrādāto emisijas kvotu sadales plānu no 2008. līdz 2012.gadam.
Sarunas laikā Strods pauda Latvijas intereses un uzsvēra nepieciešamību attiecībā uz Latviju šo plānu mainīt, Db.lv informēja Ekonomikas ministrija.
G.Ferhoigens sarunas laikā pauda izpratni par izveidojušos situāciju Latvijā uzsverot, ka laikā, kad Latvijas tautsaimniecība attīstās tik strauji un dinamiski, to nedrīkst bremzēt šādā veidā. Tas ierobežošot vairāku būtisku biznesa projekta realizāciju Latvijā.
Latvija uzskata, ka EK metodikā valstīm atļautā kopējā emisijas kvotu apjoma noteikšanai ir nozīmīgi trūkumi, kuru rezultātā Direktīvas 2003/87/EK prasību piemērošana nevar notikt un nav notikusi konsekventi un taisnīgi attiecībā pret visām dalībvalstīm.
Aprēķinot emisijas kvotu apjomu, EK neesot norādījusi, kā tiek nodrošināta Direktīvas 2003/87/EK kritērija Saskaņotība ar Kioto protokola mērķa izpildi piemērošana attiecībā uz tām valstīm, kuru emisijas kopš 1990.gada ir ievērojami samazinājušās un kurām nav problēmu izpildīt Kioto protokola mērķi. Neievērojot šo kritēriju attiecībā uz Latviju, tiekot būtiski samazinātas Latvijas ekonomiskās attīstības iespējas.
Atbilstoši Kioto protokolam, Latvijai individuāli vai kopīgā rīcībā ar citām valstīm laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam jāpanāk CO2 emisiju samazinājums par 8%, salīdzinot ar emisiju apjomu 1990.gadā. 1990.gadā Latvija emitēja 25 913,76 tūkst. tonnu CO2 ekvivalentu , kas nozīmē, ka Latvija, lai pildītu Kioto protokolā noteiktās saistības, laikposmā no 2008.-2012.gadam ik gadu nedrīkst emitēt vairāk par 23 840,66 tūkst. tonnām CO2 ekvivalentu. 2004.gadā kopējais SEG emisiju daudzums Latvijā bija 10 783 tūkst. tonnu CO2 . Tātad Latvija ir izpildījusi pat 40% samazinājumu.
Papildus ministrs uzsvēra, ka EK piemērotā metodika praktiski izslēdz iespēju dalībvalstīm ar mazām kopējām emisijām nodrošināt emisijas kvotu piešķiršanu liela mēroga jaunām iekārtām, tādējādi tiekot radīti būtiski ierobežojumi valstij izvēlēties savas attīstības prioritātes.
Latvijas gadījumā šādas metodikas pielietojums apgrūtinot vai pat liekot atteikties no šādiem Latvijai nozīmīgiem nacionālā līmeņa projektiem:
- TEC-2 rekonstrukcija (jaunā bloka ar jaudu 400 MW uzstādīšana). Būvniecība jau ir uzsākta, elektrostacijas darba uzsākšana paredzēta 2008.gadā;
- Cementa ražotāja Cemex jaunā ražotne;
- Jauna kondensācijas elektrostacija ar jaudu 400 MW 2012.gadā (enerģētikas pamatnostādnēs bija paredzēts, ka stacija strādās uz cieto kurināmo, kas būtu vislabāk no apgādes drošības viedokļa, bet prasītu vislielāko kvotu apjomu).
EK izstrādātais plāns paredz, ka iepriekš prasīto 7,7 miljonu tonnu vietā Latvijas emisijas kvota būs 3,3 miljoni tonnu gadā. Jau 2006.gada 29.decembrī Latvija iesniedza Eiropas Komisijai savu pārstrādāto plānu, kas paredz Latvijai saglabāt kvotu 6,25 miljonu tonnu apmērā.
Ekonomikas ministrija pauž bažas, ka EK izstrādātais plāna variants varētu kavēt rūpniecības attīstību Latvijā, kavētu investīciju ienākšanu un radītu zināmas problēmas īstenot cementa rūpnīcas un cietā kurināmā bāzes elektrostacijas celtniecību Latvijā. Vienlaikus pastāvot bažas, ka EK nav bijusi vienlīdzīga attieksme pret jaunajām un vecajām ES dalībvalstīm. Ekonomikas ministrijas speciālisti norāda, ka Latvijā vairākām tautsaimniecības nozarēm ir paredzēta strauja attīstība, tādēļ tām ir nepieciešams lielāks kvotu apjoms.