Jaunākais izdevums

Krievija šogad piegādājusi gandrīz trešo daļu no Eiropā nepieciešamās gāzes, sasniedzot rekordlielu īpatsvaru, lai gan Krievijas attiecībās ar Eiropas Savienību (ES) valda saspīlējums un bloks vēlas mazināt atkarību no Krievijas piegādātās gāzes.

Jaunākajā Krievijas valsts dabasgāzes koncerna Gazprom izdevumā Blue Fuel teikts, ka «Gazprom gāzes īpatsvars Eiropā pakāpeniski pieaug un ir gandrīz sasniedzis trešo daļu no Eiropas gāzes patēriņa».

Kompānija ir aplēsusi, ka pērn tā piegādāja 31% no Eiropā patērētās gāzes, kas jau bija rekordliels īpatsvars.

«Esam ceļā uz to, lai arī šogad sasniegtu absolūtu gada gāzes eksporta - gan padomju laika, gan modernās Krievijas vēstures - rekordu,» lasāms Gazprom ziņojumā.

ES importē apmēram pusi no nepieciešamās dabasgāzes, bet bloks arvien vairāk bažījas par Gazprom kā galvenā piegādātāja no Krievijas nozīmi, jo cenu strīdu ar Ukrainu dēļ gāzes piegādes no Krievijas jau divas reizes ir bijušas pārrautas.

Vairākas Austrumeiropas valstis gandrīz pilnībā ir atkarīgas no Krievijas gāzes piegādēm, tādēļ ES radās aizdomas, ka tā ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo pozīciju un nosaka augstāku cenu. Saistībā ar šīm aizdomām ir sākta izmeklēšana.

Abu pušu starpā pēdējo mēnešu laikā ir vērojams progress par abpusēji pieņemamas vienošanās panākšanu, kas ļautu Gazprom izvairīties no soda.

Mēnešiem ilgi Gazprom amatpersonas ir uzstājušas, ka pieaug gāzes piegādes uz Eiropu, lai gan Eiropas valstīs ir palielinājusies sašķidrinātās dabasgāzes pieejamība. Tādējādi Gazprom cenšas pierādīt, ka Eiropa nevar iztikt bez Krievijas gāzes un tai vajadzētu atļaut papildu cauruļvadu izbūvi.

«Gazprom joprojām ir vienīgais piegādātājs, kas spēj nodrošināt pietiekamu papildu daudzumu [gāzes] klientiem Eiropā,» teikts kompānijas izdevumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Conexus iesniedz SPRK pieteikumu sertifikācijai; Gazprom joprojām ir akcionāru vidū

LETA, 10.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka dabasgāzes pārvades sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid (Conexus) akcionāru vidū joprojām ir Krievijas dabasgāzes koncerns Gazprom, Conexus šodien iesniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) pieteikumu uzņēmuma sertificēšanai, informēja SPRK pārstāvji.

Conexus valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne skaidroja - lai sasniegtu īpašumtiesību nodalīšanas mērķa izpildi, Conexus, neatkarīgi no akcionāru sastāva, ir spējīgs nodrošināt to, ka pārvades sistēmas operators lēmumus pieņem neatkarīgi, nodrošinot caurskatāmību un nediskriminējošu attieksmi uz pārvades sistēmas lietotājiem un tirgus dalībniekiem.

Iesniegtās dokumentācijas sagatavošanā Conexus ņēmis vērā Eiropas Komisijas skaidrojumus par īpašumtiesību nodalīšanu un kontroles īstenošanu pārvades sistēmas operatora neatkarības prasību izpratnē.

Līdz ar to Conexus dokumentus sagatavojis atbilstoši SPRK apstiprinātajiem sertificēšanas noteikumiem, kas nosaka iesniedzamo informāciju, lai apliecinātu IT sistēmu drošu darbību, komercinformācijas aizsardzību un vienādas attieksmes nodrošināšanu pret visiem tirgus dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien paziņoja, ka panākusi vienošanos ar Krievijas valsts dabasgāzes kompāniju «Gazprom», kas tikusi apsūdzēta dominējošā stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs Centrālajā un Austrumeiropā, tādējādi uzņēmumam izvairoties no naudassoda piemērošanas.

Šī vienošanās panākta pēc tam, kad «Gazprom» piekritis Austrumeiropā noteikt standarta cenas salīdzinājumā ar pārējo Eiropu, kā arī atteikties no prasības, kas klientiem ierobežo gāzes reeksportu.

Šī vienošanās «Gazprom» nodrošina iespēju izvairīties no naudassoda vairāku miljardu eiro apmērā, kā arī palīdz mazināt saspīlējumu Krievijas un rietumvalstu attiecībās, kas pasliktinājušās saistībā ar Ukrainu, karu Sīrijā un Kremļa iespējami īstenotām manipulācijām.

«Šodienas lēmums novērš »Gazprom« radītus šķēršļus, kas traucē gāzes neierobežotai plūsmai Centrālajā un Austrumeiropā,» norāda ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere.

Vestagere uzsver, ka šī vienošanās kompānijai nosaka stingras prasības un nodrošina pielāgotu noteikumu kopumu turpmākai «Gazprom» darbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas Konkurences un patērētāju tiesību birojs (UOKiK) noteicis 213 miljonu zlotu (48 miljonu eiro) naudassodu Krievijas valsts kontrolētajam dabasgāzes koncernam "Gazprom" par to, ka "Gazprom" nav sadarbojies ar konkurences uzraugu izmeklēšanā par gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecību.

"Gazprom" atteicies nodot konkurences uzraugam dokumentus, kas attiecas uz konsorcija izveidošanu "Nord Stream 2" būvniecības finansēšanai, norādīts UOKiK paziņojumā.

Polijas konkurences uzraugs norāda, ka konsorcijs izveidots bez tā piekrišanas, tāpēc konkurences uzraugs izvirzījis apsūdzības "Gazprom" un vēl piecām projektā iesaistītajām kompānijām - "Royal Dutch Shell", OMV, "Uniper", "Wintershall" un "Engie Energy".

Par nesadarbošanos šajā izmeklēšanā Polijas konkurences uzraugs pagājušā gada novembrī sodīja Šveices kompāniju "Engie Energy" ar 172 miljonu zlotu (39 miljonu eiro) naudassodu.

Šie seši uzņēmumi 2016.gadā centās iegūt UOKiK apstiprinājumu kopuzņēmuma izveidošanai, lai finansētu, izstrādātu un īstenotu "Nord Stream 2" projektu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Par Conexus padomes priekšsēdētāju iecelts Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš

LETA, 11.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Conexus akcionāru vidū joprojām ir Krievijas dabasgāzes koncerns Gazprom

Par dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid (Conexus) padomes priekšsēdētāju iecelts Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, liecina publicētā informācija Conexus mājaslapā.

Savukārt par kompānijas padomes priekšsēdētāja vietnieku iecelts fonda Marguerite Fund (Marguerite) pārstāvis Viljams Pīrsons. Tāpat padomē iecelts Marguerite pārstāvis Gijoms Rivrons, Nabucco Gas Pipeline International GmbH pārstāvis Franks Zīberts un arī trīs Augstsprieguma tīkla iepriekš darbam padomē izvirzītie kandidāti Ilze Bērziņa, Sanita Greize, Ilmārs Šņucins.

Jau vēstīts, ka šogad 3.janvārī notika pirmā Conexus akcionāru sapulce, kurā tik iecelta padome un noteikts padomes atalgojums. Padomes priekšsēdētāja atalgojums noteikts 2550 eiro mēnesī, priekšsēdētāja vietnieka atalgojums - 2320 eiro mēnesī, bet padomes locekļa atalgojums - 2300 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts kontrolētais dabasgāzes koncerns "Gazprom" šogad 30.decembrī rīkos tam piederošo 34,09911% Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akciju izsoli.

Akciju paketes sākumcena izsolē būs 79 miljoni eiro, bet minimālā cena - 70 miljoni eiro. Izsoles lejupejošais solis būs viens miljons eiro, bet augšupejošais solis - 500 000 eiro.

Pieteikumi izsolei tiek pieņemti līdz 26.decembrim, bet izsole notiks 30.decembrī "Gazprombank" elektroniskajā tirdzniecības platformā, teikts "Gazprom" paziņojumā.

Jau vēstīts, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) sertificējusi "Conexus" ar diviem nosacījumiem, kas uzņēmumam jāizpilda līdz 2019.gada beigām.

Šogad sertificēšanā "Conexus" no jauna izvirzītais nosacījums ir nodrošināt, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuves autoruzraudzību no 2020.gada 1.janvāra īsteno komersants, kas nav tiešā vai netiešā veidā saistīts ar Krievijas "Gazprom" un tā saistītajiem komersantiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gazprom: Dabasgāzes cena ES valstīm šogad būs augstāka nekā pērn

LETA, 28.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas gāzes eksporta cena Eiropas Savienībai (ES) šogad ir gaidāma augstāka nekā pērn un var veidot 180-190 ASV dolārus (170-179 eiro) par tūkstoti kubikmetru, paziņojis Krievijas dabasgāzes koncerna Gazprom valdes priekšsēdētāja vietnieks Aleksandrs Medvedevs.

Medvedevs norādījis, ka pērn Eiropas valstis par Gazprom piegādāto dabasgāzi vidēji maksāja 167 dolārus par 1000 kubikmetriem.

«Eiropa bija, ir un būs galvenais Gazprom tirgus,» uzsvēris Medvedevs Gazprom investoru dienas pasākumā Singapūrā.

Viņš arī teicis, ka Gazprom daļa ES tirgū pagājušajā gadā pieaugusi līdz 34%, salīdzinot ar 31% pirms gada.

Uzņēmums pērn palielināja dabasgāzes piegāžu apjomu valstīm ārpus bijušās Padomju Savienības par 12,5%, pārsniedzot 179,3 miljardus kubikmetru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Regulators gaida risinājumu no Marguerite par dalību Conexus un Latvijas gāzē

LETA, 05.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada sākumā tiek gaidīts paziņojums no Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akcionāra "Marguerite" fonda par risinājumu saistībā ar interešu konfliktu, esot dalībniekam gan "Conexus", gan gāzes tirgotājā un sadales sistēmas uzturētājā AS "Latvijas gāze", sacīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Rolands Irklis.

Pašreiz pastāv interešu konflikta riski, ko rada "Conexus" akcionāra "Marguerite Gas I S.a.r.l." un "Latvijas gāzes" akcionāra "Marguerite Gas II S.a.r.l." vienlaicīga dalība abos uzņēmumos. Irklis stāstīja, ka notiek diskusijas starp "Conexus" akcionāriem, kādā veidā šo jautājumu varētu atrisināt.

"Uz "Marguerite" fondu gan neattiecas tādas pašas prasības, kā uz "Gazprom", jo tas ir finanšu investors. Taču viņiem ir interešu konflikts, tādēļ viņiem ir jāpārskata sava līdzdalība vai līdzdalības forma abos uzņēmumos," skaidroja regulatora vadītājs, piebilstot, ka šajā jautājumā notiek darbība un SPRK cer, ka nākamā gada sākumā arī būs paziņojums, ka ir panākts progress attiecībā uz "Marguerite" fonda līdzdalību abos gāzes uzņēmumos. Irklis uzsvēra, ka ir pastāvīgā konsultācijas procesā ar "Marguerite" fondu un SPRK bijušas arī trīspusējas tikšanās Eiropas Komisijā, jo "Conexus" sertificēšanas process ir jāsaskaņo arī ar Eiropas Komisiju. "Līdz ar to procesi, kas notiks attiecībā uz "Marguerite" fonda līdzdalību, vismaz neformālā līmenī ir saskaņoti arī Eiropas Komisijā," stāstīja SPRK vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izsolē, kas pirmdien notika Krievijas valsts kontrolētā dabasgāzes koncerna "Gazprom" elektroniskajā tirdzniecības platformā, noskaidrots uzņēmumam piederošo Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akciju paketes pircējs, paziņojusi Krievijas kompānija.

Izsolē, kurā tika piedāvāti 34,09911% "Conexus" akciju, piedalījās divi pretendenti. Uzvarētājs pagaidām netiek atklāts.

Akciju paketes sākumcena bija 79 miljoni eiro, bet minimālā cena - 70 miljoni eiro. Izsoles lejupejošais solis bija viens miljons eiro, bet augšupejošais solis - 500 000 eiro.

Iepriekš ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzina, ka "Gazprom" ir tiesības pārdot sev piederošās "Conexus" akcijas jebkuram investoram. Vienlaikus ministrs lika noprast, ka Latvija izolē nepiedalīsies.

Arī otrs "Conexus" privātais akcionārs - investīciju fonds "Marguerite Fund" - iepriekš paziņoja, ka pārdos tam piederošos 29,06% "Conexus" akciju. Pircējs būs Japānas kompānijas "Marubeni" fonds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība Rīgas Gāze uzsākusi sarunas ar Krievijas kompāniju Gazprom. Uzņēmuma pārstāvji cer, ka līgumu par dabasgāzes piegādi varētu noslēgt līdz šā gada beigām.

Rīgas Gāze dabasgāzes tirgotāju reģistrā iekļauta 2017. gada martā, taču reālu darbību tirgū uzņēmums pagaidām vēl nav uzsācis. Rīgas Gāzes Tirdzniecības daļas vadītājs Arnis Krastiņš skaidro, ka šāda situācija izveidojusies tāpēc, ka šobrīd aktīvi tiek risināts jautājums par dabasgāzes piegādes līgumu. Ja uzņēmumam izdotos vienoties ar Krievijas koncernu, Rīgas Gāze būtu otrais dabasgāzes tirgotājs, kuram noslēgts tiešais piegādes līgums ar Gazprom.

Šobrīd darām visu nepieciešamo, lai šo vienošanos panāktu, paredzams, ka tuvākajā laikā to, visticamāk, arī izdarīsim un sāksim darbību dabasgāzes tirgū, norāda A. Krastiņš. «Pagaidām aktīvu tirdzniecību neesam sākuši tāpēc, ka nevēlamies būt starpnieki starp patērētāju un gāzes piegādātāju, bet gribam nodrošināt tiešās piegādes. Šo procesu mēģināsim pabeigt līdz šā gada beigām, lai ar nākamo gadu jau varētu nodrošināt savus klientus,» atzīst uzņēmuma Tirdzniecības daļas vadītājs, atklājot, ka šobrīd līguma noslēgšanu kavē Gazprom birokrātija. «Tā ir organizācija, kurā viss notiek diezgan sarežģīti. Sarunās ar citiem dabasgāzes tirgotājiem esam secinājuši, ka Gazprom nelabprāt slēdz tiešos piegādes līgumus ar maziem tirgus spēlētājiem, taču mēs neuzskatām par vajadzīgu darīt kaut ko tikai tāpēc, lai darītu, – mēs vēlamies būt tiešie piegādātāji. Gadījumā, ja šo mērķi izdosies sasniegt, redzam, ka par mūsu klientiem nākotnē varētu kļūt arī vairāki lielie spēlētāji, kas šobrīd darbojas kā starpnieki. Paredzam, ka Rīgas Gāzes tirgus daļa pēc līguma noslēgšanas varētu būt diezgan būtiska, jo vairāki pašreizējie tirgus dalībnieki nelabprāt strādā ar akciju sabiedrību Latvijas Gāze, kurai jau ir līgums ar Krievijas koncernu,» pauž A. Krastiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas centrālā banka negatavojas papildus izvērtēt pagājušajā mēnesī pieņemto lēmumu izsniegt specializētas bankas licenci Lielbritānijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumam «Revolut» saistībā ar mediju otrdien ziņoto, ka kompānijas dibinātāja tēvs strādā Krievijas valsts kontrolētajā dabasgāzes koncernā «Gazprom».

Lietuvas Bankas valdes loceklis Marjus Jurgils ziņu aģentūrai BNS teica, ka centrālā banka nav saņēmusi tādu informāciju, kuras dēļ būtu jāveic jauna izvērtēšana.

«Nekādas papildu informācijas nav, visu informāciju mēs savācām, tostarp informāciju no visām iestādēm. Lēmuma pieņemšanā par to, vai kompānijai atļaut vai neatļaut darboties Lietuvā, piedalījās 14 iestādes. (..) Protams, to ir iespējams pārskatīt, ja parādīsies jauna informācija. Pašlaik Lietuvas Bankai nav nekādas papildu informācijas,» sacīja Jurgils.

Lietuvas sabiedriskās raidorganizācijas LRT pētnieciskās žurnālistikas nodaļa otrdien ziņoja, ka Revolut« dibinātāja Nikolaja Storonska tēvs strādā »Gazprom«. Nikolajs Storonskis vecākais ir »Gazprom« zinātniskā centra »Gazprom promgaz« direktora vietnieks zinātniskajā darbā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas valsts kontrolētā naftas un gāzes kompānija «PGNiG» informējusi Krievijas gāzes koncernu «Gazprom», ka tā nepagarinās ilgtermiņa līgumu par gāzes importu, kad pēc trīs gadiem beigsies tā termiņš.

Par to Polijas uzņēmums pavēstīja piektdien publiskotajā paziņojumā.

Polija cenšas samazināt atkarību no Krievijas enerģijas avotiem, kurus Maskava reizēm izmanto kā instrumentus politiskā spiediena izdarīšanai uz citām valstīm.

Pūliņi šīs atkarības mazināšanai ietvēruši ilgtermiņa līgumu noslēgšanu par sašķidrinātās dabasgāzes piegādēm no ASV, Kataras un citām valstīm, kā arī jauna gāzes vada izbūvi kopīgi ar Norvēģiju, lai saņemtu piegādes no Ziemeļjūras.

«PGNiG» nosūtījusi «Gazprom» paziņojumu, ka uzņēmums nepagarinās kontraktu pēc 2022.gada 31.decembra.

Polija vairākkārt norādījusi, ka līguma ar «Gazprom» finanšu nosacījumi ir nelabvēlīgi, un tā maksā augstāku cenu nekā citas Eiropas valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gazprom piederošo Conexus akciju izsolē varētu būt uzvarējis kāds starptautisks fonds

LETA, 06.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts kontrolētajam dabasgāzes koncernam "Gazprom" piederošo Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akciju izsolē, iespējams, ir uzvarējis kāds starptautisks fonds, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija.

Sīkāka informācija par to, kas ir izsoles uzvarētājs, provizoriski varētu būt zināma tuvāk janvāra vidum.

Jau vēstīts, ka 34,09911% "Conexus" akciju izsolē, kas 30.decembrī notika "Gazprom" elektroniskajā tirdzniecības platformā, noskaidrots akciju paketes pircējs, paziņojusi Krievijas kompānija. Izsolē piedalījās divi pretendenti. Uzvarētājs pagaidām netiek atklāts.

"Conexus" ir slēgta akciju sabiedrība. Kompānijas lielākais akcionārs ir Latvijas valstij piederošais "Augstsprieguma tīkls" (34,36%), kamēr "Gazprom" pieder 34,1%, bet "Marguerite Fund" - 29,06% akciju.

"Conexus" tika dibināts 2016.gadā reorganizācijas rezultātā, no "Latvijas gāzes" nodalot dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas darbības virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid akciju vērtība varētu būt 200 miljoni eiro, vēstīja TV3 raidījums Nekā Personīga.

Pagājuājā nedēļā valdība atbalstīja sarunu sākšanu ar energokompānijas akcionāriem par akciju iegādi. Latvijas valsts plāno uzņēmumā iegūt vairākumu akciju, atpērkot tās no "Gazprom", "Itera Latvija" un Vācijas "Uniper Ruhrgas". Vienlaikus, lai neietekmētu akciju cenu, valdība atsakās publiski informēt, vai ir nodoms pirkt tikai kontrolpaketi vai arī visus 68% no uzņēmuma, kas jāpārdod "Gazprom", "Itera Latvija" un "Rurghas".

Pēc raidījuma vēstītā, kāds senāks Ekonomikas ministrijas slepens pētījums esot uzrādījis, ka gāzes krātuves un maģistrālo tīklu vērtība varot būt 200 miljoni eiro. Vai tā varētu būt aktuālā cena, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) neprecizēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ASV papildina melno sarakstu ar virkni Krievijas kompāniju

LETA, 01.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Finanšu ministrija melnajā sarakstā iekļāvusi vēl virkni Krievijas kompāniju, paplašinot pret Krieviju vērstās sankcijas par Krimas okupāciju un aneksiju.

Sarakstā iekļautas kompānijas SGM-Most un Mostotrest, kas nodarbojas ar tilta celtniecību pār Kerčas šaurumu starp Krieviju un anektēto Krimu.

Saraksts papildināts arī ar vairākiem desmitiem Gazprom meitas uzņēmumu, tostarp vienu no Krievijas lielākajiem mediju holdingiem Gazprom-media.

Gazprom-media apvieno telekanālus NTV, TNT, TV-3, Pjatņica, Mač TV, radiostacijas Avtoradio, Energy, Comedy Radio, tam pieder radiostacijas "Eho Moskvi" kontrolpakete, video vietne Rutube un citi mediju aktīvi.

Sankcijas arī noteiktas vēl 17 privātpersonām.

Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecība ir pilnībā pabeigta, piektdien pavēstīja Krievijas koncerns "Gazprom".

"Rīta operatīvajā sanāksmē atklātajā akciju sabiedrībā "Gazprom" valdes priekšsēdētājs Aleksejs Millers paziņoja, ka šorīt plkst.8.45 pēc Maskavas laika gāzesvada "Nord Stream 2" būvniecība ir pilnībā pabeigta," pavēstīja uzņēmums.

6.septembrī tika sametināta maģistrāles otrā atzara pēdējā caurule. Pēc tam vajadzēja tikai savienot gāzesvada posmu no Vācijas krasta ar posmu no Dānijas ūdeņiem ar virsūdens savienojuma metodi.

Gāzesvada pirmā atzara izbūve tika pabeigta jūnija sākumā.

"Nord Stream 2" būvniecības noslēguma posma darbus "Gazprom" veica saviem spēkiem, jo ASV sankciju dēļ Šveices darbuzņēmējs cauruļu likšanas darbus bija apturējis.

Vēl pagājušajā nedēļā Millers sacīja, ka "vēl līdz šā gada beigām šajā apkures sezonā mēs ar jums varēsim pa gāzesvadu "Nord Stream 2" piegādāt pirmo gāzi Eiropas tirgum".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts kontrolētais dabasgāzes koncerns «Gazprom» trešdien paziņoja, ka gāzesvads «Nord Stream 2» varētu apiet Dānijas ekonomisko zonu, ja Kopenhāgena turpinās atteikties sniegt apstiprinājumu šim projektam.

Gandrīz pabeigtā projekta pēdējais nozīmīgais šķērslis ir piekrišanas saņemšana no Dānijas, ka šis gāzesvads var šķērsot valsts ekonomisko zonu, kas ir ārpus tās teritoriālajiem ūdeņiem.

«Ja viņi to neapstiprinās, tad mēs apiesim Dānijas ekonomisko zonu,» Maskavā notiekošā enerģētikas forumā norādīja «Gazprom» direktoru padomes priekšsēdētājs Viktors Zubkovs.

Ja Dānija nesniegs piekrišanu, tad projekts «būs krietni dārgāks un tas prasīs ilgāku laiku,» sacīja Zubkovs, Viņš kritizēja Kopenhāgenas nostāju, norādot, ka «Nord Stream 2» nodrošinās «gāzi Eiropai».

Šī gāzesvada būvniecība ir izraisījusi bažas par to, ka varētu pieaugt Rietumeiropas valstu atkarība no Krievijas gāzes. Tāpat radušās bažas, ka Maskava spēs palielināt spiedienu uz Ukrainu, jo Eiropa būs mazāk atkarīga no tranzīta piegādēm caur Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

AST par Conexus akciju iegādi samaksājis 57,394 miljonus eiro

LETA, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS «Augstsprieguma tīkls» (AST) par pagājušajā gadā iegādātajiem 34,36% Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS «Conexus Baltic Grid» («Conexus») akcijām samaksājis 57,394 miljonus eiro, aģentūrai LETA apstiprināja AST valdes priekšsēdētājs Varis Boks.

Tiesa, viņš atsevišķi neatklāja konkrētu summu, par cik iegādātas akcijas no SIA «Itera Latvija», kam iepriekš piederēja 16,05% «Conexus» akciju, un Vācijas enerģētikas koncerna «Uniper Ruhrgas International GmbH» («Uniper»), kam piederēja 18,31% «Conexus» akciju.

Boks norādīja, ka akciju iegādei AST veicis aizņēmumu Valsts kasē.

««Conexus» akciju iegāde ir ekonomiski izdevīgs darījums un nekādā ziņā neietekmēs elektroenerģijas pārvades tarifus. Akciju iegādei AST veica aizņēmumu Valsts kasē. Paredzams, ka šogad valsts veiks ieguldījumu AST pamatkapitālā šīs summas apmērā, tādējādi sedzot aizdevumu. AST pamatkapitāla palielināšana ir plānota valsts 2018.gada budžetā. Aizdevumu procentus paredzēts segt no «Conexus» saņemtajām dividendēm,» skaidroja Boks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Conexus padomē ieceļ Valsts kases, Augstsprieguma tīkla un Marguerite pārstāvjus

LETA, 20.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS «Conexus Baltic Grid» («Conexus») akcionāri trešdien nolēma uzņēmuma padomē iecelt Valsts kases, AS «Augstsprieguma tīkls» un «Marguerite Fund» pārstāvjus.

«Conexus» padomē darbosies «Marguerite» pārstāvji Viljams Pīrsons, Gijoms Rivrons, «Nabucco Gas Pipeline International GmbH» pārstāvis Franks Zīberts, «Augstsprieguma tīkla» valdes locekļi Gatis Junghāns un Imants Zviedris, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš un Bens de Vēle.

Iepriekš «Conexus» padomes priekšsēdētājs bija Kirils Seļezņovs, bet padomē darbojās Juris Savickis, Pīrsons, Nikolajs Dubiks, Olivers Gīze, Vitālijs Hatjkovs, Oļegs Ivanovs, Kristians Jensens, Jeļena Mihailova, Rivrons un Zīberts.

Jaunā «Conexus» padome darbu sāks šā gada 31.decembrī.

Tāpat «Conexus» akcionāri lēma, ka esošie uzņēmuma valdes locekļi savus pienākumus pildīs līdz jaunu valdes locekļu ievēlēšanas brīdim. Tādējādi esošā «Conexus» valde - tās priekšsēdētājs Aigars Kalvītis un padomes locekļi Sebastians Grēblinghofs, Deniss Jemeļjanovs, Gints Freibergs un Zane Kotāne - pagaidām saglabā amatus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Savickis: Pēc Latvijas Gāzes sadalīšanas celsies dabasgāzes tarifi

LETA, 22.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Latvijas dabasgāzes apgādes kompānijas Latvijas Gāze (LG) sadalīšanas dabasgāzes tarifi celsies neizbēgami, šorīt intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teica LG padomes priekšsēdētāja vietnieks un 16% LG akciju īpašnieka Itera Latvija vadītājs Juris Savickis.

Viņaprāt, patērētajiem LG sadalīšana nebūs labvēlīga. «Tarifi celsies neizbēgami, jo regulatoram tos nāksies paaugstināt,» sacīja Savickis, skaidrojot, ka LG sadalīšanā izveidojušajām kompānijām būs jāstrādā ar peļņu.

Savickis arī pauda, ka valstij būtu jāiegādājas no LG nodalītā jaunā kompānija, kurai tiks nodoti pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvi. Pēc viņa teiktā, maģistrālie gāzes vadi un Inčukalns ir stratēģiski svarīgi objekti, kuriem jābūt valsts īpašumā. Tajā pašā laikā, Savickis vērsa uzmanību uz to, ka valsts ne vienmēr ir labākais uzņēmumu apsaimniekotājs.

Viņš arī pieļāva, ka Gazprom un Itera Latvija nepārdos LG akcijas un turpinās būt kā finanšu investors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Finansiālo noziegumu izmeklēšanas dienests (FNTT) aizturējis vienu no bagātākajiem šīs valsts uzņēmējiem, Kauņas koģenerācijas stacijas īpašnieku Rimandu Stoni, otrdien vēsta telekanāls LNK.

FNTT pārstāve Modesta Zdanauskaite ziņu aģentūrai BNS sacījusi, ka šobrīd situāciju nekomentēs un vairāk informācijas dienests gatavojas sniegt trešdien.

Kā aģentūra uzzinājusi no informētiem avotiem, Stonis tiek turēts aizdomās lietā par krāpniecisku kurināmā pievienotās vērtības nodokļa shēmu.

Ziņu portāls "Llrytas.lt" vēsta, ka saistībā ar šo izmeklēšanu aizturēti aptuveni desmit cilvēki.

Agrāk Stonis kontrolēja kompāniju "Dujotekana", kas bija viena no lielākajām Krievijas koncerna "Gazprom" gāzes importētājām Lietuvā.

"Dujotekana" no 2008.gada importēja "Gazprom" gāzi ar Šveices kompānijas "LT Gas Stream" starpniecību. Līgums bija noslēgts līdz 2020.gadam, bet 2018.gada rudenī kompānija šo sadarbību pārtrauca un meklēja jaunus biznesa partnerus. Bijušie Stoņa partneri izteikušies, ka viņš kontrolē starpniekfirmu "LT Gas Stream".

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Uzņēmējs Igors Makarovs interesējas par Itera Latvija piederošajām akcijām Latvijas gāzē un Conexus Baltic Grid

LETA, 09.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas uzņēmējs, starptautiskās grupas Areti (iepriekš Itera) īpašnieks Igors Makarovs interesējas par SIA Itera Latvija piederošajām akcijām AS Latvijas gāze un AS Conexus Baltic Grid, apliecināja Itera Latvija valdes priekšsēdētājs Juris Savickis.

Viņš atzina, ka Makarovs ir viens no pretendentiem uz Itera Latvija piederošajām akcijām. Kurš kuru uzrunājis par iespējamu darījumu, Savickis neatklāja, atzīmējot, ka Makarovu pazīst jau aptuveni 20 gadus un pagaidām sarunas vēl ir sākuma līmenī.

Taujāts, vai atbilstoši Enerģētikas likuma prasībām Makarovam būtu iespēja iegādāties akcijas gan Latvijas gāzē, gan Conexus Baltic Grid, Savickis atbildēja, ka patlaban tas tiek pētīts. Tāpat vēl nav skaidrības, vai iegādātas varētu tikt tikai pašas akcijas uzņēmumos vai arī visa Itera Latvija.

Savukārt iespējamo darījuma cenu Savikcis neatklāja, vien norādot, ka runa ir par summām aptuveni tādā līmenī, kāds iepriekš izskanējis publiskajā telpā. «Plus, mīnus 5%,» viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gazprom dabasgāzes piegādes Ķīnai pa jauno cauruļvadu sāks 2019.gadā

LETA--AFP, 04.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija 2019.gada beigās sāks gāzes piegādes Ķīnai, izmantojot jauno cauruļvadu Sila Sibiri (Sibīrijas spēks), otrdien paziņoja Krievijas valsts dabasgāzes gigants Gazprom.

Gazprom vadītājs Aleksejs Millers žurnālistiem norādīja, ka otrdien parakstīts līgums par dabasgāzes piegāžu sākšanas datumu Ķīnai, un tas noteikts 2019.gada 20.decembrī.

Pēc vairāk nekā desmit gadus ilgušām pārrunām Krievija 2014.gada maijā parakstīja 400 miljardu dolāru (352 miljardu eiro) vērtu 30 gadu līgumu, lai Ķīnai piegādātu dabasgāzes pa jauno cauruļvadu Sila Sibiri.

Četrus tūkstošus kilometru garā maģistrālā gāzesvada celtniecība tika sākta 2014.gada septembrī, lai savienotu Jakutijas gāzes atradnes ar Japāņu jūru un arī Ķīnas robežu.

Millers skaidroja, ka šis projekts nonācis nozīmīgā posmā un tiek īstenots stigri pēc grafika, tāpēc nav šaubu, ka 2019.gada beigu termiņš tiks sasniegts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Akcionāru maiņa nav ietekmējusi AS Conexus Baltic Grid stratēģisko virzību.

Akcionāru maiņa nav ietekmējusi AS Conexus Baltic Grid stratēģisko virzību

Uzņēmums turpina strādāt, un akcionāri atbalsta iesāktos darbus, intervijā DB norāda dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid (Conexus) jaunā valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

Pērnā gada nogalē notika būtiskas izmaiņas Conexus akcionāru sastāvā. Kā vērtējat akcionāru maiņu?

Valdes ikdienas darbu izmaiņas akcionāru sastāvā neietekmē - strādājot ar jaunajiem akcionāriem, redzu, ka viņi atbalsta uzņēmuma iesāktos projektus. Akcionāru maiņa nav radījusi nekādas izmaiņas uzņēmuma stratēģiskajā virzībā, turpinām strādāt pie iesāktajiem projektiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes tirgus uz jauna laikmeta sliekšņa

Jeļena Šaldajeva, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā vienlaicīgi tiek īstenoti vairāki enerģētiskie projekti, kas visai strauji pārveido gāzes tirgu.

Starpvalstu enerģētisko savienojumu izveidošana panāk agrāk izolēto valstu integrēšanu Eiropas vienotajā gāzes tirgū. Savukārt trešo valstu kompānijas paplašina savu infrastruktūru, lai noturētu savas līderu pozīcijas. DB noskaidro, kāda pašlaik ir Eiropas un pasaules dabasgāzes tirgu kopējā aina.

Prognozē deficītu

Starptautiskā Enerģētikas aģentūra (IEA) prognozē, ka dabasgāzes ieguve Eiropas Savienībā (ES) ap 2040.gadu būs sarukusi par pusi. ES eksperti uzskata, ka prognozējamais dabasgāzes deficīta apjoms varētu sasniegt 120 miljardu kubikmetru, kas vēl vairāk palielinātu ES atkarību no dabasgāzes importa.

Prognozes par Eiropas gāzes tirgus attīstības nākotni pārtop arī skaitļos. Eiropas Komisijas (EK) 2019.gada pirmā ceturkšņa atskaite par Eiropas gāzes tirgu atklāj visai straujas pārmaiņas, salīdzinot ar tirgus dinamiku 2018.gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV enerģētikas ministre Dženifera Granholma trešdien izteica brīdinājumu par gāzes cenu manipulēšanu Eiropā, ņemot vērā Eiropas Parlamenta (EP) locekļu paustās apsūdzības, ka Krievija vainojama cenu kāpumā.

"ASV skaidri paudušas, ka mums un mūsu partneriem jābūt gataviem stāties pretī spēlētājiem, kas varētu veikt piegāžu manipulācijas, lai gūtu sev labumu," vizītes laikā Varšavā sacīja Granholma.

"Mēs šo situāciju uztveram ļoti nopietni un esam vienoti ar mūsu Eiropas sabiedrotajiem, lai pārliecinātos, ka jūs šoziem saņemat adekvātas un izmaksu ziņā pieejamas gāze piegādes," piebilda ministre.

Vairāk nekā 40 EP locekļi nosūtījuši vēstuli, kurā tie apsūdz Krievijas gāzes gigantu "Gazprom" cenu manipulācijā.

Viņi uzskata, ka Krievijas gāzes plūsmas samazināšana caur Ukrainu ir Maskavas mēģinājums piespiest Vāciju apstiprināt tikko pabeigtā gāzesvada "Nord Stream 2" darbības sākšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru