Ražošana

FOTO, VIDEO: Atrod brīvu nišu grilu ražošanā

Ilze Žaime, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Uzņēmums Gizzo ar Latvijā ražotiem, viegli transportējamiem griliem plāno iziet pasaulē.

Uzņēmuma pārstāvis Dāvis Paipa stāsta, ka ideja ražot grilus radusies, jo pašam patīk grilēt, taču iepriekš dzīvojot Dānijā, nācies saskarties ar to, ka labus, ērti līdzi paņemamus grilus ir grūti atrast. Lielākoties grili iedalās divās grupās - lielie grili, kurus nevar paņemt līdz pie dabas un mazie grili, kuri savukārt nepiedāvā labu kvalitāti. Tur arī tika saskatīta brīva niša, kurā viegli iespraukties ar jauno produktu.

Atgriežoties Latvijā un daloties idejās ar domubiedriem, dzima ideja par Gizzo Grill. Galvenā Gizzo Grill īpašība ir tā, ka tie ir viegli transportējami un novietojami, neaizņem daudz vietas. Uzreiz bija doma radīt ne tikai grilus, bet arī pieskaņotu grilēšanas piederumu komplektu. Restes atšķiras no līdz šim redzētajām, līdzi nāk arī speciālas folijas pannas, kas grilēšanas beigās ļauj oglēm atdzist 5 līdz 6 minūšu laikā, ļaujot ātri iztīrīt grilu.

Komplektā ietilpst arī pārnēsāšanas soma un piederumi, kas veido papildus ražošanas izmaksas. Grilu var iegādāties ar vai bez šiem piederumiem, taču, lai kādu kombināciju izvēlētos pircējs, cenu ziņā šie grili ieņems dārgāko galu konkurentu vidū.

Kopš pirms diviem gadiem tapa pirmie papīra prototipi, grilu ražošana šobrīd notiek pilnā sparā, vēl aizvien tepat Latvijā, vietējā metāla apstrādes uzņēmumā. Dāvis saka, ka ir ļoti apmierināts ar ražošanas kvalitāti šeit, un pagaidām netiek plānots ražošanu pārcelt uz ārzemēm. Tieši vietējās ražošanas izmaksas ir tās, kas veido lielāko daļu produkta cenas, taču, pat ja nākotnē palielināsies ražošanas apjomi, galvenais būs palikt pie nemainīgas kvalitātes, kas nozīmē, ka būtiskas izmaiņas cenā diezin vai notiks.

Kopš pagājušā gada uzņēmums izmanto pieejamo LIAA biznesa inkubatoru atbalstu jauniem uzņēmējiem.

Sarežģītākais uzdevums šobrīd ir tieši pārdošana. Vārds «Gizzo» ir itāļu izcelsmes un nozīme - aiziet, iesim. Iekšējais tirgus Latvijā ir pārāk mazs, tādēļ pašiem griliem ir svarīgi ieiet pasaules tirgū. Pagaidām jau ir redzams, ka ar interneta starpniecību grilus visvairāk iegādājas tieši ārzemēs. Pircēji ir pasūtījuši Gizzo Gril no Vācijas un ASV, gan lielākās daļas citu Eiropas valstu, arī no mūsu kaimiņvalstīm: Lietuvas, Igaunijas, Krievijas. Gaļas cepšanai ārpus telpām tik aktuālā vasaras sezona ir diezgan gara - Eiropā sākot no aprīļa, taču, piemēram, Kalifornijā un Austrālijā grilēšanas sezona ilgst visu gadu.

Taču jaunam uzņēmumam virzīt produktu eksporta tirgū vienmēr esot sarežģīti.

Lai nākotnē aizsniegtu vairāk pircējus, uzņēmēji meklē starpniekus grilu izplatīšanā. Viens ceļš ir dalība izstādēs. SIA «Gizzo» ir piedalījies izstādēs, kas specializējas tieši bārbekjū produktos - Heat and Barbecue Dalasā, ASV, gan Spoga Gafa Vācijā. Izdevumus, lai piedalītos izstādēs, ir palīdzējusi segt atbalsta programma «Jaunuzņēmumu dalība izstādēs, konferencēs un tiešajās vizītēs ārvalstīs». Svarīgi ir izstādēs atgriezties. Ja potenciālie sadarbības partneri tevi redzēs vairākkārt, radīsies uzticība, ka uzņēmums ir stabils un ir vērts ar viņiem sadarboties. Lai sagaidītu nopietnu atsaucību, runa ir par dalību vismaz 3 vai 4 gadus pēc kārtas. Tā kā liela interese par produktu ir no ASV un citām valstīm, tad tiek plānots uzsākt sadarbību ar Amazon Launchpad un citiem partneriem. Taču vēl ir jāatrisina loģistikas jautājumi, jo grils ir gana liels priekšmets izsūtīšanai visā pasaulē, min Dāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Lai izdzīvotu, jābūt haizivij

Kristīne Stepiņa, 03.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otras burgernīcas atvēršana un saimnieciskās darbības paplašināšana nodrošinājusi SIA Street Burgers Latvia vietu straujāk augošo uzņēmumu sarakstā.

No 2015. līdz 2017. gadam SIA Street Burgers Latvia neto apgrozījums palielinājās par 282%, rentabilitāte – par vairāk nekā 10%, kas ļāva uzņēmumam ieņemt 44. vietu starp straujāk augošajiem Rīgas uzņēmumiem Lursoft un DB veidotajā Gazeļu sarakstā. Pašlaik šī kompānija veic saimniecisko darbību divās burgernīcās Rīgā – Blaumaņa un Meža ielā. Uzņēmums ir veicis priekšdarbus, lai realizētu franšīzi ārvalstīs. Tiek mērķēts gan uz Eiropas, gan ASV tirgu.

Gatavi startam

Vēl Latvijā darbojas trīs ēdināšanas iestādes ar nosaukumu Street Burgers. Tās atrodas Vecrīgā, Jūrmalā, Liepājā. Liepājas burgernīcu atvēra SIA Street Burgers Latvia bijušas darbinieks Kristaps Fridrihsons. «Tās strādā kā franšīzes, taču juridiski tā nav – es tās dēvēju par franšīzēm, kaut gan visās tajās esmu iesaistīts kā sadarbības partneris vai līdzīpašnieks,» skaidro SIA Street Burgers Latvia valdes loceklis Aleksandrs Vēvers, kurš zīmolu Street Burgers radīja 2012. gadā. Preču zīme ir reģistrēta Latvijā, ES un ASV. Uzņēmums ir veicis sagatavošanās darbus, lai sāktu franšīzi realizēt ārpus Latvijas robežām. «Ir jāiziet cauri milzīgai birokrātijai, kas saistās ar preču zīmes reģistrēšanu. Ir jābūt izstrādātai zīmola standarta grāmatai, kas ietver sevī visus iespējamos klupšanas akmeņus. Šobrīd esam gatavi startēt ārpus Latvijas un sākt tirgot franšīzi ārvalstīs, taču konkrētas stratēģijas, kā tieši to darīsim, vēl nav,» neslēpj A. Vēvers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Koksnes produktu eksportā lielākais kritums kopš 2009. gada

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš, 09.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksports 2019. gada novembrī gada griezumā samazinājās par 6,9%. Vēl lielāks kritums (-8,9%) bija pērn jūnijā. Taču vēl pirms tam tik liels vai lielāks eksporta kritums bija 2016. gada janvārī jeb pirms gandrīz četriem gadiem. Lai arī precīzi neizmērāmā, bet skaidri nojaušamā reeksporta ietekme ārējās tirdzniecības datu stāstu par Latvijas ekonomiku padara neskaidrāku, šodienas dati ietver svarīgus signālus, kas liek kļūt vēl nedaudz piesardzīgākam par mūsu ekonomikas perspektīvām tuvākajā nākotnē.

Novembris bija nelabvēlīgs mēnesis eksportētājiem arī svarīgās Latvijas tirdzniecības partnervalstīs. Vācijas eksports novembrī gada griezumā samazinājās par 2,9% (imports samazinājās par 1,6%). Igaunijā eksports kritās pat par 10%, viens no izskaidrojumiem tur ir krasais elektrības ražošanas kritums. Saskaņā ar Nīderlandes Ekonomikas pētniecības biroja aprēķiniem, pasaules tirdzniecība gada griezumā samazinājusies kopš pērnā jūnija, tai skaitā oktobrī par 2,1%.

Ārējās tirdzniecības datu sūtītie signāli par Latvijas ekonomiku ir diezgan aptuveni, visbiežāk redzam to, ko jau nojaušam jebkurā gadījumā, taču šie skaitļi ļauj precizēt priekšstatu par notiekošo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada maijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,5 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 3,5 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība samazinājās par 2,6 %, savukārt importa vērtība pieauga par 8,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Maijā Latvija eksportēja preces 1,07 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,43 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada maiju ārējās tirdzniecības bilance pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā sarūkot no 45,4 % līdz 42,8 %.

Šī gada pirmajos piecos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 11,63 miljardus eiro – par 576,8 miljoniem eiro jeb 5,2 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā. Eksporta vērtība veidoja 5,2 miljardus eiro (palielinājums par 107,2 milj. eiro jeb 2,1 %), bet importa – 6,43 miljardus eiro (pieaugums par 469,6 milj. eiro jeb 7,9 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada maijā salīdzinājumā ar 2018. gada maiju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 3,2 % mazāka, bet importa par 12 % lielāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība samazinājās par 2,2 %, bet importa – pieauga par 3,4 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem jūnijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 8,2%. Būtisko eksporta kritumu jūnijā noteica mehānismu eksporta samazinājums uz ASV, kas veidoja gandrīz pusi no visa eksporta samazinājuma. Savukārt, preču imports saruka vēl straujāk – par 11,9%, norāda Ekonomikas ministrija.

Bez mehānismiem un ierīcēm jūnijā eksporta vērtība samazinājās arī koksnes un tās izstrādājumu, kā arī dzelzs un tērauda grupās. Saruka arī graudaugu, farmācijas produktu un elektroierīču un iekārtu eksports. Savukārt pozitīvi eksportu ietekmēja eļļas augu sēklu un pārtikas rūpniecības ražojumu eksports.

2019. gada jūnijā preču eksporta vērtība uz ES valstīm samazinājās par 1,9%. Eksports samazinājās uz Poliju (minerālie produkti, koksne uc. ), Zviedriju (koksne un mēbeles) un Vāciju (koksne un mehānismi), savukārt pieauga uz Igauniju (minerālie produkti un transportlīdzekļi), Spāniju (graudaugi) un Lietuvu (tabaka).

Jūnijā eksports samazinājās arī uz NVS valstīm – par 5,5%. Eksporta vērtība samazinājās uz Krieviju (mehānismi un farmācijas produkti) un Uzbekistānu (farmācijas produkti), savukārt būtiski pieauga uz Baltkrieviju (optiskās ierīces) un Kazahstānu (mehānismi).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada jūlijā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums veidoja 2,42 miljardus eiro, kas faktiskajās cenās bija par 0,9 % vairāk nekā pirms gada, tai skaitā preču eksporta vērtība palielinājās par 3,1 %, bet importa vērtība samazinājās - par 0,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes operatīvie dati.

Jūlijā Latvija eksportēja preces 1,04 miljardu eiro apmērā, bet importēja par 1,38 miljardiem eiro. Salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju ārējās tirdzniecības bilance uzlabojās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apjomā palielinoties no 42 % līdz 43 %.

Šī gada pirmajos septiņos mēnešos Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 16,25 miljardus eiro – par 356,7 miljoniem eiro jeb 2,2 % vairāk nekā 2018. gada atbilstošajā periodā.

Eksporta vērtība veidoja 7,22 miljardus eiro (palielinājums par 47,3 milj. eiro jeb 0,7 %), bet importa – 9,03 miljardus eiro (pieaugums par 309,4 milj. eiro jeb 3,5 %).

Atbilstoši kalendāri un sezonāli izlīdzinātiem datiem 2019. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2018. gada jūliju eksporta vērtība faktiskajās cenās bija par 1,5 % un importa par 6,7 % mazāka, savukārt, salīdzinot ar mēnesi iepriekš, eksporta vērtība palielinājās par 1,6 % un importa – par 3,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne pirmo gadu alus tirgus Baltijas valstīs samazinās. Šī dzēriena ražotājus ir skārusi pieaugoša akcīze, reklāmas liegumi un citi stingri ierobežojumi. Rolands Viršils (Rolandas Viršilas), kas vada Carlsberg grupai piederošās alus darītavas Baltijas valstīs (Aldaris Latvijā, Saku Igaunijā un Švyturys-Utenos alus Lietuvā), apgalvo, ka šajos nemierīgajos laikos zelta vērtību iegūst eksports un sinerģija starp visām triju valstu darītavām. Tiesa, situāciju uzkarsē reģionā esošais akcīzes karš, kurā uzņēmējs saskata divus uzvarētājus un Latvijā pieņemto lēmumu nepamatotību.

Kādus laikus tagad piedzīvo alus darītāji Baltijas valstīs?

Tāpat kā citās rūpniecības nozarēs, arī mēs priecājamies par ekonomikas attīstību un pieaugošajiem patērētāju ienākumiem. Par to skaidri signalizē visās Baltijas valstīs pieaugušais augstākās klases Premium alus segments.

Patīkami, ka mūsu sabiedrība turpina stiprināt pozīcijas – kā ražotājs esam priekšgalā ne tikai Premium segmentā, bet arī vispārējā alus tirgū. Lietuvā savu tirgus daļu esam palielinājuši aptuveni par vienu procentu, Latvijā – aptuveni par 0,5 procentiem, Igaunijā saglabājam stabilu pozīciju.

Pilnīgi pretējas emocijas izraisa tas, ka dažādu ierobežojumu dēļ pēdējā gada laikā dzērienu tirgus ir samazinājies. Latvijā tika ierobežots dzēriena iepakojuma izmērs, Igaunijā kļuva stingrākas prasības attiecībā uz reklāmu, bet Lietuvā darbojamies tā sauktajā melnajā tirgū, jo šeit ir aizliegta jebkāda reklāma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Daži padomi eksportētājiem

AS Valmieras stikla šķiedra pārdošanas sektora vadītājs Oto Grīnbergs, 15.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksports ir viens no galvenajiem valsts attīstības virzītājspēkiem, un uzņēmumiem tas ir svarīgs solis biznesa attīstībā. Taču dažkārt šķiet, ka, nākot no tik nelielas valsts kā Latvija, ir grūti iekarot ģeogrāfiski tālus un apjomīgus tirgus.

Tomēr mums ir vairāki piemēri, kuriem tas sekmīgi izdevies. Piemēram, AS «Latvijas finieris» ir labi atpazīstams Dienvidkorejas kuģu būvniecībā, AS «Tukuma piens» zīmola Baltais produkcija ir pieejama Apvienotajos Arābu Emirātos milzīgajā veikalu ķēdē Carrefour, savukārt AS «Valmieras stikla šķiedra» ir sevi pierādījusi 47 dažādās pasaules valstīs.

Katrs uzņēmums ir atšķirīgs gan lieluma, gan darbības nozares, kā arī savas struktūras ziņā. Atkarībā no šiem apstākļiem eksports ne vienmēr ir nepieciešams, taču jāņem vērā, ka uzņēmuma attīstība būs piesaistīta vietējā tirgus izmēram. Ja visi ienākumi tiek gūti, darbojoties tikai vienas valsts teritorijā, pastāv dažādi ar nodokļu politikas izmaiņām vai jauniem regulējumiem saistīti riski, kas var negatīvi ietekmēt uzņēmuma darbību. Veicot eksportu ir iespējams šos riskus mazināt un diversificēt ieņēmumus arī situācijā, kad kāds no tirgiem vairs nenodrošina plānotos ieņēmumus. Nelielam ģimenes uzņēmumam ar vietējo tirgu var pilnībā pietikt, bet, ja mērķis ir kļūt par lielu un veiksmīgu uzņēmumu, tad, piemēram, AS «Valmieras stikla šķiedras» gadījumā tieši eksports ir uzņēmuma attīstības pamatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vājš ārējais pieprasījums turpina negatīvi ietekmēt preču eksporta izaugsmi

Finanšu ministrija, 11.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada oktobrī liecina, ka preču eksports turpina balansēt uz krituma robežas.

Preču eksporta vērtība 2019. gadā oktobrī bija vien par 0,5% lielāka nekā pirms gada. Fiksētais eksporta kāpums novembrī atspoguļo eksporta attīstību 2019. gadā kopumā, jo desmit mēnešos preču eksporta vērtība palielinājās vien par 0,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, pretstatā 10,5% pieaugumam 2018. gada attiecīgajā periodā. Vājo eksporta attīstību šogad lielā mērā ietekmē vājš ārējais pieprasījums, kas atspoguļojas caur ievērojami zemāku ekonomikas attīstību Eiropas Savienībā (ES) nekā iepriekšējos gados.

Novembrī ir pieejami dati par ekonomikas izaugsmi ES šā gada trīs ceturkšņos, kas liecina, ka ES ekonomikas attīstība sabremzējās līdz 1,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, kamēr vēl 2018. gada attiecīgajā periodā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums bija 2,1%. Ekonomikas attīstību negatīvi ietekmē ārējā pieprasījuma kritums globālās tirdzniecības saspīlējumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ārvalstu tiešās investīcijas 4. ceturksnī Latvijā ieplūdušas 380 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 08.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz ārējā pieprasījuma vājināšanos un lauksaimniecības produktu eksporta kritumu, pērn 4. ceturksnī preču un pakalpojumu bilance uzrādīja minimālu pārpalikumu, ko lielā mērā veicināja noturīga pakalpojumu tirdzniecības bilance un vājāka preču importa izaugsme.

Taču ārvalstu tiešo investīciju investoru peļņa noteica sākotnējo ienākumu konta deficītu, kas kopumā 4. ceturksnī tekošā konta bilancē lika veidoties 75.5 milj. eiro deficītam (0.9% no iekšzemes kopprodukta (IKP)).

2018. gadā kopumā tekošā konta bilances deficīts bija 283 milj. eiro jeb 1.0% no IKP.

Preču bilances deficīts (-7.1% no IKP) 4. ceturksnī bijis mazāks nekā gadā vidēji. Taču to noteica mazāk straujš eksporta nekā importa pieauguma tempa kritums. Preču eksportā 4. ceturksnī turpinājās jau iepriekš novērotās tendences. Galvenais izaugsmes virzītājs bijis kokmateriālu eksports, kas turpinājis vienmērīgi strauju izaugsmi gada garumā, bet negatīvo devumu pienesa lauksaimniecības produktu eksporta vērtības sarukums, kas ievērojami pieauga tieši 4. ceturksnī. Starp citām preču grupām jāizceļ mehānismu un elektroierīču eksports, kas pēc vājāka snieguma 3. ceturksnī gada pēdējos trīs mēnešos atkal uzrādījis spējīgu izaugsmi (11.8% gada laikā), kā arī ķīmiskās rūpniecības ražojumu eksporta vērtības pieaugums gada izskaņā (13.8%). Arī preču importā 4. ceturksnī lielākoties turpinājušās gada gaitā iezīmējušās tendences, ko virzīja gan noturīgs iekšzemes patēriņš, gan arī investīciju aktivitāte. Importa vērtības pieauguma temps kopš iepriekšējā ceturkšņa gan nedaudz krities, bet tas skaidrojams ar lielo minerālproduktu importa apmēru (ko ietekmēja arī pasaules naftas cenu kāpums) iepriekšējā periodā, citas lielās pozitīvo devumu preču grupas (satiksmes līdzekļi, metāli, koksne u.c.) nemainījās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksports inkubācijas periodā

Agnese Buceniece, "Swedbank" vecākā ekonomiste, 11.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Preču eksports janvārī varēja dižoties ar straujāko pieaugumu pēdējo desmit mēnešu laikā, apliecinot, ka koronavīrusa simptomi tam vēl nebija sākuši izpausties.

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka preču eksporta apgrozījums janvārī palielinājās par 7,2%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn. Galvenie eksporta pieauguma veidotāji bija mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas, graudi un rapsis, kā arī mēbeles. Savukārt kritums turpinājās un bija redzamākais koksnes, minerālproduktu un transportlīdzekļu eksportā.

Lai gan "slimības" klātbūtni eksports janvārī vēl īsti nemanīja un uzņēmumu vērtējums par eksporta pasūtījumiem pat uzlabojās, tuvāko mēnešu perspektīva patiešām nav rožaina.

Eiro zonas lielāko valstu apstrādes rūpniecības uzņēmumi jau februārī ziņoja par eksporta pasūtījumu kritumu un piegādes laika pieaugumu. Kopš tā laika vīrusa klātbūtne Eiropā ir ievērojami kāpusi, un valdības, īpaši smagāk skartajos reģionos, ir vērsušas plašumā dažādus ar izplatības ierobežošanu saistītus pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotājs ar savu izvēli var noteikt toni izejvielu ražotājiem un tādējādi iesaistīties videi draudzīgāku produktu ražošanā.

"Jāiet līdzi laikam. Iepriekšējais iepakojuma dizains tapa pirms krietna laika. Tirgus mūsdienās ir tik ārprātīgi dinamisks, ka pienācis laiks radīt ko jaunu. Salikām kopā to, kas ir svarīgi mums pašiem un klientiem un kā varam būt dabai vēl draudzīgāki, nekaitīgāki, foršāki," teic Agate Jurkovska–Kanča, SIA "Purenn" līdzīpašniece.

Sabiedrība kopumā "saražo" daudz atkritumu, bet ar tiem maz kas tiek iesākts, kā rezultātā daudzviet pludmales izraibina plastmasas pudeles un maisiņi. Viņa uzskata, ka ir svarīgi rīkoties.

"Jo vairāk mēs kā ražotājs prasīsim saviem piegādātājiem pudeles no 100% pārstrādātas plastmasas, jo vairāk šī iepakojuma un sagatavju ražotāji būs spiesti domāt, kā to izpildīt. Līdz ar to rodas motivācija savākt atkritumus un tos pārstrādāt. Pieprasījums rada piedāvājumu. Globāli skatoties, mūsu rīcība ir ļoti svarīga. Runāt tikai par to, ka vajag nodot atkritumus pārstrādei, nav gana, jo tiem uzņēmumiem, kas tos pārstrādā, nav, kur realizēt jaunās izejvielas. Taču, ja ir pieprasījums, pēc kāda laika nevienā mežā nevienu plastmasas pudeli vairs neatradīsim," spriež A. Jurkovska–Kanča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Video

Reālas iespējas eksportētājiem

Jānis Goldbergs, 01.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Četros bezmaksas tiešsaistes semināros uzņēmējiem būs iespēja uzzināt par patiesajām tirgus izmaiņām dažādos pasaules reģionos un reālām eksporta iespējām jau šobrīd.

Tirgus salīdzinājumi dod iespēju prognozēt situāciju pēc mēneša, pastāstīja Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktors Kaspars Rožkalns.

Tiešsaistes semināru cikla Covid-19: Eksports ’20 programma:

6. maijs no plkst. 11:00 – 12:00 – Rietumeiropa (Lielbritānija, Francija, Itālija, Nīderlande, Vācija).

7. maijs pulksten 10:00-11:00 – Ziemeļvalstis (Zviedrija, Somija, Dānija, Norvēģija).

12. maijs pulksten 10:00-11:00 – Krievija, Baltkrievija, Kazahstāna, Ukraina.14. maijs pulksten 10:00-11:00 – ASV, Japāna, Ķīna, Apvienotie Arābu Emirāti, Singapūra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Būtiskākais ieguldījums ekonomikas izaugsmē - tirdzniecības nozarei

Jānis Salmiņš, Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem pagājušā gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 4. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1%. Kopumā 2019. gadā ekonomika ir augusi par 2,2%, kas ir lēnāka izaugsme nekā divos iepriekšējos gados.

Izaugsmes tempu sabremzēšanos noteica gan iekšējie faktori (norises finanšu sektorā, pārmaiņas ostu pārvaldībā, ES fondu investīcijas sasniegušas maksimumu, u.c.), gan arī ārējie faktori (globālo tirdzniecības attiecību pārskatīšana, Brexit, lēnāka izaugsme ES valstīs).

Privātais patēriņš aizvadītajā gadā ir pieaudzis par 2,9%. Lēnāku pieaugumu nosaka mērenāki uzlabojumi darba tirgū. Lai arī darba algu pieauguma tempi joprojām ir salīdzinoši strauji, nodarbināto skaits aizvadītajā gadā pieauga vien par 0,1 procentu.

Pēc strauja kāpuma 2017. un 2018. gadā, 2019. gadā investīciju jeb bruto pamatkapitāla veidošanas pieaugums bija ievērojami mērenāks – par 3,1%. Pagājušajā gadā ieguldījumi mājokļos, ēkās un būvēs pieauga par 2,8%, mašīnās un iekārtās, kā arī transportlīdzekļos – par 2%. Vienlaikus ieguldījumu apjomi intelektuālā īpašuma produktos pērn palielinājās par 11,6 procentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Gaidāms stabils gads, bez straujiem pagriezieniem

Rūta Kesnere, DB komentāru nodaļas redaktore, 10.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad saskaņā ar ekonomistu prognozēm Latvijas tautsaimniecības izaugsmes galvenais dzinulis būs nevis eksports, bet iekšējais patēriņš.

Latvijas Bankas ekonomiste Anete Migale vietnē makroekonomika.lv raksta: «Uzņēmēji, kas darbojas starptautiski, vairs nevar rēķināties ar tik lielu stabilitāti, savukārt pārējiem iedzīvotājiem tas varētu nozīmēt atalgojuma un nodarbinātības lēnāku palielināšanos. Tuvākā laika notikumi lielā mērā parādīs, ar ko varam rēķināties vidējā termiņā, – vai sekos tālāki saspīlējumi tirdzniecības konfliktā starp Ķīnu–ASV un ES un vai beidzot izdosies rast risinājumu breksita jautājumā.» Prognozējams, ka šogad eksports augs lēnāk gan preču, gan pakalpojumu jomā un galvenie vilcējspēki būs kokapstrādes un IKT nozares. Galvenais iemesls, kādēļ šogad eksports sabremzēsies, ir vājāks pieprasījums eksporta tirgos, ko ietekmē kopējā eirozonas izaugsmes palēnināšanās, kā arī neskaidrības ap Brexit un tirdzniecības kari par tarifiem starp Ķīnu un ASV, un Eiropu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā panākt, lai eksports sasniedz pat ASV?

Toms Auškāps, AS Balticovo komunikācijas un attīstības direktors, 08.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav noslēpums, ka katra ražotāja interesēs ir iemantot pircēju uzticību un apliecināt sevi esošos un jaunos tirgos, piedāvājot nemainīgi labu produktu klāstu, kas ir konkurētspējīgs ar citu ražotāju piedāvājumu. Eksports ir viena no ražotāju prioritātēm, tiecoties pēc iespējas sevi pierādīt ne tikai vietējā tirgū, bet arī tālākās zemēs.

Lēmumu eksportēt uzņēmums parasti pieņem brīdī, kad vietējais tirgus jau ir apgūts un tā ražošanas jauda pārsniedz vietējo pirktspēju, vai arī ja tam ir izredzes iegūt lielāku peļņu citā tirgū. Taču pirms eksporta uzsākšanas svarīgi ir konsultēties ar ekspertiem un saprast, ka eksporta tirgus apgūšana prasa nopietnu plānošanu, kā arī finanšu resursus eksporta stratēģijas realizēšanai. Stratēģijā jāizvirza eksporta mērķi, jāformulē piedāvājums un eksporta plāns. Šo stratēģiju ir būtiski veidot vairāku gadu perspektīvā, to periodiski pārskatot un izvērtējot, ņemot vērā aktuālo ekonomisko situāciju kā vietējā, tā eksporta tirgū.

Pirms eksporta stratēģijas izstrādes katram uzņēmumam ir jāizvērtē, kādos apmēros ir apgūts vietējais tirgus un vai ir izmantotas visas tā piedāvātās iespējas, jo jaunu tirgu apguve ir ļoti darbietilpīgs process. Mēs Balticovo to ļoti labi apzināmies, ņemot vērā, ka aptuveni 70% no mūsu uzņēmuma apgrozījuma ģenerē eksports uz vairāk nekā 20 valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Govs liemeņa iepirkuma cena pagājušā gada decembrī Latvijā bija par 0,4% zemāka nekā mēnesi iepriekš, un liellopu gaļas cenas līmenis Latvijā pagājušā gada pēdējā mēnesī bija otrs zemākais starp Eiropas Savienībā (ES) dalībvalstīm, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Ministrijas dati liecina, ka govs liemeņa iepirkuma cena Latvijā 2018.gada decembrī bija 218 eiro par 100 kilogramiem, un līdz ar to mēneša laikā tā sarukusi par 0,4% - tā joprojām bija mazāka nekā vidēji ES, kur tā pērn decembrī bija 269,5 eiro par 100 kilogramiem.

ES eksperti secinājuši, ka liellopu gaļas cenas ES arī 2018.gada decembrī saglabājās zem iepriekšējo gadu cenu līmeņa, ar atsevišķiem izņēmumiem. Latvijā vidējā liellopu gaļas cena gada laikā pieaugusi par 1%, taču tās līmenis pērn decembrī bija otrs zemākais starp ES dalībvalstīm.

Savukārt teles liemeņa iepirkuma cena Latvijā pagājušā gada decembrī bija 234,7 eiro par 100 kilogramiem, kas ir par 38,4% mazāk nekā vidēji ES, kur tā pērn decembrī bija 380,9 eiro. Latvijā teles liemeņa cena pagājušā gada decembrī bija par 8,9% augstāka nekā novembrī. Turpretī buļļa liemeņa vidējā iepirkuma cena Latvijā pērnā gada decembrī bija 225 eiro par 100 kilogramiem, kas ir mazāka nekā ES pagājušā gada decembrī, kur tā bija 375,6 eiro par 100 kilogramiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas eksportā pieticīgākais gada sākums pēdējo 3 gadu laikā

Žanete Hāka, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas eksportētāji arvien vairāk izjūt ārējā pieprasījuma vājināšanos un februārī Latvija preču eksports eiro izteiksmē salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu audzis vien par 1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Savukārt pirmajos divos mēnešos kopumā Latvijas eksports palielinājies vien par 0,2% un tas ir pieticīgākais gada sākums eksportā pēdējo 3 gadu laikā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Salīdzinājumam - pērnā gada pirmajos divos mēnešos Latvijas eksports palielinājās par 16,1%. Vienlaikus Latvijas preču eksporta rādītāji šī gada pirmajos divos mēnešos, manuprāt, izskatās nedaudz sliktāk nekā ir faktiskā ekonomiskā realitāte. Apstrādes rūpniecības izlaide Latvijā šī gada pirmajos divos mēnešos augusi par gandrīz 5% un februārī mūsu eksportu uz leju pavilka atskaņas no pērnā gada sliktās graudu ražas, kā arī kritums reeksportā.

Visnegatīvākā ietekme uz Latvijas eksporta rādītājiem februārī bija graudaugu, dzelzs un tērauda, kā arī mehānisko iekārtu eksporta kritumam par attiecīgi 39,6%, 13,1% un 27,7% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. No šī graudaugu eksporta samazinājums joprojām atspoguļo pērnā gada slikto lauksaimniecības ražu, savukārt samazinājums metālu un iekārtu eksportā gan ir pretrunā ar rūpniecības rādītājiem, kur šajās nozarēs pēdējos mēnešos vērojams pietiekami labs pieaugums. Tas liek domāt, ka šis samazinājums lielā mērā ir noticis reeksporta rēķina un līdz ar to maz raksturo notiekošo Latvijas ekonomikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Taste Caps! izveido savu veikalu

Anda Asere, 20.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads saldumu ražotājai SIA Taste Caps! sācies ar pārcelšanos uz jaunām telpām Rīgā, Jaunajā Teikā, kur apvienots gan veikals ar kafejnīcu, gan ražotne.

«Uzņēmuma izdzīvošanas likums prasa regulāri palielināt apgrozījumu. Pērn tas bija aptuveni 160 tūkstoši eiro liels, turklāt sasniegts vēl iepriekšējās 60 m2 telpās. Mums pēc iespējas ātrāk jāsasniedz 500 tūkstošu eiro apgrozījums. Būtu ideāli tam tuvoties šī gada laikā. Ja ne, tad nākamgad vajag apgrozīt jau 700 tūkstošus eiro. Mums priekšā ir labs biznesa izaicinājums. Jaunās telpas mūsu rokās ir ielikušas daudz labu instrumentu, lai to visu sasniegtu,» saka Ilze Garanča, SIA Taste Caps! īpašniece. Pērn uzņēmums «sarullēja» 251 tūkstoti konfekšu jeb trīs tonnas, kopā ar cepumiem – piecas tonnas saldumu. «Vēlamies šo apjomu daudzkāršot,» apņēmīgi norāda uzņēmēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) produktu eksports 2018. gadā sasniedza teju 1,1 miljardu eiro, savukārt pakalpojumu eksports bija 779 miljoni eiro, kas ir par 25% vairāk, salīdzinot ar 2017. gadu, informē Signe Bāliņa, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente.

IKT nozare pēdējos gados strauji attīstās, augot gan uzņēmumu, gan nodarbināto skaitam.

IKT nozare veido 4,1% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Nozarei ir augsta rentabilitāte – vidējā aktīvu rentabilitāte pēc pēdējiem datiem par 2017. gadu Latvijā bijusi 4,5%, savukārt IKT pakalpojumu nozarei – 10%, norāda S. Bāliņa.

Lielākie IT pakalpojumu uzņēmumi pēc apgrozījuma 2018. gadā: TOP 3

1. SIA Evolution Latvia

Apgrozījums: 89,01 milj. eiro

2. Accenture Latvijas filiāle*

Apgrozījums: 79,6 milj. eiro

3. SIA 4finance IT

Apgrozījums: 47,76 milj. eiro

* pārskata periods 01.09.2017.-31.08.2018.; uzņēmuma sniegtā informācija

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

E-muitas pabeigšanai neatrodot miljonus, nebūs tranzīta, importa un eksporta

Māris Ķirsons, 26.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja e-muitas otrajai kārtai netiks piešķirts finansējums nedaudz vairāk par 12 miljoniem eiro, tad no 2025. gada Latvijā nebūs iespējams tranzīts, eksports, imports. Iespējamais risinājums ir nākamā Eiropas Savienības plānošanas perioda struktūrfondi.

Šāda aina pavērās Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, skatot jautājumu par e- muitu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls atzina, ka e-muitas pirmsākumi ir meklējami 2003. gadā, kad izskanēja Eiropas Komisijas priekšlikums par bezpapīru muitas un tirdzniecības vidi, kam 2008. gadā sekoja e-muitas lēmums (nosakot e-muitas sistēmu galvenās komponentes un dalībvalstu uzdevumus IT projektu izstrādei un ieviešanai). Savukārt 2013.gadā tika izdota regula, ar kuru izveido ES Muitas kodeksu, kurš tiek piemērots no 2016. gada 1. maija. Minētā regula paredz datu apmaiņu starp muitas dienestiem un uzņēmējiem. Izmaiņas ir veicamas pārejas periodā, katrai sistēmai paredzot noteiktu datumu laika posmā no 2016.gada līdz pat 2025.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO, VIDEO: Uzņēmumā Liepājas Papīrs darbu sāk pirmā hibrīddrukas iekārta Baltijā

Ilze Žaime, 19.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumā «Liepājas Papīrs» sākusi darboties Baltijā pirmā hibrīddrukas iekārta MPS EF SYMJET. Tajā apvienotas fleksogrāfijas un digitālās drukas plašās iespējas, tādējādi attīstot uzņēmuma piedāvājumu un ražošanas iespējas.

«Pastāvēs, kas mainīsies,» ar šādiem vārdiem jauno iekārtu atklāja uzņēmuma tehniskais direktors Ilmārs Ozoliņš-Ozols, klātesot arī AS «Liepājas Papīrs» valdes priekšsēdētājam Normundam Jansonam un Pārdošanas daļas vadītājam Artūram Gabaliņam.

Iekārtas izmaksas sasniedz 985 000 EUR, taču kopā ar iekārtas novietnes izbūvi, darbinieku apmācīšanu un papildu izmaksām uzstādīšanai kopējās investīcijas sasniedz vairāk nekā viena miljona eiro apmēru. Iekārtas uzstādīšanā tika iesaistīti profesionāļi no visas pasaules. Tā tika uzstādīja maijā un līdz šim darbojās testa režīmā.

Lai gūtu nepieciešamos finanšu līdzekļus, uzņēmums ņēmis aizņēmumu SEB bankā. Ieguldītās investīcijas ir paredzēts atpelnīt turpmāko piecu gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd tirgus izpētes un eksporta konsultāciju uzņēmumam Gateway & Partners ir četri franšīzes biroji Moldovā, Gruzijā, Rumānijā un Bulgārijā; tas liek pamatus attīstībai Ukrainā, Serbijā un Krievijā

Gateway & Partners (SIA GatewayBaltic) partneris Mārtiņš Tiknuss uzsver, ka eksportējot visu laiku jāturpina iet uz priekšu un investēt jaunu tirgu apguvē – tas attiecināms gan uz viņa vadītās kompānijas stratēģiju, gan ir kā ieteikums uzņēmuma klientiem. Tāpēc viņu dara bažīgu tas, ka vietējās kompānijas labprāt izmanto valsts atbalstu jaunu eksporta tirgu apguvē, kad tas ir pieejams, bet neturpina iesākto, kad tas jādara par pašu naudu. M. Tiknuss uzsver, ka iestrādāšanās jaunās valstīs prasa laiku, bet ekonomiskā šūpošanās parasti biznesu ietekmē daudz straujāk. Vairāk par GatewayBaltic pieredzi eksportā un konsultējot vietējos uzņēmumus viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Musli Graci ražotājs šogad plāno dubultot apgrozījumu

Anda Asere, 28.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Musli Graci" ražotājs SIA "Felici" šogad plāno divkāršot apgrozījumu un sasniegt viena miljona eiro apgrozījuma slieksni

2018. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 471,8 tūkstoši eiro. "Eksports šogad ir audzis divas reizes, klāt nākušas tādas valstis kā Krievija, Jaunzēlande, Zviedrija, Bulgārija, Ungārija, Ukraina, u.c.," teic Alise Balgalve, SIA "Felici" vadītāja un dibinātāja.

Eksports veido 70% no uzņēmuma apgrozījuma un šogad produkcija ir nopērkama jau 23 valstīs. "Ekportspējīgi produkti veicina Latvijas atpazīstamību un stiprina ekonomiku kopumā," viņa uzskata. Db.lv jau rakstīja, ka tik tikko eksporta atbalsta kustība "The Red Jackets" atzinusi uzņēmumu par vienu no Latvijas uzlecošajām eksporta zvaigznēm jeb "Rising Star". Savukārt, pērn uzņēmums ieguva "Red Dot" balvu "Best of the best". A. Balgalve teic, ka tā vairojusi SIA "Felici" atpazīstamību un uzticamību starptautiskajā tirgū. Savukārt, produkta dizains nodrošina veiksmīgu komunikāciju ar partneriem un importētājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Baltkrievijas kravu miljoni lūkojas uz Latvijas ostām

Māris Ķirsons, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievija būtu gatava trīs miljonus tonnu naftas, kā arī citu produktu, pārkraut, izmantojot Latvijas ostas.

Tādu iespējamo risinājumu "Latvijas Radio 4" raidījumā "Darbojošās personas" minēja Baltkrievijas vēstnieks Latvijā Vasīlijs Markovičs. Viņš atgādināja, ka Baltkrievija nolēmusi diversificēt naftas iepirkšanu, tādējādi no Krievijas iepērkot apmēram 40%, savukārt pārējo apjomu iegādājoties no citām valstīm, šim mērķim izmantojot Ukrainas un Baltijas jūras ostas, caur katru no šiem virzieniem saņemot 30% no divām naftas pārstrādes rūpnīcām nepieciešamajām izejvielām.

Baltkrievijas iekšējam patēriņam un pat eksportam pietiktu ar vienu naftas pārstrādes uzņēmumu, taču ja jau PSRS laikos tika uzcelti divi, tad tie arī jāizmanto. Turklāt abās naftas pārstrādes rūpnīcās ir veikta modernizācija, kā rezultātā gaišo un tumšo naftas produktu lietderīgais iznākums palielinājies līdz 96%, kas, pēc vēstnieka sacītā, rada papildus ieguvumu līdz 100 ASV dolāriem, no vienas tonnas naftas. Šis augstais iznākums arī ir galvenais faktors, kādēļ arī Krievijas kompānijas izmanto Baltkrievijas naftas pārstrādes rūpnīcu pakalpojumus. Baltkrievijas vēstnieks atzina, ka savulaik ir bijušas vienošanās, ka jau no 2021. gada saimnieciskās darbības nosacījumi Krievijā un Baltkrievijā būs vienlīdzīgi taču naftas un gāzes jautājumi vienmēr palikuši aiz iekavām un tādējādi šo resursu jautājums jau ir atbīdīts uz 2025. gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru