Jaunākais izdevums

ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) var nākties veikt lielāku par prognozēto bāzes procentlikmes samazināšanu, ja prezidents Donalds Tramps augstos muitas tarifus saglabās spēkā ilgstošu laiku, pirmdien brīdināja FRS pārstāvis Kristofers Volers.

Tramps aprīļa sākumā paziņoja par tarifu noteikšanu vairumam ASV tirdzniecības partneru, tai skaitā ieviešot 10% pamatlikmi visām valstīm un augstākus tarifus atsevišķām valstīm, jo sevišķi Ķīnai.

Vienlaikus paaugstināto muitas tarifu ieviešanu visām valstīm, izņemot Ķīnu, Tramps uz 90 dienām atlicis, pretējā gadījumā vidējais ASV muitas tarifs būtu sasniedzis 25%.

Taču pat ar šo lēmumu atlikt paaugstināto muitas tarifu ieviešanu vidējais ASV muitas tarifs saglabājas aptuveni 25% līmenī, ņemot vērā Ķīnai noteiktos augstos tarifus.

Ja šis līmenis tiks kādu laiku saglabāts, "ekonomikas izaugsme, visticamāk, gandrīz pilnībā apstāsies un būtiski pieaugs bezdarba līmenis," norādīja Volers.

Viņš sagaida, ka augsta inflācija būtu īslaicīga, taču uzsvēra, ka vidējā termiņā tā varētu sasniegt pat 5%, un sacīja, ka ietekme uz ražošanu un nodarbinātību varētu būt ilglaicīgāka.

"Ja izaugsmes tempa palēnināšanās būs ievērojama un pat radīs recesijas riskus, tad es vēlētos bāzes procentlikmi samazināt agrāk un lielākā apmērā, nekā uzskatīju iepriekš," teica Volers.

Šādā scenārijā, kad strauji palēninātos ekonomikas izaugsmei, par recesiju būtu jāuztraucas vairāk, nekā par iespējamu inflācijas pieaugumu, uzsvēra Volers.

Kā ziņots, ASV Federālās rezervju sistēmas Atvērtā tirgus komiteja decembrī nolēma samazināt bāzes procentlikmi. Pēc komitejas kārtējās divu dienu sēdes tika paziņots, ka bāzes procentlikmes mērķrādītājs tiek pazemināts par 0,25 procentpunktiem līdz 4,25-4,5% līmenim. Savukārt sanāksmē janvārī un martā bāzes procentlikme tika saglabāta nemainīga.

Nolūkā panākt, lai gada inflācija samazinās līdz 2% līmenim, FRS bāzes procentlikmes mērķrādītāju regulāri paaugstināja no 2022.gada marta līdz 2023.gada jūlijam, tam sasniedzot 5,25-5,5%. Pēc tam procentlikmes mērķrādītājs pirmo reizi tika pazemināts septembra sanāksmē, to samazinot par 0,5 procentpunktiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā un ASV dolāra vērtība trešdien samazinājās pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela pesimistiskiem izteikumiem, kuri veicināja pusvadītāju ražotāja "Invidia" akcijas cenas tālāku krišanos.

Investori atkal bija nobažījušies pēc dažām relatīvi mierīgām tirgus dienām, kas bija sekojušas ar ASV muitas tarifiem saistītai nestabilitātei pagājušajā nedēļā.

Zelta kā droša investīciju subjekta cena pirmoreiz pakāpās virs 3300 ASV dolāriem par unci.

ASV akciju cenas kritās jau tirdzniecības sesijas sākumā, bet to kritums ievērojami padziļinājās pēc FRS vadītāja Pauela brīdinājuma, ka ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktie muitas tarifi var nostādīt FRS neapskaužamā stāvoklī, liekot izvēlēties starp inflācijas samazināšanu un bezdarbu.

Pauels sacīja, ka FRS nodarbinātības un inflācijas mērķi šobrīd lielākoties ir sabalansēti, bet FRS politikas veidotāji var saskarties ar "izaicinošu scenāriju" atkarībā no notikumu attīstības.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelta cena otrdien sasniedza jaunu rekordu, ņemot vērā bažas par ASV prezidenta Donalda Trampa ievedmuitas tarifu politiku un strīdu ar Federālo rezervju sistēmu (FRS).

Zelta cena otrdien pirmo reizi vēsturē sasniegusi 3500,1 ASV dolāru par unci.

Zelta cena pēdējās nedēļās vairākkārt sasniegusi jaunus rekordus, investoriem meklējot drošas ieguldījumu iespējas laikā, kad samazinās ASV dolāra vērtība un akciju biržās novērojams kritums.

Zelta cena kopš gada sākuma pieaugusi par vairāk nekā 30%.

Tramps ierakstā sociālajos tīklos nosaucis FRS vadītāju Džeromu Pauelu par "lielu neveiksminieku", jo FRS nav samazinājusi procentu likmes. Šis Trampa ieraksts vairojis bažas, ka Tramps mēģinās atlaist Pauelu. Lai gan FRS ir neatkarīga un ASV prezidenta pilnvaras neparedz tās vadītāja atlaišanu, Baltā nama amatpersonas pagājušajā nedēļā atzina, ka tiek pētītas iespējas, kā to varētu izdarīt.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien pārsvarā pieauga pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un Anglijas Banka pazemināja procentlikmes.

Volstrītas indeksam "Dow Jones Industrial Average" bija niecīgs kritums, bet indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem pēc tam, kad FRS ignorēja bažas par Donalda Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās un pazemināja bāzes procentlikmi par 0,25 procentpunktiem.

Tirgu dalībnieku noskaņojumu uzlaboja FRS vadītāja Džeroma Pauela teiktais, ka ir iespējamas tālākas procentlikmju pazemināšanas.

Pauels tomēr atzīmēja, ka vēl nav skaidrs, kāda būs Trampa darba kārtība ekonomikas jomā. "Mēs neminam, mēs neizsakām minējumus un pieņēmumus," preses konferencē sacīja Pauels.

Lielo tehnoloģiju uzņēmumu "Apple", "Alphabet" un "Meta" akciju cenas pieauga par vairāk nekā 2%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt procentlikmes, bet Eiropas biržu indeksi mainījās bez vienotas tendences.

Zelta cena sasniedza jaunu rekordu, ko noteica jauna ģeopolitisku problēmu aktualizēšanās.

FRS tomēr paredzēja divas procentlikmju pazemināšanas šogad.

FRS vadītājs Džeroms Pauels trešdien atzina, ka "šodien ir neparasti paaugstināta neskaidrība", un atzīmēja, ka vismaz daļa no nesenā inflācijas pieauguma ir saistīta ar ASV prezidenta Donalda Trampa muitas tarifu politiku.

Viņš arī pauda optimismu par ASV ekonomikas perspektīvu, atzīmējot, ka svarīgākie ekonomikas indikatori vēl arvien ir stabili, neraugoties uz aptaujām, kas liecina par patērētāju pārliecības vājināšanos.

Eiropā Parīzes biržas indekss palielinājās, Londonas biržas indeksam bija niecīgs pieaugums, bet Frankfurtes biržas indekss kritās.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā un Eiropas biržās ceturtdien kritās pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) mēģinājuma mazināt bažas par ASV prezidenta Donalda Trampa noteiktajiem muitas tarifiem.

Naftas cenas pieauga un zelta cena sasniedza jaunu rekordu, turpinoties ģeopolitiskam saspīlējumam, īpaši Gazas joslā un Jemenā, un ASV nosakot jaunas sankcijas Irānas naftai.

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi ceturtdien saruka pēc FRS vadītāja Džeroma Pauela izteikta pieņēmuma, ka jebkāds patēriņa cenu pieaugums, kuru izraisīs muitas tarifi, varētu būt "pārejošs".

Galvenajos eirozonas finanšu tirgos Frankfurtē, Milānā un Parīzē akciju cenas kritās par apmēram 1% pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadītājas Kristīnas Lagardas brīdinājuma, ka tirdzniecības karš starp ASV un Eiropas Savienību (ES) var samazināt eirozonas izaugsmi par pusi procentpunkta un kāpināt inflāciju.

Finanses

Trampa vēršanās pret FRS vadītāju veicina akciju cenu kritumu ASV biržās

LETA--AFP,22.04.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zelta cena pirmdien sasniedza jaunu rekordu, bet ASV dolāra vērtība un akciju cenas Volstrītā atkal kritās, jo Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps turpināja vārdiskos uzbrukumus Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājam Džeromam Pauelam.

ASV akcijas bija sākušas tirdzniecības dienu ar kritumu, un tas pastiprinājās, kad Tramps ierakstā sociālajos tīklos nosauca Pauelu par "lielu neveiksminieku", jo FRS nav samazinājusi procentu likmes. Šis Trampa ieraksts vairojis bažas, ka Tramps mēģinās atlaist Pauelu. Lai gan FRS ir neatkarīga un ASV prezidenta pilnvaras neparedz tās vadītāja atlaišanu, Baltā nama amatpersonas pagājušajā nedēļā atzina, ka tiek pētītas iespējas, kā to varētu izdarīt.

Visi trīs galvenie ASV akciju indeksi noslēdza tirdzniecības dienu ar aptuveni 2,5% kritumu, ASV dolāra vērtība samazinājās un ASV valsts obligāciju ienesīgums pieauga. Zelta cenas palielinājās līdz jaunam rekordam virs 3400 ASV dolāriem par Trojas unci.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā pirmdien pārsvarā pieauga, bet Eiropas biržās kritās, tirgiem gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmumu par procentlikmēm, kamēr bažas par politiskajām krīzēm Eiropā un Ķīnas ekonomikas stāvokli radīja spiedienu uz akcijām.

Volstrītas indekss "Nasdaq Composite" pieauga līdz jaunam rekordam, ko veicināja "Broadcom", "Alphabet" un citu tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenu palielināšanās. Pieauga arī indekss "Standard & Poor's 500", bet indekss "Dow Jones Industrial Average" kritās.

Eiropas un Āzijas biržu indeksi samazinājās, tirgu dalībniekiem bažījoties par politisko nestabilitāti Francijā un Vācijā.

Kriptovalūtas "Bitcoin" cena pieauga līdz jaunam rekordam, sasniedzot 107 115,89 ASV dolārus, ko veicināja jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa atbalsts kriptovalūtām.

Investori pievērš uzmanību trešdien gaidāmajam FRS lēmumam. Ir gaidāms, ka FRS pazeminās bāzes procentlikmi trešo reizi pēc kārtas, samazinot to par 0,25 procentpunktiem, par spīti nesenajam ASV inflācijas pieaugumam.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien mainījās dažādos virzienos, tirgus dalībniekiem pievēršot uzmanību galvenokārt jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa muitas tarifu plāniem, uzņēmumu peļņai un inflācijas datiem.

Ziņa, ka Tramps varētu noteikt muitas tarifus lēnāk, nekā sākotnēji tika uzskatīts, veicināja akciju cenu palielināšanos un ierobežoja ASV dolāra vērtības pieaugumu.

Tirgus dalībnieki tomēr turpināja bažīties par to, ka Trampa solījumi samazināt nodokļus, regulējumu un imigrāciju atjaunos inflāciju.

Tirgus vērotāji ir samazinājuši savas prognozes par to, cik reižu ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) šogad samazinās procentlikmes, līdz vienai reizei. Daži tomēr bažījas, ka FRS nākamais solis varētu būt pat procentlikmju palielināšana, ņemot vērā vēl arvien nozīmīgo inflāciju un satraukumu par Trampa politiku.

Ražotāju cenas ASV decembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, pieaugušas par 3,3%, tādējādi reģistrēts straujāks kāpums nekā novembrī, liecina valsts Nodarbinātības ministrijas otrdien publiskoti dati.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Eiropas biržās ceturtdien pieauga pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma samazināt procentlikmes.

Volstrītā akciju cenas noslēdza tirdzniecības sesiju ar kāpumu pēc "Microsoft", IBM un citu uzņēmumu peļņas rādītāju publicēšanas.

Zelta cena sasniedza jaunu rekordu, pateicoties neskaidrībai par ASV prezidenta Donalda Trampa ekonomisko un tirdzniecības politiku.

ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien nolēma nemainīt bāzes procentlikmi, jo inflācijas prognoze vēl arvien ir paaugstināta.

ECB samazināja noguldījumu iespējas uz nakti likmi par 0,25 procentpunktiem līdz 2,75%, bet FRS bāzes procentlikmes mērķrādītājs tika saglabāts 4,25-4,5% līmenī.

"Tiešām nav iemesla domāt, ka ECB neturpinās samazināt procentlikmes vismaz līdz neitrālam līmenim, un mēs domājam, ka līdz gada beigām tās var tikt samazinātas zem neitrālā līmeņa," sacīja "Deutsche Bank" Eiropas ekonomists Marks Valls.

Eksperti

Februāris finanšu tirgos uz volatilitātes vilņa: Eiropas akcijas uzvar, ASV un kriptovalūtas cieš zaudējumu

Voldemārs Strupka, Signet Bank ieguldījumu eksperts,13.03.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālie akciju tirgi februārī piedzīvoja pamatīgu volatilitāti, galvenokārt dažādu ģeopolitisko notikumu dēļ. Eiropas akcijas turpināja pārspēt sāncenšus no ASV un Ķīnas, pateicoties luksusa un aizsardzības sektora akciju kāpumiem un optimismam par iespējamo miera vienošanos Krievijas-Ukrainas karā.

Tomēr mēneša beigās cerības uz ātru mieru Ukrainā izgaisa pēc skaļa konflikta starp Trampu un Zelenski Ovālajā kabinetā 28. februārī.

Februārī STOXX 600 pieauga par 4,2%, kamēr Vācijas DAX par 5,2%. Tikmēr S&P 500 nokrita par 0,7%, Nasdaq-100 noslīdēja par 1,9%, un Dow Jones zaudēja 1,3%, bet Russell 2000 piedzīvoja lielāko kritumu starp ASV indeksiem, noslīdot par 4,2%. Ķīnas akciju tirgi gan uzrādīja spēcīgu kāpumu, ko veicināja tehnoloģiju sektora akciju rallijs – CSI 300 pieauga par 2,5%, kamēr Shanghai Composite par 2,8%. Kriptovalūtām februāris bija smags – lielākā daļa nokrita par 20-30%, sasniedzot zemākos līmeņus kopš decembra vidus. Bitcoin nokritās zem BTC/USD 90 000, kamēr Ethereum noslīdēja līdz ETH/USD 2 100 līmenim, kas ir ievērojams kritums no ETH/USD 4 000 decembrī, kopumā zaudējot 35% mēneša laikā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās, investoriem izvērtējot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela izteikumus un bažījoties par gaidāmo Donalda Trampa prezidentūru. Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

Kriptovalūtas "Bitcoin" cena, kas trešdien bija sasniegusi jaunu rekordu - 93 462 ASV dolārus, ceturtdien nokritās zem 90 000 dolāriem.

Novērotāji prognozē, ka "Bitcoin" cena drīz varētu pārsniegt 100 000 dolāru, ņemot vērā Trampa pausto atbalstu šai kriptovalūtai.

Investori bija gaidījuši Pauela ceturtdienas runu, gaidot norādes par procentlikmju pazemināšanām nākotnē, bet viņa izteikumi atvēsināja cerības uz to pazemināšanu decembrī.

Pauels konferencē Teksasā pateica, ka procentlikmju pazemināšanas ceļš "nav iepriekš noteikts", un piebilda, ka "ekonomika nedod nekādus signālus, ka mums vajadzētu steigties ar procentlikmju pazemināšanu".

"[ASV] inflācijas dati šonedēļ un FRS vadītāja Pauela izteikumi šodien ir apslāpējuši cerības uz procentlikmju samazināšanu decembrī. Tas uztrauc tirgu," sacīja "Ventura Wealth Management" galvenais investiciju pārzinis Toms Kehils.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps pirmdien saglabāja stingru nostāju attiecībā uz ieviestajiem muitas tarifiem, lai arī to dēļ akciju biržās turpinās strauja lejusplīde.

Ierakstā sociālajā tīklā "Truth Social" Tramps norāda, ka citas valstis "ir ļaunprātīgi izmantojušas vecās labās Savienotās Valstis!"

"Mūsu iepriekšējie līderi ir vainīgi pie tā, ka ļāvuši, lai tas un vēl tik daudz kas cits notiktu ar mūsu valsti," raksta Tramps, piebilstot: "Padarīsim Ameriku atkal dižu!"

Tramps uzsvēris, ka viņa ieviestie tarifi esot nepieciešami, lai no jauna līdzsvarotu globālo tirdzniecību un atjaunotu ražošanu iekšzemē. Viņš īpaši izcēlis Ķīnu "kā vislielāko izmantotāju no visiem" un kritizējis Pekinu, kas atbildot uz viņa ieviestajiem tarifiem, arī paaugstinājusi muitas tarifu ASV preču importam.

Tāpat Tramps aicinājis ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS) samazināt bāzes procentlikmi. FRS vadītājs Džeroms Pauels piektdien brīdināja, ka tarifi varētu palielināt inflāciju, un norādīja, ka pirms turpmāku lēmumu pieņemšanas rūpīgi tiks izvērtēta pašreizējā situācija.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien lielākoties pieauga, ASV inflācijas datiem atbalstot prognozes, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) nākamnedēļ pazeminās procentlikmes.

Volstrītas indekss "Dow Jones Industrial Average" samazinājās, bet abi pārējie indeksi pieauga un indekss "Nasdaq Composite" pirmoreiz pārsniedza 20 000 punktu atzīmi.

ASV patēriņa cenu indekss (CPI) novembrī gada griezumā palielinājies līdz 2,7% salīdzinājumā ar 2,6% oktobrī, līdz ar to kāpums reģistrēts otro mēnesi pēc kārtas, bet šis kāpums saskanējis ar analītiķu prognozēm.

"CPI datiem lielākoties atbilstot prognozēm, ir gaidāms, ka FRS (..) atkal pazeminās procentlikmes nākamnedēļ," sacīja "CMC Markets" galvenais tirgus analītiķis Johens Štancls.

Akciju cenas Parīzes un Frankfurtes biržās pieauga pirms ceturtdien gaidāma Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojuma par procentlikmēm. Analītiķi paredz jaunu procentlikmju pazeminājumu, ECB cenšoties veicināt eirozonas ekonomikas izaugsmi.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā otrdien kritās, atjaunojoties bažām par inflāciju un pieaugot ASV obligāciju ienesīgumam. Akciju cenas Eiropas biržās pārsvarā pieauga.

"ASV pakalpojumu cenu pieaugums, kas bija daudz spēcīgāks par gaidīto, radīja drebuļus ASV akciju tirgū," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IG tirgus analītiķis Aksels Rudolfs.

ASV pakalpojumu sektora ikmēneša pārskats parādīja šī sektora paplašināšanos decembrī, bet pieauga arī šī sektora cenu komponente, sasniedzot augstāko punktu kopš pagājušā janvāra.

Ir pieaugušas bažas, ka jaunievēlētā ASV prezidenta Donalda Trampa plāni pacelt muitas tarifus, pazemināt nodokļus un vērsties pret nelegālo imigrāciju uzkurinas ASV inflāciju, liekot ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) ilgāku laiku saglabāt procentlikmes augstā līmenī.

Eiropas biržās un Āzijas biržās akciju cenas pārsvarā pieauga, ko turpināja ietekmēt pieņēmums, ka Trampa muitas tarifu plāni var tikt ierobežoti.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien kritās pēc ASV mazumtirdzniecības apgrozījuma datu publiskošanas, bet Eiropas biržās akciju cenas pieauga, kāpjot luksusa preču uzņēmumu akciju cenām.

Galvenie ASV biržu indeksi daļu dienas palielinājās, bet noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu.

ASV mazumtirdzniecības apgrozījumam decembrī bija mazāks kāpums par prognozēto, liecina Tirdzniecības ministrijas ceturtdien publiskotie dati. Decembrī salīdzinājumā ar novembri pārdošanas apjoms pieauga par 0,4%., sasniedzot 729,2 miljardus dolāru, bet analītiķi bija prognozējuši 0,6% kāpumu.

Trešdien bija publiskoti ASV patēriņa cenu indeksa dati, kas mazināja bažas par to, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu saglabāt procentlikmes augstā līmenī.

Parīzes biržas indekss pieauga par 2,1% pēc tam, kad zīmola "Cartier" īpašnieks "Rochemont" ziņoja par rekordaugstu ceturkšņa apgrozījumu. "Rochemont" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 16%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pārsvarā kritās, naftas cenām pieaugot un tirgu dalībniekiem izvērtējot Ķīnas centrālās bankas lēmumu par jaunu procentlikmju pazemināšanu.

Akciju cenas Volstrītā pagājušonedēļ bija pieaugušas sesto nedēļu pēc kārtas, bet pirmdien šis kāpums neturpinājās un nepamudināja uz kāpumu akciju cenas citās pasaules biržās.

"Varbūt tirgus reaģē uz augstāku [ASV] obligāciju ienesīgumu un augstākām naftas cenām," sacīja "Cresset Capital Management" galvenais investīciju pārzinis Džeks Ablins.

Viņš atzina, ka daudzi investori arī ir nevēlas riskēt pirms novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām.

Investori arī gaidīja jaunus ziņojumus par ASV uzņēmumu peļņu. Otrdien par savu trešā ceturkšņa peļņu ziņos "Google" māteskompānija "Alphabet", bet trešdien to darīs IBM un "Tesla".

Šonedēļ par savu peļņu ziņos arī "Boeing", "Coca-Cola", "General Motors" un "L'Oreal".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā otrdien pieauga pēc pirmdien pieredzētā krituma, kuru bija izraisījusi Ķīnas mākslīgā intelekta jaunuzņēmuma "DeepSeek" lēti izstrādāta sarunbota R1 parādīšanās. Arī Eiropas biržās akciju cenas lielākoties pieauga.

"Nvidia", kura pusvadītāji atbalsta mākslīgā intelekta nozari, akcijas cena Volstrītā pirmdien kritās par aptuveni 17%, samazinot uzņēmuma tirgus vērtību par apmēram 600 miljardiem ASV dolāru.

Otrdien "Nvidia" akcijas cena pieauga 8,9%, tomēr tā vēl arvien ir ievērojami zemāka nekā pagājušajā nedēļā.

Visi trīs svarīgākie Volstrītas indeksi otrdien palielinājās. Indekss "Nasdaq Composite" pieauga par 2,0%, palielinoties tehnoloģiju uzņēmumu akciju cenām, kas daļēji kompensēja pirmdienas kritumu.

Eiropas akciju tirgos Londonas un Frankfurtes biržu indeksi pieauga, bet Parīzes biržas indekss kritās, investoriem gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmumus par procentlikmēm šonedēļ.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās trešdien lielākoties kritās, investoriem izvērtējot ASV ekonomikas datu un tehnoloģiju uzņēmumu peļņas rādītājus, savukārt kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība pietuvojās tās rekordlīmenim.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi saruka, un samazinājās arī nozīmīgākie Eiropas biržu indeksi.

"Google" māteskompānijas "Alphabet" akcijas cena Volstrītā pieauga par gandrīz 3%, tomēr tehnoloģiju uzņēmuma AMD akcijas cena saruka par vairāk nekā 10% un zāļu ražotāja "Eli Lilly" akcijas cena samazinājās par vairāk nekā 6%.

"Microsoft" akcijas cena pieauga par 0,4%, bet "Facebook" māteskompānijas "Meta" akcijas cena pēc tirdzniecības sesijas beigām saruka par 1,2%.

ASV iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada palielinājies par 2,8%, tādējādi reģistrēta vājāka izaugsme nekā iepriekšējos trīs mēnešos, liecina Savienoto Valstu Tirdzniecības ministrijas trešdien publiskotie dati.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien kritās, investoriem izvērtējot ASV tehnoloģiju uzņēmumu peļņas rādītājus un izvairoties no riska pirms ASV prezidenta vēlēšanām nākamnedēļ.

Dati par ASV inflācijas samazināšanos pagājušajā mēnesī neuzlaboja investoru noskaņojumu, lai gan tie bija pozitīva pazīme par turpmākām procentlikmju pazemināšanām.

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi kritās, un indekss "Nasdaq Composite" saruka pat par 2,8%.

"Microsoft" un "Meta" peļņa pārsniedza prognozes, tomēr to akciju cenas samazinājās attiecīgi par 6,1% un 4,1% pēc plāniem samazināt investīcijas mākslīgajā intelektā.

Analītiķi arī novēroja ASV obligāciju ienesīguma palielināšanos saistībā ar prognozēm, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu atturēties no būtiskām procentlikmju pazemināšanām.

"ASV vēlēšanām esot tepat aiz stūra, daudzi investori ieņem piesardzīgāku nostāju," sacīja "City Index" un "FOREX.com" analītiķis Favads Razakzada.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien pārsvarā pieauga, investoriem pārfokusējot savu uzmanību no ASV muitas tarifiem uz ASV inflācijas samazināšanos un Ukrainas pamiera plānu.

Trešdien publiskoti ASV valdības dati parādīja, ka ASV patēriņa cenu inflācija februārī nedaudz samazinājusies līdz 2,8%. Februāris bija pirmais pilnais mēnesis kopš Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā.

Šie dati bija nedaudz labāki par analītiķu gaidītajiem. Pamata inflācija, kurā netiek ietvertas nestabilās pārtikas un enerģijas cenas, samazinājās līdz 3,1% gada griezumā.

"Šie inflācijas dati ir gaišs mirklis Federālās rezervju sistēmas (FRS) cīņā pret cenu celšanos. Tie pastiprina prognozes par vēl trim procentikmju pazemināšanām 2025.gadā," sacīja "CMC Markets" galvenais tirgus analītiķis Johens Štancls.

"Noskaņojums Volstrītā ir tik negatīvs, ka šie pozitīvie inflācijas dati var izraidīt plašāku akciju cenu atkopšanos," viņš piebilda.

Eksperti

ASV prezidenta vēlēšanu iznākums – sapurināti finanšu tirgi

Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitasuzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs,07.11.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novembra iesākumā, gaidot vēlēšanu rezultātus, finanšu tirgus kustības bija minimālas, kā tas ir ierasts pirms tirgum būtiskiem notikumiem. Savukārt līdz ar vēlēšanu nakts pirmajām indikācijām, ka Donalds Tramps un Republikāņu partija kopumā ir saņēmusi nozīmīgu vēlētāju atbalstu vairākos ierasti svārstīgākajos štatos, tirgi reaģēja samērā strauji.

Obligāciju tirgi iecenoja iespējamu ekonomikas paātrināšanos un lielākus budžeta deficītus, kā rezultātā pieauga ASV valdības obligāciju ienesīgumi. Līdz ar tiem pieauga ASV dolāra vērtība pret citām pasaules vadošajām valūtām. Vienlaikus uz vēlēšanu iznākumu pozitīvi reaģēja arī akciju tirgus, visizteiktāk ASV.

Bez pārsteigumiem negatīvi izcēlās Ķīna, attiecībā uz kuru nākamā administrācija atkal varētu vērst nelabvēlīgus mērus. Jāpiebilst, ka rakstīšanas brīdī vēl nav izziņots galīgais rezultāts Pārstāvju palātā. Ja arī Kongresa apakšpalātā vairumu vietu iegūtu republikāņi, tas viņiem ļautu brīvāk pildīt priekšvēlēšanu kampaņās minēto.

Svārstīgais oktobris

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirndien pieauga, investoriem apsveicot Ķīnas plānus stimulēt patēriņu un fokusējot uzmanību uz gaidāmiem centrālo banku lēmumiem par procentlikmēm.

Galvenie Volstrītas indeksi palielinājās otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas, ASV mazumtirdzniecības apgrozījumam februārī pieaugot par 0,2%. Lai gan šis pieaugums nesasniedza prognozētos 0,7%, tas tomēr bija labāks nekā kritums par 1,2% janvārī.

Investori sekoja notiekošajam Ķīnā, kur amatpersonas gatavojas ieskicēt plānus patērētāju izdevumu veicināšanai. Patēriņš Ķīnā pēckovida gados ir bijis vājš un bremzējis ekonomikas izaugsmi.

Investori tomēr bija nobažījušies, ka ASV prezidenta Donalda Trampa sāktie tirdzniecības kari var radīt nosacījumus stagflācijai - augstu inflāciju, vāju pieprasījumu un augstu bezdarbu.

Šonedēļ ir paredzēti ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS), Japānas Bankas un Anglijas Bankas lēmumi monetārās politikas jomā. Ir gaidāms, ka tās nemainīs procentlikmes.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pieauga, ASV dolāra vērtība palielinājās un kriptovalūtas "Bitcoin" vērtība kāpa līdz jaunam rekordam, tirgu dalībniekiem reaģējot uz notikumiem ASV un Ķīnā.

Ķīnas akciju tirgos akciju cenas mainījās bez vienotas tendences, bet pasaules naftas cenas kritās, jo Ķīnas jaunākie plāni ekonomikas stimulēšanai atpalika no investoru cerībām.

Volstrītā turpinājās akciju cenu kāpums, kuru pagājušonedēļ aizsāka Donalda Trampa uzvara ASV prezidenta vēlēšanās un Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmums pazemināt procentlikmes.

Volstrītas indeksa "Standard & Poor's 500" pieaugumu nodrošināja galvenokārt "Tesla" akcijas cenas palielināšanās.

"Bitcoin" cena pirmoreiz pārsniedza 86 000 ASV dolāru, ko veicināja optimisms, ka Tramps mīkstinās kriptovalūtai noteiktos ierobežojumus.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,7% līdz 44 293,13 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,1% līdz 6001,35 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,1% līdz 19 298,76 punktiem.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās trešdien maz mainījās dažādos virzienos, bet kriptovalūtas "Bitcoin" cena pieauga līdz jaunam rekordam, investoriem izvērtējot nelielu ASV inflācijas pieaugumu un apsverot, ko Donalda Trampa otrā prezidentūra varētu nozīmēt globālajai tirdzniecībai un kriptovalūtām.

Volstrītā akciju cenu izmaiņas bija nelielas, tirgus dalībniekiem reaģējot uz datiem par ASV Patēriņa cenu indeksa (CPI) nelielu palielināšanos oktobrī.

"Virzību lielākoties noteica fakts, ka CPI ļoti lielā mērā atbilda prognozēm," sacīja "B. Riley Wealth Management" galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans.

Lai gan šis inflācijas rādītājs atbilda prognozēm, pastāv bažas, ka Trampa paziņotie plāni par muitas tarifiem var izrādīties inflāciju veicinoši, kas liktu ASV Federālajai rezervju sistēmai (FRS) pazemināt procentlikmes mazākā mērā, nekā tas tiktu darīts citos apstākļos.

"Bitcoin" cena sasniedza visu laiku augstāko līmeni virs 93 400 ASV dolāriem, bet pēc tam nedaudz saruka zem jaunā rekorda. Tramps ir solījis mīkstināt kriptovalūtu regulējumu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā trešdien lielākoties pieauga, bet Eiropas biržās kritās, savukārt ASV dolāra vērtība palielinājās pirms gaidāmā ziņojuma par mikroshēmu ražotāja "Nvidia" peļņu.

"Tagad, kad sākotnējā pēcvēlēšanu eiforija ir norimusi, ir skaidrs, ka tirgiem ir grūti atrast katalizatoru, lai izraisītu jaunu cenu kāpumu," sacīja tiešsaistes tirdzniecības platformas IG tirgus analītiķis Kriss Bošamps, atsaucoties uz ASV prezidenta vēlēšanām.

Investoru domas šonedēļ atkal pievērsās karam Ukrainā pēc tam, kad ASV prezidenta Džo Baidena administrācija atļāva Ukrainai veikt triecienus ar amerikāņu tāla rādiusa raķetēm dziļi Krievijas teritorijā.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgām valūtām pieauga, tirgiem izvērtējot varbūtību, ka AS Federālā rezervju sistēma (FRS) decembrī pazeminās procentlikmes.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien pieauga par 0,3% līdz 43 408,47 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par mazāk nekā 0,1% līdz 5917,11 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,1% līdz 18 966,14 punktiem.