Jaunākais izdevums

Ikviens pieredzējis uzņēmējs apgalvos, ka veiksmīgas uzņēmējdarbības pamatā ir attīstība. Taču ne visiem uzņēmumiem, īpaši šajos apstākļos, investēšanai ir brīvi līdzekļi nepieciešamajā apjomā. Šādās situācijās vairums uzņēmumu piesaista trešo pušu finanšu līdzekļus – aizņēmumu ar izdevīgiem nosacījumiem savas konkurētspējas veicināšanai. West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs stāsta par aktuālākajām situācijām, kurās uzņēmumi veiksmīgu risinājumu rod drošos aizdevumos.

Ērts un drošs veids, kā ātri noformēt aizņēmumu

Parasti iemesli, kādēļ uzņēmumi izvēlas aizdevumus, ir esošā uzņēmuma attīstība, jauna biznesa uzsākšana vai pārstrukturizācija, kam ir nepieciešama ātra rīcība, kamēr konkurenti nav aizsteigušies garām. Tādos gadījumos nebanku kredītdevēji var būt piemērots un uzticams risinājums, jo aizdevums tiek noformēts internetā pāris dienās.

Biznesa pārcelšana interneta vidē

Aizvadītajā gadā daudzi uzņēmumi investēja, lai no klātienes tirdzniecības pārorganizētos darbam interneta vidē, atverot interneta veikalus. Kā liecina Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Tīkla risinājumu daļas (NIC) apkopotā informācija, aizvadītajā gadā tika reģistrēti gandrīz 40 000 jaunu domēnu un lielākais skaits domēnu bija ar iekļautu atslēgvārdu “piegāde”.

Autoparka atjaunošana drošākai darbinieku mobilitātei

Arī autoparka paplašināšana vai atjaunošana ir viens no biežāk minētajiem iemesliem, kādēļ uzņēmumiem ir nepieciešami papildu finanšu līdzekļi. Mobilitāte un drošība ir ļoti svarīgi priekšnosacījumi uzņēmuma darbībā, jo aizvien vairāk ir uzņēmumu, kuriem ir jāspēj nodrošināt ērtu un ātru produkcijas piegādi klientiem, vienlaikus domājot par darbinieku drošību un veselību.

Jaunas telpas – jauni izdevumi

Šobrīd notiek arī acīmredzama uzņēmumu pāriešana uz jaunām telpām saistībā ar dažādu biznesu slēgšanu. Kādam tās ir nepieciešamas plašākas, citam tieši otrādi – mazākas, bet vienmēr tas ir saistīts ar jauniem izdevumiem: drošības maksas, remonts, iekārtošana, zīmolrade u. c. Arī šādus izdevumus var palīdzēt segt, piemēram, īstermiņa kredīts, īpaši, ja esat droši, ka samērā īsā laikā uzņēmējdarbība attīstīsies un kredītu bez grūtībām būs iespējams atdot vairākos mēnešos vai gados.

Neparedzēti tēriņi – dinamisku uzņēmumu ikdiena

Galu galā visiem ir skaidrs, ka uzņēmējdarbībā vienmēr mēdz būt gan kāpumi, gan kritumi. Reizēm nedaudz trūkst apgrozāmo līdzekļu dažādu ikdienas tēriņu segšanai, piemēram, lai norēķinātos ar piegādātājiem, izmaksātu darbiniekiem algas vai segtu neparedzētus izdevumus. Tādos gadījumos vienmēr var paļauties uz drošiem īstermiņa kredītiem, kurus atdot varēs pavisam ātri un ērti, tādējādi arī procentu maksa būs gandrīz nemanāma. Šajā dinamiskajā laikā uzņēmumu vadītājiem ir jādomā stratēģiski un tālredzīgi un jāizvēlas uzticami finanšu partneri sava biznesa attīstībai.

Saprotot esošo situāciju un izaicinājumus, ar kādiem saskaras vietējie uzņēmēji, West Kredit šobrīd piedāvā īpašus kredīta nosacījumus jebkuram aizņēmuma veidam: nemaksāt procentus un pamatsummu veselu gadu. Tā ir iespēja turpināt uzņēmējdarbības attīstību vai veikt lielākus pirkumus un gadu nesatraukties par jauniem papildmaksājumiem. Īpašais piedāvājums ir spēkā visiem aizņēmuma veidiem gan privātpersonām, gan uzņēmējdarbībai. Vairāk informācijas: www.westkredit.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas nozares uzņēmumiem joprojām būs pieejams valsts atbalsts Covid-19 krīzē, informē Ekonomikas ministrijā (EM).

Lai arī no 7.maija restorāni epidemioloģiski drošos apstākļos āra terasēs var apkalpot klientus, tomēr, kā iepriekš informēja Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektore Santa Graikste, iespēju atsākt darbību izmanto aptuveni 70% ēdinātāju.

Vienlaikus tiem ēdinātājiem, kuri neatsāk darbību vai darbu atsākušie ēdinātāji, kas atbildīs valsts atbalsta kritērijiem, joprojām ir pieejams gan valsts garantētais dīkstāves atbalsts, gan algas subsīdija daļēji nodarbinātajiem darbiniekiem. Šis atbalsts būs spēkā līdz šā gada 30.jūnijam.

EM atgādināja, ka gadījumā, ja uzņēmuma darbinieki ir dīkstāvē vai tiek nodarbināti daļēji, atbalsts viņam ir pieejams, iesniedzot pieteikumu un pierādot apgrozījuma kritumu pēc patlaban spēkā esošiem kritērijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmumu e-komercijas izrāviens - vai turpmāk ķieģeļus pirksim internetā?

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, 28.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 fons uzņēmumu e-komercijas izaugsmei 2020. gadā devis iespēju pamatīgi atsperties un sasniegt vēl nebijušus rādītājus gan Latvijā, gan Baltijā kopumā. Tie, kuri jau iepriekš izmantoja digitālus risinājumus, tagad bauda izaugsmi.

Tāpat arvien vairāk uzņēmumu šobrīd izmanto apstākļus, lai mainītos. Tomēr joprojām pastāv vairāki būtiski izaicinājumi uzņēmumiem, kas bremzēs augšupejošo līkni. Laikus tos neapzinoties, e-komercijas izaugsme var izrādīties tikai īstermiņa lēciens.

E-komercija piedzīvo būtisku izaugsmi visā Baltijā

2020. gadā e-komercijā Covid-19 dēļ bija vērojama spēcīga izaugsme, taču visticamāk tā varētu nebūt paliekoša vidējā termiņā, bet iezīmēs ilgtermiņa virzību uz tālāku, mērķtiecīgāku attīstību. SEB jaunākais e-komercijas pētījums liecina, ka 2020. gadā Baltijā e-komercijas īpatsvars mazumtirdzniecībā pārsniegs 10%. Savukārt līdz 2024. gadam Baltijā e-komercijas īpatsvars pieaugs līdz 12% un tā sastādīs gandrīz 30% no mazumtirdzniecības izaugsmes jeb absolūtos skaitļos apjoms augs par 1,2 miljardiem eiro, sasniedzot 3 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānismam dota zaļā gaisma

Jānis Goldbergs, 21.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp Eiropas Parlamentu un Eiropas Padomi18. decembrī ir panākta provizoriska vienošanās par Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānismu un apjomiem, kas paredz kopējo finansējumu 672,5 miljardus eiro dalībvalstu ekonomikas stiprināšanai.

Šī vienošanās paredz iespēju Latvijai iegūt vismaz 4 miljardus eiro aizdevumos un grantos, tādēļ nepieciešams aktīvs un ātrs darbs pie nacionālā plāna izstrādes naudas apguvei. Plāns jāiesniedz nākamā gada aprīlī.

“Zaļie”un “digitālie” mērķi – 57%

Vienošanās panākta par ES atveseļošanās instrumenta galveno sastāvdaļu un pielietojuma galvenajiem mērķiem, kā arī vispārējo sadalījumu, teikts Eiropas padomes interneta vietnē. Instrumenta pamatmērķis ir atbalstīt ES dalībvalstu ieguldījumus un reformas, palīdzot tām risināt pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi. Gan Eiropas padomei, gan Eiropas parlamentam vienošanās vēl jāparaksta.

“Padome jau oktobrī pieņēma šo nostāju par atveseļošanās mehānismu, pamatojoties uz ES līderu sniegtajām politiskajām vadlīnijām iepriekš, kas bija daļa no sarunām par daudzgadu budžeta finanšu shēmu un atveseļošanās paketi. Vienošanās ar Eiropas parlamentu paredz, ka 672,5 miljardi dos spēcīgu stimulu mūsu ekonomikai un ļaus dalībvalstīm veidot zaļāku un digitālāku nākotni. Šī noruna ar Eiropas parlamentu ir izšķirošs solis, lai nauda varētu sākt plūst jau nākošajā gadā,” EP mājaslapā norāda Vācijas vicekanclers Olafs Šulcs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) no šodienas sāk pieteikumu pieņemšanu dīkstāves atbalstam un atbalstam algu subsīdijai, informē VID.

VID atgādina, ka, lai palīdzētu tautsaimniecībā aktīvajiem iedzīvotājiem Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu laikā, Ministru kabinets ir pieņēmis noteikumus, paredzot atbalsta pasākumus darbinieku atlīdzību, kā arī pašnodarbināto un patentmaksātāju ienākumu kompensēšanai. Atbalsta izmaksu nodrošinās VID un pieteikumus Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) varēs iesniegt, sākot no 1.decembra.

Laikā no ārkārtējās situācijas pirmās dienas, 9.novembra, līdz nākamā gada 9.janvārim uzņēmējiem būs pieejams atbalsts to dīkstāvē esošajiem darbiniekiem, kā arī algas subsīdija tiem darbiniekiem, kas valstī noteikto ierobežojumu dēļ strādā nepilnu darba laiku. Savukārt pašnodarbinātajiem un patentmaksas maksātājiem būs pieejams atbalsts par dīkstāvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 4. decembra Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) uzsāk iesniegumu pieņemšanu valsts atbalsta programmā "Atbalsts tūrisma nozares uzņēmumiem Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai", informē LIAA.

Uz atbalstu šajā programmā var pieteikties uzņēmumi, kuru apgrozījums vienā mēnesī laika posmā no 2020. gada aprīļa līdz jūnijam, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo mēnesi, ir samazinājies par 30%, kā arī, kuru 2020. gada marta vai aprīļa apgrozījums, salīdzinot ar 2019. gada divpadsmit mēnešu vidējiem ieņēmumiem vai to mēnešu vidējiem ieņēmumiem, kuros uzņēmums faktiski darbojies laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 1. martam, ir samazinājies par 30%.

Atbalsta programma paredz, ka viesnīcas varēs saņemt atbalstu operacionālo izmaksu segšanā - 4 eiro apmērā par kvadrātmetru un līdzekļus drīkstēs izlietot komunālo pakalpojumu, nekustamā īpašuma nomas un tamlīdzīgas saimnieciskās darbības izdevumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) līdz šim saņēmis apmēram 2400 iesniegumu atbalstam Covid-19 krīzes pārvarēšanai, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa arī atzīmēja, ka, atšķirībā no pavasara, šajā ārkārtējās situācijas periodā VID ir uzticēts izmaksāt trīs veida atbalstus, tostarp šobrīd dienests piešķir gan dīkstāves pabalstus, gan subsidētos nodarbinātības atbalstus.

Jau vēstīts, lai palīdzētu plašākam tautsaimniecībā aktīvo iedzīvotāju lokam, Ministru kabinets paplašinājis dīkstāves atbalsta saņemšanas nosacījumus - samazināts atbalsta saņemšanai nepieciešamai ieņēmumu krituma slieksnis, savukārt patentmaksātājiem palielināts atbalsta apmērs.

Atbilstoši veiktajiem grozījumiem atbalstu par dīkstāvi var saņemt, ja ieņēmumu kritums mēnesī, par kuru tiek lūgts atbalsts, salīdzinot ar vidējiem ieņēmumiem 2020.gada augustā, septembrī un oktobrī (mēnešos, kuros ir notikusi darbība), ir vismaz par 20% (līdzšinējais regulējums paredzēja 50%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunie mazumtirdzniecības noteikumi - ņirgāšanās par tirdzniecības centriem

Dina Bunce, t/c “Domina Shopping” direktore, 07.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā ceturtdienā, 01.04., pieņemtie valdības lēmumi attiecībā uz aizliegumu strādāt tirdzniecības centros esošajiem veikaliem, aizliegt attālināti iegādāto preču izsniegšanu un vienlaikus atļaut no 7. aprīļa strādāt visiem veikaliem zem 7 000m2 sliekšņa ir absurds un klaja ņirgāšanās par tirdzniecības centru nozari.

Mēs aicinām nekavējoties valdību pārskatīt lēmumu par visu veikalu atvēršanu, jo uzskatām, ka varam tikpat droši apkalpot savus pircējus kā citi veikali. Ir jāizbeidz šī negodīgā attieksme pret uzņēmējiem!

No valdības puses ir izskanējusi informācija, ka beidzot ir pielikts punkts blēdībām saistībā ar preču izsniegšanu tirdzniecības centru veikalos. No Dominas perspektīvas tā ir tukša runāšana, bez jebkāda pamata. Man ir pretjautājums – uz tieši kādiem pamatotiem pētījumiem, argumentiem ir izskanējuši šādi komentāri no valdības puses? Vēlos minēt, ka, pēc mūsu nomnieku aptaujas, pilnīgi neviens no tiem četru mēnešu laikā nav saņēmis nevienu sodu, aizrādījumu, brīdinājumu par internetā pasūtītu preču neatļautu izsniegšanu, lai gan policija mūs apmeklē ļoti bieži.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) no šodienas sāks pieņemt iesniegumus grantam apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai, informē VID pārstāvji.

Lai palīdzētu pārvarēt Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni, krīzes skartajiem uzņēmumiem būs pieejams vienreizējs valsts atbalsts - grants apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensēšanai.

Atbalsta pasākuma īstenošanai no valsts budžeta atvēlēti 70,8 miljoni eiro, un atbalstam var pieteikties vienu reizi - par 2020.gada novembri vai decembri.

Iesnieguma forma atbalsta pieteikumam būs pieejama VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS) no pirmdienas.

Atbalstu var saņemt uzņēmumi, kas mēnesī, par kuru tiek lūgts atbalsts, ir saskārušies ar apgrozījuma kritumu vismaz par 20%, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu šogad augustā, septembrī un oktobrī kopā, turklāt šis apgrozījums atbalsta mēnesī ir vismaz par 30% mazāks nekā uzņēmumam tas bija 2019.gada attiecīgajā mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz š.g. 29.aprīlim pārskatus par 2020.gadu iesnieguši jau vairāk nekā 38 tūkstoši uzņēmumu. Tā ir trešā daļa no kopējā pārskatu skaita, kas iesniegts par 2019.gadu, informē SIA Lursoft.

Lursoft analizējis, ar kādiem rezultātiem aizvadītajā gadā strādājuši uzņēmumi, kas jau iesnieguši pārskatus par 2020.gadu, - kā Covid-19 pandēmijas ietekmē mainījies to apgrozījums, peļņa, kā arī pētījis, kuras nozares, neskatoties uz Latvijā un pasaulē noteiktajiem koronavīrusa ierobežošanai noteiktiem ierobežojumiem, spējušas uzrādīt izaugsmi.

41,95% apgrozījums pērn samazinājies

Lursoft dati rāda, ka tie 38 tūkstoši uzņēmumu, kuru jau iesnieguši pārskatu par 2020.gadu, pērn kopā apgrozījuši 11,86 miljardus eiro. Gada laikā šo uzņēmumu kopējais apgrozījums sarucis par 4,13%. Tikmēr to kopējā peļņa palielinājusies par 1,80%, sasniedzot 872,69 milj. EUR, savukārt darbinieku skaits, salīdzinot ar 2019.gadu, palicis teju nemainīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka pandēmijā augusi cilvēku vēlme norēķināties ar kredītkartēm – sevišķi bezkontakta šādām kartēm – arī apgrozībā esošo “skaidro” eiro apmērs pamatīgi kāpis, liecina Eiropas Centrālās bankas (ECB) dati.

Proti, apgrozībā esošo eiro banknošu un monētu apmērs šogad pietuvojies 1,5 triljonu eiro atzīmei. Pirms pandēmijas šis apmērs bija tuvāk 1,25 triljoniem eiro. Kopumā skaidru eiro apjoms apgrozībā 2020. gadā pieaudzis par 11%, kas ir visai daudz.

Pamatā šis fenomens tiek skaidrots ar diviem faktoriem. Viens ir tas, ka pēc eiro liels pieprasījums saglabājies no reģioniem, kas nav eirozonas sastāvā. Tāpat paši vecā kontinenta iedzīvotāji tieši skaidro naudu mīl izmantot, lai uzglabātu savu bagātību. Tiek norādīts, ka reāliem maksājumiem no šīs skaidrās naudas eirozonā tiek izmantota vien aptuveni piektā daļa. Pētījumi liecina, ka 30%līdz 50% šādu eiro tiek izmantoti ārpus monetārās savienības, jo daudzos pasaules reģionos iztrūkst uzticama maksājumu infrastruktūra un citi daudzmaz uzticami maksāšanas un vērtības saglabāšanas instrumenti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā Latvijas uzņēmumiem pieejamas izaugsmes kapitāla investīcijas 172 miljonu eiro apjomā no Latvijā reģistrētajiem privātā un riska kapitāla fondiem.

Savukārt, skatoties plašāk Baltijas mērogā - tie ir papildu vismaz 300 miljoni eiro, ko uzņēmumi var izmantot straujākai izaugsmei, tā diskusijā “Riska kapitāls - neizmantota iespēja Latvijas uzņēmumu izaugsmei” informēja Latvijas Privātā un Riska un kapitāla asociācija (LVCA).

“Šobrīd izaugsmes kapitāla investīcijas ir pieejamas lielā apmērā un mēs aicinām uzņēmējus ar ambiciozām un drosmīgām idejām sadarboties ar investoriem, lai ātrāk īstenotu savas idejas un iekarotu jaunus tirgus,” norādīja LVCA valdes priekšsēdētāja, “Livonia Partners” partnere Kristīne Bērziņa.

“Kapitālam nav robežu, un Baltijas tirgus ir nonācis jau daudz lielāku investoru redzeslokā, ko apliecina virkne lielu ieguldījumu Baltijas uzņēmumos pēdējo gadu laikā.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Izmantot iespēju – paņemt apgrozāmo līdzekļu grantu

Jānis Vitenbergs, ekonomikas ministrs, 23.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā ekonomikas ministrs esmu uzklausījis daudzu uzņēmēju bažas un pārmetumus par to, ka Covid-19 apturēšanai pieņemtie ekonomiskās dzīves ierobežojumi rada zaudējumus biznesam, kas dažiem komersantiem tikai samazina apgrozījumu, bet citiem liek pat apsvērt domu par uzņēmuma slēgšanu.

Tādēļ vēlos atgādināt un aicināt izmantot piedāvātos valsts atbalsta instrumentus – dīkstāves atbalstu un algu subsīdijas, eksporta garantijas, nodokļu nomaksas termiņa pagarinājumu, slimības lapas Covid-19 kontaktpersonām un citus. Mūsu tautsaimniecības noturēšanai šī brīža apstākļos ir pieejams vienkāršs un visaptverošs atbalsta rīks, kas var palīdzēt uzņēmumiem ikdienas finanšu grūtību risināšanai – tas ir apgrozāmo līdzekļu grants jeb dāvinājums uzņēmumiem, kuri turpina plānot savu saimniecisko darbību, nodrošināt darba vietas un veicināt ekonomiskos procesus.

Kas to var saņemt?

Šogad apgrozāmo līdzekļu granta nosacījumi ir mainīti un paplašināti, lai finanšu plūsmas krituma kompensēšanai uzņēmumi var saņemt lielāku atbalstu. Nosacījumos atbalsta saņemšanai pamatā vērtē apgrozījuma kritumu pret 2020. gada rudens mēnešiem un 2019. gadu. Proti, atbalstu var saņemt, ja apgrozījums attiecīgajā mēnesī, par kuru vēlaties saņemt atbalstu, ir krities vismaz par 20%, salīdzinot ar vidējo apgrozījumu 2020. gada augustā, septembrī un oktobrī, un vismaz par 30%, salīdzinot ar apgrozījumu 2019. gada attiecīgajā mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1.marta klātienē varētu saņemt friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus, ceturtdien konceptuāli vienojās Ministru kabinets.

Gala lēmumu plānots pieņemt otrdien.

Valdība ceturtdien izskatīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto priekšlikumu, kas atļautu klātienē sniegt atsevišķus skaistumkopšanas pakalpojumus. EM iepazīstināja valdību ar drošas skaistumkopšanas pakalpojumu sniegšanas konceptu, kas balstīts Veselības inspekcijas veiktajā risku analīzē.

EM piedāvāja ministriem lemt par vairākiem variantiem, kādā veidā atļaut sniegt skaistumkopšanas pakalpojumus klātienē - atļaut visus pakalpojumus vai tikai dažus. Izvērtējot riskus un ņemot vērā Veselības ministrijas (VM) ieteikumus, valdība lēma, ka no 1.marta klātienē varēs saņemt tikai friziera, manikīra un pedikīra pakalpojumus. Vienlaikus tika rosināts atļaut no 1.marta strādāt arī sertificētiem speciālistiem, kas sniedz medicīniskus skaistumkopšanas pakalpojumus, tomēr šis priekšlikumus pagaidām neguva valdības atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki uzņēmēji sociālajā tīklā “Twitter” izteikuši šaubas par vēlmi laikā izmaksāt atbalstu krīzes skartajiem uzņēmumiem, kas, visticamāk, skaidrojams tieši ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) lēmuma pieņemšanas ilgumu, nevis ar naudas izmaksas kavēšanos.

Uzņēmēji, kuri ārkārtas situācijas laikā – no 2020. gada 9. decembra līdz 2021. gada 9. janvārim piedzīvojuši ieņēmumu kritumu un vērsušies VID saņemt dīkstāves atbalstu saviem darbiniekiem, kas ir dīkstāvē un nestrādā, atbalstu saņem 5 dienu laikā kopš lēmuma pieņemšanas, informēja VID.

VID pēc iesnieguma saņemšanas, izvērtēšanas un atbalsta aprēķināšanas lemj par atbalsta izmaksu, nepārsniedzot Administratīvā procesa likumā noteikto termiņu, informēja VID Sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Augstkalne Bērziņa. Tikai pēc šī lēmuma pieņemšanas seko noteikums par 5 dienām, kad nauda nonāk pie uzņēmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies pieteikšanās tūrisma nozares uzņēmumu atbalsta programmā viesnīcu operacionālo izmaksu segšanai vai darba algu subsīdijām.

No 4. līdz 18. decembrim atbalsta pieteikumus Latvijas investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) iesniedza 317 uzņēmumi, pretendējot uz atbalstu 4,54 miljonu eiro apmērā. Vidējā pieprasītā atbalsta summa ir 14 300 eiro. Lielākā pieprasītā atbalsta summa ir 217 420 eiro, bet mazākā 173,33 eiro.

Līdz 18. decembrim ir izvērtēti 74 tūrisma nozares uzņēmumu iesniegumi un pieņemts lēmums par 932 058 eiro izmaksu, bet 243 pieteikumi vēl ir vērtēšanas stadijā. Kopumā šajā atbalsta kārtā, saskaņā ar MK noteikumiem “Atbalsts tūrisma nozares uzņēmumiem Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai”, bija plānots finansējums 4 796 196 eiro apmērā. LIAA uzsver, ka kopējais valsts atbalsts darba algu subsīdijām un operacionālo izmaksu segšanai tūrisma uzņēmumiem tika plānots 19,36 miljonu eiro apmērā, no kuriem 14,56 miljoni eiro tika izmaksāti 826 uzņēmumiem pirmajā atbalsta kārtā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Subsīdiju “Balsts” mājokļa iegādei Attīstības finanšu institūcijā Altum saņēmušas pirmās 100 daudzbērnu ģimenes, informē Altum.

Simtā subsīdija piešķirta mājokļa iegādei Valmierā ģimenei, kurā ir trīs bērni un tiek gaidīts ceturtais. Ģimenes izvēlētā mājokļa vērtība ir 31 tūkstotis eiro, no tiem 10 tūkstošus eiro sedza “Balsts” subsīdija, 1000 eiro bija ģimenes līdzdalība Swedbank piešķirtajam hipotekārajam aizdevumam, savukārt bankas aizdevums, piesaistot subsīdiju, bija 20 tūkstoši eiro.

Līdz 2. februārim piešķirto subsīdiju kopējā summa ir 829 tūkstoši eiro, savukārt bankas šīm daudzbērnu ģimenēm aizdevumos piešķīrušas 7,6 miljonus eiro.

Subsīdijas saņēmēji ir visā Latvijā, sākot no Maļinovas pagasta Daugavpils novadā līdz pat Ugāles pagastam Ventspils novadā. No kopējā subsīdiju skaita 45 % subsīdiju piešķirtas ārpus Rīgas un Pierīgas reģionā, 13 % piešķirti Kurzemē, Zemgalē – 9 %, Vidzemē – 8 %, bet Latgalē – 3 % no kopējā subsīdiju skaita. Rīgā un Pierīgā mājokļa iegādei piešķirti 67 % subsīdiju jeb 67 subsīdijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) 9.februārī diskutēs un balsos par Atveseļošanas un noturības mehānismu, kas palīdzēs Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm novērst Covid-19 pandēmijas sekas, informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Atveseļošanas un noturības mehānisms veido ES atveseļošanās plāna "Next Generation EU pamatu" - tas paredz 672,5 miljardu eiro izsniegšanu dalībvalstīm grantos un aizdevumos, lai tās varētu mazināt pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi. Par regulas tekstu EP un ES Padome provizoriski vienojās pagājušā gada decembrī.

Lai saņemtu ES finansējumu, dalībvalstīm būs jāiesniedz nacionālie atveseļošanās un noturības plāni, kuros jākoncentrējas uz ES politikas prioritātēm­ - "zaļo pāreju", tostarp bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, digitālo transformāciju, ekonomikas kohēziju un konkurētspēju, kā arī sociālo un teritoriālo kohēziju.

Uz finansējumu varēs pretendēt arī valsts iestāžu krīzes reaģēšanas pasākumi un projekti ar mērķi nodrošināt gatavību krīzēm, kā arī bērnu un jauniešu politikas pasākumi, tostarp saistībā ar izglītību un prasmēm. Uz Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu varēs pretendēt projekti, kas uzsākti pēc 2020.gada 1.februāra un saistīti ar Covid-19 krīzes seku mazināšanu ekonomikā un sociālajā jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmijas iespaids: vai klasiskie biroji vēl nākotnē būs vajadzīgi?

Harijs Švarcs, "Skanstes City" pārvaldītāja "SG Capital" partneris un valdes priekšsēdētājs, 19.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gadu attālinātais darbs no mājām ir ļoti daudzu ikdiena. Arī uzņēmumi pie strādāšanas attālināti ir pieraduši kā pie ierastas prakses. Vai satraukumam par to, ka pēc pandēmijas klasiskie biroji vairs nebūs vajadzīgi, ir pamats un kā strādāsim turpmāk, ir jautājumi, kas šobrīd nodarbina daudzus uzņēmuma īpašniekus, vadītājus un personāla speciālistus, un galu galā arī ikvienu darbinieku.

Vai klasiskie biroji izzudīs?

Domāju, ka nākotnē virzīsimies uz tā saucamo fleksiblo jeb elastīgo darba organizēšanas modeli. Fleksiblais darbs jeb darbs, kur darbiniekam kaut kādu noteiktu laiku vai dienas ir atļauts strādāt no mājām, ir uz palikšanu, taču vienlaicīgi es nesagaidu galējības. Diez vai lielais vairums strādās no mājām vai tik pat daudz cilvēku, cik tagad strādā no mājām, arī turpinās to darīt pēc pandēmijas. To apliecina arī tendences citās valstīs, kas savos vakcinācijas līmeņos ir jau aizsteigušās mums priekšā, piemēram, Amerika, kur lielie uzņēmumi atgriežas birojos. Ir valstis, kurās iedzīvotāji atgriežas birojos, jo ir ļoti dārgs nekustamais īpašums un attiecīgi viņi dzīvo izteikti mazos dzīvokļos, piemēram, Āzijas valstīs. Viņi fiziski nevar pastrādāt attālināti, jo trīs paaudzes atrodas vienās mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Skaistumkopšanas un sporta nozares asociācijas pauž neizpratni par aizliegumu strādāt

Db.lv, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaistumkopšanas nozares un sporta nozares pārstāvji vērsušies visās iespējamās institūcijās, lūdzot ļaut tām strādāt epidemioloģiski drošos apstākļos, izstrādājuši nepieciešamos drošības protokolus, un, lai arī daudzviet nozares pārstāvji ir uzklausīti un ir pausts atbalsts, valdības lēmumi nozari dzen aizvien dziļāk ēnu ekonomikā, pirmdien preses konferencē žurnālistiem pauda nozaru asociāciju pārstāvji.

Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas prezidente Renāte Reinsone pauda, ka valdības pašreizējie lēmumi par ierobežojumiem sabiedrībai kopumā nodara lielāku ļaunumu nekā sniedz ieguvumus. Pēc viņas sacītā, Ministru kabineta "nepamatotie, neargumentētie un bieži vien nesaprotamie lēmumi" ir kaitējums tiešā veidā Latvijas ekonomikai un lielākajai daļai Latvijas uzņēmēju.

Tāpat viņa uzsvēra, ka ierobežojumu dēļ cieš sabiedrības mentālā un fiziskā veselība, palielinās bezcerības sajūta, depresija, alkoholisms un pieaug pašnāvību skaits.

Vienlaikus pabalstus ne vienmēr var saņemt tie, kuriem tie visvairāk nepieciešami. "Diezgan bieži skaistumkopšanas nozarei tiek pārmests, ka mēs nemaksājam nodokļus, bet ne jau mēs šo nodokļu sistēmu esam piedāvājuši valstij. Valsts ir piedāvājusi mums šo nodokļu sistēmu, mēs to izvēlamies, un nodokļus pēc šīs sistēmas arī attiecīgi maksājam. Tajā brīdī, kad ir jāizmaksā pabalsti, mums tiek uzsvērts, ka mēs esam zagļi, ka mēs kaut ko neesam pildījuši pret valsti," situāciju raksturoja Reinsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 7. aprīļa klātienes klientu apkalpošanu atsākuši arī auto saloni, kuros auto tirgotāji stingri ievēro visas valdības noteiktās epidemioloģiskās drošības prasības, tai skaitā veikt apmeklētāju plūsmas kontroli, izmantojot iepirkumu grozus, informē Latvijas Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

"Lai arī klienti ar tirdzniecības groziņiem auto salonā izskatās visai komiski, auto tirgotāji un arī apmeklētāji ir gandarīti, ka vienu no lielākajiem dzīves pirkumiem atkal iespējams veikt klātienē epidemioloģiski drošos apstākļos, rūpīgi iepazīstoties tirgotāju piedāvājumiem. Šis ir ļoti būtisks pavērsiens visai auto tirdzniecības nozarei, jo tieši pavasaris ir gadalaiks, kad ir lielākais pieprasījums pēc automašīnām," norāda A.Kulbergs.

Samaksa par neko 

Ierobežojumi un to iespējamā atcelšana šobrīd ir lielākā ekonomikas aktualitāte. To atcelšana,...

Viņš atgādina, ka pērn pavasarī, iestājoties pandēmijai, tirgus piedzīvoja 50% kritumu, turklāt auto ražotņu apturēšana negatīvi ietekmēja auto piegādes visa gada garumā. Viņaprāt, lēmums atļaut atsākt tirdzniecību bijis kritiski svarīgs, lai nozare varētu uzsākt atkopšanos, atjaunot darba vietas un atgūt pirmspandēmijas tirdzniecības apjomus, nodrošinot arī vismaz 200 miljonu nodokļu nomaksu valsts budžetā.

Auto pārdošanas apmēri Latvijā varētu samazināties par 35-40% 

Automašīnu pārdošanas apmēri šogad Latvijā varētu kopumā samazināsies par 35-40%, prognozē...

"Lai arī pēdējais pusgads attālinātā darbā bija sarežģīts gan tirgotājiem, gan klientiem, kopumā auto tirgotāji, gluži kā 2007. gada krīzē, nodemonstrēja neticamu spēju ātri pielāgoties jaunajiem apstākļiem un izdzīvot. Šis valdības lēmums ir gluži kā svaiga gaisa malks, pēc ilglaicīgas smakšanas. Neviens vairs nevēlas atgriezties ierobežojumos, tādēļ auto tirgotāji epidemioloģiskajām prasību ievērošanai pieiet ar vislielāko atbildību,” norāda A.Kulbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kādu valsts atbalstu uzņēmēji novērtētu vairāk nekā naudu?

Vladislavs Mironovs, Citadeles valdes loceklis stratēģijas realizācijas, digitālās un biznesa attīstības jautājumos, 22.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņā ar pandēmiju joprojām nav mazinājies jautājums, kā palīdzēt uzņēmumiem. Jau vairāk kā gadu diendienā kopā ar uzņēmējiem, diskutējot un meklējot risinājumus, redzam, ka uzņēmumiem ļoti palīdzētu valsts atbalsts ceļā uz digitālo transformāciju. Tas būtu ilgtermiņa ieguldījums attīstībā, ne tikai īstermiņa palīdzība.

2020. gads ir pierādījis, ka vairumā gadījumu vienīgā ilgtspējīgā un ienesīgā biznesa stratēģija jebkura lieluma uzņēmumam ir digitālā stratēģija. Atbalstīt digitalizāciju – tas būtu vērtīgs virziens, kā valsts tandēmā ar finanšu iestādēm varētu palīdzēt uzņēmumiem, radot atbalsta mehānismus, daloties zināšanās, padomos, pieredzē, lai mainītu biznesa modeļus un, piemēram, pārslēgtos uz e-komerciju, modernizējot ražotni vai transformējot iekšējos procesus. Redzam, ka praktiskie padomi ceļā uz digitālo transformāciju reizēm pat ir vairāk nepieciešami nekā finansējums. Ja jāatbild uz jautājumu, vai valsts atbalsta programmas bija veiksmīgas, ar pārliecību apstiprinošu atbildi grūti sniegt. Svarīgi, lai atbalsts būtu tāds, kas palīdz uzņēmumiem šo periodu izmantot kā tramplīnu nākamajam posmam – pārmaiņām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) 11. februārī pasniedza “Gada investors 2020” apbalvojumus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Balvu “Gada investīcija” privāto investoru sektorā saņēma Kārlis Cerbulis par investīciju digitālajā rehabilitācijas programmā pēc insulta “Vigo Health”. Par “Gada investīciju” investīciju fondu un korporatīvo investoru sektorā atzīta “INVL Baltic Sea Growth Fund” investīcija vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupā “Eco Baltia”.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā. “Gada investors” ietvaros tiek apbalvoti gan privātie investori jeb biznesa eņģeļi, gan investīciju fondu un korporatīvā sektora investori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma Sarmal Oil Ltd lieta par, iespējams, nenoskaidrotas izcelsmes līdzekļu konfiskāciju tūdaļ nonāks tiesā. Šī ir viena no pirmajām reizēm, kad uzņēmums gatavs stāstīt par notiekošo, kas precīzi sakrīt ar Dienas Biznesā iepriekš izteiktajām bažām 2019.gada nogalē un 2020. gada sākumā par likumu pakārtošanu mantas konfiskācijas vajadzībām.

Sākotnējie secinājumi: lielākais vairums uzsākto lietu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju tiek izskatītas steigā, formāli un, lai lietu nodotu tiesai naudas līdzekļu konfiskācijai, pietiek vien ar izmeklētāju aizdomām un pieņēmumiem, ka darījumi ir neloģiski.

Stāsta likumdošanas priekšvēsture

2019. gada sākumā tika grozīts Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) likums, kas šobrīd atkal atvērts un tieši pieļauto likumdevēja kļūdu dēļ. Tā paša gada nogalē tika ieviesti ar legalizāciju saistīti grozījumi Kriminālprocesa likumā, būtiski atvieglojot izmeklēšanas darbību un paredzot cilvēka vainas nodalīšanu no noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas fakta, kas pēc būtības būtu jāgroza pirmkārt, jo tieši tur tiek noteikts, ka pierādīšanas priekšmets var būt manta, kas, visticamāk, ir ar noziedzīgu, nevis likumīgu izcelsmi. Tālāk seko legālā fakta prezumpcija, kur atslēgvārdi ir “spēt ticami izskaidrot”, pēc noklusējuma pasakot, ka procesa virzītājam nav obligāti jātic un nekādi ticības kritēriji līdz šim nav izstrādāti. Toties banku un apsūdzības zināšanai pērn tika izstrādāta Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) tipoloģija, kā saskatīt līdzekļos iespējami noziedzīgo izcelsmi, kas pēc institūciju norādes ņemtas no starptautiskām institūcijām kā vadlīnijas, taču Latvijā ieguvušas jau gandrīz tādu spēku, kas stāv pat virs normatīvajiem aktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Investors var būt ikviens - četri iemesli, lai izmēģinātu investīciju iespējas pūļa finansējuma platformā

EstateGuru Latvija, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākkārt esam stāstījuši par pieaugošo interesi pūļa finansējuma nozarē. Lai arī vēsturiski nozare attīstījusies dodot iespēju jebkuram interesentam finansēt dažādas unikālas un praktiskas biznesa idejas vairumā gadījumu investorus atalgojot ar jaunradīto produktu, arvien biežāk cilvēki kā pasaulē, tā arī Latvijā izvēlas veidot savus uzkrājumus un spert soli tuvāk finansiālajai brīvībai ieguldot nodrošinātos aizdevumos, tieši par tiem arī runāsim raksta turpinājumā.

Līdz ar pārmaiņām pasaules ekonomikā kā uzņēmēji tā arī mājsaimniecības pārskata sava budžeta iespējas un vēlme veidot vai palielināt pasīvo ienākumu plūsmu mijas ar nedrošību, ko rada ar ieguldījumiem saistītie riski. Kā izvēlēties, kur ieguldīt, kādi ir nosacījumi un izmaksas, ar ko es riskēju? Tie ir tikai daži no jautājumiem, ko katrs sev uzdodam, pirms veicam pirmo ieguldījumu. Drosmīgākie un iespējams pat asu izjūtu cienītāji noteikti jau ir izmēģinājuši spēkus akciju tirgus svārstīgajā vidē, taču pavisam pieejama ieguldījumu pasaule ir arī tiem, kas joprojām vēlas investēt droši, ērti un bez lieka satraukuma. Tas iespējams pateicoties nodrošinātiem aizdevumiem, ko piedāvā pūļa finansējuma platformas. Arī platformu biznesa modeļi atškiras, tāpēc jāatrod sev piemērotākā no tām, turpinājumā apskatīsim 4 galvenos iemeslus, kāpēc jau vairāk kā 80 000 investoru no visas pasaules ik dienu izvēlas veikt ieguldījumus ar EstateGuru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kā Eiropas atveseļošanās naudu neiztērēt patēriņa projektos

Anita Āboliņa, speciāli DB, 10.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā regulāri tiek veikti dažādi zinātnes atklājumi, kuri potenciāli var radīt nozīmīgu pienesumu valsts ekonomikai. Daļu savu atklājumu zinātnieki jau agrīnā stadijā ir spiesti nodot tālākai izpētei ārvalstu komersantiem. 2018. gadā Latvijas zinātnieki publicēja 2057 zinātniskus rakstus, bet pieteica tikai 12 patentus.

Finanšu un inovācijas infrastruktūras trūkums liedz Latvijas zinātniekiem pašiem pārvērst savas zinātniskās izstrādnes inovatīvos produktos, kas ilgtermiņā ļoti iegriež ekonomikai un attīstībai.

Lai ilustrētu, par kādiem apmēriem ir runa, pieredzē dalās Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents akadēmiķis Ivars Kalviņš: “Kad Latvijas Organiskās sintēzes institūtā spīdoši paveicām savu pirmo lielo kontraktpētījumu ārvalstu firmai, bijām priecīgi, ka par savu darbu bijām saņēmuši no pasūtītāja kopsummā apmēram 2 miljonus latu. Vēlāk uzzinājām, ka pasūtītājs mūsu darba rezultātus ir pārdevis par 150 miljoniem eiro.”

Kā tālāk šo darbu izmantoja pircējs un cik nopelnīja – vēsture klusē. Tie ir līdzekļi, kurus Latvija zaudēja, jo valstī nav pašiem savas inovāciju infrastruktūras un valsts atbalsta produktu tālākai izstrādei. Nesaņemot atbalstu inovatīvajai darbībai, vairums zinātnieku izšķiras savus inovatīvos pētījumus publicēt, nevis patentēt.

Komentāri

Pievienot komentāru