Jaunākais izdevums

900 Latvijā reģistrētām SIA, kuru 100% īpašnieks ir ārvalstīs reģistrēta kompānija, mēneša laikā Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz informācija par patiesajiem labuma guvējiem – fiziskajām personām, pretējā gadījumā tās tiks likvidētas.

Tas notiks, pat neraugoties uz to, ka tās kopumā valsts budžetā 2018. gadā samaksājušas daudzus desmitus milj. eiro.

Tādu iespējamo nākotni redz Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere. Viņa atgādina, ka grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā tiem, kuri paslēpušies, izmantojot dažādas uzņēmumu ķēdes pat vairākās valstīs, liek izvēlēties – atklāt patiesā labuma guvējus vai piedzīvot likvidāciju. «Šīs izmaiņas nosaka, kā Uzņēmumu reģistrs skatīsies uz uzņēmumiem un tos sadalīs divās lielās grupās – mazi uzņēmumi, kur jau no reģistrētajiem datiem ir redzamas fiziskās personas, kas aiz tiem stāv un ir uzskatāmas par patiesā labuma guvējiem, un otra grupa, kuru īpašnieki ir ārvalstīs reģistrēti vai arī garas īpašnieku ķēdes,» skaidro G. Paidere. Viņa norāda, ka būs atšķirīga attieksme pret šo divu grupu klientu kompānijām. Tas nozīmē, ka faktiski problēmu nebūs un arī nekādi papildu dokumenti nav jāiesniedz Latvijā reģistrēto pašmāju kapitāla kompānijām, kur īpašnieki ir fiziskās personas. Savukārt pavisam cita attieksme ir pret kapitālsabiedrībām, kur nav zināmas fiziskās personas, kam tās pieder. «Par paaugstināta riska juridiskajām personām ir atzītas SIA, kuru īpašnieki ir ārvalstu kompānijas, kuru skaits 2017. gada rudenī pārsniedza 5000, taču 2019. gada jūlijā to skaits ir sarucis līdz 900. «Šīs SIA Uzņēmumu reģistrs ir informējis visādos veidos, gan izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta EDS, gan arī tiks sūtītas vēstules,» uz jautājumu, vai šīs kompānijas ir informētas par tām draudošajām briesmām, atbild G. Paidere. Viņa atzīst, ka šīm kompānijām atlicis ļoti maz laika, jo brīdinājuma vēstulēs noteiktais termiņš laboties būs mēnesis, tātad šā gada augusts. «Ja patiesā labuma guvēji netiks atklāti, tad augusta otrajā pusē tiks piemērota vienkāršotā likvidācija,» brīdina G. Paidere. Šāda kārtība tiks attiecināta uz SIA un akciju sabiedrībām, bet neattieksies uz zemnieku saimniecībām, individuālajiem komersantiem.

Vienlaikus Uzņēmumu reģistram tagad ir tiesības pieprasīt informāciju pamatojošos dokumentus un pārbaudīt patieso labuma guvēju no SIA un AS, Z/S un biedrībām, kā arī akcionāru reģistrus vai pārbaudīt informāciju attiecīgajos ārvalstu reģistros. Šiem datiem ir jābūt atbilstošiem Latvijā norādītajiem. «Tagad vairs nepietiek ar vienkāršu deklarāciju par to, kas ir patiesā labuma guvēji, bet tiks prasīta arī papildu dokumentācija, kura apliecinātu konkrēto personu īpašumtiesības uz konkrētajām kapitāldaļām,» grozījumu nozīmi skaidro G. Paidere.

Visu rakstu lasiet 3. jūlija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dati par patiesajiem uzņēmuma labuma guvējiem nereti atklāj negaidītu informāciju. Dažkārt tie parāda, cik sarežģītu tīklu izdomājuši vietējie uzņēmumi, paslēpjoties aiz vairākām ārvalstu kompānijām, bet ir reizes, kad no šķietami vietējā kapitāla uzņēmuma patiesībā labumu gūst ārzemnieki, liecina Lursoft dati.

Lursoft apkopojis jaunākos datus par patiesajiem labuma guvējiem, izskaitļojot, kurās valstīs mīt vislielākais skaits personu, kas gūst labumu no Latvijas uzņēmumiem, un cik ir tādi uzņēmumi, kuros tā dalībnieks vienlaikus nav tā patiesais labuma guvējs.

Nepieciešamība zināt uzņēmumu patiesos labuma guvējus nav atsevišķu sadarbības partneru iegriba, šādu nepieciešamību nosaka Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums.

Tas paredz, ka, veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu un veidojot iekšējās kontroles sistēmu, ņem vērā vairākus riskus ietekmējošus faktorus. Viens no tiem ir klienta risks, kas piemīt ne tikai klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, bet arī patiesā labuma guvēja saimnieciskajai un personiskajai darbībai. Tāpat arī likums nosaka nepieciešamību izvērtēt valsts vai ģeogrāfisko risku, proti, vai klients vai tā patiesā labuma guvējs nav saistīts ar valsti vai teritoriju, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var liecināt par valstij piemītošu augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Bez kristāldzidras reputācijas draudēs atbrīvošana no īpašuma

Māris Ķirsons, 26.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No vairāku jomu patiesā labuma guvējiem pieprasīs kristāldzidru reputāciju, ja tādas nebūs, notiks atbrīvošana no īpašuma.

Kredītiestāžu, maksājumu pakalpojumu sniedzēju, apdrošināšanas, grāmatvedības, nekustamo īpašumu, nodokļu konsultantu un citu likuma subjektu patiesā labuma guvēji nevarēs būt personas ar apšaubāmu reputāciju, tās vērtēšanas kārtību un kritērijus noteiks valdība.

Ja šo jomu uzņēmumu patiesā labumu guvēju reputācija nebūs nevainojama, viņus atbrīvos no īpašuma. To paredz Finanšu ministrijas sagatavotie un Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā izskatītie un pirmajā lasījumā apstiprinātie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā.

Uzņēmēji, tiesību eksperti norāda uz būtiskiem īpašuma tiesību ierobežojumiem un kārtējo mēģinājumu pārcensties, par ko perspektīvā atkal varētu būt daudz neskaidrību. Atbildīgā komisija atzina minēto grozījumu projektu par steidzamu un noteica, ka tā izskatīšana jāietver Saeimas attālinātās ārkārtas sēdes laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien, 8.jūlijā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki veikuši procesuālas darbības «Skonto» grupas līdzīpašnieka Gunta Rāvja birojā un dzīvesvietā, apstiprināja «Skonto būves» pārstāve Elīna Dobulāne.

Viņa apgalvoja, ka Rāvim KNAB sāktajā kriminālprocesā nav piemērots nekāds statuss.

«Politiķi šobrīd sūta ļoti bīstamu signālu uzņēmējiem Latvijā, savstarpējo attiecību kārtošanā iesaistot tiesībsargājošās iestādes un uzņēmējus. Vēl tikai dažas dienas atpakaļ Baiba Broka bija Rīgas mēra amata kandidāte. Pēdējos gados man piederoši vai daļēji piederoši uzņēmumi ir ziedojuši vairākus miljonus eiro sporta, mākslas un izglītības veicināšanai Latvijā, turklāt par lielāko daļu no ziedojumiem man nav detalizēta informācija, jo lēmumus pieņem konkrēto uzņēmumu vadītāji. Politiķu savstarpējās intrigas šobrīd nodara kaitējumu gan man personīgi, gan arī uzņēmumiem, kas ir vieni no lielākajiem nodokļu maksātājiem un eksportētājiem valstī,» notikušo komentēja Rāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc tam, kad aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, dati par šī gada martu viesuši cerību par situācijas uzlabošanos.

To apliecina ne tikai Lursoft apkopotie dati par jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāti martā, bet arī Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji, kas liecina, ka aizvadītajā mēnesī uzņēmēju noskaņojums uzlabojies gan pakalpojumu sektorā un mazumtirdzniecībā, gan arī rūpniecībā un būvniecībā.

Visaugstākais šis rādītājs martā bijis apstrādes rūpniecībā, ko ietekmējis uzņēmēju nedaudz pozitīvāks šī brīža pasūtījumu līmeņa novērtējums un optimistiskas uzņēmumu vadītāju prognozes turpmākajiem trim mēnešiem*.

Lursoft apkopotā informācija rāda, ka aizvadītajā mēnesī Latvijā reģistrēti 1032 jauni uzņēmumi. Tas ir lielākais viena mēneša laikā reģistrētais jaunu uzņēmumu skaits kopš 2018.gada marta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad maijā reģistrēti 849 jauni uzņēmumi, kas ir tikpat, cik mēnesi iepriekš, liecina Lursoft apkopotie dati.

Salīdzinot ar aizvadītā gada maiju, kad Covid-19 pandēmijas ietekmē strauji samazinājās jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāte, šis gads iezīmējies ar jauno uzņēmumu skaita kāpumu.

Kopumā šī gada pirmajos piecos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sasniedzis 4171, kas ir par 374 uzņēmumiem vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Vairākums, t.i., 91,28% no aizvadītajā mēnesī reģistrētajiem uzņēmumiem ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Maijā reģistrēti arī 45 individuālie komersanti, 12 zemnieku saimniecības, 3 akciju sabiedrības, kā arī uzņēmumi, kas pārstāv citas tiesiskās formas.

Reģionālajā sadalījumā vērtējot, redzams, ka 47% no visiem pagājušā mēneša jaunajiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā, vēl 21,32% Pierīgā, savukārt no pārējiem reģioniem lielāka aktivitāte bijusi Zemgalē, kur maijā reģistrēti 77 jauni uzņēmumi, savukārt zemākā tā bijusi Vidzemē, kur uzņēmēju pulkam aizvadītā mēneša laikā piepulcējušies 58 jauni uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK: Lembergam piemērotās sankcijas ir bezprecedenta gadījums, tādēļ jārīkojas sabalansēti

Žanete Hāka, 12.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šāda veida sankcijas, kas piemērotas Aivaram Lembergam un saistītajiem uzņēmumiem, ir bezprecedenta gadījums, tādēļ finanšu sektoram jādara viss iespējamais, lai darbības veiktu saprātīgi un sabalansēti, preses konferencē par OFAC noteikto sankciju ietekmi uz finanšu sektoru, sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Santa Purgaile.

No šodienas bankas atsāks sniegt finanšu pakalpojumus sankcionētajām personām, bet pastiprinātā uzraudzības režīmā.

"Kad saņēmām paziņojumu, mēs kā uzraugs sazinājāmies ar bankām. Kamēr mums nav pilnīgas skaidrības, Finanšu uzraudzības komisijas strādā, lai saprastu un izveidotu plānu, kā sankcijas ir piemērojamas, jo vietējā izpratne un regulējums ir īpaši svarīgs, tāpat būtiski ir veikt saprātīgas un sabalansētas darbības," viņa piebilda.

"Šobrīd finanšu sektorā ieviešam lielāku skaidrību saistībā ar šo personu apkalpošanu, jo šis ir bezprecedenta gadījums, un tas mūs skar tiešāk, nekā apkalpojot citu valstu rezidentus, kas ir sankcionēti. FKTK veido skaidrojošos dokumentus un strādā, lai veiktu izmaiņas normatīvajos dokumentos, paredzot, kas būtu jādara, apkalpojot sankcionētās personas," viņa uzsvēra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Iespēja Dienas Bizness lasītājiem: uzdod jautājumu Uzņēmumu reģistram

Māris Ķirsons, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Uzņēmumu reģistrā nebūs iesniegta informācija par patiesajiem labuma guvējiem – fiziskajām personām, tad attiecīgie uzņēmumi tiks pakļauti vienkāršajai likvidācijai. Lai informētu par šīm izmaiņām, Dienas Bizness podkāstā viesosies Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas likumā būtiski maina situāciju ar patiesā labuma guvēju neatklājējiem – uzņēmumiem.

G. Paidere skaidros, ko nozīmē jaunā kārtība, kā tā izpaudīsies un kā tā varētu ietekmēt Latvijā reģistrēto uzņēmumu darbību.

Ja vēlies uzdot jautājumu saistībā ar prasībām par patiesā labuma guvēju identifikāciju, reģistrāciju, iespējamām soda sankcijām un ko darīt, ja darījumu partnerim nav reģistrēts patiesā labuma guvējs, kā arī uzzināt, cik drošs var būt šāds biznesa partneris, tad sūti jautājumu uz epasta adresi [email protected] vai raksti jautājumu komentāros līdz šā gada 1. jūlija pulksten 12.00.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

TOP 5 lielākie pērn reģistrētie uzņēmumi

Db.lv, 05.01.2021

Otrs lielākais uzņēmums ir aizvadītā gada decembrī reģistrētais SIA “Marijas 2”. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir SIA “REGALS NAMI”, kas kopā ar “Novira Capital” attīsta septiņstāvu biroju un tirdzniecības ēku Marijas un Satekles ielu krustojumā iepretim Centrālajai dzelzceļa stacijai.

Avots: bbstudija

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl straujāk nekā jauno uzņēmumu skaits, pērn samazinājies jaunreģistrēto uzņēmumu pamatkapitāls. Vienlaikus netrūkst arī uzņēmumu, kuru pamatkapitāls pārsniedz miljonu eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Lursoft aprēķinājis, ka 2019.gadā reģistrēto jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls sasniedzis teju 365 milj. eiro, kamēr aizvadītajā gadā rādītājs bijis par 56,61% zemāks, kopā veidojot 158,26 milj. eiro.

2020.gadā bijis zemākais jaunreģistrēto uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā 

Aizvadītajā gadā reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina...

Lursoft izpētījis, ka 61,29% no visiem pērn reģistrētajiem uzņēmumiem ir mazkapitāla SIA. Salīdzinot ar gadu iepriekš, jāteic gan, ka mazkapitāla SIA īpatsvars jaunreģistrēto uzņēmumu vidū sarucis, jo 2019.gadā tās veidoja 65,96% no kopējā jauno uzņēmumu skaita. Tajā pašā laikā būtiski nav mainījies mazkapitāla SIA sadalījums pēc pamatkapitāla apjoma, jo aizvien nedaudz vairāk nekā trešajai daļai no visām mazkapitāla SIA pamatkapitāls ir 1 eiro. Lursoft norāda, ka vairāk nekā pusei no visām mazkapitāla SIA, t.i., 57,07%, pamatkapitāla apjoms nepārsniedz 10 eiro.

Vienlaikus, neskatoties uz tendenci vairāk nekā pusei no visiem jaunajiem uzņēmumiem būt mazkapitāla SIA, netrūkst arī uzņēmumu, kuru pamatkapitāls pārsniedz miljonu eiro. Pēc Lursoft uzņēmumu izvērstās meklēšanas rezultātiem, šādi uzņēmumi 2020.gadā bijuši 37.

Lielākais no tiem ir aizvadītā gada maijā reģistrētais SIA “Orkla Biscuit Production”. Uzņēmuma sākotnējais pamatkapitāls bijis 10 milj. eiro, bet pagājušā gada decembra beigās tas dubultots. Uzņēmuma kapitāldaļu turētājs ir Igaunijā reģistrētais Orkla Eesti AS, savukārt ziņās par patiesajiem labuma guvējiem norādīts, ka tos noskaidrot nav iespējams. SIA “Orkla Biscuit Production” publiskotā informācija liecina, ka uzņēmums būs atbildīgs par cepumu un vafeļu ražošanu visiem “Orkla” grupas uzņēmumiem Eiropā.

Otrs lielākais uzņēmums ir aizvadītā gada decembrī reģistrētais SIA “Marijas 2”, kas 2020.gada 21.decembrī reģistrēts ar 2,8 tūkst. eiro lielu pamatkapitālu, bet jau divas dienas vēlāk tas palielināts līdz 14,50 milj. eiro. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir SIA “REGALS NAMI”, savukārt kā patiesā labuma guvēja reģistrēta Ilona Savčenkova. SIA “REGALS NAMI” kopā ar “Novira Capital” attīsta septiņstāvu biroju un tirdzniecības ēku Marijas un Satekles ielu krustojumā iepretim Centrālajai dzelzceļa stacijai. Šajā projektā attīstītāji plāno investēt aptuveni 40 milj. eiro.

Tāpat kā abās pirmajās vietās esošajiem uzņēmumiem, pamatkapitāls pirmā gada laikā pēc reģistrācijas palielināts arī trešajam aizvadītā gada lielākajam uzņēmumam SIA “LEH INV.CSP”. Pērn februārī holdingkompānija reģistrēta ar 10 tūkst. eiro pamatkapitālu, bet oktobrī tas palielināts līdz 7,15 milj. eiro. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs un reizē arī patiesais labuma guvējs ir Castella Garcia Marcos Vincente. Persona kā patiesais labuma guvējs reģistrēts sešos Latvijas uzņēmumos.

2020.gadā reģistrētie lielākie uzņēmumi pēc pamatkapitāla apjoma:

  • 1. SIA “Orkla Biscuit Production”: 20 milj. EUR;
  • 2. SIA “Marijas 2”: 14,50 milj. EUR;
  • 3. SIA “LEH INV.CSP”: 7,15 milj. EUR;
  • 4. SIA “RL2A”: 6,11 milj. EUR;
  • 5. SIA “Ulmana 115”: 4,79 milj.EUR.

Lursoft izpētījis, ka tāpat kā SIA “LEH INV.CSP”, arī ceturtā un piektā pērn reģistrētā lielākā uzņēmuma kapitāldaļu turētāji ir ārvalstnieki. Jānorāda, ka no visiem 2020.gadā reģistrētajiem uzņēmumiem, 1046 gadījumu vismaz viens no uzņēmuma kapitāldaļu turētājiem bijis no ārvalstīm.

Visbiežāk interesi par jaunu uzņēmumu reģistrēšanu Latvijā izrādījuši pārstāvji no tuvējām kaimiņvalstīm – Krievijas, Igaunijas, Lietuvas. Jaunus uzņēmumus Latvijā pagājušajā gada laikā reģistrējušas arī vairākas personas no Vācijas. Kopumā ārvalstnieku ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos 2020.gadā palielinājies līdz 7,59 miljardiem eiro. Salīdzinot ar 2019.gadu, tas ir pieaugums par 147,71 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības tīkla «Maxima» patiesā labuma guvējam Nerijam Numavičam (Nerijus Numavičius) piederoša Nīderlandē reģistrēta kompānija «Oland International B.V.» reģistrējusi divus jaunus uzņēmumus Latvijā, katra jaundibinātā uzņēmuma pamatkapitālā ieguldot četrus miljonus eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Viens no jaundibinātajiem uzņēmumiem ir SIA «Gustava parks projekti», bet otrs ir SIA «Brivibas parks projekti». Abu uzņēmumu vienīgais īpašnieks ir «Oland International B.V.», kas caur Lietuvas kompāniju UAB «M.M.M. projektai» pieder Nerijam Numavičam. Abu uzņēmumu juridiskā adrese ir Rīgā, Krišjāņa Barona ielā 11-49. Uzņēmumi komercreģistrā ierakstīti 23.aprīlī.

Abu jaundibināto uzņēmumu valdē par vienīgo valdes locekli iecelta Saule Zabulionyte. Viņa ir valdes locekle vēl divos Latvijā reģistrētos uzņēmumos SIA «M.M.M. projekti DEVELOPMENT» un SIA «DG31», kuru patiesā labuma guvējs arī ir Nerijs Numavičs.

«Lursoft» izziņa liecina, ka Nerijam Numavičam, kurš ir viens no Lietuvas bagātākajiem cilvēkiem, Latvijā pastarpināti pieder 41 uzņēmums - viņš ir reģistrēts par to patiesā labuma guvēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Mainījusies Ventspils zivju konservu kombināta vadība

Žanete Hāka, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par zivju pārstrādātāja AS «Ventspils zivju konservu kombināts» vienīgo valdes locekli iecelts Renārs Konstantinovs, kurš arī reģistrēts kā uzņēmuma patiesā labuma guvējs, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim AS «Ventspils zivju konservu kombināts» vienīgais valdes loceklis bija Ivo Stanne, savukārt uzņēmuma patiesā labuma guvējs nebija reģistrēts.

Tāpat mainīta uzņēmuma padome. No amatiem atbrīvoti padomes priekšsēdētājs Bislans Abdulmuslimovs, padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Endele, kā arī padomes loceklis Valerijs Onja.

AS «Ventspils zivju konservu kombināts» padomē iecelti Andris Feldmanis un Raimonds Geislers (abi ieņem padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu), Valdis Marķitāns iecelts par padomes locekli, savukārt Juris Ziemelis ir vienīgais no līdzšinējiem padomes locekļiem, kas atkārtoti apstiprināts savā amatā.

Izmaiņas komercreģistrā ierakstītas 29.maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No SIA «Rīgas karte» valdes locekļa amata atkāpies saistībā ar korupcijas noziegumiem aizdomās turētais Aleksandrs Brandavs, apstiprināja SIA «Rīgas satiksme» pārstāvis Viktors Zaķis.

51% «Rīgas kartes» pieder «Rīgas satiksmei», bet 49% - Francijas uzņēmumam «Conduent Business solutions». Uzņēmuma valdē no «Rīgas satiksmes» puses tiek deleģēti divi cilvēki - pašreizējais valdes loceklis Pāvels Tulovskis un līdz šim arī Brandavs, bet no Francijas uzņēmuma puses - Francijas pilsonis Ēriks Morizūrs.

Par jauno «Rīgas satiksmes» pārstāvi tiks lemts uzņēmuma dalībnieku kopsapulcē, kas plānota 9.aprīlī.

Brandavs ir valdes loceklis pašvaldības un privāto akcionāru kopuzņēmumā «Rīgas karte», partijas «Gods kalpot Rīgai» biedrs, kā arī patiesā labuma guvējs pilnsabiedrībā «Rīgas mikroautobusu satiksme».

Kā ziņots, aizvadītajā nedēļā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) paziņoja, ka ir sācis kriminālprocesu par uzņēmuma «Rīgas karte» amatpersonas izdarītiem, iespējams, noziedzīgiem nodarījumiem, proti, kukuļdošanu un starpniecību kukuļošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Būvkompāniju Skonto un LNK dibinātāju dēli reģistrējuši jaunus uzņēmumus

LETA, 30.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompāniju «Skonto» un LNK dibinātāju dēli - Rihards Rāvis un Vadims Milovs - pagājušajā nedēļā reģistrējuši jaunus uzņēmumus - SIA «Skonto Group» un SIA «LNK Solutions», liecina «Lursoft» informācija.

Jaundibinātās «Skonto Group» pamatkapitāls ir 10 000 eiro, un tās vienīgais īpašnieks ir «Skonto» dibinātāja un vadītāja Gunta Rāvja dēls Rihards Rāvis. Vienlaikus «Skonto Group» valdē iecelts Raimonds Freimanis, Edgars Godmanis un Dmitrijs Soldatenko.

Uzņēmuma juridiskā adrese ir Emiļa Melngaiļa iela 1A, Rīgā, kur reģistrēti arī citi «Skonto» grupas uzņēmumi. «Skonto Group» ierakstīta komercreģistrā otrdien, 24.septembrī.

Rihards Rāvis šobrīd ir patiesais labuma guvējs kopumā 74 uzņēmumiem.

Savukārt Milovs, kurš ir LNK grupas dibinātāja Aleksandra Milova dēls, reģistrējis uzņēmumu «LNK Solutions». Kompānija pamatkapitāls ir 5000 eiro, un Milovs ir tās vienīgais īpašnieks un arī vienīgais valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku kreditētāja "DelfinGroup" emitēs obligācijas par pieciem miljoniem eiro, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Nenodrošinātajām obligācijām būs 1000 eiro nominālvērtība un kupona gada likme - 9,75%. Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2023.gada 25.augusts.

Obligāciju emisija būs slēgtais piedāvājums ar minimālo ieguldījuma apjomu 100 000 eiro. Emisijas datums ir piektdien, 9.jūlijs.

Obligāciju izvietošanu organizē "Signet Bank".

"DelfinGroup" apgrozījums 2021.gada pirmajos trīs mēnešos sasniedza 6,018 miljonus eiro, neto peļņa bija 0,804 miljoni eiro, bet kredītportfelis - 32 miljoni eiro. EBITDA palielinājās par 21%, pieaugot līdz 2,5 miljoniem eiro, bet peļņa pirms nodokļiem sasniedza 1,1 miljonus eiro, kas ir kāpums par 6% salīdzinot ar 2020.gada pirmo ceturksni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējs Aigars Kesenfelds, kurš ir patiesais labuma guvējs teju 100 Latvijā reģistrētos uzņēmumos, nodibinājis jaunu kompāniju, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Jaunais uzņēmums SIA «AK Family Investments» ierakstīts komercreģistrā 21.augustā. Tā pamatkapitāls ir 50 000 eiro. Uzņēmuma vienīgais dalībnieks un vienlaikus arī valdes priekšsēdētājs ir pats Aigars Kesenfelds. Jaundibinātā uzņēmuma juridiskā adrese reģistrēta Liepājā, Jūras ielā 12.

«Lursoft» izziņa liecina, ka šobrīd Aigars Kesenfelds ir reģistrēts kā patiesā labuma guvējs 98 uzņēmumiem, starp kuriem ir nebanku kreditētājs AS «mogo», savstarpējo aizdevumu platforma AS «Mintos Marketplace» un ar to saistītie uzņēmumi, pašapkalpošanās automazgātavu tīkls SIA «Wash and Drive», viesnīca Liepājā SIA «Promenade Hotel» un citi.

Viņš ir amatpersona tikai divos uzņēmumos - tikko reģistrētajā SIA «AK Family Investments», kā arī SIA «100x Ventures», kurā viņam pieder 99,9% kapitāldaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par autostāvvietu apsaimniekotāja SIA «Europark Latvia» vienīgo īpašnieku kļuvis uzņēmums SIA «Stova», liecina Lursoft dati.

Uzņēmums pieder Lietuvā reģistrētai kompānijai UAB «Parkdema» un kuras patiesā labuma guvēji ir mazumtirgotāja «Maxima» īpašnieka «Vilniaus prekyba» mazākuma akcionārs Mindaugas Marcinkevičius un Kestutis Martinkenas.

Līdz šim SIA «Europark Latvia» vienīgais īpašnieks bija Norvēģijā reģistrētā kompānija «Baltic Park AS», kuras patiesā labuma guvējs bija norādīts Snorre Bentsens.

Kompānija UAB «Parkdema» apsaimnieko un pārvalda «Unipark» zīmola autostāvvietas Latvijā un Lietuvā, zīmola «Citypark» autostāvvietas Igaunijā, kā arī autostāvvietas Polijā ar zīmolu «City Parking Group". Izmaiņas SIA «Europark Latvia» dalībniekos notikušas šogad 28.martā, bet tās ierakstītas komercreģistrā 22.maijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Policijas lietvedībā nonākušas mežu uzpircēja Dizozols iespējamās blēdības

Db.lv, 14.10.2021

Dokumentā īpaša uzmanība pievērsta politiskajās aprindās pazīstamajam uzņēmējam Guntaram Galvanovskim.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldē saņemts iesniegums, kurā lūgts uzsākt kriminālprocesu pret SIA “Dizozols” pārstāvjiem un ar šo kompāniju saistītiem cilvēkiem par iespējamu krāpšanos un naudas līdzekļu piesavināšanos, vēsta portāls nra.lv.

Dokumentā īpaša uzmanība pievērsta politiskajās aprindās pazīstamajam uzņēmējam Guntaram Galvanovskim.

Kā vēsta portāls, Valmierā reģistrētās SIA “Dizozols” amatpersonas un ar šo uzņēmumu saistītās personas tiek vainotas Pārgaujas novada Raiskuma pagastā reģistrētā uzņēmuma SIA “FC Lapegle” un tās amatpersonas Marisa Zariņa apkrāpšanā.

Iesniegumā VP, kuru parakstījis M. Zariņš gan kā privātpersona, gan kā SIA FC “Lapegle” valdes loceklis, tiek lūgts uzsākt kriminālprocesu un atzīt uzņēmēju un viņa pārvaldīto uzņēmumu par cietušajiem. Tiek lūgts arī atzīt tiesības uz kompensācijām - M. Zariņam 536 961,84 eiro, bet SIA “FC Lapegle” 36 800,53 eiro, raksta nra.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Mainījušies viesnīcas Radi un draugi īpašnieki un valde

Žanete Hāka, 03.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par viesnīcu «Radi un draugi» apsaimniekojošā uzņēmuma SIA «Anglijas Daugavas Vanagu Fonda viesnīca Radi un draugi» īpašniekiem pastarpināti kļuvuši Igaunijas uzņēmēji Otto Tamme un Paavo Kiik, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim SIA «Anglijas Daugavas Vanagu Fonda viesnīca «Radi un draugi» vienīgais īpašnieks bija Lielbritānijā reģistrētais fonds «The Latvian Welfare Trust». Taču tagad par vienīgo īpašnieku kļuvis šī gada maija sākumā reģistrētais uzņēmums SIA «Hotel Property», kura patiesā labuma guvēji ir Otto Tamme un Paavo Kiik.

Īpašnieku maiņa notikusi 30.maijā, bet 31.maijā tā reģistrēta komercreģistrā.

Līdz ar īpašnieku maiņu mainīts uzņēmuma nosaukums - tas kļuvis par SIA «Hotel Property Old», kā arī valde - par vienīgo valdes locekli iecelts Paavo Kiik. Līdzšinējā valde - valdes priekšsēdētāja Ilze Grickus un valdes locekļi Pāvils Misiņš un Pēteris Aleksandrs Pētersons - atbrīvoti no amatiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bez paslēpēm banku darījumos

Māris Ķirsons, 17.11.2020

Dalies ar šo rakstu

AS Citadele banka valdes loceklis Uldis Upenieks.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Dažādu valstu bankas saņem sodus par to klientu darījumiem, kuri veikti pirms 5 - 7 gadiem. Taču koruptīviem nodarījumiem ārzemēs nebūs noilguma.

Lietuvā joprojām nav patiesā labuma guvēju reģistra. Sava veida “astes” ir arī Igaunijai. Latvija visu ir izpildījusi, un reizēm tas raisa neizpratni no kaimiņvalstīm.

Lai arī atsevišķiem uzņēmumiem bankas ir slēgušas kontus, tie nav masveida gadījumi, intervijā Dienas Biznesam atzīst AS Citadele banka valdes loceklis Uldis Upenieks. Viņš norāda, ka bankas īsteno uz riskiem balstītu pieeju, jo visām iespējamām dzīves situācijām vienāda noteikumu piemērošana nav iespējama.

Publiskajā un vēl vairāk nepubliskajā telpā klejo dažādi stāsti par uzņēmumiem, kuriem banka pieprasījusi par darījumu partneri informāciju, ko teju vai neiespējami iegūt, un pat slēgusi kontu. Kā vērtējat šo situāciju?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēja Martinsona dēlam piederošā firma vairs nav starp uzņēmuma Lucidus īpašniekiem

LETA, 04.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar dažādos kriminālprocesos ierauto uzņēmēju Māri Martinsonu saistītajam elektroinstalāciju būvniecības un mēbeļu tirdzniecības uzņēmumam "Lucidus" mainījušies īpašnieki un viņa dēlam Mārcim Martinsonam piederošā SIA "MM investīcijas" vairs nav "Lucidus" dalībnieku sastāvā, liecina "Firmas.lv" informācija.

Līdz decembra sākumam "MM investīcijas" bija 33,33% "Lucidus" kapitāldaļu īpašniece. Tāds pats kapitāldaļu īpatsvars bija arī SIA "IVN Finance" un SIA "Zink Invest" īpašumā.

Patlaban "Lucidus" vienādās daļās pieder "IVN Finance" un "Zink Invest".

"Lucidus" patiesās labuma guvējas ir Indra Zinkeviča un Jekaterina Ņikuļina.

"Lucidus" pērn strādāja ar 15,683 miljonu eiro apgrozījumu un guva 402 998 eiro peļņu.

Vairāku Martinsonam agrāk piederējušo uzņēmumu patiesā labuma guvēja Ņikuļina ir pieredzējušā Krievijas hokejista Iļjas Nikuļina sieva, oktobrī vēstīja LTV raidījums "de facto".

Starp šiem uzņēmumiem ir tādi kā būvfirmas "Velve", "Moduls Engineering" un "Lucidus", nekustamo īpašumu attīstītāji un pārvaldnieki "Dzintaru parks", "Profs nekustamie īpašumi", "Jaunatnes Hokeja centrs", "Dzintara rezidence", "Priežceļi" un citi, liecina "firmas.lv" informācija. Vairākos no tiem patiesais labuma guvējs aizvien gan ir arī Martinsons vai viņa bērni.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar izmaiņām regulējumā bankām varētu atvieglot finanšu noziegumu uzraudzību, trešdien Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē vienojās finanšu nozari uzraugošās iestādes un valsts institūcijas.

Iepriekš dažādu nozaru pārstāvji norādījuši, ka Latvijas cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu ir apgrūtinājusi ne tikai banku darbu, bet arī ierobežojusi uzņēmējdarbību, piemēram, ārvalstu uzņēmumiem atsakot atvērt kontu.

Komisijas vadītājs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzina, ka patlaban spēkā esošajos normatīvajos aktos ir jāveic grozījumi, lai atvieglotu gan banku darbu, gan veicinātu uzņēmējdarbību, vienlaikus neatsakoties no stingras finanšu noziegumu kontroles un izskaušanas. "Bija uguns dzēšanas periods, kad strādājām pie tā, lai Latvija nenonāktu "pelēkajā sarakstā". Tas ir izdevies. Tagad ir pienācis laiks veltīt uzmanību saprātīgu risinājumu piemērošanai," piebilda Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmumam AS «Smiltenes piens» mainījušies īpašnieki - par uzņēmuma patieso labuma guvēju kļuvis Armands Kovaldins, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim uzņēmuma patiesie labuma guvēji caur SIA «2 GMS Investīcijas», kam piederēja 96,3% AS «Smiltenes piens» akciju (pārējie 3,7% AS «Smiltenes piens» akciju piederēja 40 privātpersonām), bija ilggadējā uzņēmuma vadītāja un padomes priekšsēdētāja Gita Mūrniece un padomes priekšsēdētāja vietnieks Ģirts Strads.

Izmaiņas ierakstītas komercreģistrā 16.augustā.

Līdz ar īpašnieku maiņu mainīta AS «Smiltenes piens» padome - līdzšinējie akcionāri Gita Mūrniece un Ģirts Strads to atstājuši.

Par uzņēmuma jauno padomes priekšsēdētāju iecelts Armands Kovaldins, savukārt par padomes priekšsēdētāja vietnieku kļuvis Kaspars Freimanis.

Līdzšinējais AS «Smiltenes piens» padomes loceklis Egils Mūrnieks pārapstiprināts amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

No aizdomām par noziegumu līdz aizdomīgai naudas konfiskācijai tiesā

Jānis Goldbergs, 16.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisko lietu tiesa 25. maijā skaidrojumus un pierādījumus no aizskartās mantas īpašnieka uzskatīja par nebūtiskiem, tiesāšanās laikā netika izvērtēti arī papildus pierādījumi, kā rezultātā 4. jūnijā tā lēma par aptuveni 1,28 miljonu eiro konfiskāciju uzņēmumam Sarmal Oil Ltd.

Dienas Bizness aprīlī jau rakstīja par šo lietu, kas līdz iztiesāšanai, salīdzinoši ar citiem gadījumiem, nonāca ātrāk nekā parasti un šobrīd ir kļuvusi par vienu no pirmajiem publiskajiem precedentiem naudas konfiskācijas lietās, kuras lielā skaitā pēc Finanšu izlūkošanas dienesta iniciatīvas veidotas likvidējamo banku klientiem.

Kā nenoskaidroti līdzekļi kļūst par noziedzīgiem 

Uzņēmuma Sarmal Oil Ltd lieta par, iespējams, nenoskaidrotas izcelsmes līdzekļu konfiskāciju tūdaļ...

Steidzinātā prāvā ātrs nolēmums

Kā iepriekš Dienas Biznesam pauda Sarman Oil Ltd pārstāvis, zvērināts advokāts Kristaps Andersons. Sarmal Oil Ltd ir likvidējamās AS ABLV banka kreditors, par kura kontu FID interesi izrādīja 2020. gadā. Tā paša gada 31. augustā uzņēmuma līdzekļus FID iesaldēja, vēlāk lietu nosūtot uz policiju, kas, kā ierasts, ierosināja kriminālprocesu un uzlika naudai arestu.

Tālāk, redzot, ka noziedzīgu nodarījumu tik viegli atrast neizdosies vai, visticamāk, neizdosies atrast nemaz, lietā tiek izdalīts process par mantas konfiskāciju. Un tas viss šajā gadījumā noticis ļoti īsā laikā. K. Andersons izteica aizdomas par to, vai FID aizdomu pārbaude vispār ir notikusi izmeklēšanas laikā, jo atbildība par lietas apstākļu pārbaudi burtiski tikusi pārlikta uz tiesas pleciem. Proti, Sarmal Oil Ltd. sākotnēji iesniegtie skaidrojumi bija krieviski un angliski, izmeklēšana pieprasīja tos latviski, bet, kamēr tulkojums tika gatavots, lietu nodeva tiesai. Tulkotie materiāli tiesai iesniegti, tomēr nav tikuši izvērtēti.

Visi pārmetumi balansē uz ticamības robežas. Proti, konfiskācijas pamats ir aizdomas, ka manta iegūta noziedzīgi, bet noziegums nav pierādīts. Procesa virzītājam un daļēji arī tiesai, bez jebkāda saprātīga skaidrojuma aizdomīgi ir tas, ka patiesā labuma guvējs pusgadu atvērtajā kontā neveic darījumus. Sanāk amizanta situācija – ja tu atver kontu, slēdz darījumus un saņem naudu – slikti! Neslēdz darījumus un nesaņem naudu – atkal slikti! Diemžēl arī tiesa nespēj objektīvi pateikt, kā darījumu neveikšana kontā pierāda, ka vēlāk saņemtie naudas līdzekļi par reāli notikušiem darījumiem būtu atzīstami par noziedzīgi iegūtiem. Kā būtu bijis pareizi rīkoties, lai nerastos šādas nepamatotas aizdomas par taviem nodomiem?

Konfiscē uz aizdomu pamata

Izmeklēšana balstās uz to, ka 2016. gada 20. septembrī likvidējamā ABLV Bank uzņēmumam ir atvērts norēķinu konts, bet darījumi tajā veikti tikai laikā no 2017. gada 11. oktobra līdz 2018. gada 9. februārim, pie kam tie izmeklētājai šķituši aizdomīgi un bez ekonomiska pamatojuma.

Izmeklēšana norādījusi neatbilstības izrakstītajos rēķinos un norēķinu kārtībā. Pēc būtības tās ir lietas, kuras varētu likt skaidrot, tomēr pirmstiesas procesā tas nav darīts, jo, kā norāda advokāts, laikam nav būtiski pierādīt noziedzīga nodarījuma esamību un līdzekļu saistību ar šo noziedzīgo nodarījumu, bet gan konfiscēt līdzekļus uz pieņēmumu pamata.

Tiesas nolēmuma motīvu daļa apšauba konta atvēršanas Latvijā ekonomisko pamatotību, jo uzņēmuma darbība pamatā esot Gruzijā, Krievijā. Atzīst lielo vairumu izmeklēšanas secinājumu par aizdomīgām darbībām uzņēmuma kontos, papildus norādot dažādas aizdomu detaļas, piemēram, aizdomīgi, ka sadarbības partneriem nav interneta vietņu tiesa lemj naudu konfiscēt. Par aizdomu pamatojumu der FID norāde, ka Sarmal Oil Ltd. sadarbības partneri ir uzņēmumi ar čaulas pazīmēm. Tiesa konstatē, ka uzņēmumam nav materiāli tehniskās bāzes uzņēmējdarbības veikšanai un pieder tikai nauda. Pēc būtības tiesā nav nekā cita kā vien fakta legālā prezumpcija par to, ka nauda, iespējams, ir noziedzīgi iegūta.

Būs pārsūdzība

Advokāts K. Andersons Dienas Biznesam apgalvoja, ka pārsūdzība apgabaltiesā būs, jo tiesa savā lēmumā ir pretrunīga un pēc būtības "kopē izmeklētāju aizdomas", kas savukārt kopējusi FID aizdomas.

"Rodas sajūta, ka vari skaidrot ko un kā gribi, taču FID un procesa virzītājas pieņēmumus un šaubas novērst nevarēs. Var sniegt daudz un dažādus pierādījumus par notikušiem darījumiem, preču piegādes un transportēšanas dokumentus, bet procesa virzītājs vienmēr pateiks - "ziniet, ar to nepietiek, lai novērstu šaubas par līdzekļu izcelsmi". Iespējams, ar laiku izkristalizēsies kritēriji, kādi dokumenti un pierādījumi būs pietiekami, lai 21.gadsimtā pamatotu klienta tiesības atvērt kontu Latvijā vai jebkurā citā bankā pēc patikas, ja uzticamies tieši šai bankai. Diemžēl, arī tiesa savā lēmumā nonāk dažādās pretrunās, kas, acīmredzot, būs jāpārvērtē augstākas instances tiesai," sacīja K. Andersons.

AML tiesāšanās ķēķis

Dienas Bizness jau iepriekš rakstīja, ka visa pamatā ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma proliferācijas novēršanas (NILLTPFN) likums, atsevišķi panti Kriminālprocesa likumā un Krimināllikumā, kas 2019. gada nogalē tika pielāgoti tieši naudas konfiskācijas vajadzībām. Proti, pierādīšanas nasta tika pārlikta uz aizskartās mantas īpašnieku. Normālā kārtībā par noziedzīgu nodarījumu – to pierāda valsts un apsūdzētais aizstāvas. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu procesa gadījumā patiesa apsūdzētā nemaz nav. Ir tikai aizdomas par noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem un aizskartās mantas īpašnieks, tas, kura nauda ir iesaldēta, bet iespējamais noziegums tiek nodalīts pavisam citā procesā. Secīgi, to pat nav nozīmes pierādīt, ja naudu ir iespējams paņemt atsevišķi. Līdz ar procesu sadalīšanu pāri paliek tikai aizdomas, kas likumos ir ieviestas kā pietiekams pamats konfiscēšanai, bet vaina par noziedzīgu nodarījumu ir otršķirīgs mērķis.

Visa ķeza sākās vēl 2018. gadā, kad Latvijai tika izteikti konkrēti pārmetumi par nepietiekamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu pieskatīšanu. FID vadībā stājās Ilze Znotiņa un tika sagatavota vesela likumu izmaiņu pakete, kas summāri sāka strādāt līdz ar šā gada 1. janvāri. I. Znotiņa ir piedalījusies praktiski visu saistīto likumu izmaiņās, bijusi klāt Saeimas komisiju sēdēs, nereti atgādinājusi deputātiem, ka nenobalsojot par konkrētām izmaiņām Latvija nonāks "pelēkajā zonā".

Šā gada sākumā NILLTPFN likums tika atvērts atkārtoti, jo ar premjera frāzi - "riskos balstīts banku darbs" vien nekas nesanāk. Nauda no Latvijas tirgus turas atstatu, jo cilvēki, kuriem tā pieder labi saprot, ka nav nekas jāpārkāpj, lai tā tiktu atņemta. Likuma izmaiņu debašu laikā I. Znotiņa uz deputātu Gati Eglīti izdarīja līdzīgu spiedienu, kā bija pieradusi pēdējos divos gados rīkoties ar Juridiskās komisijas un Krimināltiesību apakškomisijas deputātiem. Proti, deputāti, kas mēģina sakārtot noteikumus vai kaut ko saprast citādi ir naudas atmazgātāju pārstāvji. G. Eglītis iesniedza sūdzību tiesā par goda un cieņas aizskaršanu, bet vēlāk 23. aprīlī tikās ar I. Znotiņu tiešās debatēs ziņu portālā Delfi.lv. No visas sarunas, kas bija visnotaļ asa, uz tiesvedību ir attiecināms viens I. Znotiņas retorisks jautājums: "Vai Jūs tiešām domājat, ka konkrētie tiesneši, kas pieņem lēmumus par mantas arestu, izmeklētāji, izmeklēšanas iestāžu vadītāji, prokurori, un tiesneši pēc tam, kad viņi skatās jau konfiskācijas lietas, visi tik vienoti noziedzīgi iecerējuši Latvijas budžetu līdz izsīkumam?".

Ievērojot, ka pati I. Znotiņa ir vadījusi Latvijas tiesnešu apmācības apskatāmajā jautājumā, zina visu likumdošanu un ir praktiskais šīs likumdošanas radītājs, lai arī balsojuši ir deputāti, nepārprotams ir viens fakts. Nav runa par taisnīgumu, jo tiesiskums jau ir pakārtots, runa ir par budžetu. Tiesneši rīkojas adekvāti, kā likums to paredz – ja "ir aizdomas" un nav "ticamu skaidrojumu", tad līdzekļus konfiscē. Aizdomu kritēriji ir definēti FID vadlīnijās, bet skaidrojumi ticamības kritērijiem ir meklējami vien izmeklētāju un tiesnešu sirdsapziņā. Sarmal Oil Ltd. Lieta labi parāda šīs sistēmas kļūmi. Proti, noziegums nav atklāts un sods personai neseko, ir atņemti līdzekļi, bet pierādījumi par to, ka tie tiešām ir noziedzīgi iegūtu, no tiesas lēmuma neseko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviokompānijas SIA Smartlynx Airlines» neto apgrozījums 2018. gadā bija 140,952 miljoni eiro, kas bija par 23,5% jeb 26,857 miljoniem eiro vairāk nekā 2017. gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Arī uzņēmuma peļņa pieaugusi - tā pērn pēc nodokļiem bija 18,952 miljoni eiro, kas bija teju četras reizes lielāka nekā gadu iepriekš.

Aviokompānija 2018. gadā strādājusi ar rekordlielu apgrozījumu un rekordlielu peļņu, liecina «Lursoft» multi atskaite.

SIA «Smartlynx Airlines» peļņas/zaudējumu aprēķina dati liecina, ka strauja apgrozījuma kāpuma apstākļos uzņēmumam izdevies pārdotās produkcijas ražošanas pašizmaksu kāpumu noturēt zemākā līmenī - uzņēmuma sniegto pakalpojumu izmaksas pieauga par 16,7% salīdzinājumā ar apgrozījuma kāpumu par 23,5%.

Tādējādi uzņēmuma bruto peļņa 2018. gadā bija 23,938 miljoni eiro jeb par 10,125 miljoniem eiro lielāka nekā 2017. gadā. Pozitīva ietekme uz aviokompānijas 2018. gada peļņas rādītājiem bija arī pārējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem 4,088 miljonu eiro apmērā, kamēr gadu iepriekš šādi ieņēmumi veidoja vien 60 tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alkoholisko dzērienu vairumtirgotājam SIA «Amber Distribution Latvia» plānots pievienot tā māsas uzņēmumu - mazumtirgotāju SIA «Bravo», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Abi uzņēmumi ietilpst alkoholisko dzērienu ražotāja un tirgotāja «Amber Beverage Group» grupā, un to vienīgais īpašnieks ir Luksemburgā reģistrētā «Amber Beverage Group Holding S.a.r.l.», kuras patiesā labuma guvējs ir Jurijs Šeflers (Yuri Schefler).

SIA «Bravo» dibināta 1991. gadā un pārvalda «Latvijas Balzams» veikalu tīklu. 2018. gadā uzņēmuma apgrozījums bija 10,556 miljoni eiro un tas strādāja ar zaudējumiem 319 tūkstošu eiro apmērā. Uzņēmums nodarbināja 151 darbinieku.

Savukārt SIA «Amber Distribution Latvia» reģistrēts 1998. gadā, un tas ir viens no vadošajiem vīnu un stipro alkoholisko dzērienu izplatītājiem Latvijā. Pērn tas strādājis ar apgrozījumu 114,039 miljonu eiro apmērā, savukārt uzņēmuma peļņa sasniegusi 4,043 miljonus eiro. Šis uzņēmums nodarbināja vidēji 93 darbiniekus, liecina «Lursoft» informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru