Patiesā labuma guvēji rekordisti - Kesenfelds un Rāvis 

Dati par patiesajiem uzņēmuma labuma guvējiem nereti atklāj negaidītu informāciju. Dažkārt tie parāda, cik sarežģītu tīklu izdomājuši vietējie uzņēmumi, paslēpjoties aiz vairākām ārvalstu kompānijām, bet ir reizes, kad no šķietami vietējā kapitāla uzņēmuma patiesībā labumu gūst ārzemnieki, liecina Lursoft dati.

Žanete Hāka, 19.2.2019

Foto: pixabay

Lursoft apkopojis jaunākos datus par patiesajiem labuma guvējiem, izskaitļojot, kurās valstīs mīt vislielākais skaits personu, kas gūst labumu no Latvijas uzņēmumiem, un cik ir tādi uzņēmumi, kuros tā dalībnieks vienlaikus nav tā patiesais labuma guvējs.

Nepieciešamība zināt uzņēmumu patiesos labuma guvējus nav atsevišķu sadarbības partneru iegriba, šādu nepieciešamību nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums.

Tas paredz, ka, veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu un veidojot iekšējās kontroles sistēmu, ņem vērā vairākus riskus ietekmējošus faktorus. Viens no tiem ir klienta risks, kas piemīt ne tikai klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, bet arī patiesā labuma guvēja saimnieciskajai un personiskajai darbībai. Tāpat arī likums nosaka nepieciešamību izvērtēt valsts vai ģeogrāfisko risku, proti, vai klients vai tā patiesā labuma guvējs nav saistīts ar valsti vai teritoriju, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var liecināt par valstij piemītošu augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku.

To, ka Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem nevedas tik labi ar patieso labumu guvēju atklāšanu, kā vajadzētu, rāda ne tikai statistikas dati, to pamanījuši arī ārpus mūsu valsts robežām.

«Moneyval» ziņojumā Latvija saņēmusi pietiekami zemu novērtējumu attiecībā uz patiesā labuma guvēju noskaidrošanu, atzīstot valsts rīcību patiesā labuma guvēju noteikšanā par mazefektīvu. Lai risinātu problēmu, pērn no Uzņēmumu reģistra jau izslēgti 15 tūkstoši komercsabiedrību, bet šogad plānots izslēgt vēl 7 tūkstošus, jo pastāv risks, ka šādas komercsabiedrības var izmantot noziedzībā.

Pētījuma dati parāda, ka patiesais labuma guvējs ir norādīts 31,8 tūkstošiem Latvijas uzņēmumu, no tiem 28,3 tūkstošiem šī informācija reģistrēta aizvadītā gada laikā. Lursoft aprēķinājis, ka vairums, t.i., 79,47% no visiem patiesajiem labuma guvējiem ir personas no Latvijas, bet 47 patiesie labuma guvēji ir nepilngadīgas personas.

Lursoft pētījums arī atklāj, ka 372 gadījumos, kad uzņēmuma vairākuma dalībnieks ir ārvalstnieks, tā patiesais labuma guvējs tomēr ir Latvijas valstspiederīgais.

6,19% gadījumu norādītie patiesie labuma guvēji nav dalībnieki nevienā no Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, piektdaļai no šīm personām uzņēmumu daļas piederējušas iepriekš.

Viena no šādām personām ir uzņēmējs Aigars Kesenfelds, kurš patlaban ir patiesais labuma guvējs 81 uzņēmumā, tajā pašā laikā viņam nepieder daļas nevienā no uzņēmumiem. Uzņēmējs ir patiesais labuma guvējs vairākos nekustamo īpašumu uzņēmumos, tāpat arī firmā, kas piedāvā pašapkalpošanās automazgātuves pakalpojumus – SIA «Wash and Drive» –, AS «Skanstes Biroju Centrs», SIA «Mintos Finance» u.c. A. Kesenfelda intereses šajos uzņēmumos tiek pārstāvētas ar AS «ALPS Investments» starpniecību, tāpat arī ar Maltā reģistrētā «Dyonne Trading & Investments Limited» u.c. kompāniju palīdzību. Kopš aizvadītā gada jūnija sākuma uzņēmumu skaits, kuros Aigars Kesenfelds reģistrēts kā patiesais labuma guvējs, palielinājies par 19 firmām.

Arī Gunta Rāvja vārds bieži parādās uzņēmumu patieso labuma guvēju sarakstos. Lursoft izziņās atrodamā informācija liecina, ka G. Rāvis ir patiesais labuma guvējs 75 uzņēmumos, vienlaikus viņš ir arī 7 uzņēmumu dalībnieks un ieņemt amatus 53 uzņēmumos.

Gluži tāpat kā A. Kesenfeldam, arī G. Rāvja gadījumā pēdējā pusgada laikā palielinājies to uzņēmumu skaits, kuros persona reģistrēta kā patiesais labuma guvējs. Pagājušā gada jūnijā Gunta Rāvja vārds bija atrodams 68 uzņēmumu patieso labumu guvēju sarakstā, savukārt Ernesta Berņa – 56 uzņēmumu.

Tevi varētu interesēt

Komercreģistrā ierakstīta SIA «Skonto Group», kuras vienīgais dalībnieks ir Maltā reģistrētā...

Dzelzceļa līnijas «Rail Baltica» projektā iepirkumu procedūra ir tik ļoti iekavēta, ka...

Jau pirms kāda laika spēkā stājusies likuma norma, kas paredz, ka Uzņēmumu...

«2015. gads nozarē ir nodzīvots ražens un grūts. Bet labāk smags un...

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšsēdētāja pilnībā noraidīja pilnsabiedrības...

Nepalaid garām

LR Ģenerālprokuratūra, izmeklējot lietu par it kā 50 miljonu eiro naudas atmazgāšanas...

Eiropas Savienības prioritātes ir mainījušās. Tuvākajā laikā var sākt mainīties Eiropas ekonomiskie...

"Dienas Bizness" sadarbībā ar "Lursoft" ik gadu izdod zīmola izdevumu "TOP 500",...

No šīs sadaļas

Veģetāriešu un vegānu kafejnīcas Nata cafe saimnieks Ivars Rutkovskis cenšas mainīt sabiedrības...

Mūzikas klubs un bārs Artilērijas pagrabi Daugavpilī klientus apkalpo tikai latviešu un...

Apbedīšanas dienesta darbinieks mūsdienās ir gan ārsts, gan psihologs, gan mācītājs...

Apakšveļas zīmols Flash You and me piecos gados kļuvis par stabili augošu...

Ventspils ūdens piedzīvojumu parkam esošais baseins ir kļuvis par šauru, tāpēc turpmāko...

Mārupē ir izveidota Biznesa vēstniecība - satikšanās vieta uzņēmējiem un citiem interesentiem....

Igauņu nekustamā īpašuma attīstītāji «Estera Development», piesaistot pūļa finansēšanas...

Daugavpilī ražotais funkcionālu treniņu fitnesa aprīkojums ir pieprasīts ne vien Baltijā, bet...

Siguldā savu mājvietu izvēlas ģimenes ar aktīvu dzīvesveidu un apziņu par dabas...

Arvien vairāk nekustamo īpašumu attīstītāji sāk domāt par jauniem daudzdzīvokļu namu projektiem...