Finanses

FNA: Konstitucionāli tiesiski būtu valstij administrēt atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem

LETA, 15.11.2023

Jaunākais izdevums

Vienīgais konstitucionāli tiesiskais veids, kā iekasēt līdzekļus no hipotekārā kredīta devējiem ar nodevu starpniecību, būtu valstij pašai tos administrēt un izmaksāt kredītņēmējiem, teikts Finanšu nozares asociācijas (FNA) vēstulē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

FNA valdes priekšsēdētājas Sanitas Bajāres vēstulē norādīts, ka šādu redzējumu asociācija sniedz pie nosacījuma, ja pašlaik izskatīšanai Saeimā esošajos grozījumos Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredzētā nodeva patiešām ir iecerēta kā nodeva un Saeima, analizējot datus, secina, ka atbalsta pasākumi kredītņēmējiem patiešām ir nepieciešami un lietderīgi. Asociācijā norāda, ka uz "nodevas" netipisko raksturu norādījis arī Saeimas Juridiskais birojs.

Grozījumi paredz, ka bankām pašām šī nodeva būtu tieši jāmaksā kredīta ņēmējiem. FNA rosina atteikties no šādas netipiskas nodevas ieviešanas, jo tās administrēšana radīs ilgstošu un smagnēju procesu patērētājiem un kredīta devējiem (datu ieguve par bērniem, ienākumu pārbaude, kas gada sākumā ir izteikti neprecīzi).

"Bankas, administrējot šo nodevu, būs ne tikai atbildīgas par patērētāju tiesību ievērošanu, bet arī būs atbildīgas par valsts budžeta administrēšanu, kas automātiski iedarbinās smagnēju birokrātisku mehānismu," atzīmē asociācijā, vēršot uzmanību gan Satversmes tiesas, gan administratīvo tiesu vairākkārt norādītajam, ka valsts vai pašvaldības funkciju pilnīgas īstenošanas uzlikšana privātpersonām nav pieļaujama.

Nodevu administrēšana ir valsts vai pašvaldību funkcija un nodevas ir maksājamas par valsts vai pašvaldības veicamajām darbībām, atzīmē asociācijas pārstāvji.

Tāpēc asociācijas vadītāja Bajāre aicina deputātus uz konstruktīvu sadarbību un efektīva risinājuma rašanu, izvairoties no labas likumdošanas principa neievērošanas šajā likumdošanas procesā.

"Likumprojektā paredzētais "mērķējums", pēc mūsu ieskatiem, nav datos un faktos balstīts (nav mērķējums pēc būtības), kā arī radīs daudz neloģiskas situācijas - pēc būtības liegs atbalstu tiem, kam to vajadzētu (sekojot ieceres autoru izdarīto secinājumu loģikai) un piešķirs tiem, kam to, objektīvi vērtējot, nevajag," atzīmē Finanšu nozares asociācijā, vēršot uzmanību, ka šādas nodevas ieviešana ierobežošot jaunu kreditēšanu.

Jau ziņots, ka Saeima 9.novembrī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredzēs, ka kredītiestādei būs lielai daļai hipotekārā kredīta ņēmēju jāsamaksā nodeva 30% apmērā no par attiecīgo ceturksni aprēķinātajiem procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā divus procentpunktus no periodam noteiktās procentu likmes, ievērojot, ka samazinātā procentu likme nedrīkst būt zemāka nekā sākotnējā likme.

Gan Budžeta komisijai, gan arī Saeimai pie grozījumiem vēl būs jāstrādā arī trešajā, galīgajā lasījumā.

Paredzēts, ka atbalsts tiek sniegts tiem patērētājiem, kuriem pēdējais kalendārā mēneša laikā aprēķinātais hipotekārā kredīta līguma maksājums pārsniegs 20% no patērētāja (aizņēmēja kopā ar līdzaizņēmēju) kopējiem rīcībā esošiem vidējiem mēneša neto ienākumiem pēdējo sešu mēnešu laikā.

Šo noteikumu par 20% ierobežojumu gan neattiecinās uz patērētājiem, kuriem ģimenēs uz iesnieguma iesniegšanas brīdi būs bērna gaidību laiks vai būs bērns līdz 23 gadiem ieskaitot.

Lai saņemtu atbalstu, patērētājam būs jāizpildās arī dažiem citiem kritērijiem. Atbalsts būs spēkā uz vai nu uz vienīgo hipotekārā kredīta līgumu, vai arī attiektos uz tādu nekustamo īpašumu, kur patērētājs vai kāds viņa ģimenes loceklis deklarējies un kas nav deklarēta kā papildu adrese.

Hipotekārā kredīta līgumam būs jābūt noslēgtam līdz 2023.gada 31.oktobrim un hipotekārā kredīta atlikums nevarēs pārsniegt 250 000 eiro. Patērētājam arī būs jāiesniedz iesniegums nodevas maksātājam jeb kredītiestādei par noteiktā atbalsta saņemšanu.

Grozījumi paredz atbalsta sniegšanai attiecībā uz kredītiestādēm ieviest hipotekārā kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu.

Hipotekārā kredīta ņēmēja aizsardzības nodevu gan nepiemērotu par tiem hipotekārajiem kredītiem, kas izsniegti ar fiksētu procentu likmi visā kredīta atmaksas periodā.

Kredītiestādēm, kas būs nodevas maksātāji, plānots noteikt pienākumu sniegt atbalstu atbilstīgajiem hipotekārā kredīta ņēmējiem, samaksājot patērētājiem augstāk minēto nodevu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kreditēšanas pieaugumu Latvijā straujāku par nominālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu šogad nevar solīt, sacīja Finanšu nozares asociācijas (FNA) valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

"Balstoties uz pagājušā gada un šā gada pirmā ceturkšņa rezultātiem, mēs prognozējam, ka kreditēšanas portfelis varētu augt, bet es nevaru apsolīt, ka tas būs virs nominālā IKP pieauguma," teica Bajāre.

Viņa uzsvēra, ka brīdī, kad gada inflācijas prognoze ir 8,5% un Eiropas Centrālā banka (ECB) piekopj ekonomikas slāpēšanas politiku, runāt par ekonomikas izaugsmi un ļoti apsteidzošu kreditēšanas portfeļa pieaugumu, nav pamata.

"Jebkurā gadījumā mums ir ļoti svarīgs arī pieprasījuma faktors, lai būtu uzņēmēji, kas ir gatavi attīstīties un ir gatavi ieguldīt savos uzņēmumos. Tad attīstīsies arī veselīga kreditēšana," sacīja Bajāre.

Tāpat viņa norādīja, ka pēdējie pieci gadi noteikti nav bijuši vienkārši, jo pandēmija faktiski mainīja visu pasauli tā, kā to nevarēja nekad iedomāties, savukārt pēc tam sākās karš Ukrainā, kas radīja lielu ģeopolitisko nedrošību. No tā izrietēja energoresursu un visu pārējo cenu kāpums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā banku kredītportfeļa kvalitāte joprojām ir laba, intervijā sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

"Kredītportfeļa kvalitāte ir saglabājusies laba, finanšu sistēma ir stabila," teica asociācijas vadītāja.

Runājot par augošo aizdevumu likmju ietekmi uz izsniegto kredītu atmaksu, Bajāre norādīja, ka brīdī, kad banka izsniedz kredītu, tā riska modeļos iekļauj varbūtēju aizdevuma likmes kāpumu. "Neviena saprātīgi domājoša banka nepieņēma, īpaši runājot par hipotekāro kreditēšanu, ka visā kredīta ciklā likmes saglabāsies nulles līmenī, un kredītņēmēja kredītspēja tika rēķināta ar zināmu likmju diapazonu," viņa sacīja.

Tāpat Bajāre atzīmēja, ka inflācijai ir milzīga ietekme, taču cilvēki ir varējuši pārstrukturēt izdevumus. "Zināmā mērā talkā nāca arī tas, ka Covid-19 laikā palielinājās uzkrājumu apjoms, jo cilvēkiem bija ļoti ierobežotas iespējas tērēt līdzekļus," piebilda asociācijas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumiem nevajadzētu visus nepieciešamos finanšu resursus nodrošināt tikai ar banku izsniegtajiem kredītiem, intervijā sacīja Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

"Mēs ļoti atbalstām diversifikāciju šajā jomā. (...) Nevar visas olas nest vienā groziņā un nevar visu finansējumu nodrošināt tikai caur kredītiem. Dažādām uzņēmumu attīstības fāzēm, dažādiem projektiem ir nepieciešami dažādi instrumenti," teica Bajāre.

Tostarp viņa minēja, ja uzņēmumam, piemēram, ir nepieciešams ieguldījums kapitālā, labākie ir finanšu tirgus instrumenti, piemēram, akciju emisija. "Mēs gribētu arī vairāk redzēt tieši akciju instrumentus, ne tikai obligāciju emisijas. Tas, ka uzņēmumi tiek kotēti biržā, padara mūsu ekonomiku ilgtspējīgāku," piebilda Bajāre.

Tāpat asociācijas vadītāja atzīmēja, ka Latvija lēmumu par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar nodokli ieviesa desmitgadi vēlāk, nekā to izdarīja, piemēram, Igaunija, bet šobrīd no šī lēmuma ir saskatāma pozitīva ietekme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deputātu virzītais atbalsts kredītņēmējiem ar kredīta atlikumu līdz 250 000 eiro nav mērķēts atbalsts tiem, kam tas tiešām ir (vai – varētu būt) nepieciešams.

No pēdējo septiņu gadu laikā izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem (ar nodrošinājumu) 50% līgumu ir summā līdz 50 tūkstošiem eiro, no kuriem šobrīd aktīvi ir 75% līgumi. Savukārt 30% līgumu izsniegtās summas ir amplitūdā no 50 - 100 tūkstošiem eiro, no kuriem joprojām aktīvi ir 85% līgumu .

“Analizējot priekšlikumus un datus, redzams, ka “atlaide” ikmēneša kredītmaksājumiem nebūt nenonāks pie tiem iedzīvotājiem, kuriem tā iespējams būtu nepieciešamāka. Pie šāda augsta ienākumu līmeņa cilvēkiem parasti ir iespējas pārskatīt ģimenes budžeta tēriņus, rodot iespēju veikt neatliekamos un obligātos maksājumus. Jāuzsver, ka daļa kredītu ir ņemti senāk, tāpēc šobrīd kredīta atlikums – 250 000 eiro – var nozīmēt to, ka sākotnējā aizņēmuma summa ir bijusi vēl lielāka un īpašumi – ekskluzīvāki. Tāpēc šī būtu uzskatāma par atbalsta sniegšanu turīgākajām mājsaimniecībām un iedzīvotājiem, kuriem šāds atbalsts faktiski nav vitāli nepieciešams. Eiropas Centrālā banka (ECB) cēlusi bāzes procentu likmes, kā rezultātā auga Euribor, tieši tāpēc, lai, slāpējot iedzīvotāju pirktspēju, mazinātu inflāciju. Ideja atbalstīt turīgāko iedzīvotāju pirktspēju neatbilst ECB īstenotajai inflācijas mazināšanas politikai. Parasti, izvērtējot atbalsta nepieciešamību, citviet Eiropā un pasaulē valsts atbalsta mērauklas piešķiršanai pamatoti kalpo iedzīvotāju vai mājsaimniecību ienākumu līmenis, nevis emocijās balstīti pieņēmumi,” norāda Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanita Bajāre.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētājas amatā ievēlēta “Luminor Bank” AS Latvijas filiāles vadītāja Kerli Vares, informē asociācija.

Kerli Vares ir Luminor Bank AS Latvijas filiāles vadītāja un kopš 2017. gada arī bankas privātpersonu segmenta vadītāja Baltijā. Kerli Vares ir augstākā līmeņa vadītāja ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi un ekspertīzi stratēģiju izstrādē un īstenošanā, korporatīvajā un uzņēmējdarbības attīstībā, organizāciju pārmaiņu vadībā, finanšu analīzē un komandu vadībā. Kerli Vares ir īstenojusi ievērojamas biznesa transformācijas un izaugsmes stratēģijas, ieviešot nozīmīgus projektus augstas konkurences un mainīgos tirgos.

“Finanšu nozares asociācija ir un arī turpmāk būs ciešs valsts, pašvaldību, sabiedrības un uzņēmumu sabiedrotais. Asociācijai un tās biedriem kopīgi ar Latvijas Banku, Finanšu ministriju, politikas veidotājiem un citām institūcijām ir aktīvi jāstrādā pie savstarpējā dialoga uzlabošanas, kā arī finanšu nozares reputācijas un uzticības stiprināšanas. Stabils un spēcīgs finanšu sektors ir pamats Latvijas ekonomikas izaugsmei un mūsdienīgai, augstas kvalitātes finanšu pakalpojumu pieejamībai mūsu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, veicinot viņu labklājību ilgtermiņā. Finanšu nozarei ir būtiska loma, veidojot ilgtspējīgu, uz nākotnes attīstību orientētu un konkurētspējīgu Latvijas ekonomiku, kas ietver arī iedzīvotāju finanšu zināšanu veicināšanu, risku vadību, sociālo atbildību un starptautisko sadarbību,” saka Kerli Vares, Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētāja un Luminor Bank AS Latvijas filiāles vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos deviņos mēnešos mājokļu iegādei iedzīvotājiem izsniegtā hipotekāro kredītu (ar nodrošinājumu) kopsumma sasniedz 499,4 miljonus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati.

Vidējā summa, ko iedzīvotāji aizņemas mājokļa iegādei, šogad sasniegusi 84 tūkstošus eiro, un visbiežāk (46%) tās atmaksas termiņš ir no 25 līdz 30 gadiem. Jāatzīmē, ka teju puse (48%) aizņēmēju ir vecumā no 31 līdz 40 gadiem.

“Neraugoties uz ECB realizētās inflācijas bremzēšanas programmas rezultātā pieaugušajām Euribor likmēm, kas pēdējā gada laikā paaugstināja aizņemšanās izmaksas mājokļu iegādei, datos redzam, ka kreditēšanu tas nav apstādinājis- cilvēki turpina īstenot ieceres par sava īpašuma iegādi. Kopumā, protams, šogad vērojama lielāka piesardzība – mājokļu iegādei izsniegto kredītu apjoms samazinājies par nepilnu piektdaļu jeb 18%, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem deviņiem mēnešiem. Taču redzam, ka aizdevumu ņem tie, kuriem ir pārliecība par savu spēju segt kredītsaistības neskatoties uz pieaugošo dzīves dārdzību, jo maksātspējas grūtības kopumā šobrīd ir vien 0,3% no visiem kredītņēmējiem. Tas ir vērtējams kā zems rādītājs, kāds ir pastāvējis teju vienmēr un ko visbiežāk ietekmē pēkšņa darba nespēja vai darba zaudēšana,” saka Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Asociācija: Būtiski audzis pensiju 2. līmeņa uzkrājums

Db.lv, 06.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju jeb 1 305 485 pensiju 2. līmeņa dalībnieki uz pērnā gada beigām nopelnīja 1 095 132 045 eiro, kas sastāda vairāk nekā 18% no kopējām veiktajām iemaksām, liecina Finanšu nozares asociācijas (FNA) apkopotā statistika* par pensiju pārvaldītāju, t.sk. FNA biedru, darbību.

Labākos ienesīguma rezultātus uzrādīja 100% aktīvie plāni, kas iegulda dažādu uzņēmumu akcijās visā pasaulē. Taču liela daļa iedzīvotāju šobrīd ik mēnesi 6% no savas algas iegulda savam vecumam nepiemērotos plānos, tādējādi zaudējot iespēju nopelnīt lielāku nākotnes pensiju. Pēc Latvijas Bankas datiem, tikai 29% iedzīvotāju ir 100% aktīvo plānu dalībnieki, bet pēc vecuma struktūras šim īpatsvaram būtu jābūt 81% – tātad vairāk nekā divas reizes lielākam.

“Kopumā redzam, ka pensiju plānu pārvaldītājiem pērnais gads ir ļāvis atgūties no iepriekšējiem finanšu tirgus satracinājumiem, un strauji ir pieaudzis pensiju plānu ienesīgums gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Vislabāk klājas tiem pensiju plāniem, kuriem atļauts ieguldīt akciju tirgū līdz 100% līdzekļu. Taču arī tie pensiju plāni, kuriem akcijās atļauts ieguldīt līdz 75% vai attiecīgi 50% līdzekļu uzrāda augstu 12 mēnešu perioda atdeves rādītāju. Labā ziņa, ka jau pavisam drīz, sākot no 1. jūlija, pensiju pārvaldītājiem būs iespēja sākt uzrunāt pensiju 2. līmeņa dalībniekus, ja viņu ieguldījumu stratēģija šobrīd neatbilst viņu vecumam. Tas gan nenotiks vienā dienā vai mēnesī – lai tas būtu iespējams ir jāpielāgo IT risinājumi, jo pašlaik valsts ir vienīgā, kas redz, kur cilvēks veido savu uzkrājumu, taču līdz tam paši iedzīvotāji ir aicināti izmantot iespēju un veikt apzinātu izvēli par savu uzkrājumu vecumdienām jau tagad,” norāda Sanita Bajāre, FNA valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāji aizvien turpina uzķerties uz dažādajām finanšu krāpnieku shēmām, un tādā veidā zaudē ievērojamas naudas summas.

Tā pērn četru Latvijā lielāko komercbanku klientiem izkrāpti līdzekļi 12,7 miljonu eiro apmērā, savukārt novērsto gadījumu apmērs sasniedz 9,2 miljonus eiro, liecina Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati. Ja iedzīvotājs ir brīvprātīgi nodevis savus bankas piekļuves vai personas datus krāpniekiem, vai arī investējis naudu fiktīvās shēmās - ir maza iespēja novērst naudas aizplūšanu no cilvēku kontiem, tāpēc Asociācija aicina pirms datu nodošanas kārtīgi pārliecināties, kāpēc un kādos nolūkos tie tiek vaicāti.

Pērn vairāk nekā 5,6 miljoni eiro pretlikumīgi iegūti investīciju krāpšanas rezultātā un teju tikpat daudz – 5,5 miljoni eiro telefonkrāpniecības rezultātā. Šī statistika attiecas uz gadījumiem, kad klienti paši ir apstiprinājuši maksājumus no saviem kontiem. Jāatzīmē, ka strauji pieaudzis tieši investīciju krāpšanas gadījumu skaits – pērn tādi bijuši par 84% vairāk, nekā 2022.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu nozare gatava vairāk ieguldīt aizsardzības nozarē

Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis, 08.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinoties, ka valsts drošība ir eksistenciāls jautājums gan Latvijai, gan Baltijas valstīm un Eiropai kopumā, komercbankas ir gatavas plašāk finansēt militārās nozares uzņēmumus, kas attīsta un stiprina valsts aizsardzības spējas.

Finanšu nozares asociācija (Asociācija) šobrīd ir sarunu procesā ar Aizsardzības ministriju par to, kā finansētāji varētu vēl plašāk un sekmīgāk iesaistīties un veicināt militārās industrijas ekosistēmas attīstību Latvijā.

Latvijas komercbankas jau šobrīd finansē virkni projektu militārajā un aizsardzības sektorā, jo kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, finanšu nozare ir atcēlusi agrāk vairāku desmitu gadu garumā pastāvojušos stingros ierobežojumus militāra rakstura projektu finansēšanai. Kā liecina statistika par banku piešķirto finansējumu, pērn valsts pārvaldes un aizsardzības projektiem finansējums pieauga par 15%. Tomēr redzam, ka šajā jomā ir liels potenciāls papildu finansēšanai, un šobrīd finanšu nozare sagaida, ka valsts un arī paši šīs jomas uzņēmumi no savas puses veicinātu šādu ilgtspējīgu un atbilstoši pārvaldītu projektu tapšanu un veicinātu vietējo komercbanku un arī citu finansētāju piesaisti militārā sektora finansēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2024. gads var kļūt par iespēju ekonomiskajam atspērienam turpmākai attīstībai

Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja, 22.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2024. gada pirmā puse finanšu nozarē aizvadīta ar cerīgu skatu uz ekonomikas stabilizēšanos. Pirmie dati liecina, ka zināms sastinguma un nogaidīšanas periods varētu būt noslēdzies – uzņēmumi un privātpersonas pamazām atgriežas pie atliktajām iecerēm un pieprasījums pēc finansējuma ir pieaugošs.

Ja nenotiks kādi globāli satricinājumi, šī tendence šogad pieņemsies spēkā, taču kreditēšana nav vienīgā aktualitāte finanšu nozarē. Uzkrājumu veidošana iedzīvotājiem, finanšu pratības stiprināšana, krāpniecības ierobežošana un finanšu pakalpojumu pieejamība nav mazāk nozīmīgas tēmas, – tās visas ir un būs šī gada aktualitātes finanšu jomā.

Banku atbalsta maksājumi hipotekāro kredītu ņēmējiem

Pagājušajā gadā ilgi diskutēts un aprunāts, šogad stājās spēkā atbalsts hipotekārā kredīta ņēmējiem, kuri ir jau saņēmuši vai drīzumā saņems otro atbalsta maksājumu, ko saistībā ar strauji pieaugušajām EURIBOR likmēm cilvēkiem izmaksā bankas. Zinu, ka daudziem šķiet, – maksātājs ir valsts, jo nauda kontā taču ienāk no Valsts ieņēmumu dienesta (VID). Tomēr visu atbalsta maksājumu samaksā bankas – šī gada pirmajā ceturksnī kopumā bankas valstij šim mērķim pārskaitīja 24 miljonus eiro, līdzīga summa tika pārskaitīta arī par otro ceturksni, bet visa šī gada laikā tie būs gandrīz 100 miljoni eiro. Par nodevas ieceri un administrēšanu nozarei bija smagas diskusijas ar politiķiem, kas galu galā noslēdzās ar to, ka metodiku, kas skaidro visus ar atbalstu kredītņēmējiem saistītos jautājumus, izstrādāja Finanšu nozares asociācija sadarbībā ar VID. Pabalstu aprēķināšana un izmaksa ir publiskā sektora (valsts un pašvaldību) funkcija, taču šajā gadījumā to bija jāuzņemas finanšu nozarei, algojot šim mērķim darbiniekus un strādājot pie izmaksu metodoloģijas. Un atbalsta maksājumi skar visai lielu cilvēku skaitu – hipotekāro kredītu skaits Latvijā pārsniedz 120 tūkstošus, un teju 98% no tiem kvalificējas kritērijiem atbalsta saņemšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu pakalpojumu dokumenti jāsaprot ne tikai juristiem

Aija Brikše, Latvijas Bankas Finanšu pratības daļas vadītāja, 13.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šovasar Latviju satricināja vētra un stipras lietusgāzes, un to radītie postījumi bija mērāmi miljonos eiro. Sekoja turbulence un spriedze apdrošinātāju un to klientu attiecībās, apdrošinātājiem sākotnēji diskutējot par līguma nosacījumu definīcijām un negribīgi sedzot klientu īpašumam nodarīto kaitējumu.

Situācijā nācās iejaukties gan valdībai, gan Latvijas Bankai, neapmierinātību ar situāciju pauda arī Valsts prezidents. Lai gan apdrošinātāji operatīvi pārskatīja savu attieksmi un lielā daļā apdrošināšanas gadījumu panākts kompromiss, tomēr mieles pēc šīs situācijas palikušas. No kļūdām parasti gūstam mācību, tāpēc vienu no aspektiem, par ko līdz šim diskutēts mazāk, vēlētos izcelt īpaši – finanšu pakalpojumu dokumentu un piedāvājumu juridiski sarežģītā valoda. Krīzes situācijā top skaidrs, ka līguma nosacījumi ir ļoti būtiski noregulējuma panākšanai, tāpēc šiem dokumentiem jākļūst cilvēcīgākiem, saprotamākiem un salīdzināmiem.

Šajā laikā daudz runāts, cik lielā mērā iedzīvotāji izprot, kādus sava īpašuma riskus ir apdrošinājuši, kur izvēlējušies ietaupīt, un kāpēc, sastopoties ar apdrošināšanas gadījumu, piedzīvo vilšanos. Vēlme ietaupīt un izvēlēties izdevīgāko piedāvājumu ir izprotama un cilvēciska rīcība. Saņemot piedāvājumu no dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, tas tiek salīdzināts lielās līnijās, nepievēršot uzmanību detaļām. Diemžēl tieši šīs nianses var izrādīties izšķirošas, iestājoties apdrošināšanas gadījumam. Protams, sabiedrībai kopumā vajadzētu daudz rūpīgāk pievērst uzmanību finanšu pakalpojumu dokumentiem un dažādu līgumu nosacījumiem, bet šoreiz ne par to. Lai iedzīvotāji un finanšu pakalpojumu sniedzēji saprastos labāk, ir jāmazina barjeras. Pretējā gadījumā veidojas "sabojātie telefoni", kad viena līgumslēdzēja puse gaida kaut ko citu, nekā otra puse piedāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komercbanku izsniegto kredītu apjoms šī gada pirmajā ceturksnī pārsniedza 15 miljardus eiro, kas ir par 6% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, liecina Finanšu nozares asociācijas dati*.

No šīs summas nepilni 9 miljardi eiro ir uzņēmumiem izsniegtie kredīti un 6 miljardi eiro – privātpersonām izsniegtie kredīti.

Lielāko kreditēšanas pieaugumu veicināja tieši uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms, kas šī gada pirmajos trīs mēnešos bija par 7,4% lielāks, nekā attiecīgajā periodā pērn. Savukārt privātpersonām izsniegto kredītu apjoms audzis par 3,5%.

“Redzam, ka kreditēšanas pieauguma tempi šobrīd atspoguļo iedzīvotāju un uzņēmumu noskaņojumu un pārliecību par rītdienu. Iedzīvotāji šajos ekonomiskajos apstākļos, kad būtiski pieaug kopējā dzīves dārdzība, ir daudz piesardzīgāki vai teju pat nobijušies uzņemties ilgtermiņa saistības, ja salīdzina, teiksim, ar kaimiņvalstīm. Arī uzņēmumi, lai arī kreditējas aktīvāk nekā pērn, tomēr neraujas pēc kredītiem, un šāds pieprasījuma pieaugums vērtējams drīzāk kā mērens. Jāatzīmē, komercbanku riska apetīte noteikti ir lielāka,” norāda Sanita Bajāre, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ik mēnesi cilvēki zaudē miljonu – atdod PIN kodu un paši nosūta karti vai naudu krāpniekiem

Armands Onzuls, Finanšu nozares asociācijas padomnieks, 29.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu krāpniecība – tā ir kā nebeidzama realitātes šova sezona, kur krāpnieki vienmēr cenšas izgudrot jaunus sižetus, bet mēs visi esam piespiedu skatītāji. Finanšu krāpnieki ar Latvijas cilvēkiem var būt ļoti apmierināti – te var atrast tik atsaucīgus ļaudis, kuri labprātīgi nodod krāpniekiem visus piekļuves kodus saviem kontiem, pa pastu atsūta maksājumu karti vai pat nodod zagļiem skaidru naudu.

Neskatoties uz daudzveidīgiem un nemitīgiem brīdinājumiem, cilvēki krāpnieku rokās nodod aizvien lielākas summas. Finanšu nozares asociācijas apkopotā statistika liecina, ka neraugoties uz būtiskajām investīcijām finanšu nozarē krāpšanu identificēšanai un apturēšanai (ieskatam – 2021. gadā finanšu sektors spēja identificēt un apturēt apmēram trešo daļu no visiem krāpniecības gadījumiem, bet 2023. gadā bankas spēja novērst jau pusi no visiem krāpšanas mēģinājumiem), joprojām ik mēnesi tiek izkrāpts aptuveni miljons eiro. Īpaši satraucoši ir dati par telefonkrāpniecību, kuras apmērs ir kļuvis teju nekontrolējams. Cilvēkiem jāatceras – bankas vai valsts iestādes jums nekad pa tālruni vai e-pastā neprasīs dalīties ar lietotāju numuru, personas kodu, paroli vai citu personisku informāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu ministrijas grozījumi UIN likumā ir pretrunā ar Satversmi

Tīna Lūse, Fintech Latvija Asociācijas vadītāja, 09.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kreditēšanas pakalpojumu vidē vienmēr ir bijuši divi spēlētāji - banku segments un alternatīvo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji.

Neskatoties uz to, ka abu spēlētāju piedāvātie produkti savā būtībā ir ļoti līdzīgi, tomēr vēsturiski nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas Finanšu ministrijas pieejā vienmēr ir bijuši konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanas UIN regulējums ir piemērojams dažādi. Privilēģijas un atvieglojumi UIN maksājumiem, ko bauda bankas, nebanku sektoram nav pieejami. Tieši tāpēc, ka Latvijas likums paredz banku un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemērot atšķirīgas regulējuma normas, Fintech Latvija Asociācija noraida Finanšu ministrijas ierosinājumu "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā" ietvert grozījumus, kas paredz piemērot abām minētajām tirgus spēlētāju grupām vienādus noteikumus ārpuskārtas nodokļa nomaksā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu ministrijas grozījumi UIN likumā ir pretrunā ar Satversmi

Tīna Lūse, Fintech Latvija Asociācijas vadītāja, 10.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kreditēšanas pakalpojumu vidē vienmēr ir bijuši divi spēlētāji - banku segments un alternatīvo kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji. Neskatoties uz to, ka abu spēlētāju piedāvātie produkti savā būtībā ir ļoti līdzīgi, tomēr vēsturiski nebanku kreditēšanas sektors un komercbankas Finanšu ministrijas pieejā vienmēr ir bijuši konsekventi nodalīti kā nesalīdzināmi nodokļu maksātāji, kam pat pie līdzvērtīgu pakalpojumu sniegšanas UIN regulējums ir piemērojams dažādi.

Privilēģijas un atvieglojumi UIN maksājumiem, ko bauda bankas, nebanku sektoram nav pieejami. Tieši tāpēc, ka Latvijas likums paredz banku un nebanku patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem piemērot atšķirīgas regulējuma normas, Fintech Latvija Asociācija noraida Finanšu ministrijas ierosinājumu “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” ietvert grozījumus, kas paredz piemērot abām minētajām tirgus spēlētāju grupām vienādus noteikumus ārpuskārtas nodokļa nomaksā.

Iniciatīva grozīt “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu” ir radusies tādēļ, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ar mērķi mazināt inflāciju eiro zonā pacēla EURIBOR likmes, kas sastāda kopējās kredīta procentu likmes mainīgo daļu. Rezultātā banku klientiem būtiski palielinājās procentu maksājumi visos aizdevumu veidos. Komercbankas no EURIBOR likmes kāpuma 2022. gadā guvušas netipiski lielu peļņu. Ieraugot šajā situācijā gan riskus patērētājiem, gan iespējas valsts budžeta papildināšanai, Finanšu ministrija (FM) nāca klājā ar grozījumiem UIN likumā, kas paredz nodokļa piemērošanu visiem patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp arī nebanku sektoram.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Par nedēļu pārceļ "virspeļņas nodokļa" likumprojekta apspriešanu ar FNA

LETA, 05.09.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Finanšu nozares asociācijas (FNA) aicinājumu Finanšu ministrija (FM) pārcēlusi "Solidaritātes iemaksas likuma" likumprojekta apspriešanu ar nozari par vienu nedēļu jeb uz 12.septembri, pavēstīja FM pārstāvji.

FM šobrīd norit darbs pie iespējamā banku solidaritātes iemaksu modeļa, ar mērķi rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai nacionālās drošības palielinātu risku apstākļos.

Plānots, ka solidaritātes iemaksu modelis, kas līdz šim medijos izskanējis kā banku virspeļņas nodoklis, attiektos uz periodu no 2025.gada līdz 2027.gadam.

Jau ziņots, ka FNA aicināja FM pārcelt "Solidaritātes iemaksas likuma" likumprojekta apspriešanu par vienu nedēļu, lai izvērtētu tiesību akta projekta ietekmi uz visu finanšu nozari.

FNA pārstāvji norāda, ka likumprojekta un tiesību akta projekta anotāciju par ilgi apspriesto virspeļņas nodokli bankām asociācija saņēma trešdien, 4.septembrī, taču tuvākā apspriešana ir paredzēta piektdien, 6.septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kredītu “atlaides” negatīvās sekas – kāpēc bankas nedrīkst klusēt?

Edgars Pastars, Finanšu nozares asociācijas vecākais padomnieks juridiskajos jautājumos, zvērināts advokāts, 24.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputātu iecerētā “atlaižu” piešķiršana hipotekāro kredītu ņēmējiem nesasniegs iecerēto mērķi, bet radīs negatīvas sekas.

Finanšu nozares asociācija (Asociācija) atkārtoti aicina parlamentu izmantot tās atbalsta iespējas, ko sniedz šī brīža nodokļu režīms, neradot jaunu, neloģisku, neproporcionālu birokrātiskā sloga radošu nodevu. Bankas šajā situācijā primāri aizstāv nevis savas, bet kredītņēmēju intereses, jo tieši kredītņēmēji nākotnē saskarsies ar šīs “atlaides” negatīvajām sekām, it īpaši jau minēto birokrātisko procesu, lai to izmantotu.

Problēmas ir dažiem, tās nav sistēmiskas un tiek risinātas

Atsevišķu politiķu virzīto likumprojektu “Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā”, kas paredz ieviest jauna veida nodevu bankām, un iegūtos līdzekļus novirzīt “atlaides” segšanai hipotekāro kredītu ņēmējiem, pavada pārmetumi bankām plašā amplitūdā. Sākot ar to, ka bankām savā starpā nav konkurences, līdz tam, ka bankas pašas neko nedarot kredītņēmēju atbalstam. Tas neatbilst patiesībai. Asociācija ir vairākkārt norādījusi uz patieso ainu kredītmaksājumu statistikā, pamatojot to ar banku rīcībā esošajiem datiem. Piemēram, to, ka pēdējo trīs mēnešu laikā no 3476 izskatītajiem iedzīvotāju iesniegumiem komercbankām par ikmēneša kredīta maksājumu vai likmju pārskatīšanu, reālas maksātspējas grūtības fiksētas vien 57 gadījumos. Nedz arī tas, ka pēdējo trīs mēnešu laikā 2 082 mājsaimniecībām ir samazināta bankas procentu likme, 54 gadījumos veikta pamatsummas atlikšana, 51 gadījumā pagarināts kredīta atmaksas termiņš, bet 10 gadījumos nofiksēta procentu likme (šāda iespēja vairāk tika izmantota gada sākumā). Vienlaikus šajā laikā hipotekārās kreditēšanas apjomi nav būtiski sarukuši, dažos mēnešos (piemēram, 2023.gada jūnijā) tie pat bijuši līdzvērtīgi vai lielāki nekā pirms Eiropas Centrālās bankas (ECB) sāka celt procentu likmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Militārās nozares finansēšana – bankas gatavas, bet ko darīt uzņēmumiem?

Ģirts Glāzers, Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs (banka Citadele), 25.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares asociācija (FNA) ir sagatavojusi ieteikumus militārās un aizsardzības nozares uzņēmumiem, lai palīdzētu uzsākt sadarbību ar bankām. FNA sagatavotais informatīvais materiāls skaidro banku sadarbības nosacījumus un sniedz padomus, lai vienkāršotu un atvieglotu iespējas iegūt finansējumu uzņēmējdarbībai.

Apzinoties, ka valsts drošība ir eksistenciāls jautājums gan Latvijai, gan Baltijas valstīm un Eiropai kopumā, Latvijas komercbankas ir apņēmušās intensīvāk finansēt militārās un nozares uzņēmumus un veicināt to izaugsmi. Lai to panāktu, FNA ir uzsākusi sadarbību gan aizsardzības ar Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federāciju, gan Aizsardzības ministriju, taču vienlaikus kā nozare aicina uzņēmumus aktīvi vērsties pie bankām, lai izvērtētu finansējuma saņemšanas iespējas.

Latvijā šobrīd darbojas vairāk nekā desmit komercbankas, – katrai no tām var būt atšķirīgi nosacījumi finansējuma piešķiršanai, tādēļ, lai iegūtu labākās un atbilstošākās finansējuma iespējas, uzņēmumam būtu jāvēršas pie vairākām bankām. Pirms pieteikuma iesniegšanas, ir vērts sazināties ar kādu no bankas pārstāvjiem, lai precizētu sadarbības iespējas. Kā jau jebkurām nozarēm, attīstot sadarbību ar finanšu iestādēm, arī militārajā un aizsardzības nozarē novērojams, ka sadarbības mehānismi kļūst aizvien saprotamāki un attīstības perspektīva – saredzamāka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Nepārdomāti strauja akcīzes celšana ir tiešs atbalsts Lukašenko režīmam

Db.lv, 24.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tabakas un nikotīna izstrādājumu ražotājus un tirgotājus pārstāvošās organizācijas – Bezdūmu nozares asociācija, Tradicionālo un bezdūmu tabakas izstrādājumu apvienība un Latvijas Tirgotāju asociācija kategoriski iebilst pret finanšu ministra Arvila Ašeradena pēkšņo un nepārdomāto piedāvājumu trīskāršot akcīzes nodokļa pieaugumu dažādiem tabakas un nikotīna izstrādājumiem 2024. gadā.

Nozares pārstāvji norāda, ka tik strauja akcīzes nodokļa paaugstināšana sagraus līdzšinējo progresu nelegālās tirdzniecības apkarošanā un radīs dramatisku kontrabandas un nelegālās tirdzniecības pieaugumu, no kā iegūs Baltkrievijas valdošais režīms.

Organizāciju pārstāvji uzsver, ka šis risinājums ievērojami cels legālo tabakas un nikotīna produktu cenas, daudzkāršos tabakas kontrabandas apjomus un tādējādi “baros” Baltkrievijas režīmu, kas ir galvenā nelegālo produktu izcelsmes valsts, kā arī realitātē var samazināt akcīzes nodokļa ieņēmumus par vismaz 25 miljoniem EUR.

Asociācijas norāda, ka jau kopš gada sākuma, intensīvi sadarbojoties ar Finanšu ministriju, tika rasts un valdībā apstiprināts optimāls un ilgtspējīgs risinājums tabakas izstrādājumu akcīzes nodokļa palielinājumam vidējā termiņā (par 5% gadā), kas nodrošinātu valsts budžeta ieņēmumu pieaugumu un vienlaikus nesekmētu tabakas un nikotīna izstrādājumu nelegālo tirdzniecību un kontrabandu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā rāda 2024.gada kreditēšanas indekss, vidējās darba algas pieaugums pērn ir veicinājis Latvijas iedzīvotāju spēju aizņemties, tomēr augstās bāzes likmes un pieaugošie tēriņi daudziem likuši būt piesardzīgiem, informē Finanšu nozares asociācija.

Visbiežāk jaunu mājokli ar kredīta palīdzību iegādājas 31-35 gadus veci Latvijas iedzīvotāji, kuru mājsaimniecības kopējie ienākumi pārsniedz 2500 eiro mēnesī. Viņi aizņemas vidēji 90 000 eiro, kas ir par 5% vairāk nekā 2022.gadā.

Vērtējot mājokļu cenu pieaugumu pērn, vidējās kredīta summas jauno mājokļu segmentā ir augušas par aptuveni 13%, sasniedzot 120 000 eiro. Tomēr 2023.gadā izvēle par 3% biežāk kritusi uz mājokļiem otrreizējā tirgū, kuru cenas mazāk ietekmēja būvmateriālu cenu kāpums.

No jauna izsniegto kredītu apjoms pērn samazinājies par aptuveni 15%. Joprojām dominē pieprasījums pēc kredītiem Rīgā un Pierīgā. Aptuveni 76% no izsniegtajiem mājokļu kredītiem ir galvaspilsētā un tās tuvējā apkārtnē, savukārt pārējie 24% ir Latvijas reģionos un reģionālajās pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Galīgajam lasījumam virza izmaiņas hipotekārās pārkreditēšanās vienkāršošanai

LETA, 13.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien otrajam un galīgajam lasījumam atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotos grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Apdrošināšanas līguma likumā un Kredītiestāžu likumā, kuru mērķis ir vienkāršot hipotekāro pārkreditēšanos starp bankām.

Likumprojektiem noteikta steidzamība, lai tos varētu pieņemt divos lasījumos.

Deputāte Linda Liepiņa uz komisijas sēdi bija iesniegusi priekšlikumu no Patērētāju tiesību aizsardzības likuma pilnībā svītrot pantu par patērētāju kreditēšanas reklāmas ierobežojumiem.

Liepiņa skaidroja, ka, virzot likumprojektu 2018.gadā, nebija paredzēts ierobežot reklāmu. To var lasīt sākotnējā likumprojekta anotācijā, tāpat netika vērtēta aizlieguma ietekme. Priekšlikums aizliegt kreditēšanas reklāmu toreiz parādījies tikai pirms trešā lasījuma, iespējams, lai samazinātu kredītu devēju - banku un nebanku sašutumu par procentu likmju griestiem un citiem ierobežojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīciju un uzņēmējdarbības vide Latvijā apdraudēta sodāmības pārbaužu neesamības dēļ

Monta Ieleja, ABSL Latvia (Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācijas) izpilddirektore, 11.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisko biznesa pakalpojumu nozares asociācija Latvijā (ABSL Latvia), pārstāvot ārvalstu eksportējošo biznesa pakalpojumu uzņēmumus, rosinājusi Aizsardzības ministriju, Ekonomikas ministriju un Iekšlietu ministriju rast iespēju Latvijas tiesību aktos iekļaut tiesības darba devējam veikt potenciālo un esošo darbinieku sodāmības pārbaudi attiecībā uz tiem nodarbinātajiem, kuru ikdienas pienākumi paredz paplašinātu pieeju būtiskajai uzņēmuma IT infrastruktūrai.

Ņemot vērā, ka mūsdienās IT risinājumi kalpo kā būtiska visu biznesa nozaru sastāvdaļa, kā arī to, ka IT nozare ir viena no augošākajām un eksportspējīgākajām Latvijas nozarēm, ABSL Latvia vērš uzmanību, ka pašlaik ir izveidojusies situācija, kur Latvijā pārstāvētās biznesa organizācijas sniedz pieeju kritiskajām IT sistēmām nepārbaudītiem darba ņēmējiem, uzņemoties nesamērīgu drošības un finansiālo zaudējumu risku. Tas pieļauj situācijas, ka darba devējam un Latvijas valstij nelojāli darba ņēmēji ar ļaunprātīgiem nolūkiem var radīt būtisku kaitējumu lieliem starptautiskiem uzņēmumiem.

Šāds kaitējums var izpausties kā uzņēmuma darbības pārrāvums, kas var skart Latvijas iedzīvotājiem būtiskus pakalpojumus un tādējādi negatīvi ietekmēt gan ikdienas pakalpojumu saņemšanu Latvijas iedzīvotājiem, gan radīt daudz nopietnākas sekas – situācijas, kad komercnoslēpumi, informācija par uzņēmumiem un veselām nozarēm un to kritisko infrastruktūru nonāk trešo personu, tostarp Latvijai nedraudzīgu valstu pārstāvju rokās, lai vēlāk tiktu izmantota kā uzbrukuma vektors. Šādā gadījumā būtiski ciestu visas Latvijas kā finanšu tehnoloģiju centra reputācija investoru acīs, radot būtisku kaitējumu valsts ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Risinājumi pensijas sistēmas uzlabošanai: vai pietiekami un tālredzīgi?

Atis Krūmiņš, Luminor Aktīvu pārvaldīšanas un pensiju daļas vadītājs Baltijā, 01.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stabila, pārskatāma un ienesīga pensiju sistēma ir ļoti būtiska, lai iedzīvotājus motivētu ieguldīt finansiāli nodrošinātās vecumdienās. Pārdomāta sistēma rada pārliecību, ka pēc darba attiecību izbeigšanas un došanās pelnītā atpūtā iedzīvotājs varēs apmierināt savas pamatvajadzības.

Pietiekami ienākumi pensijas laikā atvieglo slogu arī ģimenes locekļiem un sabiedrībai kopumā, radot drošību, ka vecākie sabiedrības locekļi nekļūs finansiāli atkarīgi no valsts sociālās palīdzības vai ģimenes atbalsta, varēs baudīt vecumdienas, arī ceļojot un atpūšoties. Šobrīd ir ierosināti priekšlikumi sistēmas uzlabošanai, ļaujot pārnest 2. līmeņa pensiju uz 1. līmeni, bet cik pietiekami un tālredzīgi tie ir pašreizējā situācijā?

Jābūt sazobē ar ekonomikas tendencēm

Kopumā pensiju sistēma Latvijā ir labi izveidota un liberāla. Iedzīvotājiem ir pieejami gan aktīvi, gan pasīvi pārvaldīti pensiju plāni ar dažādām ieguldījumu stratēģijām, savukārt pensiju pārvaldniekiem ir plašas iespējas izvēlēties, kur līdzekļus ieguldīt. Tomēr pensiju sistēma nav akmenī kalta – gluži pretēji, tai jābūt ciešā sazobē ar ekonomikas un demogrāfijas tendencēm, tādēļ regulāra tās izvērtēšana un pārskatīšana ir ļoti būtiska. Mēs, uzņēmumi, kas iesaistīti pensiju sistēmas nodrošināšanā, labprāt aktīvi līdzdarbojamies tās uzlabošanā un to vēlamies darīt arī nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Blokķēdes attīstības asociācija (LBAA) noslēgusi sadarbības līgumu ar AS Magnetiq Bank, kas kļuvusi par organizācijas oficiālo banku sektora partneri. Šī ir pirmā šāda veida vienošanās, ko blokķēdes nozari pārstāvošā organizācija noslēgusi ar kādu no Latvijas komercbankām.

Sadarbības rezultātā Latvijas kriptoaktīvu un finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem būs iespējams saņemt konsultācijas un atbalsta pakalpojumus. Gan LBAA biedriem, gan citiem interesentiem būs pieejamas bankas ekspertu konsultācijas par finanšu tehnoloģiju un kriptoaktīvu pārvaldību. AS Magnetiq Bank piedāvā bankas infrastruktūru un tehnisko atbalstu, kas ļaus uzņēmumiem pieslēgt dažādus maksājumu risinājumus. Abu pušu vienošanās noslēgta uz vienu gadu.

"Šī sadarbība ar LBAA ir nozīmīgs solis pretim mūsu mērķim veicināt inovācijas Latvijas finanšu sektorā. Esam lepni kļūt par pirmo komercbanku Latvijā, kas sadarbojas ar blokķēdes nozari pārstāvošu organizāciju, un esam pārliecināti, ka kopīgās pūles veicinās jaunu, efektīvu finanšu risinājumu attīstību”, skaidro Antons Kononovs, AS Magnetiq Bank valdes priekšsēdētāja p.i..

Komentāri

Pievienot komentāru