«Iegādājoties karogu, cilvēki nepērk tikai krāsainu auduma gabalu, bet arī pienākumu, lepnumu, iespēju apliecināt savu nacionalitāti,» Db.lv stāstīja SIA Latvijas tekstils valdes loceklis Oskars Polmanis. Valsts svētku noskaņās Db.lv devās uz uzņēmuma ražotni Tukumā - lai redzētu, kā tiek ražots viens no Latvijas valsts nozīmīgākajiem simboliem.

«Karogu pārdot ir viegli, jo nevienam nav jāpaskaidro, kāpēc ir vajadzīgs karogs. Visi labi zina, ko ar to darīt un kādos nolūkos to drīkst vai nedrīkst lietot,» norāda O. Polmanis.

«Septembris, oktobris un novembris mums viennozīmīgi paiet sarkanbaltsarkanās krāsās,» runājot par šūšanas un dizaina ražotni, norāda tās vadītājs. Tuvojoties svētkiem, pieprasījums pēc karogiem ievērojami aug, taču vadība mēģina šo sezonalitāti «izlīdzināt» ar dažādām mārketinga aktivitātēm arī citos gada laikos. Pieprasījums pēc karogiem aug ne vien pirms valsts svētkiem, bet arī sākoties mācību gadam, kad karogus mastā «atsvaidzināt» vēlas skolas un citas izglītības iestādes. Savukārt pavasarī karogus iegādājas, lai nomainītu vecos, kas jau nolietojušies.

Sestdien, 4. jūnijā, plkst. 11:00 Ventspils pilsētas pludmalē jau septīto reizi un jahtu ostā ceturto reizi pacels starptautiskā Vides izglītības fonda piešķirto balvu – Zilo karogu, kas vienlaikus ir arī ekosertifikāts un apliecina pludmales un jahtu ostas atbilstību augstiem vides standartiem. Lēmumu par iesaistīšanos Zilā karoga kustībā Ventspils pašvaldība pieņēma 1997. gadā un pēc gada sagatavoja pirmo pieteikumu Zilā karoga saņemšanai. Tā kā Zilā karoga kustības nacionālais koordinators Latvijā – Vides aizsardzības klubs kā biedrorganizācija kustībā tika uzņemts tikai 1998. gada jūnijā, tad 1998. gadā Ventspils pludmale Zilo karogu saņemt vēl nevarēja. Pirmo reizi Zilo karogu Ventspils pludmalē pacēla 1999. gadā. Tolaik pirmais un vienīgais pludmales Zilais karogs Baltijā apliecināja, ka Ventspilī ir izdarīts maksimāli iespējamais tūrisma un vides interešu saskaņošanā, dabas vērtību saglabāšanā un pilsētas vides sakārtošanā. Zilais karogs ir arī konkrētās pludmales vai jahtu ostas tīrības, drošības un augsta servisa apliecinājums.

15. septembrī ar Zilā karoga nolaišanu tiek slēgta peldsezona Ventspils pilsētas pludmalē, informē Ventspils dome. Sezona aizvadīta veiksmīgi - nopietnu negadījumu nav bijis, apgalvo informācijas sniedzēji. Pateicoties siltajai vasarai, Ventspils pilsētas pludmalē apmeklētāju bijis daudz - atpūta pie jūras bijusi iecienīta gan pašu ventspilnieku, gan tās viesu, to skaitā ārvalstu tūristu vidū. Īpaši bieži pludmalē dzirdēta lietuviešu valoda. Kā īpašs apliecinājums Ventspils pilsētas pludmales kvalitātei un tās uzturēšanā ieguldītajam darbam ir š.g. 22. jūlijā Ventspili apmeklējušās Zilā karoga kustības starptautiskās kontrolieres Suzannas Pripas Madsenas (Susanne Prip Madsen) no Dānijas vērtējums - pludmale atbilst visiem Zilā karoga pludmalēm noteiktajiem kritērijiem. Ventspils pilsētas pludmale šosezon atzīta par Latvijas labāko Zilā karoga pludmali. 1999. gadā Ventspils pludmale bija pirmā Baltijas valstīs, kas saņēma Zilo karogu. No brīža, kad Latvija iesaistījās Zilo karogu kustībā, Ventspils pludmale Zilo karogu ir saņēmusi katru gadu. Šogad Ventspils pilsētas pludmalē Zilais karogs plīvoja jau astoto reizi. Zilā karoga programma ir viena no piecām globālā Vides izglītības fonda (FEE) programmām. Tā tiek realizēta jau gandrīz 20 gadus un šajā laikā kļuvusi par pasaulē populārāko tūrisma ekosertifikācijas modeli. Zilā karoga kampaņa balstās uz 29 izvirzītiem stingriem kritērijiem ūdens kvalitātes, vides pārvaldes, vides informācijas un izglītības, labiekārtojuma un servisa jomās, kuri jāizpilda, lai varētu pretendēt uz ekosertifikāta - Zilā karoga iegūšanu.

Krievija aizliegusi iebraukt tās teritorijā Rīgas mēram Mārtiņam Staķim (PP), paziņojusi Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova.

Par iemeslu aizliegumam iebraukt kļuvis tas, ka Rīgas pašvaldība pasaules čempionāta hokejā laikā noņēmusi Krievijas karogu, kas ar citu valstu karogiem bija izvietoti Rīgas centrā, un nomainījusi to pret karogu ar Krievijas Olimpiskās komitejas simboliku.

Pašvaldībā skaidroja, ka pilsētvides noformējums, tostarp karogi, tika izvietoti, vadoties pēc Starptautiskās Hokeja federācijas (IIHF) norādījumiem.

"Vienlaikus pašvaldība, izvērtējot kopējo koncepciju, tostarp vides noformējumu čempionāta norises vietās, kā arī, lai izslēgtu noformējuma dažādo interpretāciju, pieņēma lēmumu, ka kopīgai noskaņai atbilstošāk lietot Krievijas Olimpiskās komitejas komandas karogu, jo šis ir oficiālais čempionātā spēlējošās komandas nosaukums," skaidroja Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentā.

Oskars gados jauns Latvijas pilsonis redzot, ka Rīgā un citur Latvijā arvien biežāk redzami Krievijas karogi un tā dēvētās Georga lentītes, Oskars savai automašīnai pielicis Latvijas valsts karogu, bet policists to licis noņemt, ziņo Latvijas Avīze.

Oskars laikrakstam stāsta, ka pārbraucot Salu tiltu, viņu apturējis ceļu policists un pirmais, ko dzirdējis no ceļu policista, bijis, nevis ierastais: «Labdien, mani sauc…», bet strikta prasība: «Noņemiet karodziņu!»

Pēc tam sekojis šāds dialogs:

Oskars: «Kāpēc?»

Policists: «Nedrīkst braukt ar karodziņiem.»

Oskars: «Parādiet likumu, kas aizliedz braukt, ja automašīnai piestiprināts Latvijas karodziņš.»

Policists: «Nekas nav jārāda!»

Oskars: «Tad kāpēc karodziņus pārdod veikalā, ja, tos pieliekot, nedrīkst braukt?»

Policists: «Tāpēc, lai tādi stulbeņi kā tu tos pirktu un mēs jums liktu štrāfus!»

Latvijas vēstnieks Baltkrievijā Einārs Semanis šodien tika izsaukts uz Baltkrievijas Ārlietu ministriju, kur tika iepazīstināts ar lēmumu likt Latvijas vēstniecības Minskā diplomātiem atstāt valsti, aģentūru LETA informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).

ĀM pavēstīja, ka vēstniekam jāpamet Baltkrievija 24 stundu laikā, savukārt pārējiem diplomātiem - 48 stundu laikā. Vēstniecībā darbu turpināt paliks viens administratīvais darbinieks.

Reaģējot uz Baltkrievijas rīcību, Latvijas ĀM ir izsaukusi Baltkrievijas pagaidu pilnvaroto lietvedi, lai informētu par identisku rīcību un baltkrievu diplomātu izraidīšanu līdz attiecību normalizēšanas brīdim.

LETA jau rakstīja, ka pirmdien Rīgā, pie viesnīcas "Radisson Blu Hotel Latvija", kur izlikti pasaules čempionāta hokejā dalībvalstu karogi, Baltkrievijas oficiālais karogs tika nomainīts pret Baltkrievijas vēsturisko sarkanbalto karogu.

Karogu pie viesnīcas, kur dzīvo arī Baltkrievijas hokeja izlase, nomainīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) un Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Eiropas Centrālā banka (ECB) pirmdien anulējusi korupcijas skandālā ierautās Maltas bankas «Pilatus Bank» darbības licenci, paziņojusi Maltas Finanšu uzraudzības pārvalde (MFSA).

Lēmumu slēgt šo banku bija ierosinājusi pati pārvalde.

MFSA jau martā bija iesaldējusi «Pilatus Bank» aktīvus pēc tam, kad tās uzraudzības padomes priekšsēdētājs - Irānas pilsonis Ali Sadrs Hašemi Nedžads - tika apcietināts ASV saistībā ar apsūdzībām par Vašingtonas pret Teherānu noteikto sankciju apiešanā.

ASV Tieslietu ministrija apsūdzēja Nedžadu par 115 miljonu dolāru (93 miljonu eiro) pārskaitīšanu Irānas kontrolētām juridiskām personām, izmantojot ASV finanšu sistēmu un pārkāpjot sankcijas.

Maltas žurnāliste Dafne Karuana-Galicija vairāku augsta ranga Maltas amatpersonu kontus šajā bankā bija saistījusi ar koruptīviem darījumiem. Žurnāliste un blogere Karuana-Galicija, kura atspoguļoja tā dēvēto Panamas dokumentu skandālu un citas delikātas tēmas, pērn oktobrī tika nogalināta automašīnas sprādzienā netālu no savas mājas.

Starptautiskā Zilā karoga žūrija šogad sertifikātu piešķīrusi visām 19 no Latvijas pieteiktajām peldvietām un jahtu ostām, informē Vides izglītības fonda pārstāve Ieva Gedzuna.

Zilā karoga sertifikātu šogad saņems Ventspils pilsētas peldvieta, Daugavpils Lielā stropu ezera peldvieta, Daugavpils peldvieta Stropu vilnis, Vakarbuļļu peldvieta Rīgā, Abragciema peldvieta, Mārtiņsalas peldvieta Kuldīgā, Radžu peldvieta Jēkabpilī, pludmale pie Liepājas stadiona un dienvidrietumu pludmale Liepājā, Jūrmalas peldvietas - Jaunķemeri, Dzintari, Bulduri, Majori un Dubulti, kā arī Saulkrastu centra peldvieta un Limbažu Lielezera peldvieta.

No jahtu ostām Zilo karogu saņems Liepājas jahtu centrs, Marina osta Pāvilostā un Kuivižu Kapteiņu osta. Nacionālos peldvietu sertifikātus saņems Rumbulas peldvieta Rīgā un Beberliņu pludmale Liepājā.

Latvijas Olimpiskā komiteja (LOK) 21. septembrī LOK Ģenerālās asamblejas sesijas laikā no Lielbritānijas pilsoņa Džozefa Makviljama glabāšanā saņēma iepriekš izsolīto Latvijas karogu, kuru Londonas Olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā nesa pludmales volejbolists Mārtiņš Pļaviņš.

Db.lv jau vēstīja, ka augustā internetā notika izsole, kurā karogu iegādājās kāds lietotājs ar segvārdu Joseph. Izsolē piedalījās arī Latvijas Olimpiskā komiteja, tomēr, cenai pārsniedzot 1000 mārciņas, Olimpiskā komiteja no izsoles izstājās. Karogs tika pārdots par 1550 britu mārciņām.

Karogu izsolē iegādājušais Dž. Makviljams teica, ka nevēlējies pieļaut karoga nonākšanu kolekcionāru vai spekulantu rokās. «Lūdzu uztvert šo žestu kā mīlestības un cieņas apliecinājumu Latvijai,» latviski sacījis Dž. Makviljams, informē LOK.

LOK norāda, ka izsolē nopirkto karogu Ģenerālās asamblejas sesijas norises telpā ienesa Londonas olimpisko spēļu bronzas medaļnieks pludmales volejbolā Mārtiņš Pļaviņš un pateicās Dž. Makviljamam par īsta vīra cienīgu rīcību, nododot delegācijas karogu LOK.

Uzņēmums SIA Uhh design pēc Komunālās pārvaldes pasūtījuma Liepājā ir pabeidzis jaunu karogu mastu uzstādīšanu Jaunajā ostmalā un Lielajā ielā – pie Liepājas universitātes. Pavisam četrās pilsētas vietās tika demontēti vecie un to vietā uzstādīti jauni masti.

Jaunajā ostmalā ir uzstādīti 12, bet pie universitātes – pieci karogu masti, kas ir septiņus metru augsti, izgatavoti no stikla šķiedras.

Pirms tam šajās vietās tika demontēti fiziski un morāli nolietojušies metāla cauruļu masti. Tie bija sarūsējuši, neatbilda savai funkcijai, jo stiprākās brāzmās karogi nereti tika izrauti no stiprinājumiem, to apkalpošana un uzturēšana bija sarežgīta.

Katrs jaunais karoga masts ir uzstādīts uz betona pamatnes apmēram metru dziļumā, būs ērti nolaižams, līdz ar to tagad iespējams operatīvi, neizmantojot autopacēlāju, nomainīt notikumam vai svētkiem atbilstošos simbolus, skaidroja Komunālās pārvaldes pārstāvis Aigars Štāls.

Lielbritānijas laikraksta The Guardian apkopotajā Eiropas pludmaļu TOP 10 kaimiņvalsts Lietuvas pludmales Kuršu kāpā ierindojušās otrajā vietā.

Labāka nekā Kuršu kāpā esot tikai pludmale Cala d’en Serra Ibizā, kas piedāvājot klusu un nošķirtu līci ar smilšainu pludmali.

Savukārt par Kuršu kāpu britu laikraksts raksta, ka «sasniedzama tikai 10 minūšu prāmja brauciena attālumā no Klaipēdas ostas, klejojošo kāpu un priežu mežu pussala, kurā klaiņo vilki un aļņi, ir lielā mērā ārzemju tūristu neatklāta» un starp Eiropas pludmalēm dēvē Kuršu kāpu par vienu no retākajām ceļojuma galamērķu izvēlēm. Tūristiem, kas noguruši no pludmales, Kuršu kāpā Guardian iesaka iepirkt dzintara rotaslietas vai izbaudīt ilgas vakariņas ar aukstu biešu zupu, grillētu zuti vai pelmeņiem un skābo krējumu.

Ja izsenis Latviju varēja uzskatīt par valsti, kas cieš no darbaspēka emigrācijas, tad pašlaik situācija ir sākusi mainīties. Proti, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada sākumā pirmo reizi kopš 1990. gada vairāk iedzīvotāju atgriezās nekā aizbrauca, pozitīvo migrācijas starpību veidoja gan reemigranti, gan Ukrainas kara bēgļi.

Latvija sāk kļūt par imigrācijas valsti, tāpēc līdztekus jautājumam, kā mazināt sava cilvēkkapitāla zudumu, ir jārisina arī tas, kāda būs valsts imigrācijas politika. Atkarībā no tās tautsaimniecība var iegūt vai zaudēt.

Emigrācija un tās ietekmes var būt ļoti dažādas. Tā var radīt cilvēkkapitāla zudumu, padziļināt demogrāfiskās problēmas, saasināt sociālās problēmas, piemēram, ja daļa ģimenes dodas strādāt uz ārvalstīm, bet daļa paliek, kā arī inflāciju – ja naudas pieplūdums no emigrējušajiem ir vērienīgs, kā tas ir dažās Vidusāzijas valstīs vai Moldovā.

Tomēr var būt arī scenārijs, kurā emigrācijai ir pozitīva ietekme. Ja darbs ārzemēs ir īslaicīgs, tad cilvēkkapitāls pieaug, jo cilvēki iegūst jaunas zināšanas, pielāgojas jaunai darba kultūrai un apgūst valodas. Studijas ārzemēs un atgriešanās dzimtenē samazina vajadzību apmācīt noteiktus speciālistus iekšzemē. Uz mājām nosūtītā nauda palīdz paaugstināt dzīves līmeni un dažos gadījumos var sniegt nozīmīgu atbalstu vietējai ekonomikai ar investīcijām un papildu patēriņu.

Otrdien, 30. septembrī, plkst. 14:00 ar Zilā karoga nolaišanu tiks slēgta peldsezona Ventspils pilsētas pludmalē.

Kopumā sezona aizvadīta veiksmīgi, uzskata Ventspils pašvaldība. Sezonas laikā visas Zilo karogu kustības prasības ir tikušas ievērotas, peldūdens kvalitāte sezonas garumā bijusi atbilstoša gan normatīvo aktu, gan Zilo karogu kustības prasībām.

Lai gan vasara šogad bijusi pārsvarā vēsa, un arī jūras ūdens temperatūra visas sezonas laikā tikai vienu nedēļu jūlijā sasniedza +17oC, pludmale bijusi iecienīta apmeklējumu vieta tūristu un pilsētas iedzīvotāju vidū. Atpūtu pie jūras īpaši iecienījuši kaimiņvalsts Lietuvas iedzīvotāji.

Pludmales apsaimniekotāji informē, ka īpašu problēmu šajā sezonā nav bijis, netika konstatēts arī pludmales piesārņojums. Atsevišķos gadījumos bija jānovērš pludmales inventāra bojājumi. Vislielākās rūpes sagādājuši šīs vasaras spēcīgo vēju radītie smilšu sanesumi.

Apliecinot Jūrmalas peldvietu augsto kvalitāti, 5.jūnijā Majoros notiks starptautiskās balvas - Zilā karoga pacelšanas svētki. Bulduru un Majoru peldvietas šo prestižo vides godalgu saņems jau sesto gadu pēc kārtas. Zilo karogu no jūras atgādās glābēju komanda, un tas tiks svinīgi pacelts mastā. Svētku gaitā notiks arī konkurss par Zilo karogu bērniem un pieaugušajiem, bet uzvarētāji saņems dažādas balvas ar Jūrmalas simboliku. Paredzēti dažādi pārsteigumi. Nozīmīgo Zilā karoga balvu piešķir Eiropas Vides izglītības fonds uz vienu gadu pludmalēm, kas atbilst noteiktiem vides tīrības, izglītības un drošības kritērijiem. Vispirms to skaitā jāmin peldūdens kvalitāte, peldvietas uzraudzība, medicīniskās un cita veida palīdzības pieejamība. Jūrmalas dome velta lielu uzmanību pludmales sakārtošanai, cenšoties panākt visu Jūrmalas peldvietu atbilstību stingrajiem nosacījumiem. Pašvaldība par vienu no savas darbības prioritātēm uzskata pludmales apmeklētāju komfortu un drošību. Šopavasar 32 kilometrus garās Jūrmalas pludmales sakārtošanai pašvaldība atvēlēja Ls 83 000. Patlaban ir izstrādāts Kauguru glābšanas stacijas rekonstrukcijas projekts, lai arī Kauguru peldvietu padarītu atbilstošu Zilā karoga noteikumiem.

Ceturtdien, 5.jūnijā plkst.18:00 Rīgas Kurzemes rajona Vakarbuļļu pludmales mastā uzvilks Zilo karogu, kas apliecinās pludmales atbilstību Zilo karogu izvirzītajām prasībām. Rajona izpilddirektors Orvils Heniņš pasākumā uzrunās klātesošos.

Piedalīsies arī Bolderājas Mūzikas un mākslas skolas audzēkņu pūšamo instrumentu un koklētāju ansamblis. Savukārt pēc karoga uzvilkšanas visi interesenti varēs vērot Sarkanā Krusta darbinieku paraugdemonstrējumus un iegūt zināšanas par pirmās palīdzības sniegšanu. Pludmalē sakopta teritorija, novietoti soli, uzstādītas jaunas pārģērbšanās kabīnes, atkritumu konteineri. Autostāvvietā izveidots marķējums invalīdu autotransportam un novietotas invalīdiem piemērotas pārvietojamās tualetes, kā arī izveidotas koka nobrauktuves, platformas un celiņi pludmalē. Bērnu atpūtai pludmalē uzstādītas jaunas rotaļu ierīces - slidkalniņi, šūpoles un dažādi rotaļu elementi. Savukārt aktīvās atpūtas cienītājiem sporta laukumi pludmales spēlēm – volejbolam, futbolam un handbolam. Pamatojoties uz peldvietas zemūdens daļas izpēti, jūrā ierīkotas bojas bērniem un pieaugušajiem, ar kurām peldētāji tiek brīdināti par bīstamajām vietām jūrā. Vakarbuļļu pludmales drošību uz ūdens kontrolē glābēji, bet par kārtību rūpējas pašvaldības policijas patruļas.

Saskaņā ar Nacionālās žūrijas lēmumiem uz starptautiskās Zilā Karoga starptautiskās žūrijas vērtēšanu izvirzītas deviņas peldvietas un viena jahtu osta.

Ir noslēgusies Latvijas kandidātu vērtēšana starptautiskās vides balvas – Zilais Karogs iegūšanai, Db.lv informēja Zilā Karoga nacionālā koordinatore Ieva Ulme. Nacionālās peldvietu un jahtu ostu izvērtēšanas Komisijas (Zilā Karoga Nacionālās žūrijas) sēdē 12.martā tika izvērtēti Latvijas pašvaldību un jahtu ostu pieteikumi Zilā Karoga iegūšanai. Visticamāk, ja starptautiskā žūrija lems līdzīgi, Latvijas peldvietām un jahtu ostām šogad tiks piešķirtas jau desmit šīs tūrisma sektorā visatpazīstamākās vides balvas.

Saskaņā ar Nacionālās žūrijas lēmumiem uz starptautiskās Zilā Karoga starptautiskās žūrijas vērtēšanu tika izvirzītas deviņas peldvietas un viena jahtu osta. Bez papildu procedūrām uz starptautisko žūriju tiks izvirzītas Liepājas pilsētas, Ventspils pilsētas, Engures pagasta Abragciema peldvietas, divas Daugavpils pilsētas Stropu ezera peldvietas, kā arī Jūrmalas pilsētas Bulduru, Majoru un Jaunķemeru peldvietas.

Svētdien, 5.jūnijā, virs Majoru un Bulduru pludmalēm uzvijās Zilais karogs, apliecinot Jūrmalas peldvietu atbilstību augstiem vides kritērijiem. Abas peldvietas šo prestižo vides godalgu saņem jau sesto gadu pēc kārtas. Zilo karogu Majoru glābšanas stacijā no jūras atgādāja glābēju komanda, un to svinīgi pacēla mastā Jūrmalas domes priekšsēdētāja Inese Aizstrauta. Pēc tam improvizēts koris, ko veidoja Jūrmalas domes priekšsēdētāja, vides ministrs Raimonds Vējonis, domes deputāts, Vides jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Griķis, pasākuma vadītājs Roberts Gobziņš un vēl dažas skanīgas balsis, nodziedāja «Jūriņ prasa smalku tīklu». Svētku gaitā notika arī konkurss par Zilo karogu bērniem un pieaugušajiem, bet uzvarētāji saņēma dažādas balvas ar Jūrmalas simboliku. Nozīmīgo Zilā karoga balvu piešķir Eiropas Vides izglītības fonds uz vienu gadu pludmalēm, kas atbilst noteiktiem vides tīrības, izglītības un drošības kritērijiem. Vispirms to skaitā jāmin peldūdens kvalitāte, peldvietas uzraudzība, medicīniskās un cita veida palīdzības pieejamība. Šopavasar 32 kilometrus garās Jūrmalas pludmales sakārtošanai pašvaldība atvēlēja Ls 83 000. Patlaban ir izstrādāts Kauguru glābšanas stacijas rekonstrukcijas projekts, lai arī Kauguru peldvietu padarītu atbilstošu Zilā karoga noteikumiem. Šogad Zilais karogs piešķirts 2442 peldvietām un 632 jahtu ostām 29 Eiropas un citās valstīs.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SIA Latvijas Tekstils Com direktors Oskars Polmanis. «Zīmols Latvijas Tekstils savu gājienu uzsāka 2011.gadā, kad tika nodibināts uzņēmums ar tādu pašu nosaukumu. Lai gan būs pagājuši tikai seši gadi, Latvijas Tekstila vārds arhīvos atrodams jau 1960.gadā, tādēļ bieži uzņēmums savos materiālos norāda atzīmi: pieredze, kopš 1960.gada. Lai gan kolektīvs ir samērā jauns, tomēr ne vienmēr uzņēmuma vārdam ir jāturpina nest vecišķu noskaņojumu, kā tas bieži gadās uzņēmumiem ar plašu vēsturi,» skaidro O. Polmanis. Uzņēmums ir viens no Latvijas karogu ražotājiem, kā arī piedāvā latviskus mājas tekstila izstrādājumus. 2013.gadā Latvijas Tekstils sašuva līdz šim lielāko Latvijas karogu pasaulē. Tā bija uzņēmuma simboliska dāvana Latvijai valsts 95.dzimšanas dienā. Latvijas karoga izmērs bija 22,5 x 45 metri, kas kopumā veidoja 1050 m2 lielu platību. Tas svēra aptuveni 80 kilogramus.

Piektdien 22.ziemas olimpisko spēļu mājvietā Sočos tika iedegta olimpiskā uguns, bet tās atklāja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Olimpisko uguni iededza trīskārtējā olimpiskā čempione daiļslidošanā Irina Rodņina un trīskārtējais olimpiskais čempions hokejā Vladislavs Tretjaks.

Olimpisko karogu atklāšanas ceremonijā nesa aktrise Čulpana Hamatova, izcilā ātrslidotāja Lidija Skobļikova, žurnāliste Anastasija Popova, slavenā kosmonaute Valentīna Tereškova, izcilais hokejists Vjačeslavs Fetisovs, diriģents Valērijs Gergijevs, kibersportists Alans Jeņiļejevs un plaši atzītais kinorežisors Ņikita Mihalkovs.

Savukārt olimpisko uguni stadionā nogādāja Sočos dzimusī slavenā tenisiste Marija Šarapova, bet tālāk to nesa leģendārā kārtslēcēja Jeļena Isinbajeva, izcilais grieķu-romiešu stila cīkstonis Aleksandrs Kareļins un titulētā mākslas vingrotāja Alīna Kabajeva.

Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse (NĪAA) augustā uzsāka balto karogu akciju, reaģējot uz plānotajām nekustamā īpašuma kadastra vērtību izmaiņām, kas draudēja ar nesamērīgu nodokļa lēcienu. Nozares viedoklis tika sadzirdēts, un, progresējot sarunām ar valsts pārvaldes institūcijām, nekustamā īpašuma attīstītāji, investori un īpašnieki pārtrauc miermīlīgo protesta akciju, noņemot vairāk nekā 100 izkārtos baltos karogus.

NĪAA norāda, ka valdībā, sadarbojoties ar nozares pārstāvjiem, ir sākts aktīvs un mērķtiecīgs darbs pie tā, lai krasas nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņas nenotiktu, un Latvijā tiktu nodrošināts konkurētspējīgs nodokļa maksājums.

Ar balto karogu akcijas palīdzību nozares pārstāvji vērsa lēmumpieņēmēju uzmanību uz Valsts zemes dienesta izstrādātās īpašuma kadastrālās vērtēšanas metodikas nepilnībām un no tās izrietošajām sekām uz nekustamā īpašuma nodokļa maksājumiem. Lai tuvākajos gados gaidāmās izmaiņas nevis sagrautu Latvijas konkurētspēju nekustamā īpašuma tirgū, bet to veicinātu, šobrīd NĪAA biedri iesaistās divās darba grupās – Finanšu ministrijas darba grupā par nekustamā īpašuma nodokli un Valsts zemes dienesta darba grupā par kadastrālo vērtību vērtēšanas metodiku. Tādējādi nozares pārstāvjiem ir iespēja paust savu viedokli nozares sakārtošanā, lai jaunās kadastra vērtības un nekustamā īpašuma nodokļa aprēķina modelis radītu pozitīvu vidi īpašumu attīstībai Latvijā.

Valsts augstākajos sakaru torņos šodien pacelti valsts karogi un, ja laikapstākļi ļaus, karogi 15 torņos plīvos līdz pat 19.novembrim, informē VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Valsts un Eiropas Savienībā augstākajā karoga mastā Rīgā, Zaķusalā, karogs tiks pacelts 18.novembra rītā, klātesot Valsts robežsardzes priekšniekam ģenerālim Guntim Pujātam.

Karogi Vidzemē plīvo Siguldas, Valmieras, Viesītes un Cesvaines torņos. Latgalē karogi pacelti LVRTC torņos Daugavpilī, Rēzeknē, Viļānos, Preiļos un Līvānos. Kurzemē karogi plīvo Tukuma, Ventspils, Liepājas un Dundagas torņos. Karogs pacelts arī LVRTC tornī Jelgavā. Tāpat karogs plīvo arī Rīgā – vienīgajā pilsētas vēsturiskajā centrā esošajā sakaru tornī Ērgļu ielā.

Karogu pacelšana kļuvusi par skaistu tradīciju, ko LVRTC īsteno 18.novembrī un 4.maijā. Tradīcija aizsākta 2014.gadā, kad pirmo reizi Zaķusalas TV tornī - 368m augstumā – tika pacelts 3x6 metrus plašs valsts karogs. Četrus gadus vēlāk LVRTC aprīkoja ar karoga mastiem un izgaismojumu arī citus savus augstākos torņus.

#Kurš pacels globalizēto, digitalizēto darbaļaužu karogu Latvijā?

Līdz ar jaunās koalīcijas izveidi Vācijas nepārliecinošās parlamenta vēlēšanas pērn septembrī varam beidzot uzskatīt par gandrīz pabeigtām. Vēl jāseko sociāldemokrātu partijas (SPD) balsojumam, un tauta būs dabūjusi atpakaļ to pašu kristīgo demokrātu (CDU/CSU) un sociķu koalīciju, lai gan ar dažām korekcijām. Un korekcijas ir paradoksālas.

Proti, vēlēšanās ar zemākajiem rezultātiem kopš 2. Pasaules kara beigām zaudējušie sociķi jaunajā koalīcijā ir ievērojami nostiprinājušies. CDU/CSU koalīcijas jaunie-vecie biedri ir dabūjuši sešas ministrijas, tostarp ietekmīgo ārlietu, darba lietu un – pats galvenais – finanšu portfeli. Pēc sarunu caurkrišanas ar zaļajiem un liberāļiem kancleres Angelas Merkeles izvēle nebija plaša. Viens variants bija mazākuma valdība, bet kanclere acīmredzot ir nolēmusi rīkoties, nevis muļļāties. Otrs variants bija ārkārtas vēlēšanas, tā, iespējams, stiprinot savas pozīcijas, tomēr tikpat labi nostiprināties varētu AfD nacionālie populisti. Un tad vēl ir pašreizējais variants, kura panākšanai cita starpā partneriem ir atdots leģendārā Volfganga Šoibles portfelis.

Vupertāles vides institūts ir izveidojis videi draudzīgo automobiļu sarakstu, kur pirmajās vietās savās automobiļu klasēs pagaidām dominē Honda un Toyota hibrīdi.

Institūta izveidotajā sarakstā kopumā iekļauti 100 dažādu marku modeļi, kuri ir nopērkami Vācijas tirgū. Kā jau to varēja paredzēt, uzvaras laurus savās automobiļu klasēs plūca Honda Insihgt, Toyota Prius un Lexus RX 450 h. Interesanti, ka limuzīnklasē japāņu tehnoloģijas ir cietušas sakāvi, proti, Lexus LS 600 h ir ierindots tikai trešajā pozīcijā, kapitulējot gan Mercedes S 400 Hybrid, gan BMW 730 d priekšā. Pats galvenais šī pētījuma secinājums, ka neatkarīgi no automašīnas klases, videi draudzīgo modeļu skaits ar katru gadu palielināšoties. Par to liecina autoražotāju milzīgā aktivitāte, kuri pēdējo gadu laikā ceļ galdā arvien jaunas tehnoloģijas, neaprobežojoties tikai ar benzīna un elektromotora hibrīdiem, bet turpinot, piemēram, attīstīt arī iekšdedzes dzinēju izmantošanas iespējas, īpaši tas attiecas uz vācu autoražotājiem. Jebkurā gadījumā, vides aizsardzība ilgtermiņā Eiropā solīšot jaunus modeļus arī nākotnē, kas turpmākajos gados būtu arī finansiāli pieejamāki plašai pircēju auditorijai.

Latvijas lidsabiedrībai airBaltic šis ir 23. jubilejas gads - uzņēmums tika dibināts 1995. gada 28. augustā, bet 1995. gada 1. oktobrī airBaltic ar Saab 340 lidmašīnu veica pirmo komerciālo lidojumu no Rīgas uz Stokholmu.

AirBaltic darbības pirmsākumos komandā bija 21 darbinieks - daļa uzņēmumā strādā vēl šodien. Pašlaik lidsabiedrības komanda ir izaugusi līdz 1 500 darbiniekiem no 30 pasaules valstīm.

Gluži kā pirms 23 gadiem, arī šodien airBaltic galvenais birojs atrodas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā, kas ir arī lidsabiedrības galvenā bāze. 1995. gada oktobrī airBaltic uzsāka lidojumus no Rīgas uz četriem galamērķiem, bet šodien lidsabiedrības maršruta tīklu veido vairāk nekā 70 galamērķi.

Jau 1997. gadā airBaltic sāka paplašināt darbības spektru, uzsākot airBaltic Cargo kravas pārvadājumus. Papildus tam 2010. gadā lidsabiedrība lidostā Rīga atklāja aviācijas apmācību centru airBaltic Training. Pērn airBaltic spēra nākamo soli un atklāja airBaltic Pilotu akadēmiju, kurā iespējams apgūt pilota profesiju un kļūt par airBaltic pilotiem.

CleanR Grupas apgrozījums kopš 15 miljonus eiro lielas obligāciju emisijas 2022. gada decembrī pērnā (2023.) gada deviņos mēnešos ir audzis par 40%, uzlabojušies uzņēmuma finanšu rādītāji, veikti uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumi un uzbūvēta Eiropā modernākā plastmasas pārstrādes rūpnīca, Dienas Biznesam atklāja grupas valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

CleanR Grupas izveidošanas stāsts kā priekšnoteikums obligāciju emisijai - kāds tas ir?

CleanR pamatdarbība vēsturiski ir bijusi atkritumu apsaimniekošana. Tomēr uzņēmums laika gaitā ir strauji attīstījies, un gan organiskas izaugsmes, gan M&A darījumu rezultātā zem CleanR cepures tika izveidoti dažādi vides pakalpojumu virzieni. Pirms pāris gadiem, kritiski izvērtējot CleanR struktūru, secinājām, ka vienā uzņēmumā salikti dažādi biznesa virzieni, kas veiksmīgāk strādātu, ja būtu nodalīti neatkarīgos uzņēmumos. Tā arī tika izveidots uzņēmums, ko šobrīd pazīstam ar nosaukumu AS CleanR Grupa, kas darbojas divos uzņēmējdarbības segmentos – atkritumu apsaimniekošana un vides pakalpojumi. Atkritumu apsaimniekošanas virzienā ietilpst divi uzņēmumi – sadzīves atkritumu apsaimniekotājs CleanR un industriālo atkritumu un būvgružu apsaimniekošanas uzņēmums CleanR Verso. Abu uzņēmumu pamatdarbība ir dažādu veidu atkritumu savākšana, šķirošana, kā arī šķiroto atkritumu pārstrāde un produktu radīšana otrreizējai izmantošanai.