Igaunijas mobilo maksājumu sistēmu izstrādātājam Fortumo izdevies piesaistīt Intel Capital un Greycroft Partners investīcijas, teikts kompānijas oficiālajā blogā.

Fortumo sniedz iespējas lietojumprogrammu un spēļu ražotājiem iekasēt naudu no savu produktu lietotājiem, izmantojot mobilo sakaru norēķinus vairāk nekā 70 valstīs. Fortumo ir biroji Igaunijā, Sanfrancisko un Pekinā.

Līdz šim Fortumo lielākais īpašnieks bija Igaunijas mobilo risinājumu kompānija Mobi Solutions, un pēc Intel Capital un Greycroft Partners investīcijām, Mobi Solutions saglabās savu pozīciju kā viens no uzņēmuma dalībniekiem.

Vienlaikus ar paziņojumu par jaunu investoru piesaisti Fortumo pavēstījis par jaunu līgumu slēgšanu ar divām pasaulē atzītām telekomunikāciju grupām – Vodafone Group un China Mobile. Līdz šim Fortumo klientu sarakstā ietilpa tādas kompānijas kā Angry Birds izstrādātājs Rovio, Badoo, spēļu izstrādātājs Zeptolab, Gameloft un Votsu.

Web maksājumu platforma Fortumo.lv ir atklājusi savus pakalpojumus vēl divās jaunās valstīs – Čehijā un Malaizijā.

"Čehija un Malaizija ir vieni no visātrāk augošajiem mobilo sakaru tirgiem un piedāvā mērķauditoriju ar lielu interesi mobilo tehnoloģiju lietošanā, kas sniedz lieliskas iespējas web uzņēmējiem,” tā uzskata Martins Koppels, Fortumo mārketinga vadītājs.

Web biznesam abos tirgos ir visas iespējas zelt un plaukt, jo Čehija ir viens no vislabāk attīstītajiem mobilajiem tirgiem Eiropā ar mobilo sakaru apguvi 130% apmērā, savukārt vidusmēra malaizietis (kopējais iedzīvotāju skaits 25 miljoni) ik dienas nosūta gandrīz 20 ziņas.

"Tipisks Fortumo lietotājs ir interneta vides uzņēmējs, kam pieder Web lapa vai portāls, vai arī viņš ir kādas radio stacijas, vietējās avīzes vai reklāmas aģentūras pārstāvis,” saka Fortumo vadītājs Rains Rannu.

Mūsdienu straujajā dzīves ritmā, kad ikdienas lietām paliek arvien mazāk laika, strauju izaugsmi piedzīvojusi auto servisu salīdzināšanas platforma servix.lv. Platformā pieteikumu skaits pēdējos mēnešos ir pieckāršojies.

Platforma auto īpašniekiem ļauj bez maksas pāris minūšu laikā salīdzināt auto servisu piedāvājumus, kā arī sniedz iespēju pieteikt auto remontu, diagnostiku, eļļas maiņu un citus pakalpojumus.

«Ar problēmu atrast labu auto servisu ir saskāries teju ikviens mašīnas īpašnieks. Parasti serviss tiek meklēts ar draugu, Google, Facebook palīdzību vai izbraukājot tuvākos un tālākos servisus un meklējot zemāko cenu. Taču ne vienmēr šādi ir iespējams atrast labāko un reizē arī izdevīgāko variantu. Tādēļ mums – trīs vīriem - radās ideja izveidot platformu, kurā būtu iespēja salīdzināt autoservisu piedāvājumus pēc auto apkopes vai remontdarbiem, atvieglojot dzīvi ne tikai sev, bet arī citiem auto īpašniekiem,» stāsta viens no idejas autoriem Rūdolfs Roze.

Digitalizācija auto izvēlē, elektroauto pārdošanas pieaugums, lietotu auto reputācijas maiņa, jaunas prasības autoservisiem un klientu paradumu transformācija – tā ir autopārdošanas industrija šodien, kur Moller Auto dīleri, tirgojot gan jaunas, gan lietotas automašīnas, navigē vienas pieturas dīleru koncepta virzienā.

Par šodienu, rītdienu un izaicinājumiem Dienas Bizness uzdeva jautājumus Moller Auto uzņēmumu grupas izpilddirektorei Baltijā Izīdai Gerkenai.

2023. gads ir aizvadīts. Audi un Volkswagen ir vienas no iecienītākajām automašīnām pircēju izvēlē – kā veicies ar šo marku pārdošanu?

Kopumā gads aizvadīts veiksmīgāk, nekā plānots. Mūsu biznesa rezultāti par 2023. gadu rāda, ka Baltijā kopumā lietotu auto segmentā tika pārdots par 26% vairāk auto nekā 2022. gadā. Savukārt vislielākā izaugsme piedzīvota elektroauto segmentā, kas Baltijā pērn pieauga par 63%, salīdzinot ar 2022. gadu. Tikmēr jaunu auto segmentā pārdošanas rādītāji bija stabili, saglabājoties 2022. gada līmenī, par spīti satricinājumiem ekonomikā, ko nesuši aizvadītie gadi. Pērnā gada sākumā novērojām jaunu auto tirgus atveseļošanos, un to pamatā ietekmēja iedzīvotāju finansiālās konfidences uzlabošanās, kas, jāatzīst, bija netipiski inflācijas rādītājiem, kā arī vajadzība pēc personīgās mobilitātes, kas aizvien ir daudzu cilvēku prioritāšu augšgalā. Ietekmi jūtam arī šogad. Proti, inflācijas drudzis ir pārvarēts, un cilvēki nākotni sāk vērtēt, balstoties uz prognozējamākiem apstākļiem, kas arī dod iespēju skaidrāk paredzēt personīgās investīciju iespējas. Aizvadītajā gadā būtiski auga pieprasījums pēc lietotiem auto ar nepieredzētu uzrāvienu oktobrī, kad apgrozījums lietoto auto segmentā auga par 87%, salīdzinot ar attiecīgo periodu 2022. gadā.

Intervija ar uzņēmuma «EUROTHERMO» finansu direktoru VILNI ANTONIŠĶI.

Acīmredzot ne tikai Latvijā, bet arī visā Eiropā un Krievijā ir nepieciešama ekonomiska, funkcionāla un ērti lietojama apkure, tāpēc pēdējos gados, bet īpaši šajā sezonā ir jūtami audzis pieprasījums pēc granulu apkures iekārtām. To pierāda arī tas, ka uzņēmumam «EUROTHERMO» www.apkuressistemas.eu, kas piedāvā Eiropā augsti novērtētu Polijas un Čehijas ražotāju - «Defro», «Tekla Kotly», «Heiztechnik», «Ponast» cietā kurināmā – granulu, šķeldas, ogļu, malkas, apkures iekārtas, pāris gadu laikā izdevies ne tikai ievērojami izvērsties Latvijā, bet arī nostabilizēties Lietuvas, Igaunijas un Krievijas tirgū.

Lai arī pašlaik Austrumeiropas problēmas tiek uzsvērtas vairāk nekā Rietumeiropas, patiesībā situācija nemaz nav tik slikta, piemēram, salīdzinot šo reģionu banku ārējā parāda apjomus, raksta Financial Times.

Austrumeiropas valstis ir arī pierādījušas sevi kā daudz elastīgākas krīzes apstākļos nekā Rietumeiropas valstis. Kamēr kompānijas samazina darbinieku skaitu gandrīz jebkurā pasaules valstī, Austrumeiropa iet vēl tālāk, samazinot algas arī atlikušajiem darbiniekiem. Lai gan Austrumeiropā algas ir mazākas nekā Rietumeiropā, šajā reģionā darbadevēji samazina savu darbinieku algas pat par 30%. Arī šī reģiona valstu valdības ir spērušas konkrētus soļus taupības režīma virzienā, vissevišķi Latvijā, kur arī ministriem samazinātas algas. Neviens nevēlas šādu rīcību, taču, pārdzīvojot dažādas ekonomikas problēmas, Austrumeiropa ir pierādījusi, ka spēj labāk pārciest šādus šokus nekā Rietumeiropa.

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Kad runa ir par drošību uz ceļa, nav iespējams pieļaut kompromisus. Kādam var šķist, ka riepu izvēle ir tikai neliela nianse, taču tā nav – riepas ietekmē gan drošību, gan braukšanas komfortu. Tāpēc viens no uzdevumiem gan autovadītājiem, gan uzņēmumiem ir aprīkot savu automašīnu ar kvalitatīvām riepām un izvēlēties uzticamu pakalpojumu sniedzēju, kas to paveiks profesionāli. Lasi un uzzini, kāpēc riepas, diskus un ar šīm komponentēm saistītus pakalpojumus meklēt Riepu garāžā!

Kas ir Riepu garāža?

Uzņēmums Riepu garāža ir viens no vadošajiem riepu mazumtirdzniecības tīkliem Latvijā, kas piedāvā ne tikai jaunas vasaras riepas, ziemas riepas, vissezonas riepas un diskus, bet arī augstākā līmeņa servisu un konsultācijas. Zīmols darbojas tirgū jau vairāk nekā 10 gadus un šajā laikā ir izveidojis uzticamu un stabilu pozīciju riepu tirdzniecības un montāžas nozarē. Tam ir 5 filiāles Rīgā, nodrošinot 20 riepu montāžas vietas, kā arī interneta veikals ar plasāko piedāvājumu uz bezmaksas riepu piegādi pa visu Latviju.

Nokļūstot autoservisā, auto īpašnieku visvairāk interesē laiks, kādā mašīna tiks saremontēta un darbu izpildes kvalitāte, liecina BTA pētījums. To apliecina arī autoservisa Senson Paint mārketinga nodaļas vadītājs Dmitrijs Skripņiks, kurš uzsver, ka apdrošinātājiem un autoservisiem jāturpina meklēt risinājumi, kā paātrināt remontdarbu tāmes izskatīšanas un apstiprināšanas laiku.

Nonākot servisā klientam neizbēgami ir stress un trauksme, jo īpaši, ja tas noticis pēc avārijas. Viņš satraucas par to, cik ilgu laiku būs jāiztiek bez mašīnas, cik kvalitatīvi darbs tiks veikts, cik remonts izmaksās, vai tam būs garantija. Taču būtiskākais ir laika jautājums, kas bieži ir atkarīgs arī no tā, cik ātri serviss ar apdrošinātāju vienosies par remontdarbu tāmi. Tā kā gan servisam, gan apdrošinātājam būtiskākais ir tas, lai klients ir apmierināts, šajā virzienā jāturpina aktīvi strādāt, situāciju vērtē autoservisa Senson Paint mārketinga nodaļas vadītājs Dmitrijs Skripņiks.

Tam piekrīt arī AAS “BTA Baltic Insurance Company” Apdrošināšanas atlīdzību departamenta Ekspertīžu nodaļas vadītājs Ilmārs Džeriņš, kurš atzīst, ka nesen veiktā BTA pētījumā tieši remontdarbu ilgums tika atzīts par biežāko jautājumu, ko klients uzdod servisam. “Pētījumā anonīmi aptaujājām 89 autoservisus visā Latvijā. No tiem 64% atzina, ka OCTA un KASKO ietvaros remontdarbu ilgums ir galvenais jautājums, kas satrauc klientu. Turklāt, vērtējot faktorus, kas nosaka, cik laba vai neveiksmīga ir auto servisu sadarbība ar apdrošinātājiem, kā būtiskāko parametru servisi nosauca tāmes izskatīšanas un apstiprināšanas laiku. Abi šie rādītāji parāda, ka apdrošinātājiem ir jāmeklē risinājumi, kā paātrināt tāmju saskaņošanu ar autoservisiem,” vērtē Ilmārs Džeriņš.

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu sodīt biedrību Auto Asociācija par aizliegtu vienošanos, kas vērsta uz auto remontdarbu veicēju konkurences ierobežošanu.

Biedrībai piemērots naudas sods 10,4 tūkstošu eiro apmērā, kas ir 4% no tās iepriekšējā gada apgrozījuma, informē KP.

KP konstatēja, ka asociācijas biedri – lielākie jaunu automašīnu tirgotāji un pilnvaroto servisu īpašnieki Latvijā – asociācijas ietvaros apsprieduši jautājumus, kas saskaņā ar Konkurences likumu katram uzņēmumam jārisina individuāli.

Auto Asociācijas biedri savā starpā apsprieda kopīgu stratēģijas veidošanu attiecībā uz apdrošināšanas akciju sabiedrībām, kā arī vienotu noteikumu izstrādi, kas operatīvā līzinga gadījumā nosaka, kur veikt jaunu automašīnu apkopi un remontu.

Uzņēmuma augstākās vadības pārstāvji bijuši iesaistīti 26% no krāpšanas gadījumiem uzņēmumos, liecina auditorkompānijas KPMG veiktais pētījums.

Uzņēmumu vadītāju dalība krāpšanā pieaugusi, jo 2007.gada pētījumā tika konstatēti 11% šādu gadījumu. informēja SIA KPMG Baltics mārketinga un komunikāciju koordinatore Ilze Bule.

Kā uzskata "KPMG" Finanšu izmeklēšanas pakalpojumu nodaļas vadītājs Centrāleiropā un Austrumeiropā Džimijs Helms, dati par augstākās vadības pārstāvju biežāku iesaistīšanos krāpšanas shēmās ir brīdinājuma signāls visiem uzņēmumiem. «Pastāvīgi izjūtot spiedienu sasniegt uzņēmumam noteiktos mērķus laikā, kad uzņēmējdarbība vēl tikai atkopjas no krīzes, vadības pārstāvji varētu justies spiesti manipulēt ar finanšu rezultātiem,» pieļāva Helms.

Austrijas, Zviedrijas un citu valstu bankas, kurām ir filiāles Austrumeiropā varētu piedzīvot reitingu samazināšanu, jo šo banku pārstāvēto valstu ekonomiskā situācija turpina pasliktināties.

Tā savā ziņojumā norādījuši reitingu aģentūras Moody’s speciālisti, vēsta Bloomberg.

Capital Economics pētījums liecina, ka Austrijas, Itālijas, Francijas, Beļģijas, Vācijas un Zviedrijas bankas ir izsniegušas 84% no Rietumeiropas banku aizdevumiem Austrumeiropā. Šī reģiona valstu ekonomikas kļūst arvien vājākas.

Starptautiskais Valūtas fonds jau ir apstiprinājis aizdevumus Latvijai, Ungārijai, Serbijai un Ukrainai. Turklāt pēc atbalsta varētu vērsties arī Bulgārija, Rumānija, Lietuva un Igaunija, jo globālā recesija no sliedēm izsit arvien vairāk banku.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas nozīmīgākie darījumi saņēmuši Baltijas M&A un privātā kapitāla apbalvojumus.

Virtuālā apbalvošanas ceremonija noslēdza M&A un Privātā kapitāla forumu.

Gada M&A darījums

Boku, vadošs vispasaules mobilo maksājumu un mobilās identifikācijas piedāvātājs, iegādājās Igaunijas fintech jomas uzņēmumu Fortumo par maksimālo atlīdzību 41 miljona USD apmērā. Darījums apvieno divas ienesīgākās DCB tirgū.

Gada privātā/riska kapitāla darījums

Skeleton Technologies, Igaunijā bāzēts Eiropas lielākais īpaši jaudīgu kondensatoru enerģijas uzkrāšanas sistēmu ražotājs, piesaistīja 41,3 miljonus eiro D sērijas finansējuma kārtā. Iespējams, šis ir kļuvis arī par vissvarīgāko ieguldījumu kārtu tīro tehnoloģiju tirgū Eiropā šogad.

Vairāk nekā pusi Latvijas iedzīvotāju saziņā ar klientu servisu kaitina pārāk ilga gaidīšana pie tālruņa klausules un nepieciešamība sazināties pa maksas tālruni, liecina finanšu tehnoloģiju uzņēmuma «Mobilly» veiktā aptauja.

Arī «Mobilly» izpilddirektors Ģirts Slaviņš atzīst, ka labā prakse būtu pēc iespējas atvieglot saziņu ar klientu servisu, lai sniegtu nepieciešamo palīdzību.

Trīs galvenās lietas, kas Latvijas iedzīvotājus visvairāk kaitina saskarsmē ar dažādu uzņēmumu un pakalpojumu sniedzēju klientu servisu, ir pārāk ilga gaidīšana pie tālruņa klausules (61%), nepieciešamība sazināties pa maksas tālruni (53%) un sastapšanās ar automātisko atbildētāju (41%). Teju trešdaļai jeb 29% aptaujāto nepatīk, ja, gaidot savienojumu, jāklausās mūzika vai savs vēstījums jāierunā automātiskajā atbildētājā. Savukārt 27% kaitinošs šķiet ilgais ceļš līdz savienojumam ar operatoru, kad vispirms jāizvēlas sarunas valoda, temats un citi soļi.

Šā gada jūnijā Austrumeiropā gandrīz 40% no visiem mobilo lapu skatījumiem interneta lapās, ko mēra Gemius, ir veikti no Apple viedtālruņiem vai planšetdatoriem. Savukārt Latvijā šis rādītājs sasniedz teju 45%. Vēl biežāk Apple ierīces tiek izmantotas Igaunijā, kur puse no visiem mobilo lapu apmeklējumiem ir veikti no šī ražotāja ierīcēm.

Otrajā vietā Latvijā, līdzīgi kā Austrumeiropā kopumā, pēc mobilo lapu skatījumiem, ierindojas Samsung (23%), trešajā – Nokia (14%), savukārt HTC ir aptuveni 7% daļa, bet Sony Ericsson – aptuveni 5% no visiem apmeklējumiem. Latvijā populārākie modeļi interneta lapu pārlūkošanai ir iPad ar 27,27% no kopējā ierīču skaita, iPhone (16,47%) un Galaxy S II (5,11%).

Dati liecina, ka šā gada jūnijā Austrumeiropā gandrīz 40% no visiem mobilo lapu skatījumiem interneta lapās, ko mēra Gemius, ir veikti no Apple viedtālruņiem vai planšetdatoriem, kas padara amerikāņu kompāniju par Austrumeiropas līderi šajā jomā.

Austrumeiropā ekonomikas atjaunošanās notiks ļoti lēni, bet riski saglabāsies, īpaši Krievijā, Ukrainā, Latvijā un Ungārijā, paziņojis Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) galvenais ekonomists Ēriks Berglofs, ziņo Reuters.

Maijā ERAB ir pārskatījusi minētā reģiona ekonomisko prognozi 2009. gadam un tagad ziņo, ka 2009. gadā Austrumeiropā vidēji ekonomika saruks par 5.2 %. Taču oktobrī atkal paredzēts pārskatīt šo prognozi. Viņš arī norādīja, ka Austrumeiropā ir jāturpina īstenot dažādas atbalsta programmas. Viņš arī piebilda, ka lielākajā daļā valstu, izņemot Lietuvu, ekonomikas lēnām stabilizējas. Savukārt par «karstajiem punktiem» ekonomikā viņš nosauca Ukrainu, Latviju un Ungāriju.

Ekonomists gan norādīja, ka visticamāk ERAB uzlabos prognozi Austrumeiropā 2010. gadam. Maijā ERAB bija prognozējuši, ka 2010. gadā Austrumeiropā ekonomiskā izaugsme būs 1.4 %.

Ē. Berglofs norādīja, ka valstīm, kurās vēl nav ieviests eiro, vajadzētu «piebremzēt» savas ambīcijas šajā jautājumā.

Eiropas Savienības (ES) valstis, kuras nonākušas finanšu krīzes spaidos, var rēķināties ar starptautisko palīdzību. Tā norādījusi Vācijas kanclere Angela Merkele (Angela Merkel), solot solidaritāti bijušajām komunisma valstīm Austrumeiropā, raksta Bloomberg.

Vācijas valdība ir piekritusi risināt sarunas ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB) par iespējamām palīdzēt pārstrukturizēt Austrumeiropas bankas, sacījusi A. Merkele.

"Mēs palīdzēsim [ES] dalībvalstīm, kas nonākušas finanšu grūtībās," teikusi A. Merkele savā runā Berlīnē pirms došanās uz ES samitu Briselē. "Mēs to parādījām Ungārijas un Latvijas gadījumā. Un, ja tas skars citas dalībvalstis, mēs darīsim to pašu," tā A. Merkele. Viņa gan neko neminēja par papildus līdzekļiem.

Austrumeiropa ir "svarīgs eksporta tirgus" Vācijai, sacījusi A. Merkele. "Ja kredītu un finanšu tirgi šajā reģionā apsīktu pilnībā, tas ne tikai kaitētu šīm valstīm, bet gan norāda uz to, ka palīdzības sniegšana ir mūsu pašu interesēs. Un mēs vēlamies palīdzēt."

Globālā finanšu krīze līdz šī gada beigām nabadzībā varētu «iedzīt» 11 miljonus Austrumeiropas un Centrālāzijas iedzīvotāju, savukārt vēl 23 miljoni šī reģiona iedzīvotāji varētu nonākt uz nabadzības sliekšņa.

Tā liecina Pasaules Bankas jaunākais ziņojums.

Tajā norādīts, ka mājsaimniecības Austrumeiropā visvairāk cietušas no kredītu tirgus saspīlējuma, pieaugošajām cenām un bezdarba līmeņa palielināšanās. Pētījumā tiek lēsts, ka aizvien vairāk mājsaimniecības Austrumeiropā varētu pieteikt maksātnespēju, nevarot tikt galā ar saviem hipotekārajiem kredītiem.

Agrāk notikušo krīžu laikā, cilvēki varēja atrast papildus darbu, vai doties pelnīt uz ārvalstīm, taču pašreizējās krīzes raksturs šādas alternatīvas ir padarījis gandrīz neiespējamas, teikts ziņojumā.

Pasaules Banka norāda, ka valstīs, kur iedzīvotāju ienākumu līmenis ir vidēji liels un kur patlaban ir vislielākā ekonomiskā lejupslīde, visticamāk, būs vērojams vislielākais nabadzības pieaugums.

Austrumeiropas un Baltijas valstīs jaunas tehnoloģijas ievieš ātrāk nekā daudzās Rietumu valstīs, arī ja temps pēdējos desmit gados ir samazinājies, norāda Microsoft Centrāleiropas un Austrumeiropas reģiona tehnoloģiju vadītājs Dejāns Cvetkovičs.

«Austrumeiropa ir starp jaunajiem, topošiem tirgiem. Austrumeiropā nav liels tehnoloģiskais mantojums. Rietumu pasaulē šāds novecojušu tehnoloģiju mantojums ir daudz lielāks. Tādēļ Austrumeiropā pēdējos 20 gados bijis liels progress informācijas tehnoloģiju (IT) ieviešanā. Turklāt tas notika daudz ātrākā tempā nekā citur. Arī IT ieviešanas tempi, salīdzinot ar IKP izaugsmi, bija lielāki nekā Rietumos,» Cvetkovičs teica, taču piebilda, ka «patlaban tehnoloģiju ieviešanas tempi ir lēnāki, nekā tie bija 90.gadu beigās un tūliņ pēc 2000.gada».

Cvetkovičs arī teica, ka mazās valstīs, tādās kā Latvija, tehnoloģiju ieviešana notiek ātrāk, jo ir īsāki lemšanas ceļi nekā lielās valstīs, organizācijās vai uzņēmumos. «Mazas valstis mēdz būt veiklākas un vingrākas. Tādēļ tehnoloģiju ieviešana notiek ātrāk. Te arī, šķiet, ir mazāk regulēšanas šķēršļu ātri ieviest tehnoloģiju. Runāju no savas deviņu gadu pieredzes, strādājot šajā reģionā. Tas, ka viss notiek ātrāk, ir īpaši raksturīgs tām mazām valstīm, kas ir Eiropas Savienībā, piemēram, Baltijas valstīm un Slovēnijai,» viņš sacīja.

Izvēloties savam biznesam atbilstošās tehnikas risinājumu, būtiska ir ne tikai iegādājamās tehnikas cena, bet vēl svarīgāk – cik uzņēmējs tērēs, strādājot ar šo tehniku.

Alwark SIA piegādātās tehnikas klāsts ir ļoti plašs un pieprasīts dažādās nozarēs. Uzņēmuma klienti ir ražošanas, loģistikas, ostu, lidostu, komunālās un citu nozaru uzņēmumi. Alwark pārstāv tādus savu kvalitāti visā pasaulē apliecinājušus zīmolus kā Linde Material Handling, Terberg, Konecranes Lift trucks, Mantsinen, Terex-Fuchs, Johnston Sweepers, Kaiser, Rasco u.c.

Šogad Alwark ir sācis jaunu darbības virzienu un turpmāk piedāvās arī kvalitatīvā Zviedrijas ražotāja EcoLog mežistrādes tehnikas tirdzniecību un servisu.

Austrumeiropas riska kapitāla fonds Buran Venture Capital atver pārstāvniecību Latvijā, jo saredz iespējas piedalīties daudzsološu ideju finansēšanā

Fondam jau ir pārstāvniecības Budapeštā, Varšavā un Maskavā, un šīs vasaras beigās tas nostiprināja savu klātbūtni Baltijā, par savu bāzes vietu izvēloties Rīgu. Buran Venture Capital vadošais partneris Aleksandrs Konoplastijs (Alexander Konoplyasty) uzskata, ka šajā reģionā daudzi jaunuzņēmumi uzrāda labus rezultātus un jau agrīnā stadijā spēj būt pelnoši, kas daudzviet citur ir retums.

Tas saistīts ar to, ka valstu mazais izmērs spiež no pirmās jaunuzņēmumu eksistences dienas meklēt citus tirgus. Lai gan riska kapitāla bizness nav vienkāršs, šis fonds vēlas būt klātesošs visos reģiona tirgos un kļūt par labi zināmu un apjomīgu Austrumeiropas līmeņa riska kapitāla fondu. Vairāk par šo biznesu un saviem mērķiem tajā A. Konoplastijs stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Kampaņas Uzslavē labu servisu! ietvaros Latvijā norisināsies klientu servisa kvalitātes pētījums, kurs mērķis ir noskaidrot klientu servisa kvalitātes līmeni trīs kategorijās – Bizness patērētājiem, Bizness biznesam un valsts, pašvaldību iestādes.

Kampaņu Uzslavē labu servisu! rīko Labsservis.lv sadarbībā ar Lattelecom.

Patērētāji savu favorītu var ieteikt portālā uzslave.lv. Vienlaikus sabiedrības novērtējumam notiks arī pētījums «Slepenais pircējs», ko veiks klientu servisa uzlabošanas uzņēmums Dive Latvija, kas klātienē izvērtēs uzņēmumu dažādos ar klientu servisu saistītos jautājumus, stāsta Unda Krieviņa, Labsserviss.lv vadītāja Latvijā.

«Ja tirgū ir vairāki uzņēmumi, tad arī tik mazā valstī kā Latvija prasības aug un attiecīgi paaugstinās saņemto pakalpojumu kvalitāte,» stāsta Lattelecom Biznesa klientu daļas vadītājs Gusts Muzikants, norādot, ka kampaņa Uzslavē labu servisu! ir iespēja pievērst uzmanību apkalpošanas nozīmīgajai lomai un vienlaikus arī iespēja attīstīt pakalpojumu vidi Latvijā.

Liela daļa Latvijas autoservisu pakalpojumu vēl aizvien tiek sniegti, tā dēvētajā, pelēkajā sektorā, tādējādi valsts makam garām aizpludinot 64 miljonus eiro gadā, liecina Latvijas Auto asociācijas veiktie aprēķini.

Ņemot vērā Latvijas autoparka lielumu, servisu un darbinieku skaitu, mehāniķu darba stundas, rezerves daļu apjomu, kā arī citus parametrus, asociācija aprēķinājusi, ka autoservisu pelēkajā sektorā gadā pazūd 38 miljoni eiro PVN un vēl 26 miljoni eiro iet secen, neveicot darbinieku sociālās iemaksas un IIN.

Pirms vairākiem gadiem, kad ēnu ekonomikai autoservisu nozarē pastiprināti pievērsās Valsts ieņēmumu dienests, tirgus it kā mazliet pierāvās, jo spiediens bija pietiekami liels, teic asociācijas valdes loceklis Ingus Rūtiņš.

«Bet to jau nevar noturēt mūžīgi. Jābūt kādam instrumentam, kas spēj šo spiedienu noturēt arī brīdī, kad kontroles mehānisms atlaižas, bet tāda instrumenta nav. Līdz ko masveida pārbaudes beidzās, tā viss aizgāja vecajās sliedēs un esam turpat, kur bijām 2005., 2006.un citos gados, nekas nav mainījies. Krāpjas gan ar algām, maksājot minimālās, masveidā izvairās no PVN apmaksas, īpaši, ja runājam par rezerves daļu tirdzniecību. Vairāk nekā 98% no visiem servisiem vairāk vai mazāk optimizē nodokļus,» skarbi secina I.Rūtiņš.

Investējot 500 000 eiro, auto dīleru tīkls “Moller Auto” atvēris servisu un lietoto auto tirdzniecības centru Zemgalē - Jelgavā.

Jaunajā dīlera centrā papildus lietotu auto iegādei, kā arī auto servisa pakalpojumiem, ir pieejami arī auto mazgāšanas, auto abonēšanas servisa “Moller Go”, auto līzinga un “Moller Auto Insurance Services” apdrošināšanas pakalpojumi.

“Moller Auto” jaunais lietoto auto tirdzniecības centrs un serviss ir iekārtots divos stāvos ar ēkas kopējo platību 747 m2, savukārt zemes kopējā platība ir 2479 m2.

Izīda Gerkena, “Moller Auto” uzņēmumu grupas izpilddirektore Baltijā, stāsta, ka paplašināšanās Jelgavā ir likumsakarīgs solis uzņēmuma tīkla un “vienas pieturas” dīleru koncepta attīstībā arī lietotu auto segmentā.

“Attīstot darbību Zemgalē, mēs vēlāmies būt pieejamāki saviem klientiem reģionos. Tāpat Jelgava ir viena no lielākajām un attīstītākajām Latvijas pilsētām, bet šobrīd ar ļoti šauru servisu un kvalitatīvu lietotu auto piedāvājumu. Jāņem vērā, ka Latvijā joprojām ir ļoti liels īpatsvars auto servisu, kas darbojas tā dēvētajā “pelēkajā” zonā, tāpēc, atverot jaunu servisu šajā Latvijas pusē, mēs sniedzam klientiem plašākas iespējas saņemt kvalitatīvus un drošus auto servisa un apkopes pakalpojumus. Turklāt tos veiks pieredzējuši un augsti kvalificēti meistari atbilstoši ražotāju standartiem, kā arī izmantojot vismodernākās tehnoloģijas. Šis būs viens no inovatīvākajiem auto servisiem Zemgalē, un klientiem vairs nebūs jāmēro ceļš līdz Rīgai, lai saņemtu kvalitatīvus auto servisa pakalpojumus,” uzsver I. Gerkena.

Apģērbu un mājsaimniecības mazumtirdzniecības ķēdes «Pepco» pirmā veikala izveidē Rīgā investēti 135 000 eiro, aģentūrai LETA atklāja «Pepco» vadītājs Centrālajā un Austrumeiropā Marcins Stanko.

Viņš norādīja, ka parasti jauna «Pepco» veikala izveidošana izmaksā aptvueni 500 000 eiro, kas ietver veikala konstrukcijas izveidi, būvniecību, labiekārtošanu u.c. Tomēr, ņemot vērā, ka veikals izveidots jau esošā ēkā - tirdzniecības centrā «Mežciems» -, tad tā izveidei nepieciešamo investīciju apmērs bija krietni mazāks.

Vaicāts, cik lielu investīciju apmēru tuvāko gadu laikā plānots ieguldīt «Pepco» veikalu tīkla attīstībā Baltijas valstīs, tostarp Latvijā, Stanko norādīja, ka tas ir atkarīgs no tā, cik daudz veikalus kompānija plāno atvērt. Turklāt, ienākot jaunā tirgū un sākot tajā uzņēmējdarbību, «Pepco» ir nepieciešams saprast, kā sevi kā jaunu uzņēmumu tajā strukturēt, uzsvēra «Pepco» vadītājs Centrālajā un Austrumeiropā.

Lai arī šobrīd pašmāju juristu firmām ir priekšrocības, tomēr ar laiku daļa to klientu pāries pie starptautiskām kompānijām

Tā uzskata PricewaterhouseCoopers (PwC) Legal Centrālās un Austrumeiropas reģiona (CEE) vadītājs Maikls Malens.

Kā klājas juridisko pakalpojumu tirgū pēc krīzes?

Klienti spiež juristu firmas pazemināt cenas. Pirms 10–15 gadiem pasaules juristu kompānijas ienāca Austrumeiropā, nešķirojot tirgus un visus uztverot kā vienu globālu tīklu. Bet tad šīm kompānijām kļuva skaidrs, ka ne katrs tirgus ir tik ienesīgs kā Ņujorka vai Londona, un nu tās samazina savu teritoriālo tvērienu. Cita tendence ir juridisko kompāniju saplūšana, cenšoties iegūt lielāku tirgus daļu un klientus. Notiek globāla juridisko pakalpojumu tirgus konsolidācija. Paralēli tam lielās kompānijas izvērš biznesu ārpus ierastajām robežām biznesa padomdošanā – cilvēkresursu, M&A u.c. jomās. Es to sauktu par ievākšanos Lielā četrinieka teritorijā, kur ir PwC, KPMG, EY un Deloitte.