Latvijas Arhitektūras gada balva (LAGB) ir nozīmīgākais notikums arhitektūras nozarē — tas ne tikai godina izcilākos darbus, bet arī izgaismo, kā mainās un attīstās mūsu būvētā vide. Arhitektūras birojs SEP, šī gada LAGB balvas Lieldraugs, vēlas īpaši izcelt tieši industriālās arhitektūras nozīmi, tāpēc ir iedibināta un pasniegta pirmās Industriālās arhitektūras balva.

SEP šogad pirmo reizi pasniedza savu īpašo balvu — SEP Industriālās arhitektūras gada balvu. Mērķis ir iedibināt jaunu tradīciju, kas ļautu katru gadu īpaši izcelt industriālās arhitektūras sasniegumus Latvijā. Šī balva netiek pasniegta “par apjomu” vai “par tehnoloģiju” vien — tā ir cieņas apliecinājums spējai radīt industriālu arhitektūru, kas ir kvalitatīva, pārdomāta un organiski iederīga savā vidē.

Industriālā arhitektūra bieži paliek ēnā — tā nav pilsētu reprezentācijas seja, bet tieši šajās ēkās veidojas valsts ekonomikas mugurkauls. Šīs ēkas veido vietas, kur strādā cilvēki, tiek radītas tehnoloģijas un produkti, kas ceļo uz visām pasaules malām. Šogad ir īpašs prieks, ka LAGB 2025 finālā bija pārstāvēti trīs industriālās arhitektūras projekti, kas apliecina šīs jomas pieaugošo kvalitāti un nozīmi.

Publiskoti pieteiktie darbi Latvijas prestižākajam apbalvojumam arhitektūrā, kurš šogad norisināsies jau 26. reizi.

Ir uzsākts žūrijas darbs, izvērtējot iesniegtos darbus un izvēlētie nominanti tiks publiski paziņoti jūlija pēdējā nedēļā.

Konkursam pieteiktos darbus skatiet galerijā!

Latvijas Arhitektūras gada balvai pieteikto darbu klāsts atspoguļo pašreizējo Latvijas arhitektūras vidi, galvenās tendences un nozīmīgākos procesus. Gluži kā iepriekšējos gados, arī šogad tiek vērtēti ne tikai objekti - ēkas, vides objekti, interjeri, ainavu arhitektūra, - bet arī procesi - notikumi, izdevumi, izstādes un projekti. Papildu tam, 2020. gadā tika veiktas izmaiņas konkursa nolikumā, kas arī procesiem ļauj pretendēt uz galvenās balvas iegūšanu.

Latvijas Arhitektūras gada balvai 2021 pieteikto darbu vērtēšanu ir uzsākusi atlases žūrija - arhitekts Andris Kronbergs (ARHIS arhitekti, LAGB 2020 Grand Prix saņēmējs), 2020. gadā godalgoto objektu autori – Ilze Liepiņa (Sudraba Arhitektūra) un Oskars Vāvere (RUUME arhitekti), arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, mākslinieks Ēriks Božis, rakstniece un dzejniece Inga Gaile un režisors Uģis Olte.

Izvērtējot kopumā 49 šogad pieteiktos darbus, paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022" laureāti un galveno balvu saņēmis atbalsta centrs "Pērle" Cēsīs (SIA "ĒTER" sadarbībā ar SIA "Rīgers", autoru komanda: Dagnija Smilga, Kārlis Bērziņš, Niklāvs Paegle, Emīls Garančs, Līga Ganiņa, Toms Ūdris.).

Atbalsta centrs “Pērle” ir pilotprojekts deinstitucionalizācijas norisēm Cēsu novadā, lai cilvēkiem ar dažādiem traucējumiem palīdzētu iekļauties sabiedrībā. Telpas (darbnīcas, terapijas, sensorā telpa un multifunkcionālā zāle) ir organizētas vienstāva koka konstrukciju ēkā visas zem viena trijstūra formas jumta. Kompaktā ēka atrodas ainaviskā nogāzē, bet iekštelpas rada gaišuma un plašuma sajūtu. Dienvidu fasāde ar lieliem logiem pret ainavu pagarināta āra terasēs, ko noēno īpaša pergola.

Starptautiskā žūrija atzīmēja, ka ēkai piemīt īpašais gars – kā Gesamtkunstwerk mūsdienīgā veidā. Labā stāstā vienmēr ir nedaudz mistērijas, un šī ir neliela budžeta arhitektūra ar mistēriju. Tajā pašā laikā šī ēka ir radīta cilvēkiem un tā ir labi iekārtota.

Latvijas Arhitektūras gada balva (LAGB) ir nozīmīgākais notikums nozarē - brīdis, kad profesionāļi un sabiedrība kopā uzdod būtiskus jautājumus par to, kāda ir un kāda varētu būt mūsu arhitektūra. Šī gada tēma - iederība - aktualizē jautājumu, kas šobrīd kļūst arvien svarīgāks ne tikai arhitektu, bet arī sabiedrības domāšanā: kā radīt arhitektūru, kas spēj būt klātesoša savā laikā un vietā, vienlaikus veidojot jaunas vērtības nākotnei?

Kā LAGB Lieldraugs un atbasltītājs, arhitektūras birojs SEP vēlas iedziļināties šajā jautājumā - ne tikai godinot labākos darbus, bet arī domājot par kopējo virzienu, ko Latvijas arhitektūra šobrīd iezīmē.

Kas veido LAGB finālistu darbu kvalitāti

"Mēs apbraukājām visus 38 projektus, kas bija iesniegti, un uzklausījām desmit procesus. Kopējā sajūta, kā mēs pēc tam visi vienojāmies, ir lepnums un prieks par to, ko Latvijā dara arhitekti, ko dara pašvaldības un uzņēmīgi cilvēki. Un tā mums izkristalizējās kopējā šī gada sajūta – iederība. nevis piederība, bet iederība laikā un telpā," atklāj Zaiga Gaile.

Salaspils koka bērnudārzs, Igaunijas vēstniecība Vecrīgā, Zilākalna skatu tornis, privātmāja Pāvilostā — un vēl vairāki spilgti arhitektūras piemēri šogad iekļuvuši finālistu vidū. Katrs no tiem ir unikāls un raksturā atšķirīgs, tomēr visus vieno kopīga kvalitātes un laikmetīguma sajūta.

Latvijas Arhitektūras gada balva 2025 (LAGB) šogad izgaismo jaunu tendenci. Konkursam pieteikto darbu vidū arvien spēcīgāk pārstāvētas komercēkas un industriālās ēkas, un trīs no šiem projektiem nonākuši finālā.

Tas rāda, ka agrāk tikai kā “funkcionāli” vērtētie objekti kļūst par pilnvērtīgiem arhitektūras inovācijas piemēriem, kas ietekmē pilsētvides kvalitāti, uzņēmējdarbības vidi un sabiedrības ikdienu. Kā balvas ģenerālsponsors SEP īpaši vēlas akcentēt šo tendenci – tā atspoguļo, kā Latvijas arhitektūra iezīmē jaunas tendences.

Komercēku un ražošanas ēku arhitektūra tradicionāli bieži tiek skatīta kā pragmatiska un utilitāra, kas, galvenokārt, koncentrējas uz funkcionalitāti. Taču šī gada LAGB finālistu projekti pārliecinoši apliecina pretējo – tie demonstrē augstas raudzes ilgtspējas risinājumus, fasāžu estētiku, cilvēkcentrisku plānojumu un energoefektīvu infrastruktūru. Tie ir piemēri, kā arhitektūra, kas kalpo uzņēmējdarbībai, vienlaikus rada pievienoto vērtību sabiedrībai un videi. Tāpēc SEP kā civilās un industriālās arhitektūras birojs vēlas akcentēt šo projektu nozīmi. “Šogad komercēku un ražošanas ēku finālisti apliecina, ka mēs vairs nerunājam tikai par ‘funkcionālām ēkām’. Tie ir projekti, kas drosmīgi apvieno tehnoloģijas, materiālus un vides kontekstu, radot telpas, kas kalpo gan uzņēmējdarbībai, gan cilvēkiem,” norāda SEP komercdirektors Oļegs Umanskis.

Šogad "Latvijas Arhitektūras gada balvai 2025" pieteikti 48 darbi, informēja konkursa rīkotāja, Latvijas Arhitektu savienība (LAS).

Salīdzinot ar citiem gadiem, konkursā iesniegts vairāk privātmāju un procesu, kas atklāj aktuālo pētniecībā, norāda LAS. Pieteikto darbu klāsts atspoguļo pašreizējo Latvijas arhitektūras vidi, nozīmīgākos procesus un aicina ikvienu domāt par kvalitatīvu arhitektūru. Finālisti, kuri tālāk pretendēs uz Latvijas Arhitektūras gada balvu, tiks izziņoti preses konferencē septembrī, kad tiks publiskots arī fināla žūrijas ārzemju ekspertu sastāvs.

Atlases kārtas un starptautiskā fināla žūrija vērtēs divu veidu darbus - objektus (pabeigtus un ekspluatācijā nodotus darbus) un procesus (pētījumus, publikācijas, izglītojošus un citus sarīkojumus, kā arī jebkuru citu arhitektūras notikumu).

Latvijas Arhitektūras gada balvas 2025 finālistu paziņošana izgaismo šī gada galveno tēmu – iederība. Tā ir ne tikai profesionāls kritērijs, bet arī sabiedrības jautājums: kā arhitektūra spēj rast savu vietu laikā un telpā, vienlaikus radot jaunas vērtības nākotnei.

Šogad nacionālā žūrija apmeklēja 48 realizētus objektus un 10 procesus visā Latvijā, atlasot 15 finālistus starptautiskās žūrijas vērtēšanai. Rezultāts rāda – Latvijas arhitekti spēj apvienot gudrību, radošumu un profesionālu kvalitāti, radot paliekošas arhitektūras vērtības.

“Nacionālā žūrija trīs nedēļu laikā apceļoja Latviju, lai apskatītu 38 realizētus projektus. Noslēgumā uzklausījām 10 procesu izklāstus. Projektu atlasē un lemšanā vienojāmies, ka mums ir kopīga sajūta: lepnums un prieks par to, ka Latvijā ir gudri un domājoši arhitekti, kuri rada paliekošas arhitektūras vērtības mūsu valstij. Šogad pēc 15 projektu atlases mēs domājam par kopīgi radītas arhitektūras iederību laikā un telpā. Latvijas Arhitektūras gada balvas 30 gadu jubilejas gads ir ļoti neskaidrs un nemierīgs: tas sakrīt ar pasaules politisko krīzi, kas tieši ietekmē Latviju. Šobrīd mums katram ir jādomā par savu iederību citādajā pasaules kārtībā un arhitektūrā,,” uzsver LAGB 2025 atlases žūrijas priekšsēdētāja, arhitekte Zaiga Gaile.

Apbalvošanas ceremonijā, kas pulcēja ap 600 arhitektūras nozares profesionāļu un interesentu, Rīgas cirkā tika paziņoti Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 laureāti.

Lielo gada balvu 2024 jeb Grand Prix saņēma Jaunais Rīgas teātris ("Zaigas Gailes birojs", "Sarma & Norde arhitekti"). Tika pasniegtas arī trīs Gada balvas, īpašā fināla žūrijas atzinība un citi apbalvojumi. Šogad pirmoreiz tika sumināts Jaunā Eiropas Bauhaus atzinības ieguvējs.

“Jaunā Rīgas teātra ansambļa galvenā ēka būvēta 1902. gadā pēc civilinženiera Edmunda fon Trompovska projekta kā Rīgas Latviešu amatnieku palīdzības biedrības nams. Drīz pēc tam biedrība lielo zāli sāka izīrēt teātriem. Ēkā darbojušies pieci dažādi teātri, kas viens otru dažādos laikos nomainījuši. Veicot pārbūvi, arhitektu uzdevums bija palielināt telpu platību no 5145 m² līdz 9767 m², izbūvēt trīs teātra zāles ar 840 vietām (pirms rekonstrukcijas — 400), trīs jaunas mēģinājumu zāles, aktieru spārnu un pazemes apjomu, vienlaikus saglabājot vecās teātra mājas sajūtu," par Latvijas Arhitektūras gada balvas 2024 (LAGB 2024) Grand Prix ieguvēju, Jauno Rīgas teātri, stāsta "Zaigas Gailes biroja" arhitekti.

Paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2023" (LAGB 2023) laureāti.

Lielo gada balvu 2023 jeb Grand Prix saņēma Dailes teātra priekšlaukums (SIA "MADE arhitekti". Autoru komanda: Miķelis Putrāms, Linda Krūmiņa, Māra Starka, Mārtiņš Vaskis, Krists Lūkins, Liena Šiliņa, Jēkabs Slava sadarbībā ar Evelīnu Ozolu). Arhitektu birojam šī ir jau otrā saņemtā Lielā gada balva, kad 2012.gadā birojs saņēma Grand Prix par objektu - Saldus mūzikas un mākslas skola.

Starptautiskās žūrijas pārstāvji vienoti stāsta, ka objekts ir ne tikai labas prakses piemērs, bet arī rada un veido pārdomātu vides telpu, kas ir iekļaujoša gan pret vidi, gan sabiedrību. Žūrijas pārstāvji uzsver, ka projekts ir izstrādāts ar lielu iejūtību pret arhitektes Martas Staņas radīto Dailes teātri, kas ir spilgts padomju modernisma arhitektūras paraugs un unikāla sava laikmeta liecība.

"Latvijas Arhitektūras gada balvas 2025" lielo gada balvu jeb "Grand Prix" pirmdien saņēma koka bērnudārzs Salaspilī jeb Salaspils 7. bērnudārzs, kura autori ir vairākkārtējie "Grand Prix" saņēmēji "MADE arhitekti", informēja Latvijas Arhitektu savienība (LAS).

"Grand Prix" ieguvējs - bērnudārzs Salaspilī jeb Salaspils 7. pirmsskolas izglītības iestāde - ir divstāvīga koka publiskā būve, kur ēkā redzamās konstrukcijas un risinājumi ir autoru atbilde aktuālās būvniecības galvenajiem izaicinājumiem - kā būvēt ekonomiski, planētai labvēlīgi un droši.

Fināla žūrijas balvu jeb Gada balvu Latvijas arhitektūrā saņēma trīs laureāti - SIA "Light Guide Optics International" ("Lightguide") ražošanas ēku un teritorijas pārbūve (arhitekte Antra Saknīte, "Mindaro Arch"), "Augustīnes dārzs" ("Sampling") un process, kas aizsākās kā Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA Arhitektūras un dizaina fakultātes studentes Martas Venteres diplomdarbs - "Robežas telpiskums - Latvijas austrumu pierobežas rehabilitācija".

Būvindustrijas lielo balvu jeb Pamatakmeni svinīgajā apbalvojuma ceremonijā VEF Kultūras pilī šogad saņēmuši desmit 2023.gada laureāti, informē konkursa rīkotāji.

Kategorijā "Mūža ieguldījums būvindustrijā" Pamatakmeni šogad ieguvuši četri laureāti. Nozares augstāko vērtējumu ieguvušie profesionāļi ir Cēsu novada būvvaldes vadītāja Vija Gēme, Rīgas Tehniskās universitātes Ceļu un tiltu katedras vadītājs, Transportbūvju institūta direktors, profesors Ainārs Paeglītis, Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Leonīds Jākobsons un arhitekts, pilsētplānotājs, SIA "Uģis Šēnbergs, arhitekts" vadītājs Uģis Šēnbergs.

Kategorijā "Gada inženieris/arhitekts 2023" Pamatakmeni saņēma seši laureāti. Par gada jauno inženieri atzīts SIA "Merks" būvdarbu vadītāja palīgs Gints Krasausks, par gada inženieri - AS "LNK Industries" Tehniskās nodaļas vadītājs Aleksandrs Stasens un SIA "Merks mājas" projektēšanas vadītājs Ivo Dzenis, par gada restaurācijas būvdarbu vadītāju - AS "Būvuzņēmums restaurators" Būvniecības nodaļas vadītājs Dāvis Priede, par gada būvkonstruktoru - SIA "Arenso" galvenais inženieris Matīss Apsītis, bet par gada projektu vadītāju - VAS "Starptautiskā lidosta Rīga" termināļa paplašināšanas 6. kārtas projekta vadītājs Mihails Peščinskis.

Jau 16.reizi pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā - šogad tā “par organisku, harmonisku un daudzfunkcionālu urbānās vides piesātinājumu Rīgas centrā, kā arī kompleksu arhitektoniskās vides risinājumu, respektējot universālā dizaina un vides pieejamības prasības” piešķirta jaunajam Origo tirdzniecības un biroju kompleksam.

Projekta autori – arhitekti Uldis Zanders, Inga Piņķe, Artūrs Martinsons, Zane Straume, ainavu arhitektes Ilze Rukšāne, Helēna Gūtmane, Ieva Dimante, arhitekts-pilsētplānotājs Marks Geldofs un ainavu tehniķe Ruta Tobiesa.

Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra 12 atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā (skatīt galerijā).

Skatē tika pārstāvētas būves no biroju ēku, daudzdzīvokļu ēku, kultūras būvju, tirdzniecības ēku, transporta infrastruktūras, kā arī veselības aprūpes un izglītības iestāžu kategorijām.

No kopumā 625 aizvadītajā gadā ekspluatācijā nodotajiem būvobjektiem Rīgā, balvas dalībnieku reģistrā tika iekļautas un tālākai izvērtēšanai izvirzītas 24 būves.

Latvijas Arhitektūras gada balvai 2021 no visiem iesniegtajiem darbiem nominēti 11 veikumi, paziņojusi Latvijas Arhitektu savienība.

Pēc šī posma darbu uzsāks fināla žūrija, kuras sastāvā būs eksperti no ārvalstīm, kā arī pārstāvis no atlases žūrijas.

Latvijas Arhitektūras gada balvas 2021 finālistus skatiet galerijā!

Latvijas Arhitektūras gada balvai pieteikto darbu klāsts atspoguļo pašreizējo Latvijas arhitektūras vidi, galvenās tendences un nozīmīgākos procesus.

Latvijas Arhitektūras gada balvai 2021 pieteikto darbu vērtēšanu veica žūrija - arhitekts Andris Kronbergs (ARHIS arhitekti, LAGB 2020 Grand Prix saņēmējs), 2020. gadā godalgoto objektu autori – Ilze Liepiņa (Sudraba Arhitektūra) un Oskars Vāvere (RUUME arhitekti), arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, mākslinieks Ēriks Božis, rakstniece un dzejniece Inga Gaile un režisors Uģis Olte.

Ikgadējam konkursam Latvijas Būvniecības gada balva 2022 iesniegti 123 pieteikumi 10 nominācijās, aptverot arhitektūras, restaurācijas, teritorijas labiekārtojuma un inženierbūvju projektus no dažādiem Latvijas novadiem.

GRAND PRIX un godalgas ieguvušie projekti tiks paziņoti 2023.gada 7.martā konkursa Gala ceremonijā.

Īpaši liela konkurence šogad ir nominācijās – Koka būve, Pārbūve, Restaurācija, bet mega projektu realizācijas ir iesniegtas nominācijās Inženierbūve jaunbūve, Inženierbūve pārbūve, Ražotnes.

Dzīvojamo ēku segmentā konkurence nav tik liela, bet toties vērojama tipveida projektu dažādošanās un pievilcīgi arhitektūras risinājumi, kā arī izcili paraugi privātmāju jomā. Konkursam pieteikti 2022. gadā ekspluatācijā nodoti objekti no Rīgas, Jelgavas, Liepājas, Ventspils, Kuldīgas, Blīdenes, Ogres, Mūrmuižas, Skrundas, Rēzeknes, Siguldas, Cēsīm, Daugavpils, Palangas, Lubānas, Salacgrīvas, Grebņevas, Valmieras, Jūrmalas, Kokneses, Skrundas, Saldus, Elejas, Ādažiem, Līgatnes, Cesvaines, Saulkrastiem, Carnikavas, Alūksnes, Mežotnes, Jaunmokām, Rūjienas, Rundāles.

Noslēguma ceremonijā 7.martā paziņoti ikgadējā konkursa Latvijas Būvniecības gada balva laureāti un Grand Prix ieguvēji.

Latvijas Būvniecības gada balvai 2022 tika iesniegti kopumā 123 pieteikumi 10 nominācijās, aptverot arhitektūras, restaurācijas, teritorijas labiekārtojuma un inženierbūvju projektus no dažādiem Latvijas novadiem.

Konkursa laureātus visās nominācijās un Grand Prix ieguvējus skatieties galerijā!

Īpaši liela konkurence šogad bija vērojama nominācijās "Koka būve", "Pārbūve", "Restaurācija", bet lielu projektu realizācijas tika iesniegtas nominācijās "Inženierbūve jaunbūve", "Inženierbūve pārbūve", "Ražotnes". Dzīvojamo ēku segmentā konkurence nebija tik liela, toties bija vērojama tipveida projektu dažādošanās un pievilcīgi arhitektūras risinājumi, kā arī izcili paraugi privātmāju jomā, atzīst konkursa rīkotāji.

Paziņoti Latvijas Dizaina gada balvas (LDGB) 2025 ieguvēji, godinot labākos dizaina darbus produktu, pakalpojumu, komunikācijas, vides un digitālo risinājumu kategorijās.

Grand Prix un Kultūras ministrijas prēmiju 2000 eiro apmērā saņēma aģentūra «Magic» par labdarības maratonam «Dod pieci!» īstenoto kampaņu «Slimība izārda, cerība dziedē!». Savukārt «Jaunā dizainera» titulu ieguva Zanda Seņkova par «Randevú» sēdmēbeļu kolekciju ar slēptu BDSM funkciju. Žūrija piešķīra arī četras atzinības, un savu speciālo balvu pasniedza arī Patentu valde un «JCDecaux».

Latvijas Dizaina gada balvas 2025 ieguvēji

Grand Prix ieguvējs un komunikācijas dizaina kategorijas uzvarētājs:

kampaņa «Slimība izārda, cerība dziedē!». Darba autors — «Magic». Darba pasūtītājs — Latvijas Sabiedriskais medijs.

Produktu dizaina kategorijas uzvarētājs:

Latvijas dizaina komanda “UXDA” ir ieguvusi prestižo “Red Dot Award” titulu par inovatīvo darbu pie “Liv Digital Bank” — Apvienoto Arābu Emirātu pirmās dzīvestila bankas mobilās lietotnes “Liv X”.

Šis panākums izceļ Latvijas dizaineru talantu radīt digitālos produktus, kas iedvesmo un maina nozares globālos standartus.

Bez ārēja finansējuma, ienesot Latvijas dizaina estētiku un radošumu globālajā finanšu arēnā, “UXDA” 10 gadu laikā ir dizainējis vairāk nekā 150 digitālo risinājumu bankām un finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem 39 valstīs.

“Liv X” mobilā lietotne pārdefinē banku pakalpojumus jaunajai paaudzei. Lietotājiem, kuri līdz šim pārslēdzās starp dažādām lietotnēm, lai sekotu izdevumiem, meklētu piedāvājumus un pārvaldītu savus finanšu mērķus, “UXDA” stratēģiskā UX transformācija apvienoja banku un dzīvesstila funkcionalitāti vienā intuitīvā lietotnē.

Deviņi jauni Latvijas tūrisma produkti atzīti par daudzsološiem piedāvājumiem eksportam un izvirzīti “Eksporta un inovācijas balvai 2023” kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts”.

“Šogad priecājamies par pārdomātiem un spēcīgiem tūrisma piedāvājumiem reģionos no pašvaldību puses. No 21 pieteikuma deviņus esam izvirzījuši otrajai kārtai un seši no tiem ir biedrību, pašvaldību un nodibinājumu grupā. Redzam, ka gan pašvaldības, gan komersanti iegulda savus līdzekļus ilgtspējīgos tūrisma piedāvājumos, kas ietver gan infrastruktūru, gan izglītošanās un izklaides iespējas ar nozīmīgu eksporta potenciālu. Komersantu grupā aktivitāte šogad bija zemāka, taču arī šeit ir spēcīgi piedāvājumi,” saka konkursa žūrijas pārstāve, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts” žūrija vērtē, vai produkts ir inovatīvs un ar augstu pievienoto vērtību, vai tas tiek veidots, saglabājot vietējos resursus un tiek attīstīts, ņemot vērā vietējo kultūras, dabas, sociālos un ekonomiskos faktorus, kā arī tiek ņemti vērā citi aspekti.

Pēc ienākumiem no optisko šķiedru eksporta uz vienu iedzīvotāju 2024.gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē.

Latvijas daļa pasaules optisko šķiedru eksportā 2024.gadā bija 1,72%, bet pēc ienākumiem no eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija ar 20,4 eiro bija pirmajā vietā pasaulē, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center dati. Jāpiebilst, ka ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Plaša spektra izmantošana

Optisko šķiedru grupa, kas ir svarīga Latvijas eksportā, ietver optiskās šķiedras, optisko šķiedru kūļus un optisko šķiedru kabeļus, kas nav izgatavoti no atsevišķi apvalkotām šķiedrām, proti, optiskās šķiedras, kuras nav apvalkos izolēti telekomunikāciju kabeļi. Optiskās šķiedras ražo no stikla vai plastikāta (polikarbonātiem vai līdzīga materiāla) šķiedrām, kas paredzētas gaismas signālu pārraidīšanai ar minimāliem zudumiem. Optiskās šķiedras ir svarīgas, kad ir nepieciešama attālināta datu pārraide, apgaismojums vai attēla veidošanai. Tās izmanto telekomunikāciju un datu pārraides sistēmās – ātrgaitas interneta un kabeļtelevīzijas tīklos, veidojot tālsatiksmes vai platjoslas pieslēgumu. No tiem veido datu pārraides maģistrālos tīklus, savienojumus starp serveriem un tīkla iekārtām, kad ir nepieciešams apstrādāt milzīgas datu plūsmas un ir jānodrošina zems signāla stipruma zudums, kā arī lai būtu noturība pret elektromagnētiskajiem traucējumiem.

Latvijas Dizaina gada balvas finālam izvirzīti 20 darbi, informē Latvijas Dizaina centra vadītāja Dita Danosa.

Fināla žūrija izvērtējusi nominantu darbus konkursa otrajā kārtā un noteikusi labākos dizaina jomas pārstāvjus produktu, komunikācijas, vides, digitālo risinājumu un pakalpojumu dizaina kategorijās.

No 58 pieteikumiem finālā iekļuvuši 19 darbi: pieci komunikācijas, produktu un vides dizaina darbi, četri pakalpojumu dizaina darbi un viens digitālais risinājums. Katras kategorijas uzvarētājs, kā arī "Grand Prix" ieguvējs tiks paziņoti apbalvošanas ceremonijā 24.maijā plkst.19 Rīgas cirkā.

Latvijas Dizaina gada balvai kopumā tika iesniegti 127 darbi no kuriem dalībai konkursa otrajā kārtā atlases žūrija bija izvirzījusi izvirzīja 58 darbus, kurus fināla žūrijas locekļi spraigās diskusijās vērtēja, klātienē tiekoties Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Radošo industriju pārstāvniecības telpās 21.maijā un 22.maijā.

Skates "Gada labākā būve Latvijā 2024" apbalvošanas ceremonijā trešdien Lielo balvu ieguva higiēnas preču, kosmētikas un medicīnas ierīču ražotāja un piegādātāja SIA "TZMO Latvija" birojs ar veikalu un noliktavu Reinvaldu ielā, Rīgā, informēja skates organizatori.

Jaunā loģistikas un biroja centra arhitekts ir Vents Grietēns no SIA "Projektu birojs Grietēns un Kagainis", un tā ir viena no lielākajām koka būvēm Latvijā.

Nominācijā "Dzīvojamā jaunbūve" pirmo vietu ieguva projekts "Nameja rezidence" Raņķa dambī, Rīgā. Piešķirtas divas otrās vietas - projektam "Pillar Dārzciema liepas", Franča Trasuna ielā, Rīgā, un projektam "Pillar Dreiliņu priedes" Ēvalda Valtera ielā, Rīgā. Tāpat piešķirtas divas trešās vietas, ko saņēma "Villa 11" Vīlandes ielā, Rīgā, un "Čiekuru mājas" Druvienas ielā, Rīgā.

Nominācijā "Ainavas būve" piešķirtas divas pirmās vietas, ko ieguva Zilākalna skatu tornis un veselības dabas taka Valmieras novadā un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza ekspozīcijas "Augu bioloģiskās un morfoloģiskās grupas" un "Ārstniecības augi". Otro vietu ieguva skatu tornis Pārventas parkā, Krasta ielā, Kuldīgā.

Konkursā “Eksporta un inovācijas balva 2023”, kuru jau astoņpadsmito gadu rīko Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, aicināti pieteikties jauno tūrisma produktu attīstītāji.

Pieteikšanās konkursa kategorijā “Eksportspējīgākais jaunais tūrisma produkts 2023”, turpināsies līdz 3.oktobrim, ņemot vērā to, ka siltais rudens Latvijas tūrisma uzņēmumiem joprojām ir saspringts darba laiks, jo ļāvis turpināt aktīvu tūrisma sezonu.

“Lai arī tūrisma nozare piedzīvojusi straujas pārmaiņas un Latvijas tūrisma uzņēmumiem šis nav bijis viegls laiks, konkurss “Eksporta un inovācijas balva” aizvien ļauj mums gūt pārliecību, ka Latvijā ir tūrisma produkti, kuri spēj konkurēt starptautiskajā tirgū, ir ilgtspējīgi un saistoši gan vietējai, gan ārvalstu auditorijai. Arī šogad sevi pieteikuši vairāki interesanti tūrisma objekti, kurus labprāt redzētu starp balvas nominantiem,” saka LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Viena no produkta vai pakalpojuma kvalitātes zīmēm ir lietotāju atzinība: izstrādāto risinājumu pērk, izmanto un iesaka arī citiem. Tomēr ne mazāk nozīmīga ir nozares un tās profesionāļu izteiktā atzinība, kas kalpo kā atskaites punkts tam, kāds ir nozares kvalitātes standarts un kādi ir industrijas turpmāk sasniedzamie mērķi.

Šādas balvas ir jo sevišķi svarīgas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē, jo, lai gan ne vienmēr visi digitalizācijas projekti ir labi zināmi ikvienam Latvijas iedzīvotājam, tie spēlē būtisku lomu valsts un visas tautsaimniecības digitālajā un ekonomiskajā izaugsmē.

Nobela prēmija, iespējams, ir vislabāk zināmais un prestižākais nozares profesionāļu novērtējums, kas dokumentē nozīmīgākos sasniegumus, vienlaikus iezīmējot jaunus pētniecības virzienus. Šajā kontekstā īpaši izceļami ir šī gada laureāti fizikā un ķīmijā, jo apbalvotie sasniegumi bijuši iespējami, pateicoties mašīnmācīšanās un mākslīgā intelekta risinājumiem. Šogad Nobela prēmijas saņēmēji iezīmē to, ko “OpenAI” vadītājs Sems Altmens nesen nodēvēja par “intelekta laikmetu”, kurā mākslīgais intelekts būs nozīmīgs, ikvienam pieejams instruments, kas cilvēcei palīdzēs īstenot neiedomājamus sasniegumus.

Ikgadējam konkursam Latvijas Būvniecības gada balva 2022 iesniegti 123 pieteikumi 10 nominācijās, aptverot arhitektūras, restaurācijas, teritorijas labiekārtojuma un inženierbūvju projektus no dažādiem Latvijas novadiem.

GRAND PRIX un godalgas ieguvušie projekti tiks paziņoti 2023.gada 7.martā konkursa Gala ceremonijā.

Balvas pretendentus nominācijā Restaurācija skatieties galerijā!

Balvas pretendentus nominācijā Jauna sabiedriskā ēka skatieties šeit.

Balvas 2022 pretendenti nominācijā Koka būve skatieties šeit.

Balvas pretendentus nominācijā Ražotne skatieties šeit.

Ikgadējam konkursam Latvijas Būvniecības gada balva 2022 iesniegti 123 pieteikumi 10 nominācijās, aptverot arhitektūras, restaurācijas, teritorijas labiekārtojuma un inženierbūvju projektus no dažādiem Latvijas novadiem.

GRAND PRIX un godalgas ieguvušie projekti tiks paziņoti 2023.gada 7.martā konkursa Gala ceremonijā.

Balvas pretendentus nominācijā Jauna dzīvojamā ēka skatieties galerijā!

Balvas pretendentus nominācijā Jauna sabiedriskā ēka skatieties šeit.

Balvas 2022 pretendenti nominācijā Koka būve skatieties šeit.

Balvas pretendentus nominācijā Ražotne skatieties šeit.