Jaunākais izdevums

A/s GE Money Bank vērsusies tiesā pret Andri Griģi, Kristu Griģi un Aigaru Kesenfeldu ar prasību par vairāk nekā 1,8 miljonu latu piedziņu.

Kā trešā persona lietā iesaistīts maksātnespējīgās SIA Property Pool administrators Anatolijs Zujevs. Kurzemes apgabaltiesa 1. novembrī noraidīja atbildētāju lūgumu izbeigt tiesvedību, jo MSIA Property Pool īpašumi nodoti izsolei, un izsoles rezultātā pastāv iespēja parāda summu iegūt un norēķināties ar banku. A/s GE Money Bank pārstāvis Pauls Vasks tiesā norādīja, ka līdz šim izdevies pārdot tikai divus no daudziem Property Pool īpašumiem, tāpēc neredz pamata izbeigt tiesvedību pret Andri Griģi, Kristu Griģi un Aigaru Kesenfeldu, kas savulaik galvojuši par GE Money Bank izsniegto aizdevumu kapitālsabiedrībai Property Pool. Tiesas sēde atlikta līdz 2012.gada 10.janvārim.

Šobrīd izsludinātas aptuveni 10 MSIA Property Pool īpašumu izsoles ar kopējo sākumcenu summu vairāk nekā 600 tūkstošu latu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Patiesā labuma guvēja rekordisti labumu gūst 68 uzņēmumos

Zane Atlāce - Bistere, 06.06.2018

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka rekordisti patiesā labuma guvēja statusa ziņā ir divi uzņēmēji – Guntis Rāvis (attēlā) un George Rohr – abi ir patiesā labuma guvēji 68 uzņēmumos.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu reģistrā reģistrētajām juridiskajām personām ir jāatklāj savi patiesā labuma guvēji. Līdz šim to izdarījuši vien 17 282 uzņēmumi, lai gan to skaitam vajadzētu būt daudzkārt lielākam, liecina Lursoft apkopotā informācija.

No iepriekš pieminētajiem 17 828 uzņēmumiem, kuri snieguši datus par saviem patiesā labuma guvējiem, 951 norādījis, ka patiesā labuma guvēju nav iespējams noskaidrot, savukārt starp pārējiem 73,11% gadījumu norādītais patiesā labuma guvējs vienlaikus ir arī uzņēmuma dalībnieks.Visvairāk patiesā labuma guvēju – no tuvējām kaimiņvalstīm. Vairumā gadījumu uzņēmumu patiesā labuma guvēji ir Latvijas iedzīvotāji, jo no visām personām, kuras reģistrētas kā patiesā labuma guvējas kādā no uzņēmumiem, vien 21,71% ir ārvalstnieki.

Veicot izpēti, kuru valstu pilsoņi visbiežāk ir patiesā labuma guvēji Latvijā reģistrētajos uzņēmumos, redzams, ka pirmajās vietās atrodamas valstis, kuras ieņem arī pirmās pozīcijas sarakstā pēc ārvalstu tiešo investīciju ieguldījumu skaita. Proti, patlaban mūsu valstī reģistrēti 6117 uzņēmumi, kuros tiešās investīcijas ieguldījuši pārstāvij no Krievijas, un arī patiesā labuma guvēji visbiežāk nāk tieši no šīs kaimiņzemes. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka 1223 patiesā labuma guvēji nāk no Krievijas, bet no Lietuvas un Igaunijas – teju 3 reizes mazāks skaits patiesā labuma guvēju. Proti, attiecīgi 489 un 443 personas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Paziņos spriedumu GE Money Bank prasībā pret Griģi junioru

Vēsma Lēvalde, 10.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes apgabaltiesa 26.janvārī paziņos spriedumu a/s GE Money Bank prasībā pret Kristu Griģi.

Banka vērsusies tiesā ar prasību piedzīt no Griģa juniora vairāk nekā 400 tūkst.Ls parādu. Savukārt otrajā GE Money Bank prasībā pret Kristi Griģi, Aigaru Kesenfeldu un Andri Griģi par aptuveni 1,8 miljonu Ls parāda piedziņu tiesvedība apturēta, līdz stāsies spēkā spriedums par maksātnespējīgās SIA Property Pool maksātnespējas procesa izbeigšanu. Šis lēmums gan vēl ir pārsūdzams.

Db.lv rakstīja, ka a/s GE Money Bank vērsusies tiesā pret Andri Griģi, Kristu Griģi un Aigaru Kesenfeldu ar prasību par vairāk nekā 1,8 miljonu latu piedziņu. Kā trešā persona lietā iesaistīts maksātnespējīgās SIA Property Pool administrators Anatolijs Zujevs. Aptuveni 10 Property Pool īpašumi tika pērn nodoti izsolei, un izsoles rezultātā pastāv iespēja parāda summu iegūt un norēķināties ar banku. Andris Griģis, Krists Griģis un Aigars Kesenfelds savulaik galvojuši par GE Money Bank izsniegto aizdevumu kapitālsabiedrībai Property Pool. Šī banka gan nav vienīgais uzņēmuma nodrošinātais kreditors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas uzņēmēja Andra Griģa dzīvesbiedre Antra Griģe izsludinājusi iepirkumu par avota ūdens pildīšanas iekārtu līnijas piegādi.

Iepirkumā uzvarējis Čehijas uzņēmums NATE - napojova technika a.s., kas piedāvājis iekārtas par 97,7 tūkstošiem eiro. Iekārtas pasūtītas Vaiņodes novada Vaiņodes pagastā, Vaiņodes pilī. Db.lv rakstīja, ka uzņēmējs Andris Griģis iegādājās bijušo tuberkulozes sanatoriju - Vaiņodes jeb Lielbātas pili pirms aptuveni desmit gadiem, lai attīstītu tūrismu. Viena no uzņēmēja idejām bija lauku fermas vai mini safari izveide Vaiņodē. Viņš arī jau bija sācis iegādāties zirgus, retākas sugas aitas un citus mājdzīvniekus. Vaiņodes novads ir pazīstams arī ar Lielbātas avotu, kas iztek no pazemes netālu no pils.

Pēc nekustamo īpašumu tirgus sabrukuma gandrīz visi A. Griģa uzņēmumi nonāca maksātnespējas procesā, sākās ilgstoša tiesvedība ar Swedbank, kas mēģināja prasību vērst arī pret Antru Griģi. Vaiņodes pagastā A. Griģis pirms krīzes attīstīja arī cūkkopību un uzcēla jaudīgu biogāzes rūpnīcu. Abus īpašumus pārņēmusi ABLV Bank.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas tiesa pasludinājusi uzņēmēju Andri Griģi par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas reģistrā pieejamā informācija.

Maksātnespējas process pasludināts trešdien, 3. jūlijā.

Kā liecina informācija reģistrā, kreditori savas prasības pret uzņēmēju var iesniegt viena mēneša laikā maksātnespējas administratoram Raivo Sjademem.

Db.lv jau rakstīja, ka iepriekš izsolīti dažādi A. Griģim piederoši īpašumi.

Pērnā gada sākumā tika izsolīts uzņēmējam piederošais gaļas pārstrādes komplekss Kurzemes bekons. 2004.gadā uzbūvētajā kompleksā tika ieguldīti 2,92 miljoni latu būvniecībā, piesaistot SAPARD programmas līdzekļus. Papildus 1,1 miljons latu tika izlietoti iekārtu iegādei.

Uzņēmumu SIA B.V.L. par maksātnespējīgu atzina Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa 2010.gada jūlijā. Uzņēmums dibināts 1993.gadā, un tā vienīgais īpašnieks ir Andris Griģis. Vēršoties tiesā pret A. Griģi un viņa ģimeni, a/s Swedbank prasības pieteikumā bija norādījusi, ka kopējais Griģa personisko saistību apmērs varētu veidot gandrīz 60 milj. eiro (42 milj. Ls). Parādsaistības viņš galvojis ar uzņēmumu Elefant Hotel (vēlāk V.B.O., bet savulaik arī Hotels Development Group), Mēs Liepājai ( Serviss RC), Property Pool, Līvu namu īpašumi un vienu sev piederošu īpašumu. Viņam piederēja arī Rožu galerija (33%), Bank Hotel (33,3%), Mūkusalas biroju centrs (50%), Serviss RC (33,33%), Vecpilsētas viesnīcas (50%), Keramos (50%) un B.V.L. (100%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Aigars Kesenfelds, kurš ir patiesais labuma guvējs teju 100 Latvijā reģistrētos uzņēmumos, nodibinājis jaunu kompāniju, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Jaunais uzņēmums SIA «AK Family Investments» ierakstīts komercreģistrā 21.augustā. Tā pamatkapitāls ir 50 000 eiro. Uzņēmuma vienīgais dalībnieks un vienlaikus arī valdes priekšsēdētājs ir pats Aigars Kesenfelds. Jaundibinātā uzņēmuma juridiskā adrese reģistrēta Liepājā, Jūras ielā 12.

«Lursoft» izziņa liecina, ka šobrīd Aigars Kesenfelds ir reģistrēts kā patiesā labuma guvējs 98 uzņēmumiem, starp kuriem ir nebanku kreditētājs AS «mogo», savstarpējo aizdevumu platforma AS «Mintos Marketplace» un ar to saistītie uzņēmumi, pašapkalpošanās automazgātavu tīkls SIA «Wash and Drive», viesnīca Liepājā SIA «Promenade Hotel» un citi.

Viņš ir amatpersona tikai divos uzņēmumos - tikko reģistrētajā SIA «AK Family Investments», kā arī SIA «100x Ventures», kurā viņam pieder 99,9% kapitāldaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup lielākie akcionāri AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital, kuriem kopā ar citām saistītajām personām pieder gandrīz 47% DelfinGroup akciju, publiskajā piedāvājumā pārdos līdz pat 26,4 % Nasdaq Baltic Oficiālajā sarakstā kotētā uzņēmuma DelfinGroup akciju.

Latvijas Banka apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau pavisam drīz – 2024. gada jūnijā, gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt 2024. gada jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Liepājas domes deputāts apsver iespēju tiesāties pret siltumapgādes monopolu

Vēsma Lēvalde, 27.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas domes opozīcijas deputāts Ivars Kesenfelds apsver iespēju vērsties Satversmes tiesā pret Liepājas pilsētas teritorijas plānojumā nostiprināto SIA Liepājas enerģija monopolstāvokli, raksta portāls irliepaja.lv.

Lai gan ar Administratīvās apgabaltiesas šā gada 13.jūlija spriedumu tika atzīts, ka domes lēmums atteikt SIA MIG holdings tobrīd piederošajai ēkai pieslēgt gāzes apkuri ir prettiesisks, pašvaldībai brīvas rokas šādi rīkoties arī turpmāk, jo saistošie noteikumi Par siltumapgādes attīstības kārtību Liepājas pilsētā joprojām nav atcelti, norāda I. Kesenfelds. Turklāt tie iestrādāti 16.februārī apstiprinātajā Liepājas teritorijas plānojumā. Tāpēc, neatkarīgi no tā, vai U. Seska vadītā dome pārsūdzēs vai nepārsūdzēs Administratīvās apgabaltiesas 13.jūlija spriedumu, konsultējoties ar juristiem, I. Kesenfelds izskatot iespēju vērsties Satversmes tiesā pret domes apstiprināto Liepājas pilsētas teritorijas plānojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākas Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma AS DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma periods, kura laikā divi akcionāri – AS ALPPES Capital un SIA Curiosity Capital – piedāvās iegādāties nozīmīgu DelfinGroup akciju daļu.

Publiskā piedāvājuma perioda laikā investoriem no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas būs iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % DelfinGroup akciju ar 12,8 % atlaidi no vidējās biržas cenas pēdējo trīs mēnešu laikā. Publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Latvijas Banka trešdien, 15. maijā, apstiprināja publiskā piedāvājuma noteikumu un nosacījumu prospektu, saskaņā ar kuru DelfinGroup akcijas tiks piedāvātas par cenu 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā akcijas vidējā biržas cena pēdējo trīs pilnu kalendāro mēnešu laikā. Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt jūlijā (0,0088 eiro par akciju). Galīgais lēmums par plānoto dividenžu izmaksu vēl ir jāapstiprina akcionāru pilnsapulcē 2024. gada 30. maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

3. jūnijā noslēdzas akcionāriem piederošo AS DelfinGroup akciju publiskais piedāvājums

Db.lv, 31.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 3. jūnijā, noslēdzas akcionāriem piederošo Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmuma DelfinGroup akciju publiskais piedāvājums, kurā investoriem no Baltijas valstīm ir iespēja iegādāties kopumā līdz 26,4 % uzņēmuma akciju, maksājot 1,09 eiro par vienu akciju.

Šis DelfinGroup akcionāru publiskais piedāvājums ir lielākā šāda veida iespēja investēt stabilā un augošā uzņēmumā ar 8,3 % dividenžu ienesīgumu, kas ir viens no augstākajiem Baltijas akciju tirgū.

Saskaņā ar Latvijas Bankas apstiprinātajiem publiskā piedāvājuma prospektiem DelfinGroup lielāko akcionāru piedāvātā cena ir 1,09 EUR par vienu akciju, kas ir par 12,8 % mazāk nekā vienas akcijas vidējā apjoma svērtā biržas cena pēdējo trīs pilno kalendāro mēnešu laikā.

Ja salīdzina DelfinGroup akciju publiskā piedāvājuma akcijas cenu (1,09 eiro par akciju) ar uzņēmuma izmaksātajām dividendēm pēdējo 12 mēnešu laikā, akciju dividenžu ienesīgums, ieskaitot plānoto ceturkšņa dividenžu izmaksu šī gada 14. jūnijā, ir 8,3 %. Investori, kuri piedalīsies šajā publiskajā akciju piedāvājumā un iegādāsies DelfinGroup akcijas, būs tiesīgi saņemt gan tuvākās ceturkšņa dividendes par 2024. gada pirmo ceturksni, kuras plānots izmaksāt jau 14. jūnijā (0,0178 eiro uz akciju), gan arī gada dividendes par 2023. gadu, kuras DelfinGroup plāno izmaksāt 12. jūlijā (0,0088 eiro par akciju).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par nebanku kreditētāja DelfinGroup netiešo līdzīpašnieku kļuvusi Kesenfeldu ģimene

Db.lv, 07.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu uzņēmuma AS DelfinGroup akcionāra SIA L24 finance īpašnieku struktūrā šā gada aprīļa beigās notikušas izmaiņas, kuras šobrīd tiek reģistrētas LR Uzņēmumu reģistrā. Par SIA L24 finance īpašnieku netieši ir kļuvis Kesenfeldu ģimenes uzņēmums SIA ALI Investments, informē AS DelfinGroup.

Savukārt pārējā DelfinGroup akcionāru struktūrā izmaiņas nav notikušas. Uzņēmuma padomes priekšsēdētājs un lielākais uzņēmuma akcionārs Agris Evertovskis uzņēmumu kontrolē caur SIA EC finance un SIA AE consulting, kā arī 3,5% uzņēmuma joprojām pieder DelfinGroup menedžmenta komandai - valdes locekļiem. 6.maijā LR Uzņēmumu reģistrā reģistrētas izmaiņas veidā kā Agris Evertovskis īsteno kontroli uzņēmumā AS DelfinGroup.

"Martā paziņojām par DelfinGroup plāniem veikt sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO) Nasdaq Riga biržā un šobrīd jūtam pieaugošu interesi no potenciālo investoru puses. Kesenfeldu ģimene FinTech nozarē darbojas jau ilgstoši un veiksmīgi. Tāpēc šādu stabilu un pieredzējušu ilgtermiņa akcionāru klātesamība uzņēmumam nozīmīgas izaugsmes laikā noteikti dos papildus pievienoto vērtību. Mūsu biznesa attīstības redzējums sakrīt un esmu gandarīts, ka viņi ir izrādījuši uzticību un ir daļa no DelfinGroup turpmākā izaugsmes stāsta. Notikušās izmaiņas neko nemaina līdzšinējā uzņēmuma pārvaldībā un mēs turpinām strādāt, lai realizētu ieplānoto DelfinGroup ilgtermiņa izaugsmes stratēģiju," komentē AS DelfinGroup padomes priekšsēdētājs Agris Evertovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

7. jūlijā plānota vairāku maksātnespējīgās SIA Property Pool īpašumu izsole, liecina Maksātnespējas reģistra informācija.

Izsolīt paredzēts īpašumus Rīgā, Alberta iela 1-3A, izsoles sākumcena - 80,8 tūkstoši latu, Alberta iela 1-4A, sākumcena 75,1 tūkstotis latu, Tērbatas ielā 50, sākumcena 112,4 tūkst. Ls. Šā gada 7. februārī kreditoru sapulce pieņēmusi lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu.

Db.lv rakstīja, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa pērn septembrī izbeidza SIA Property Pool tiesiskās aizsardzības procesu. Tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nebija atbalstījuši divas trešdaļas kreditoru. Property Pool specializējas tirdzniecības telpu pārvaldīšanā un iznomāšanā labākajās vietās Rīgas centrā. Uzņēmuma pārvaldītajā nekustamo īpašumu portfelī bija vairāk nekā 30 tirdzniecības telpu Rīgas populārākajās tirdzniecības ielās ar intensīvu gājēju plūsmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazs rundālītis rožu un liels, neizmantots pilsētvides potenciāls – tāds patiesībā ir grupas Līvi apdziedātais Rožu laukums Liepājā.

Laukums pilsētas centrā savu nosaukumu un funkcijas laika gaitā ir mainījis ne reizi vien. 1797. gada Liepājas plānā tas nosaukts par Neue Markt jeb Jauno tirgu. Taču 1910. gadā pašvaldība nolēma laukumā izveidot atklātu dārzu ar rozēm, bet tirgu pārcelt kvartālu tālāk. Tika iestādīti ap 500 rožu stādu, un 1911. gadā laukumu nosauca par Rožu laukumu. 1945. gadā tas pārtapa par Uzvaras laukumu, bet kopš 1988. gada, ar vārdiem «Liepājas klēpī visi vēji ligzdu sev vij, un dvēselē – Rožu laukums,» romantisko nosaukumu atkal saulītē izcēla dzejnieks Aivars Neibarts un grupa Līvi. Lielu daļu apbūves laukums zaudēja Otrajā pasaules karā. Padomju gados tukšo robu izlika betona plāksnēm un uzstādīja Ļeņina pieminekli, turklāt projektētāji jauši vai nejauši to bija ieriktējuši tā, ka, pa gabalu skatoties, tautu vadonis turēja rokās blakus esošās Sv.Trīsvienības baznīcas krustu. Tagad te ir lielākā bezmaksas autostāvvieta pilsētā un palaikam aktualizējas ambiciozi apbūves projekti. 1999. gadā pašvaldība pēc arhitekta Andra Kokina projekta rekonstruēja Rožu laukumu, izveidojot simbolisku rožu rundāli, ap kuru virknējas Liepājas sadraudzības pilsētu ģerboņi. No rundāļa uz visām pusēm stiepjas zināmākie Liepājas maršruti ar bruģī iestrādātu metāla noti – Zivju iela ar nu jau ilgāku laiku slēgto, taču tik un tā reprezentatīvo Rokkafejnīcas ēku un Mūziķu slavas aleju, uz ziemeļrietumiem stiepjas agrāk rosīgā, tagad noskumusī Graudu iela, bet, izejot cauri Tirgoņu jeb gājēju ielai, tieši uz jūru ved Peldu iela. Ziemeļu – dienvidu virzienā pa Lielo ielu garām Liepājas Universitātei un senākajam lielveikalam Kurzeme aizdun vienīgās līnijas tramvajs. Rožu laukuma aizmugurē ir romantiskā, bruģētā Stendera ieliņa ar vēsturiskām – gan noplukušām, gan uzpucētām – lielām un mazām ēkām. Rožu laukums ir kā sirds, no kuras uz visām pusēm stiepjas asinsvadi, taču to pulss ir neritmisks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2. novembrī plānota bijušās Liepājas apavu fabrikas, vēl agrāk - Liķieru fabrikas, pirmā izsole.

Izsolīts tiks viss fabrikas ēku komplekss Liepājā, Bāriņu ielā 1. Izsoles sākumcena ir 16 tūkstoši latu, liecina maksātnespējas administratora Ainara Kreica paziņojums. Nekustamo īpašumu pārdošana netiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli. Piedzinējs/hipotekārais kreditors ir a/s Reverta.

Īpašums iepriekš piederēja MAS Serviss RC (iepriekš a/s Mēs Liepājai). Db.lv rakstīja, ka 2007.gadā a/s Mēs Liepājai (uzņēmēji Andris Griģis, Ivars Kesenfelds un Aivars Burģis) paziņoja par ieceri rekonstruēt Liķieru fabriku pēc arhitektes Z. Gailes projekta. Bijušās Liķieru fabrikas ansamblis atrodas Liepājas centrā, uz divu svarīgu transporta maģistrāļu – Bāriņu un Ādu ielas stūra un kopā ar krastmalā esošo veco spīķeri un bijušo cirka ēku (komplekss Māja) noslēdz Vecās ostmalas vēsturisko kompozīciju. Ansambļa mūra ēkas celtas ap 1882.gadu kā Liepājas Liķieru fabrika, kas vairāk nekā 30 gadu ražoja dažādus liķieru uzlējumus. 1914.gadā Pirmais pasaules karš pārtrauca Liepājas liķieru fabrikas darbību. Fabriku izdemolēja, iekārtas tika salauztas. Vairāk nekā 20 gadu ēkas stāvēja tukšas. 1936.gadā notika Jelgavas ādu fabrikas Korona apvienošanās ar Liepājas Ādu fabriku, īpašnieki nopirka fabrikas ēkas Liepājā. Līdz 1938.gadam tika pārbūvētas un paaugstinātas mūra ēkas, iegūstot pašreizējo veidolu. Pēc Otrā pasaules kara, 1945.gadā, tur ierīkoja Liepājas Apavu fabriku, kas darbojās līdz 1995.gadam. Fabrikas telpiskā uzbūve ir interesants ķieģeļu un koka arhitektūras savienojums, kas gredzena veidā grupējas ap noslēgtu pagalmu. Fabrikas mūra arhitektūra ir izteiksmīgs, tipisks Liepājas XIX gadsimta beigu ķieģeļu industriālās būvniecības paraugs ar greznām detaļām un izkoptām proporcijām (tāpat kā Karostā un citur pilsētā). Fabrikas koka māja ir tipisks Liepājas koka apbūves mantojuma piemineklis, kas lieliski integrējas fabrikas ķieģeļu celtņu kompozīcijā, to atdzīvinot un bagātinot ar cita mēroga un materiāla formām. Liķieru fabrikas ansamblis vērtējams kā Liepājai nozīmīgs XIX gadsimta beigu industriālā mantojuma piemineklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Liepājā sašaurinās politiskais spektrs (galerijā - atskats uz vēlēšanu nakti)

Vēsma Lēvalde, 02.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunajā domē Liepājā būs pārstāvētas tikai trīs partijas – līdz šim valdošā Liepājas partija, Reformu partija un Saskaņas centrs, liecina provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Septiņas vietas domē būs Liepājas partijai, piecas – Reformu partijai, bet trīs – politisko partiju apvienībai Saskaņas centrs. Līdz šim domē bija pārstāvētas septiņas partijas vai vēlēšanu saraksti. Līdz ar to vietu domē saglabājuši astoņi deputāti – Gunārs Ansiņš, Helvijs Valcis, Silva Golde, Uldis Sesks, Valdis Skujiņš, Jānis Vilnītis, Naums Vorobeičiks un Romāns Miloslavskis, bet vietu domē zaudēs septiņi līdzšinējie deputāti – Guntars Krieviņš, Irēna Opšteine, Sergejs Dikterjovs, Ivars Ķervis, Ivars Kesenfelds, Stīns Lorenss un Elita Kosaka. Viņu vietā stāsies Māris Ceirulis, Vilnis Vitkovskis, Atis Deksnis, Ģirts Kronbergs, Laila Atiķe, Linda Matisone un Jurijs Hadarovičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dati par patiesajiem uzņēmuma labuma guvējiem nereti atklāj negaidītu informāciju. Dažkārt tie parāda, cik sarežģītu tīklu izdomājuši vietējie uzņēmumi, paslēpjoties aiz vairākām ārvalstu kompānijām, bet ir reizes, kad no šķietami vietējā kapitāla uzņēmuma patiesībā labumu gūst ārzemnieki, liecina Lursoft dati.

Lursoft apkopojis jaunākos datus par patiesajiem labuma guvējiem, izskaitļojot, kurās valstīs mīt vislielākais skaits personu, kas gūst labumu no Latvijas uzņēmumiem, un cik ir tādi uzņēmumi, kuros tā dalībnieks vienlaikus nav tā patiesais labuma guvējs.

Nepieciešamība zināt uzņēmumu patiesos labuma guvējus nav atsevišķu sadarbības partneru iegriba, šādu nepieciešamību nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums.

Tas paredz, ka, veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu un veidojot iekšējās kontroles sistēmu, ņem vērā vairākus riskus ietekmējošus faktorus. Viens no tiem ir klienta risks, kas piemīt ne tikai klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, bet arī patiesā labuma guvēja saimnieciskajai un personiskajai darbībai. Tāpat arī likums nosaka nepieciešamību izvērtēt valsts vai ģeogrāfisko risku, proti, vai klients vai tā patiesā labuma guvējs nav saistīts ar valsti vai teritoriju, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var liecināt par valstij piemītošu augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kesenfelds reģistrējis jaunu uzņēmumu ar 4 miljonu eiro pamatkapitālu

Žanete Hāka, 25.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Aigars Kesenfelds reģistrējis jaunu kompāniju – SIA 100x Ventures, liecina Lursoft dati.

Jaunā uzņēmuma apmaksātais pamatkapitāls ir 4 miljoni eiro. Darbības veids nav norādīts.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Liepāja, Jūras iela 12.

Kesenfelds ir gan uzņēmuma vienīgais īpašnieks, gan valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Dizaina viesnīcas izveidē Liepājā investē 1,6 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 30.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 1,6 miljonus eiro, Liepājas centrā, vēsturiskā ēkā Zivju ielā atklāta dizaina viesnīca ART Hotel Roma ar 28 dažādu kategoriju numuriņiem, plašu pagalmu un ietilpīgu konferenču zāli. Viesnīca iekārtota kā mākslas galerija, kurā apskatāmi vairāk nekā 100 pašmāju mākslinieku oriģināldarbi.

Viesnīcas īpašnieki un attīstītāji ir Kesenfeldu ģimene, kas guvusi vairāk nekā 10 gadu pieredzi, vadot viesnīcu Promenade Hotel. Jaunatklātās viesnīcas ēka 2015. gadā par 639 000eiro iegādāta no SIA «Ektornet», un kopš iegādes brīža tajā investēti 1,6 miljoni eiro (to skaitā 805 000 eiro tieši viesnīcas izveidei). Liela uzmanība pievērsta iekārtojumam un dizainam, tostarp saglabājot vēsturiskos elementus. Ēkas rekonstrukcijas projekts izstrādāts arhitektu birojā «ADD», mākslas dizaina konsultants – Alvis Zemzaris. Viesnīcas izveide radījusi 15 darba vietas.

Ēkā arī iepriekš darbojusies viesnīca – 19. gadsimta 80. gados tajā atklāta izsmalcinātā Hotel de Rome, kuru 1882. gadā projektējis tā laika Liepājas galvenais arhitekts Pauls Makss Berči. Gadu gaitā ēka vairākkārt pārbūvēta – tā darbojusies gan kā tirdzniecības nams, gan kā biroju ēka, taču nu tai atjaunots sākotnējais pielietojums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Liepājas daudzfunkcionālā centra Lielais dzintars projektā ieguldīti jau 5,5 miljoni latu, joprojām nav skaidrs, vai koncertzāli uzbūvēs, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Koncertzāles projekta izmaksas tiek lēstas ap 19,55 milj. Ls. Pagaidām šim mērķim ir atvēlēti 1,7 milj. Ls no valsts un 6 milj. Ls no Eiropas Savienības struktūrfondiem. Liepājas dome uzsver, ka no projekta atteikusies nav. Tomēr būvniecību sāks tikai tad, kad būs skaidrs, kur ņemt pārējo naudu.

Jau martā noslēgusies koncertzāles tehniskā projekta ekspertīze, ko pēc Liepājas domes pasūtījuma veica Liepājas arhitektu birojs SIA V projekts, piesaistot akustikas un ugunsdzēsības speciālistus. Saskaņā ar ekspertu slēdzienu tehniskajā projektā jānovērš trūkumi un nepilnības un jāiesniedz atkārtotai ekspertīzei, DB informē projekta vadītājs, Liepājas domes izpilddirektora vietnieks Didzis Jēriņš. Savukārt Liepājas domes opozīcijas deputāts Ivars Kesenfelds apgalvo - viņa rīcībā esot informācija, ka tehniskais projekts atzīts par nerealizējamu brāķi. «Amatpersonas ir iedzītas stūrī, jo viņi neapdomīgi samaksājuši 90% honorāra arhitektam Gīnkem avansā, un šo naudu ir problemātiski atgūt,» uzskata I. Kesenfelds. Ekspertīzes aizrādījumi nav nekas ārkārtējs, DB apgalvoja vairāki aptaujātie arhitekti. Parasti trūkumi esot novēršami. Ja izrādās, ka tehniskais projekts neatbilst normatīviem vai nav realizējams, tad esot darbs juristiem, jo iestājas arhitekta atbildība saskaņā ar līgumu. «Ir daudz piezīmju, bet apgalvot, ka projekts nav realizējams, būtu pārspīlēti,» DB atklāj SIA V projekts vadītājs Uldis Vecvagars. Gan dome, gan eksperts aizbildinās ar līguma konfidencialitāti, sīkāk ekspertīzi nekomentējot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Bātas avots sācis avota ūdens pildīšanu pudelēs un tirdzniecību.

Pirmā potenciālo pircēju iepazīstināšana ar jauno produktu notika izstādē Ražots Liepājā. Avota ūdeni, kas ņemts no Lielbātas muižas avota Vaiņodes novadā, pilda puslitra, litra un pusotra litra tilpuma pudelēs. Pagaidām cita veida iepakojumu nav plānots izmantot, izstādē db.lv informēja uzņēmuma pārstāve Jana Kreidere.

Plānotais ūdens patēriņš, saskaņā ar pieteikumu Valsts Vides dienestā, ir 7 m3 diennaktī. SIA Bātas avots dibināta 2012.gada jūnijā ar 2000 latu pamatkapitālu, tās vienīgā valdes locekle ir Antra Griģe.

DB rakstīja, ka Liepājas uzņēmēja Andra Griģa sieva Antra Griģe pērn jūnijā bija izsludinājusi iepirkumu par avota ūdens pildīšanas iekārtu līnijas piegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

20. jūnijā atkārtotā izsolē piedāvā maksātnespējīgās SIA B.V.L. transporta līdzekļus. Kopējā izsolāmo priekšmetu sākumcena ir 46,9 tūkstoši latu.

Tā liecina iepriekš Latvijas Vēstnesī publicētā informācija. Otrajā izsolē tiek piedāvāts 2003.gada transporta līdzeklis Mitsubishi L200, kura novērtējums un otrās izsoles sākumcena ir 3,2 tūkstoši latu. Izsoles solis paredzēts 100 latu.

Par 19,7 tūkstošiem latu otrajā izsolē piedāvā 2002.gada traktoru John Deere 6920. 2001.izlaiduma gada traktors John Deere 8210 tiks piedāvāts par 24 tūkstošiem latu. Traktora otrās izsoles solis paredzēts 300 latu.

Izsoles rīko maksātnespējas administratore Tatjana Miklaševiča, ar kuru DB sazināties neizdevās.

SIA B.V.L. par maksātnespējīgu atzina Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa pērna gada jūlijā. Uzņēmums dibināts 1993.gadā, un tā vienīgais īpašnieks ir Andris Griģis. B.V.L pieder arī SIA V.B.O., kura par maksātnespējīgu atzīta 2010.gada jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atliek Swedbank prasības izskatīšanu pret Andri un Antru Griģiem

Vēsma Lēvalde, 07.09.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kurzemes apgabaltiesa atlikusi līdz 13. decembrim lietas izskatīšanu, kurā a/s Swedbank vērsās pret uzņēmēju Andri Griģi un viņa dzīvesbiedri Antru Griģi.

Tiesas sēde atlikta pēc abu pušu lūguma, un lietu skatīs slēgtā sēdē 13. un 14. decembrī, Db.lv informēja Kurzemes apgabaltiesā.

Db.lv jau rakstīja, ka banka prasīja naudas parāda piedziņu, laulības līguma atzīšanu par spēkā neesošu, nekustamā īpašuma atsavinājuma uz laulības līguma pamata atzīšanu par spēkā neesošu un zemesgrāmatas ierakstu labošanu. Swedbank vērsās pret 26 uzņēmēja Andra Griģa īpašumiem, lai nodrošinātu prasību par parāda piedziņu. Banka uzskata, ka Griģis ar sievu Antru noslēdzis laulību līgumu ar mērķi pārrakstīt uz sievas vārda lielāko daļu savu īpašumu un tādējādi izvairīties no parādu segšanas. Kurzemes apgabaltiesa noraidīja arī Antras Griģes pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu Swedbank prasībā. Sākotnēji atklāti skatīto lietu pēc tiesas lēmuma turpina skatīt slēgtās sēdēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vaiņodes avotu pārvērtīs biznesā

Vēsma Lēvalde, 04.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies sabiedriskā apspriešana SIA Bātas avots pieteikumam par Lielbātas avota ūdens izmantošanu pildīšanai pudelēs.

Par to liecina Valsts Vides dienesta paziņojums.

Valsts Vides dienestā SIA Bātas avots lūgusi ūdens resursu izmantošanas atļauju avota ūdens pildīšanai pudelēs. Plānotais ūdens patēriņš ir 7 m3 diennaktī. SIA Bātas avots dibināta šā gada jūnijā ar 2000 latu pamatkapitālu, tās vienīgā valdes locekle ir Antra Griģe.

DB rakstīja, ka Liepājas uzņēmēja Andra Griģa sieva Antra Griģe šā gada jūnijā bija izsludinājusi iepirkumu par avota ūdens pildīšanas iekārtu līnijas piegādi.

Iepirkumā uzvarēja Čehijas uzņēmums NATE - napojova technika a.s., kas piedāvājis iekārtas par 97,7 tūkstošiem eiro. Iekārtas pasūtītas Vaiņodes novada Vaiņodes pagastā, Vaiņodes pilī. Uzņēmējs Andris Griģis iegādājās bijušo tuberkulozes sanatoriju - Vaiņodes jeb Lielbātas pili pirms aptuveni desmit gadiem, lai attīstītu tūrismu. Viena no uzņēmēja idejām bija lauku fermas vai mini safari izveide Vaiņodē. Viņš arī jau bija sācis iegādāties zirgus, retākas sugas aitas un citus mājdzīvniekus. Vaiņodes novads ir pazīstams arī ar Lielbātas avotu, kas iztek no pazemes netālu no pils.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bordāns drīzumā dibinās savu partiju

LETA, 18.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu savu redzējumu par Latvijas attīstību nākotnē, bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns tuvākajā laikā gatavojas dibināt partiju, ar to startējot arī oktobrī gaidāmajās 12.Saeimas vēlēšanās, apliecina Bordāns.

«Man ir savs redzējums, kā jāattīstās valstij, tādēļ uzskatu, ka varēšu tiekties uz tā īstenojumu, startam Saeimas vēlēšanās dibinot savu partiju, nevis pievienojoties kādai jau esošajai,» sacīja bijušais ministrs.

Jautāts par līdzgaitniekiem, politiķis norādīja, ka patlaban vēl nevēlas publiskot konkrētus uzvārdus, tomēr tas būšot zināms jau tuvākajos mēnešos.

«Nav īpaši jāsteidzas, taču arī kavēties nav pamata. Plānojam, ka jau tuvākajā laikā nākšu klajā ar plašāku paziņojumu par jaunās partijas mērķiem un pārējo dibinātāju uzvārdiem,» teica Bordāns.

Kā ziņots, Bordāns iepriekš darbojās biedrībā Demokrātiskie patrioti (DP), kas pērn septembrī paziņoja, ka pārtaps partijā un 2014.gadā startēs gan Eiropas Parlamenta, gan Saeimas vēlēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Azartspēļu portāls finansēs vīriešu basketbolu Liepājā

Vēsma Lēvalde, 09.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēļu un izklaides portāls Triobet 10.oktobrī parakstīs līgumu ar basketbola klubu Liepājas Lauvas, kļūstot par tā ģenerālsponsoru.

Triobet ir licencēts Maltā, un tā darbību uzrauga Maltas Azartspēļu un izložu komisija (LGA).

Basketbola klubs Liepājas Lauvas ir bāzēts Liepājā, treniņus un mājas spēles aizvada Liepājas Olimpiskajā centrā. Liepājas Lauvas pašreiz spēlē Baltijas Basketbola līgā un Latvijas Basketbola līgā.

Savulaik BK Liepājas Lauvas sponsorēja uzņēmējs Andris Griģis, bet pēc viņa bankrota klubu atbalstīja galvenokārt pašvaldība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Izsolīs Kurzemes bekona ražošanas kompleksu

Vēsma Lēvalde, 12.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

16.februārī plānota gaļas pārstrādes kompleksa Kurzemes bekons izsole.

Izsolīts tiks nekustamais īpašums, kurā ietilpst zemesgabals ar platību 13667m2; ražošanas korpuss ar platību 1633,8m2, gaļas pārstrādes cehs ar platību 4486,8m2 un lokālās attīrīšanas iekārtas, liecina maksātnespējīgās SIA B.V.L. administratores Tatjanas Eilmores paziņojums Latvijas Vēstnesī.

Nekustamajam īpašumam ir nostiprināta hipotēka par labu a/s Swedbank.

Nekustamā īpašuma novērtējums un pirmās izsoles sākumcena ir 893 tūkstoši latu. Izsoles cena tiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) 22%. Izsoles solis ir 89,3 tūkst. Ls.

Dienas Bizness rakstīja, ka 2004.gadā uzbūvētajā kompleksā tika ieguldīti 2,92 miljoni latu būvniecībā, piesaistot SAPARD programmas līdzekļus. Papildus 1,1 miljons latu tika izlietoti iekārtu iegādei. Pašreiz ražošanas kompleksu apsaimnieko SIA Kurzemes gaļsaimnieks, kas janvāra beigās gatavojas pabeigt jaunas rūpnīcas celtniecību Paplakā. Uzņēmums izsolē piedalīties neplāno, Db.lv sacīja SIA Kurzemes gaļsaimnieks vadītāja Aksana Jansone.

Komentāri

Pievienot komentāru