Jaunākais izdevums

Rīgā, Rumbulā, nosvinēti Kurbads ledus halles spāru svētki, iezīmējot nozīmīga būvniecības posma pabeigšanu.

Šobrīd ir pabeigta jumta konstrukciju izbūve un uzsākta jumta un sienu likšana, kā arī objektā turpinās starpsienu izbūve un iekšējo komunikāciju rakšanas darbi.

Pirmās kārtas projekta kopējais investīciju apjoms ir 3,5 miljoni eiro. Jauno ledus halli plānots nodot ekspluatācijā 2017. gada jūnijā. Projekta otrajā un trešajā kārtā paredzēta arī treniņu halles un viesnīcas izbūve.

Projektā plānots izbūvēt starptautiskajiem standartiem atbilstošu ledus laukumu hokeja, šorttreka, kērlinga un daiļslidošanas vajadzībām, kā arī septiņas ģērbtuves, desmit žāvētavas, trenažieru zāli un kafejnīcu.

Līdz ar halles atvēršanu pilnvērtīgu treniņprocesu uzsāks Kurbads bērnu un jauniešu sporta skola ar divām vecuma grupām.

Ledus hallē plānotas 540 sēdvietas, bet kopā ar stāvvietām paredzētas 1000 skatītāju vietas.

Hokeja halles Kurbads projektu izstrādājis Vents Grietēns, arhitektu biroja SIA Projektu birojs Grietēns&Kagainis valdes loceklis. Būvniecības darbus veic celtniecības kompānija SIA Būvkore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Lielākais projekts - attīstīt degradēto teritoriju Rumbulā

Linda Zalāne, 23.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Kurbads un Ko valdes priekšsēdētājs, hokeja kluba Kurbads vadītājs Andis Pikāns ar ledus halles būvniecību Rumbulas degradētajā teritorijā ir tikai sācis atvēzēties, viņa mērķis ir tur izveidot modernu infrastruktūru sportistiem, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

A. Pikāns atzīst, ka ir perfekcionists un tiekšanās uz izcilību nav pat pašmērķis, bet organiska vēlme izdarīt lietas pēc iespējas kvalitatīvāk. Ieejot hokeja hallē, par pārsteigumu degunā neiecērtas sviedru nepatīkamais aromāts, bet gan svaigas gumijas smarža. A. Pikāns teic, ka perfekcionista gēns viņu dzen uzturēt augstu latiņu it visā, arī halles gaisa un ledus kvalitātē. Viņš ar sirdi un dvēseli ielec visās sev svarīgās dzīves disciplīnās – hokejā, moto braucienos, kino veidošanā un, protams, arī loģistikas biznesā, kas ir galvenais instruments, kas ļauj īstenot sociālos un sirds projektus.

Tuvākajos gados lielākais projekts – attīstīt degradēto teritoriju Rumbulā, kura varētu kļūt par pievilcīgu vietu ne tikai hokejistiem, bet arī daiļslidotājiem, šorttrekistiem un pat tenisistiem. Lai gan šīs sporta disciplīnas šķiet gana nesaistītas, A. Pikānam ir sava saistviela – paša azarts uz sportu, kas sliecas gan hokeja, gan tenisa virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rumbulā, Lidlauka ielā 37 otrdien, 29.augustā atklāta Kurbads ledus halle, kuras pirmās kārtas kopējais investīciju apjoms ir 3,5 miljoni eiro, informē hokeja kluba Kurbads pārstāvis Jānis Straupe.

«Halles būvniecības procesu kopš pērnā gada rudens varu salīdzināt ar HK Kurbads ceļu pretī zeltam - ir bijušas skaistas uzvaras un sāpīgas neveiksmes, tomēr mērķis ir sasniegts - esam uzbūvējuši savu svētnīcu, kur tiks izcīnītas jaunas uzvaras hokeja laukumos un kur mūsu jaunā paaudze tieksies pretī saviem sapņiem,» halles atklāšanā teica hokeja kluba Kurbads vadītājs Andis Pikāns.

Jaunuzceltās Kurbads ledus halles projekta autors ir Vents Grietēns, bet ģenerālbūvnieks SIA Būvkore. Ledus halle ar 1500 skatītāju vietām ir būvniecības pirmā kārta, kam sekos treniņu halles būve, bet trešajā kārtā plānoti viesnīcas celtniecības darbi.

Hokeja halle būs mājvieta Latvijas valsts čempioniem HK Kurbads, kā arī Kurbads sporta skolai, kur šobrīd jau ir vairāk nekā 80 audzēkņu profesionālu treneru vadībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hokeja klubs Kurbads ir uzsācis ledus halles būvniecību Rīgā, Rumbulā, Lidlauka ielā 37. Pirmās kārtas projekta kopējais investīciju apjoms ir 3,5 miljoni eiro.

Jauno ledus halli plānots nodot ekspluatācijā 2017. gada maijā. Projekta otrajā un trešajā kārtā paredzēta arī treniņu halles un viesnīcas izbūve.

Andis Pikāns, hokeja kluba Kurbads vadītājs, komentē: «Šeit taps mūsdienīga hokeja halle, mūsu hokeja kluba bāze. Līdz ar Kurbads ledus halli tiks izveidota arī sporta skola, kur profesionālu treneru vadībā gatavosim jaunos hokejistus ar mērķi - izaudzināt jauno Latvijas hokeja paaudzi.»

Kurbads ledus hallē plānots izbūvēt starptautiskajiem standartiem atbilstošu 58x28 metrus lielu ledus laukumu hokeja, šorttreka, kērlinga un daiļslidošanas vajadzībām, kā arī septiņas ģērbtuves, desmit žāvētavas, trenažieru zāli un kafejnīcu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Danske Bank noslēgusi līgumu ar Kurbads grupas uzņēmumiem par finansējuma piešķiršanu 4,4 miljonu eiro apmērā. Lielākā daļa aizdevuma tiks novirzīti ledus halles Kurbads būvniecībai Rīgā, Rumbulā, bet pārējie līdzekļi tiks izmantoti esošo saistību refinansēšanai.

Ledus halles Kurbads celtniecības darbi uzsākti šī gada augustā un to plānots nodot ekspluatācijā 2017. gada maijā. Jaunā halle būs Latvijas hokeja virslīgas kluba Kurbads mājas bāze un tajā tiks izveidota arī bērnu un jauniešu sporta skola, kur profesionālu treneru vadībā tiks sagatavota jaunā hokejistu paaudze.

Db.lv jau rakstīja, ka ledus hallē plānotas 540 sēdvietas, bet kopā ar stāvvietām paredzētas 1000 skatītāju vietas. Būvniecības procesā tiks izmantotas energoefektīvas saldēšanas tehnoloģijas, kas sevi ir apliecinājušas citās ledus hallēs un būtiski samazinās halles ekspluatācijas izmaksas.

Hokeja halles Kurbads projektu izstrādājis Vents Grietēns, arhitektu biroja SIA Projektu birojs Grietēns&Kagainis valdes loceklis. Līgums par būvniecības darbiem noslēgts ar celtniecības kompāniju SIA Būvkore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kurbads un ko darbība krīzes laikā praktiski paralizēta

LETA, 20.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automašīnu transporta un loģistikas uzņēmuma SIA "Kurbads un ko" ("Kurbads") darbība Covid-19 izplatības laikā ir praktiski paralizēta un apgrozījums šogad martā krities par vairāk nekā 30% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi, pastāstīja uzņēmuma pārstāve Sintija Bērziņa.

Uzņēmuma "Kurbads" pamatdarbība ir automašīnu piegāde no autobūves rūpnīcām pie dīleriem Baltijas valstīs, taču pēc Bērziņas skaidrotā, pašreiz visā Eiropā uz noteiktu laiku ir apturētas automašīnu ražotnes. Turklāt katras valsts izstrādāto piesardzības pasākumu dēļ veidojas rindas pie robežpunktiem. Tādējādi tiek kavēti gan piegādes termiņi, gan vispārējā uzņēmuma darbība.

Tā kā strauji ir krities pieprasījums pēc jaunām automašīnām "Kurbads" darbība ir praktiski paralizēta - nav automašīnu ko pārvadāt, un nav arī pieprasījums pēc tām, skaidroja Bērziņa.

Viņa arī atzīmēja, ka apgrozījuma samazinājums par 30% šogad martā salīdzinājumā ar 2019.gada martu ir būtisks, ņemot vērā, ka krīze sākās tikai mēneša otrajā pusē. Turklāt uzņēmums ieguldīja naudu autovedēju parka palielināšanā un tāpēc iepriekš prognozēja, ka 2020.gada martā apgrozījums būs par 15-20% lielāks nekā 2019.gada martā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Automašīnu transportētājs Kurbads pieteicis dīkstāves pabalstu aptuveni 40% darbinieku

LETA, 19.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automašīnu transporta un loģistikas uzņēmums SIA "Kurbads un ko" ("Kurbads") pieteicis dīkstāves pabalstu aptuveni 40% darbinieku, informēja uzņēmuma pārstāve Sintija Bērziņa.

Viņa skaidroja, ka liela daļa automašīnu ražotāju ir atsākuši vai tuvākajā laikā plāno atsākt savu darbību, tomēr tas nemazina smago stāvokli automašīnu ražošanas nozarē. Ražošanu Eiropā ir atsākuši tādi automašīnu ražotāji, kā "Volkswagen", "Ford", "BMW", "Mercedes-Benz", "Fiat Chrysler Automobiles" un citas. Tā kā pieprasījums pēc jaunām automašīnām aizvien ir zems, ražošanas apjomi neuzņem lielus apgriezienus.

Bizness - uz riteņiem 

Jauna dīkstāves gudrība vēsta: lai biznesu noturētu uz kājām, tas jāpārnes tiešsaistē un jāuzliek...

"Diemžēl nav iespējams prognozēt, vai tuvākajā laikā pieprasījums pēc jaunām automašīnām pieaugs iepriekšējā līmenī. Šobrīd par laiku un tempiem, kādos palielināsies automašīnu pārvadājumu apjoms, ir pāragri spriest," pauda Bērziņa.

Uzņēmumā skaidroja, ka pārvadāšanas kapacitāte ir lielāka par pieejamo kravu daudzumu tirgū, tāpēc ir liels spiediens uz pārvadājumu cenām. Bērziņa norādīja, ka negatīva ietekme uz nozari kopumā būs, jo pārvadājumi tiek veikti par cenu, kas nosedz algas un degvielas izmaksas, neparedzot nekādas papildus izmaksas remontiem, apkopēm, nolietojumam un citām pozīcijām.

No Latvijas valsts piedāvātajiem atbalsta veidiem "Kurbads" ir izmantojis "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" aizdevumu un iespēju atlikt nodokļu maksājumus. Uzņēmums ir izmantojis iespēju pieteikties dīkstāves pabalstiem, kurus piešķir un izmaksā Valsts ieņēmumu dienests (VID). "Kurbads" ir pieteicis dīkstāves pabalstu aptuveni 40% darbinieku, tādējādi saglabājot pēc iespējas vairāk darba vietu, lai uzreiz pēc krīzes beigām būtu iespējams turpināt darbu ar pilnu jaudu," pauda Bērziņa.

Uzņēmuma pārstāve pauda, ka "Kurbads" pēc ārkārtējās situācijas no valdības sagaida ekonomikas stimulēšanas pasākumus -elektroautomobiļu iegādes subsīdijas, atbalstu veco automobiļu nomaiņai pret jaunu, līdzīgi kā to īsteno Vācijā. Bērziņa skaidroja, ka Vācijas valdība un automašīnu ražošanas uzņēmumi palielinās subsīdijas elektroautomobiļu iegādei, projekts tiks īstenots līdz 2025.gadam, un tā izmaksas segs Vācijas valdība un uzņēmumi.

Tāpat viņa skaidroja, ka konkrēti ekonomikas stimulēšanai noderētu jauni Eiropas Savienības fondi, piemēram, atbalsts celtniecībai, renovācijai, biznesa uzsākšanai, attīstībai. Savukārt pārvadājumu nozarei, palīdzētu akcīzes nodokļa samazinājums, līdzīgi kā to plāno ieviest Igaunijā.

Bērziņa pauda, ka "Kurbads" cīnīsies ar Covid-19 izraisītās krīzes sekām un līdz vasaras beigām plāno sasniegt aptuveni 70% no apgrozījuma, kāds bija līdz Covid-19 krīzei.

Kompānija "Kurbads un ko" reģistrēta 1995.gadā, un tās pamatkapitāls ir 152 224 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma finanšu dati par 2019.gadu vēl nav publiskoti, bet 2018.gadā kompānijas apgrozījums bija 9,751 miljons eiro, bet peļņa - 686 524 eiro. "Kurbads un ko" vienīgais īpašnieks ir Andis Pikāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielāko komercķīlu aizvadītajā nedēļā devis Rumbulas sporta centrs, Maskavas 432 un Kurbads un Ko

Žanete Hāka, 05.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Uzņēmumu reģistrā ierakstītas 95 komercķīlas, bet 86 tika dzēstas, liecina Uzņēmumu reģistra dati.

Reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 224,22 miljardi eiro, no kuriem ir spēkā komercķīlas ar kopējo maksimālo prasījuma summu 155,47 miljardi eiro. Dzēsto reģistrēto komercķīlu kopējā prasījuma summa ir 68,75 miljardi eiro.

Pagājušajā nedēļā lielāko komercķīlu devušas SIA Rumbulas sporta centrs, SIA Kurbads un Ko un SIA Maskavas iela 432 – 3,51 miljona eiro apmērā.

Komercķīlu 1,066 miljonu eiro vērtībā devusi SIA Daugavas biznesa centrs, SIA Kurbads un Ko un SIA Rumbulas sporta centrs.

Savukārt komercķīlu 266,5 tūkstošu eiro vērtībā devusi SIA Rumbulas sporta centrs, SIA Daugavas biznesa centrs, SIA Maskavas iela 432 un SIA Kurbads un Ko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ielikts pamatakmens Kurbads ledus hallei Rumbulā; taps arī treniņu halle un viesnīca

Zane Atlāce - Bistere, 21.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rumbulā, Lidlauka ielā trešdien tika iebūvēts ledus halles Kurbads pamatakmens. Projekta kopējais investīciju apjoms ir 3,5 miljoni eiro un halli halli plānots nodot ekspluatācijā 2017. gada maijā, kad tiks dibināta arī hokeja kluba Kurbads bērnu un jauniešu sporta skola, informē SIA Kurbads un Ko pārstāvis Jānis Straupe.

Pirmajā būvniecības kārtā paredzēts uzbūvēt mūsdienīgu ledus halli ar 1000 skatītāju vietām, septiņām ģērbtuvēm, trenažieru zāli un kafejnīcu. Otrajā kārtā paredzēta vēl vienas treniņu halles būve, bet trešajā kārtā plānoti viesnīcas būvniecības darbi. Pirmās kārtas projekta kopējais investīciju apjoms ir 3,5 miljoni eiro. Ledus halles būvniecības darbus veiks celtniecības kompānija SIA Būvkore.

«Halles projektā ir nopietni domāts par energoefektīviem risinājumiem, kas nav vienkāršs uzdevums tik energoietilpīgā būvē. Bet tas arī ir viens no lielajiem izaicinājumiem – radīt atslēgas objektu Rumbulas teritorijā, ar noteiktu budžetu, pietiekami racionālu un universālu, kas paver plašas iespējas plašas teritorijas tālākai attīstībai ne tikai konkrētam klubam, bet ļoti plašiem sociāliem slāņiem – apkaimes iedzīvotājiem,» stāsta Vents Grietēns, ledus halles projekta autors un arhitektu biroja SIA Projektu birojs Grietēns&Kagainis valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirgū ir parādījušies dažādi risinājumi autoceļu lietošanas nodevas jeb vinjetes iegādei, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Šobrīd to iespējams apmaksāt ne vien e-csdd.lv un degvielas uzpildes stacijās, bet arī ar vietējo kompāniju SMSvinjetes.lv un mobilās aplikācijas Viglat starpniecību.

«Esam dzirdējuši, ka ir radīti vēl citi risinājumi, taču ikdienā ar tiem neesam saskārušies,» teic Ģirts Zariņš, SMSvinjetes.lv (SIA Baltic Tools) vadītājs. Mobilās aplikācijas Viglat mārketinga vadītāja Anda Ozola norāda, ka konkurence Latvijā nav liela, risinājuma būtība ir atšķirīga. Valsts Policijas satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšniece Vineta Mistre uzskata – jo vairāk iespēju iegādāties vinjetes, jo labāk. SIA Kurbads un Ko loģistikas speciālists Toms Hartmanis piedāvātās alternatīvas vērtē pozitīvi. «Jautājums - kas notiks nākotnē. Novēlu kādam no latviešu uzņēmumiem būt tam, kas šo darīs globāli,» viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vervo strauji audzē apgrozījumu, laužas Polijas tirgū un sarīko nozares sporta spēles, to sarunā ar Dienas Biznesu norāda transporta un loģistikas uzņēmuma SIA Vervo direktors Māris Dreimanis.

Kopš darbības uzsākšanas 2008.g. kompānija izvedusi ap 50 tūkst. kravu. Viņam nav akadēmiskās izglītības loģistikas jomā, bet viņa dzīvesbiedrei un uzņēmuma valdes loceklei Aijai Bērziņai ir maģistra grāds uzņēmējdarbībā.

Fragments no intervijas

Ar ko īsti Vervo nodarbojas?

Veicam pilno un salikto kravu pāvadājumus. Mums pašiem gan nepieder neviena transporta vienība, bet visu sasniedzam, izmantojot Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Baltkrievijas, arī Vācijas un Dānijas transporta uzņēmumu ārpakalpojumus.

Kas un kāpēc kompāniju dibināja? Krīzes laiks 2008.gads, kad visas nepatikšanas tikai sākās, šķiet galīgi nepareizs brīdis tādam lēmumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildīga attieksme pret darbiniekiem, autovadītāju labsajūtas un prasmju vairošana un stresa faktoru mazināšana līdz ar pastāvīgu autoparka tehniskā stāvokļa uzlabošanu – tās ir Latvijas uzņēmumu autoparku zelta īpašības, liecina gada balvas Drošākais uzņēmuma autoparks 2018 rezultāti.

Apdrošināšanas sabiedrības Balta (PZU grupa) un Satiksmes ministrijas rīkotā konkursa apbalvošanas ceremonijā 29. novembrī Rīgas Motormuzejā 9 uzņēmumi atzīti par Zelta kategorijas laureātiem, bet pavisam apbalvoti 33 uzņēmumu autoparki, kas aktīvi un atbildīgi iesaistās ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.

Latvijas uzņēmumiem pieder vairāk nekā 200 tūkstoši transportlīdzekļu, kas ikdienā piedalās satiksmē. Satiksmes psihologi atzīst, ka autovadītājam, kurš nedēļā nobrauc vairāk par 50 stundām, ir par 95% lielāka iespējamība iekļūt satiksmes negadījumā, tāpēc autovadītāja paradumi, veselība un stresa noturība ir ne mazāk svarīga kā transportlīdzekļu tehniskais stāvoklis. Starp šogad apbalvotajiem uzņēmumu autoparkiem sevišķi izcelti tie, kas līdztekus rūpēm par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un aprīkojumu ikdienā demonstrē atbildīgu attieksmi pret saviem darbiniekiem – šoferiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai rosinātu Latvijas uzņēmumu, valsts iestāžu un pašvaldību izpratni par drošu uzņēmuma autoparku un veicinātu labo praksi to pārvaldībā, ikgadējā apdrošināšanas sabiedrības BALTA (PZU grupa) un Satiksmes ministrijas rīkotajā konkursā noskaidroti Latvijas uzņēmumi, kuros vissekmīgāk veikta autoparku pārvaldīšana.

Ceturtdien, 28. novembrī, Rīgas Motormuzejā apbalvošanas ceremonijā Zelta kategorijas apbalvojumi tiks piešķirti 8 uzņēmumiem, bet kopumā apbalvoti tiks 42 uzņēmumi un valsts un pašvaldību autoparki, kas aktīvi un atbildīgi iesaistās ceļu satiksmes drošības uzlabošanā.

Latvijas uzņēmumiem pieder vairāk nekā 200 000 transportlīdzekļu, kas ikdienā piedalās satiksmē. Starp šogad apbalvotajiem uzņēmumu autoparkiem sevišķi izcelti tie, kas līdztekus rūpēm par transportlīdzekļu tehnisko stāvokli un aprīkojumu ikdienā demonstrē atbildīgu attieksmi pret braukšanas kultūru un atļauto braukšanas ātrumu.

“Ātruma faktors ir mainīgs – šoferiem ir jājūt robeža starp vienkārši ātru braukšanu un iekļaušanos satiksmē. Vienlaikus uzņēmumiem ir jāspēj laikā piegādāt kravas, apkalpot klientus un ievērot termiņus. Tāpēc droša braukšanas ātruma ievērošana ir komplekss pasākumu kopums no maršruta plānošanas līdz autovadītāja braukšanas kultūrai. Šogad konkursa dalībnieku kopējais transportlīdzekļu skaits pārsniedz 10 000 auto, turklāt piedalās arī paši lielākie Latvijas autoparki,” atklāj Kristaps Liecinieks, konkursa žūrijas priekšsēdētājs un BALTA Transporta produktu un risku parakstīšanas pārvaldes vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru