Jaunākais izdevums

Latvijā vadošais piena pārstrādes un saldējuma ražošanas uzņēmums “Food Union”, kurā ietilpst ražotnes AS “Rīgas piena kombināts” un AS “Valmieras piens”, 2022. gadu noslēgusi ar konsolidēto apgrozījumu 127,8 miljonu eiro, kas ir par 14,54% vairāk nekā iepriekšējā periodā (111,53 miljoni eiro).

Bruto peļņa samazinājās par 30,58% no 25,5 miljoniem eiro 2021.gadā uz 17,7 miljoniem eiro 2022.gadā. Uzņēmuma tīrā peļņa samazinājusies no 2,9 miljoniem eiro 2021.gadā uz zaudējumiem 4,3 miljonu eiro apmērā 2022.gadā.

Apgrozījuma pieaugums 2022. gadā saistīts ar produktu pārdošanas cenu pieaugumu, savukārt peļņas samazinājums – ar straujo izmaksu pieaugumu attiecībā uz galvenajām izejvielām un energoresursiem, kuras pilnā apmērā nebija iespējams iecenot produktu pārdošanas cenās.

“Pērn mūsu stratēģiski svarīgākais uzdevums bija pārorientēšanās jaunajai tirgus situācijai, kuru turpināja ietekmēt gan ieilgušais Covid-19 pandēmijas efekts uz piegādes ķēdēm, gan arī 2022.gada sākumā Krievijas uzsāktais karš Ukrainā, izraisot kā humanitāru katastrofu reģionā, tā arī ekonomisku nestabilitāti. Neskatoties uz šiem izaicinājumiem, “Food Union” turpināja īstenot ilgtermiņa stratēģiju ražot produktus ar augstu pievienoto vērtību piena un saldējuma kategorijās, attīstot izveidoto e-komercijas platformu Pienaveikals.lv un loģistikas ārpakalpojumu piedāvājumu, diversificējot eksporta tirgus un piedāvājumu tajos, kā arī veicot virkni uz ilgtspēju un efektivitāti vērstu iniciatīvu ražošanas un administrācijas procesos,” komentē Sergejs Beshmeļņickis, “Food Union” vadītājs Centrālajā un Austrumeiropā.

2022.gadā veiksmīgi tika attīstīts savs e-komercijas kanāls Pienaveikals.lv, kas no eksperimenta 2020.gadā ir izaudzis par pilnvērtīgu pārdošanas kanālu 2021.gadā ar apgrozījumu virs 1 miljona eiro. Savukārt 2022.gadā, pielāgojoties jaunajiem pircēju paradumiem, Pienaveikals.lv izdevies piesaistīt par 40% vairāk jaunu regulāro lietotāju, izaudzēt produktu skaitu grozā līdz 700 produktiem un tā rezultātā uzlabot pārdošanas kanāla apgrozījumu teju divas reizes līdz 1,7 miljoniem eiro finanšu gadā.

Sākoties karam, “Food Union” pārtrauca sadarbību ar uzņēmumiem Krievijā un Baltkrievijā un uz laiku pārtrūka eksporta sadarbība arī uz Ukrainu, kas līdz karam bija grupas otra lielākā eksporta valsts apjoma ziņā. 2022.gada laikā “Food Union” izdevies ne tikai atgriezties Ukrainā ar līdzvērtīgiem apjomiem kā pirms kara sākuma, bet arī izvērst eksportu citos tirgos – Turcijā, Norvēģijā, Nīderlandē, Kazahstānā un Uzbekistānā, kā arī palielinot eksporta apjomus uz esošiem tirgiem – Poliju, Moldovu un Igauniju – trīs reizes. Pārskata gadā “Food Union” eksportēja produktus ar kopējo vērtību 35,3 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē vadošais alternatīvo investīciju uzņēmums “PAG Private Equity” panācis vienošanos par vairākuma akciju daļu iegādāšanos uzņēmumā “Food Union Europe”, kas ir vadošais svaigu piena produktu, saldējuma un citu saldētu produktu piegādātājs patērētājiem sešās Eiropas valstīs, kā arī Latvijā bāzēto uzņēmumu “Rīgas piena kombināts”, “Valmieras piens” un “Premia FFL” holdingkompānija.

Darījums, kam vēl jāsaņem galīgais regulatīvo iestāžu apstiprinājums, tika veikts, iegādājoties akcijas no uzņēmuma dibinātāja un citiem privātajiem akcionāriem. Darījuma finanšu detaļas netiek izpaustas.

“”PAG Private Equity” uzņēmumā Food Union Europe investējis kopš 2017. gada februāra. Mēs esam pārliecināti par šīs uzņēmumu grupas nepārspējamo tirgus pozīciju tā galvenajos tirgos Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Lietuvā, Dānijā, Norvēģijā un Rumānijā.

Ar nepacietību gaidām sadarbību ar esošo grupas vadību, lai atbalstītu Food Union turpmāku izaugsmi un paplašināšanos. Latvijā, kur Food Union ir tirgus līderis svaigu piena un saldējuma produktu kategorijās, mēs redzam īpašu atbildību turpināt vēsturiski nozīmīgās piensaimniecības tradīcijas ar augstas pievienotās vērtības produktu piedāvājumu,” norāda PAG partneris un līdzvadītājs Linkolns Pans.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union investē 90 000 eiro bezlaktozes raudzēta piena produktu līnijā

Db.lv, 20.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” ir investējis 90 000 eiro sava funkcionālākā zīmola “Lakto” attīstībā, radot jaunu produktu kategoriju – raudzēta piena produktu līnija “Lakto Imuno” bez laktozes.

Jauno bezlaktozes raudzēto piena produktu “Lakto Imuno” recepti izstrādājuši “Food Union” Svaigo piena produktu izcilības centra vadošie pārtikas tehnologi – Rīgā. Savukārt produktu ražošana notiek uzņēmuma specializētajā rūpnīcā “Valmieras piens” – Valmierā.

“Lakto Imuno” bezlaktozes raudzēta piena produkti ir pieejami ar četrām dabīgām augļu un ogu piedevu garšām – granātābolu, mango, aveņu-melleņu un zemeņu-rabarberu.

Produkti tiek fasēti mazās 100 g pudelītēs. “Radot inovatīvo “Lakto Imuno” līniju bez laktozes, esam spēruši nozīmīgu soli ne vien mūsu uzņēmuma, bet arī visas Latvijas pārtikas rūpniecības ietvaros. Esam gandarīti, ka šie jaunie dzērieni ir mūsdienīgām uztura tendencēm atbilstoši,” komentē Ilona Jaroša, “Food Union” piena produktu zīmolu vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šovasar pieprasījums pēc saldējuma palielinājies un ražotājiem kāpuši realizēto saldējumu apjomi, atzina aptaujātie saldējumu ražotāji.

"Food Union" mārketinga vadītāja un valdes locekle Latvijā Ieva Lejniece norādīja, ka, salīdzinot ar 2022.gada martu, aprīli un maiju, šogad realizēto saldējumu apjoms nedaudz pieaudzis.

Pieaugumu viņa skaidroja, kā rezultātu sabiedrības kopējam noskaņojumam un ekonomiskajai situācijai valstī - patērētāji ir sapratuši, kā sadzīvot ar aizvadītā gada inflāciju, tāpēc lēnām sāk līdzekļus tērēt precēm, kas nav pirmās nepieciešamības.

Vienlaikus Lejniece norādīja, ka Latvijā visvairāk tiek realizēti trīs "klasiskie" saldējumi - "Tio" plombīra saldējums lielajā iepakojumā, "Karlsons" un klasiskais "Pols" uz kociņa. Tikmēr internetveikalā "pienaveikals.lv" pircēju grozos biežāk parādās sezonas jaunumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas piena pārstrādes uzņēmums “Food Union” papildinājis ražoto saldējumu kolekciju ar deviņiem jauniem zīmolu “Pols” un “Jungle Pop” saldējumiem, kuru izveidē un palaišanā tirgū ieguldīti vairāk nekā 85 000 eiro.

Visu jauno saldējumu receptes ir radījuši pašmāju saldējuma meistari “Food Union” Saldējuma kompetences centrā, Rīgā, ar mērķi primāri tos piedāvāt patēriņam Latvijā. Taču daži no jaunajiem “Pols” un “Jungle Pop” saldējumiem drīzumā tiks eksportēti arī uz Lietuvu, Rumāniju, Lielbritāniju, Uzbekistānu, Īriju, Irāku un Poliju.

“Īpaši aktuālas šobrīd ir saldējumu receptes ar nostalģiskām bērnības našķu garšām, piemēram, marmelādi un vafelēm. Bez-piena, tai skaitā sulu saldējumi, kļuvuši jau par stabilu nišu. Modē atkal ir atgriezušies neordināras formas saldējumi – ar izteiksmīgi glazētu cepurīti vai savijušies ap kociņu. Visbeidzot dabai draudzīgs iepakojums līdzās augstākās kvalitātes sastāvdaļām ir kļuvis par neatņemamu elementu, kas piešķir saldējuma zīmoliem papildu vērtību,” stāsta Ieva Lejniece, “Food Union” mārketinga vadītāja un valdes locekle Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada vasaras mēnešos no maija līdz augustam ieskaitot jeb aktīvajā saldējuma pārdošanas sezonā kopējais saldējuma tirgus ir pieaudzis par vairāk nekā 10%, savukārt vadošais saldējuma ražotājs “Food Union” pārdevis par 20% vairāk saldējuma nekā šajā periodā pērn, liecina uzņēmumā apkopotā informācija.

To veicinājuši gan vasarīgie laikapstākļi, pārdomāti saldējumu jaunumi, un vēl līdz šim nepieredzētas atlaides, kas pircējiem nodrošināja plašu klāstu pieejamu saldējuma veidu.

“Mūs, tāpat kā ikvienu saldējuma ražotāju Latvijā, iepriecina tirgus izaugsme, šo vasaru veidojot par labāko saldējuma vasaru pēdējos 6 gados. Tiesa, jāatceras, ka šī izaugsme seko vēsturiski sliktākajam gadam saldējuma pārdošanā, proti 2022.gadam, kad inflācijas rezultātā saldējuma tirgus naudā nokritās par aptuveni 7% salīdzinājumā ar iepriekšējo. Tātad varam teikt, ka saldējuma kopējais tirgus viena gada laikā ir atkopies ar uzviju. “Food Union” saldējuma pārdošanas rezultāti ir vēl labāki un tos skaidrojam ar rūpīgu darbu ar klientiem pie saldējumu pieejamības, veiksmīgu atlaižu politiku, sezonas jauno produktu veiksmi un trāpīgām reklāmas kampaņām,” tā kopējo saldējuma tirgus izaugsmi komentē Sergejs Beshmeļņickis, “Food Union” vadītājs Centrālajā un Austrumu Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Rīgas piena kombināts" par nelegālu notekūdeņu novadīšanu lietus kanalizācijā piespriests mazāk nekā 2000 eiro sods, informēja Valsts Vides dienests (VVD).

Kā ziņots 2021.gadā VVD otrajā lielākajā Latvijas pārtikas un dzērienu nozares uzņēmumā "Rīgas piena kombināts" konstatēja nelegālu neattīrītu notekūdeņu novadīšanu lietus kanalizācijas sistēmā.

"Rīgas piena kombināts" atrodas Katlakalnā, Pārdaugavā pie Dienvidu tilta. Sākotnēji tika konstatēts, ka Daugavas Bieķengrāvī tiek novadīti neattīrīti notekūdeņi. Piesaistot pašvaldības pārstāvjus un izsekojot notekūdeņu virzību, atverot aku pēc akas, tika konstatēts, ka notekūdeņus lietus kanalizācijas sistēmā novada "Rīgas piena kombināts".

Turklāt bija izveidots speciāls pievads piena pārstrādes un mazgāšanas notekūdeņu novadīšanai lietus kanalizācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Food Union investējis 80 000 eiro saldējumu Ekselence klāsta paplašināšanā

Db.lv, 30.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas koncerns "Food Union" saldējumu "Ekselence" klāsta paplašināšanā investējis 80 000 eiro, informē uzņēmumā.

Tostarp radītas divas jaunas garšas viena litra iepakojumā - "Ekselence" ar "Rīgas melno balzamu", ķiršiem un braunija gabaliņiem un "Ekselence" ar pekanriekstiem un sāļo karameli.

Savukārt "Ekselence" saldējums ar balzamu un upenēm un saldējums ar valriekstiem un kļavu sīrupu būs nopērkams jaunā iepakojumā - 500 mililitru kartona kārbā.

Kopumā "Ekselence" klāstā patlaban ir 19 dažādi saldējuma veidi, kas pieejami četros formātos - vienas porcijas saldējumi uz kociņa, vafeles konusos, kā arī ar karoti ēdamie deserta saldējumi divu izmēru iepakojumos.

"Food Union" konsolidētais apgrozījums 2022.gadā palielinājies par 14,5% un bija 127,8 miljoni eiro, vienlaikus koncerns cieta zaudējumus 4,3 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu pirms tam. Koncerna lielākais akcionārs ir Sergejs Beshmeļņickis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja amatā 27.aprīlī apstiprināts Normunds Staņēvičs. Jaunajā amatā Normunds Staņēvičs darbu uzsāks šā gada 8.maijā.

Normunds Staņēvičs ieguvis maģistra grādu biznesa vadībā un administrēšanā Rīgas Ekonomikas augstskolā (Stockholm School of Economics in Riga). Iepriekš ieņēmis vadošus amatus uzņēmumos Food Union un A/S Diena. Šobrīd ir padomes loceklis uzņēmumā Hortex.

Iezīmējot turpmāko Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas attīstības vīziju Normunds Staņēvičs uzsver: "Esmu pārliecināts, ka kopā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas profesionālo komandu, apvienojot pieredzi, spēsim kļūt par līderiem Latvijas medicīnas aprūpes sistēmā, tādējādi nodrošinot uz pierādījumiem un inovācijām balstītu izcilību pacientu ārstēšanā un aprūpē, kā arī pētniecības un mūžizglītības nodrošināšanā. Šajos nozarei izaicinošajos laikos mana prioritāte saskan ar slimnīcas misiju - augsta līmeņa veselības aprūpes pakalpojumi, kā arī esošā un topošā ārstniecības personāla izglītošanu."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā tirdzniecības tīklu internetveikalos dārgākās preces ir mazumtirdzniecības tīklā "Rimi", liecina Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI) apkopotā informācija.

AREI kopumā ir izvērtējis piecu tirdzniecības ķēžu internetveikalu piedāvājumus, tostarp "Rimi", "Barbora.lv", kas piedāvā produkciju no tirdzniecības tīkla "Maxima", "LaTS" internetveikalu, tīkla "TOP!" tirdzniecības vietni, kā arī "Citro" internetveikalu, kas apkalpo klientus Rēzeknes, Krāslavas un Ludzas apkaimē.

Datu apkopojumā analizēti 139 izvēlēti pārtikas produkti, tostarp virkne Latvijā ražotu produktu. No 139 produktiem "Rimi" tīklā nebija pieejami septiņi, "Barbora.lv" - deviņi, "LaTS" tīklā - 48 produkti, "TOP!" - 50 produktu, bet "Citro" e-platformā iztrūka 84 no aplūkotajiem pārtikas produktiem.

AREI: Baltijā Rimi tīklā visdārgākās preces ir Latvijā, bet Maxima tīklā - Lietuvā 

Starp Baltijas valstīm "Rimi" mazumtirdzniecības tīklā visdārgākās pārtikas preces ir Latvijā,...

No 139 produktiem "Rimi" tīklā dārgākie bija 84 produkti, kamēr lētākie - 16, bet vidējais cenu līmenis "Rimi" e-veikalā bija 21 produktam. "Barbora.lv" klāstā dārgāki salīdzinājumā ar citiem tirdzniecības tīkliem bija 54 produkti, lētāki - 22, bet vidējā cenu līmenī bija 45.

Savukārt "LaTS" tirdzniecības platformā dārgākā cena bija 13 produktiem, kamēr lētākā - 69. Vēl astoņi produkti bija vidējā cenā. Turpretī "TOP!" internetveikalā dārgākie bija 30 produkti, savukārt lētākā cena bija 22 pārtikas precēm, kamēr vidējā cena - 28.

Tikmēr "Citro" e-veikalā dārgākie produkti reģistrēti sešos gadījumos, lētākie - 19, bet vidējā cenu līmenī - 27.

Tāpat konstatēti gadījumi, kad tirdzniecības platformās konkrētā produkta cena ir vienāda. Piemēram, "Rīgas miesnieka" cīsiņi "Rakveres" 500 gramu iepakojumā datu ievākšanas brīdī četros e-veikalos maksāja 3,79 eiro, kamēr vienā platformā tie nebija pieejami. Tāpat arī "Limbažu piens" plūmju jogurts 320 gramu iepakojumā visās tirdzniecības ķēdēs, kurās šis produkts bija pieejams, maksāja 1,05 eiro, jogurts "Baltais" ar musli - 1,05 eiro, "Baltais" biezpiena sieriņi "Skudrupūznis" - 0,42 eiro un tamlīdzīgi. Šādi gadījumi konstatēti kopumā 13 reizes.

AREI dati liecina, ka ir arī gadījumi, kad cena kādam pārtikas produktam vairākās tirdzniecības vietnēs ir vienāda, kamēr citā atšķirīga, piemēram, "Jaunpils" pilnpiena biezpiens "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" maksāja 2,55 eiro, kamēr citviet - 2,19 eiro un mazāk.

Ierēķinot iztrūkstošās preces, "Rimi" tīkla interneta veikalā preces visdārgākās bija 63,6% gadījumu, "Barbora.lv" - 41,5%, "LaTS" - 14,3%, "TOP!" - 33,7%, bet "Citro" - 10,9%.

Aplūkojot datus par pārtikas grupām, cita starpā piens cenu apkopojumā analizēts ar septiņiem produktiem, tostarp iekļauti AS "Tukuma piens" zīmola "Baltais" produkti, koncerna "Food Union" pārstāvētais "Limbažu piens", Lietuvā ražotās "Annele" produkcija un poļu izcelsmes "Marge".

No septiņiem produktiem "Rimi" tīklā visdārgākais piens bija trijos gadījumos, vidējā cenā - divos gadījumos, bet vēl divi no produktiem internetveikalā nebija pieejami. Turpretī "Barbora.lv" bija pieejami visi attiecīgie piena veidi, no kuriem trīs bija lētākie, bet viens - dārgāks nekā citviet. Savukārt "LaTS" tīklā no sešiem pieejamiem piena veidiem četri bija lētākie, kamēr divi - dārgākie. "TOP!" tīklā bija pieejami divi piena veidi, no kuriem viens bija lētākais, bet otrs bija vidējā cenu līmenī, kamēr "Citro" veikalā no diviem pieejamiem piena veidiem abi bija starp dārgākajiem.

Arī maizes kategorijā, kur aplūkoti 13 produkti, "Rimi" e-veikalā tā bija dārgākā - kopumā desmit gadījumos, seko "Barbora.lv" ar pieciem dārgākajiem produktiem no 11 un "TOP!" ar četriem dārgākajiem produktiem no internetveikalā pieejamajiem septiņiem. "Rimi", "TOP!" un "Barbora.lv" pieejamajā klāstā katrā divi produkti atzīti par lētākajiem, vēl viens produkts visos trijos internetveikalos maksāja līdzvērtīgi.

Vienlaikus "LaTS" tīklā no izvēlētajiem maizes produktiem bija pieejami seši, no kuriem pieci atzīti par lētākajiem. Tikmēr "Citro" tīmekļvietnē bija pieejami septiņi maizes veidi, no kuriem par dārgāko atzīts viens, bet par lētākajiem - trīs.

Maizes grupā AREI iekļāvis AS "Latvijas maiznieks", gan AS "Hanzas maiznīca", SIA "Fazer Latvija", zemnieku saimniecības "Ķelmēni", SIA "Dona" un SIA "Lāči" produkciju.

Gaļas izstrādājumu, tādu kā desu un cīsiņu, kategorijā kopumā aplūkoti desmit produkti, kurus ražojuši SIA "HKScan Latvia" AS "Jelgavas gaļas kombināts", SIA "Gaļas nams "Ādaži"" un citi.

No desmit produktiem "Rimi" tīkla e-veikalā par dārgākajiem atzīti septiņi, "Barbora.lv" - viens no desmit pieejamiem, "LaTS" - viens no četriem, "TOP!" - viens no septiņiem, bet "Citro" - divi no pieciem.

AREI ir Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pārraudzīta iestāde. Institūtu izveidoja Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta, Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta, Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta un Latvijas Valsts augļkopības institūta reorganizācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Piena un pārtikas ražošanā būtu jādomā par risku vadības institūciju

LETA, 22.02.2023

"Food Union" grupas uzņēmumu "Rīgas piena kombināts" un "Valmieras piens" padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena un pārtikas ražošanā būtu jādomā par risku vadības institūciju, lai nozare varētu izdzīvot krīzes situācijās, intervijā sacīja "Food Union" grupas uzņēmumu "Rīgas piena kombināts" un "Valmieras piens" padomes priekšsēdētāja vietnieks Harijs Panke.

Viņš norādīja, ka pašreizējais piena iepirkumu cenu samazinājums ir saistīts ar pagājušā gada piena produktu augsto cenu eskalāciju. "Tie ir globāli procesi, kurus regulāri ietekmē gan klimatiskie apstākļi, gan ekonomiskie, gan politiskie notikumi," teica Panke.

Viņš arī atzīmēja, ka šajā gadījumā tie bija vairāki notikumi kopumā, tostarp Austrālijā pagājušajā gadā saražoja par 7% mazāk piena, bet Jaunzēlandē piena ražošanas apmēri saruka par 3,8%, tāpat bija resursu un loģistikas problēmas. Šie notikumi ļoti ietekmēja Dienvidaustrumāzijas reģionus, kur pienu pašpatēriņam ražo nepietiekami un patēriņu nodrošina imports.

"Saistībā ar deficītu sākās tirgus sacensība par tā dzēšanu, kurā iesaistījās gan pārstrādātāji, gan uzpircēji un biržas starpnieki. Cena sāka augt. Industriālo produktu tirgū bija situācija, kad pircēji pirka šodien, jo rīt jau būs viss dārgāk. Šodien jāpērk dubultā, jo rīt un parīt būs dārgāk. Sākās pirkšanas virpulis, kas inerces pēc sasniedza jau tādu cenu un apjoma līmeni, kuru vairs neakceptēja Dienvidaustrumāzijas gala patērētājs. Viņiem pirktspēja ir apmēram tāda pati kā Latvijā. Augstās cenas šis pircējs neakceptēja ar savu patēriņu, un sāka rasties uzkrājumi, virpulis apstājās, cenas sāka kristies," teica Panke.

Komentāri

Pievienot komentāru