Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK), vērtējot nākamā gada budžetu, uzsver – svarīgi, lai valsts budžets 2018.gadam palīdzētu sasniegt kopīgi izvirzītos Nacionālajā attīstības plānā ietvertos mērķus, nevis meklēt attaisnojumus, kāpēc kaut kas nav izdevies.

«Visu iesaistīto pušu sociāla partnerība, politiskā un ekonomiskā stabilitāte, kā arī pārdomāts valsts budžets ir nozīmīgi priekšnosacījumi uzņēmējdarbības videi, investīciju piesaistīšanai un jaunu, efektīvu darba vietu veidošanai, kas ir Latvijas ekonomiskās izaugsmes pamatā,» norāda LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs. Viņš uzsver, ka 2017.gads kopumā bija nopietns pārbaudījumu gads sociālo partneru un valdības sadarbībai.

Jāatzīmē, ka 2017.gada laikā notika 16 Nacionālās Trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu politikas apakšpadomes sēdes un 7 paplašinātas NTSP sēdes, kuru laikā valdība ar sadarbības un sociālajiem partneriem – LDDK un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību – diskutēja par priekšlikumiem nodokļu sistēmas uzlabošanai un efektīviem risinājumiem valsts budžeta plānošanā.

Golfa laukumā Viesturi 22.jūlijā notika jubilejas turnīrs, kurā piedalījās arī vairāki golfa spēlētāji, kuri ar savu golfa spēli pirms 20 gadiem 1998.gada jūlijā atklāja Latvijā pirmo golfa laukumu un tādējādi aizsāka Latvijas golfa tradīcijas.

Spēlētāji turnīra laikā dalījās atmiņās par 20 gadus veciem notikumiem, savukārt vairāki no viņiem saņēma piemiņas medaļas Golfa pamatlicējs Latvijā.

Medaļu saņēma golfa laukuma Viesturi pirmā direktore Sandra Opīte, Latvijā pirmais golfa treneris Vilnis Baltiņš Jr, golfa kluba Viesturi pirmais prezidents Gunārs Pīlādzis, golfa laukuma Viesturi un Latvijas golfa federācijas pirmais sabiedrisko attiecību veidotājs Kristians Rozenvalds, portāla Golfs.lv redaktors Gundars Galkins, kā arī spēlētāji: diplomāts Pēteris Elferts, Vitālijs Gavrilovs ar sievu Lidiju Gavrilovu un Aldis Puisītis ar sievu Daigu Puisīti.

«Šo 20 gadu laikā ir izaugusi jauna golferu paaudze. Savulaik golfa laukumā Viesturi, saviem tobrīd golfu spēlējošajiem vecākiem līdzi nāca arī mazās meitenītes - Krista un Māra Puisītes, tāpat arī Laura Jansone. Tagad viņas ir jau izaugušas, izmācījušās Amerikā, kļuvušas ne tikai par daudzkārtējām Latvijas čempionēm, bet arī parādījušas sevi dažādās Pasaules golfa tūrēs ar cerībām Latviju pārstāvēt Olimpiskajās spēlēs,» pasniedzot medaļu Aldim Puisītim, teica golfa laukuma Viesturi izpilddirektore Ļubova Micenko.

Lai arī valdībai un sociālajiem partneriem nav vienprātības par 2020.gada budžetu, tomēr piektdien notikušajā sanāksmē puses atbalstīja budžeta virzīšanu izskatīšanai Saeimā.

Piektdien valdības un sociālo partneru veidojošajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē tika skatīts 2020.gada budžets. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) valde jau ceturtdien atzina, ka tā neatbalsta 2020.gada budžetu, uzskatot, ka tajā valdība nav ieklausījusies sociālajos partneros, kā arī valdība ignorējusi likumus, kas paredz finansējuma pieaugumu veselības aprūpei un izglītībai.

Tiesa, NTSP sēdē arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns gan piebilda, ka viņa vadītā organizācija nav pret 2020.gada budžetu, bet gan LBAS iestājas par uzlabojumiem budžetā, kurus organizācija cer panākt, kamēr 2020.gada budžets tiks skatīts Saeimas komisijās. «Mūsu mērķis nav valdības krīze. Tomēr ceram, ka budžets tiks pieņemts ar nelieliem uzlabojumiem, ietverot to, kas minēts valdības deklarācijā,» piebilda LBAS vadītājs.

Jānis Ošlejs

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Aprīļa sākumā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs izveidoja darba grupu pēckrīzes ekonomiskā plāna radīšanai, par kuras vienu no moderatoriem uzaicināja kļūt ekonomistu un uzņēmuma "Primekss" vadītāju Jāni Ošleju. Tieši viņam "Dienas Bizness" uzdeva jautājumus par grupas redzējumu un nākotnes attīstības vīzijām.

Pēckrīzes ekonomiskā plāna veidošanas darba grupā ietilpst gan valsts ierēdņi no Ekonomikas ministrijas, gan eksperti, kā ekonomists Guntars Bērziņš no Latvijas Universitātes, gan uzņēmēju organizāciju pārstāvji, kā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis un Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Vitālijs Gavrilovs un ģenerāldirektore Līga Meņģelsone, gan arī atsevišķu nozaru pārstāvji. J. Ošlejs kopā ar Rebeku Homkesu no Londonas Biznesa skolas, kura ir specializējusies biznesa stratēģijās, ir darba grupas moderatori. Grupas vadītājs ir Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedri trešdien tikās ar tieslietu ministru Jāni Bordānu, lai pārrunātu jauno kadastrālo vērtību bāzes projektu. Abas puses ir vienisprātis, ka jebkādas izmaiņas kadastra vērtību aprēķinā iespējamas tikai pēc nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) sistēmas sakārtošanas.

"Noteikt jaunas kadastrālās vērtības, kas ir balstītas uz patiesajām īpašumu vērtībām, ir nepieciešams, taču pirms to apstiprināšanas būtu jāizvērtē citi ar tām saistīti faktori, lai izmaiņas būtu samērīgas un objektīvas. Šajos krīzes apstākļos uzņēmēji gaida stabilitāti un atbalstu, nevis nodokļu sloga palielinājumu, kas būtiski ietekmētu Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un investīciju piesaisti," norāda LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs.

Lai izvairītos no vairāku ar kadastrālām vērtībām sasaistītu maksājumu pieauguma, vispirms būtu jāreformē NĪN, kā arī jāpārskata uz kadastrālām vērtībām balstītās nodevas, lai tās tiktu aprēķinātas pēc objektīviem kritērijiem. Pretējā gadījumā atšķirīgām nekustamā īpašuma grupām izmaksas pieaugs līdz pat divām reizēm, tādējādi ievērojami palielinot nodokļu slogu. Svarīgi, lai izmaiņas NĪN tiek plānotas nodokļu sistēmas reformas ietvaros, nodrošinot stabilitāti un prognozējamību, norāda uzņēmēji.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šodien tikšanās laikā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadību pārrunāja nepieciešamos nodokļu sistēmas uzlabojumus un vienojās par sadarbības turpināšanu, kopīgi strādājot pie nodokļu sistēmas pilnveidošanas.

"Uzlabojumi nodokļu sistēmā nepieciešami, lai to padarītu taisnīgāku, nodrošinot sociālo aizsardzību pēc iespējas plašākam iedzīvotāju lokam, kā arī Latvijas tautsaimniecības konkurētspējas stiprināšanai. Šodien tikšanās laikā pārrunājam gan valdības uzsākto darbu pie nodokļu sistēmas uzlabojumiem, gan uzņēmēju un darba devēju organizāciju redzējumu. Strādāsim kopā, lai sagatavotu pārdomātu un izsvērtu nodokļu sistēmas uzlabojumu plānu," pēc tikšanās pauda Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

"Labu nodokļu politiku, kas balstītu ekonomikas attīstību un iedzīvotāju labklājību ilgtermiņā, var izveidot mijiedarbībā ar lēmumu pieņēmējiem un tiem, kas nodokļus ģenerē primāri - uzņēmējiem. Tikai kopā strādājot, varam veicināt būtisku uzrāvienu Latvijas ekonomikas attīstībai un valsts labklājībai," teica LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

Pēc vairāku valdības partneru iebildēm pret ostu reformas virzību, Ministru kabinets ceturtdien atlika likuma par ostām izskatīšanu un vienojās to vēlreiz pārrunāt ar sociālajiem partneriem.

Pēc nozares un sociālo partneru paustās kritikas par ostu reformu Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsvēra, ka visas puses ir vienisprātis par nepieciešamajām izmaiņām ostu pārvaldībā, jo līdzšinējais ostu biznesa modelis nedarbojas.

Vienlaikus premjeram ir "procedurāla iebilde" par šī jautājuma virzību, tāpēc viņš aicināja ostu reformu divu nedēļu laikā atkārtoti pārrunāt Ostu padomē un Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē.

"Mums ir politiski skaidra vienošanās par ostu reformas nepieciešamību. Tomēr respektēsim sociālo partneru aicinājumu," pauda Kariņš, piebilstot, ka viņš necer uz visu pušu vienprātību jautājumā par ostu reformu.

Neskatoties uz 2022.gadā gaidāmo valsts parāda pieaugumu, finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) sociālajiem partneriem sola necelt nodokļus.

Otrdien notikušajā ministru un sociālo partneru veidojošajā Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji informēja, ka 2022.gada budžetā valsts parādu plānos palielināt līdz 50,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), iepretim šogad plānotajiem 49,6% no IKP.

Pēc FM skaidrotā, valsts parāda pieauguma rezultātā tiktu paplašināta budžeta fiskālā telpa jeb rasti papildus līdzekļi 300 miljonu eiro apmērā dažādu izdevumu segšanai. Vienlaikus ministrijas plāns paredz ar 2024.gadu valsts parādu samazināt zem 50% no IKP.

Valdības sociālajiem partneriem dalījās domas par valdības plāniem audzēt valsts parādu. Latvijas darba devēju konfederācijas (LDDK) ieskatā valsts parādu nevajadzētu audzēt virs 50% no IKP.

Svinīgā pasākumā 15.novembrī pasniegtas Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) Gada balvas labākajiem darba devējiem, kā arī par īpašu ieguldījumu uzņēmējdarbības vides uzlabošanā pasniegti apbalvojumi “Gada tautsaimnieks” un “Gada tautsaimniece”.

“Latvijas Darba devēju konfederācijas Gada balva labākajiem darba devējiem ir svētki mūsu tautsaimniecības spēkam un garam, pateicība tiem mūsu darba devējiem, kas strādā godprātīgi un atbildīgi un sniedz būtisku ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un sabiedrības labklājībā. Aizvadītajos gados esam novērtējuši un ar konfederācijas balvu atzīmējuši desmitiem uzņēmēju, kas izvēlējušies strādāt atklāti un drosmīgi. Tie ir darba devēji, kas ir ne tikai būtiska Latvijas ekonomikas sastāvdaļa, bet arī atbalsts saviem darbiniekiem nodrošinot mūsdienīgu un drošu darba vidi un apstākļus, vietējai kopienai un sabiedrībai kopumā. Bet mūsu gara un spēka atspoguļojums personībā ir Latvijas Darba devēju konfederācijas apbalvojums “Gada tautsaimnieks”, ko ik reiz pasniedz Valsts prezidents. Šogad “Gada tautsaimniece” apbalvojumu saņēma biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle Ieva Tetere, savukārt uzņēmuma “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis ir 2022. Gada “Gada tautsaimnieks”,” komentē LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.