Likumi

Iespēja Dienas Bizness lasītājiem: uzdod jautājumu Uzņēmumu reģistram

Māris Ķirsons, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Ja Uzņēmumu reģistrā nebūs iesniegta informācija par patiesajiem labuma guvējiem – fiziskajām personām, tad attiecīgie uzņēmumi tiks pakļauti vienkāršajai likvidācijai. Lai informētu par šīm izmaiņām, Dienas Bizness podkāstā viesosies Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas likumā būtiski maina situāciju ar patiesā labuma guvēju neatklājējiem – uzņēmumiem.

G. Paidere skaidros, ko nozīmē jaunā kārtība, kā tā izpaudīsies un kā tā varētu ietekmēt Latvijā reģistrēto uzņēmumu darbību.

Ja vēlies uzdot jautājumu saistībā ar prasībām par patiesā labuma guvēju identifikāciju, reģistrāciju, iespējamām soda sankcijām un ko darīt, ja darījumu partnerim nav reģistrēts patiesā labuma guvējs, kā arī uzzināt, cik drošs var būt šāds biznesa partneris, tad sūti jautājumu uz epasta adresi [email protected] vai raksti jautājumu komentāros līdz šā gada 1. jūlija pulksten 12.00.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

FOTO: Dienas Bizness svin 27 gadu jubileju

DB, 15.04.2019

«Dienas Bizness» kolektīvs dzimšanas dienu atzīmēja restorānā «Koya» Andrejsalā. Pārējās fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: Ieva Makare/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness tikko atzīmējis savu 27 gadu jubileju.

Savā dzimšanas dienā pateicamies visiem Dienas Bizness darbiniekiem, kas joprojām ir un ir bijuši daļa no mums. Pateicamies arī mūsu lasītājiem, kas izvēlas Dienas Biznesu gan drukātā, gan digitālā veidā.

Dienas Bizness ir ne tikai laikraksts, bet arī biznesa ziņu portāli - db.lv un rus.db.lv, rokasgrāmatas, konferences un semināri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arhitektes Zaigas Gailes lielais atspēriens ir liktenīgi sastaptie trīs vīrieši un disciplinētā darbā noslīpētais talants stilīgi savienot divus it kā nozares pretpolus – restaurāciju ar modernismu.

Un tas nepārtraukti ļāvis komponēt daudziem arhitektūras ansambļiem. Par saviem šī brīža Rīgas gadsimta projektiem Z. Gaile dēvē Jaunā Rīgas teātra (JRT) ēku kompleksa rekonstrukciju un privātā mākslas centra Zuzeum izveidi bijušās korķa fabrikas teritorijā Lāčplēša ielā 101. Vienlaicīgi divi vērienīgi projekti vienam nelielam birojam ir milzīgs izaicinājums. Paralēli tam viņas rūpals ir Rūmenes muižas kūts, rūpnieciskā dizaina klasteris Kuldīgā, stilīgā biroju ēka Mākonis, vēl piecas privātmājas. Atšķirībā no brāļa Z. Gaile nepiepildīja vecāku cerības un nekļuva par dakteri klasiskā izpratnē, toties viņas tālredzīgais ieguldījums veco koka ēku «izārstēšanā» ir nenovērtējams. Arhitekte ir arī vairāku grāmatu un publikāciju autore. Tāpat nevar nepieminēt viņas kā ekspertes brīžiem aso kritiku un nelokāmos uzskatus, kas ik pa laikam uzvirmo publiskajā telpā. Arī tagad ir, par ko «cepties», jo katrai lietai ir sava vieta. Arī puķes vāzē viņa nebūs nolikusi kaut kur nejauši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Latvijas Mobilais Telefons un SIA Tet (iepriekš Lattelecom) akcionāru sarunas par abu uzņēmumu iespējamo apvienošanos radījušas virkni jautājumu un citu šajā jomā strādājošo uzņēmumu bažas.

Jau vairāk nekā desmit gadus nerimst jautājums par to, kas notiks ar diviem telekomunikāciju milžiem Latvijā – SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT) un SIA Lattelecom, kas ir ne tikai lieli nodokļu maksātāji (attiecīgi pērn –26,59 milj. eiro un 39,09 milj. eiro), bet arī valsts maka papildinātāji ar dividendēm. Abiem uzņēmumiem būtībā ir (juridiski gan atšķiras) vieni un tie paši īpašnieki – Latvijas valsts un Telia. Ir bijušas idejas un priekšlikumi par šo īpašumu sadali, kur viens uzņēmums paliek vienam īpašniekam, bet otrs – otram, bija priekšlikums par abu uzņēmumu apvienošanu. Tomēr neviena no šīm idejām nav guvusi atbalstu, neraugoties uz dažādiem argumentiem, kāpēc to vajadzētu darīt, jo vienmēr ir bijuši kādi svarīgi apsvērumi, kāpēc to nedarīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DB Uzņēmēju klubs: Moneyval rekomendācijas finiša taisnē

Zane Atlāce - Bistere, 30.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu sistēmas galvenais uzdevums ir nodrošināt pamatu legālam biznesam valstī – pašreizējā to nespēj, tā Dienas Biznesa Uzņēmēju klubā atzina tā īpašais viesis finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Mēs jau esam tur,» viņš saka, ar to domājot – pelēkajā zonā Moneyval izpratnē. «Aizbildinoties ar ļoti svarīgu biznesu, esam tas posms, kas «iztīra» citu valstu budžetu un kases.» Kā zināms, Moneyval ziņojums ir neatkarīga audita rezultāts, ko veica Eiropas Padomes eksperti, atklājot nepilnības. Tālab tā rekomendācijām mūsu pusē pievērsta īpaša uzmanība. Galvenokārt tas attiecas uz jaunākajiem pasaules noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas standartiem. Lai izkļūtu no šīs pelēkās zonas, finanšu kapitāla tirgus «remonts» ir valdības galvenā prioritāte, kas palīdzēs ātrāk attīrīties no nevēlamām naudas plūsmām un efektīvākai cīņai dos instrumentus gan uzraugošām, gan valsts pārvaldes institūcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jukas likumdošanā, ko radījušas Moneyval prasības, praktiski var skart ikvienu, kas šķērsos valsts robežu pēc 1. jūlija pat ar pieciem eiro skaidras naudas kabatā.

Likums Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas, kuru skatīs 6. jūnija Saeimas plenārsēdē, iespējams, būs klajā pretrunā ar grozījumiem Krimināllikumā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kurus Saeima tajā pašā dienā skata pirmajā lasījumā. Abi likumprojekti, tāpat kā daudzi citi, tiek steidzami virzīti Saeimā, jo Moneyval ziņojums jāiesniedz jau jūlijā. Galvenā pretruna veidojas sapratnē par to, cik lielu summu uz robežas personai var atņemt kā nepareizi deklarētu.

Juridiskā komisija papildina

Grozījumi Krimināllikumā un Administratīvo pārkāpumu kodeksā ir vien papildinājums likumam Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas, kuru deputāti grasās pieņemt galīgajā lasījumā. Šo likumu izstrādāja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, un vēl uz trešo lasījumu tiek piedāvāta rinda izmaiņu. Tajā pašā laikā Saeimas Juridiskā komisija deputātu Andreja Judina un Jutas Strīķes vadībā gatavo atbildības bāzi šim likumam, jau konkrēti pasakot, cik lielas summas varēs vest pāri robežai. Plānots, ka konkrētas sankcijas būs spēkā jau no 1. jūlija, kas nozīmē, ka cilvēki, kuri pēc Līgo svētkiem dosies uz Lietuvu vai Igauniju iepirkties, ņemot līdzi skaidru naudu, var iekulties ķezā. Juridiskās komisijas sēdē deputāti tā arī nenonāca pie skaidrības, kurā brīdī sākas problēmas ar skaidru naudu uz robežas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sanda Liepiņa: Jebkura neskaidrība finanšu nozarē vienmēr rada pārmērīgu atteikšanos!

Jānis Goldbergs, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Te ir cēloņu un seku jautājums. Bija izveidojusies situācija, kad jāreaģē visas nozares interešu vārdā

Pāris gados no finanšu nozares pagaisuši miljardiem eiro, izdomāts, kā būt tīkamiem starptautiskajai sabiedrībai, valsts radījusi kaudzēm normatīvu, kas regulē tieši finanšu nozares darbību, bet kulisēs ironizē par to, ka Finanšu nozares asociācija (Asociācija) no biedru aizstāvja kļuvusi par ierobežotāju, tādēļ Dienas Bizness aicināja uz sarunu Asociācijas vadītāju Sandu Liepiņu.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. jūnija laikrakstā Dienas Bizness:

Pēdējie divi gadi Finanšu nozares asociācijas dzīvē ir bijuši saspringti. Ir bijis FinCEN paziņojums, Moneyval vērtējumi, OECD ieteikumi, un tie attiecas tieši uz finanšu nozari Latvijā. Ko esat darījuši? Kas paveikts un ar kādu mērķi?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumā Rīgas karte nesen ieceltais valdes loceklis Jānis Meirāns ir arī mātes uzņēmuma Rīgas satiksme valdē un ir oficiāli paziņojis, ka nesaskata interešu konfliktu šajā situācijā un paliks abos amatos

J. Meirāns par Rīgas kartes valdes locekli kļuva pēc Aleksandra Brandava atcelšanas no valdes – pēc tam, kad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pēdējo, turot aizdomās kukuļošanā, aizturēja. Dienas Biznesa sākotnējo pārdomu pamatā ir fakts, ka jau pieminētais A. Brandavs bija vien Rīgas satiksmes darbinieks un Rīgas kartes valdes loceklis, kurpretī J. Meirāns abos uzņēmos ir valdē, proti, apveltīts ar lielāku varu un ietekmi nekā atceltais. Vien šis apstāklis pēc jau notikušā prasa palūkoties uz amatpersonas darbību kopsakarā ar un ap notiekošo uzņēmumā Rīgas karte, jo vairāk tādēļ, ka 16. jūnijā LTV raidījumam De Facto J. Meirāns strikti norādīja, ka grasās abus amatus saglabāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

900 Latvijā reģistrētām SIA, kuru 100% īpašnieks ir ārvalstīs reģistrēta kompānija, mēneša laikā Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz informācija par patiesajiem labuma guvējiem – fiziskajām personām, pretējā gadījumā tās tiks likvidētas.

Tas notiks, pat neraugoties uz to, ka tās kopumā valsts budžetā 2018. gadā samaksājušas daudzus desmitus milj. eiro.

Tādu iespējamo nākotni redz Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere. Viņa atgādina, ka grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā tiem, kuri paslēpušies, izmantojot dažādas uzņēmumu ķēdes pat vairākās valstīs, liek izvēlēties – atklāt patiesā labuma guvējus vai piedzīvot likvidāciju. «Šīs izmaiņas nosaka, kā Uzņēmumu reģistrs skatīsies uz uzņēmumiem un tos sadalīs divās lielās grupās – mazi uzņēmumi, kur jau no reģistrētajiem datiem ir redzamas fiziskās personas, kas aiz tiem stāv un ir uzskatāmas par patiesā labuma guvējiem, un otra grupa, kuru īpašnieki ir ārvalstīs reģistrēti vai arī garas īpašnieku ķēdes,» skaidro G. Paidere. Viņa norāda, ka būs atšķirīga attieksme pret šo divu grupu klientu kompānijām. Tas nozīmē, ka faktiski problēmu nebūs un arī nekādi papildu dokumenti nav jāiesniedz Latvijā reģistrēto pašmāju kapitāla kompānijām, kur īpašnieki ir fiziskās personas. Savukārt pavisam cita attieksme ir pret kapitālsabiedrībām, kur nav zināmas fiziskās personas, kam tās pieder. «Par paaugstināta riska juridiskajām personām ir atzītas SIA, kuru īpašnieki ir ārvalstu kompānijas, kuru skaits 2017. gada rudenī pārsniedza 5000, taču 2019. gada jūlijā to skaits ir sarucis līdz 900. «Šīs SIA Uzņēmumu reģistrs ir informējis visādos veidos, gan izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta EDS, gan arī tiks sūtītas vēstules,» uz jautājumu, vai šīs kompānijas ir informētas par tām draudošajām briesmām, atbild G. Paidere. Viņa atzīst, ka šīm kompānijām atlicis ļoti maz laika, jo brīdinājuma vēstulēs noteiktais termiņš laboties būs mēnesis, tātad šā gada augusts. «Ja patiesā labuma guvēji netiks atklāti, tad augusta otrajā pusē tiks piemērota vienkāršotā likvidācija,» brīdina G. Paidere. Šāda kārtība tiks attiecināta uz SIA un akciju sabiedrībām, bet neattieksies uz zemnieku saimniecībām, individuālajiem komersantiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Vecajām riepām ir jānonāk pie pārstrādātājiem

Jānis Goldbergs, 31.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi Latvijas autobraucēji maksā par riepām. Maksā arī to daļu, kas iekļauta riepu cenā un paredzēta to pārstrādes nodrošināšanai, tomēr nolietotās riepas atrodas mežos, grāvmalēs un krautuvēs, bet pārstrādātājiem to trūkst.

Kāpēc tā, kas tiek darīts, lai riepas nokļūtu līdz pārstrādātājiem un kādas ir cerības, ka sistēma tiks sakārtota, Dienas Bizness aicināja skaidrot Latvijas Riepu apsaimniekošanas asociācijas vadītāju Tīnu Lūsi. Asociācija daļēji pārstāv visus riepu apsaimniekošanā iesaistītos posmus. Tās dibinātāji ir gan importētāji, gan ražotāju atbildības sistēmas uzņēmumi vai īsāk apsaimniekotāji, kā arī pārstrādātāji.

Fragments no intervijas

Par riepu problēmu kā tādu ir zināms jau gadu desmitiem, bet tikai pēdējos gados riepu apsaimniekošanā iesaistītie apvienojušies asociācijā. Kādēļ tagad tādas aktivitātes? Ir īpaša situācija?

Visu laiku problēmu kaut kā risina, tomēr rezultāts ir vecais. Pagājušajā gadā mūsu asociācijas dibināšanas iniciatori konstatēja, ka nekārtību ir pārāk daudz, ka ir pienācis laiks pie viena galda sēsties visiem iesaistītajiem un radīt ilgtspējīgu vīziju šajā jautājumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Bāram pielikts punkts; veido Latvijas modes un interjera lietu dižveikalu

Linda Zalāne, speciāli DB, 23.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rosīgu, komunikablu un smaidīgu – tādu pašmāju zīmolu veikala M50 īpašnieci Elīnu Berklavu visbiežāk sastop tie, kuri atvēruši nelielā veikaliņa durvis. Viņa sevi dēvē par Miera ielas patrioti un savu veikalu citā Rīgas adresē pat iedomāties nespēj

Par spīti radošās republikas popularitātes kāpumiem un kritumiem, veikals M50 iesakņojies Miera ielā uz palikšanu. Elīna prognozē, ka līdz ar vairākiem nekustamā īpašuma projektiem, kas tiek attīstīti šajā ielā, un rosību Tallinas ielas kvartālā rajons atdzimst jau jaunā kvalitātē un M50 sēž vilciena pirmajā vagonā. Turklāt veikals šajā rudenī piedzīvos lielu transformāciju, paplašinoties uz blakus esošajām telpām, kurās gadu Elīna ar komandu iemēģināja roku bāra biznesā. Elīna teic, ka pieredze bija vērtīga un neaizmirstama, bet skaitļi ir nepielūdzami, un tie rāda, ka jāmaina prioritātes, dodot modei vairāk vietas. Un tā tiks dota, izveidojot Latvijas modes un interjera lietu dižveikalu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Izaugsmes treniņa mozaīka internetā

Anda Asere, 03.09.2019

SIA Motivio īpašnieki Ansis Līpenītis (pa kreisi) un Juris Blūzmanis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Personālvadības uzņēmums SIA Motivio attīsta jaunu biznesa virzienu un izstrādā vadītāju personīgās izaugsmes platformu Wiserstate

Attīstot produktu darbinieku ēdināšanai Motivio Meals, pagājušā gada otrajā pusē Ansis Līpenītis un Juris Blūzmanis sāka meklēt atbildi uz jautājumu, kā vēl varētu uzlabot darbinieku iesaisti un apmierinātību darbā. «Sākām ar uzņēmuma kultūru, bet mūsu eņģeļinvestors rosināja skatīties ne tikai uz sekām, bet arī cēloņiem. Kultūra ir sekas, bet kā ietekmēt cēloņus? Ķērāmies klāt intervijām, sekundāro pētījumu analīzei un secinājām, ka visvairāk darbinieku iesaisti un kultūru ietekmē visa līmeņa vadītāji. Ja vadītājs ir labs, viss ir labi, bet, ja vadītājs ir slikts, nekas cits nelīdzēs. Tāpēc jāpalīdz uzlabot vadītāju prasmes un spējas tur, kur tas katram nepieciešams,» spriež Ansis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotne Valmierā ar Schunk oglītēm apgādā visu Baltijas reģionu

«Ir pieaugošs pieprasījums gan pēc dažāda veida servisa pakalpojumiem, gan atsevišķiem strāvas mezgliem,» laikrakstam Dienas Bizness stāsta SIA Baltijas industriālais serviss valdes loceklis Konstantīns Sokolovs. Savulaik, sākot strādāt šajā jomā, tika importētas Vācijas kompānijas Schunk ražotās elektromotoru oglītes. «Pēc 10 gadu ilgas sadarbības ar Schunk oglīšu ražotni Zviedrijā ieguvām tiesības tās ražot Valmierā,» tā K. Sokolovs. Tādējādi ražotne Valmierā ar Schunk oglītēm apgādā visu Baltijas reģionu. «To paredz noslēgtais līgums ar Vācijas kompāniju, bet citos reģionos valstis apkalpo citi Schunk oficiālie pārstāvji,» uz jautājumu par iespējamo noieta tirgus paplašināšanu atbild K. Sokolovs. Saņemot pasūtījumu un to izpildot, pilnībā nevar garantēt, vai pircējs-pasūtītājs šo produkciju nenogādās kādā citā valstī, kur ir jau cits Schunk oficiālais pārstāvis. «Tas ir ātrums,» uz jautājumu, ko nozīmē Valmierā ražot un Latviju, Lietuvu un Igauniju apgādāt ar attiecīgo produktu – rezerves detaļu, atbild K. Sokolovs. Iekārtu īpašnieki nevēlas dīkstāvi, tāpēc arī vajadzīgās oglītes vēlas saņemt maksimāli ātri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Izdzīvošanas skolā vēlas izaudzināt atbildīgus vīriešus

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 04.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms aptuveni divarpus gadiem biedrība Izdzīvošanas skola iesprauda karogu Pāvilostā.

Tagad šeit notiek korporatīvie pasākumi, nometnes puišiem, izaicinājumiem ļaujas tēvi un dēli, kā arī tēvi kopā ar meitām, stāsta tās vadītājs Oskars Špickopfs.

Vieta personības izaugsmei

Izdzīvošanas skolas aizsākums meklējams Saliedēt.lv komandā, kas organizē apmācību programmas uzņēmumiem efektīva komandas modeļa izveidei. «Mums bija vairāki cilvēki ar militāro pieredzi un vēlmi attīstīt izdzīvošanas prasmju apguvi,» stāsta Oskars. Viņš pats savulaik aktīvi darbojies Zemessardzē. «Līdz ar to izveidojām jaudīgu pakalpojumu. Izdzīvošanas skolā apvienojām mūsu līdzšinējo mācīšanas pieredzi ar jaunu elementu – dabu.»

Ideja par darbu ar jauniešiem, tēviem, dēliem Oskaram radās lūzuma brīdī. Gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. «Reizēm dzīvē pienāk brīdis, kad piespiedu kārtā tiekam apstādināti,» viņš nosaka. Ar lauztu kāju dzīvojis pa mājām, pārdomājis savu dzīvi, to, kas notiek sabiedrībā un ko vēlētos darīt turpmāk. Sapratis: «Ja gribam, lai nākotnē sabiedrībā ir spēcīgi vīri, tēvi, politiķi, uzņēmēji, dakteri, karavīri – vīrieši ar atbildību, tad jārīkojas jau šodien.» Tā tapa Izdzīvošanas skola – vieta personības izaugsmei, kas notiek mijiedarbībā ar dabu un cilvēkiem. «Kāpēc ar cilvēkiem? Tāpēc, ka esam radīti, lai būtu starp cilvēkiem, bet, ja gribam labi sadzīvot un veiksmīgi sadarboties, tas jāmācās. Kāpēc ar dabu? Būšana dabā sniedz mieru un atpūtu no ikdienas stresa, telefoniem, datoriem, paziņojumiem un tajā pašā laikā rada izaicinājumus, kas ir svarīgi personības izaugsmei, jo īpaši puišiem un vīriem,» skaidro Oskars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

No skolotāja par uzņēmēju - izveido Laboratorium Zinātnes skolu

Natālija Poriete, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Ķīmijas fakultātes beigšanas Mārtiņš Gulbis kļuva par skolotāju, taču pēc tam nolēma īstenot savu sapni.

Viņš grib panākt, lai bērni izvēlas profesijas dabaszinātņu jomā. Tāpēc Mārtiņš Gulbis kļuva par uzņēmēju, izveidojot tālākizglītības skolu Laboratorium Zinātnes skola.

Fragments no intervijas

Kā jūs nonācāt pie idejas veidot savu skolu?

24 gados nonācu dzīves krustcelēs, man bija jāizlemj, ko turpmāk darīt. Pēc Ķīmijas fakultātes pabeigšanas kādu laiku strādāju par asistentu Latvijas Valsts koksnes ķīmijas institūtā, taču nejutu sava darba jēgu. Tāpat kādu laiku strādāju mēbeļu ražotnē par apdares materiālu tehnologu, taču rutīna šajā darbā man šķita pārāk liela.

Kādēļ aizrāva tieši ķīmija?

Par ķīmiju sāku interesēties jau skolā, 10 gadu vecumā. Reiz skolā demonstrēja šovu ar ķīmijas eksperimentiem. Tas ilga vien 15 minūtes, bet šis brīdis mainīja manu dzīvi. Mamma, kurai es nemitīgi stāstīju, cik ķīmija ir interesanta, uzdāvināja man Jaunā ķīmiķa komplektu, bet vidusskolā es iestājos klasē ar padziļinātu ķīmijas un bioloģijas virzienu. Nākamais loģiskais solis bija RTU Ķīmijas fakultāte, bet uzreiz pēc universitātes nevēlējos strādāt skolā – skolotāja profesija man tajā brīdī nešķita pietiekami prestiža, un īsti nesapratu, kur man doties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Dienas Bizness turpina attīstīties

Jānis Goldbergs, 12.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas. Ja izmaiņu nebūtu un medijs mēģinātu turpināt eksistenci ar savu laiku nokalpojušu biznesa modeli, tad būtu pamats bažām.»

To intervijā Dienas Biznesa (DB) žurnālistam Jānim Goldbergam saka Dienas Biznesa izdevējs, līdzīpašnieks un valdes loceklis Jānis Maršāns.

Kādi ir iemesli, kāpēc Dienas Biznesam šobrīd ir jāmainās?

Mēs gribam mūsu lasītājiem sniegt to, kas lasītājiem ir vajadzīgs: ātras, precīzas ziņas tiešsaistē, analītika, viedokļi un padziļinātās izpētes – iknedēļas drukātajā izdevumā otrdienās.

Iemesli pārmaiņām ir dažādi, bet pats galvenais – biznesa dienas avīzes formāts ir savu laiku nokalpojis. Lēmumu par pārmaiņām pieņēmām tagad, jo šobrīd vienkārši daudzi no faktoriem ir iestājušies vienlaicīgi. Nav nekāds noslēpums, ka visā pasaulē, ne tikai Latvijā, krītas drukāto preses izdevumu lasītāju skaits, tiem migrējot uz dažādām digitālām platformām. Attiecīgi, ja avīzes, kas sāka iznākt pirms četrsimt gadiem, nenogalināja radio un televīzija, tad interneta un sociālo tīklu laikmets ir izrādījies daudz lielāks izaicinājums. Vissmagākās sekas gan interneta, gan jauno tehnoloģiju, gan ar tiem augušās paaudzes ietekmes rezultātā ir tieši nišas medijiem, tādiem, kā, piemēram, Dienas Bizness. Tam ir objektīvi iemesli – ziņas sabiedrība patērē «dzīvajā» un ziņām vairs nav vietas nākamajā dienā, jo tur jau gaida nākamās dienas ziņas. Drukātie mediji, sekojot šīm tendencēm, ir spiesti samazināt savu tirāžu, kam seko arī reklāmas apjoma kritums. Attiecīgi drukātie mediji ir spiesti pieiet šai situācijai radoši un meklēt dažādas jaunas izdzīvošanas formas, lai ieienteresētu gan lasītājus, gan sadarbības partnerus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija seko kaimiņvalstu piemēram un no jaunā gada katrā mājoklī dūmu detektori būs obligāta prasība.

No 2020. gada 1. janvāra stāsies spēkā nozīmīgas Ugunsdrošības noteikumu prasības – visos mājokļos (gan privātmājās, gan dzīvokļos) ir jābūt uzstādītiem autonomiem ugunsgrēka detektoriem, kas reaģē uz dūmiem, bet privātmājas papildus jānodrošina ar ugunsdzēsības aparātu. 2016. gadā, kad stājās spēkā esošā Ugunsdrošības noteikumu redakcija, noteikumos tika paredzēts pielāgošanās laiks līdz 2020. gada 1. janvārim, kad prasības par ugunsdrošību mājoklī no ieteikumiem kļūs par obligātu prasību.

Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sniegtās informācijas, jaunākais pētījums par ugunsdrošību atklāj, ka 63% iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi, lai viņu mājokļos būtu ugunsdzēsības aparāts, bet tikai 13% iedzīvotāju tāds mājoklī ir. Līdzīga situācija ir ar dūmu detektoriem – 68% iedzīvotāju ir svarīgi, lai tas būtu uzstādīts mājokļos, tomēr tikai 9% iedzīvotāju tas ir izdarīts. Kā iemesli un šķēršļi, kas liedz iegādāties ugunsdzēsības aparātus un dūmu detektorus, tiek minēti gan finansiālie faktori, gan laika trūkums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorānu nedēļas projekts lielu peļņu nenes, toties izvelk cilvēkus no mājām iepazīt smalko gastronomisko kultūru

Līdz restorānu biznesam pavārs Raimonds Zommers nonāca mērķtiecīgi, bet lēnītēm, soli pa solim. Ar pārliecību, ka tieši tā visam jānotiek. Viņš šaubās, vai vēl kādam aroda brālim Latvijā ir tik daudz plūktu lauru un pieredzes dažādās gastronomiskās sāncensībās. Un arī viņa lolojums – restorāns Entresol, kur nedēļas viducī Dienas Bizness tiekas ar saimnieku, ir līdz malai apmeklētāju piepildīts.

Fragments no intervijas, kas publicēta 11. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Ir knapas, melno ķiploku velutē no jūsu piedāvājuma, kā arī, piemēram, sēņu arančīni, sīpolu putas, kartupeļu gratina, diļļu emulsija, upeņu gēls no kolēģu ēdienkartes. Vai restorānu apmeklētājam – latvietim - būtu jāzina, kas tas ir?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Līdz šim likvidēts vairāk uzņēmumu nekā pērn visa gada laikā

Māris Ķirsons, 21.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada desmit mēnešos likvidēti 21 157 uzņēmumi, kas ir par 412 vairāk nekā pērn visā gadā kopumā.

To liecina SIA Lursoft dati pēc Uzņēmumu reģistra ziņām. Šā gada desmit mēnešos tika reģistrēti 8538 jauni uzņēmumi, bet likvidēti teju trīs reizes vairāk – 21 157. Tādējādi likvidēto (mirušo) uzņēmumu skaits būtiski pārsniedza jaundzimušo uzņēmumu skaitu – par 12 619 – un par šo daudzumu samazināja arī kopējo Latvijā juridiski dzīvo uzņēmumu skaitu. Šā gada desmit mēnešos ir likvidēts vairāk uzņēmumu nekā visā 2018. gadā kopumā.

Cita situācija

Jāatgādina, ka pēdējo reizi, neskaitot 2018., 2017. un 2016. gadu, šāda situācija, kad likvidēto uzņēmumu skaits pārsniedza jaundibināto, bija vērojama pirms 19–20 gadiem. Proti, 1997. un 1998. gadā uzņēmumu likvidāciju ietekmējis pienākums uzņēmējiem pārreģistrēt uzņēmumu pamatkapitālu (SIA no 100 Ls (142 eiro) līdz 2000 Ls (2840 eiro)), ko neizdarot, tika uzsākta uzņēmuma likvidācija, kā arī Krievijas ekonomikas krīze, kura ietekmēja daudzu Latvijas uzņēmumu maksātspēju. Ir gan kāda nianse, proti, savulaik likvidācija notika likuma prasības neizpildes dēļ, savukārt pēdējos gados – biznesa lēmuma un tukšo, nestrādājošo uzņēmumu «izslēgšanas» dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir sajūta, ka pārmetumiem, ko starptautiskās organizācijas attiecina uz visu sistēmu, ir atrasts viens grēkāzis – privāto tiesību subjekts –, ar ko mēģina piesegt ierēdņu un politiķu neizdarību daudzu gadu garumā

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš, kurš ABLV Bankas likvidācijā pārstāv tās akcionārus. Viņš atzīst, ka tas nav pirmais gadījums, kad Latvijā jaunāko laiku vēsturē valsts puse savu padarīto vai nepadarīto ar visu atbildību vēlas novelt uz konkrētiem privātuzņēmumiem, kuri rīkojās tā, kā atļāva normatīvo aktu prasības.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kāda ir situācija ar ABLV Bankas pašlikvidāciju?

Nākamā gada februārī būs pagājuši divi gadi no tā brīža, kad aizsākās šīs bankas reālās darbības apturēšana, kam par iemeslu sākotnēji kalpoja FinCen ziņojums, bet pēc tam bankas darbību neļāva turpināt Eiropas Centrālā banka un Vienotā noregulējuma valde. Bankā ir iesaldēti ap diviem miljardiem eiro līdzekļu, un pagaidām to izmaksa ir tikai lēnām sākusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Pastāvēs, kas mainīsies

Jānis Maršāns - Dienas Bizness izdevējs, 08.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

1992. gada 13. aprīlī toreizējā Preses nama 13. stāvā 13 darbinieku lokā iznāca laikraksta Dienas Bizness 1. numurs. Kā redzam, daudzo it kā nelaimīgo skaitļu virknējums netraucēja laikrakstam noturēties ikdienas apritē vairāk nekā 27 gadus.

Pa šo laiku medijs izaudzis par nopietnu spēlētāju ne tikai tradicionālajā preses izdevumu sektorā, klāt nācis gan interneta portāls, gan konferenču nodaļa, rokasgrāmatu nodaļa, papildu preses izdevumi, kā arī citas aktivitātes.

Nu ir pienācis laiks pārmaiņām, jo biznesa dienas avīzes formāts ir savu laiku nokalpojis.

Šodien iznāk pēdējais dienas laikraksta Dienas Bizness numurs. Nav noslēpums, ka visā pasaulē samazinās pieprasījums pēc drukātajiem medijiem un cilvēki izvēlas daudz vieglāk un mobilāk sasniedzamus ziņu avotus. Līdz ar paaudžu maiņu radikāli mainījušies arī lasīšanas paradumi kā tādi. Kā jau esmu minējis iepriekš, tam ir objektīvi iemesli – ziņas sabiedrība patērē dzīvajā, ziņām vairs nav vietas nākamajā dienā, jo tur jau gaida nākamās dienas ziņas. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka šodienas informācijas pārbagātībā lasītājiem ir nepieciešamība pēc dziļākas ziņu analītikas, vēlme saņemt dziļāku redzējumu par aktuāliem biznesa un politikas jaunumiem. Turpmāk to centīsies darīt žurnāls ar tādu pašu nosaukumu – Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Tet" un "Tildes" izveidoto virtuālo asistentu "Covidbot" drošticamai informācijas meklēšanai par Covid-19 izmantojuši 3 200 cilvēki, un kopumā uzdoti 10 742 jautājumi.

Iedzīvotāju informēšanai virtuālo asistentu savās mājaslapās izvietojušas arī Latvijas pašvaldības – Valmiera, Smiltenes novads, Strenču novads un Alūksnes novads. Sarunu skaits aug ar katru dienu, un visaktīvāk jautājumus uzdod Valmieras iedzīvotāji – tie ir 14,8% no visiem pieprasījumiem.

"Mēs turpināsim strādāt, lai arvien vairāk valsts un pašvaldības institūciju izvietotu mūsu virtuālo asistentu savās tīmekļa vietnēs, palīdzot atbildēt uz cilvēku jautājumiem un informācijas meklējumiem," saka "Tildes" biznesa attīstības direktors Kaspars Kauliņš.

"Lielākā daļa pieprasījumu ir par slimības izplatības statistiku Latvijā un ārvalstīs, aktualitātēm valstī un veselības jautājumiem, piemēram: "Kur nodot analīzes?", "Vai es esmu slims?", "Kā pasargāt sevi un tuviniekus?", kā arī, ko nozīmē sociālā distancēšanās un ar to saistītie ierobežojumi. Jautājumus lielākoties uzdod no plkst. 11.00 līdz 15.00," stāsta "Tet" mākslīgā intelekta pakalpojumu vadītāja Inese­ Zariņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" savā mobilajā lietotnē ieviesusi iespēju veikt maksājumus, nezinot saņēmēja konta numuru – pietiek tikai ar tālruņa numuru.

Šāda veida pārskaitījumi ir pieejami ne tikai starp "Swedbank", bet arī citu banku klientiem, kuras pievienojušās Latvijas Bankas uzturētajam Zibsaišu reģistram. Līdz ar to maksājumi, kur jānorāda tikai saņēmēja mobilā tālruņa numurs, nu ir kļuvuši pieejami vismaz 90% Latvijas komercbanku klientu, to padarot par jaunu starppersonu norēķinu standartu.

"Pēdējo ceturkšņu dati rāda, ka mūsu klientiem mobilā lietotne ir kļuvusi par pamata bankošanās veidu – šā gada martā autorizēšanās skaits "Swedbank" lietotnē vairāk nekā trīs reizes apsteidza internetbankas lietošanu datorā, savukārt lietotnē veikto maksājumu skaits internetbanku apsteidza jau pagājušajā gadā. Iecere, ka banka nav vieta, uz kuru speciāli jāiet vai jāzvana, bet tā bankas klientam ir pieejama visur, kur vien klients atrodas, ir piepildījusies. Turpinot šī sapņa realizāciju, esam ieviesuši nākamo elementu, kas ļauj ietaupīt laiku, veicot savstarpējos norēķinus starp privātpersonām, tai skaitā citu banku klientiem. Lai veiktu maksājumu, vairs nav jāievada saņēmēja konta numurs – varēs vienkārši izvēlēties personu no sava tālruņa kontaktu saraksta vai ievadīt tālruņa numuru manuāli," norāda "Swedbank" Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

Komentāri

Pievienot komentāru