Farmaceitiskās aprūpes un zāļu apgādes nozares pārstāvji uzsver, ka Veselības ministrijas (VM) un veselības ministra Hosama Abu Meri īstenotās zāļu tirgus reformas pašreizējās sekas ir nevis ieguvums pacientiem, tostarp zāļu cenu samazinājums, bet gan haoss ar pāreju uz jauno sistēmu, ražotāju cenu pieaugums un neskaidrība par nākotni, tostarp visu iedzīvotājiem nepieciešamo medikamentu pieejamību kā tādu jebkurā Latvijas reģionā.

No šā gada 1. janvāra spēkā stājušies grozījumi vairākos normatīvajos aktos, kas nosaka principus zāļu cenu veidošanai un pieejamībai Latvijas pacientiem. Vienlaikus līdz pat decembra pēdējām darba dienām VM un tās padotības iestādes nebija nodrošinājušas visu nepieciešamo, lai aptiekas un citi tirgus dalībnieki varētu savlaicīgi un bez pārrāvumiem to darbībā nodrošināt pāreju uz jauno modeli un sistēmu. Reformas politiskais uzstādījums bija pazemināt recepšu medikamentu cenas, taču janvāra pirmās dienas jau skaidri parāda, ka realitātē Veselības ministrija ministra Hosama Abu Meri vadībā būs panākusi pretēju efektu, jo daudzas zāles šīs reformas dēļ iedzīvotājiem izmaksās dārgāk, piektdien preses konferencē norādīja aptieku un zāļu apgādes uzņēmumu pārstāvji.

Latvijas farmācijas tirgū, līdzīgi kā citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, zāļu vairumtirdzniecība jeb zāļu apgāde ir stingri regulēts process, kas paredz līdzvērtīgas zāļu iepirkuma iespējas visām ārstniecības iestādēm un nodrošina spēcīgu konkurenci tirgū, kas atsaucas gan fiziskā zāļu pieejamībā, gan arī konkurētspējīgās zāļu cenās.

Tāpēc Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētāja Normunda Staņēviča idejas veidot jaunu lielo slimnīcu kontrolētu struktūru, kas lielajām valsts slimnīcām nodrošinātu zāļu iepirkumus no ražotājiem, radīs konkurences kropļojumus zāļu tirgū, monopolizācijas riskus, vēl lielāku ražotāju ietekmi tirgū un draud ar augstākām cenām visiem citiem pacientiem un arī citām ārstniecības iestādēm, uzskata Latvijas Nacionālās zāļu apgādes asociācija (LNZAA).

Veselības ministrija(VM) jau uzskatāmi demonstrējusi savu nekompetenci zāļu iepirkumos, pašiem no ražotājiem iepērkot COVID vakcīnas uz valstij neizdevīgu līgumu pamata, vakcīnas turpinot iegādāties pat šogad, tās uzreiz pēc nopirkšanas norakstot zaudējumos vairāku desmitu miljonu vērtībā.

Nelielas, bet būtiskas nianses, kas mazina nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Latvijas valsts, iespējams, nesaņem vismaz 30 miljonus eiro no starptautiskajiem zāļu ražotājiem, kuri Latvijā ir atvēruši savas pārstāvniecības, nevis meitasuzņēmumus vai filiāles. Rīcība ir likumīga, bet šāda biznesa ētika liek uzdot jautājumus, kas vēl tiek darīts, Latviju uztverot vien kā noieta tirgu precei. Mazliet vairāk nekā piektdaļa (136 miljoni eiro) Latvijas zāļu tirgus (apjoms 520 miljoni eiro) tiek apgrozīta ārvalstu uzņēmumos, kas maksā nodokļus, vēl 27 miljoni eiro ir vietējo ražotāju pienesums tirgum, bet pārējo Latvijā piegādā ārvalstu ražotāju pārstāvniecības un filiāles, kas šeit neuzrāda ne peļņu, ne apgrozījumu, liecina Lursoft dati par 2023. gadu un Zāļu valsts aģentūras tirgus apjoma novērtējums. Tomēr filiāles uzrāda nelielu nomaksāto nodokļu apjomu.

Šā gada janvārī zāļu ražotāji un to pārstāvji j zāļu cenu pieaugumu deklarējuši 248 zālēm, liecina Zāļu valsts aģentūras (ZVA) apkopotie dati.

Cenu pieaugums veikts 160 recepšu zālēm un 88 bezrecepšu medikamentiem. Janvārī ražotāju cenu pieaugums bijis robežās no 0,13% līdz pat 150,7%.Kā liecina ZVA dati, tad šā gada janvārī zāļu ražotāji un to pārstāvji Latvijā cenu pieaugumu veikuši vairāk zālēm nekā gadu iepriekš - 2024. gada janvārī cenas tika celtas 181 zālēm, bet decembrī – 85 medikamentiem.

Kopumā 2024.gada laikā saskaņā ar ZVA apkopoto informāciju ražotāji cenas bija cēluši vairāk nekā 800 medikamentiem.

Kā ziņots, no 2025.gada 1.janvāra ir stājusies spēkā zāļu cenu reforma, kas nosaka, ka ražotāji recepšu zāļu cenu varēs mainīt reizi gadā, bet nav noteikti cenu griesti. Attiecībā uz ražotāju iespējām celt recepšu zāļu cenas kā vienīgais nosacījums noteikts, ka ražotāja cena Latvijā nevar būt augstāka kā Lietuvā vai Igaunijā. Attiecīgi ražotāji reizi gadā joprojām var deklarēt cenu izmaiņas bez noteiktiem griestiem, ja tās veic visās Baltijas valstīs.

Šā gada oktobrī ārvalstu zāļu ražotāji cenu pieaugumu deklarējuši 53 medikamentiem, liecina Zāļu valsts aģentūras (ZVA) apkopotie dati.

Tikmēr cenas samazinājums deklarēts vien 16 zālēm. Cenu pieaugums šiem medikamentiem svārstās no 1,04% līdz pat 91,76%. 53 dažādu zāļu cenu pieaugumu oktobrī deklarējuši tieši dažādu ārvalstu ražotāju zīmolu reģistrācijas apliecību turētāji no Čehijas, Polijas, Vācijas, Nīderlandes, Īrijas, Ungārijas, piemēram, “Teva”, “Ratiopharm”, “Novartis”, “Polpharma”, “Egis”, “GlaxoSmithKline” u.c.

Oktobrī cenu samazinājums tika deklarēts 16 recepšu medikamentiem, kamēr cenu pieaugums 38 gadījumos deklarēts bezrecepšu zālēm un 15 recepšu zālēm.

Salīdzinot ar pagājušā gada oktobri ražotāju cenas šogad oktobrī celtas teju divkārt vairāk medikamentiem – pērn oktobrī to skaits bija 32, bet samazinājums pirms gada oktobrī bija deklarēts pat 40 medikamentiem. Savukārt šā gada septembrī cenas pieaugumu ražotāji bija deklarējuši 23 medikamentiem, augustā - 68 , jūlijā - 54, jūnijā - 51 , maijā – 23, aprīlī – 106, martā – 112, februārī – 57, janvārī - 318. Tātad kopš šā gada sākuma ražotāji cenu pieaugumu deklarējuši jau 865 zālēm.

2024.gada decembrī zāļu ražotāju cenu pieaugumu deklarējuši 85 medikamentiem, bet gada laikā jau 803 medikamentiem, liecina Zāļu valsts aģentūras (ZVA) apkopotie dati.

54 no medikamentiem, kam decembrī ražotāji cēluši cenu, ir recepšu medikamenti, bet pārējie bezrecepšu. Kā norāda ZVA, tad par iemeslu cenu pieaugumam zāļu reģistrācijas apliecību īpašnieki galvenokārt minējuši ražošanas un loģistikas izmaksu pieaugumu.

Kā ziņots, no 2025.gada 1.janvāra stājusies spēkā ir zāļu cenu reforma, kas bijusi vērsta uz izmaksu samazināšanu aptiekās un vairumtirgotājiem, bet ražotājiem nav noteikti cenu griesti – vienīgais nosacījums, ka ražotāja noteiktā cena nevar būt Latvijā augstāka nekā Lietuvā vai Igaunijā. Attiecīgi ražotāji joprojām var deklarēt cenu izmaiņas bez noteiktiem griestiem, ja tās veic visās Baltijas valstīs.

No 2025. gada 1. janvāra stājušās spēkā izmaiņas normatīvajos aktos, kas ievērojami maina līdzšinējo kārtību zāļu apgādē un farmaceitisko pakalpojumu nodrošināšanā Latvijas pacientiem. Veselības ministrijas (VM) steigā un neņemot vērā nozares iebildumus un identificētos riskus virzītās reformas deklarētais mērķis bija samazināt recepšu medikamentu cenas.

Tomēr janvāra pirmo dienu realitāte parāda pretēju ainu – virkne neatrisinātu jautājumu un radīts haoss farmaceitu darbā, ražotāju cenu pieaugums, neskaidrība par medikamentu ilgtermiņa pieejamību, kā arī līdz šim lētākie recepšu medikamenti, kas skaitliski veido lielāko daļu pacientu ikdienas aprūpē, iedzīvotājiem ir kļuvuši dārgāki un rada pacientu neizpratni. Lai skaidrotu reformas ieviešanā identificētos sarežģījumus un iepazīstinātu ar aktuālo situāciju aptiekās un zāļu apgādes nepārtrauktībā, plašsaziņas līdzekļi aicināti apmeklēt preses konferenci, kas notiks šā gada 3. janvārī plkst. 10.00 Brīvības ielā 68.

Tajā piedalīsies Latvijas Nacionālās Zāļu apgādes uzņēmumu asociācijas valdes loceklis Jānis Lībķens, Aptieku biedrības valdes priekšsēdētāja Agnese Ritene, SIA “Latvijas aptieka” valdes priekšsēdētājs Alvis Ērglis.

Grindex ir viens no vadošajiem farmācijas nozares uzņēmumiem Baltijas valstīs, kas izceļas ar augstas kvalitātes medikamentu ražošanu un pastāvīgajiem jauninājumiem farmaceitisko produktu izstrādē. Uzņēmums ar vairāk nekā 78 gadu pieredzi ir kļuvis par uzticamu partneri ne tikai Baltijas reģionā, bet arī starptautiskajā tirgū, nodrošinot drošus un efektīvus medikamentus plašam veselības problēmu spektram.

Grindex – uzticams farmācijas līderis

Grindex specializējas oriģinālo medikamentu un aktīvo farmaceitisko vielu izstrādē un ražošanā. Uzņēmums ir kļuvis par farmaceitiskās inovācijas simbolu, pateicoties tā augstajiem standartiem, pētniecībai un nepārtrauktajai attīstībai.

Grindex pamatvērtības un kvalitātes standarti:

• Inovatīva pieeja – Grindex iegulda resursus pētniecībā un attīstībā, lai radītu efektīvākus un pieejamākus medikamentus;

• Starptautiska kvalitātes kontrole – uzņēmums nodrošina, ka visi produkti tiek ražoti saskaņā ar starptautiskiem standartiem, garantējot to drošumu un efektivitāti;

• Sociālā atbildība – Grindex mērķis ir padarīt medikamentus pieejamus ikvienam, piedāvājot efektīvas alternatīvas dārgākiem produktiem;

Izmaiņas darbaspēka nodokļos, ierobežojumi tabakas izstrādājumu iegādei, jauns modelis recepšu zāļu cenu veidošanai - šīs un vēl citas izmaiņas ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu no 2025.gada, informē Valsts kanceleja.

Nodokļu izmaiņas

• No 2025.gada 1.janvāra darba ņēmējiem noteikta viena neapliekamā minimuma likme - 510 eiro. Tāpat vienkāršota iedzīvotāju ienākuma nodokļa sistēma, turpmāk piemērojot divas nodokļa likmes. Algām līdz 8775 eiro mēnesī nodokļa likme no 1.janvāra ir 25,5%, savukārt algām virs 8775 eiro mēnesī nodokļa likme ir 33%.

Aprēķināt savas gaidāmās neto algas apmēru par 2025.gada janvāri var, izmantojot algas kalkulatora rīku.

• Ienākumu daļai virs 200 000 eiro gadā, tajā skaitā atalgojumam, dividendēm, kapitāla pieaugumam un ienākumiem no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, būs papildu iedzīvotāju ienākuma nodoklis - 3% apmērā.

• No 2025.gada tiks palielinātas akcīzes nodokļa likmes degvielai, kā arī degvielai, dabasgāzei un naftas gāzēm, ko izmanto kā kurināmo. Tāpat no jaunā gada tiks piemērots akcīzes nodoklis bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu, sākot no 8 gramiem cukura uz 100 mililitriem. Straujāks akcīzes nodokļa likmes pieaugums gaidāms alkoholiskajiem dzērieniem, to starpproduktiem, kā arī tabakas izstrādājumiem un citiem smēķēšanai paredzētiem produktiem, piemēram, elektronisko cigarešu šķidrumam.

Pie pacientiem Baltijā nonāk jauns “Olpha” un starptautiskās kompānijas “Adalvo” radītais preparāts urīnceļu infekciju ārstēšanai

Baltijas valstu medikamentu tirgū nonācis Latvijas vadošā zāļu ražotāja “Olpha” un starptautiskās kompānijas “Adalvo” kopīgi izstrādātais antibakteriālais medikaments, ko lieto urīnceļu infekciju ārstēšanai.

Tas ir pirmais ģenēriskais preparāts, kas ienāk šajos tirgos, lai gan oriģinālā patenta termiņš beidzās jau 2007. gadā.

Jaunizstrādātais ģenētiskais medikaments ir uzticama pirmās izvēles antibiotika urīnceļu infekciju ārstēšana, jo tā drošuma profils ir labi pārbaudīts un blakusparādības ir minimālas.

“Olpha” ir veiksmīgi paplašinājusi savu produktu portfeli ģenērisko zāļu segmentā Eiropas tirgos. Divu gadu laikā Eiropas Savienības valstīs reģistrācijai ir iesniegti trīsdesmit astoņi jauni ģenēriskie produkti, un trīs zāles jau ir pieejamas pacientiem vairākās Eiropas valstīs.

Latvijas Zāļu ražotāju asociācija (LZR) brīdina, ka no 1. janvāra gaidāmā zāļu pieejamības reforma, kas Veselības ministrijas (VM) gaiteņos ir iecerēta kā uzlabojums, faktiski kļūs par būtisku izaicinājumu visai nozarei un arī pacientiem.

Reforma vissmagāk sitīs tieši vietējiem nozares uzņēmumiem, kamēr ārvalstu farmācijas kompānijām ietekmes sviras pieaugs un tādējādi būs vēl plašākas iespējas visas Baltijas līmenī diktēt medikamentu cenas.

"Jau šobrīd tikai 5% Latvijas zāļu tirgū veido vietējie ražotāji, bet 95% zāļu importējam no ārvalstu farmācijas kompānijām. Jaunā reforma draud sagraut šo trauslo līdzsvaru un vēl vairāk nostiprināt importu, jo vietējo uzņēmumu attīstībai un investīcijām pieejamie resursi tiks noplicināti un tādējādi tie tiks atstāti izdzīvošanas režīmā. Turklāt reforma koncentrējas tikai uz aptiekām un apgādi, nevis dārgo orģinālpreparātu ražotāju cenām. Ja turpināsim vājināt vietējo ražošanu, aptiekas un apgādes sistēmu, mēs ne tikai kļūsim par importa zāļu ķīlniekiem, bet arī radīsim jaunas problēmas visā mūsu veselības sistēmā, kas jau šobrīd cīnās par izdzīvošanu," uzsver LZR izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska.

Latvijas zāļu ražošanas uzņēmums AS “Olpha” turpina intensīvu darbu pie sava produktu portfeļa attīstības un eksporta paplašināšanas Eiropas Savienības (ES) valstīs.

Janvāra beigās uzņēmums iesniedza reģistrācijai Baltijas valstīs, Slovākijā, Polijā, Vācijā, Itālijā un Francijā jaunu patentbrīvo medikamentu 2. tipa diabēta ārstēšanai, savukārt Čehijā un Spānijā šis process tika sākts jau 2023. gada novembrī. Kopumā ES reģistrācijai iesniegti 38 jauni medikamenti dažādās terapeitiskajās grupās.

Tikmēr Baltijas valstu pacientiem jau kopš 2024.gada nogales ir pieejami trīs jauni "Olpha" medikamenti – viens kardioloģijā, viens onkoloģijā un vēl viens uroloģijā. Ar jaunajām zālēm “Olpha” cer sniegt arī savu plašāku ieguldījumu cilvēku mirstības novēršanā. Piemēram, sirds un asinsvadu slimības katru gadu izraisa aptuveni 17,9 miljonus nāves gadījumu visā pasaulē, kas veido apmēram 32% no visiem nāves gadījumiem, savukārt onkoloģiskās saslimšanas ik gadu izraisa aptuveni 10 miljonus nāves gadījumu, padarot to par otro biežāko nāves cēloni pasaulē.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas un arī pacientu paustā trauksme par situācijas pasliktināšanos Latvijā ar medikamentu pieejamību, īpaši bērniem un hroniskiem pacientiem, ir nopietns signāls mūsu veselības un farmaceitiskās aprūpes sistēmai un politikas veidotājiem. Nodrošināt cilvēkiem nepieciešamās zāles nav tikai veselības un dzīvības jautājums, tā ir arī valsts drošības prioritāte. Šī situācija prasa tūlītējus risinājumus, nevis gaidīšanu līdz nākamajam mēnesim vai vēlēšanām, solot, ka situācija uzlabosies un tiek kontrolēta.

Latvijas Zāļu ražotāju asociācijas ieskatā medikamentu pieejamību valstiskā līmenī var uzlabot, valsts līmenī īstenojot trīs stratēģiskās aktivitātes.

Jāveido valsts līmeņa drošības spilvens

Latvijā tikai 3,9% cilvēku savu veselības stāvokli vērtē kā ļoti labu. Tas nozīmē, ka kopējā iedzīvotāju veselība pasliktinās, vienlaicīgi radot papildu slogu jau tā pieticīgajam veselības aprūpes budžetam.

Daži varētu teikt, ka hronisku slimību gadījumā cilvēkiem pašiem būtu jāveido zāļu krājumi, lai sevi nodrošinātu “nebaltām dienām”, tomēr ne visiem ir šādas finansiālās iespējas. Turklāt recepšu medikamenti tiek izrakstīti konkrētam periodam, ierobežojot iespēju tos iegādāties ilgākam laikam. Efektīvākais un drošākais risinājums ir valstij veidot stratēģiskās medikamentu rezerves, kas nodrošinātu stabilitāti neparedzētās situācijās.

Gada laikā Veselības ministrija (VM) ir radījusi visus apstākļus tam, lai tiem cilvēkiem, kuri saskaras ar veselības problēmām, aptieka un farmaceits kļūtu gan par primāro, gan arī pēdējo atbalsta punktu.

Neatliekamajai palīdzībai naudu samazina, slimnīcām samaksu par pacientu ārstēšanu šogad vairs nenodrošinās un rindas pie speciālistiem un uz izmeklējumiem joprojām ir mēnešiem garas. Turklāt arī aptiekas un visu zāļu apgādes sistēmu no 1.janvāra sagaida ministrijas virzītas reformas, kas radīs jaunu haosu arī farmaceitiskās aprūpes jomā, brīdina “Latvijas aptieka”.

Tikai dažus gadus atpakaļ Latvija, līdzīgi kā visa pasaule, piedzīvoja globālo Covid-19 pandēmiju un skarbi izjuta tās sekas. Tās smagumu lielā mērā uz saviem pleciem iznesa privātās veselības un farmaceitiskās aprūpes nodrošinātāji – medikamentu apgādes uzņēmumi, aptiekas, medicīnas iestādes un laboratorijas.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien lielākoties kritās, investoriem izvērtējot ASV ekonomikas datu un tehnoloģiju uzņēmumu peļņas rādītājus, savukārt kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība pietuvojās tās rekordlīmenim.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi saruka, un samazinājās arī nozīmīgākie Eiropas biržu indeksi.

"Google" māteskompānijas "Alphabet" akcijas cena Volstrītā pieauga par gandrīz 3%, tomēr tehnoloģiju uzņēmuma AMD akcijas cena saruka par vairāk nekā 10% un zāļu ražotāja "Eli Lilly" akcijas cena samazinājās par vairāk nekā 6%.

"Microsoft" akcijas cena pieauga par 0,4%, bet "Facebook" māteskompānijas "Meta" akcijas cena pēc tirdzniecības sesijas beigām saruka par 1,2%.

ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājies par 2,8%, tādējādi reģistrēta vājāka izaugsme nekā iepriekšējos trīs mēnešos, liecina Savienoto Valstu Tirdzniecības ministrijas trešdien publiskotie dati.

Datos, zinātnē balstītie lēmumi valstu, nozaru un uzņēmumu līmenī būs izšķirošais faktors tautsaimniecības transformācijā atbilstoši Zaļā kursa jau esošajiem uzstādījumiem, vienlaikus arvien vairāk būs nepieciešamas zināšanas un zinātniskie pētījumi, kas ļaus pierādīt produktu, uzņēmumu un pat valstu zaļumu.

Tādi atzinumi skanēja Latvijas Mežu sertifikācijas padomes 9. starptautiskajā konferencē Dabas resursu izmantošanas zinātniskie, ekonomiskie un sociālie aspekti pašreizējā vides un ģeopolitiskajā kontekstā.

Zemkopības ministrs Armands Krauze savā uzrunā uzvēra, ka Latvijas iedzīvotāju labbūtībā būtiska ir visu trīs ekonomisko, sociālo un vides vajadzību līdzsvarota situācija. «To var panākt viedi un tālredzīgi, izmantojot Latvijas ģeogrāfiskā stāvokļa priekšrocības, zināšanas un cilvēkkapitālu, kā arī dabas bagātības, pret kurām jāattiecas ar pietāti,» uzsvēra A. Krauze. Viņaprāt, ir svarīgi veicināt augstas pievienotās vērtības produktu ražošanu Latvijā, pasaules tirgū piedāvājot kvalitatīvus produktus, kas ceļ gan ekonomiku, gan iedzīvotāju labklājību, vēl jo vairāk, ja Latvijā ir milzīgs bioekonomikas attīstības potenciāls. «Nedrīkst būt tā, ka Zaļais kurss prasa milzīgus ieguldījumus bez jebkādas ekonomiskās atdeves,» norādīja A. Krauze. Viņš uzsvēra, ka ilgtspējīga mežsaimniecība ir balstīta zinātnē un inovācijās, tā nodrošina darba vietas un ir iztikas avots daudzos Latvijas reģionos. Tieši tāpēc balstoties uz zinātniskiem pētījumiem un tehnoloģiju attīstību var tikt pārskatīti algoritmi un aprēķini saistībā ar klimata mērķu izpildi. «Lai veidotu ilgtspējīgu nākotni, mums visiem ir jāmeklē kompromisi starp ražošanu un dabas saglabāšanu, mūsu kopīgā atbildība ir veidot dzīvotspējīgu vidi, virzīt ekonomikas izaugsmi, kā arī labklājību nākamajām paaudzēm,» tā A. Krauze.

ASV prezidenta Donalda Trampa administrācija pirmdien paziņojusi par ASV nodomu otro reizi izstāties no Parīzes klimata nolīguma.

Tramps savā inaugurācijas runā arī paziņoja, ka tiks izsludināts ārkārtējais stāvoklis, kas ļaus krasi palielināt naftas un dabasgāzes ieguvi, radikāli novēršoties no Baidena administrācijas piekoptā kursa, kura mērķis bija mazināt klimata izmaiņas.

"Inflācijas krīzi izsauca masīvs pārtēriņš un enerģijas cenu eskalācija, un tāpēc es šodien arī izsludināšu nacionālo ārkārtējo situāciju. Mēs pumpēsim, mazulīt, pumpēsim!" pavēstīja jaunais prezidents.

"Mēs atkal kļūsim par bagātu nāciju, un to palīdzēs panākt šķidrais zelts zem mūsu kājām," viņš piebilda.

"Prezidents Tramps izstāsies no Parīzes klimata nolīguma," neilgi pēc Trampa stāšanās amatā pavēstīja Baltais nams, neminot konkrētu datumu. Lai izstātos no vienošanās, nepieciešams gads pēc oficiāla paziņojuma iesniegšanas ANO.

Foto: Freepik.com / cookie_studio

Mūsu ikdiena vairs nav iedomājami bez digitālo ierīču klātesamības. Tās tiek izmantotas ne tikai darba vajadzībām, bet arī mācībām, izklaidei un vēl citiem nolūkiem. Diemžēl ilgstoša atrašanās pie ekrāniem var izraisīt dažādas problēmas, tostarp sausās acs sindromu (SAS). Simptomus un sūdzības var palīdzēt novērst acu pilieni, tomēr neatsverama nozīme ir arī dzīvesveidam. Raksta turpinājumā optikas salona METROPOLE speciālisti dalās noderīgos ieteikumos, kā saglabāt redzes veselību un mazināt nepatīkamos SAS simptomus.

Sausas, apsārtušas un nogurušas acis: kas tādas izraisa?

Cilvēka acis aizsargā asaru plēvīte, kas veic vairākas funkcijas. Tā ne tikai mitrina acs virsmu, bet arī lauž starus un piegādā imūnās vielas. Dažādu ārējo faktoru ietekmē var tikt izjaukts šis līdzsvars. Visbiežāk SAS izraisa:

Draugiem Group uzņēmums Mapon, kas ir viens no Ziemeļeiropas vadošajiem autoparka pārvaldības risinājumu izstrādātājiem, paziņo par jaunu integrāciju ar Schmitz Cargobull, Eiropas vadošo puspiekabju un treileru ražotāju.

Šī stratēģiskā sadarbība nodrošinās augstas klases treileru telemātiku un autoparka vadību, ļaujot Mapon klientiem piekļūt datiem no Schmitz Cargobull pašu izstrādātā TrailerConnect datu pārvaldības centra.

Pateicoties šai integrācijai, autoparku pārvaldītāji varēs izveidot savienojumu bez papildu aprīkojuma un ērti piekļūt Schmitz Cargobull datiem caur Mapon platformu. Tas ļaus klientiem izmantot vienotu sistēmu, iegūstot apkopotu pārskatu par transportlīdzekļu un treileru datiem.

Mapon un Schmitz Cargobull sadarbība nodrošinās piekļuvi svarīgākajiem treileru datiem, dodot iespēju autoparku pārvaldītājiem monitorēt un pārvaldīt treilerus atbilstoši konkrētā uzņēmuma vajadzībām. Sadarbība uzlabos datu uzraudzību, nodrošinās preventīvās apkopes brīdinājumus un pastiprinās drošību, identificējot pārkāpumus un samazinot kravas zādzību un bojājumu riskus. Papildu tam, vides sensori ievāc temperatūras, mitruma un saldēšanas datus treileros, kas ir kritiski svarīgi pārvadājot tādas preces kā pārtika vai medikamenti.

Latvijas sabiedrība ir jāinformē un jāizglīto par lauksaimniecības nozari un tās attīstību laikā no valsts neatkarības atgūšanas līdz šodienai. Nozare ir vitāli svarīga ne tikai valsts ekonomikai, bet arī Latvijas drošībai. Šobrīd daļā sabiedrības jūtam apjukumu, informācijas deficītu, pat maldus par situāciju nozarē. Tieši tāpēc mums jārunā.

Tā uzskata biedrības Apvienība par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes priekšsēdētājs Valters Zelčs.

Apvienība dibināta līdz ar pandēmijas sākumu. Kāds ir tās mērķis?

Jau savos pirmsākumos strikti definējām, ka neiesaistīsimies politikas veidošanā. Mūsu mērķis ir stāstīt sabiedrībai par lauksaimniecību un izglītot par to, kas ir Latvijas zemnieks šodien, kāda ir saimnieku ikdiena un kāda ir patiesā situācija mūsdienu lauku sētās – tajās, kas attīstījušās par modernām un lielām zemnieku saimniecībām, ik gadu valsts budžetā ieskaitot nozīmīgu nodokļu artavu, kā arī nelielās saimniecībās, kas ir tikpat nozīmīgas.Mūsu uzdevums ir lauzt virkni mītu, kas diemžēl ir iesakņojušies daudzos prātos, piemēram, par lopkopības dramatisko ietekmi uz klimatu, lauku smidzināšanu, mēslošanu vai augsnes veselību.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena otrdien brīdināja par Eiropas Savienības (ES) aizvien pieaugošo ekonomisko konfliktu ar jaunā ASV prezidenta Donalda Trampa administrāciju.

"Nav citu pasaules ekonomiku, kas būtu tik integrētas kā mēs," Davosā notiekošajā ikgadējā Pasaules ekonomikas forumā sacīja Leiena.

"Eiropas uzņēmumi ASV nodarbina 3,5 miljonus amerikāņu, un vēl miljons darbavietu Amerikā ir tiešā veidā atkarīgas no tirdzniecības ar Eiropu," norādīja Leiena.

Savā priekšvēlēšanu kampaņā Tramps bija minējis ieceri noteikt jaunus tarifus 10-20% apmērā ES preču importam. Tramps cer, ka augstāki tarifi preču importam ASV palīdzēs atbalstīt vietējās nozares.

Leiena savā runā ceturtdien neminēja Trampa vārdu, taču uzsvēra dziļās saiknes starp abām ekonomikām.

"Abām pusēm uz spēles likts ļoti daudz," sacīja EK prezidente, piebilstot, ka tirdzniecības apgrozījums starp ES un ASV veido 1,5 triljonus ASV dolāru gadā jeb 30% no globālās tirdzniecības.

Valsts varētu pilnībā kompensēt medikamentus vai medicīniskās ierīces iedzīvotājiem neatliekamos un īpašos gadījumos, ja par to būs lēmis trīs universitāšu slimnīcu kopīgs konsilijs, to paredz Veselības ministrijas (VM) rosinātie grozījumi "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtībā".

Ministrija rosina tam rezervēt daļu no valsts zāļu kompensācijai paredzētiem budžeta līdzekļiem viena miljona eiro apmērā.

Tie būtu gadījumi, kad iedzīvotājam pēkšņi nepieciešami dzīvību glābjoši medikamenti, bet šobrīd valsts attiecīgos medikamentus nesedz vai sedz daļēji.

Vienlaikus kompensācija būs paredzēta ne vairāk kā 12 mēnešu ārstēšanas kursam.

Kā skaidro ministrijā, jaunā iniciatīva palielinās zāļu kompensācijas iespējas neatliekamos gadījumos.

Tāpat grozījumi paredz nodrošināt valsts apmaksātas glikozes monitorēšanas sistēmas noteiktām iedzīvotāju grupām. Tās paredzēts nodrošināt pacientēm ar pirmā vai otrā tipa cukura diabētu, kuras saņem insulīna terapiju grūtniecības laikā un līdz 70 dienām pēcdzemdību periodā, pacientiem pēc orgānu transplantācijas, kā arī pacientiem pēc aizkuņģa dziedzera rezekcijas.

Latvijas zāļu ražotāja “Olpha” teritorijā tika atklāts viens no Latvijā lielākajiem ražošanas uzņēmuma teritorijā izveidotajiem saules paneļu parkiem. Kopējās investīcijas projektā sasniedz 3,56 miljonus eiro.

Saules paneļu parka jauda ir 3,2 megavati (MW), kas nodrošinās līdz pat 40% no “Olpha” kopējā elektroenerģijas patēriņa gadā. Tas atbilst elektroenerģijas patēriņam, kas spētu nodrošināt apmēram 1000 mājsaimniecības uz vienu gadu. Kopumā parkā izvietoti 5390 saules paneļi, palīdzot būtiski samazināt oglekļa emisijas un palielinot uzņēmuma neatkarību no fosilajiem enerģijas avotiem.

“Katrs atjaunojamās enerģijas projekts, sākot no nelieliem – mājsaimniecību patēriņa, beidzot ar uzņēmumu ražošanas vajadzībām radītiem zaļās enerģijas parkiem, kas spēj daļēji vai pilnībā nodrošināt ražošanas procesu ar elektroenerģiju, stiprina mūsu enerģētisko neatkarību. Tas ir arī ieguldījums ilgtspējā un svarīgs solis klimatneitralitātes virzienā,” pārliecināts ir klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. Jaunatklātā saules paneļu parka kopējā platība “Olpha” teritorijā Olainē ir 4,2 hektāri. Tā izveidē investēti 3 560 833,04 EUR, no kuriem 882 851,16 EUR veido ES Atveseļošanās fonda līdzfinansējums, ko pārvalda Attīstības finanšu institūcija “Altum”.

Saeima 12.decembrī skatīšanai Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātos grozījumus likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neaplikt darbiniekam vai viņa apgādībā esošai personai piešķirto darba devēja palīdzību naudā medicīnisko tehnoloģiju iegādei.

Likumprojektā lietotais jēdziens "medicīniskās tehnoloģijas" atbilstoši Ārstniecības likumā sniegtajam skaidrojumam nozīmē ārstniecībā izmantojamās metodes, medicīniskās ierīces un zāles.

Valsts prezidents norādījis, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji saskaras ar finansiālām grūtībām, iegādājoties nepieciešamos medikamentus, it īpaši pacienti ar smagām un retām slimībām, kuru ārstēšanai nepieciešamie medikamenti ir dārgi un nepieciešami ilgākā laika periodā.

Grūtības nodrošināt medikamentu pieejamību var paildzināt atveseļošanos, kas ietekmē arī darbaspēka pieejamību un darba ražīgumu, savukārt apgādībā esošu personu aprūpe var ietekmēt spēju pilnvērtīgi iekļauties darba tirgū.