Latviju nākamajā mēnesī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Dienvidkorejā pārstāvēs 35 sportisti deviņos sporta veidos, pirmdien pavēstīja Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK).

Iepriekšējās trijās Ziemas olimpiskajās spēlēs, kas risinājās Turīnā, Vankūverā un Sočos, Latvijas delegācijā bija pa 58 sportistiem, bet šoreiz šo skaitu samazināja hokeja izlases netikšana uz Phjončhanu.

Hokeja izlasē parasti ir 25 spēlētāji, līdz ar to, ja Latvijas hokeja valstsvienība būtu kvalificējusies Olimpiādei, uz Phjončhanu dotos 60 atlēti.

Kopā ar komandu būs 35 treneri un atbalsta personāla dalībnieki, septiņi medicīniskā personāla pārstāvji, desmit LOK viesi, deviņas amatpersonas, seši LOK pārstāvji un piecu federāciju prezidenti.

Latvijas olimpiskās komandas karognesējs atklāšanas ceremonijā tiks nosaukts nākamajā pirmdienā.

Pirms oficiālās paziņošanas delegācijā bija divas intrigas - kura būs otrā slēpotāja sastāvā, kā arī vai olimpiskajās spēlēs pie starta beidzot tiks pieredzējušais bobslejists Intars Dambis.

Kokskaidu granulu ražošanas līderis Latvijā SIA Latgran pie Gulbenes oficiāli atver savu ceturto ražotni, tādējādi pieaugs granulu ražošana un eksports

Ražotnes izveide tika uzsākta pērn, bet testa režīmā tā sāka strādāt jau šā gada vasarā. SIA Latgran šobrīd ir lielākais kokskaidu granulu ražotājs Latvijā, un jaunā ražotne tikai nostiprinās uzņēmuma pozīcijas šajā jomā. 17 milj. eiro vērtā investīcija ir lielākā meža nozarē, kuras rezultātā mazvērtīgā koksne tiks pārvērsta produktā ar augstāko iespējamo pievienoto vērtību – kokskaidu granulās. To, ka šis investīciju projekts ir būtisks arī Skandināvijas uzņēmējiem, apliecināja meža nozares giganta Billerudkorsnas (kura meitas kompānija Latvijā ir viens no ražošanai nepieciešamās koksnes izejvielu piegādātājiem) prezidenta Pera Lindberga klātbūtne.

Jūras vēžu zveja ir «kaite», ar kuru amerikāņu zvejnieka Stīva Treina ģimene slimo jau vairākās paaudzēs, tā atzīst pats zvejnieks. Ziņu aģentūras Reuters fotogrāfam bija iespēja pievienoties S. Treinam zvejā.

Fotogrāfa Braiena Snaidera (Brian Snyder) piedzīvojums sākās pulksten 4.45 no rīta piestātnē Portlandē. No turienes ar citu kuģi viņš nokļuva uz Stīvam piederošā Wild Irish Rose, kas savukārt jau atradās «kaut kur starp piekrastes salām».

No rīta Wild Irish Rose klāj jūras vēžu «slazdi», kas pēc tam tiek iemesti okeānā vietās, kur saskaņā ar Stīva rīcībā esošo informāciju varētu būt krabji. Krabju būri tiek izmesti līnijā.

Katrs jūras vēžu zvejnieks savu krabju slazdu līniju atšķir pēc dažādas krāsas bojām, piemēram, Stīva bojas krāsa ir oranža ar zilu līniju. Tāpat zvejnieks pieraksta, kur viņš ir izmetis slazdus.

Izdejot valsi kuršu vikingu laivā vai izcīnīt jūras kauju, iepazīt kuršu dzīvesziņu var senākajā rakstos precīzi minētajā Latvijas vietā – Grobiņā

Grobiņa šobrīd pretendē uz vietu UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā, tā no Liepājas guļamvagona pārtop aktīvās atpūtas centrā ar pamatīgu izziņas piedevu. Idejas virzītāji ir tūrisma klubs Oga (TK Oga) jeb aptuveni 30 aktīvi Grobiņas jaunieši. Sākumā ideja bija izveidot vietu, kur pašiem saturīgi pavadīt laiku, taču infrastruktūras uzturēšanai vajadzēja ienākumus. Tāpēc iesaistīta arī pašvaldība un tūrisma uzņēmēji, lai novadā izveidotu kompleksu aktīvās atpūtas piedāvājumu. Dažādos projektos kopš 2009.gada TK Oga kopā izdevies no ES programmām piesaistīt gandrīz 100 tūkstošus eiro.

Arheoloģija iedvesmo

Atļaujot aptiekām fasēt medikamentus no lielākiem iepakojumiem uz mazākiem, aptuvenu 6 līdz 7 eiro vērtu zāļu cena varētu samazināties par 50 līdz 60%, aģentūrai LETA pastāstīja Veselības ministrijas (VM) Farmācijas departamenta direktors Jānis Zvejnieks.

Viņš norādīja, ka aptiekas var iepirkt medikamentus pat tādos iepakojumos, kuros atrodas 1000 tabletes. Lielajos iepakojumos vienas tabletes cena ir aptuveni par 80% mazāka nekā, piemēram, desmit tablešu lielā iepakojumā. Līdz ar to, atļaujot aptiekām pašām fasēt medikamentus, to cena būtiski samazināsies. Zvejnieks atzīmēja, ka Rietumeiropā un citviet pasaulē tā ir normāla prakse.

Departamenta direktors arī skaidroja, ka aptiekas par pirmo desmit tablešu fasēšanu varēs iekasēt līdz 50 centiem, bet par katrām nākamajām desmit tabletēm aptieka papildus varēs iekasēt vēl 15 centus.

Kā preses konferencē par plānoto zāļu cenu noteikšanas kārtību žurnālistiem skaidroja veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kas nosaka zāļu cenu veidošanas principus, izstrādāti ar mērķi mazināt pacientu izdevumus par zālēm.

Biokurināmā noietu ietekmē gan laika apstākļi, gan globālā enerģētikas politika, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Siltā ziema mazinājusi pieprasījumu pēc kurināmajām granulām vietējā tirgū, savukārt Amerikas granulu ražotāju ekspansija Eiropā negatīvi ietekmē vietējo ražotāju konkurētspēju industriālo granulu segmentā. Arvien vairāk gan visā pasaulē, gan lokāli saasinās izejmateriālu pieejamības problēma, kā arī pieaug biokurināmā lobiju nozīme politikas veidotāju aprindās. Tomēr sarežģītie tirgus apstākļi kopumā nav mazinājuši ne ražošanas, ne eksporta apjomu Latvijas granulu rūpnīcās, kas lielākoties strādā ar pilnu jaudu. Pēdējo gadu laikā granulu ražošana Latvijā ir ievērojami augusi, kopumā sasniedzot aptuveni 1,3 miljonus tonnu un iekļūstot Eiropas ražotāju pirmajā piecniekā. Lielākā daļa Latvijas granulu tiek pārdota Centrāleiropā un Skandināvijā.

Rīgas restorānu apmeklētāju skaits aizvadītajā Pavasara Rīgas restorānu nedēļas laikā sasniedzis 6009 apmeklētāju, kas ir par 67% vairāk nekā pērnā gada maijā, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja (RTAB) apkopotā informācija.

Visvairāk apmeklētais restorāns Pavasara Rīgas restorānu nedēļā, kas notika no 11.-17. maijam, bija Kaļķu vārti, to apmeklēja 376 gardēžu. Tam sekoja Daugavas krastā esošais restorāns Ostas skati, ko apmeklēja 358 interesentu, savukārt trešais apmeklētākais bija restorāns Kolonāde. Mūsu stāsti..., pasniedzot 350 īpašo piedāvājumu.

Pavasara Rīgas restorānu nedēļā piedalījās: 3 Þrir, 3 pavāru restorāns Tam labam būs augt, Aqua Luna, Astor, Avalon, B-Bārs restorāns, Benjamiņš, Bergs, Bestsellers, BIBLIOTĒKA No. 1, Boulevard 33, Burkāns, C.U.T., De Commerce Gastro Pub 1871, Elements, Garage, Islande hotel 9.stāva restorāns, Kaļķu vārti, restorāni KID, Kilimanjaro, La Boheme, Locale, Le Dome, Kolonāde.Mūsu stāsti.., Konvents, MUUSU, Niklāvs, Olive Oil Trading Co, Ostas skati, Piramīda, Rennome, Ribs&Rock, restorāni Steiku haoss, Tinto, Valtera restorāns, Vīna Studija, Zaļais Maksis un Zvejnieks dēls.

Cilvēki mūsdienās lielākoties dzīvo divās paralēlās pasaulēs – vai nu īstenībā, vai telefonā un datorā; SIA Overly izstrādā papildinātās realitātes risinājumus, kas palīdz šīm pasaulēm mijiedarboties

«Šis ir brīdis, kad lēnā garā šīs divas pasaules sāk savienoties un mijiedarboties. Papildinātā realitāte palīdz tam notikt,» saka Ainārs Kļaviņš, SIA Overly līdzīpašnieks. SIA Overly izveidots pirms četriem gadiem, kad viņš uzzināja par papildināto realitāti un saprata, ka tā ir nākotne. Ainārs Kļaviņš zināja, ko ar to iesākt, bet kolēģis Gatis Zvejnieks – kā ar šo tehnoloģiju strādāt.

SIA Overly ir viens no pirmajiem uzņēmumiem Baltijā, kas fokusējas tikai uz papildināto realitāti. Uzņēmums nodarbojas gan ar programmēšanu, gan izstrādā 3D modeļus, nodrošina klientiem nepieciešamo saturu. Pirms četriem gadiem, sākot darbu, uzņēmuma galvenais mērķis bija saprast šīs tehnoloģijas pielietojumu. «Līdz šim vairāk strādājām kā aģentūra, gājām pie uzņēmumiem un meklējām veidus, kā šī tehnoloģija tiem var palīdzēt gan tagad, gan nākotnē,» saka A. Kļaviņš. SIA Overly startē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un Ekonomikas ministrijas organizētajā konkursā Eksporta un inovācijas balva 2017 kategorijā Inovatīvākais produkts.

Zolitūdē uzbūvētā lielveikala Maxima ēkas sabrukšanas cēloņu noskaidrošanā iesaistīto Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) laboratoriju speciālisti spriež, ka šai traģēdijai agri vai vēlu bija jānotiek, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

RTU Būvmateriālu laboratorijas vadītājs, inženierzinātņu doktors Valdis Zvejnieks domājot, ka Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanā varētu atklāties daudz trūkumu. «Jumts būtu iebrucis arī tad, ja uz tā nebūtu sākuši bērt melnzemi. Pietiktu ar biezāku sniega kārtu, ja tā laikus nebūtu notīrīta.»

Kamēr notiek izmeklēšana, RTU laboratoriju speciālistiem neesot tiesību kaut ko apgalvot vai izpaust kādas ar šo notikumu saistītas detaļas, jo tas varētu traucēt izmeklētāju darbu. Tomēr attēlā, ko rādījis RTU Nesagraujošo testēšanas metožu laboratorijas vadītājs inženierzinātņu doktors Aivars Šveics, skaidri bijis redzams, ka vienam Zolitūdē iebrukušā jumta kopņu savienojumā ieskrūvētās skrūves uzgrieznim ir norauta vītne (pavisam laboratorijā ir septiņas šādas skrūves un vītnes), raksta Latvijas Avīze. Viņš brīnījies, kā jumts kopš ēkas uzcelšanas nesabrucis varējis noturējies divus gadus.

Rīgas domes Satiksmes departamenta (RDSD) pārstāvji, arhitekti un pilsētvides plānotāji šodien tiksies, lai apspriestu Krišjāņa Barona ielas rekonstrukcijas projektu, teikts paziņojumā medijiem.

RDSD projektēšanas nodaļas priekšnieka vietnieks Jānis Andiņš un ceļa infrastruktūras projekta izstrādātājs no kompānijas Projekts E&E Roberts Zvejnieks pastāstīs par projekta mērķiem, izmaksām un termiņiem, kā arī konkrētiem tehniskiem risinājumiem.

Kr. Barona ielas atjaunošanas vadlīniju projekta vadītāja, ainavu arhitekte Helēna Gūtmane (SIA apdALPS) prezentēs apzaļumošanas un Barona ielas tālākās sociālās attīstības perspektīvas aspektus.

No tradicionāla zvejniekciema Pāvilosta gadu gaitā pārvērtusies par kūrortpilsētiņu un stilīgu atpūtas vietu.

Ja automašīnu atstāj gabaliņu pirms Pāvilostas nosacītā centra un dodas tālāk kājām, kļūst skaidrs, kas šajā mazpilsētā pievelk galvaspilsētas «hipsterus» jeb no pašu stilīguma nogurušos rīdziniekus. Tas ir līganais laika plūdums, nesteidzīgums, ko Rīgā ar uguni neatradīsi. Vai katras ieliņas galā spīd jūras pleķītis.

Daudzviet saglabātas zvejnieku mājiņas, pieplakušas zemei, lai jūras vējš nenoplēš jumtu. Taču tās vairāk noskaņai, jo komfortam te greznojas gan jaunceltas villas, gan arhitektūras godalgu iemiesojumi. Terase uz jumta, peldbaseins pagalmā un zem logiem nomesti, koši «sapņu auto» vēsta, ka Pāvilosta nav nekāda bēdu leja. Aktīvākie uzņēmēji te ir jūras kaislības atvilināti rīdzinieki. Tomēr bez vietējiem neiztikt - tradīcijas ir pārāk labs iesaiņojums precei, ko dēvē par tūrismu.

2017. gadā Latvijas zāļu ražotāju kopējais saražotās produkcijas (zāles un citas preces) realizācijas apgrozījums bija 174 milj. eiro (bez PVN), kas ir pieaudzis par 11%, salīdzinot ar 2016. gadu, liecina Zāļu valsts aģentūras dati.

Latvijā realizēto zāļu apjoms pērn ir samazinājies par 0,4% un veido 16,84 milj. eiro. Savukārt ārpus Latvijas pārdoto zāļu apjoms pieaudzis par 14% un sasniedzis 140,35 milj. eiro.

Zāļu valsts aģentūras direktora vietnieks Jānis Zvejnieks: «Apkopojot Latvijas zāļu ražotāju zāļu realizācijas datus, redzam pozitīvu tendenci. Latvijas ražotāji arī 2017. gadā turpināja kāpināt realizēto zāļu apgrozījumu. Atbalstot Latvijas ražotājus starptautiskā tirgū, pērn ZVA arī izsniedza ražotājiem 218 farmaceitiskā produkta sertifikātus un 22 brīvās tirdzniecības sertifikātus.»

2017. gadā pirmo vietu starp zāļu ražotājiem pēc kopējā preču realizācijas apjoma ir saglabājusi AS «Olainfarm». Otrajā vietā ir AS «Grindeks», kas salīdzinājumā ar 2016. gadu pērn kopējo preču realizācijas apjomu ir palielinājusi par 29%. Trešo vietu ieņem AS «KALCEKS», kas arī salīdzinājumā ar 2016. gadu ir palielinājusi realizācijas apjomu par 21%.

Zvejnieki un makšķernieki, kuri izmanto Liepājas ezeru, tikušies ar amatpersonām, lai izteiktu savu viedokli par iespējamiem grozījumiem Zvejniecības likumā, kas skar iekšējos ūdeņus.

Ar zvejniekiem tikās Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides apakškomisijas priekšsēdētājs Dzintars Kudums un Nīcas novada priekšsēdētājs Agris Petermanis.

Saeimā patlaban norisinās diskusijas par grozījumiem Zvejniecības likumā, kā rezultātā saņemti vairāki satraukti zvani no vietējiem makšķerniekiem un zvejniekiem, lūdzot iespēju diskutēt par šo jautājumu ar Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides apakškomisijas priekšsēdētāju Dzintaru Kudumu.

«Likuma izmaiņas vairāk attiecas uz iekšējiem ūdeņiem, jo ar to ir problēmas visā valstī. Mums visiem rūp, lai zivis pietiktu ne tikai šodien un rīt. Nozveja iekšējos ūdeņos ir pārāk liela, jo nav noteikti limiti. Tādēļ ir svarīgi rast kompromisu starp makšķerniekiem, zvejniekiem un atpūtniekiem,» sarunā sacīja Dzintars Kudums.

Jelgavā atklāta Latvijā plašākā reģionālās tehniskās apskates stacija. Pēc stacijas atklāšanas pirmoreiz Jelgavā norisinājās arī Tehniskās apskates nakts pasākums.

Lai padarītu klientiem ērtāku un pieejamāku tehniskās apskates veikšanu, jaunajā stacijā līdzšinējo divu tehniskās apskates līniju vietā izveidotas četras līnijas – trīs vieglo transportlīdzekļu pārbaudei un viena kravas automobiļiem, kas ļaus apkalpot lielāku transportlīdzekļu skaitu.

Ēkas projektu izstrādājis Arhis Arhitekti. Tās arhitekti Arnis Kleinbergs un Jānis Zvejnieks uzsver, ka, projektējot Jelgavas tehniskās apskates staciju, arhitektu pamatuzdevums bija izveidot funkcionāli ērtu un estētiski pievilcīgu klientu apkalpošanas objektu. Kopā ar nākamajā būvniecības etapā realizējamo CSDD nodaļās ēku, jaunajā pilsētas attīstības rajonā veidojas mūsdienīgs klientu apkalpošanas centrs.

2014. gada nogalē noslēdzās Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansētā projekta Plūdu risku samazināšana Carnikavas novadā pirmais posms, kura ietvaros ir veikta esošo pretplūdu aizsargbūvju rekonstrukcija, lai no Gaujas upes izraisītajiem plūdiem aizsargātu Carnikavas ciema un Gaujas ciema daļas - dārzkopības sabiedrības Zvejnieks - 1 - iedzīvotājus un īpašumus, informēja Carnikavas novada domes pārstāve Sandra Baltruka.

«Plūdu jautājums ir aktuāls daudzviet Latvijā, un Carnikavas novadā ir paveikts liels darbs, lai pasargātu novada iedzīvotājus un viņu mājvietas no plūdiem. To nebūtu iespējams paveikt bez daudzu institūciju sadarbības, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības atbalsta, piešķirot ERAF finansējumu 100% apmērā,» saka Carnikavas novada Attīstības un plānošanas nodaļas vadītājs Edgars Pudzis.

Projekta pirmajā posmā ir veikta Carnikavas ciema pretplūdu aizsargdambju rekonstrukcija 6,2 km garumā, bet Gaujas ciemā - 285 metru garumā. Esošās dambja būves ir paaugstinātas nepieciešamajā līmenī, tajās ir iebūvēti bentonīta mālu paklāji, kas ūdens līmeņa paaugstināšanās gadījumos būtiski uzlabo dambju noturību.

No 10. līdz 16.oktobrim Rīgā norisināsies jau desmitā Rīgas restorānu nedēļa, kurā piedalīsies 57 restorāni, informē Rīgas Tūrisma attīstības birojā (RTAB).

«Rīgas restorānu nedēļa oktobrī notiks jau desmito reizi, un redzam, ka četru gadu laikā tā ir kļuvusi par ļoti gaidītu notikumu Rīgā. Skaitļi runā paši par sevi - apmeklētāju skaits sasniedz vairāk nekā desmit tūkstošus katrā Restorānu nedēļā. Arī restorānu interese kļūst arvien lielāka, šo pasākumu padarot par tādiem kā svētkiem visā pilsētā. Protams, šo izdevību lielākoties izmanto tie, kuriem restorānu kultūra nav sveša, bet lielākais gandarījums ir par tiem, kuri to izbauda pirmo reizi, un tiem, kuri, pateicoties šim notikumam, atrod savu mīļāko restorānu Rīgā, » skaidro RTAB valdes priekšsēdētāja Vita Jermoloviča.

Jēga ir sasniegt mērķi, tikt līdz otram galam, paveikt to, kas eventuāli nav paveicams, izdarīt to, ko nevar izdarīt – izpildīt neiespējamo misiju.

Tā grāmatā Uz Grenlandi – pēc pērlēm atzīst uzņēmējs, zemessargs un pasniedzējs Juris Ulmanis, kurš savā pirmajā polārajā ekspedīcijā ir sajuties kā īsts pērļu zvejnieks. Viņš kopā ar leģendārajiem latviešu alpīnistiem Teodoru Ķirsi un Imantu Zaulu ir uzkāpis vairākās pasaules virsotnēs un sapņo pievarēt arī pašu augstāko – Everestu.

Fragments no intervijas

Daudzi jūs saista ar pirmajiem mobilajiem telefoniem. Kā kļuvāt par ASV kompānijas Motorola Baltijas pārstāvniecības vadītāju?

Kad Arizonas Starptautiskajā menedžmenta skolā ieguvu savu otro maģistra grādu starptautiskajā biznesa vadībā, meklēju darbu. Nelielajā latviešu kopienā bija viens kungs, kurš strādāja Motorolā. Viņš man sarunāja darba interviju. Tā sāku strādāt šajā kompānijā par tirgus analītiķi.

Jau vairāku gadu garumā ziemā uz Alūksnes ezera tiek veidota trase, kuru var izmantot jebkurš ieinteresētais autobraucējs. Te var gan mācīties braukt ekstrēmos apstākļos, gan izlādēt savu enerģiju un arī gatavoties ikgadējām sacensībām, raksta reģionālais medijs aluksniesiem.lv.

Alūksnes novada pašvaldības aģentūras Alja direktors Māris Lietuvietis informējis, ka trase ir atvērta kopš pagājušās nedēļas, taču tā vēl nav pabeigta līdz galam. «Februāra vidū mēs rīkosim kārtējās ledus braukšanas sacensības, kurās varēs piedalīties ikviens interesents. Uz sacensību mirkli noteikti pamainīsim trasi,» teicis M.Lietuvietis.

Trases izmantošana esot maksas pakalpojums. Atļauja izmantot trasi 12 stundas izmaksā 2 lati. Šobrīd atļauju varot iegādāties Alja birojā, taču turpmāk plānots, ka atļaujas varēs iegādāties ar interneta starpniecību, jo daudziem vadītājiem ir vēlme braukt arī brīvdienās un nakts laikā, vēsta reģionālais medijs.

Strēlnieku ielā Rīgas Klusajā centrā noteikti iegriežas vairākums ārvalstu tūristu, kas turp dodas apbrīnot jūgendstila pērles, tomēr DB aptaujātie uzņēmēji atzīst, ka viņu pienesums biznesam ir neliels.

Krāšņo ielu vēl kolorītāku padara kafejnīcas un restorāni, turklāt līdzās jau ilggadējām ēdināšanas iestādēm, par kurām DB rakstīja pirms četriem gadiem (23.09. 2011.), piepulcējušās vairākas jaunas. Strēlnieku iela līdztekus paralēlajai Antonijas ielai ir iekļauta gardēžu Rīgas maršrutā. Uzņēmēji uzskata, ka ielai ir potenciāls kļūt par elitāru miera ostu no rosīgās pilsētas kņadas, kas jūtama tuvējā apkaimē. Tā šeit atkāpjoties. Pārsvarā visi aptaujātie kafejnīcu pārstāvji neslēpj, ka orientējas uz maksātspējīgāko pircēju kategoriju.

Gluži kā pirms četriem gadiem, joprojām Strēlnieku ielā atrodas Rīgas jūgendstila muzejs, jūgendstila paviljons Art Nouveau Rīga. Dažās ēkās iekārtojušies biroji un bankas.

World Summit Award konkursā izvēlēti 40 izcili mobilie risinājumi no visām ANO valstīm, kas atlasīti no 451 nominētā darba; uzvarētāju vidū ir inovatīvi risinājumi no dažādām valstīm, tostarp divi no Latvijas – Overly un 4SmartStreets.

Latvijas jaunuzņēmums Overly pirms 12. Saeimas vēlēšanām radīja papildinātās realitātes lietotni. Risinājums piedalījās World Summit Award konkursā kategorijā «Valdība un iedzīvotāju iesaiste» un kļuva par vienu no četrdesmit uzvarētājiem.

«Projekts «Pilna bilde» bija ļoti interesants gan kā tehnisks risinājums, gan kā sava veida mudinājums sabiedrībai vairāk sekot līdzi vēlēšanu gaitai un pārbaudīt politiķu sacīto,» saka Gatis Zvejnieks, Overly līdzdibinātājs. Otrs Overly dibinātājs Ainārs Kļaviņš piebilst, ka ir svarīgi nest Latvijas vārdu pasaulē un patīkami, ka viņu risinājums atzīts starp labākajiem. «Ceru, ka šie panākumi iedvesmos inovatīvu darbu izstrādātājus visā Latvijā – Overly ir pierādījums, ka, lai sasniegtu panākumus, nav jāsāk ar miljonu. Galvenais ir ideja un darbs!» tā viņš.

Pēc milzīgā iedzīvotāju pieplūduma pagājušās brīvdienās, Latvijas slēpošanas kalns “Riekstukalns” un saistītais “Milzkalns” spiesti samazināt līdz šim jau tā ierobežoto pacēlāju rezervāciju apjomu par 30 %.

Lēmums pieņemts, lai nodrošinātu Covid-19 epidemioloģisko noteikumu ievērošanu.

"Kā apliecināja pēdējā nedēļas nogale, šis ir liels izaicinājums – samērot milzīgo iedzīvotāju vēlmi slēpot ar epidemioloģisko ierobežojumu ievērošanu. Šonedēļ esam vēl par 20 % palielinājuši darbinieku skaitu, kas palīdzēs regulēt slēpotāju plūsmu un nodrošināt epidemioloģisko noteikumu ievērošanu gan pie pacēlājiem, gan autostāvvietu teritorijā," stāsta Ervīns Kišuro, “Riekstukalns” vadītājs.

Līdz šim uz kalniem gan inventāra noma, gan kases un viss cits nepieciešamais tiek nodrošināts āra apstākļos. Regulāri tiek veikta nomas inventāra dezinfekcija un citi drošības pasākumi.

Filipīnu vīrieši gadiem ilgi centušies spodrināt savu «mačo» tēlu, dodoties pie bārddziņa un metot līkumu skaistumkopšanas saloniem, taču pašlaik situācija ir mainījusies. Lielākā daļa skaistumkopšanas nozares uzņēmumu tērē miljoniem peso, lai panāktu, ka vīriešu kārtas slavenības un politiķi izmanto viņu pakalpojumus un rāda piemēru, ka skaistums nemazina vīrišķību, vēsta Reuters.

Ziņu aģentūras fotogrāfe Šerila Ravelo (Cheryl Ravelo) devusies iemūžināt fotogrāfijās vīriešus, kas cenšas uzlabot savu ārieni skaistumkopšanas salonā. «Mana pirmā pietura bija skaistumkopšanas salons Flawless - tas ir viens no pirmajiem šādiem saloniem Filipīnās, kas savam klientu lokam vēlējās piesaistīt abu dzimumu pārstāvjus,» savā blogā stāsta fotogrāfe.

«Neesmu svešiniece skaistumkopšanas salonos, tomēr spilgti rozā flīzes un dīvāni uzgaidāmajā telpā, kā arī tikpat košas krāsas darbinieku uniformas varētu «satriekt» vairumu vīriešu,» pieļauj Reuters fotogrāfe, stāstot, ka, gaidot ierodamies kādu vīriešu kārtās apmeklētāju, kas piekritīs, ka viņu fotografē skaistumkopšanas procedūras laikā, spilgti rozā krāsas uzgaidāmajā telpā viņai nācies pavadīt vairākas dienas.

Zaļākas saimniekošanas un zaļākas domāšanas process Latvijā norit smagi, atzīst Pasaules Dabas fonda valdes priekšsēdētājs Uģis Rotbergs intervijā laikrakstam Diena.

Fragments no intervijas

Viens no Pasaules Dabas fonda (PDF) mērķiem ir saglabāt un atjaunot dabas resursus. Piekritīsiet, ka tas ir visai vispārīgs formulējums. Kas konkrēti patlaban tiek darīts?

PDF lielākais izaicinājums ir nevis gatavot skaistus dabas tematikai veltītus projektus, bet ietekmēt normatīvo dokumentu izstrādāšanu. Jāsaka, mums Latvijā ar izpratni par dabas aizsardzību – visplašākajā nozīmē – iet šausmīgi bēdīgi, jo saistībā ar neseno ekonomisko krīzi ir institucionalizējies priekšstats, ka tagad ātri, ātri labi dzīvosim un kaut kad vēlāk visu sakārtosim, bet vēl neinteliģentāku piegājienu grūti iedomāties. Iztēlojieties, aiziet cilvēks pie ārsta, un ārsts saka: «Paslimojiet vēl un nāciet tad, kad jums būs sliktāk.» Te gan nav runa tikai par Latviju, bet arī par Eiropu kopumā. Krīze varēja mudināt pārorientēties uz zaļāku saimniekošanu un zaļāku domāšanu. Tomēr šāds process norit smagi.