Pēdējos pāris gados aktivitāte valsts sektorā vadošu darbinieku, jo īpaši padomes locekļu, atlases procesos ir ievērojama. Nav šaubu - atlases process valsts un privātā sektorā būtiski atšķiras.

Atlasot kandidātus valsts iestādēm, jārēķinās ar pastiprinātu interesi no medijiem un visām ieinteresētajām pusēm, ir jābūt gataviem diezgan lielam birokrātiskam slogam, lai pamatotu katru darbību un lēmumu, pēc iespējas mazinot emocionālo un subjektīvo pieeju visa procesa gaitā. Procesam jābūt ne vien labi pārdomātam, bet arī detalizēti aprakstītam un caurspīdīgam, lai katram būtu iespēja rast pamatojumu, kāpēc kandidātu vērtējums ir tāds un ne citādāks, kāpēc viens kandidāts tiek virzīts tālāk, bet cits - paliek aiz strīpas.

Katram ir tiesības uz šīm atbildēm. Bieži dzirdam, ka procesam ir jāatbilst "korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem". Ko tie sevī ietver? Gribētos izcelt trīs būtiskus aspektus - komunikāciju, konfidencialitāti un procesa caurspīdīgumu. Komunikācijai jābūt pārdomātai, ievērojot visstingrākos konfidencialitātes principus attiecībā uz kandidātiem, kas pieteikušies atlases konkursā.

22. janvārī notikušajā preses konferencē tika paziņots gada vārds, nevārds, spārnotais teiciens un savārstījums.

Par 2006.gada vārdu atzīts draugoties, kas nozīmējot draudzības uzturēšanu ar tīmekļa palīdzību.

Izskatot saņemtos ierosinājumus, žūrijas interesi saistījuši arī vārdi, kas pagājušajā gadā nostiprinājuši savas pozīcijas, to vidū zaudētava (spēļu zāles jeb laimētavas vietā), emuāri (angļu vārda blogs vietā), kā arī cūkmens un cūkmanis, Jūrmalgeita, meklis (īsinot meklētājprogrammu). Vārda bankomāts vietā ieteikts lietot vārdu naudnīca.

Par 2006.gada nevārdu atzīts hendlings. Izbrīnu izraisījis rudenī reklamētais mazuļa hendlings, nedaudz agrāk dzirdēts arī suņa hendlings. Pirmajā gadījumā esot domāta bērna turēšana, vingrināšana, savukārt otrajā - esot runa par suņa vadīšanu, komandēšanu, audzināšanu. Valodnieki atzīst, ka latviešu valodā tiešām neesot vispārzināma vārda, kas vienkopus izsacītu jēgu celt, turēt, nest kaut ko, pieskarties kaut kam, mehāniski rīkoties ar kaut ko, tādēļ valodnieki iesaka vārda hendlings vietā lietot vārdu rocēt. Piemēri šā vārda lietošanai būtu: inficētas asinis un indīgas vielas jārocē uzmanīgi, gan pulksteņmeistaram, gan stikla pūtējam ir jābūt labam rocētājam.

Apkopojot informāciju par 212 deputātu kandidātiem no vēlēšanās sevi pieteikušajām partijām, sešiem ar korupciju tieši vai netieši saistītiem kritērijiem atbilda 88 kandidāti, secinājusi Sabiedrība par atklātību – Delna, kas izveidojusi apšaubāmās reputācijas kandidātu topu jeb «antitopu».

Kandidāti tika vērtēti pēc sešiem ar korupciju tieši vai netieši saistītiem kritērijiem: apšaubāma reputācija saistībā ar neētisku rīcību, atrašanās interešu konfliktā, izvirzītas apsūdzības ar korupciju saistītos nodarījumos, lieli skaidras naudas uzkrājumi un neskaidri finanšu darījumi, bieža partiju maiņa un apšaubāma nonākšana valsts vai pašvaldību uzņēmumu padomēs un valdēs.

Kopumā no 212 kandidātiem, kuri iekļauti datu bāzē, šiem kritērijiem atbilda 88 kandidāti. Starp tiem 24 no Par Labu Latviju kandidātiem, 18 no Vienotība kandidātiem, 16 no VL-TB/LNNK un ZZS kandidātiem, pa 7 no SC un PCTVL sarakstiem.

Šā gada pašvaldību vēlēšanās uz vienu deputāta vietu kandidēs vidēji seši deputātu kandidāti, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā statistika par pašvaldību vēlēšanām reģistrētajiem deputātu kandidātu sarakstiem.

Pavisam šā gada pašvaldību vēlēšanām republikas pilsētu un novadu vēlēšanu komisijās reģistrēti 737 deputātu kandidātu saraksti, kuros uz 1765 pašvaldības deputātu vietām pieteikti 11210 deputātu kandidāti. Salīdzinot ar 2005.gada pašvaldību vēlēšanām, konkurence uz vienu deputāta vietu pieaugusi gandrīz divas reizes. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās bija jāievēl 4179 deputāti, un vēlēšanām tika reģistrēti 15682 deputātu kandidāti jeb vidēji četri deputātu kandidāti uz vienu deputāta vietu.

Šā gada pašvaldību vēlēšanām iesniegtajos kandidātu sarakstos deputātu kandidātu vidū nedaudz vairāk – 58 procenti – ir vīrieši, bet 42 procenti – sievietes. No visiem deputātu kandidātiem divām trešdaļām jeb 64 procentiem kandidātu ir augstākā izglītība, 35 procentiem – vidējā izglītība, bet vienam procentam jeb 180 deputātu kandidātiem ir pamata izglītība.

Pieredze rāda, ka aptuveni 80% gadījumu gan kandidāti, gan darba devēji negatavojas darba intervijām. Rezultātā seko abpusēja vilšanās un aizvainojums. Kā izrādās, darba devējs pieņēmis darbā nepiemērotu speciālistu, savukārt darbinieks pārsteigts, ka iedomātās spozmes vietā to sagaida rutīna un nepieņemami darba apstākļi.

Bezdarbs Latvijā turpina augt. No vienas puses, arvien vairāk cilvēku iesaistās darba meklēšanas procesā. No otras puses, vēl joprojām daudzi uzņēmumi lūkojas pēc īstajiem darbiniekiem. Gan no darba devēju, gan meklētāju puses ik dienas dzirdu pārsteidzošus – dažkārt komiskus, citreiz skumjus – nostāstus.

Kandidāti visbiežāk sūdzas par to, ka darba devēji neizsūta atteikuma vēstules pat pēc intervijām, liekot veltīgi cerēt un gaidīt. Dažreiz kandidāti lolo cerības uz konkrēto vakanci un atsaka citiem piedāvājumiem. Daudzi darba devēji sludinājumos norāda, ka atteikumus izsūtīs tikai tiem, kas aicināti uz intervijām. Manuprāt, jebkurā gadījumā uzņēmums pats sev izdara lāča pakalpojumu, graujot savu darba devēja tēlu un nekomunicējot kandidātiem viņu statusu konkursā, lai gan mūsdienu tehnoloģijas ļauj atteikumus izsūtīt dažu minūšu laikā.

Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) veiktā pārbaude liecina, ka četri 11.Saeimas deputātu kandidāti, iespējams, bija Latvijas PSR Valsts drošības komitejas aģenti, aģentūra Centrālajā vēlēšanu komisijā uzzināja LETA.

Tie ir svētku aģentūras Santa valdes loceklis Harijs Ozols (Vienotība), Grandje Fensings LTD auto iekrāvēja vadītājs Osvalds Putniņš (Kristīgi demokrātiskā savienība), SIA RZA valdes priekšsēdētājs Aivars Saliņš (Par prezidentālu republiku) un Starptautiskās Praktiskās psiholoģijas augstskolas docētājs Aigars Zariņš (Tautas kontrole).

Vienlaikus TSDC atzinumos norāda, ka šo deputātu kandidātu sadarbība ar Latvijas PSR Valsts drošības komiteju nav pierādīta tiesas ceļā, jo nav bijušas ierosinātas pārbaudes lietas.

Savukārt par vienu deputāta kandidātu TSDC sniedzis atzinumu, ka kandidāts ir bijis LPSR VDK aģents. Tas ir Zaļo un zemnieku savienības kandidāts Arvīds Ulme. Par šo kandidātu 2003. gadā Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūrā ir bijusi ierosināta pārbaudes lieta, kas izbeigta saistībā ar A. Ulmes atzīšanos par sadarbību ar bijušo Latvijas PSR VDK.

Latvijā joprojām nav tiesiskā regulējuma ar interneta domēnu vārdiem saistītu jautājumu risināšanai. Normatīvo aktu „caurumi” veikliem darboņiem paver plašas iespējas savtīga labuma gūšanai. To kārtējo reizi apliecināja gan iespējamais mēģinājums gūt mantisku labumu par domēna ir.lv izmantošanu no žurnāla „IR”, gan tiesvedība par plaši pazīstamās preču zīmes PEPSI nelikumīgas lietošanas izbeigšanu un domēna vārda dzēšanu.

Domēna vārdi kalpo interneta objektu identificēšanai lietotājam ērtā un saprotamā veidā, un arvien biežāk spēlē biznesa identifikatoru lomu. Proti, domēna vārdi nereti apzīmē ne tikai interneta vietni, kurā rodama informācija par komersantu, bet identificējas arī ar to preču zīmēm. Savukārt Latvijas normatīvajos aktos nav atrodami noteikumi, kas būtu tieši paredzēti domēna vārdu lietošanas reglamentācijai un strīdu izšķiršanai. Domēnu vārdu lietotājiem ir saistoši vienīgi reģistra turētāja –

Latvijas Universitātes aģentūras "Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta" Tīkla risinājumu daļas (NIC) apstiprinātie „Domēnu vārdu lietošanas noteikumi augstākā līmeņa domēnā .lv”.

Šodien valdība akceptēja vārda, uzvārda un tautības maiņas likumu, kurš paredz, ka persona varēs mainīt savu vārdu, uzvārdu un tautību jau sasniedzot 15 gadu vecumu, Db.lv informēja Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Vineta Sprugaine.

Likumprojektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti, jo pašlaik spēkā esošajā likumā par vārda uzvārda un tautības ieraksta maiņu ietvertais regulējums nav pietiekams.

Pašlaik likums nosaka, ka vārdu, uzvārdu un tautības ierakstu drīkst mainīt persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, bet personu apliecinošu dokumentu likums nosaka, ka pase personai jāsaņem pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas. Līdz ar to personai, kas likumā noteiktajā kārtībā īsteno savas tiesības un pienākumus, pēc vārda, uzvārda vai tautības ieraksta maiņas atļaujas saņemšanas nepieciešams atkārtoti vērsties Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālā nodaļā jaunas pases saņemšanai.

Pat realizējot šobrīd iecerētos uzlabojumus un pasākumus rindu mazināšanai uz Latvijas - Krievijas robežas, jūtamus rezultātus tas, visticamāk, nedos.

Db aptaujātie šoferi, robežsargi un nozares eksperti norāda, ka rindu jautājumu nākotnē neizdosies atrisināt ar pašreizējām iecerēm, tāpēc Latvijas - Krievijas robežu vēl ilgu laiku rotāšot kravas automašīnu rindas. Satiksmes ministra Aināra Šlesera padomnieks Georgs Lancmanis norāda, ka situācija uz robežām nākotnē būtiski neuzlabosies, jo kravu apjoms starp Eiropas Savienību un Krieviju tikai pieaugs, bet Latvijas tranzītceļš būs galvenais šīs plūsmas nodrošināšanai. Db devās uz Terehovu un pārliecinājās, ka galvenais rindu iemesls uz Latvijas - Krievijas robežas ir Krievijas robežsargu gausais darbs - laukums starp Latvijas robežkontroles punktu un Krievijas robežkontroles punktu bija pārpildīts, un līdz ar to Latvijas robežsargi vairs nespēja apkalpot kravas automašīnas, jo tās nebija kur novietot neitrālā zonā. Latvijas robežsargi norāda, ka Krievijas kolēģi strādājot «pēc garastāvokļa» - dažkārt viņi pārbaudot un apkalpojot 20 kravas automašīnas stundā, bet bieži arī tikai 10 un mazāk.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā interviju ar Latvijas Universitātes Matemātikas un Informātikas institūta Tīkla risinājumu daļas vadītāja vietnieci Katrīnu Sataki. Uzzini, kādas izmaiņas gaidāmas domēnu reģistrācijā Latvijā, kā arī kuri varētu būt Latvijā un citur pasaulē vērtīgākie domēni.

Autore: Lelde Petrāne, Db.lv žurnāliste

Cik .lv domēni pašlaik ir reģistrēti Latvijā?

Pagājušā gada janvārī kopējais aktīvo .lv domēnu skaits bija 25 861. Gada laikā aktīvo domēnu skaits palielinājās par 8 100 domēniem, taču gandrīz 4 500 domēnu īpašnieki nepagarināja reģistrāciju. Gada pēdējos mēnešos vidēji mēnesī tika reģistrēts par 330 domēniem vairāk nekā gada sākumā. Aktīvākie reģistrācijas mēneši bija marts un oktobris, kad mēnesī tika pieteikti vairāk kā 1 300 domēni. Šogad mums jau ir pirmais rekords - janvārī reģistrācijai tika pieteikti vairāk kā 1 600 domēni. Tomēr jāņem vērā, ka, kā liecina pieredze, ne visi no šiem domēniem turpmāk tiks lietoti.

Sēde Nr.103

13.09.2007.

Plkst.15.00

Prezidija sēžu zālē

Darba Kārtība:

1. Rīgas pašvaldības policijas ziņojums par situāciju pilsētā

2. Par ārvalstu komandējumiem

3. Par līdzekļu piešķiršanu divu deviņstāvu dzīvojamo māju Rīgā, Detlava Brantkalna ielā bez numura, projektēšanas darbiem

4. Par grozījumu Rīgas domes 16.11.2004. lēmumā Nr.3663 "Par likvidējamā Rīgas domes Rīgas Kurzemes rajona pašvaldības uzņēmuma "Kurzemes nami" mantu un saistībām"

5. Par Rīgas festivālu mērķprogrammai iesniegto 2008.gada projektu vērtēšanas komisijas izveidi

6. Par Rīgas pašvaldības aģentūras "Rīgas mājoklis" darbības un attīstības stratēģijas 2008.-2012.gadam apstiprināšanu

7. Par Rīgas pilsētas pašvaldības dzīvokļa īpašuma - neizīrēta dzīvokļa Nr.4 Rīgā, Maskavas ielā 104, un dzīvokļa īpašumā ietilpstošo kopīpašuma domājamo daļu no daudzdzīvokļu mājas un zemesgabala atsavināšanu

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa 8.novembrī izbeigusi SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) tiesiskās aizsardzības procesu, liecina ieraksts Maksātnespējas reģistrā.

Uzņēmuma pārstāvis zvērināts advokāts Uldis Šneibahs nav vēlējies konkretizēt, kāpēc process tika izbeigts, tādējādi neko plašāk nekomentējot.

Iepriekš tiesa apturēja tiesvedību BAS maksātnespējas procesa lietā, jo tiesā bija ierosināts uzņēmuma tiesiskās aizsardzības process. Ar maksātnespējas pieteikumiem vērsās SIA Mateks, SIA Finanšu restrukturizācijas risinājumi un Railtown Export Limited.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā tiek skatīta kādreizējā airBaltic vadītāja Bertolta Flika prasība pret jaunajiem BAS valdes locekļiem, likvidējamo AS Latvijas Krājbanka, bankas maksātnespējas administratoru KPMG Baltics un bankas meitasuzņēmumu Atlantijas biroji. Prasības priekšmets ir valdījuma traucējuma pārtraukšana, kā arī paziņojumu par komercķīlas tiesību izlietošanu atzīšana par spēkā neesošiem.

Šodien, 27.septembrī, Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Vārda, uzvārda un tautības maiņas likums, ko izstrādājuši Tieslietu ministrijas speciālisti.

Kā teikts likumprojekta anotācijā, jaunā likuma mērķis ir noteikt ir nodrošināt tiesisku pamatu personas vārda, uzvārda un tautības maiņai, Db.lv informēja Tieslietu ministrija.

Šobrīd spēkā esošajā likumā Par vārda uzvārda un tautības ieraksta maiņu ietvertais regulējums nav pietiekams, jo paplašinājies to personu loks, kas vēlas kļūt par šī likuma subjektiem.

Likumprojekts paredz, ka vārdu vai uzvārdu varēs mainīt, ja tas apgrūtinās personas iekļaušanos sabiedrībā, persona vēlēsies dzimšanas reģistrā ierakstītajam vārdam pievienot otru vārdu vai pievienot savam uzvārdam otra laulātā uzvārdu, kā arī gadījumos, kad personai mainīts dzimums. Vārdu vai uzvārdu varēs mainīt arī tad, ja persona vēlēsies iegūt savu dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā, savu dzimto vai pirmslaulības uzvārdu, kā arī nepilngadīgas personas tēvs vai māte būs tiesāta par tīša, smaga nozieguma izdarīšanu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāja amatam savu kandidatūru pieteikuši četri kandidāti KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe, Rīgas reģiona Policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Īslaicīgās aizturēšanas biroja 1.nodaļas vecākais inspektors Aivars Tīrumnieks, Drošības policijas (DP) darbinieks Artūrs Zvejsalnieks un bijušais politiķis Jānis Ādamsons.

Aivars Tīrumnieks kopš 2008. gada strādā Rīgas reģiona Policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Īslaicīgās aizturēšanas birojā. Iepriekšējā darba pieredze saistīta ar darbu Valsts policijas Īslaicīgās aizturēšanas izolatorā un LR Valsts prezidenta un Saeimas Drošības dienestā.

Jānis Ādamsons: "Piesakos, lai būtu interesanti un vēlos paskatīties, vai mūsu politiķi reāli grib cīnīties ar korupciju," Dienai norādījis J. Ādamsons. Viņa pluss ir pieredze iekšlietu ministra amatā, bet mērķis būtu panākt, lai KNAB būtu neatkarīgs un tam neviens neko nevarētu diktēt. Pieredzes trūkumu vadītāja amatā viņš min kā lielāko mīnusu atlaistajam KNAB vadītājam Aleksejam Loskutovam. "Tas, ka man nav izredžu, nešaubos," piebilda J. Ādamsons. Tomēr par spīti tam viņš plāno pieteikties.

Ceturtdien, 1. septembrī, VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) akcionāru sapulce nolēma VNĪ valdes locekļa amatā apstiprināt Līgu Sporāni, nosakot amata pilnvaru termiņu pieci gadi – no 2016. gada 3. oktobra līdz 2021. gada 2. oktobrim, informē Finanšu ministrija.

L. Sporāne iepriekš ieņēmusi vadošus amatus vairākos uzņēmumos, galvenokārt rūpējoties par uzņēmumu finanšu stratēģisko vadību. SIA Ernst&Young Baltic vadījusi konsultāciju projektus valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī banku un finanšu sektora uzņēmumiem, VAS Latvijas Pasts ieņēmusi finanšu direktores amatu, kur rūpējusies par ilgtermiņa biznesa plāna izstrādi, budžeta plānošanu un kontroli, ieviesusi jaunus finanšu vadības instrumentus, kā arī veikusi pienākumus saistībā ar nekustamo īpašumu attīstīšanu, pārvaldību un apsaimniekošanu no finanšu vadības aspekta.

Gandrīz puse jeb 42 no 88 mēra amata kandidātiem Latvijas Republikas nozīmes pilsētās ir dalībnieki vismaz vienā uzņēmumā, rāda Lursoft pētījums.

Lursoft pētīja, cik daudz no 88 kandidātiem, kuri pašvaldību vēlēšanās 3.jūnijā startē ar pirmo kārtas numuru savu partiju sarakstos deviņās Latvijas Republikas pilsētās - Rīgā, Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Jūrmalā, Ventspilī, Rēzeknē, Valmierā un Jēkabpilī, ir amatpersonas Latvijā reģistrētās sabiedrībās un dalībnieki uzņēmumos.

Kopumā šiem 42 deputāta kandidātiem, kas gatavi kļūt par mēru kādā no Latvijas lielajām pilsētām, pieder daļas 87 uzņēmumos, zemnieku saimniecībās vai kooperatīvu sabiedrībās.

Pašvaldību vēlēšanās ar pirmo kārtas numuru startē sabiedriski aktīvi cilvēki - 76 no 88 mēra amata kandidātiem lielajās pilsētās ir amatpersonas uzņēmumos, biedrībās, partijās vai citās organizācijās. Šie 76 deputātu kandidāti ieņem amatus kopumā 189 sabiedrībās. Tikai 12 pretendenti šobrīd neieņem nevienu amatu.

Vairāk nekā 51 000 cilvēku pieteikušies uz pirmo ES ierēdņu atlases konkursu, kas notiks saskaņā ar jauno sistēmu, ko pagājušā mēnesī uzsāka Eiropas Personāla atlases birojs.

Šīs atlases kārtas kandidātu vidējais vecums ir 32,6 gadi, 53,5 % kandidātu ir sievietes un 46,5 % – vīrieši. Visvairāk kandidātu (56,4 %) izvēlējušies Eiropas publiskās administrācijas jomu, 14,2 % — jurisprudences jomu, 12,4 % — ekonomikas jomu, 11,4 % — informācijas un komunikāciju tehnoloģijas jomu un 5,7 % — revīzijas jomu.

Kandidātu testēšana sākās 6. aprīlī un turpināsies līdz 21. maijam. Priekšatlases testi notiks centros visā ES, kā arī valstīs ārpus ES. Pirmo reizi testēšanas centri tika izveidoti ārpus ES, atzīstot to, ka daudzi eiropieši devušies ārpus Eiropas, lai mācītos un strādātu. Ņujorkā bija 389 kandidāti, Ķīnā – 137 kandidāti un Austrālijā – 55 kandidāti.

Latvijas politisko partiju sakarā jautājums ir tikai par to, kura partija ir ļoti vāja, kura – ļoti, ļoti vāja, bet kura – ļoti, ļoti, ļoti vāja. Tā par politisko vidi intervijā Dienas Biznesam izsakās sociologs Arnis Kaktiņš. « Visas partijas cieš no liela cilvēkresursu trūkuma, no spilgtu, pārliecinošu līderu trūkuma.»

Jautāts vai varētu būt tiesa kuluāros nereti dzirdamais, ka Rīgas mēra amatam partijas izvirzot vājus kandidātus, uzskatot, ka spēcīgākus nav vērts virzīt, jo tāpat esot skaidrs, ka pašreizējais pilsētas mērs saglabāšot amatu arī pēc vēlēšanām, A. Kaktiņš teic: « Jā, tāda tēze ur dzirdēta – kandidāti ir vāji un tādi viņi ir izvirzīti apzināti. Taču te varētu uzdot pretjautājumu – kuri tajās partijās varētu būt stiprāki kandidāti. Tā ir liela Latvijas politikas problēma – visas partijas cieš no liela cilvēkresursu trūkuma, no spilgtu, pārliecinošu līderu trūkuma. Jautājums ir tikai par to, kura partija ir ļoti vāja, kura – ļoti, ļoti vāja, bet kura – ļoti, ļoti, ļoti vāja. Redzot, kādi mēra amata kandidāti tiek izvirzīti, mēs varam redzēt, kas tad īsti katrai konkrētajai partijai vispār ir. Izvirzītie mēra amata kandidāti šobrīd izskatās vāji uz Nila Ušakova (SC) fona, bet ko tad, ja viņš pārdomātu un nolemtu ar politku vairs nenodarboties – SC ir septiņi, pieci vai vismaz vēl viens spēcīgs kandidāts, ko izvirzīt? Šobrīd SC ir vienkārši noveicies, bet īstenībā visām partijām ir ļoti lielas problēmas ar kadriem.»

Latvijas tenisa zvaigzne Aļona Ostapenko pirmdien pirms Vimbldonas tenisa čempionāta sieviešu vienspēļu turnīra ceturtās kārtas spēles pirmoreiz oficiāli pieteikta kā Aļona nevis Jeļena, vēsta aģentūra LETA.

Kā zināms jau iepriekš, tenisistei pasē ir rakstīts vārds Jeļena, tomēr gan ģimene un draugi, gan arī lielākā daļa Latvijas mediju viņu sauc par Aļonu. Pagājušajā nedēļas nogalē Ostapenko «dubulto identitāti» plašā publikācijā skaidroja arī respektablais amerikāņu laikraksts The New York Times, atgādinot, ka uz Francijas atklātā čempionāta uzvarētāju kausa iegravēts «J.Ostapenko».

Pieminēta epizode no Roland Garros turnīra ceturtdaļfināla spēles, kad kāds līdzjutējs no Latvijas sācis skandēt «A-ļo-na!», bet tribīnēs valdījis neizpratnes pilns klusums.

Ostapenko māte Jeļena Jakovļeva laikrakstam norādīja, ka ģimenē jau sākumā bija nolemts saukt meitu par Aļonu, kas ir ukraiņu vārds, bet tādu tolaik neesot varēts rakstīt dokumentos, jo nav latviešu vārdu kalendārā. Latvijas Institūta pārstāve Paula Prauliņa laikrakstam gan norādījusi, ka nav bijuši ierobežojumi vārda Aļona izmantošanā, piebilstot, ka vainīgs, visticamāk, varētu būt kāds pārpratums, kad ticis reģistrēts meitenes vārds. «Vārdi kalendārā ierakstīt tikai tāpēc, lai zinātu, kad svinēt vārda dienu vai arī palīdzībā izvēlēties bērnam vārdu. Latvieši var bērniem dot tādu vārdu, kādu vēlas. Vieni izvēlas tradicionālos, citi izdomā jaunus,» publikācijā skaidrojusi Prauliņa.

Aivars Lembergs (Zaļo un zemnieku savienība, ZZS) un Ainārs Šlesers (Šlesera Reformu partija LPP/LC, ŠRP LPP/LC) ieguvuši zemāko vērtējumu Sabiedrības par atklātību – Delna deputātu kandidātu vērtējumā, kurā iekļauti arī politisko spēku izvirzītie premjera amata kandidāti.

Pirmdien atklātā deputātu kandidātu reputācijas datubāze arī parāda, ka Zatlera Reformu partijā zemāko vērtējumu ieguvis eksprezidents Valdis Zatlers.

Organizācija izvērtēja 212 kandidātu, kas ir sešu politisko spēku sarakstu augšgalā, iedalot viņus vairākās kategorijās – kandidāti, par kuriem nav publiski pieejama informācijas, kas ļautu novērtēt viņu saistību ar korupciju; zems risks (-1); viela pārdomām (-2); pamats bažām (-3); nopietns pamats bažām (-4); bīstami (-5).

Delnas analītiķe Līga Stafecka pirmdien uzsvēra, ka Lembergam ir nepārspēts profila garums un viņš novērtēts ar zemāko vērtējumu – mīnus pieci, kas nozīmē, ka publiski pieejamā informācija par kandidātu liecina par sistemātisku neētisku rīcību un/vai iespējamu iesaisti liela mēroga korupcijas gadījumos, aizskarot sabiedrības intereses.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments secinājis, ka biedrībai Sabiedrība par vārda brīvību ir tieša saikne ar Tautas partiju un tās 9. Saeimas priekšvēlēšanu kampaņu. Arī nodibinājuma PA SAULEI izdevumi par LPP/LC apvienības un tās biedru reklāmām ir pieskaitāmi minētās partiju apvienības priekšvēlēšanu izdevumiem.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments atzinis, ka 9. Saeimas vēlēšanu norisē kopumā netika pārkāpti brīvu un vienlīdzīgu vēlēšanu principi, Db.lv informēja Augstākās tiesas preses sekretāre Ilze Eida. Administratīvo lietu departaments uzskata, ka vēlētājiem priekšvēlēšanu laikā bijusi iespēja veidot savu politisko gribu, jo viņiem bija pieejama informācija par politisko organizāciju iespējamajiem finanšu pārkāpumiem priekšvēlēšanu aģitāciju laikā.

Partijas Jaunie demokrāti, Mūsu zeme, Tēvzemes savienība un politiskā organizācija Sociālā Taisnīguma partija Augstākajā tiesā iesniedza pieteikumus, pēc būtības pārsūdzot 9. Saeimas vēlēšanu rezultātus ar mērķi panākt, lai tos atceļ. Viņuprāt vēlēšanu norisē tika pārkāpts brīvības un vienlīdzīguma princips saistībā ar politisko organizāciju (partiju) vēlšanu izdevumiem un aģitāciju, un Latvijas valsts neveica nekādus pasākumus vienlīdzgu un demokrātisku vēlēšanu nodrošināšanai.

Pēdējos gados domēnu vārdu nozīme komercdarbībā ir ievērojami pieaugusi, līdz ar to tiesības uz domēnu vārdu izmantošanu ne tikai praktiskā, bet juridiskā izpratnē dažādiem ražotājiem, tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem kļūst arvien aktuālākas, ko pierāda nesen izskanējusī informācija par strīdu saistībā ar tiesībām uz domēnu «draugiem.lv».

Ja sākotnēji domēnu vārdi tika radīti, lai vienkāršotu sarežģīto mājas lapu, e-pasta adrešu, FTP serveru un citu tīmekļa objektu identificēšanu «ierindas» lietotājam ērtā un saprotamā veidā, tad šodien tie arvien biežāk tiek izmantoti kā pilnvērtīgi biznesa komponenti. Tie apzīmē ne tikai vietni, kur rodama informācija par uzņēmumu, bet bieži arī tiek izmantoti uzņēmumu nosaukumos vai preču zīmēs, veidojot daļu uzņēmuma nemantisko aktīvu.

Fakts, ko vairākums no mums nezina, - domēna vārds tomēr nav īpašuma tiesību objekts, un, to reģistrējot, mēs iegūstam tikai tiesības šo vārdu lietot. Tai pašā laikā nodot domēna vārdu par maksu lietošanā citai personai ir iespējams.

Uz Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēdētāja amatu kandidē mediju holdinga Baltijas Mediju alianse kādreizējais izpilddirektors Ivars Belte, pētījumu aģentūras TNS Latvia valdes priekšsēdētāja Ginta Krivma un bijušais LTV ģenerāldirektors Rolands Tjarve, informē Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) Informācijas centra vadītāja Sanita Blomniece.

Uz LTV valdes locekļa amatu programmu attīstības jautājumos kandidē bijušais radio Star FM programmu direktors Patriks Grīva, reklāmas aģentūras Lowe Age Latvia izpilddirektors Sergejs Ņesterovs un LTV septītā kanāla satura redaktore Jana Semjonova. Uz LTV valdes locekļa amatu finanšu un tehnoloģiju jautājumos kandidē VAS Valsts nekustamie īpašumi finanšu direktors Uģis Mālmanis un bijušais SIA Baltcom TV valdes loceklis Māris Skujiņš, teikts NEPLP paziņojumā medijiem.

NEPLP mājaslapā neplpadome.lv ikviens aicināts iepazīties ar astoņu kandidātu iesniegtajiem pieteikuma dokumentiem.

Šā gada 4. oktobrī Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma laikā tiek izziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvas ieguvēji. Baltijas M&A (uzņēmumu apvienošanas un iegādes) nozares sasniegumu svinēšana ir tradīcija, kas uzturēta jau četrus gadus.

Balvas tiek piešķirtas četrās kategorijās:

M&A, privātā un riska kapitāla gada darījumus atlasa profesionāļu un tirgus ekspertu komiteja. Komiteja izvēlas uzvarošos darījumus pēc tādiem kritērijiem kā darījuma vērtība un tā stratēģiskā nozīme Baltijas reģionam, sarežģītība, inovācijas, finansējuma struktūra un reģionālo pārstāvju iesaistīšana.

Konkursa komisija par piemērotāko Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora pretendentu atzinusi apdrošināšanas kompānijās pieredzi guvušo Ilzi Cīruli, šodien žurnālistiem pavēstīja Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.

Lēmums pieņemts pēc konkursa trešās kārtas, kurā pretendentu vadības kompetences vērtēja personālatlases kompānijas Eiropersonāls speciālisti.

Tālāk šis pretendents tiek virzīts sarunai ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS).

Krieviņš skaidroja, ka Cīrule tika izvēlēta kā labākā kandidāte uz VID ģenerāldirektora amatu, ņemot vērā viņas sniegtās atbildes konkursa gaitā, viņas stratēģisko redzējumu par VID turpmāko darbību, komandas vadību, pārmaiņu vadību un rezultātu sasniegšanu.

Cīrule visus šos pārbaudījumus veica ļoti labi, tāpēc komisija nolēma virzīt viņu, piebilda Valsts kancelejas direktors.