Būvniecība un īpašums

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balvas 2021 laureāti

Db.lv, 30.08.2021

Par Latvijas Arhitektūras Lielās gada balvas laureātu, saņemot augstāko apbalvojumu nozarē, šogad atzīta Dziesmu svētku estrādes pārbūve Mežaparkā un tās autori Austra Mailīša un Jura Pogas arhitektu biroji.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

No kopumā 11 finālam izvirzītajiem darbiem par Latvijas Arhitektūras Lielās gada balvas laureātu, saņemot augstāko apbalvojumu nozarē, šogad atzīta Dziesmu svētku estrādes pārbūve Mežaparkā un tās autori Austra Mailīša un Jura Pogas arhitektu biroji.

Fināla žūrija, kuras sastāvā ir Fensanta Nieto (Fuensanta Nieto, Spānija), Laurīns Avīžus (Laurynas Avyžius, Lietuva), Ots Alvers (Ott Alver, Igaunija), Stīns Enriko Andersens (Steen Enrico Andersen, Dānija) un Andris Kronbergs, savu izvēli pamatoja ar vārdiem: “Meža un jaunās ēkas akustiskās nojumes mijiedarbība veido ainavu, kurā attēlota nozīmīga latviešu tradīcija. Izliektā ēka atgādina kāpu, tomēr reizē ir līdzsvarā ar apkārtējo vidi. Rūpīgi pārdomāta funkcionalitāte nodrošina skatītājiem optimālu pieredzi.”

Latvijas Arhitektūras gada balvas 2021, jeb fināla žūrijas balvas saņēma Stūķu kūts, Biroja ēkas pārbūve Miera ielā un MAD Arhitektūras telpa.

Kā Latvijas Arhitektūras gada balvas 2021 vienojošā tēma tika izvirzīta “KOPĀ BŪT”. Nodarbošanās ar vides veidošanu, pilsētplānošanu un arhitektūru, bez šaubām, ir saistīta ar cilvēka un sabiedrības vajadzību izpēti, izprašanu un vēlmju iemiesošanu plānos, rīcībās un, galu galā, arī ēkās. Tāpēc, pēc LAGB 2021 žūrijas domām, arhitektam ir jābūt spējīgam interpretēt kopā būšanu savā praksē, jo sevišķi mūsdienu apstākļos. Piemēram, kā sabiedrisko ēku plānojumi, funkcionalitāte un radītā atmosfēra veicina vai neatbalsta ēkas lietotāju savstarpējas satikšanās, sadarbības un visu veidu radošās izpausmes. Vai arī, kāda ietekme ir objektiem, kas īstenoti par publiskajiem līdzekļiem, uz sabiedrību kopumā, vai tas ir radījis pamanāmu “kopējo sabiedrisko labumu” vispārizglītojošā, ētiskā un citos līdzīgos parametros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balvai 2021 pieteiktie darbi

Zane Atlāce-Bistere, 14.07.2021

Sabiedriskas ēkas. Daugavpils dizaina un mākslas vidusskolas "Saules skola" apbūves komplekss. MARK arhitekti: Mārtiņš Ošāns, Alīna Kļava, Jānis Gertmanis, Līga Rutka

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskoti pieteiktie darbi Latvijas prestižākajam apbalvojumam arhitektūrā, kurš šogad norisināsies jau 26. reizi.

Ir uzsākts žūrijas darbs, izvērtējot iesniegtos darbus un izvēlētie nominanti tiks publiski paziņoti jūlija pēdējā nedēļā.

Konkursam pieteiktos darbus skatiet galerijā!

Latvijas Arhitektūras gada balvai pieteikto darbu klāsts atspoguļo pašreizējo Latvijas arhitektūras vidi, galvenās tendences un nozīmīgākos procesus. Gluži kā iepriekšējos gados, arī šogad tiek vērtēti ne tikai objekti - ēkas, vides objekti, interjeri, ainavu arhitektūra, - bet arī procesi - notikumi, izdevumi, izstādes un projekti. Papildu tam, 2020. gadā tika veiktas izmaiņas konkursa nolikumā, kas arī procesiem ļauj pretendēt uz galvenās balvas iegūšanu.

Latvijas Arhitektūras gada balvai 2021 pieteikto darbu vērtēšanu ir uzsākusi atlases žūrija - arhitekts Andris Kronbergs (ARHIS arhitekti, LAGB 2020 Grand Prix saņēmējs), 2020. gadā godalgoto objektu autori – Ilze Liepiņa (Sudraba Arhitektūra) un Oskars Vāvere (RUUME arhitekti), arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, mākslinieks Ēriks Božis, rakstniece un dzejniece Inga Gaile un režisors Uģis Olte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022 laureāti

Db.lv, 10.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot kopumā 49 šogad pieteiktos darbus, paziņoti "Latvijas Arhitektūras gada balvas 2022" laureāti un galveno balvu saņēmis atbalsta centrs "Pērle" Cēsīs (SIA "ĒTER" sadarbībā ar SIA "Rīgers", autoru komanda: Dagnija Smilga, Kārlis Bērziņš, Niklāvs Paegle, Emīls Garančs, Līga Ganiņa, Toms Ūdris.).

Atbalsta centrs “Pērle” ir pilotprojekts deinstitucionalizācijas norisēm Cēsu novadā, lai cilvēkiem ar dažādiem traucējumiem palīdzētu iekļauties sabiedrībā. Telpas (darbnīcas, terapijas, sensorā telpa un multifunkcionālā zāle) ir organizētas vienstāva koka konstrukciju ēkā visas zem viena trijstūra formas jumta. Kompaktā ēka atrodas ainaviskā nogāzē, bet iekštelpas rada gaišuma un plašuma sajūtu. Dienvidu fasāde ar lieliem logiem pret ainavu pagarināta āra terasēs, ko noēno īpaša pergola.

Starptautiskā žūrija atzīmēja, ka ēkai piemīt īpašais gars – kā Gesamtkunstwerk mūsdienīgā veidā. Labā stāstā vienmēr ir nedaudz mistērijas, un šī ir neliela budžeta arhitektūra ar mistēriju. Tajā pašā laikā šī ēka ir radīta cilvēkiem un tā ir labi iekārtota.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: 2021.gada balvas Rīgas arhitektūrā laureāts un atzinīgi novērtētie objekti

Db.lv, 30.08.2021

GALVENĀ BALVA

2021.gada balva Rīgas arhitektūrā

daudzfunkcionālas darījumu iestādes jaunbūves un tirdzniecības ēkas pārbūves Satekles ielā 2B un Stacijas laukumā 4 autoriem- arhitektiem Uldim Zanderam, Ingai Piņķei, Artūram Martinsonam, Zanei Straumei, ainavu arhitektēm Ilzei Rukšānei, Helēnai Gūtmanei, Ievai Dimantei, arhitektam-pilsētplānotājam Markam Geldofam un ainavu tehniķei Rutai Tobiesai - par organisku, harmonisku un daudzfunkcionālu urbānās vides piesātinājumu Rīgas centrā, kā arī

kompleksu arhitektoniskās vides risinājumu, respektējot universālā dizaina un vides pieejamības prasības.

Pasūtītāji: SIA “Attīstības aģentūra”, SIA “Linstow”, SIA “Linstow Baltic”, būvētājiem: SIA “Skonto būve”, SIA “Skonto Construction”

Foto: Aivars Siliņš/publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 16.reizi pasniegta Gada balva Rīgas arhitektūrā - šogad tā “par organisku, harmonisku un daudzfunkcionālu urbānās vides piesātinājumu Rīgas centrā, kā arī kompleksu arhitektoniskās vides risinājumu, respektējot universālā dizaina un vides pieejamības prasības” piešķirta jaunajam Origo tirdzniecības un biroju kompleksam.

Projekta autori – arhitekti Uldis Zanders, Inga Piņķe, Artūrs Martinsons, Zane Straume, ainavu arhitektes Ilze Rukšāne, Helēna Gūtmane, Ieva Dimante, arhitekts-pilsētplānotājs Marks Geldofs un ainavu tehniķe Ruta Tobiesa.

Papildus gada balvai, Rīgas pilsētas arhitekta birojs piešķīra 12 atzinības par izcilību atsevišķu objektu arhitektūrā (skatīt galerijā).

Skatē tika pārstāvētas būves no biroju ēku, daudzdzīvokļu ēku, kultūras būvju, tirdzniecības ēku, transporta infrastruktūras, kā arī veselības aprūpes un izglītības iestāžu kategorijām.

No kopumā 625 aizvadītajā gadā ekspluatācijā nodotajiem būvobjektiem Rīgā, balvas dalībnieku reģistrā tika iekļautas un tālākai izvērtēšanai izvirzītas 24 būves.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Latvijas Arhitektūras gada balvai 2021 izvirzīti 11 finālisti

Zane Atlāce-Bistere, 28.07.2021

Individuālās dzīvojamās ēkas. Stūķu kūts Amatas novadā, Gaujas Nacionālajā parkā, netālu no Stūķu ieža. Andra Šmite

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Arhitektūras gada balvai 2021 no visiem iesniegtajiem darbiem nominēti 11 veikumi, paziņojusi Latvijas Arhitektu savienība.

Pēc šī posma darbu uzsāks fināla žūrija, kuras sastāvā būs eksperti no ārvalstīm, kā arī pārstāvis no atlases žūrijas.

Latvijas Arhitektūras gada balvas 2021 finālistus skatiet galerijā!

Latvijas Arhitektūras gada balvai pieteikto darbu klāsts atspoguļo pašreizējo Latvijas arhitektūras vidi, galvenās tendences un nozīmīgākos procesus.

Latvijas Arhitektūras gada balvai 2021 pieteikto darbu vērtēšanu veica žūrija - arhitekts Andris Kronbergs (ARHIS arhitekti, LAGB 2020 Grand Prix saņēmējs), 2020. gadā godalgoto objektu autori – Ilze Liepiņa (Sudraba Arhitektūra) un Oskars Vāvere (RUUME arhitekti), arhitekte un urbāniste Evelīna Ozola, mākslinieks Ēriks Božis, rakstniece un dzejniece Inga Gaile un režisors Uģis Olte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajos lielas nenoteiktības apstākļos diezgan droši ir tas, ka īpašumu cenas, kas kāpj dažādu faktoru ietekmē, augšupeju piedzīvos arī turpmāk un, iespējams, pierims vien tad, kad pietiekamā apjomā būs uzbūvēti daudzi jaunie projekti un ciemati, pēc kuriem pieprasījums aizvien vēl pārsniedz piedāvājumu kā Rīgā un Pierīgā, tā reģionos.

Vēl jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums, kas pie abonentiem nonāk 26.oktobrī, lasiet:

  • Atomsprādziens, ko būvniecības nozarē izraisīja Konkurences padomes paziņojums un tam sekojošā radiācija, nozari un pasūtītājus ietekmēs vēl daudzus gadus, kas komplektā ar Covid-19 pandēmiju var izraisīt pamatīgas pārbīdes, tā intervijā saka lielākās būvniecības nevalstiskās organizācijas Latvijas Būvuzņēmēju partnerība vadītājs Gints Miķelsons.
  • Šī būs Rīgas dekāde, intervijā prognozē Nekustamo īpašumu attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.
  • Biroju vide mainās neatgriezeniski - globālā krīze ir ieviesusi pārmaiņas biroju vides koncepcijā, centrā liekot cilvēka labsajūtu un savstarpējo komunikāciju. Uzņēmēju un arhitektu pieredze, veidojot jaunajām tendencēm atbilstošu biroju vidi.
  • Miljoni īres namiem reģionos - zemas cenas daudzdzīvokļu īres namu būvniecībai reģionos ir atvēlēti 42,9 miljoni eiro no ES Atveseļošanās fonda; kad pirmie īrnieki varēs saņemt jauno mājokļu atslēgas?
  • Daudzstāvu koka ēkas jau daudzus gadus Latvijā ražo un eksportē uz ārzemēm, bet pašiem tādu vēl aizvien nav; sagaidāms, ka situācija mainīsies.
  • Kluba stila birojs jeb eksperimentāla satikšanās vieta - tieši ko tādu Laubes namā Āgenskalnā iecerējuši radīt AS MADARA Cosmetics līdzīpašnieki Uldis Iltners un Lotte Tisenkopfa-Iltnere.
  • Ik Latvijas pilsētā ir kāds objekts, kura plānojums ir SIA Grupa93 darbs. Viņi savu roku pielikuši arī pie lielākā šī gadsimta projekta Latvijā – Rail Baltica, kas ne tikai savienos mūs ar Eiropu, bet arī ietekmēs Latvijas galvaspilsētas attīstību turpmāk, mainīs Rīgas seju tik ļoti, ka vietām redzēsim pavisam citu pilsētu, un mainīs arī nekustamo īpašumu vērtību, loģistiku, mobilitāti un daudz ko citu. Kas mainīsies, kā vajadzētu to uztvert, kas nav ņemts vērā? Par to stāsta pilsētplānotājs un SIA Grupa93 vadītājs Neils Balgalis.
  • Pirms pusotra gada pandēmijas karstumā uzņēmējs Andis Pikāns Ropažu novadā iegādājās Lantes muižu. Viņš neplāno kļūt par muižkungu, bet cer izveidot vietu radošiem cilvēkiem mierpilnai atpūtai.
  • Namu tehniskais stāvoklis - īpašnieku atbildība. Sērijveida ēku atjaunošana Latvijā kopumā aizvien vēl sokas kūtri, par spīti dažādām atbalsta un līdzfinansējuma iespējām. Problēmas ir kā padomju laiku namiem, tā mājām, kas celtas, tā sauktajā, būvniecības buma laikā, no 2006. līdz 2008.gadam
  • No drupām augšāmcelt. Latvijas Arhitektūras gada balvā godalgotais objekts – Stūķu kūts - par dzīvojamo ēku pārtapa projektēšanas procesā un ir ievērojams ar to, ka tajā maksimāli izmantoti vietējie resursi un amatnieku darinājumi.
  • Mājokļu cena pasaulē pieaug straujākajos tempos kopš 2005. gada jeb kopš laikiem, kad tika piepūsts mājokļu tirgus burbulis gan ASV, gan tepat Latvijā, raisot ļoti smagu tā plīšanu vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Jūrmalas vēsturiskās arhitektūras balvas 2022 finālisti

Db.lv, 10.06.2022

Dzīvojamā māja Vidus prospektā, arhitekti Kārlis Alksnis, Gundega Martirova un Daina Krieviņa.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad pirmo reizi piešķirs Jūrmalas vēsturiskās arhitektūras balvu, kas atzīmēs iepriekšējā gadā viskvalitatīvāk atjaunotās, restaurētās un pārbūvētās kultūrvēsturiskās ēkas Jūrmalas valstspilsētā.

Konkursu Jūrmalas pašvaldība dibinājusi, lai veicinātu Jūrmalas unikālās un augstvērtīgās arhitektūras saglabāšanu un izteiktu atzinību ēku īpašniekiem par ieguldījumu pilsētas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā.

No 2021. gadā ekspluatācijā nodotajām 32 uz vēsturisko apbūvi attiecināmām ēkām, tika izvirzīti 15 kultūrvēsturiski nozīmīgi objekti, ko tālāk vērtēja žūrijas komisija, izvēloties piecus finālistus (skatīt galerijā).

Profesionāla žūrija, kuras sastāvā ir arhitekti un kultūras mantojuma speciālisti, vadījās pēc vairākiem kritērijiem, tostarp izvērtējot kultūrvēsturiskās substances klātbūtni, konstruktīvo un dekoratīvo būvelementu kopumu sabalansētību un to, kā ēkas iekļaujas apkārtējā vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru