Jaunākais izdevums

Jau septiņpadsmito gadu pēc kārtas Dienas Bizness sadarbībā ar Lursoft veido Latvijas visstraujāk augošo uzņēmumu sarakstu Gazele.

Jaunākajā sarakstā apkopoti dati par uzņēmumu sasniegumiem laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam. Šie uzņēmumi tika godināti Dienas Bizness un Bite rīkotajā seminārā «Risinājumi veiksmīgai uzņēmējdarbībai – efektivitāte, inovācija, tehnoloģijas», kur dažādi eksperti stāstīja par efektivitāti biznesā.

Visstraujāk augošais uzņēmums Rīgā ir SIA Bilatris, kas nodarbojas ar kravu pārvadājumiem. Kompānijas apgrozījums apskatītajā periodā ir audzis par 1774,29%, sasniedzot 5,39 miljonus eiro.

Visstraujāk augošais uzņēmums Kurzemes reģionā ir SIA Tikala ID, kas nodarbojas ar kokmateriālu vairumtirdzniecību. Laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam uzņēmuma apgrozījums audzis par 1008,51%, sasniedzot 2,77 miljonus eiro.

Visstraujāk augošais uzņēmums Vidzemes reģionā ir SIA Agro Effekt, kas nodarbojas ar transporta pakalpojumiem un kura apgrozījums audzis par 600,30%, sasniedzot 1,24 miljonus eiro.

Visstraujāk augošais uzņēmums Latgales reģionā ir SIA Wood AB, kas nodarbojas ar kokmateriālu vairumtirdzniecību. Uzņēmuma apgrozījums laikā no 2014. līdz 2016. gadam ir audzis par 1032,15% un sasniedzis 4,85 miljonus eiro.

Semināra partneris Bite pasniedza speciālbalvu Inovāciju Gazele uzņēmumam SIA TestDevLab, kas piedāvā programmatūras testēšanas pakalpojumus un risinājumus. Uzņēmums ierindojas saraksta Gazele 155. vietā. Laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam SIA TestDevLab apgrozījums audzis par 141%, 2016. gadā sasniedzot 3,09 miljonus eiro.

«Viens no veiksmīgas un efektīvas uzņēmējdarbības rādītājiem ir ievērojama izaugsme, tāpēc uzņēmumi, kas saņem Gazeles apbalvojumu, ir intereses vērti. Protams, jebkurš uzņēmums ir jāvērtē ilgākā laika termiņā - ideāli, ja arī nākamos gadus izdodas apgrozījumu un peļņu arvien kāpināt, pat ja kāpums nav vairs tik straujš kā sākumā,» norāda DB galvenā redaktore Līva Melbārzde.

LASI ARĪ:

Tikai DB: Visstraujāk augošie uzņēmumi

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Tikai DB: Visstraujāk augošie uzņēmumi

Daiga Kiopa, SIA Lursoft IT valdes locekle, 17.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot 2016. gada straujāk augošo Latvijas TOP 250 uzņēmumu sarakstu un salīdzinot to ar iepriekšējo gadu rezultātiem, varam secināt, ka izaugsmes ātrums pēdējo trīs gadu laikā ir samazinājies. Pirms trim gadiem TOP 250 sarakstā iekļuvušo uzņēmumu vidējais (pēc mediānas) apgrozījuma pieaugums bija 455%, 2015. gadā šis rādītājs bija 177%, bet 2016. gadā tas ir vēl samazinājies un sasniedz 158%.

Ik gadu tiek vērtēts arī visstraujākās izaugsmes rādītāju uzņēmumu skaits, proti, tie uzņēmumi, kuru apgrozījums pēdējo trīs gadu laikā pārsniedzis 1000%. Šoreiz sarakstā kopumā iekļuvuši četri uzņēmumi, kuru apgrozījums pieaudzis par vairāk nekā 1000%. 1. vietā ierindojas transporta nozarē strādājošs uzņēmums SIA Bilatris (+1774% apgrozījuma pieaugums), 2. vietā – holdinguzņēmums SIA Esterkin Family Investments (+1585%); 3. vietā – uzņēmums no Vidzemes SIA Wood AB (+1032%), bet 4. vietā – uzņēmums no Kurzemes Tikala ID (+1008%). Interesanti, ka gan 3., gan 4. vietā esošie uzņēmumi pārstāv vienu nozari – kokmateriālu, būvmateriālu un sanitārtehnikas ierīču vairumtirdzniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA DO Studio izaugsmes gadi ir ciešā saķerē ar aktīvo būvniecības posmu Jūrmalā

SIA DO Studio kāpinājusi apgrozījumu no 197 tūkst. eiro 2013. gadā līdz 790 tūkst. eiro 2016. gadā, un tas ļāvis kompānijai iekļūt Dienas Bizness un SIA Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. Gazeļu gados DO Studio bizness pārsvarā bija orientēts uz Jūrmalu, uzņēmums strādāja pie viesnīcu projektiem, tā klientu vidū bija daudzi nopietni nekustamā īpašuma attīstītāji, kas būvēja kaut ko vērienīgāku par privātmājām. «Līdz ar to arī rādītāji bija tik labi. Mēs bijām uz viena viļņa ar Jūrmalas nekustamā īpašuma tirgus augšupeju, taču pēdējā gadā situācija ir ievērojami mainījusies, 2017. gadā prognozēju apgrozījuma kritumu līdz 500 tūkst. eiro. Tiesa, ar visu to, ka Jūrmalā būvniecībai klājas grūti, mums ir, ko darīt, jo jāpabeidz iesāktie projekti. Lai gan šogad Gazele vairs neesam, paēduši esam,» teic SIA DO Studio arhitekts, īpašnieks Didzis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #42

DB, 16.11.2021

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Eiropas nozīmes dzelzceļa līnijas Rail Baltica izbūve varētu būt lieliska iespēja Latvijas ceļu būvētājiem, taču, vai tā par tādu kļūs?

"Šis ir laiks, kurā Latvijas ceļu būvētāji var iegūt papildu pasūtījumus, vienlaikus ir risks par to, ka valstij viņus īsti nevajag, taču tādā situācijā krējumu nosmels ārvalstu kompānijas, bet vietējiem paliks tikai vājpiens," intervijā Dienas Biznesam pauž biedrības Latvijas Ceļu būvētājs valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 16. novembra numurā:

  • Vērtējam statistikas datus. Eksporta–importa bilance septembrī sarukusi līdz -188,7 miljoniem, salīdzinot ar augustu, kad tā bija -500,4 miljoni eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes informācija. Skatoties pret pērno gadu, eksporta vērtības īpatsvars ārējās tirdzniecības bilancē ir nedaudz krities.
  • Konkursi un tāmes – kur robeža starp leģitīmu interesi un konkurentu cīņu?
  • Patlaban iepirkuma dokumentu publiskošanu regulē Publisko iepirkumu likums, un vairākos pantos ir noteikts tas, kas nav pieejams visiem interesentiem. Pēc Mežaparka estrādes uzbūvēšanas tiesa skata prasību atklāt dokumentus, kurus izpildītājs uzskata par komercnoslēpumu, tomēr līdzīgi var šo prasību pielīdzināt arī dokumentu publiskošanai citos iepirkumos.
  • No Gazeles balvas līdz slēgtiem bankas kontiem
  • "Dienas Biznesa" balva "Gazele 2012" pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā kā straujāk augošajam uzņēmumam Kurzemē tika pasniegta uzņēmumam Kurzemes finieris. Nu tā īpašnieki nonākuši finansiālās grūtībās, kurās lielā mērā vaino arī savus kādreizējos sadarbības partnerus. “Pēc būtības tika realizēts reiderisms. Lai mani pilnīgi paralizētu, tika draudēts ar krimināllietu,” intervijā saka kādreizējais uzņēmuma vadītājs Dzintars Odiņš.
  • Dāņi gatavi Latvijā ieguldīt miljardus.
  • Dānijas vadošais enerģētikas uzņēmums Orsted plāno būvēt piekrastes vēja parku Latvijas un Igaunijas teritorijā. Vai tas izdosies, ņemot vērā Latvijas bēdīgo pieredzi ar līdzīgiem projektiem? Orsted tirdzniecības vadītājs Eiropā Pīters Oblings ir noskaņots cerīgi.
  • Enerģijas cenu kāpums: tendences, pamatojumi, apgrūtinājumi
  • Aizvadītajā nedēļā Latvijā elektroenerģija periodiski maksāja pat 2,5 reizes dārgāk nekā Igaunijā. Kāpēc tā ir? Cik ilgi tā būs?
  • Portrets - AS Emergn valdes priekšsēdētājs, Austrālijas latvietis Pēteris Daliņš.
  • Dzimis un audzis Austrālijā, kur ieguvis arī savu pirmo darba pieredzi un izglītību. Pirms diviem gadiem viesojoties Latvijā, saņēmis negaidītu uzaicinājumu uz interviju no Emergn – pāris stundas pirms lidojuma atpakaļ uz Austrāliju. Divas nedēļas vēlāk bijis jau darba piedāvājums, bet jau pēc mēneša kopā ar ģimeni pārcēlies uz dzīvi Latvijā. “Sestdien ielidojām, pirmdien bija mana pirmā darba diena, bet trešdien – tikšanās ar klientu Frankfurtē,” stāsta uzņēmuma vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Biznesa balva Gazele 2012 pēc darbinieku skaita pieauguma un 2011. gadā kā straujāk augošajam uzņēmumam Kurzemē tika pasniegta uzņēmumam Kurzemes finieris. Tobrīd uzņēmuma valdes priekšsēdētājs bija Dzintars Odiņš, bet viņa tēvs Dainis Odiņš bija faktiskais uzņēmuma īpašnieks.

Šobrīd abi ir parādos, bet Dzintars Odiņš apgalvo, ka jau vairāk nekā piecus gadus nevar atvērt kontu Latvijas bankās, kas, pēc viņa domām, ir fiktīva parāda izveidošanas sekas pēc uzņēmuma maksātnespējas procesa noslēguma. Kā Dzintars Odiņš no straujāk augošā uzņēmuma vadītāja nonāca līdz stāvoklim, kad ir apgrūtināti elementāri maksājumi, nav iespējams atvērt kontu bankā, jautājām viņam pašam.

Sāksim no atskata vēsturē – kad dzima ideja par uzņēmumu, kad to nodibinājāt?

Ideja radās 2005. gadā. Noskatījām vietu. 2006. gadā dibinājām uzņēmumu SIA Kurzemes finieris. Iegādājāmies zemi Kuldīgā, tie bija divi veci taras dēlīšu zāģēšanas cehi. Paņēmām no Vulkāna dažas vecas iekārtas cerībā tās pielāgot ražošanas vajadzībām, bet nekas neizdevās.

Komentāri

Pievienot komentāru