Jaunākais izdevums

Šogad maijā reģistrēti 849 jauni uzņēmumi, kas ir tikpat, cik mēnesi iepriekš, liecina Lursoft apkopotie dati.

Salīdzinot ar aizvadītā gada maiju, kad Covid-19 pandēmijas ietekmē strauji samazinājās jaunu uzņēmumu reģistrēšanas aktivitāte, šis gads iezīmējies ar jauno uzņēmumu skaita kāpumu.

Kopumā šī gada pirmajos piecos mēnešos reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sasniedzis 4171, kas ir par 374 uzņēmumiem vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Vairākums, t.i., 91,28% no aizvadītajā mēnesī reģistrētajiem uzņēmumiem ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību. Maijā reģistrēti arī 45 individuālie komersanti, 12 zemnieku saimniecības, 3 akciju sabiedrības, kā arī uzņēmumi, kas pārstāv citas tiesiskās formas.

Reģionālajā sadalījumā vērtējot, redzams, ka 47% no visiem pagājušā mēneša jaunajiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā, vēl 21,32% Pierīgā, savukārt no pārējiem reģioniem lielāka aktivitāte bijusi Zemgalē, kur maijā reģistrēti 77 jauni uzņēmumi, savukārt zemākā tā bijusi Vidzemē, kur uzņēmēju pulkam aizvadītā mēneša laikā piepulcējušies 58 jauni uzņēmumi.

Kā norāda Lursoft, jauni uzņēmumi maijā reģistrēti 93 pašvaldību teritorijās, vislielākajam skaitam uzņēmumu, neskaitot galvaspilsētu, tiekot nodibinātiem Daugavpilī (33), Jelgavā (27), Mārupes novadā (25), Liepājā (20) un Jūrmalā (19). Salīdzinot ar šī gada aprīli, kad 849 jauno uzņēmumu kopējais pamatkapitāls bija 7,45 milj. eiro, maijā, lai arī reģistrēts tikpat liels jaunu uzņēmumu skaits, kopējais pamatkapitāls bija ievērojami mazāks.

Lursoft apkopotā informācija parāda, ka tie bijuši 3,64 milj. eiro, kas ieguldīti maijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos. Sešiem uzņēmumiem reģistrētais pamatkapitāls pārsniedzis 100 tūkst. eiro atzīmi. Maijā reģistrēto uzņēmumu vidū vislielākais pamatkapitāls ir AS “Primero Holding” – 550 tūkst. eiro. Lursoft izziņa rāda, ka 51% jauntreģistrētā uzņēmuma akciju pieder AS “Signet Bank”, savukārt pārējie 49% – AS “Mogo Eastern Europe”. Pēc Lursoft informācijas, AS “Signet Bank” norādījusi, ka tās patiesos labuma guvējus noskaidrot nav iespējams, savukārt kā AS “Mogo Eastern Europe” patiesais labuma guvējs reģistrēts Aigars Kesenfelds. AS “Primero Holding” juridiskajā adresē Antonijas ielā 3-1, Rīgā reģistrēta arī SIA “LS Medical Property” un IPS “Signet Asset Management Latvia”.

Maijā vairāki lieli uzņēmumi reģistrēti ne tikai Rīgā, bet arī ārpus galvaspilsētas. Starp jaunajiem uzņēmumiem otrs lielākais pamatkapitāls aizvadītajā mēnesī bijis SIA “Bemchimmo Latvia” no Tukuma novada. Lursoft pieejamā informācija liecina, ka uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Bemchimmo Group NV no Beļģijas, kuram līdz šim nav piederējušas daļas citos Latvijā reģistrētos uzņēmumos. Jānorāda, ka jaunreģistrētā uzņēmuma juridiskā adrese reģistrēta Pūrē, Daigones ielā 22, kur atrodas arī SIA “Puratos Latvia”.

Otrs lielākais ārpus Rīgas reģistrētais uzņēmums maijā ir SIA “Kodolmedicīnas centrs”, kas savu juridisko adresi radis Ķekavas novadā. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Dacei Rātfelderei un Maijai Grigānei piederošais medicīnas iekārtu un preču tirgotājs SIA “Arbor Medical Korporācija”. Lursoft pieejamā informācija rāda, ka SIA “Arbor Medical Korporācija” vēl bez jaunreģistrētā SIA “Kodolmedicīnas centrs” pieder arī medicīnas preču mazumtirdzniecības uzņēmums SIA “Kristīne 1”, 85,71% kapitāldaļu pirms divdesmit gadiem reģistrētajā SIA “Vakcīna” un 55,56% daļu medicīnas sabiedrībā SIA “Kodolmedicīnas klīnika”.

Vēl viens maijā reģistrēts uzņēmums, kura pamatkapitāls mērāms vairākos simtos tūkstošu, ir SIA “Stabu2A”. Tā kapitāldaļu turētājs ir AS “LATIO BARONA”, savukārt kā patiesie labuma guvēji reģistrēti Edgars un Raitis Šīni. Jānorāda, ka Edgaram Šīnam patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts 25 uzņēmumos, bet Raitim Šīnam – 7.

TOP 5 maijā reģistrēto lielāko jauno uzņēmumu sarakstu noslēdz Valdim Muižniekam piederošais SIA “MV holdings”, kura reģistrētais un apmaksātais pamatkapitāls ir 230 tūkst. eiro. Minētais uzņēmums reģistrēts Olaines novada Stūnīšos, Gaismas ielā 11, kur šobrīd reģistrēti vairāk nekā 10 uzņēmumi. Tiesa, Valdis Muižnieks kā patiesais labuma guvējs vēl bez SIA “MV holdings” reģistrēts arī 2010.gadā dibinātajā SIA “NOR RIX UTVIKLING”, un tam kā juridiskā adrese norādīta Antonijas iela 6A-36, Rīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitalizācija – 21. gadsimta priekšrocība un trūkums. Visās nozarēs, rūpnīcās, kokapstrādes, metālapstrādes uzņēmumos, ūdens attīrīšanas centros, lidostās un medicīnas iestādēs pastiprinās digitalizācijas tendences.

Rūpnieciskās sistēmas tiek arvien vairāk integrētas korporatīvajā IT tīklā, izmantoti standartizēti protokoli un operētājsistēmas, kas atver tāda paša veida ievainojamības kā IT sistēmās.

Pēdējo mēnešu laikā kiberuzbrukumi automatizētajos tehnoloģiju (OT) tīklos un rūpnieciskajās vadības sistēmās (ICS) ir krietni auguši. Nesen notika uzbrukums uz lielāko gaļas pārstrādātāju uzņēmumu Brazīlijā, dabasgāzes iekārtām, kā arī tērauda ražotāju. Arī Latvijas uzņēmumi nav izņēmums! Kiberdrošība un risku mazināšana joprojām ir nopietns izaicinājums, uzņēmumiem ir nopietni jāizvērtē ievainojamības un riskus. Pasargājiet savu uzņēmumu, ieviešot efektīvu drošību, lai nepieļautu ICS un OT tīklu uzbrukumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu tehnoloģiskais progress notiek ārkārtīgi strauji un sev līdzi nes jaunus izaicinājumus. Tieši šī iemesla dēļ ir svarīgi atklāt un aizsargāt uzņēmumu no izspiedējprogrammām (ransomware). Izspiedējprogrammatūra ir ļaundabīgo programmu veids, kas bloķē sava upura pieeju datora failiem un pieprasa izpirkumu.

Pasaulē pirmais izspiedējvīrusa uzbrukums notika 1989. gadā un tas bija vērsts uz veselības aprūpes nozari. Arī tagadējos pandēmijas apstākļos veselības aprūpes sektors joprojām ir galvenais izspiedējprogrammatūras uzbrukumu mērķis, taču uzbrukumi notiek arī citās nozarēs.

Vai nākamā desmitgade kļūs par izspiedējprogrammatūras desmitgadi?

1. Ransomware vīrusu uzbrukumu politika. Kibernoziedznieki bieži izplata vīrusu noteiktās ģeogrāfiskās vietās. Šo reģionu varas iestādes mēdz skatīties uz tiešsaistes noziegumiem pavisam citādāk, nepievērošot tiem pastiprinātu uzmanību. Diemžēl daudzu valstu varas iestādes ignorē noziedzīgas bandas, kas savus noziegumus izdara tiešsaistē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās sava mājaslapa un e-pasta adrese ir teju ikvienam uzņēmumam, un katrs birojs ir aprīkots ar interneta pieslēgumu. Bet vai tas ir pietiekami, lai sauktu biznesu par digitāli veiksmīgu? Nepavisam, jo digitalizācija ir ne tikai pieeja dažādām IT sistēmām, bet arī pareiza resursu izmantošana un to pielāgošana konkrētām biznesa vajadzībām. Kā Latvijas uzņēmumiem sokas ar digitalizāciju, un kā uzsākt ceļu uz digitālo uzņēmējdarbību – par to šajā rakstā.

Latvijas bizness un digitālās prasmes: ko protam un ko vēl ne?

Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm, tehnoloģiju attīstība Latvijā ir labā līmenī. Mūsu iedzīvotāji ir pieraduši pie maksājumiem ar norēķinu kartēm, bezkontakta maksājumiem, plaša Wi-Fi tīkla un jaudīga optiskā internetā gan darbā, gan mājās. Taču vai tiešām esam Eiropas IT avangardā visās jomās? Statistika sniedz skaudrāku redzējumu – DESI-2020 (Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss) dati liecina par to, ka Latvijā digitālās prasmes nesasniedz vidējo Eiropas līmeni. Mūsu valstī šis rādītājs ir 75%, Eiropas vidējais – 80%, bet, salīdzinājumam, Lietuvā – jau 93%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošā situācija pasaulē nav kavējusi apņēmīgākos iesaistīties biznesā, jo, neskatoties uz zemāko jaunreģistrēto uzņēmumu skaitu pēdējo 17 gadu laikā, to īpašnieku vidū aizvien lielu daļu veido personas, kuras dibinājušas savu pirmo uzņēmumu, liecina Lursoft apkopotie dati.

No 9335 fiziskajām personām, kuras 2020.gadā dibinājušas jaunus uzņēmumus, 51,59% tas bijis pirmais uzņēmums, liecina Lursoft pētījuma rezultāti. Gadu iepriekš jaunus uzņēmumus reģistrējuši nedaudz vairāk nekā 11 tūkstoši fizisko personu, no tiem 53,6% tas bijis pirmais uzņēmums.

Vienlaikus Lursoft secinājis, ka 2020.gadā bijuši arī vairāki uzņēmēji, kuri turpinājuši paplašināt savu biznesu, reģistrējot vairākus jaunus uzņēmumus. Piemēram, Alvis Krasovskis, kuram šobrīd pieder 23 uzņēmumi, no tiem 12 reģistrēti pagājušajā gadā. Jāatzīmē, ka no tiem 10 uzņēmumi reģistrēti kopā ar Normundu Šlikti, turklāt reģistrācija veikta vienas dienas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumi ilgtspējas vairošanā kļuvuši arvien populārāki un, varētu pat teikt - tā jau ir ierasta prakse. Lai arī Eiropas Savienība plašiem soļiem dodas pretim 2050. gada mērķim – būt oglekļa neitrāla, redzam, ka Latvijā uzņēmumu ilgtspēja ir tēma, par kuru varam uzzināt vēl daudz jauna. Ko sevī ietver termins “ilgtspējīgs uzņēmums” un kāds ir ceļš uz ilgbūtību?

Mēs zinām, ka ilgtspējīgs bizness strādā tā, lai mazinātu iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi, ko tas var izraisīt, radot videi draudzīgus produktus, īstenojot sociālas iniciatīvas vai ilgtspējīgas stratēģijas. Ir neskaitāmi veidi, kā uzņēmums tiešā veidā var kļūt ilgtspējīgāks: samazināt atkritumus, novērst piesārņojuma veidošanos, izmantot tīru enerģiju, apzaļumot vidi, stādot kokus, izmantot ilgtspējīgus materiālus un paši ražot ilgtspējīgus produktus. Arī pārdomāts process un lēmumu pieņemšanas veids var tikt definēts kā ilgtspējīgs vai, gluži pretēji – neefektīvs. Ar ko sākt? Ir četras jomas, kurās ilgtspējas principu ieviešana ir priekšnoteikums tam, lai uzsāktu ceļu pretim ilgbūtībai jeb uzņēmuma veiksmīgai pastāvēšanai arī tālākā nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos tiks sākta brīvprātīga ārstniecības personu vakcinēšana pret Covid-19, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijā (VM).

Pirmais cilvēks Latvijā farmācijas uzņēmumu "Pfizer" un "BioNTech" ražoto vakcīnu "Comirnaty" saņems plkst.10 Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā "Gaiļezers".

RAKUS preses sekretāre Ilga Namniece aģentūrai LETA pavēstīja, ka ik stundu paredzēts potēt piecus cilvēkus, un vakcinācijas kabinets dienā strādās astoņas stundas. Stunda vai divas dienā būs atvēlēta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) darbinieku vakcinēšanai. "Darbinieku saraksti divām pirmajām dienām jau ir gatavi," atzina RAKUS pārstāve.

Vakcinācija pret Covid-19 notiks desmit Latvijas slimnīcās izveidotos vakcinācijas kabinetos. Slimnīcas, kurās šodien tiks sākta vakcinācija, ir RAKUS, Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Liepājas reģionālā slimnīcā, Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, Jelgavas pilsētas slimnīca, Jēkabpils reģionālā slimnīca, Rēzeknes slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca un Vidzemes slimnīca. Nākotnē, iespējams, tiks izveidoti vēl citi vakcinācijas kabineti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai Jūsu uzņēmumā ir bijusi sensitīvas informācijas noplūde no korporatīvajiem e-pastiem? Ja tas nav noticis tagad, tas nozīmē, ka var notikt jau tuvākajā laikā. Nekļūstiet par statiskas daļu, uzziniet vairāk šajā rakstā.

Dati ir mūsdienu zelts, tāpēc to aizsardzība ir īpaši svarīga. Šobrīd gandrīz ikkatrs cilvēks kaut reiz ir saskāries ar krāpniecību saistītām ziņām. Uzlauzti e-pasti, nopludināti uzņēmuma dati interneta vidē, pikšķerēšana, kibernoziegumi – mūsdienu IT realitāte, kurā ir jābūt informētam par riskiem un rīkiem, kā nepieļaut šādas situācijas, turklāt uzņēmumam ir svarīgi aizsargāt savu darbinieku un klientu datus. Kam pievērst papildus uzmanību, lai pasargātu savu e-pastu:

1. Drošības risinājumi izlaiž aptuveni 30% ļaunprātīgu e-pastu

Platformas nodrošinātie drošības risinājumi palaiž garām lielu daļu ļaunprātīgu e-pastu. Viens no iemesliem ir tas, ka šie risinājumi ir redzami uzbrucējiem. Kibernoziedznieki var identificēt izmantoto drošības risinājumu un pārbaudīt savas kampaņas, lai uzzinātu risinājuma vājās vietas un tādējādi apietu tā politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru