Pārtraukts konkurss Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā A2 korpusa pabeigšanas darbiem, liecina informācija Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS).

Iepirkumu komisija pieņēmusi lēmumu par atklāta konkursa pārtraukšanu, ņemot vērā nepieciešamību veikt būtiskus grozījumus iepirkuma procedūras dokumentācijā, teikts paziņojumā EIS.

Tiek norādīts, ka iepirkumā nepieciešams iekļaut pelējuma demontāžas apjomus, kā arī nepieciešams veikt apjomīgu ekonomiskās tāmes precizēšanu saistībā ar pretendentu konstatētajām nepilnībām apjomu sadaļā un uzdotiem jautājumiem.

LETA jau rakstīja, ka, tuvojoties neatliekamo A2 korpusa būvdarbu noslēgumam, iestāde meklē jaunu ģenerāluzņēmēju, kas īstenos korpusa trešo, noslēdzošo, būvniecības posmu - ēkas izbūves darbus un to pabeigšanu. Slimnīcas valdes priekšsēdētājs Lauris Vidzis norādījis, ka jaunā korpusa pabeigšanai vajadzēs vēl vismaz 67 miljonus eiro.

Grindex ir viens no vadošajiem farmācijas nozares uzņēmumiem Baltijas valstīs, kas izceļas ar augstas kvalitātes medikamentu ražošanu un pastāvīgajiem jauninājumiem farmaceitisko produktu izstrādē. Uzņēmums ar vairāk nekā 78 gadu pieredzi ir kļuvis par uzticamu partneri ne tikai Baltijas reģionā, bet arī starptautiskajā tirgū, nodrošinot drošus un efektīvus medikamentus plašam veselības problēmu spektram.

Grindex – uzticams farmācijas līderis

Grindex specializējas oriģinālo medikamentu un aktīvo farmaceitisko vielu izstrādē un ražošanā. Uzņēmums ir kļuvis par farmaceitiskās inovācijas simbolu, pateicoties tā augstajiem standartiem, pētniecībai un nepārtrauktajai attīstībai.

Grindex pamatvērtības un kvalitātes standarti:

• Inovatīva pieeja – Grindex iegulda resursus pētniecībā un attīstībā, lai radītu efektīvākus un pieejamākus medikamentus;

• Starptautiska kvalitātes kontrole – uzņēmums nodrošina, ka visi produkti tiek ražoti saskaņā ar starptautiskiem standartiem, garantējot to drošumu un efektivitāti;

• Sociālā atbildība – Grindex mērķis ir padarīt medikamentus pieejamus ikvienam, piedāvājot efektīvas alternatīvas dārgākiem produktiem;

23,7 miljoni eiro – tik daudz 2025. gadā krāpnieki izkrāpa Latvijas iedzīvotājiem, kas ir būtisks pieaugums salīdzinot ar 2024. gadu, kad zaudējumi bija 16 miljoni eiro, informē Valsts policija.

Kopumā Valsts policijā reģistrēts 8 701 notikums, kas saistīts ar krāpšanām un to mēģinājumiem. 3 165 gadījumos personām izkrāpti vismaz 23 767 429 eiro. Turklāt krāpnieku guvums arvien biežāk pārsniedz skaidras naudas vai banku kontos esošo uzkrājumu robežas – iedzīvotāji krāpniekiem atdod dārglietas, kriptovalūtu, bet atsevišķos gadījumos pat pārdod nekustamos īpašumus, lai iegūto naudu nodotu krāpniekiem.

Visizplatītākais krāpšanas veids 2025. gadā bija vikšķerēšana jeb telefonkrāpšanas, kam seko smikšķerēšana jeb krāpnieciskās īsziņas un investīciju krāpšanas, kas nemainīgi saglabājas kā viena no aktuālākajām krāpšanas formām. Telefonkrāpšanas bija izplatītākais krāpšanas veids gan pēc notikumu skaita, gan pēc cietušo un izkrāptās summas. Kopumā reģistrētas 6 479 telefonkrāpšanas, kas veido aptuveni 55% no visām krāpšanām.

Tehnoloģiju attīstība un digitālie risinājumi ir būtiski mainījuši mūsu ikdienu – tagad daudz ko varam paveikt attālināti, bez nepieciešamības doties ārpus dzīvesvietas. Tas attiecas arī uz iepirkšanos sev ērtā laikā un vietā. Internetaptieka ir ērts un parocīgs veids, kā rūpēties par savu veselību un labsajūtu, neizejot no mājām. Apotheka saviem klientiem nodrošina iespēju pasūtīt uztura bagātinātājus, higiēnas un skaistumkopšanas preces, medicīnas ierīces un arī medikamentus, tādējādi ietaupot laiku un izvairoties no stāvēšanas rindās. Kādas vēl priekšrocības sniedz iepirkšanās internetaptiekā?

Kāpēc izvēlēties Apotheka internetaptieku?

Apotheka internetaptieka nodrošina iespēju iegādāties tūkstošiem preču un produktu ikviena veselības veicināšanai. Dažas no būtiskākajām priekšrocībām, ko piedāvā interneta aptieka:

• daudzveidīgs piedāvājums – e-aptiekā pieejami vairāki tūkstoši dažādu preču, sākot ar uztura bagātinātājiem līdz skaistumkopšanas produktiem un pat precēm mājdzīvniekiem;

• iespēja saņemt farmaceita konsultāciju un profesionālus ieteikumus saistībā ar kāda konkrēta produkta iegādi vai veselības stiprināšanu. Tas rada drošības sajūtu un palīdz pieņemt pārdomātus lēmumus, īpaši situācijās, kad jāizdara izvēle starp vairākiem līdzīgiem preparātiem;

Atbilstoši iepriekš izstrādātajam plānam Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (Stradiņa slimnīca) A2 korpusa būvdarbu pabeigšanai, lai uzbūvētu slimnīcas jauno ēku, tiek sākts trešais, noslēdzošais, posms - publiska iepirkuma izsludināšana jauna būvniecības ģenerāluzņēmēja piesaistei.

Iepirkuma pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 2025.gada 11.martam. Stradiņa slimnīca aicina būvkompānijas pieteikties šī visai Latvijai stratēģiski svarīgā projekta īstenošanā, kas palīdzēs uzlabot kopējos veselības aprūpes procesus.

Stradiņa slimnīcas vadība iepriekš izstrādāja detalizētu rīcības plānu, lai slimnīcas topošās A2 ēkas būvniecība neapstātos, tiktu novērsti iepriekšējā būvnieka SIA "Velve" radītie defekti un jaunā korpusa otrā ēka tiktu pabeigta iespējami ātri. Jau 2024.gadā tika īstenots pirmais posms, kas paredzēja ārkārtas darbu īstenošanu, un patlaban noslēgumam tuvojas arī otrais posms - neatliekamo darbu veikšana. Secīgi noslēdzoties abiem pirmajiem posmiem, tiek sākts trešais posms - ēkas izbūve un pabeigšana ar jauna ģenerāluzņēmēja palīdzību, kura piesaistei ir izsludināts publisks iepirkums.

Baltijas Korporatīvā pārvaldības institūta iniciatīva Celt valsti, nevis nodokļus, kuru pastiprina arī sabiedrības aptauja, pēc būtības pasaka, ka valstij un tās uzņēmumiem jākļūst efektīvākiem.

Iniciatīva ir, un nosaukums cēls. Kurš gan vēlas maksāt lielākus nodokļus, ja var citādi? Tomēr jautājums ir – kā to praktiski panākt? Par to Dienas Bizness jautājumus uzdeva Baltijas Korporatīvā pārvaldības institūta vadītājam Latvijā Andrim Grafam, padomes loceklei Daigai Auziņai-Melalksnei un Signet Bankas valdes priekšsēdētājam Robertam Idelsonam.

Ir iniciatīva, ir iedzīvotāju aptauja. Saka tauta, ka valsts un pašvaldību uzņēmumiem jākļūst efektīvākiem. Kā tulkot un interpretēt šādu sabiedrības vēlmi? Pieņemu, ka iedzīvotāji tāpat ar “jā” atbildētu, ka veselības aprūpei jākļūst efektīvākai, kas paredz pretējas loģiskās sekas. Kā sākt? Kā celt valsti, neceļot nodokļus?

Lauksaimniecības nozarē kopējais zaudējumu apmērs slikto laikapstākļu dēļ šosezon varētu būt vairāki simti miljoni eiro, aģentūrai LETA ceturtdien pēc tikšanās zemnieku saimniecībā "Jaunstrīķeri" norādīja biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa atzīmē, ka zemnieki no valsts neprasīs kompensācijas par nodarītajiem zaudējumiem lauksaimniecības nozarei. "To, kas šajā sezonā ir zaudēts, finansiāli nav iespējams atlīdzināt, jo kopējais zaudējumu apmērs varētu būt lēšams pat vairākos simtos miljonu eiro," piebilst Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa uzsver, ka valsts tik milzīgus zaudējumus nespēj kompensēt, it īpaši ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un aizsardzības sektoru kā vienu no valsts prioritātēm.

Dzelzkalēja-Burmistre informē, ka daudzas saimniecības šobrīd strādā krīzes režīmā, koncentrējoties uz ražas saglābšanu un faktiski cīnoties par saimniecību izdzīvošanu. "Šīs tikšanās mērķis ir sabiedrībai parādīt milzīgos izaicinājumus, ar kuriem saskaras lauksaimnieki. Laikapstākļu dēļ ir ļoti cietusi ražas kvalitāte, un tas nozīmē to, ka zemnieki nevarēs pilnībā izpildīt savas līgumsaistības," piebilda "Zemnieku saeimas" pārstāve.

Pēc bijušā premjera Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumu skandāla valdība šodien atbalstīja grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos, nosakot kritērijus, kādos gadījumos MK locekļiem un to pavadošās delegācijas locekļiem ir tiesības izmantot speciālos gaisa transportlīdzekļu pakalpojumus.

Grozījumu mērķis ir uzlabot ar komandējumiem saistīto izdevumu atlīdzināšanas kārtību, precizējot noteikumus un nodrošinot to atbilstību mūsdienu prasībām. Grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu publiskā sektora amatpersonu komandējumu izdevumu efektīvāku un precīzāku komandējumu izdevumu atlīdzināšanu, kā arī, lai precizētu ar komandējumiem saistītos izdevumus un atbilstu valsts budžeta iestāžu specifiskajiem apstākļiem.

Grozījumu anotācijā teikts, ka pašlaik nav skaidri noteikts, kad premjers, ministri un citi augsti ierēdņi drīkst izmantot speciālos gaisa transporta pakalpojumus. Noteikumi neietver detalizētus kritērijus par to, kādās situācijās šie līgumreisi var tikt izmantoti, kā arī kādas ir prasības attiecībā uz to izmantošanu un izvēli. Pašlaik regulējums esot interpretējams un dažādām iestādēm ir atšķirīgs viedoklis par regulējuma piemērošanu attiecībā uz speciālo gaisa transportlīdzekļu pakalpojumu izmantošanu.

Latvijas ekonomika 2025. gadā uzrādīja mērenu izaugsmi un fiskālā situācija bija labāka, nekā sākotnēji plānots, tomēr vidējā termiņā saglabājas būtiski riski – pieaug budžeta izdevumi, turpinās izaicinājumi nodokļu ieņēmumos, inflācijas spiediens un globālās ekonomikas nenoteiktība, norāda Fiskālās disciplīnas padome (FDP).

Lai saglabātu fiskālo stabilitāti, valdībai ir jāstiprina nodokļu ieņēmumi, jāmazina ēnu ekonomika, jāuzlabo konkurence un jānodrošina efektīvāka publisko līdzekļu izmantošana. Uz to jaunākajā monitoringa ziņojumā Nr. 25 par valsts ekonomisko un fiskālo situāciju norāda FDP.

“Latvijas fiskālā situācija šobrīd ir stabila, tomēr vidējā termiņā redzam vairākus riskus. Šī brīža paaugstinātajā ģeopolitiskajā nenoteiktībā Latvija nevar paļauties tikai uz ekonomikas izaugsmi, lai risinātu budžeta izaicinājumus. Ilgtspējīgas publiskās finanses prasa gan konsekventu cīņu ar ēnu ekonomiku, gan skaidru izvērtējumu publisko līdzekļu izmantošanai,” uzsver Jānis Priede, Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs.

Valsts kontrole veikusi 2021. gada revīzijā sniegto ieteikumu ieviešanas pārbaudi par valsts uzraudzību pār Covid-19 laikā veikto ieguldījumu uzņēmumā airBaltic. Secinājums: nevienā no uzraudzības līmeņiem – Satiksmes ministrija, airBaltic padome, Ministru kabinets – nav veiktas pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu.

Ministru kabinets nav izveidojis īpašu kārtību ieguldījuma atgūšanas riska pārvaldībai, kā to 2021. gadā rosināja Valsts kontrole. Savukārt Satiksmes ministrija nav veikusi būtiskus uzlabojumus kapitālsabiedrības pārvaldībā. Valsts kontrole aicina Ministru kabinetu steidzami stiprināt valstij piederošo airBaltic kapitāldaļu uzraudzību, iespējams, to nododot citas ministrijas vai kompetentas institūcijas pārziņā, lai mazinātu riskus valsts budžetam.

Valsts kontrole secina: Satiksmes ministrija, airBaltic padome un Ministru kabinets neveica pietiekamas darbības, kas, iespējams, sekmētu valsts ieguldījuma atgūšanu. Tā rezultātā Valsts kontrole 2021. gada revīzijā sniegtos ieteikumus atzinusi par neieviestiem.

Baltijas olu un olu produktu ražošanas uzņēmums Balticovo, investējot 3,9 miljonus eiro, ir pabeidzis modernas jaunputnu novietnes būvniecību, kurā ārpus sprostiem aug aptuveni 166 tūkstoši cāļu.

Balticovo ir mērķtiecīgi virzījies uz to, lai pilnībā nodrošināt olu ražošanu uzņēmuma iekšienē jeb kļūtu par pilna cikla olu ražošanas uzņēmumu. Tas nozīmē, ka daudzi olu ražošanas procesi notiek uzņēmuma iekšienē - piemēram, barība vistām tiek ražota uzņēmuma paspārnē, olu kvalitāte tiek pārbaudīta savā laboratorijā, olas tiek šķirotas un iepakotas īpašos šķirošanas centros. Pat olu čaumalām ir savs pielietojums - tās tiek iestrādātas lauksaimniecības zemēs, lai to bagātinātu, bet vistu mēsli pārtop biogāzē un biometānā, savukārt pārpalikumi - vērtīgā lauksaimniecības digestātā.

Īpašu vietu Balticovo saimniecībā ieņem dējējvistu ganāmpulks, kas ikdienas Latvijā saražo 2,5 miljonus olu. Uzņēmums ir izvēlējies pats no cālīšiem izaudzināt vistas, un tas Balticovo izceļ uz daudzu citu olu ražotāju fona, un tas ir vēl viens uzņēmuma aprites ekonomikas posms. Pašlaik Balticovo kūtīs Latvijā ir 3,5 miljoni vistu, no kuriem viens miljons – jaunputni, kas īpaši pielāgotās jaunputnu novietnēs no dzelteniem cālīšiem izaug par brašām dējējvistām. Tā kā Balticovo ir apņēmies tuvāko gadu laikā pilnībā pāriet uz ārpus sprostiem turētu vistu dētām olām, svarīgi pie šādiem apstākļiem vistas radināt jau kopš mazotnes. Tāpēc Balticovo ir uzbūvējis vēl vienu jaunu jaunputnu novietni, kurā jau kopš janvāra ārpus sprostu apstākļos mitinās cāļi un apmēram sešpadsmit nedēļu laikā izaug par jaunām dējējvistām.

Veselības ministrija (VM) apsver iespēju obligāti ieviest prasību norādīt diagnozi darbnespējas lapā, liecina VM informatīvais ziņojums par darbnespējas lapu izsniegšanas uzraudzību un sūdzību izskatīšanu.

Pašlaik Augstākā tiesa (AT) ir paudusi bažas par darbnespējas lapu negodprātīgu lietošanu un rosinājusi diskusiju, kā to izskaust, savukārt VM uzsver, ka tās rosinātās izmaiņas vērstas uz to, lai gūtu priekšstatu par izplatītākajām slimībām, jo nepamatoti izsniegtu slimības lapu esot maz.

VM atsaucas uz tās rīcībā esošajiem datiem, ka pērn anulētas 30 darbnespējas lapas, kas atzītas par nepamatoti izsniegtām, ko ministrija uzskata par nelielu skaitu. VM uztur pozīciju, ka neesot apstiprinājuma, ka darbnespējas lapas tiek izsniegtas nepamatoti, jo neesot šādu pierādījumu. Savukārt darbnespējas cēloni VM būtiski zināt, lai varētu plānot veselības politiku.

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) pagājušajā gadā būvdarbu kontrolē sagatavojis 691 atzinumu par būvju pārbaudi, no tiem 483 gadījumos pārkāpumi nav konstatēti, bet 208 gadījumos jeb 30% pārkāpumi fiksēti, aģentūru LETA informēja BVKB pārstāvji.

No konstatētajiem pārkāpumiem deviņos gadījumos būvdarbi ir apturēti visā objektā vai tā daļā. Būvdarbu apturēšanas iemesli ir saistīti ar būvatļaujā iekļauto būvdarbu sākšanas nosacījumu neizpildi vai būvdarbu veikšanu neatbilstoši būvprojektam.

BVKB būvinspektori novērojuši, ka bieži vien būvdarbi tiek veikti atbilstoši būvprojekta izmaiņām, kuru ietekmi uz būves nesošo konstrukciju mehānisko stiprību, stabilitāti, ugunsdrošību un lietošanas drošību ir izvērtējis tikai būvprojekta izstrādātājs. Situācijās, kad būvprojekta izstrādātājs nav adekvāti novērtējis būvprojekta izmaiņu ietekmi, netiek nodrošināts neatkarīgs izvērtējums un pazeminās būvprojektēšanas uzraudzības līmenis.

Satversmes tiesa (ST) trešdien atzina, ka Satversmei neatbilst regulējums par zemes likumiskās lietošanas maksu un likumiskajā lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtēšanas kārtību, informēja tiesā.

Tiesā vērsās 21 zemes īpašnieks, kam pieder zeme, uz kuras atrodas citām personām piederošas būves. Lietā apstrīdēta tādu trīs normatīvo aktu normu satversmība, kuras nosaka zemes likumiskās lietošanas maksu un tās aprēķināšanas principus.

Pieteicēji apstrīdēja normas, kas nosaka zemes likumiskās lietošanas maksas apmēru. Attiecībā uz dzīvojamo ēku īpašniekiem apstrīdētajās normās paredzēts zemes lietošanas maksas apmēra pieauguma ierobežojums laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim.

ST secināja, ka joprojām nav panākts taisnīgs līdzsvars starp ikviena zemes īpašnieka tiesībām saņemt tādu zemes likumiskās lietošanas maksu, kas pilda atlīdzības funkciju, un būvju īpašnieku tiesību aizsardzību. Tiesiskais regulējums, kas vienu tiesisko attiecību dalībnieku nostāda acīmredzami sliktākā situācijā nekā otru, ST ieskatā nevar nodrošināt sociālo mieru un sabiedrības labklājības aizsardzību.

Eiropas Savienība (ES) vairāk kā 10 gadus atpakaļ uzsākusi aktivitātes strukturētu elektronisko rēķinu (e-rēķinu) aprites ieviešanā visās dalībvalstīs. Latvijā no šā gada 1. janvāra e-rēķini uzņēmumiem obligāti jāizmanto darījumos ar valsts pārvaldi, bet pilnīga pāreja uz e-rēķiniem vēl nav notikusi.

E-rēķini ir instruments daudzu ES ekonomikai nozīmīgu mērķu sasniegšanai, no kuriem kā nozīmīgākos var nosaukt uzņēmumu darbības efektivitātes palielināšanu, izmaksu mazināšanu, digitalizācijas veicināšanu.

Elektroniskie rēķini tiek apstrādāti ātrāk, to apstrādē iespējams pielietot automatizāciju, mazināt manuālo darbu. Valstu pārvaldēs e-rēķini uzlabo cīņu pret krāpniecību, palīdz kontrolēt PVN deklarēšanu un iekasēšanu.

E-rēķins ir rēķina dati noformēti noteiktā strukturētā formātā. E-rēķini tiek sagatavoti, nosūtīti un saņemti strukturētā (mašīnlasāmā) formātā, kas ļauj tos apstrādāt elektroniski un pielietot automatizāciju to apstrādē. E-rēķina datnes formāts ir XML un tā Latvijā pieņemtā struktūra ir noteikta Latvijas nacionālajā standartā. Svarīgi uzņēmējiem nejaukt strukturētu e-rēķinu XML formātā ar rēķina dokumentu elektroniskā formātā (tradicionāli PDF).

Šogad "Melnās piektdienas" kampaņas laikā 41,6% gadījumu norādītās atlaides bija maldinošas, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC).

Internetveikalos "Melnās piektdienas" kampaņas laikā konstatēts, ka no visiem gadījumiem, kuros bija norādīta 30 dienu cenas informācija, 41,57% jeb 18 230 gadījumos atlaide nebija piemērota no 30 dienu zemākās cenas.

Kopumā PTAC pārbaudījis 1,327 miljonus preču, tostarp 9% preču jeb 121 420 gadījumos bija piemērotas atlaides, bet 36% preču jeb 43 855 gadījumos no kopējā atlaižu piedāvājumu skaita bija norādīta 30 dienu cenas informācija.

PTAC arī secinājis, ka no visiem atlaižu piedāvājumiem 2,6% jeb 3187 gadījumos kampaņas laikā tika mainīta pārdošanas cena, bet 1,5% jeb 1779 gadījumos tika mainīta sākotnējā cena.

Izplatītākais pārkāpums bija nepareizi piemērota atlaide no 30 dienu zemākās cenas.

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) ir sagatavojusi priekšlikumus, kā kompensēt valsts budžeta ieņēmumu samazinājumu, ja tiks pieņemts lēmums par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināšanu ēdināšanas pakalpojumiem.

Priekšlikumus LRB šonedēļ iesniedz Ekonomikas ministrijai. LRB uzsver, ka PVN samazināšana restorānu un ēdināšanas nozarē dotu virkni pozitīvu efektu Latvijas tautsaimniecībai un uzlabotu nozares finansiālo situāciju, kas smagi cietusi Covid-19 pandēmijas un Krievijas kara izraisīto seku rezultātā, īpaši tūrisma plūsmas krituma dēļ. PVN samazināšana dotu iespēju palielināt nozarē strādājošo algas, mazinot darbaspēka aizplūšanu, kā arī samazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru un stiprinātu godīgi strādājošo uzņēmumu konkurētspēju. PVN samazināšana arī ļautu samazināt ēdienu cenas gala patērētājam, kas strauji pieaugušas ekonomiskās krīzes un inflācijas rezultātā.

Latvijā vairākus gadus notiek darbs pie kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas, un šobrīd visā valsts teritorijā ir noteikti gandrīz 100 kritiskie bankomāti, kurus krīzes gadījumā prioritāri apgādā ar skaidro naudu, aģentūrai LETA norādīja Latvijas Bankā.

Darbs pie kritisko finanšu pakalpojumu pieejamības nodrošināšanas attiecas gan uz skaidrās naudas pieejamību, gan bezskaidro naudu. Attiecībā uz skaidrās naudas pieejamību ir noteikti gandrīz 100 kritiskie bankomāti, kuri krīzes gadījumos tiktu apgādāti ar skaidro naudu prioritāri, kā arī nodrošināta to autonoma energoapgāde un pieslēgums datu centriem. Attiecībā uz bezskaidro naudu no 2025.gada 1.janvāra ieviesti norēķini ar maksājumu kartēm bezsaistē.

Likums nosaka, ka kritiskie finanšu pakalpojumi obligāti jānodrošina Latvijas bankām, kurās noguldījumu apjoms ir vismaz 5% no visiem Latvijas noguldījumiem. Tās ir "Swedbank", "SEB banka", banka "Citadele" un "Luminor Bank". Latvijas Banka kopā ar šīm četrām bankām bankomātu skaitu regulāri pārskata un izvērtē, cik optimāli tie izvietoti, norādīja Latvijas Bankā.

Saeima 26. martā pieņēma Degvielas cenu pieauguma ierobežošanas likumu, kuru otrajā, galīgajā lasījumā atbalstīja visi 94 uz Saeimas sēdi ieradušies deputāti. Likums nosaka akcīzes nodokļa samazinājumu dīzeļdegvielai uz trīs mēnešiem (no 2026. gada aprīļa līdz jūnijam) – no 46.7 uz 39.6 centiem par litru.

Šajā rakstā analizēsim nodokļa īslaicīgā samazinājuma pozitīvās un negatīvās iezīmes.

Pirmajā acumirklī varētu šķist, ka vislabākā valdības rīcība situācijā, kad degvielas cena strauji pieaug, ir mēģināt atgriezt cenas pirmskrīzes līmenī. Lai ekonomika turpinātu funkcionēt, kā ierasts (iekšzemes kopprodukta pieauguma tempi nekristu), bet autobraucēji neizjustu diskomfortu un nemainītu savus ikdienas paradumus.

Pēc šīs loģikas zemāka akcīze dīzeļdegvielai šķiet "pārāk mazs" pasākums.

• Tas paredz dīzeļdegvielas cenu samazinājumu par 8.6 centiem litrā (tostarp 7.1 cents no akcīzes samazinājuma un 1.5 centi no pievienotās vērtības nodokļa (PVN)); kas varētu kompensēt ap sestdaļu no dīzeļdegvielas cenas pieauguma Irānas notikumu dēļ, turklāt tikai uz trīs mēnešiem.

Tuvāko gadu laikā atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošana kļūs par mūsu ikdienu, tomēr tas nenozīmē simtprocentīgu atteikšanos no fosilajiem kurināmajiem, domā Kristaps Ramiņš, FILTER Latvia vadītājs.

Fosilajiem resursiem arī turpmāk būs nozīmīga loma mūsu enerģētikā, taču vienlaikus būs arī tādi kurināmie, kas, visticamāk, izzudīs, spriež K.Ramiņš, kā piemēru minot Igaunijā plaši izmantoto degslānekli vai Polijai raksturīgās ogles. Šie resursi rada būtisku kaitējumu videi un ir aizstājami, savukārt dabasgāze ir daudz mazāk kaitīga un daudzos gadījumos - joprojām labākā izvēle. Skaidrs, ka mums patīk būt zaļiem, efektīviem un vairāk izmantot AER, taču, lai tas notiktu, ir jābūt arī ekonomiskam pamatojumam, atgādina K.Ramiņš.

Par līdzsvaru starp zaļajiem mērķiem un ekonomisko realitāti, kā arī citām enerģētikas nozares aktualitātēm tiks diskutēts arī FILTER Enerģētikas konferencē, kas notiks šā gada 16.oktobrī un vienkopus pulcēs enerģētikas, siltumapgādes, rūpniecības un ražošanas uzņēmumu pārstāvjus, kā arī tehnoloģiju inovatorus no Baltijas un Ziemeļvalstīm.

Reģionālā sabiedriskā transporta pārvadātāju zaudējumi šogad varētu sasniegt kopumā 6,95 miljonus eiro, norāda Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) prezidents Ivo Ošenieks.

LPPA ir nosūtījusi Saeimas politisko partiju frakcijām aicinājumu tikties ar reģionālajiem pārvadātājiem, lai rastu risinājumu ilgstoši nepietiekamam valsts finansējumam, kas var veicināt sabiedriskā transporta pakalpojumu pārtraukumus reģionos.

Asociācijā skaidro, ka pārvadātājiem kopš 2022. gada Krievijas kara izraisīto izmaksu kāpuma dēļ būtiski pieaugusi pakalpojuma pašizmaksa. Attiecīgi šogad pārvadātāju, ar kuriem ir noslēgti ilgtermiņa līgumi, prognozētie zaudējumi varētu sasniegt 6,95 miljonus eiro.

Ošenieks uzsver, ka situācijas nerisināšanas gadījumā sekas varētu iestāties tuvāko mēnešu laikā. Viņš uzsver, ka kopīgais mērķis ir saglabāt drošu, kvalitatīvu un pieejamu sabiedrisko transportu reģionu iedzīvotājiem, tomēr pēdējo trīs gadu laikā ārkārtējie un neparedzamie apstākļi ir radījuši situāciju, kad faktiskās izmaksas būtiski pārsniedz valsts finansējumu.

Izmaksu straujā kāpuma dēļ ceļu būvnieki nevar īstenot paredzētos darbus, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pauda biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš norādīja, ka ceļu un tiltu būvniecību visvairāk ietekmē bitumena cena, seko degvielas cena un gāzes cena, un šobrīd visās šajās pozīcijās cenas ir būtiski pieaugušas.

Bērziņš arī pauda, ka viena gada līgumos nav risku vadības sistēmas, proti, riski ir atstāti uz uzņēmēju pleciem, kamēr pasūtītājs šajā procesā nepiedalās. "Vienīgais veids, kā mēs varam mēģināt kaut kā saglābt šā gada sezonu, ir nākt pie valdības un teikt: liekat iekšā kaut kādas indeksācijas, algoritmus, lai cena, par kuru šobrīd var iegādāties energoizejvielas, būtu kaut kādā veidā nokompensēta un adekvāta," viņš sacīja.

Tāpat Bērziņš minēja, ka kopš konflikta sākuma Irānā ir pagājušas vairākas nedēļas un, lai gan jau nākamajā dienā pēc konflikta sākuma bija skaidrs, ka energoresursu cenas kāps, valsts institūcijas līdz šim nav atbilstoši rīkojušās. "Diemžēl man ir jāsaka, ka ir diezgan liels klusums, un mēs šobrīd nezinām vēl, kā rīkoties - vai mums sākt būvēt vai nesākt," teica biedrības vadītājs.

Produktivitātes pieaugums nozīmē strādāt ražīgāk, labāk, ātrāk, turklāt visiem, ja vēlamies to sasniegt.

Acis darba izbijās, rokas darba nebijās… Tautā tā dzied, ja ļaudis darba baidās. Lai katrā no tautsaimniecības nozarēm būtu produktivitātes pieaugums, divām rokām jāzina, kā izdarīt četru roku darbu. Turklāt tas ir aktuāli gan uzņēmējiem, gan darbiniekiem, gan ierēdņiem.

Labākas dzīves atslēgas

Gan Latvijā, gan citās valstīs ļaudis vēlas dzīvot labāk, sasniegt augstāku dzīves līmeni, lielāku algu – no tā seko arī valsts ienākumu pieaugums. Tomēr pamatu pamatos ir uzņēmēji, padarītais darbs un radīto vērtību apjoms, ko iespējams pārdot. Lai pārdotu, ir jābūt konkurētspējīgam, bet šīs spējas pamatos ir produktivitāte.Lai arī kā grozītos, nozīmīgākais konkurētspējas faktors ir produktivitāte, kas ļauj ražot vairāk un lētāk. Latvijas Universitātes (LU) domnīcas LV PEAK direktore profesore Inna Šteinbuka uzsver, ka tieši produktivitātes pieaugums ir galvenais dzīves līmeņa celšanās virzītājs ilgtermiņā. Tas ir arī pamats Latvijas konkurētspējai globālajā ekonomikā. «Produktivitātes pieaugums ir svarīgs un īpaši kritisks faktors Latvijai, lai kompensētu demogrāfiskā krituma sekas, jo sarūk darbspējīgo iedzīvotāju skaits un sabiedrība noveco,» secina I. Šteinbuka.

Autotransporta direkcija (ATD) pārvadātāju protesta akcijas laikā otrdien, 16.septembrī, par neizpildītiem vai daļēji izpildītiem reisiem piemēros līgumā noteiktos sodus un neizmaksās valsts kompensāciju par konstatētajām reisu neizpildēm, aģentūru LETA informēja direkcijā.

ATD uzsver, ka direkcija kā reģionālā sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas organizators Latvijā neatbalsta reģionālo autobusu pārvadātāju akciju, jo tās dēļ nedrīkst ciest pasažieri, kuri paļaujas uz sabiedriskā transporta pakalpojumiem.

Tādējādi ATD stingri sekos līdzi plānoto reisu izpildei otrdien, 16.septembrī.

ATD rīcībā esošā informācija liecina, ka protesta akcijas laikā varētu tikt apturēti vai daļēji apturēti atsevišķi reģionālās nozīmes reisi, tādējādi ietekmējot sabiedriskā transporta pakalpojumus vairākās Latvijas daļās. Tādējādi ATD aicina pasažierus, kuri šajā laika posmā ir ieplānojuši savus braucienus, laikus izvēlēties alternatīvus pārvietošanās veidus, piemēram, vilcienu, kur tas ir iespējams.

Pasažieru pārvadātāji, aizbildinoties ar šoferu trūkumu, šodien atcēluši 53 reģionālo maršrutu autobusu reisus, liecina informācija Autotransporta direkcijas (ATD) mājaslapā.

Jau ziņots, ka pārvadātāji šodien no plkst.10 līdz 11 rīkos protesta akciju "Viena stunda bez sabiedriskā transporta", lai pievērstu uzmanību nepietiekamam finansējumam sabiedriskā transporta nozarē.

Reisu atcelšana gan neesot saistīta ar protesta akciju, bet gan šoferu trūkumu, tomēr lielākā daļa no atceltajiem reisiem bija jāizpilda tieši protesta stundas laikā.

Vairākus reisus šodien atcēluši tādi pārvadātāji kā AS "Nordeka", SIA "Daugavpils autobusu parks", AS "Rēzeknes autobusu parks", AS "Liepājas autobusu parks" un SIA "Norma-A", kas pasažieru pārvadājumus nodrošina ar zīmolu "Ecolines".

Visi šie pārvadātāji piedalās arī protesta akcijā, kurā tiem pievienosies AS "Talsu autotransports", SIA "Tukuma auto", SIA "VTU Valmiera" un pašvaldības SIA "Ventspils reiss".