Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) izdevusi rīkojumu uz dienesta pārbaudes laiku no amata atstādināt Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, informēja premjeres preses sekretārs Aleksis Zoldners.

Atstādināšanas laikā Valsts kancelejas direktora pienākumus uzdots pildīt Valsts kancelejas direktora vietniecei juridiskajos jautājumos Inesei Gailītei.

Siliņa trešdien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču žurnālistiem uzsvēra, ka Valsts kancelejas vadītājs agri no rīta tika informēts par atstādināšanu no amata, kamēr notiek dienesta pārbaude.

Ministru prezidente sacīja, ka otrdien saņemtās ziņas no Valsts kontroles (VK) liecinot, ka "situācija ir gana nopietna", un atstādināšana ir nepieciešama, lai dienesta pārbaude notiku pēc iespējas objektīvāk.

Tāpat Siliņa norādīja, ka uzdevusi Valsts kancelejai mainīt sistēmu, sakārtot normatīvo bāzi, lai speciālie lidojumi būtu iespējami, taču tiem jābūt finansiāli izsvērtiem. Premjeres ieskatā, jāsakārto arī iepirkumu sistēma.

Eiropas regulatīvo tehnoloģiju (RegTech) uzņēmums “Salv” ieguvis licenci slēgtā klienta izpētes rīka darbībai. Licenci izsniegusi Datu valsts inspekcija uz pieciem gadiem, un tiek prognozēts, ka tā veicinās sadarbību starp Latvijas finanšu institūcijām, sekmējot cīņu ar finanšu noziegumiem.

Slēgtā kopīgā klienta izpētes (KYC) rīka licence sniegs iespēju bankām un citām finanšu iestādēm ne tikai pastiprināt finanšu darījumu uzraudzību, bet arī rūpīgāk pārbaudīt klientu datu patiesumu. Risinājums palīdzēs savlaicīgāk identificēt un novērst potenciālos finanšu krāpniecības, piemēram, naudas atmazgāšanas, draudus.

Licence iegūšana apliecina “Salv” atbilstību ISO/IEC 27001 sertifikātam un augstākajām drošības un datu aizsardzības prasībām.

Bijušie TransferWise darbinieki izveido jaunuzņēmumu Salv 

Igaunijas naudas atmazgāšanas novēršanas tehnoloģiju jaunuzņēmums "Salv" sola desmitreiz efektīvāku...

Kā liecina Latvijas Finanšu nozares asociācijas apkopotie dati, 2023. gadā no četru lielāko Latvijas komercbanku klientiem tika izkrāpti līdzekļi 12,7 miljonu eiro apmērā, savukārt novērsto krāpniecības gadījumu apmērs sasniedza 9,2 miljonus eiro. Vairāk nekā 5,6 miljoni eiro tika nelikumīgi iegūti investīciju krāpšanas rezultātā, savukārt 5,5 miljoni eiro – telefonkrāpniecības rezultātā, klientiem apstiprinot maksājumus no saviem kontiem.

Salīdzinot ar 2022. gadu, pērn par 84% palielinājās tieši investīciju krāpšanas gadījumu skaits, kas norāda uz strauju finanšu noziegumu pieaugumu.

“Sadarbība starp finanšu iestādēm ir ieguvums visiem, bet, lai to būtu iespējams īstenot praksē, jāgūst pārliecība par procesa drošību un atbilstību virknei dažādu normatīvo aktu prasību. Tāpēc apsveicam visus iesaistītos ar paveikto darbu, lai nodrošinātu iespējas realizēšanos praksē,” komentē Laima Letiņa, Latvijas Finanšu nozares asociācijas padomniece.

““Salv” kā pirmais regulatīvo tehnoloģiju uzņēmums izpildījis augsto kvalitātes standartu un ieguvis Datu valsts inspekcijas izsniegto klienta izpētes rīka licenci, kas ļaus Latvijas finanšu sektoram daudz efektīvāk cīnīties ar naudas atmazgāšanu. Iegūstot licenci klienta izpētes rīka darbībai, “Salv” apliecina, ka finanšu pakalpojumu sniedzējiem tagad ir iespējams vienoties kopīgā cīņā pret finanšu noziegumiem," uzsver Bruno Puriņš, “Salv” Latvijas filiāles vadītājs.

"Par klientu izpētes rīku izmantošanu cīņā pret finanšu noziegumiem pasaulē tiek diskutēts jau daudzus gadus. Neraugoties uz salīdzinoši nelielo tirgu, Latvija ir pirmā valsts Eiropā, kas izstrādājusi standartus un noteikumus, lai šo koncepciju iedzīvinātu arī realitātē. Esam pagodināti, ka 2019. gadā varējām palīdzējām finanšu nozarei pamatot un izvērtēt šīs licencēšanas tiesiskā ietvara priekšlikumu un atbalstīt “Salv” licences iegūšanas procesā," norāda Edgars Pastars, SIA “ZAB COBALT” vadošais speciālists, zvērināts advokāts.

“Salv” dibināts 2018. gadā ar mērķi apkarot finanšu noziegumus, palīdzot saviem klientiem novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu un citus finanšu krāpniecības veidus. Uzņēmumu dibināja bijušie “Skype” un “Wise” noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas eksperti Tāvi Tamkivi (Taavi Tamkivi) un Džefs Maklelands (Jeff McClelland) kopā ar bijušo “Wise” programmatūras inženieri Sergeju Rumjancevu (Sergei Rumjantsev).

“Salv”, kas sākotnējo darbību uzsācis Baltijas valstīs, pēdējā gada laikā paplašinājis darbību arī Apvienotajā Karalistē. Kopš darbības uzsākšanas uzņēmums piesaistījis finansējumu 12,1 miljona eiro apmērā, un tā ieņēmumi 2023. gadā sasniedza 2,2 miljonus eiro.

Valdība otrdien atbalstīja piecu miljonu eiro aizdevuma izsniegšanu Rēzeknes pilsētas pašvaldībai finanšu situācijas stabilizēšanai, ja tiek izpildīti vairāki nosacījumi.

Valdība uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) informatīvo ziņojumu par Rēzeknes pašvaldības finanšu situāciju un valsts budžeta aizdevumu finanšu situācijas stabilizācijai, vienlaikus rosinot pašvaldības saistību izpildei piešķirt aizdevumu līdz pieciem miljoniem eiro.

Ministrijas ieskatā, pašvaldības dome, neparedzot 2023.gada budžetā finansējumu un uzņemoties saistības bez seguma, ir radījusi apdraudējumu pašvaldības maksātspējai - pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldības autonomo funkciju izpildi. Ņemot vērā konstatētos finanšu vadības pārkāpumus un bezatbildīgo pašvaldības amatpersonu rīcību, tā ir jānovērš esošajiem domes deputātiem, uzstāj FM.

Jau kādu laiku dzīvojam laikmetā, kad naudas tirgus likmes ir atgriezušās pozitīvā teritorijā un pakāpušās līdz līmeņiem, kas kredītņēmēju maciņus padarījuši krietni vien plānākus. Daudzi kredītņēmēji nepacietīgi gaida, kad Eiropas Centrālā banka (ECB) sāks mazināt likmes.

Pēc ECB Padomes 11. aprīļa sanāksmes paziņojumā presei pieļauts iespējams procentu likmju samazinājums. Runājot par likmju samazināšanu, ECB prezidente Kristīne Lagarda uzsver, ka ECB Padomes lēmums atkarīgs no ienākošajiem datiem, tostarp par novērtējumu, kad inflācija atgriezīsies ECB noteiktā mērķa – 2 % vidējā termiņā – līmenī. Daudziem no mums šāda komunikācija varētu šķist pārāk abstrakta un gribētos konkrētākas atbildes par procentu likmju attīstību nākotnē.

Šajā rakstā iepazīstināšu ar vairākiem avotiem, kam ne vien seko līdzi politikas veidotāji, bet kas ikvienam ekonomikas dalībniekam var sniegt informāciju par procentu likmju virzību nākotnē.

Ja finanšu grūtībās nonākusī Rēzeknes pilsēta apstiprinās bezdeficīta budžetu, Finanšu ministrija (FM) meklēs risinājumu, lai pilsētas finanšu situācijas stabilizēšanai piešķirtu piecu miljonu eiro aizdevumu, informēja FM pārstāvji.

Trešdien FM notika Pašvaldību finanšu stabilizācijas pieteikumu izskatīšanas un finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas sēde, kurā piedalījās finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) un Rēzeknes domes priekšsēdētāja vietnieks Aleksejs Stecs ("Kopā Latvijai"), un kurā izskatīja pašvaldības sagatavoto 2024.gada budžeta projektu un pārrunāja iespējamo valsts atbalstu pašvaldības finanšu situācijas risināšanai.

Ašeradens sanāksmē uzsvēra, ka nākamie soļi Rēzeknes pašvaldībai ir pilnībā izstrādāt un apstiprināt budžetu bez deficīta, lai neradītu turpmāku apdraudējumu pašvaldībai pildīt uzņemtās saistības un spētu nodrošināt visu pašvaldības autonomo funkciju izpildi.

Arvien pieaugošā ģeopolitiskā spriedze un straujā mākslīgā intelekta risinājumu attīstība radījusi ne mazums izaicinājumu finanšu sektoram, ar kiberuzbrukumiem un jaunām krāpniecības shēmām pārbaudot nozares digitālo noturību.

Lai neiekristu krāpnieku nagos, svarīga ir gan sabiedrības finanšu pratības, gan nozares sadarbības veicināšana, sekmējot savlaicīgāku noziegumu draudu identificēšanu un efektīvāku trešo pušu risku pārvaldību.

Ja agrāk viens no izplatītākajiem finanšu krāpniecības veidiem bija nelikumīga bankas kartes datu iegūšana, šodien arvien biežāk dzirdam par gadījumiem, kad pats lietotājs autorizē maksājumu no sava bankas konta vai iesaistās darījumos ar turīgiem prinčiem no Āfrikas, kuri sola lielu bagātību. Tāpat daļa noziegumu saistīta ar sankcijām, kas pēc 2014. gadā Krievijas sāktās agresijas Ukrainā un šobrīd kara ietekmē mainās ļoti bieži un ātri. Daļa cilvēku darījumus ar sankcionētām pusēm veic neapzināti, bet netrūkst arī darboņu, kuri to dara ar konkrētu mērķi, kā rezultātā iesaistītā banka vai cita finanšu iestāde var saņemt sodu vairāku miljonu eiro apmērā.

Ukrainas Nacionālā korupcijas novēršanas aģentūra ceturtdien paziņoja, ka tā iekļāvusi starptautisko kara sponsoru sarakstā Lietuvas pārtikas produktu ražotāju "Vičiūnu grupe", kas ir zīmola 'Viči" īpašnieks.

"Pēc tam, kad sākās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, "Vičiūnu grupe" pārstāvji solīja, ka uzņēmums pametīs Krievijas tirgu, tomēr "Viči" turpina darboties Krievijā, meklē jaunus darbiniekus un maksā ievērojamus nodokļus agresora budžetā," paziņojumā norāda Ukrainas pretkorupcijas aģentūra.

"Tas bija iemesls, kādēļ Nacionālā korupcijas novēršanas aģentūra pievienoja "Vičiūnu grupe" starptautisko kara sponsoru sarakstam," teikts paziņojumā.

Pēc Maskavas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022.gada februārī simtiem Rietumu uzņēmumu pameta Krievijas tirgu. Kijeva publiski kritizē tos, kas tajā turpina darboties, iekļaujot tos kara sponsoru sarakstā.

Konstatēti ļoti augsti riski jaunā Eiropas Savienības (ES) fondu 2021.-2027.gada perioda finansējuma ieguldīšanā Latvijas ekonomikā atbilstoši plānotajam, secināts ES fondu ministru tematiskajā komitejas sanāksmē.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja aģentūru LETA, ka otrdien FM finanšu ministra Arvila Ašeradena (JV) vadībā visu ES fondu ieviešanā iesaistīto ministriju ministri tikās ES fondu ministru tematiskajā komitejas sanāksmē, lai apspriestu ES fondu ieviešanas statusu, konstatētos ieviešanas riskus un iespējamos risinājumus.

ES fondu ieviešanā iesaistītajām institūcijām 2023.gads bija īpaši intensīvs, kad paralēli jaunā ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīciju nosacījumu izstrādei bija jāveic virkne pasākumu sekmīgai ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda pabeigšanai, kā arī jāstrādā pie Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas, pauž ministrijā.

AS "Latvijas gāze" (LG) koncerna neto apgrozījums pērn bija 159,819 miljoni eiro, kas ir 4,4 reizes mazāk nekā 2022.gadā, kad dabasgāzes cenas piedzīvoja milzu kāpumu, kā arī uzņēmums cieta 56,911 miljonu eiro zaudējumus pretstatā peļņai gadu iepriekš, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Pagājušā gada finanšu rādītājus uzņēmums skaidro ar to, ka LG veica uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) maksājumus valsts budžetā 30,5 miljonu eiro apmērā par aprēķinātajām dividendēm akcionāriem.

Tāpat LG ir veikusi pārvērtēšanu dabasgāzes krājumiem, kas tika iegādāta 2022.gada beigās par tā brīža tirgus situācijai atbilstošu cenu, tādejādi izpildot prasības, kas noteiktas Ministru kabineta noteikumos enerģijas lietotāju apgādei agrīnās brīdināšanas un trauksmes līmeņa izsludināšanas laikā.

Uzņēmumam bija pienākums uzturēt krājumus Inčukalna pazemes gāzes krātuvē (IPGK) 1150 gigavatstundu (GWh) apjomā mājsaimniecību gāzapgādei laika periodā no 2022.gada 10.augusta līdz 2023.gada 30.aprīlim, katru mēnesi rezervēto atlikumu samazinot par iepriekšējā mēnesī faktiski piegādāto dabasgāzes apjomu mājsaimniecībām.

Ģenerālprokuratūra sākusi un nodevusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam izmeklēšanai kriminālprocesu par iespējamu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) komandējumos, aģentūra LETA uzzināja prokuratūrā.

Saskaņā ar publiski izskanējušo informāciju Ģenerālprokuratūrā tika veikta pārbaude par gaisa transporta līgumreisu pakalpojumu izmantošanu toreizējā Ministru prezidenta komandējumos.

Ģenerālprokuratūra neapstrīd, ka valsts augstāko amatpersonu pienākumu izpildes gaitā var rasties situācijas, kad komandējuma nodrošināšanā nepieciešams izmantot gaisa transporta līgumreisu pakalpojumus.

Vienlaikus patlaban nepastāv normatīvais regulējums, kas reglamentētu gaisa transporta līgumreisu pakalpojumu saņemšanu, un tas novedis pie nepamatotas Ministru kabineta noteikumos "Kārtība, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi" 32.punkta tvēruma paplašināšanas pretēji Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā ietvertajam likumības principam, norāda prokuratūra.

Baltijas valstu aizsardzības ministru komitejas sanāksmē Latvijas, Lietuvas un Igaunijas aizsardzības ministri parakstīja vienošanos par Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi, lai stiprinātu Baltijas valstu un NATO austrumu robežu.

"Kopā ar Igaunijas un Lietuvas aizsardzības ministriem nolēmām uzsākt Baltijas Aizsardzības līnijas izveidi. Šī iniciatīva militāri būtiski stiprinās mūsu valstu spējas aizsargāt savas robežas, nodrošinot iespējamā pretinieka kustības aizkavēšanu un bloķēšanu. Šis būs kopējs Baltijas valstu projekts un palīdzēs arī NATO aizsardzības plānu ietvaros," pauž aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Lai atturētu un bloķētu jebkādu potenciālu agresorvalsts militāru agresiju pret Baltijas valstīm, plānots nākotnē attīstīt un izvietot dažādus pretmobilitātes pasākumus pie NATO un Eiropas Savienības ārējās robežas.

Tāpat tikšanās laikā aizsardzības ministri, uzsverot pretgaisa aizsardzības spēju attīstību, kā būtisku Baltijas reģiona aizsardzības sastāvdaļu un turpinot raķešu artilērijas spējas ieviešanu, parakstīja Raķešu artilērijas sadarbības nodoma vēstuli, lai pilnveidotu savstarpējo sadarbību apmācībā, sistēmu uzturēšanā un pārrobežas darbībā.

Finanšu ministram plānots piešķirt pilnvaras izmantot valsts budžeta līdzekļus kapitālsabiedrību, kurās valstij ir izšķiroša ietekme, fiksēta ienākuma vērtspapīru iegādei, liecina Satiksmes ministrijas (SM) saskaņošanai iesniegtie grozījumi likumā par budžetu un finanšu vadību.

Grozījumos likumā par budžetu un finanšu vadību paredzēts piešķirt pilnvarojumu finanšu ministram ar Ministru kabineta lēmumu un Saeimas atsevišķu lēmumu par piekrišanu konkrētam darījumam veikt kapitālsabiedrību, kurās valstij ir izšķiroša ietekme, fiksēto ienākuma vērtspapīru iegādi ar pozitīvu efektu uz valsts budžetu ilgtermiņā.

Patlaban valsts budžeta ieguldījuma nosacījumus nosaka likumā par budžeta un finanšu vadību paredzētie valsts fiskālās pārvaldības noteikumi, kas neatļauj Valsts kasei aizņemties, lai veiktu ilgtermiņa fiksēto ienākumu vērtspapīru iegādi. Tā vietā šie noteikumi pieļauj tikai īstermiņa darījumus, izmantojot brīvos līdzekļus.

Ekonomikas satricinājumi, ko Latvija ir piedzīvojusi pēdējo gadu, laikā sekmējuši to, ka kreditēšanas aktivitāte attiecībā pret tautsaimniecības apjomu valstī ir būtiski sarukusi.

Vēl 2011. gadā izsniegto kredītu atlikums bija tuvu 90% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2023. gada 2. ceturksnī tas veidoja tikai 27.1%. Šobrīd mēs esam nonākuši situācijā, kur viena no būtiskākajām Latvijas tautsaimniecības problēmām ir finansējuma trūkums, īpaši kreditēšanas jomā. Mēs esam liecinieki kritiski nepietiekamajiem kreditēšanas apjomiem, kas bieži vien kļūst par nepārvaramu šķēršļi lielai sabiedrības daļai piekļūt nepieciešamajiem finanšu resursiem. Šāda situācija rada nopietnus sabiedrības finanšu un sociālās atstumtības riskus, jo stabila piekļuve finansējumam ir svarīga veselīgas tautsaimniecības sastāvdaļa, kas veicina valsts ekonomisko izaugsmi.

Finanšu krāpšana ir viena no tendencēm, kuras nozīme diemžēl ir būtiski pieaugusi un turpinās augt arī šogad.

No “atsevišķiem gadījumiem” un dažiem simtiem apkrāptu cilvēku tā ir pārtapusi par daļu no apjomīga starptautiskās organizētās noziedzības tīkla, kas var apdraudēt ne vien mūsu kontus un labklājību, bet arī prātus, saliedētību un drošību. Finanšu krāpnieku ikdienā ienāk mākslīgais intelekts un citas tehnoloģijas, ļaujot tiem viegli noslēpties un daudz veiksmīgāk manipulēt ar mūsu emocijām un gaidām, izliekoties gandrīz par jebkuru sabiedrības locekli. Lai pretdarbotos šiem neredzamajiem draudiem, mūsu kopīgais uzdevums ir izglītot vienam otru, veicināt kritisko domāšanu un spēju atšķirt īstenību no šķituma.

Krāpnieku “apgrozījums” sasniedz miljonu eiro mēnesī

Ņemot vērā, ka Rēzeknes pašvaldības deputāti nav vienojušies par 2024.gada budžeta apstiprināšanu, Finanšu ministrija (FM) ir nosūtījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) vēstuli ar aicinājumu operatīvi izvērtēt domes atbildību un turpmāko rīcībspēju, informē FM.

FM ieskatā nav pieļaujama situācija, ka pašvaldības dome pārkāpj normatīvos aktus un nepieņem lēmumus, lai stabilizētu pašvaldības finanšu situāciju.

FM parlamentārā sekretāre un Pašvaldību finanšu stabilizācijas pieteikumu izskatīšanas un finanšu stabilizācijas projektu saskaņošanas pastāvīgās komisijas vadītāja Karina Ploka uzsver, ka noteiktajā termiņā nepieņemt pašvaldības budžetu ir bijusi politiska izšķiršanās. Tas tieši ietekmē pilsētas iedzīvotājus, kā arī apdraud spēju pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt pašvaldības autonomo funkciju izpildi, tāpēc FM aicina VARAM izvērtēt Rēzeknes domes atbildību.

Ploka informē, ka nekavējoties sasaukta sanāksme ar domes administrāciju, lai pārrunātu, kā turpmāk risināt problemātiskos budžeta un finanšu vadības jautājumus pašvaldībā.

Trīs AS "Latvijas gāzes" (LG) valdes locekļi kopā ar "Rietumu banku" plāno izpirkt visas uzņēmuma akcijas, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Jau ziņots, ka LG valdes locekļu Aigara Kalvīša, Elitas Dreimanes un Egīla Lapsaļa izveidotā speciāla mērķa sabiedrība "Energy Investments" novembra beigās iegādājās 28,97% LG akciju no Luksemburgas investīciju fonda "Marguerite Gas II".

Tagad "Energy Investments" turpina vadības izpirkuma procesu ("management buy-out" jeb MBO), un ir panākta vienošanās ar līdzšinējo MBO procesa finansētāju - AS "Rietumu banka" - par turpmākajiem soļiem.

Lai gūtu līdzekļus nākamajiem akciju iegādes posmiem, "Energy Investments" MBO projekta finansēšanas ietvaros ir atsavinājusi ar atpakaļpirkuma tiesībām "Rietumu bankai" kā finansētājam vadības izpirkuma pirmajā posmā iegādātās 28,97% LG akcijas.

VAS Latvijas Pasts padomes locekļi paziņojuši par atkāpšanos, jo sadarbība un komunikācija ar LR Satiksmes ministriju ir nonākusi strupceļā un nav vērsta uz konstruktīvu darbu pie kopīga mērķa nodrošināt un attīstīt konkurētspējīgu uzņēmumu, kas veic tā statūtos paredzēto darbību, liecina paziņojums medijiem.

"Sūtījumu pakalpojumu nozare pasaulē un arī Latvijā strauji attīstās. Konkurence rosina mainīties arī Latvijas Pastu, tāpēc vairāk nekā gadu noritēja darbs pie jaunās stratēģijas projekta izstrādes. Nospraustais kurss paredz mainīt esošo biznesa modeli un ievērojami uzlabot uzņēmuma procesus, lai tie atbilstu mūsdienu nozares specifikai un sabiedrības aktuālajām vajadzībām, kā arī veicināt Latvijas Pasta izaugsmi un uzlabot uzņēmuma finanšu rādītājus. Stratēģijas projekta izstrādes procesā bija iesaistīti un nepārtraukti klātesoši arī Satiksmes ministrijas atbildīgie ierēdņi, tāpat kā ministrijas pārstāvji bija informēti par Latvijas Pasta tīkla reorganizāciju.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Rīt, 5.martā, lauksaimniecības nozares pārstāvji pulksten 10.00 pulcēsies Doma laukumā, lai dotos protesta gājienā uz Ministru kabinetu, kur atbalstīs meža nozares pārstāvjus un paudīs savu nostāju pret lauksaimnieku īpašumā esošas zemes ierobežojumiem bez adekvātiem kompensēšanas mehānismiem.

Informē biedrības "Zemnieku saeima" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: "Rīt lauksaimnieki dodas atbalstīt meža nozares pārstāvjus, jo mūs vieno viena kopīga cīņa. Tā ir prasība nepieļaut zemes lietojuma ierobežojumus nacionālā līmenī, ja tiem neseko adekvāti finanšu resursi. Savu zemi esam iegādājušies smaga darba rezultātā, nereti uzkraujot ilgstošu kredītu nastu ne tikai uz saviem, bet arī savu bērnu pleciem! Tāpēc, ja nodeva par zaļās politikas ieviešanu ir mūsu zeme, mūsu negulētās naktis, sastrādātās rokas, smagā darbā pavadīti gadi, panākumu garšai mijoties ar zaudējumu asarām-, mēs pieprasām nekavējoties izstrādāt adekvātu kompensācijas mehānismu gadījumos, kad mūsu zemei, mūsu privātīpašumam tiek noteikti liegumi!"

Eiropas Centrālās banka (ECB) ceturtdien otro sanāksmi pēc kārtas nolēma procentlikmes saglabāt nemainīgas.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts galveno refinansēšanas operāciju likmi saglabāt 4,5%, noguldījumu iespējas uz nakti likmi 4% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 4,75% apmērā.

Procentlikmes iepriekš ECB padome bija palielinājusi desmit sanāksmes pēc kārtas.

Pēc sanāksmes publiskotajā paziņojumā padome norāda, ka, lai gan inflācija pēdējos mēnešos samazinājusies, domājams, ka tuvākajā nākotnē tā atkal īslaicīgi pieaugs.

"Padome ir apņēmusies nodrošināt savlaicīgu inflācijas atgriešanos tās noteiktā 2% vidējā termiņa mērķa līmenī. Pamatojoties uz pašreizējo vērtējumu, padome uzskata, ka galvenās ECB procentlikmes atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās šā mērķa sasniegšanu. Padomes turpmākie lēmumi nodrošinās, ka monetārās politikas procentu likmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams," teikts paziņojumā.

Eiropas Centrālās banka (ECB) ceturtdien trešo sanāksmi pēc kārtas nolēma procentlikmes saglabāt nemainīgas.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts galveno refinansēšanas operāciju likmi saglabāt 4,5%, noguldījumu iespējas uz nakti likmi 4% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 4,75% apmērā.

Lai cīnītos pret inflāciju, procentlikmes iepriekš ECB padome bija palielinājusi desmit sanāksmes pēc kārtas.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā padome pauž pārliecību, ka pašreizējās ECB procentlikmes ir tādas, kas pietiekami ilgā laika periodā veicinās inflācijas atgriešanos 2% mērķa līmenī.

Padome norāda, ka "saņemtā informācija pamatā apstiprinājusi tās iepriekšējo novērtējumu par vidējā termiņa inflācijas perspektīvu".

"Izņemot ar enerģijas cenām saistīto augšupvērsto bāzes efektu ietekmi uz kopējo inflāciju, joprojām vērojama pamatinflācijas krituma tendence, un turpinās agrāko procentlikmju paaugstinājumu spēcīga transmisija uz finansēšanas nosacījumiem. Stingri finansēšanas nosacījumi vājina pieprasījumu, un tas palīdz samazināt inflāciju," konstatē padome.

Eiropas Centrālās banka (ECB) ceturtdien jau ceturto sanāksmi pēc kārtas nolēma procentlikmes saglabāt nemainīgas.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts galveno refinansēšanas operāciju likmi saglabāt 4,5%, noguldījumu iespējas uz nakti likmi 4% un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 4,75% apmērā.

Lai cīnītos pret inflāciju, procentlikmes iepriekš ECB padome bija palielinājusi desmit sanāksmes pēc kārtas.

Pēc sēdes izplatītajā paziņojumā padome pauž apņēmību nodrošināt savlaicīgu inflācijas atgriešanos tās noteiktajā 2% vidējā termiņa mērķa līmenī.

Pamatojoties uz pašreizējo vērtējumu, padome norāda, ka galvenās ECB procentlikmes atrodas tādā līmenī, kas, uzturēts pietiekami ilgi, būtiski veicinās šā mērķa sasniegšanu.

"Padomes turpmākie lēmumi nodrošinās, ka monetārās politikas procentlikmes tiks noteiktas pietiekami ierobežojošā līmenī tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams," sacīts paziņojumā.

Valdība līdz nākamā gada pavasarim varētu pagarināt ierobežojumu termiņu Krievijas pilsoņu ieceļošanai Latvijā, ņemot vērā to, ka Krievijas izraisītais drošības apdraudējums turpinās, izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotā rīkojuma projekta, kas pieejams Tiesību aktu portālā.

ĀM norāda, ka, ņemot vērā Krievijas sākto militāro iebrukumu Ukrainā, strauji audzis Krievijas pilsoņu skaits, kuri pa sauszemes robežu vēlējās ieceļot Eiropas Savienībā (ES).

ES Padomes ārlietu ministru neformālajā sanāksmē Prāgā 2022.gada 30.augustā un 31.augustā tika panākta vienošanās, ka, ņemot vērā sarežģīto ietekmi uz robežvalstīm, dalībvalstis nacionālā līmenī var veikt pasākumus, lai ierobežotu ieceļošanu ES saskaņā ar Eiropas Parlamenta un ES Padomes regulu, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām.

Ievērojot minēto vienošanos, Latvija, Igaunija, Lietuva un Polija koordinēti veica izmaiņas nacionālajos tiesību aktos, lai ierobežotu Krievijas pilsoņu, kuri ilgstoši ir atbalstījuši un turpina atbalstīt Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma agresīvās darbības un ir līdzatbildīgi par Krievijas agresiju Ukrainā, ieceļošanu.

Eiropas Savienības (ES) fondu investīciju plānošanas sistēma ir konservatīva un ilga, trešdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" atzina finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs skaidroja, ka 2021. un 2022.gadā, kad tika plānoti jaunā ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda projekti, bija cita dienaskārtība nekā tagad 2024.gadā.

Līdz ar to valdībai nācies būt elastīgai un pārplānot ES fondu investīcijas uz patlaban aktuālākiem projektiem.

Vienlaikus Ašeradens uzsvēra, ka Latvija nezaudē ES fondu līdzekļus. "Iepriekšējā ES fondu plānošanas periodā nezaudējām ne centa un arī tagad nezaudēsim," teica Ašeradens.

Tomēr finanšu ministrs atzina arī to, ka ministrijās pietrūkst ierēdņu kapacitātes, lai savlaicīgi uzrakstītu Ministru kabineta noteikumus ES fondu investīciju programmām.

Savukārt ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) kavēšanos ar ES fondu investīcijām saistīja ar Covid-19 pandēmijas laiku un kara sākšanos Ukrainā, vienlaikus atzīstot, ka tam nav attaisnojuma, ka Ekonomikas ministrijai 2024.gadā ir 112 miljoni eiro, kurus varētu novirzīt uzņēmēju projektiem, bet tas nav izdarīts.

Revīzijā, vērtējot, vai Rēzeknes valstspilsētas pašvaldības rīcība budžeta un finanšu valdībā ir atbilstoša tiesību aktiem secināts, ka tās 2023. gada budžeta izstrādē ir pieļauti vairāki pārkāpumi, informē Valsts kontrole.

Rezultātā Valsts kontrole sniedz negatīvu atzinumu, kā galvenos iemeslus norādot nepietiekamu esošās situācijas izvērtējumu, paļaušanos uz finansējuma pieejamību un budžeta vadības un grāmatvedības uzskaites procesa sadrumstalotību.

“Rēzeknes finanšu stabilitāte publiskajā telpā raisīja vairākus jautājumus, tostarp – kurš pie šīs situācijas vainojams un kuram būtu jāuzņemas atbildība? Valsts kontroles revīzijas fokuss bija tieši Rēzeknes atbildība, gan nodrošinot stabilu finanšu vadības “mugurkaulu” – grāmatvedības uzskaiti un kontroli, gan arī nodrošinot tiesību aktiem atbilstošu, caurskatāmu, pamatotās prognozēs un realizējamās iecerēs balstītu budžeta vadību. Revīzijas rezultāti liecina – tas, lai šāda situācija neatkārtotos, ir pašas Rēzeknes rokās” paveikto Rēzeknes valstspilsētas pašvaldībā kopsavelk Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere.