Eksperti

Vadītāju atlases īpatnības valsts kapitālsabiedrībās

Aiga Ārste - Avotiņa, "Amrop" vadošā partnere, 28.04.2020

Jaunākais izdevums

Pēdējos pāris gados aktivitāte valsts sektorā vadošu darbinieku, jo īpaši padomes locekļu, atlases procesos ir ievērojama. Nav šaubu - atlases process valsts un privātā sektorā būtiski atšķiras.

Atlasot kandidātus valsts iestādēm, jārēķinās ar pastiprinātu interesi no medijiem un visām ieinteresētajām pusēm, ir jābūt gataviem diezgan lielam birokrātiskam slogam, lai pamatotu katru darbību un lēmumu, pēc iespējas mazinot emocionālo un subjektīvo pieeju visa procesa gaitā. Procesam jābūt ne vien labi pārdomātam, bet arī detalizēti aprakstītam un caurspīdīgam, lai katram būtu iespēja rast pamatojumu, kāpēc kandidātu vērtējums ir tāds un ne citādāks, kāpēc viens kandidāts tiek virzīts tālāk, bet cits - paliek aiz strīpas.

Katram ir tiesības uz šīm atbildēm. Bieži dzirdam, ka procesam ir jāatbilst "korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem". Ko tie sevī ietver? Gribētos izcelt trīs būtiskus aspektus - komunikāciju, konfidencialitāti un procesa caurspīdīgumu. Komunikācijai jābūt pārdomātai, ievērojot visstingrākos konfidencialitātes principus attiecībā uz kandidātiem, kas pieteikušies atlases konkursā.

Ar nožēlu jāatzīst, ka pret konfidencialitātes jautājumiem mūsu valstī nereti jūtama pavirša un nenopietna attieksme. Kandidātu vārdu nopludināšana pirms lēmuma pieņemšanas neveicina nopietnu pretendentu interesi startēt līdzīgos procesos nākotnē.Ievērot procesa caurspīdīgumu nozīmē padarīt procesa posmus, prasības un kandidātu vērtēšanas kritērijus saprotamus ikvienam. Ir jāspēj skaidri un viennozīmīgi atbildēt uz tādiem jautājumiem kā: pēc kādiem rādītājiem tiks vērtēti kandidāti, kas piedalīsies kandidātu vērtēšanā, kādi būs piedāvātie atlīdzības nosacījumi u.tml. Jātiecas atrast iespējami visatbilstošākos kandidātus, īstenojot profesionālu un nepolitisku valstij piederošo uzņēmumu pārvaldību, un tas ietver sevī arī kandidātu drošību, ka viņu dalība konkursā būs konfidenciāla un publiskoti tiks vien finālistu vārdi tad, kad viņi ir piekrituši piedāvājumam.

Konkrētai vakancei specifisks amata, prioritāšu un prasību apraksts

Nav divu vienādu darba saturu un prasību aprakstu uzņēmuma vadītājam, valdes vai padomes loceklim, pat ja uzņēmumi strādā vienā nozarē. Katru šādu vadoša darbinieka atlases procesu sākot, jādefinē konkrētajam amatam specifiskās prioritātes un prasības. Nepieciešamās kompetences padomē vai valdē atkarīgas no organizācijas stratēģijas un problēmām tajā, no organizācijas attīstības etapa un apkārtējā tirgus situācijas, no uzņēmuma pozīcijām un plānotajiem nākotnes attīstības virzieniem, kā arī organizācijas kultūras.

Uzņēmuma stratēģiju iespaido gan ekonomisko aktivitāšu mērķi, kas, savukārt, saistīti ar konkurenci (piemēram, peļņas un īpašnieku vērtības audzēšana, tirgus daļu, jaunu tirgu vai tirgus nišu iekarošana, t.sk., kompāniju pirkšana, pievienošana, konsolidācija), gan sabiedriskās politikas mērķi (piemēram, dot maksimālu vērtību sabiedrībai vai nodrošināt sabiedriskos pakalpojumus efektīvi). Kandidātu profilu ietekmē arī uzņēmumam problemātiskās tēmas, piemēram, problēmas ar finanšu kontroli, efektivitāti, nespēja pārorientēt uzņēmuma darbību krīzes situācijā u.c. Tiklīdz konkrētie kritēriji un prasības ir definētas un nokomunicētas, pie tām ir konsekventi jāpieturas visos atlases posmos, taču pirms tam jāatceras, ka nav vēlams "radīt tik smalku sietu, ka neviena zivs netiek cauri".

Nevēlas tikt iesaistīti politiskās spēlēs

Ja, runājot par procesiem, ir iespējams saglabāt zināmu objektivitāti, tad cilvēks ir un paliek emocionāla būtne, un iemesli, kāpēc valsts sektors nav pievilcīgākais no iespējamiem variantiem darba tirgū, mēdz balstīties drīzāk negatīvā vai nu pašu kandidātu vai publiskajā telpā dokumentētajā citu cilvēku pieredzē.

Viens no visbiežāk minētajiem iemesliem, kāpēc kandidāti nevēlas kandidēt uz vakantiem amatiem valsts iestādēs, ir politiskais fons. Cilvēki apšauba valsts kapitālsabiedrību, to vadības, kā arī politisko valsts amatpersonu nodomus un vēlmi strādāt valsts labā. Kandidāti apzinās plašo uzmanību no dažādām ieinteresētajām pusēm un labi atceras tos gadījumus, kad kāds sabiedrībā atpazīstams cilvēks krīt nežēlastībā un kura vārds tiek izķengāts visos medijos, vai arī - kad notiek kādas amatpersonas gāšana no amata nevienam līdz galam nesaprotamu iemeslu dēļ.

Piemēri nav tālu jāmeklē: atceramies nesenos notikumus ar Māri Skujiņu VID ģenerāldirektora atlases konkursā. Daļa kandidātu ir pārliecināti, ka "publiskie konkursi tāda butaforija vien ir" un ka kandidāts izvēlēts jau pirms konkursa. Negatīvo slavu palīdz uzturēt arī atsevišķu valsts augstāko amatpersonu skepse, ka tiks atrasts kāds spēcīgs un profesionāls kandidāts. Kandidāti arī pauž bažas par jau iepriekš minēto informācijas nopludināšanu, kas ir viens no iemesliem, kāpēc lielākā kandidātu masa piesaka savu kandidatūru pēdējās 3-4 dienās.

Jāatzīst, ka fināla kandidāti nereti nav sagatavoti tikt galā ar publisko uzmanību. Ņemot vērā mediju uzmanību, sabiedrības bieži nosodošo attieksmi un vēlmi pasargāt savu un ģimenes locekļu reputāciju un drošību, kandidāti nevēlas deklarēt savus ienākumus, kas ir viena no prasībām valsts amatpersonas statusa iegūšanai. Piedāvāto algas līmeni kā atteikuma galveno iemeslu kandidāti min diezgan reti, tomēr nevar teikt, ka atalgojums ir mazsvarīgs.

Pietiekami lielu organizāciju valdes priekšsēdētāju algas Latvijā šobrīd ir ap 10 - 12 000 eiro pirms nodokļu nomaksas. Neskatoties uz to, ka visur pasaulē valsts iestāžu algas ir zemākas nekā privātajā sektorā, un skaidrs, ka cilvēkiem , kas vēlas šos amatus, monetārā motivācija nav primārā, tomēr nevar noliegt, ka jābūt zināmai samērībai atalgojuma līmeņos. Būtu saprotamāk, ja algas valsts organizācijās būtu par 30-40% zemākas nekā privātajā sektorā, taču ne 5 reizes zemākas.

Ne viss ir slikti

Arī tad, ja valsts kapitālsabiedrību atlases konkursu kontekstā biežāk dzirdami atteikumi, vienmēr ir bijuši, ir un būs tādi, kuri teiks "jā". Varam saukt šos cilvēkus par "naiviem romantiķiem", kas joprojām tic labām pārmaiņām valstiskā mērogā, taču bieži izrādās, ka kandidātiem laika un pieredzes gaitā izkristalizējusies nopietna motivācija un vēlēšanās "atdot atpakaļ sabiedrībai".

Mēs varam lepoties ar lieliskiem un profesionāliem cilvēkiem, kas ar smagu darbu un personīgo ieguldījumu sasnieguši daudzas virsotnes gan Latvijā, gan arī ārvalstīs, un ir gatavi šai pieredzē dalīties, ne tikai kritizējot apkārt notiekošās nejēdzības, bet liekot iekšā savu pieredzi, zināšanas un enerģiju, lai Latvijā mums un mūsu bērniem dzīve kļūtu labāka un būtu interesanti dzīvot gan pašiem, gan citiem.

Tas attiecas arī uz kandidātiem, kuru karjera attīstījusies ārpus Latvijas robežām. Ja cilvēkiem piedāvā līdzvērtīgus darba apstākļus un dzīves izmaksām Latvijā atbilstošu atalgojumu, viņi labprāt atgriežas dzimtenē. Tā ir iespēja izaicināt pašiem sevi un parādīt labus rezultātus, tā kā nereti situācija dažādos uzņēmumos, pirms tiek nolemts meklēt kandidātu "no malas", ir diezgan "ielaista". Vienmēr jau ir arī jautājums, vai gribi būt maza zivs lielā dīķī vai liela zivs mazajā.

Vadītāji, kas ir pamācījušies vai pastrādājuši citā valstī, ne tikai gūst unikālu pieredzi, bet arī paplašina redzesloku, bet tajā pašā laikā arī novērtē to, kas ir mājās. Dzīvojot Latvijā, mēs daudzas lietas pieņemam par pašsaprotamām. Piemēram, mums šķiet pašsaprotami, ka Latvijā ir pieejama bezmaksas izglītība kopumā labā līmenī, relatīvi laba veselības aprūpe un veselīga pārtika. Kādā brīdī šiem mūsu vadītājiem, kas ir veidojuši izcilu karjeru ārzemēs, ir svarīgi atgriezties - būt blakus saviem vecākiem, kad viņiem ir nepieciešams atbalsts, audzināt savus bērnus latviskā, veselīgā un drošā vidē, dodot viņiem iespēju veidot kontaktu ar vecvecākiem. Uzņēmumiem ir svarīgi izmantot šo pieredzi.

Tāpat svarīgi arī mums pašiem, kas dzīvojam Latvijā, runāt par labo. Mēs mēdzam izcelt grūtības un neredzēt to, ka uz pasaules grūtību fona mums vispār nav par ko sūdzēties. Būtu jānovērtē katra diena, ko varam dzīvot saticībā un zināmā labklājībā.

Kam pievērst uzmanību veicot atlasi vadītāju amatiem valsts sektorā un kapitālsabiedrībās?

  • Ja vēlamies atrast profesionālus kandidātus, ar labu pieredzi un reputāciju, nevar paļauties tikai uz sludinājumu un veiksmi. Īpaši jau ņemot vērā apkārt valdošo skepticismu pret procesu politizētību. Tāpēc atlases projektos valsts iestādēm, Amrop proaktīvi uzrunā un aicina pieteikties konkursā ievērojamu skaitu kandidātu - piemēram, VID procesā mēs uzrunājām 158 cilvēkus, Veselības ministrijas slimnīcu padomes locekļu meklēšanā - 119 kandidātus, FKTK padomes priekšsēdētāja amatam - 82 kandidātus.
  • Mūsu vērtējumā procesi mainās un kļūst caurspīdīgāki. Ja mēs pastāvīgi runājam nevis par to, ka valstī "viss notiek arvien sliktāk" un "nav vērts atgriezties darbā Latvijā", bet "dodam ētera laiku" labajiem piemēriem, mēs kopumā veicinām profesionālāku vadītāju nokļūšanu atbildīgos amatos un caur lielāku interesi un konkurenci kandidātu vidū - arī prestiža celšanu darbam valsts sektorā un pārvaldības procesu uzlabošanos.
  • Mums ir labi piemēri izciliem un spējīgiem cilvēkiem, kas strādā vai ir strādājuši valsts sektorā vai kapitālsabiedrībās - Ilze Znotiņa, Erkki Raasuke, utt.
  • Nedrīkst pieļaut situāciju, kad valsts aukstākās amatpersonas, meklējot padotos savas pakļautības iestādēm, pauž izteikumus, kas diskreditē atlases procesu, mēģina atrunāt kandidātus no piedalīšanās konkursā vai paralēli atlases gaitai pauž neticību, ka var tikt atrasts kāds stiprs un profesionāls kandidāts.
  • Jābūt konsekvencei starp prasībām un vērtēšanu visos atlases procesa etapos, t.sk., gala lēmuma pieņemšanā. Tiek skaidri nodefinētas prasības, pēc kurām kandidāts tiek vērtēts, noteikti kvalitatīvi vērtēšanas kritēriji, kas tiek ņemti vērā, sākot ar sludinājuma tekstu, beidzot ar kandidātu intervijām un atsauksmju pārbaudi. Nevaram pieļaut situāciju, kad tiek nodefinētas sarežģītas prasības par pieredzi enerģētikā, bet atlases finālā izvēlēta kandidāte, kurai ir visgarākās kājas.
  • Izšķiroša loma nominācijas komisijai. Organizācijas vadītāju izvērtēšana jāuztic cilvēkiem, kuri paši ir vadījuši organizācijas, nevis "visu mūžu" bijuši eksperta vai šauras jomas speciālista līmenī. Tāpat ir svarīgi, ka nominācijas komisijā ir cilvēki, kuriem ir svarīga viņu reputācija - tas var palīdzēt cilvēkiem saprast un noticēt, ka process notiek godīgi un profesionāli. Labs piemērs bija Jura Bika no Latvijas Finiera, Zlatas Elksniņas-Zaščerinskas no PwC un Ievas Teteres no SEB bankas piesaiste VID ģenerāldirektora atlasē, kā arī Normunda Berga no SAF Tehnika piesaiste Latvenergo valdes locekļa meklēšanas procesā. Parasti šie vadītāji piekrīt piedalīties nominācijas komisijas darbā bez maksas, papildus saviem tiešajiem pienākumiem dažādos lielos uzņēmumos, kas dod papildus drošību, ka netiks noklusēts un pieļauts, ja kāds mēģinās ielikt valdē "šofera dēlus" vai kā citādi manipulēt.
  • Aicinājums kandidātiem kritiski izvērtēt visus iespējamos "skeletus skapī", jo tos noteikti atradīs.

Mazināt subjektīvo pieeju atlases procesā, bet nebaidīties no emocionalitātes

Ir svarīgi, ka atlases process notiek profesionāli un caurskatāmi, ir deleģēti cilvēki nominācijas komisijas darbā (piemēram, Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja FKTK vadītāja vai Latvijas Finiera vadītājs VID ģenerāldirektora atlasēs), ka ministrs uzticas viņu kompetencei, katrā solī nemēģinot skatīties pār plecu un par varītēm cenšoties "iedabūt savu dienaskārtību".

Parasti atlases procesa beigās ir 2-3 finālisti - visi profesionāli vienlīdz spēcīgi, tomēr beigās nereti izvēle tāpat ir subjektīva - "man vieglāk ir strādāt ar to cilvēku". Nozīmīga loma ir tiešā vadītāja iesaistei - viņš būs tiešais priekšnieks, ar kuru kandidāts sadarbosies visciešāk, tāpēc arī būtiski, ka no vadītāja nāk galvenie uzstādījumi. Arī kandidātam ir svarīgi, ka tiešais vadītājs iesaistās, ka viņam ir redzējums, ko grib sasniegt, kādas ir prioritātes utt. Nevajadzētu mazināt arī personīgā un emocionālais kontakta nozīmi: var būt labi cilvēki, kas savā starpā vienkārši nespēj sastrādāties.

Mēs, Amrop, esam pārliecināti, ka padomes un valdes locekļu atlasei un nomaiņai būtu jānotiek caurspīdīgi un korporatīvās pārvaldības principiem atbilstošā veidā, atrodot iespējami vislabākos un atbilstošākos kandidātus un īstenojot profesionālu un nepolitisku valstij piederošo uzņēmumu pārvaldību.

Mūsu pieredze rāda: ja šie principi netiek ievēroti, jau tā ierobežotais potenciālo kandidātu loks, kas būtu kvalificēts un motivēts šāda veida uzdevumiem, sarūk vēl vairāk, tiek iedragāta valsts reputācija un sabiedrības uzticība, konkrētā uzņēmuma konkurētspēja, valsts sektora spēlētāju kā atraktīvu darba devēju reputācija, kā arī konkrētā uzņēmuma iespējas piesaistīt labākos darbiniekus un vadītājus.

Nedrīkstam aizmirst, ka fināla kandidāti vienmēr ir kompromiss, jo ideālu cilvēku, kas atbilstu visām prasībām, nav. Svarīgi izvirzīt prioritātes un izvēlēties skaidru un mērķtiecīgu komunikāciju. Varam, protams, cerēt uz glābēju baltā zirgā, bet galvenais nepalaist garām lielisku kandidātu, kas visticamāk tomēr būs dzīvs cilvēks ar saviem plusiem un mīnusiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: Pašvaldībām kritiskāk jāvērtē līdzdalība kapitālsabiedrībās

LETA, 15.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldībām vispusīgāk un kritiskāk jāvērtē līdzdalība kapitālsabiedrībās, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā, kurā vērtēts, vai un kā pēc administratīvi teritoriālās reformas (ATR) jaunizveidotās novadu pašvaldības ir izvērtējušas līdzdalību kapitālsabiedrībās.

Revīzijā konstatēts, ka kopumā izvērtējums nav veikts atbilstoši labajai praksei un likumam. Pirmkārt, nepilnīgi izvērtēta kapitālsabiedrību darbības atbilstība Valsts pārvaldes iekārtas likumam. Otrkārt, nav noteikti ar līdzdalību sasniedzamie mērķi, tādēļ daudzos gadījumos nav pārliecības, vai pašvaldībām vajag turpināt iesaistīties komercdarbībā.

Treškārt, pārvērtējot līdzdalību, pašvaldības nav vispusīgi analizējušas kapitālsabiedrību finanšu pārskatus un snieguma rādītājus, lai pārliecinātos, ka tās patiesi var nodrošināt iedzīvotājiem pakalpojumus ilgtermiņā.

VK padomes loceklis Edgars Korčagins norāda, ka, ja līdzdalības izvērtēšana netiek veikta atbilstoši likumam un labajai praksei, tad netiek izmantota iespēja analizēt kapitālsabiedrību sniegumu un pilnveidot to darbu iedzīvotājiem būtisku pakalpojumu nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma palielināšanā ignorēts likums

LETA, 23.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likumības revīzijā ar mērķi noskaidrot, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, VK secinājusi, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā.

Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, konstatējusi VK.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrijai (SM) ir jāpilnveido kapitālsabiedrību pārvaldība, kā arī jāveicina to efektīva darbība, secināts Valsts kontroles (VK) publiskotajā revīzijā "Vai SM pārvalda kapitālsabiedrības atbilstoši normatīviem aktiem un labai praksei?".

Revīzijā VK analizēja kapitālsabiedrību pārvaldību no dažādiem aspektiem, padziļināti vērtējot atsevišķus jautājumus par Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārvaldību, ieguldījumiem SIA "Rīgas vagonbūves uzņēmums "Baltija" un pārvaldes institūcijas iecelšanu AS "Ventas osta".

Revīzijā secināts, ka SM kapitālsabiedrību pārvaldībā izmantojusi normatīvos noteiktos instrumentus, tomēr nav pietiekami veicināta to efektīva darbība. Ir arī gadījumi, kad nav ievērotas normatīvu prasības. Kopumā SM kapitālsabiedrību pārvaldība daļēji atbilst labas prakses principam.

VK padomes locekle Inese Kalvāne norāda, lai īstenotu valsts pārvaldes uzdevumus un nozaru politiku, SM kā atbilstošāko risinājumu efektīvai mērķu sasniegšanai ir izvēlējusies veidot kapitālsabiedrības. Ministrijas padotībā ir vien četras valsts pārvaldes iestādes, kurās padotība tiek īstenota pārraudzības formā, un ministrijas pakļautībā nav valsts pārvaldes iestāžu, kurām tā var dot tiešus rīkojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Ostu likumā, kas nosaka Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Likumā noteikts, ka Rīgas un Ventspils ostas tiks pārveidotas par kapitālsabiedrībām.

Kā debatēs cita starpā norādīja Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdzpriekšsēdētājs, Saeimas deputāts Edgars Tavars, varētu tikt apstrīdēta vairāku likumā ietverto normu atbilstība Satversmei. Saeima šodien noraidīja ZZS iesniegtos priekšlikumus par izmaiņām valdības un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas virzītajos Ostu likuma grozījumos.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) debatēs pozitīvi novērtēja pieņemtos likuma grozījumus, atgādinot, ka mēģinājumi uzlabot ostu pārvaldību bijuši arī 2002.gadā un 2012.gadā no tā laika atsevišķām valdības partijām, bet šāda iecere iepriekš neguva atbalstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uz Ekonomisko lietu tiesu mērķē arī bez atbilstošas izglītības vai pieredzes

LETA, 16.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretendenti uz tiesnešu amatiem Ekonomisko lietu tiesā pārstāv ļoti atšķirīgas juridiskās specialitātes, ar plašu un dažādu darba pieredzi, informē tiesnešu amata kandidātu atlases komisijas priekšsēdētāja Dzintra Balta.

Kā informēja Tiesu administrācijas tiesu iestāžu sabiedrisko attiecību speciāliste Ināra Makārova, pašlaik ir beigusies Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu amata kandidātu atlases otrā kārta, kurā vērtēja pretendenta pieteikumā iesniegtās atbildes, pārliecinoties par pretendenta motivāciju un prasmi tās pamatot. Nākamajā kārtā tiesneša amata pretendentiem būs jākārto profesionālo zināšanu pārbaudes tests.

Lai palīdzētu sagatavoties pārbaudījumiem atlases procesā, Tiesu administrācija piedāvā Ekonomisko lietu tiesas tiesnešu amata pretendentiem mācību materiālus un video ierakstus par tēmām, kas nozīmīgas jaunā tiesneša darbā.

Balta paudusi gandarījumu par kandidātu plašo pieredzi, taču viņai esot pārsteigums, ka "dažos gadījumos, uzskatot sevi par atbilstošiem šim augstas kvalifikācijas amatam, kandidāti nav pievērsuši pienācīgu rūpību, lai pamatotu savu atbilstību formālajiem izglītības vai darba pieredzes kritērijiem, vai arī nav pienācīgi izlasījuši un izpildījuši otrās kārtas prasības, lai pamatotu savus secinājumus un sniegtu atbildes pēc būtības uz uzdotajiem jautājumiem".

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā mākslīgais intelekts mainīs darbinieku atlases procesu

Liene Grūtupa, bankas Citadele personāla vadītāja, 28.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mākslīgā intelekta piedāvātos resursus jau šobrīd darba interviju procesā izmanto gan darba meklētāji, gan darba devēji.

Vai tas nozīmē, ka jau drīzumā sagaidīsim pilnu atlases procesa automatizāciju, un kādu ietekmi jaunākās paaudzes tehnoloģijas varētu atstāt uz darba meklējumos iesaistītajām pusēm?

Motivācijas vēstules nozīme varētu sarukt vēl vairāk

Kopš 2022. gada novembra mākslīgā intelekta (MI) jeb angliski artificial intelligence (AI) rīks ChatGPT ir devis lielākas iespējas arī tiem potenciālajiem darba ņēmējiem, kuriem līdz šim ar savu domu formulēšanu rakstiski nav veicies tik labi, kā to vēlētos. Tas ļauj ikvienam izmantot mākslīgā intelekta resursus, lai prasmīgi formulētu motivācijas vēstules un arī strukturētu CV. Pareizi formulējot jautājumus un norādes, kā arī daloties ar informāciju par vakanci un uzņēmumu, mākslīgais intelekts var iejusties potenciālā darba ņēmēja lomā un veidot pieteikuma vēstules tekstu arī no kandidāta skatu punkta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dana Kocāne, IT un digitālo tehnoloģiju personāla atlases eksperte, Tech Recruitment personāla atlases konsultāciju un vadītāju atlases uzņēmuma dibinātāja un vadītāja.

Danai Kocānei ir 13 gadu starptautiska pieredze HR jomā un 5 gadu pieredze biznesa attīstībā. Pirmo nopietno darba pieredzi viņa ieguva kā personāla atlases speciāliste aģentūrā. Vēlāk nāca piedāvājums būvēt Zviedrijas rekrūtinga aģentūru Latvijā, kur D.Kocāne attīstīja līgumdarbu biznesu IT jomā (IT contractors) un palīdzēja organizācijām atrast nepieciešamos IT speciālistus. Pēc tam strādājusi starptautiskās FinTech kompānijās kā HR vadītāja - 4finance un Sun Finance.

Savukārt pēdējos četrus gadus D.Kocāne vada savu personāla atlases uzņēmumu Tech Recruitment. Uzņēmums palīdz jaunuzņēmumiem un vidēja lieluma uzņēmumiem visā pasaulē atrast speciālistus un augsta līmeņa vadītājus tehnoloģiju jomā (IT, digitālā mārketinga, dizaina un FinTech jomā). “Mūsu vīzija ir radīt pasauli, kurā uzņēmējiem ir vieglāk un ātrāk panākt sava biznesa izaugsmi. Izglītojam uzņēmējus par darbinieku pieņemšanu darbā un efektīvas komandas izveidi, jo tas ir ne tikai saistīts ar personālatlasi, bet arī ar cilvēku domāšanas maiņu,” stāsta D.Kocāne. Jau kopš uzņēmējas pirmā brauciena uz ārzemēm, uz Lielbritāniju, viņu aizrauj dažādās kultūras un valstis, tāpēc, kad vien ir iespēja, viņa ceļo. Tas ir arī viens no iemesliem, kāpēc D.Kocānes vadītais uzņēmums saviem sadarbības partneriem piedāvā atrast talantus jebkurā pasaules malā. Viņasprāt, talantu piesaiste tikai vienā tirgū ir novecojusi pieeja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā darbu ir sākusi jauna personāla atlases kompānija Tripod Link, kas sadarbosies personāla atlases uzņēmumiem Lietuvā (PeopleLink) un Igaunijā (Tripod).

Visu trīs uzņēmumu alianse veidos lielāko 60 personāla konsultantu komandu Baltijas valstīs, kas piedāvā pilnu pakalpojumu klāstu, sākot no personāla atlases un psihometriskās novērtēšanas līdz personāla konsultācijām un aptaujām. Jaunās alianses fokuss būs personāla meklēšanas un atlases nodrošināšana Baltijas mēroga uzņēmumiem.

Darba tirgū strauji ir ielauzusies attālinātā darba prakse, kā arī ir augsts pieprasījums pēc starptautisko uzņēmumu vadības struktūru optimizācijas. Šīs abas tendences mudināja vienu no lielākajiem Lietuvas personāla meklēšanas un atlases uzņēmumiem PeopleLink un Igaunijas vadošo personāla konsultāciju un vadītāju meklēšanas uzņēmumu Tripod uzsākt sadarbību Baltijas valstu līmenī. Abi uzņēmumi pārvaldīs jaunizveidoto Tripod Link biroju Latvijā vienādās daļās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ostu saimniecība ir palikusi viena no pēdējām nozarēm, kurā lēmumus pieņem atbilstoši vēl 20.gadsimta 90.gadu regulējumam, sacīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP), runājot par ostu reformas nepieciešamību.

Viņš norādīja, ka likums "Par ostām" pieņemts 90.gadu sākumā un kopš tiem laikiem nav īpaši mainīts.

Linkaits teica, ka likumprojekts par izmaiņām, kas pašlaik iesniegts Valsts kancelejā izskatīšanai valdībā, paredz ļaut Ministru kabinetam lemt par ostu maksu noteikšanu. Rosinātais regulējums ļautu administratīvos lēmumus pieņemt tā, lai tos varētu pārsūdzēt un tas būtu atbilstoši administratīvajam procesam. Grozījumos iekļauts nosacījums, ka katrā ostā būs jāveido konsultatīvā padome ar ostā strādājošajiem uzņēmējiem, lai Latvija varētu īstenot Eiropas Savienības (ES) Ostu regulas nosacījumus, kā arī iestrādāti nosacījumi ostu pakalpojumiem.

Ministrs skaidroja, ka likumprojekta izskatīšanu paildzinājis fakts, ka valdības koalīciju veido piecas partijas, jo izskatīšanai likumprojektam nepieciešams arī politisks atbalsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veids, kā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) pārvalda nekustamo īpašumu un nodrošina ar to valsts iestādes, Valsts kontrolei (VK) liek šaubīties, vai valsts intereses tiek vērtētas augstāk par valsts kapitālsabiedrības interesēm.

Latvijā Finanšu ministrija (FM) ir atbildīga par valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas politikas izstrādi. Tās dibinātā VAS "Valsts nekustamie īpašumi" ir atpazīstamākais, bet ne vienīgais valsts nekustamā īpašuma pārvaldītājs valstī, informē VK.

Valsts kontrole veiktajā revīzijā konstatēja būtiskus trūkumus gan politikas veidošanā, gan arī īpašumu pārvaldīšanā. 2006.gadā pieņemtās Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas īstenošana noslēgusies jau 2020.gadā, bet no iecerētā sasniegta tikai daļa.

Valstij pieder liels skaits nekustamo īpašumu ar visdažādāko pielietojumu, un vienlaikus nekustamais īpašums ir viens no pamata resursiem, kas nepieciešams valsts institūciju funkciju veikšanai. Valsts kontroles veiktās revīzijas fokusā šoreiz bija VNĪ pārvaldīšanā esošie birojiem paredzētie valsts un VNĪ nekustamie īpašumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

VNĪ aicina elektroenerģijas tirgotājus pieteikties iekļaušanai dinamiskajā iepirkumu sistēmā

Db.lv, 16.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinājusi iepirkumu tirgotāju iekļaušanai dinamiskajā iepirkumu sistēmā (DIS) centralizētai elektroenerģijas iegādei valsts sektora iestādēm.

Izveidotā sistēma ļaus iestādēm ātrāk, ērtāk un ar mazāku administratīvo slogu iegādāties elektroenerģiju. Plānots, ka valsts pārvaldes iestādes elektroenerģijas iepirkšanu jaunajā sistēmā varēs uzsākt no 2021. gada, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Tirgotāji aicināti pieteikties dalībai iepirkumā līdz 8. oktobrim EIS iepirkumu vietnē.

"Izveidotā sistēma ļaus gudrāk pārvaldīt valsts līdzekļus un resursus. Tajā tiks atlasīti droši tirgotāji un izveidoti standartizēti līgumi, tādā veidā vairāk nekā 100 iestādēm atvieglojot administratīvo slogu un samazinot izdevumus. Mazināsies darba apjoms iepirkuma dokumentācijas izstrādē un procedūru veikšanā, kā arī sistēma radīs iespēju iegūt izdevīgāko elektroenerģijas cenu konkrētajā laika nogrieznī, ņemot vērā pakalpojumu sniedzēju savstarpējo konkurenci un ieinteresētību iegūt maksimāli lielāku pasūtījumu," norāda R. Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāmis nav žurka jeb kā precīzi novērtēt kandidāta piemērotību paredzētajiem darba pienākumiem?

Marija Veltmane, Tripod Link valdes locekle, 15.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa vide kļūst arvien sarežģītāka un vadītājiem jāspēj veidot saderīgas darbinieku komandas, kas spēj veiksmīgi izpildīt darba uzdevumus ļoti mainīgos un stresa pilnos apstākļos. Tāpēc par arvien lielāku izaicinājumu Baltijas reģionā kļūst spēja atrast katram darba uzdevumam piemērotākos darbiniekus.

No darbinieku piemērotības un spējas sastrādāties būs atkarīga komandas darba produktivitāte un bieži vien arī biznesa veiksmes stāsts vai noteikta projekta veiksmīga īstenošana. Tāpēc par arvien populārāku darbinieku atbilstības novērtēšanas metodi kļūst analītisko spēju testēšana pirms pieņemšanas darbā.

Darbinieku intelektuālo spēju novērtēšana šobrīd ir ikdienas prakse lielākajos personāla atlases uzņēmumos. Pēdējo 10 gadu periodā Baltijā ik gadu tiek testēti apmēram 30 000 kandidātu un tiek prognozēts, ka šogad testējamo skaits varētu pieaugt pat par 30%.

Darba pienākumi kļūst sarežģītāki, bet vadītāju iespējas veltīt laiku un uzmanību karam atsevišķam darbiniekam samazinās. Līdz ar to, vadītāji no darbiniekiem sagaida lielāku patstāvību darbu veikšanā. Tas, savukārt, vadītājiem liek vairāk paļauties uz savu darbinieku intelektuālajām spējām, māku atbilstoši ievākt, apkopot un analizēt informāciju. Bet, kā pieņemot cilvēku darbā nekļūdīties un pēc iespējas precīzāk novērtēt viņa analītiskās un intelektuālās spējas, ja ierastās darba intervijas šādam nolūkam būtībā nav piemērotas?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VK: Atbalsta nauda Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām sadalīta neskaidri

Db.lv, 12.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piešķirto līdzekļu sadale starp 13 no 15 Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām veikta pēc neskaidriem un neizsekojamiem principiem, secinājusi Valsts kontrole.

Lai stabilizētu finanšu situāciju Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībās Covid-19 radītās krīzes apstākļos, Ministru kabinets 2020.gada jūnijā no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" Kultūras ministrijai piešķīra sešus miljonus eiro atlīdzības izdevumu daļējai segšanai kapitālsabiedrībās.

Veicot pārbaudi, Valsts kontrole secināja, ka šis finansējums izlietots atbilstoši mērķim - atlīdzības izdevumu daļas kompensēšanai periodā no aprīļa līdz septembrim, jo kopējie atlīdzības izdevumi šajā sešu mēnešu periodā 13 kapitālsabiedrībām, kas saņēma papildu līdzekļus, bija 15,1 miljons eiro.

Tomēr Valsts kontrole norāda, ka piešķirto līdzekļu sadale starp 13 no 15 Kultūras ministrijas kapitālsabiedrībām veikta pēc neskaidriem un neizsekojamiem principiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien par atbilstošu Satversmei atzina Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības reformu.

Lieta ierosināta pēc 22 bijušo un esošo Saeimas deputātu pieteikuma.

Viņi lūdza ST vērtēt Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punkta, 4.panta devītās daļas, 7.panta 1.1 daļas, kā arī pārejas noteikumu 16.punkta 1. un 2.apakšpunkta atbilstību Satversmes 1.pantam un 101.panta otrās daļas pirmajam teikumam.

Saskaņā ar Ostu likuma 4.panta trešās daļas 1.punktu attiecīgās ostas pārvaldes valdījumā atrodas valsts un pašvaldības zeme un akvatorija. Šā likuma 4.panta devītā daļa paredz, ka valsts un pašvaldība ir tiesīga tai piederošo ostas teritorijā esošo nekustamo īpašumu atsavināt, valstij nododot to pašvaldībai un pašvaldībai nododot to valstij bez atlīdzības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valdība atbalsta "Valsts aizsardzības korporācijas" izveidošanu

LETA, 21.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja militārās industrijas valsts kapitālsabiedrības SIA "Valsts aizsardzības korporācija" dibināšanu.

Pirms valdības lēmuma ministri sēdes slēgtajā daļā uzklausīja informatīvo ziņojumu par kapitālsabiedrības dibināšanu.

Kapitālsabiedrības vispārējais stratēģiskais mērķis būs ieguldījumu pārvaldīšana valsts aizsardzības industrijā un ar militāro preču ražošanas attīstību saistīto procesu koordinēšana, veicinot aizsardzības industrijas attīstību un tās piegādes ķēžu darbības nepārtrauktību, norādījusi Aizsardzības ministrija (AM).

Kapitālsabiedrība pārvaldīs visaptverošus ieguldījumus valsts aizsardzības industrijā un koordinēs ar ražošanu saistītos procesus, kā arī īstenos un stimulēs Eiropas Savienības finansējuma instrumentu un fondu līdzekļu apguvi, veidojot nacionālu un pārrobežu sadarbību, tajā skaitā, ieguldot kapitālu jau esošajos Latvijas militārās ražošanas uzņēmumos, kuriem būtu nepieciešamas šādas investīcijas, lai celtu to ražošanas kapacitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzēts dibināt jaunu AS "Rīgas osta", liecina Satiksmes ministrijas saskaņošanai Ministru kabinetā iesniegtais rīkojuma projekts.

Rīkojuma projekts sagatavots par jaunas AS "Rīgas osta" dibināšanu saskaņā ar Ostu likumā ietverto regulējumu un, kas turpmāk veiks Rīgas brīvostas pārvaldes pārvaldīšanas funkcijas un kļūs par likvidējamās Rīgas brīvostas pārvaldes saistību (tiesību, pienākumu un apgrūtinājumu), finanšu līdzekļu, kustamās un nekustamās mantas un lietvedības pārņēmēju.

Rīkojuma projektā teikts, ka kapitālsabiedrības "Rīgas osta" vispārējais stratēģiskais mērķis ir ilgtspējīgi, atbildīgi un ekonomiski pamatoti nodrošināt Rīgas ostas kā valsts un pilsētas attīstībai un drošībai stratēģiski nozīmīgas infrastruktūras pārvaldīšanu un attīstīšanu, sniedzot un attīstot ostas pakalpojumus ilgtspējīgi un veicinot loģistikas koridoru un rūpniecībai konkurētspējīgus pamatpakalpojumus, mazinot vides nospiedumu, kas ir stratēģiski svarīgi tautsaimniecības un Rīgas pilsētas konkurētspējai un izaugsmei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

AS Liepājas Autobusu parks ir gatava pārmaiņām

Leonīds Krongrns, AS "Liepājas Auotobusu parks" valdes priekšsēdētājs, 25.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrības "Liepājas Autobusu Parks" (LAP) valde izprot Liepājas pilsētas pašvaldības publiski pausto lēmumu, ievērot "Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma" 7.panta 1.daļā likumā noteikto kārtību, un izvērtēt sava ieguldījuma lietderību kapitālsabiedrībā pašvaldības funkciju efektīvai izpildei.

Arī lielākais LAP privātā kapitāla investors SIA "LAP1R" respektē Liepājas pilsētas pašvaldības vēlmi iziet no biznesa jomas, kurā veiksmīgi darbojas un būtu jādarbojas privātiem uzņēmējiem, un ciena Liepājas pilsētas domi kā uzticamu sadarbības partneri.

LAP aicina citas Latvijas pašvaldības, kurām ir tieša līdzdalība pasažieru pārvadājumu komercsabiedrībās, veikt tādu pašu izvērtējumu.

Tiesiskais pamats publiskas personas kapitālsabiedrības dibināšanai vai līdzdalībai esošā kapitālsabiedrībā ir noteikts Valsts pārvaldes iekārtas likuma (VPIL) 88. pantā. Proti, atbilstoši VPIL 88.panta 1. un 2.daļai publiska persona savu funkciju efektīvai izpildei var dibināt kapitālsabiedrību, iegūt līdzdalību esošā kapitālsabiedrībā, saglabāt līdzdalību, t.sk. paplašināt kapitālsabiedrības darbību, ja, veicot līdzdalības izvērtējumu, tiek pamatots, ka citā veidā nav iespējams efektīvi novērst tirgus nepilnību, radīt preces vai pakalpojumus, vai pārvaldīt īpašumus, kas ir stratēģiski svarīgi valsts vai pašvaldības administratīvās teritorijas attīstībai vai valsts drošībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā uz AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" valdes locekļa amatu pieteikušies 30 pretendenti.

Atlases process notiks trīs kārtās, un to īstenos atlases konkursa nominācijas komisija un vadītāju atlases kompānija "Fontes Executive Search".

Kandidātu atbilstību "Altum" valdes locekļa amatam saskaņā ar kandidāta atbilstības kritērijiem vērtēs Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieces, “Altum” padomes priekšsēdētājas Līgas Kļaviņas vadītā nominācijas komisija, kurā strādās arī pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Zemkopības ministrijas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK), Finanšu nozares asociācijas, Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes, Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācijas un Pārresoru koordinācijas centra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aicinām iepazīt Latgali kā iespējamo reģionu jūsu biznesa izaugsmes paplašināšanai un jaunu iespēju akumulēšanai. Latgales speciālā ekonomiskā zona (Latgales SEZ) ir risinājums, lai ikviens uzņēmējs varētu izmantot mūsdienu ekonomikas priekšrocības un plānotie uzņēmuma izaugsmes procesi norisinātos maksimāli īsākos termiņos, ar iespējami efektīvāku valsts un pašvaldību atbalstu. Mēs piedāvājam izmantot jūsu biznesa attīstībai Latgales unikālo kodu: strauji pieaugošo jauno cilvēku skaitu, kas iegūst augstāko izglītību; tehnisko un augsto tehnoloģiju jomas speciālistu īpatsvaru aktīvā darbaspēka vidū; sabalansēto un labi integrēto transporta infrastruktūras tīklu; dzelzceļa satiksmes pieejamību un ātrgaitas optisko internetu. Tas nodrošinās auglīgu vidi plaša spektra uzņēmējdarbības izvietošanai, attīstībai un ražošanas bāzes izveidei.

Kas ir Latgales speciālā ekonomiskā zona?

Latgales SEZ uzņēmuma statuss un nodokļu atlaides, atbilstoši normatīvajam regulējumam, var tikt piešķirtas uzņēmumiem, kas reģistrēti un darbojas Latgales reģionā. Latgales SEZ pārvaldība notiek centralizēti ar Latgales plānošanas reģiona starpniecību.

Latgales speciālās ekonomiskās zonas galvenā priekšrocība – uzņēmumu var atvērt un attīstīt jebkurā reģiona teritorijā, jo SEZ statuss Latgalē var tikt piešķirts neatkarīgi no tā atrašanās vietas un platības. Turklāt, lai kapitālsabiedrība varētu attīstīties, Latgales SEZ uzņēmējiem, sadalot uzņēmuma finanšu plūsmu, ir iespēja paplašināt savu darbību arī ārpus Latgales SEZ teritorijas. Savukārt citu reģionu uzņēmējiem – ienākt Latgales SEZ, nedibinot jaunu uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padomes priekšsēdētāja amata pretendentu vērtēšanas komisija pieņēmusi lēmumu konkursu noslēgt bez rezultāta, informēja Valsts kanceleja.

Atlases komisija, izvērtējot pretendentu motivāciju ieņemt šo amatu un redzējumu par iestādes darbības prioritātēm, kā arī kopējo sniegumu, atbildot uz jautājumiem par valsts pārvaldes uzbūvi un darbības pamatprincipiem, budžeta plānošanu, administratīvo procesu iestādē un iestādes darbības jomu, pieņēma lēmumu nevirzīt nevienu no konkursa dalībniekiem uz Konkurences padomes priekšsēdētāja amatu.

Konkurss tika izsludināts 1.aprīlī, un pretendenti tika aicināti pieteikumus iesniegt līdz 30.aprīlim. Valsts kanceleja atlases procesa ietvaros piesaistīja atlases kompāniju, kura nodrošināja kandidātu uzrunāšanu, un kopumā tika uzrunāti 120 kandidāti. Neraugoties uz to, pieteikšanās aktivitāte bija zema. Kā atteikšanās argumenti kandidēt uz šo amatu tika minēti plašajam atbildības apjomam neadekvāts atalgojums, nevēlēšanās kļūt par amatpersonu un iespējamā ietekme no politiskās vides.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmumu vadītāji sagaida ekonomikas lejupslīdi

Db.lv, 22.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teju visi uzņēmumu vadītāji pasaulē sagaida ekonomikas lejupslīdi – atšķiras vienīgi viedokļi, cik dziļa un ilga tā būs, liecina Jaunākais EY (iepriekš Ernst & Young) uzņēmumu vadītāju noskaņojuma pētījums EY CEO Outlook Pulse.

Proti, 25% vadītāju sagaida mērenu un īstermiņa ekonomikas attīstības sabremzēšanos, kamēr 41% domā, ka ekonomiskā lejupslīde būs mērena, taču noturīga. Tikmēr 18% sagaida dziļu, taču īstermiņa ekonomikas lejupslīdi, bet 15% domā, ka ekonomikas attīstības samazināšanās būs gan dziļa, gan noturīga. Tikai 1% uzņēmumu vadītāju pasaulē ekonomisko lejupslīdi negaida.

EY pētījumā tomēr arī novērojamas pozitīvas tendences, proti, salīdzinājumā ar šī gada janvāri, samazinās to vadītāju skaits, kas sagaida “dziļu” ekonomikas lejupslīdi – gan īstermiņa, gan noturīgu sabremzēšanos janvārī gaidīja pat 50% uzņēmumu vadītāju, bet tagad 33%. Tāpat arī 47% uzņēmumu vadītāji šobrīd atzīst, ka viņu noskaņojums par uzņēmuma gaidāmo sniegumu tuvāko 12 mēnešu laikā ir kļuvis optimistiskāks salīdzinājumā ar gada sākumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot uzlabot korporatīvo pārvaldību pašvaldības kapitālsabiedrībās, no 1. septembra SIA “Rīgas meži” darbu sāks padome - pārraudzības institūcija, kas pārstāv dalībnieka intereses sapulču starplaikā un uzrauga valdes darbību, informē Rīgas domē.

Padomes locekļa amatā ar kompetenci bioekonomikas un zemes resursu ilgtspējīgas pārvaldības jomā ievēlēts Toms Auškāps, kurš Rīgas Ekonomikas augstskolā un Latvijas Universitātē ieguvis maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā un vadībzinātnē, kā arī ir AS “Balticovo” valdes loceklis.

Padomes locekļa amatā ar kompetenci finanšu jautājumu un audita jomā, risku vadības un iekšējās kontroles sistēmas jomā ievēlēts Viktors Troicins, kurš Rīgas Aviācijas universitātē ieguvis bakalaura grādu ekonomikā un Rīgas Ekonomikas augstskolā - maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā. V. Troicins bijis SIA “Maxima Latvija” valdes loceklis, un patlaban ir OU “Tonybet” valdes priekšsēdētāja vietnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) par valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) valdes priekšsēdētāju iecēla Mārtiņu Lazdovki, kurš savus amata pienākumus sāks pildīt no š.g. 24 septembra.

Kopumā atklātajā konkursā uz LVC priekšsēdētāja amatu piedalījās 14 pretendenti. Izvērtējot kandidātus atbilstoši izvirzītajiem vērtēšanas kritērijiem, Nominācijas komisija lēma LVC valdes priekšsēdētāja amatam virzīt M.Lazdovski, kurš konkursā bija ieguvis lielāko punktu skaitu.

M.Lazdovskim ir vairāk nekā 10 gadu ilga pieredze darbā vadošos amatos. Kopš 2015. gada viņš ieņem valdes locekļa amatu LVC. M.Lazdovskim ir Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātē iegūts maģistra grāds ekonomikā.

Konkurss tika organizēts trīs kārtās, vērtējot kandidātu zināšanas un pieredzi uzņēmuma finanšu vadībā, iekšējā audita un kvalitātes vadībā, risku vadībā un personāla vadībā, valsts autoceļu tīkla pārvaldīšanā un kapitālsabiedrības korporatīvajā pārvaldībā, kā arī svešvalodu zināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru