Jaunākais izdevums

Mūsdienu tehnoloģiskais progress notiek ārkārtīgi strauji un sev līdzi nes jaunus izaicinājumus. Tieši šī iemesla dēļ ir svarīgi atklāt un aizsargāt uzņēmumu no izspiedējprogrammām (ransomware). Izspiedējprogrammatūra ir ļaundabīgo programmu veids, kas bloķē sava upura pieeju datora failiem un pieprasa izpirkumu.

Pasaulē pirmais izspiedējvīrusa uzbrukums notika 1989. gadā un tas bija vērsts uz veselības aprūpes nozari. Arī tagadējos pandēmijas apstākļos veselības aprūpes sektors joprojām ir galvenais izspiedējprogrammatūras uzbrukumu mērķis, taču uzbrukumi notiek arī citās nozarēs.

Vai nākamā desmitgade kļūs par izspiedējprogrammatūras desmitgadi?

1. Ransomware vīrusu uzbrukumu politika. Kibernoziedznieki bieži izplata vīrusu noteiktās ģeogrāfiskās vietās. Šo reģionu varas iestādes mēdz skatīties uz tiešsaistes noziegumiem pavisam citādāk, nepievērošot tiem pastiprinātu uzmanību. Diemžēl daudzu valstu varas iestādes ignorē noziedzīgas bandas, kas savus noziegumus izdara tiešsaistē.

2. Pieaugošs spiediens. Atkārtoti izspiedējprogrammatūras uzbrukumi ir aizvien biežāk sastopami, tāpēc, lai tos novērstu, ir jāiejaucas arī starptautiskajām izlūkošanas aģentūrām. Tagad cīņā ar kiberuzbrukumiem nepietiek vien pretvīrusu programmatūras, tāpēc tiek realizēti tādi projekti kā NoMoreRansom projekts, ko veicina Eiropas Savienības tiesībaizsardzības aģentūra. Šādi projekti ir lielisks sākums, lai uzvarētu cīņā ar kibernoziedziniekiem.

3. Izpspiedējprogrammatūras noņemšana. Risks pazaudēt datus vai maksāt pieprasīto naudas summu? Pirmajā mirklī var šķist, ka izpirkuma maksa ir izdevīgāka par datu zaudēšana,jo lielākajai daļai uzņēmumu faili un dati ir jāatjauno pēc iespējas ātrāk. Tomēr, apmaksājot izpirkumu, organizācijas netīšām stiprina kibernoziedzniekus un ļauj tiem sasniegt lielākus un ienesīgākus mērķus. Kad runa ir par uzņēmumiem, kas mēģina atsākt normālu darbību, pastāv alternatīvas ransomware noņemšanas stratēģijas.

4. IT ražotāju produkti. Lielākā daļa organizāciju pasargā savu IT tīklu, datorus un datus, paļaujoties uz IT ražotāju kiberdrošības produktiem. Daži IT speciālisti apgalvo, ka arī ražotāju risinājumiem ir trūkumiem un tie nespēj 100% aizsargāt. Ir skaidrs, ka Ransomware uzbrukumu samazināšanai nav vienas pareizas atbildes, bet atslēga ir kopīga apņemšanās uzlabot drošību kopā ar vadošajiem IT risinājumu ražotājiem.

Aicinām uz Check Point un OptiCom kiberdrošības ekspertu sarunu, kuras laikā varēs uzzināt vairāk par ugunsmūriem, to nozīmi un risinājumiem, kas pasargās uzņēmumu no izspiedējprogrammām. Tikšanās laikā varēsiet uzdot jautājumus un dalīties ar pieredzi.

Bezmaksas reģistrācija: https://bit.ly/33OMKWh

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra zinātnieki starptautiskā projektā attīsta tehnoloģiju, kas ļaus čaumalas pārstrādāt biomateriālos kaulaudu atjaunošanai.

Ik gadu atkritumos nonāk miljoniem vistu olu čaumalu, kas varētu būt vērtīgs izejmateriāls jaunākās paaudzes biomateriālu ražošanai.

"Olu čaumalas tiks izmantotas kā izejviela – kalcija avots – amorfu kalcija fosfātu sintēzei. Ar laboratorijā sintezētiem amorfiem kalcija fosfātiem var aizstāt kaula neorganisko daļu, kas nozīmē, ka tos var izmantot kaula lūzumu un citu saslimšanu ārstēšanai, kas saistītas ar kaulu masas zaudēšanu. Lai olu čaumalas tiktu izmantotas pilnībā, ekstrahēsim arī to membrānas, iegūstot olbaltumvielas ar augstu bioaktīvo vielu saturu un antibakteriālām īpašībām. Rezultātā būs iespējams izgatavot porainas, dabīgajiem kauliem līdzīgas pamatnes ar uzlabotām īpašībām," stāsta RTU Rūdolfa Cimdiņa Rīgas Biomateriālu inovāciju un attīstības centra direktore Dagnija Loča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tautiešu ārzemēs biznesa idejas – Latvijas eksportspējas stiprināšanai

Db.lv, 31.05.2021

Anta Gulbe profesionālajā darbībā ir bijusi saistīta ar mērniecību. Dzīvojot Vācijā, viņa Liepājas biznesa inkubatorā vēlas noslīpēt savu ideju par dronu izmantošanu un mērniecības datu apstrādi.

Foto no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas interneta tehnoloģiju uzņēmums "Yandex" aizvadītajā nedēļas nogalē cietis no lielākā hakeru uzbrukuma valsts interneta nozares vēsturē, un eksperti pieļauj, ka hakeri varētu būt izmantojuši Latvijas uzņēmuma "MikroTik" ražotos maršrutētājus, ziņo Krievijas laikraksts "Vedomosti".

Šo kiberuzbrukumu apstiprinājis ASV uzņēmums "Cloudflare", kas specializējies šajā jomā un sadarbojas ar "Yandex".

Kāds informācijas avots uzņēmumā "Yandex" laikrakstam "Vedomosti" sacījis, ka kompānija ar grūtībām izrādījusi pretspēku šim uzbrukumam, un tas joprojām turpinās šajā nedēļā.

Informāciju par šo uzbrukumu apstiprinājušas arī "Yandex" amatpersonas, taču sīkākus paskaidrojumus šobrīd nesniedz.

Informācijas infrastruktūras aizsardzības uzņēmuma "Qrator Labs" izpilddirektors Aleksands Ļamins norādījis, ka kiberuzbrukumu pasūtītāji ir dažādi, taču izpildītājs, pēc visa spriežot, esot viens, raksta "Vedomosti".

"Jau vairāki nozares dalībnieki paziņojuši, ka pie mums atgriezies botu tīkls "Mirai"," skaidroja Ļamins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mobilais Telefons (LMT) 2021. gada pirmajā pusē kāpinājis apgrozījumu līdz 119,5 miljoniem eiro, kas ir par 10,3% vairāk nekā 2020. gada pirmajos sešos mēnešos.

Strauji audzis LMT klientu interneta patēriņš, tāpēc uzņēmums pirmajā pusgadā turpināja investēt tīkla attīstībā – 11,8 miljonus eiro.

“Pandēmijas ietekmē strauji digitalizējot gan uzņēmumu darba procesu, gan mājsaimniecību ikdienu, ko nosaka nepieciešamība strādāt vai mācīties attālināti, interneta patēriņš ir ievērojami audzis. Vienlaikus tas radījis arī arvien pieaugošu pieprasījumu pēc mūsdienīgiem, inovatīviem biznesa risinājumiem efektīvākai uzņēmumu darba organizēšanai. LMT nodrošina tehnoloģijas un servisu, kas daļēji atslogo darbiniekus un ļauj pārvirzīt resursus sarežģītāku funkciju pildīšanai, tā atvieglojot ikdienā veicamos uzdevumus un palīdzot veicināt biznesa izaugsmi,” stāsta Juris Binde, LMT prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā Altum apstiprināto aizdevumu skaits biznesa uzsācējiem pieaudzis par 43 %, salīdzinot ar līdzīgu laika periodu pirms pandēmijas – 2019. gadā.

2021. gada pirmajā pusgadā Altum apstiprinājis aizdevumus par kopējo summu 7,43 miljoni eiro. Populārākās nozares, kurās izsniegti aizdevumi uzņēmējdarbības uzsākšanai: lauksaimniecība (37%), pakalpojumi (32%) un ražošana (20%).

“Salīdzinot ar laiku pirms pandēmijas, ievērojami augusi arī biznesa pieteikumu kvalitāte. Arvien retāk saņemam “ātro ideju” pieteikumus, bet novērojam to, ka biznesa uzsācēji kļūst radošāki ideju izstrādē, ilgāk un rūpīgāk izlolo savu ideju, paši meklē papildu finansējumu, un tikai tad piesakās Altum aizdevumam,” stāsta Jēkabs Krieviņš, Altum valdes loceklis.

“Ik gadus Altum biznesa uzsācējiem izsniedz aptuveni septiņus, astoņus miljonus eiro biznesa uzsākšanai. Lai arī šogad pieprasījums pēc biznesa uzsākšanas ir ievērojami audzis, jāuzsver, ka Altum iespējas palīdzēt biznesa uzsācējiem ir daudzkārt lielākas.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā joprojām pieaugot saslimstībai ar Covid-19, valdība ceturtdien vienojusies par stingrākiem ierobežojumiem, kas balstīti uz konsultatīvās zinātniskās padomes ieteikumiem.

Pēc skolēnu brīvlaika, kas beigsies 1.martā, vispārizglītojošajās skolās, sākot no 5.klases, mācības vienu nedēļu notiks attālināti. Klātienē turpinās mācīties 1.-4.klašu skolēni, kā arī skolēni ar īpašām izglītības vajadzībām, būs atļautas arī praktiskās nodarbības un konsultācijas nelielās grupās

Jau no nākamās pirmdienas, 22.februāra, uz vismaz divām nedēļām būs slēgti akvaparki, kas arī atzīti par potenciāli bīstamām vietām, un nenotiks grupu nodarbības bērnu, pusaudžu un pieaugušo interešu izglītības pulciņos, kā arī semināri un sporta nodarbības.

Premjerministre Kaja Kallasa preses konferencē norādījusi, ka valdībai nācies noteikt ierobežojumus jomās, kur vīrusa izplatības risks ir visaugstākais, un pašlaik to var teikt tieši par bērnu un jauniešu vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā nelielo piegādāto vakcīnu apjomu, nākamās četras nedēļas līdz aprīlim būs ļoti liels izaicinājums, piektdien valdības sēdē sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš atzina, ka saskaņā ar vakcīnu piegāžu grafiku aprīlī plānots kāpināt vakcinēšanas apjomus. Taču, ņemot vērā, ka martā pieejamais vakcīnu apjoms neļaus potēt tik lielā tempā, cik nepieciešams, kā arī jaunā britu Covid-19 celma izplatību, nākamās četras nedēļas būs ļoti grūtas.

"Grūti prognozēt vakcīnu piegādes apjomus. Līdz šim redzam, ka vakcīnas tiek piegādātas mazākos apjomos (..). Tāpēc nākamās četras nedēļas līdz aprīlim, kad gaidāmi lielāki vakcīnu piegādes apjomi, būs ļoti liels izaicinājums," sacīja Kariņš.

Valdības vadītājs atzina, ka šī nav bezgalīga situācija, taču tā ir ļoti grūta. Kariņš atzīmēja, ka nākamnedēļ ir gaidāms nopietns darbs, lai sagatavotu sabiedrībai "ceļa karti" par scenārijiem, kādos ierobežojumi tiek pastiprināti un mīkstināti. Viņš pauda, ka arī citās valstīs ir manāms sabiedrības nogurums un ilgstoša neapmierinātība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuva plāno, ka digitālo zaļo sertifikātu drošai ceļošanai Eiropas Savienības (ES) teritorijā Covid-19 pandēmijas apstākļos ieviesīs līdz vasarai, pastāstījusi Reģistru centra direktore pakalpojumu vadības jautājumos Diāna Vilīte.

Pēc viņas teiktā, pacienta dati par vakcinēšanos, pārslimotu Covid-19 vai negatīvu testa rezultātu no e-veselības sistēmas tiks ietverti QR kodā, kas vienlaikus saturēs arī īpašu privātu šifra atslēgu. Ceļotājs sertifikātu ar QR kodu varēs izdrukāt vai lejuplādēt tālrunī.

Uz kopējo ES sistēmu, ko apņēmusies izveidot Eiropas Komisija, tiks nosūtīta publiska šifra atslēga, kas ļaus piekļūt informācijai, ko QR kodā aizsargā privātā atslēga, lai pārbaudītu informāciju par ceļotāju.

"EK sistēmā informācijas par pacientiem nebūs. Publiskā šifra atslēga ir instruments, kas ļaus pārbaudīt, vai tas, ko uzrāda ceļotājs, ir patiesība. (..) Pagaidām nav zināms, kurā brīdī šīs pārbaudes tiks veiktas - pirms došanās ceļā vai ierodoties galamērķī," skaidrojusi Vilīte, piebilstot, ka šāda sertifikāta izveide Lietuvā varētu izmaksāt vairākus desmitus tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc 25 gadu karjeras uzņēmumā un 6 gadiem tā vadībā Gunta Jēkabsone atstāj Circle K Latvia izpilddirektores amatu. Lēmums pieņemts, pamatojoties uz vēlmi ļauties jauniem izaicinājumiem profesionālajā dzīvē, informē uzņēmums.

No 1.maija izpilddirektora amatā stāsies Sigitas Raila, kurš šobrīd ir Circle K Ireland finanšu direktors.

G.Jēkabsones karjera Circle K Latvia (tajā laikā Statoil) sākās 1996.gadā degvielas uzpildes stacijas pārdevējas amatā un turpinājās ar strauju izaugsmi, kas 2008.gadā aizveda līdz Finanšu departamenta vadītājas amatam, bet jau 2015.gadā - uzņēmuma izpilddirektores pozīcijai.

Uzņēmums norāda, ka G.Jēkabsonei pildot finanšu direktores pienākumus, veiksmīgi tika pārvarēta 2008.gada pasaules finanšu krīze, jau vadītājas amatā realizēta Statoil zīmola maiņa, kā arī visā izpilddirektores pienākumu izpildes laikā: paplašināts un modernizēts DUS tīkls, digitalizēti vadības sistēmas procesi, kā arī sperti nozīmīgi soļi pretim ilgtspējīgiem risinājumiem uzņēmuma pārvaldībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien jauniem Covid-19 viļņiem parādoties, visu prātus nodarbina doma - kā pandēmija ietekmēs biznesa attīstību? Kā atkopsies mans bizness? Kas ir tās iespējas, kuras šobrīd jāizmanto? Jau šobrīd sabiedrībā novērojamas dažādu paradumu maiņas, kas visticamāk saglabāsies arī pēc ierobežojumu atcelšanu.

Globalizācija ietur pauzi

Līdz šim globalizācija vērās tikai plašumā, taču līdz ar krīzes parādīšanos, tā sastinga. Tā vietā parādījās bailes no svešā un nezināmā – labāk un drošāk savējo, nekā ievestu svešo mantu, vēlme palīdzēt „savējiem” un citu valstu robežu slēgšana. Tas viss lika patērētājiem vērsties pie vietējiem ražotājiem.

Situācijas, kas mainās ik pa nedēļām, uzņēmējos nerada pārliecību, ka sagādātās preces vai sastāvdaļas tiks saražotas, piegādātas un galu galā būs kādam nepieciešamas. Arī Ursus Forwarding pandēmijas laikā saskarās ar klientiem, kuru kravu pārvadājumi transportēšanas laikā strauji zaudēja savu aktualitāti un klients bija spiests turēt tās noliktavā bez realizācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Biznesa partneris - robots

Rinalds Sluckis, biznesa tehnoloģiju uzņēmuma “Digital Mind” izpilddirektors, 02.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai roboti ir mūsu draugi vai ienaidnieki; vai tie palīdzēs vai radīs šķēršļus; vai jāgatavojas cīņai vai kopīgam darbam; vai mēs piedzīvosim sadursmi vai varēsim sadarboties; vai pret robotiem būtu jācīnās vai tie jāizmanto, lai gūtu labumu?

Par šiem un citiem jautājumiem diskutēja tehnoloģiju eksperti un praktiķi diskusijā “Robotu ēras sākums - roboti mūsu draugi vai ienaidnieki?”.

Tie rada pārdomas ne tikai mūsu ikdienas dzīvē, bet domājot arī par uzņēmumu attīstību - proti, vai nākotnē vispār ir iespējama veiksmīga uzņēmējdarbība, bez ciešas sazobes ar tehnoloģijām? Arvien pārliecinošāk izskan atbilde - “nē”.

Tehnoloģiju eksperti paredz, ka 2050. gadā būs izteikta tehnoloģiju dominance darba vietās, mākslīgais intelekts un gudrie asistenti būs ļoti tuvi mūsu kolēģi, es pat vēlētos teikt - biznesa partneri. Viss būs “vieds”, saslēgts un datu virzīts (data driven). Darba vide un laiks kļūs arvien plūstošāks, jo daži darbinieki būs virtuāli, daži - pilna laika, daži būs boti, un mēs visi strādāsim nefiksētas darba stundas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā pavasarī 200 jaunie uzņēmēji un biznesa ideju autori, izmantojot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Biznesa inkubatoru programmas, varēs uzsākt savu biznesa ideju, produktu vai pakalpojumu attīstīšanu.

Lai uzsāktu virzīšanos uz globāli konkurētspējīgu un eksportējošu uzņēmumu, jaunajiem uzņēmējiem ir iespēja pievienoties inkubācijas programmai, savukārt tie, kas vēlas attīstīt savu biznesa ideju, aicināti pieteikties pirmsinkubācijas programmai.

"Tā kā LIAA biznesa inkubatoru programma pamazām tuvojas savai izskaņai, tad šis vēl ir brīdis, kad vēl var paspēt pieteikties dalībai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā. Vienlīdz tiek gaidīti gan jaunu ideju autori, kā arī tie, kuri tikko nodibinājuši savu uzņēmumu un nopietni metušies sava biznesa attīstībā. Runājot par biznesa attīstību, biznesa inkubatori ir viens no nopietnākajiem instrumentiem Latvijā, kas paredzēts jauna biznesa uzsācējiem, kuru idejas attīstība vēl ir pašā sākuma stadijā. Inkubatoru programmā uzņēmējiem tiek piedāvāts ne tikai finansiāls atbalsts iekārtu, izejvielu un dažādu pakalpojumu iegādei, bet arī profesionāļu atbalsts - konsultācijas, mentorings un piekļuve visai LIAA inkubatoru dalībnieku kopienai, kurā iespējams iegūt vērtīgus kontaktus un pieredzē balstītus padomus no līdzīgi domājošajiem," komentē Valmieras biznesa inkubators vadītājs Jurģis Priedītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā pavasarī 339 jaunie uzņēmēji pieteikušies Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatora inkubācijas programmai un 515 pirmsinkubācijas programmai.

No tiem 80 pieteikumi ir no ārzemēs dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem.

2020. gada rudenī tika saņemti 533 pieteikumi, bet 2020. gada pavasarī – 501 pieteikums. Šajā pavasarī LIAA inkubācijas programmā pieteikušies 339 jauni uzņēmēji un 515 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas programmā, kas kopā veido 854 pieteikumus. Salīdzinot ar iepriekšējo pietiekšanos 2020. gada rudenī, kopējais pieteikumu skaits palielinājies par 65 %, kas apliecina, ka pandēmijas laikā interese par savas uzņēmējdarbības attīstību ir pieaugusi.

LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova pieteikumu skaitu komentē šādi: “Ar katru gadu redzam, ka LIAA biznesa inkubatora programmas kļūst populārākas un biznesa ideju autori un jaunie uzņēmēji piesakās, lai izmantotu LIAA biznesa inkubatora programmu sniegtās iespējas sava biznesa attīstīšanai. Šo programmu popularitāti un potenciālo dalībnieku interesi veicina inkubatoru dalībnieku rezultāti, par kuriem runā gan LIAA, gan pašu uzņēmumu sasniegumi pasaulē – spējot konkurēt globālā līmenī, tā arī sasniegtie eksporta apjomi. Pēdējos 3 gados biznesa inkubatoru dalībnieku eksporta apjomi sasnieguši vairāk nekā 125 milj. EUR.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvkompānija SIA "Merks" par 22 miljoniem eiro būvēs biznesa centru "Gustavs" Rīgā, liecina "Merks" mātesuzņēmuma "Merko Ehitus" paziņojums biržai "Nasdaq Tallinn".

Otrdien, 3.augustā, "Merks" ir noslēdzis līgumu ar Lietuvas "Galio Group" ietilpstošo SIA "Gustava parks projekti" par biznesa centra "Gustavs" būvniecību Rīgā, Gustava Zemgala ielā 73.

Tā būs pirmā ēka "Gustava biznesa parka" projektā, kuru kopumā veidos trīs ēkas.

Db.lv jau rakstīja, ka vienu no trijām biroju ēkām biznesa centrā “Gustavs” izīrējis SEB grupas pakalpojumu centrs. Plānots, ka SEB nomās aptuveni 11 000 kvadrātmetru platības, lai nodrošinātu vietu vairāk nekā 1000 darbiniekiem.

SEB biznesa pakalpojumu centrs pārcelsies uz jaunām telpām 

SEB grupas biznesa pakalpojumu centrs Rīgā ir noslēdzis līgumu ar nekustamā īpašuma...

Noslēgtais līgums paredz sešu stāvu biroju ēkas un divstāvu pazemes autostāvvietas celtniecību, kā arī infrastruktūras izbūvi.

Līguma vērtība ir aptuveni 22 miljoni eiro (plus pievienotās vērtības nodoklis). Būvdarbus plānots pabeigt 2022.gada decembrī.

"Mēs esam priecīgi, ka šis nozīmīgais projekts ir sasniedzis jaunu soli savā attīstībā, iesaistoties ģenerāluzņēmējam “Merks”. “Galio Group” rūpējas par sociālo ietekmi, tāpēc mūsu biroja ēkas Rīgā būs energoefektīvas un videi draudzīgas. Ar biznesa centru “Gustavs” esam izveidojuši tālredzīgu vietu, lai iedvesmotu, uzmundrinātu un atbalstītu jūs –– biznesa centra “Gustavs” nākotnes darbiniekus. Turklāt, arī tā apkārtne –– VEF kvartāls –– ir ļoti veiksmīgi attīstījusies un ir kļuvusi par uzņēmējdarbības rajonu, kur satiekas jaunie profesionāļi. Mēs redzam, ka šis rajons ir ļoti daudzsološs Rīgas nākotnei,” komentē Kaspars Beitiņš, “GALIO Development” valdes loceklis Latvijā.

"Šis ir viens no straujāk augošajiem rajoniem Rīgā, tāpēc esam gandarīti dot arī savu pienesumu tā attīstībā. “Gustavs” biznesa centrs sniedz ieskatu, kādai ir nepieciešams izskatīties jaunākās paaudzes biroju ēkai – dabai draudzīgai, harmoniskai un modernai. Šajā projektā mēs nodrošināsim būvniecības un autoruzraudzības procesus, lai sekmīgi iekļautos vēlamajā būvniecības termiņā un garantētu būves realizāciju atbilstoši izstrādātajam projektam," piebilst Andris Bišmeistars, SIA “Merks” valdes loceklis un celtniecības direktors:

“Gustavs” biznesa centra arhitekti un projekta autori ir SIA “Vilnis Mičulis”. Būvuzraudzību nodrošina SIA “Būvuzraugi LV”.

"Gustava parks projekti" ir reģistrēta 2019.gada maijā, uzņēmuma pamatkapitāls ir 4,3 miljoni eiro. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks ir Lietuvas uzņēmums "Galio Asset Management", bet patiesais labuma guvējs ir Lietuvas uzņēmējs Nerijs Numa (līdz 2020.gadam - Numavičs).

"Merks" pērn strādāja ar 49,795 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 44% mazāk nekā 2019.gadā, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 12,9% un sasniedza 1,638 miljonus eiro. Vienlaikus "Merks" koncerna apgrozījums 2020.gadā bija 49,735 miljoni eiro, kas ir par 46,4% mazāks nekā 2019.gadā, bet koncerna peļņa palielinājās 5,9 reizes un sasniedza 1,896 miljonus eiro.

Būvkompānija "Merks" ir ģenerāluzņēmējs sabiedrisko, dzīvojamo un rūpniecisko ēku, kā arī inženierbūvju celtniecībā, kas Latvijā darbojas kopš 1996.gada. Būvkompānija "Merks" ietilpst Igaunijas "Merko Ehitus" grupā, kuras akcijas kopš 1997.gada kotē Tallinas "Nasdaq" biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmums Robopac šajā pandēmijas laikā ir spējis ļoti labi pielāgoties un noreaģēt uz jauno situāciju. Paredzētā dīleru klātienes tikšanās tika ātri pārcelta uz tiešsaistes vidi, un tajā piedalījās lielāks skaits dalībnieku, nekā tas būtu iespējams klātienē. Neskatoties uz sarežģīto situāciju pasaulē, Robopac savu attīstības tempu nezaudē. Kā tas ir iespējams? Lai noskaidrotu atbildi uz šo jautājumu, uz interviju aicināju uzņēmuma Latvijas reģionālo menedžeri Masimiljāno Konfalones (Massimiliano Confalone) kungu.

Konfalones kungs, lai gan Robopac Latvijā nu jau ir plaši atpazīstams zīmols, tomēr mans pirmais jautājums ir – kas ir Robopac?

Robopac ir dibināts 1984. gadā kā uzņēmums, kas ražo pusautomātiskos palešu aptinējus. Tika piesaistīti inženieri, ieguldīti lieli līdzekļi pētniecībā, un šis process turpinās nepārtraukti. Mums ir reģistrēti neskaitāmi patenti, bet mēs nekad neguļam uz lauriem. Tiek uzlabotas esošās iekārtas, norit nepārtraukts modernizācijas un inovāciju process. Nāk klāt jaunas iekārtas, jaunas idejas.

Šī vēlme uzlabot, attīstīt, būt zaļākiem, videi draudzīgākiem ir mūsu uzņēmuma pamatvērtība un dzinulis darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Atvērtās inovācijas - nākotnes metode biznesa attīstībā

Marija Ručevska, Helve līdzdibinātāja un Future Hub vadītāja, 10.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada laikā uzņēmējdarbības apstākļi ir krasi mainījušies un ierastās biznesa vadības metodes vairs nereti nenes gaidītos rezultātus. Uzņēmēji meklē jaunus veidus, kā attīstīties, un arvien biežāk ir sastopami dažādi jaunrades procesi.

Viens no tiem ir atvērtās inovācijas, kas šobrīd guvušas lielu popularitāti neskaitāmu vadošo uzņēmumu vidū. Atvērtās inovācijas īpaši pievilcīgas padara to potenciāls palīdzēt rast jaunus veidus, kā attīstīt produktus un pakalpojumus un tajā pašā laikā veidot pozitīvu uzņēmuma tēlu un reputāciju. Tāpat tās var kalpot arī par pamatu jaunām un veiksmīgām ilgtermiņa sadarbībām.

Atvērtās inovācijas var skaidrot kā uzņēmuma problēmu vai izaicinājumu identificēšanu un potenciālo risinājumu izstrādi ar ārējā darbaspēka (citu uzņēmumu, jaunuzņēmumu, inovāciju ekosistēmu, universitāšu) palīdzību, kam pamatā ir inovāciju un jaunu tehnoloģiju attīstības veicināšana. Lai inovāciju process būtu veiksmīgs un izdevies, tam jānodrošina ne tikai izcils risinājums, zems risks un optimālas izmaksas, bet arī jāmotivē darbinieki, turklāt pašai problēmai jābūt atbilstošai jaunrades procesam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Dell Technologies nodrošina šodienas darbaspēku ar jauno klēpjdatoru un monitoru klāstu

Sadarbības materiāls, 21.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attālināts darbs ir šeit uz palikšanu. Tāpēc Dell Technologies sadarbojoties ar Intel ir laiduši klajā jauno klēpjdatoru un monitoru klāstu. Uzlabojot produktivitāti un sadarbību, šie inovatīvie produkti maksimāli palielinās darba efektivitāti. Inteliģentas, drošas un ilgtspējīgas - datorsistēmas, kas piemērotas attālinātā darba gadsimtam – ir ieradušās.

Gudrā datorsistēma darbavietā

Visinteliģentākais portatīvais dators biznesa pasaulē. Latitude 9000 sērijas datori pārspēj savus priekšgājējus. Latitude 9420 un 9520, kas satur 11. paaudzes Intel® Core ™ i7 vPro procesorus, var lepoties ar 32 GB atmiņu un integrētu Intel® Iris® Xe grafiku. Ar iebūvēto AI - pirmo šāda veida - 9000. Sērijas portatīvie datori mācās kopā ar jums un reaģē uz to, kā jūs strādājat, lai uzlabotu lietojumprogrammas veiktspēju, akumulatora lietošanas darbības laiku un audio iestatījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Uz Mūkusalas Biznesa Centra jumta uzstādīta lielākā saules elektrostacija Rīgā

Db.lv, 16.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajā laikā ekspluatācijā tiks nodota lielākā saules elektrostacija Rīgā – saules paneļi izvietoti uz biznesa kvartāla "Mūkusalas Biznesa Centrs" ēku jumtiem.

Saules paneļi jau tagad tiek uzstādīti uz biznesa kvartāla ēku jumtiem. Uzstādīto paneļu kopējā jauda sasniegs 240 kW, un saražotā elektroenerģija tiks izmantota biznesa centra elektroenerģijas pašpatēriņam.

"Ilgtspējīga attīstība ir neatņemama mūsu biznesa centra stratēģijas sastāvdaļa. Katru dienu mēs "Mūkusalas Biznesa Centrā" rūpējamies par to, kā padarīt šo vietu, kur dzīvojam, strādājam un atpūšamies kopā ar klientiem, labāku. Mēs cenšamies samazināt savu ietekmi uz apkārtējo vidi, tāpēc Rīgā lielākās saules elektrostacijas atklāšana mums ir ļoti svarīgs projekts. Tādējādi mēs nodrošināsim biznesa centra klientus ar videi draudzīgu elektroenerģiju un samazināsim no fosilajiem resursiem saražotās elektroenerģijas patēriņu," stāsta "Mūkusalas Biznesa Centra" īpašnieks Klāvs Vasks, uzsverot, ka šādas saules elektrostacijas, kuru saražoto elektroenerģiju izmanto pašpatēriņa vajadzībām ir komerciāli pamatota investīcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojas brīdis, kad savu smagā darbā nākušo biznesu, kurā ieguldīts daudz laika un rūpju, vēlaties nodot drošās rokās - labprāt atvilktu elpu, baudītu pelnītu atpūtu, iespējams, nodotos vaļaspriekiem, kam līdz šim neatlika laika. Taču jūsu bērniem biznesa pārņemšana neinteresē... Tādā gadījumā lieliska alternatīva ir Pine Coast - uzņēmums, kas piedāvā inovatīvu uzņēmējdarbības pēctecības risinājumu.

Pētījumi liecina, ka līdz pat 60% pasaules uzņēmumu nav uzņēmējdarbības pēctecības plāna. Lai to risinātu, Pine Coast piedāvā Baltijas valstīs līdz šim nebijušu biznesa modeli, kura mērķis ir turpināt pensionētā uzņēmuma īpašnieka mūža darbu. Kirils Gerasimovičs, uzņēmējs ar starptautisku uzņēmējdarbības pieredzi, kopā ar 20 vietējiem un starptautiskiem partneriem ir uzsācis meklēt uzņēmumu iegādei un pārņemšanai Latvijā, Lietuvā vai Igaunijā. Pēc uzņēmuma iegādes Kirils kļūs par tā vadītāju.

Partneru-investoru komandai pievienojies arī Donatas Dailidė, DOJUS uzņēmumu grupas, kas nodarbojas ar lauksaimniecības, mežsaimniecības, golfa un zāliena tehnikas izplatīšanu, ģenerāldirektors un līdzīpašnieks. "Privātajos un riska kapitāla ieguldījumos esmu iesaistījies jau vairāk nekā 10 gadus - gan individuāli, gan kopā ar ģimeni. Abi modeļi darbojas, sniedzot ieguldītājam peļņu, taču tajos ir arī daži trūkumi. Manuprāt, Pine Coast īstenotais biznesa modelis piedāvā priekšrocības abos ieguldījumu veidos. Tas ir riska kapitāla ieguldījums, kas sniedz iespēju jauniem un daudzsološiem profesionāļiem likt lietā savas uzņēmējdarbības prasmes un entuziasmu, vienlaikus esot arī privātā kapitāla ieguldījums - tiek iegādāts stabils, pelnošs un perspektīvs uzņēmums. Tāpat šis biznesa modelis aizpilda nišu uzņēmumu iegādes segmentā, kur uzņēmumi bieži vien ir pārāk mazi privātā kapitāla fondiem un pārāk lieli riska kapitāla fondiem. Institucionālajiem investoriem šie uzņēmumi var būt nepievilcīgi, jo vērtības radīšanai nepieciešams ilgāks termiņš, vai citu iemeslu dēļ,” stāsta D. Dailide. “Tajā pašā laikā ieguldījumu darījumos, tostarp Pine Coast, parasti piedalās starptautiski investori ar daudzveidīgu pieredzi. Nodrošinot atbalstu, padomu, kā arī kontaktu tīklu uzņēmējdarbības tālākai attīstīšanai un vērtības radīšanai, starptautiski un pieredzes bagāti partneri ir priekšrocība kā uzņēmuma vadītājam, tā uzņēmējdarbībai. Pine Coast ir 20 šādu investoru, tostarp trīs no Baltijas valstīm.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas un Krievijas biznesa attiecības: ogļūdeņražu vietā graudi un produkti

Jeļena Šaldajeva, 05.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Latvijas Biznesa Eņģeļu tīklu (LatBAN), juridisko pakalpojumu platformu SmartLaws un Lietuvas akcelerācijas fondu "Baltic SandBox" no 30.marta līdz 29.aprīlim organizē tiešsaistes mācības "Biznesa eņģeļu līderības programma", uz kurām tiek aicināti uzņēmēji - potenciālie riska kapitāla investori no visas Latvijas.

Šāda veida programma Latvijā tiek īstenota pirmo reizi. Tās mērķis ir attīstīt un paplašināt Latvijas vadošo biznesa eņģeļu tīklu, lai sekmētu jaunuzņēmumu kvalitāti un investoru kompetenci, kā arī pievērst uzmanību Latvijas problēmām riska kapitāla investīciju tirgū, kurā vitāli trūkst vadošu investoru ar plašu tīklu. Biznesa eņģelis ir nozīmīgs atbalsts jaunajiem uzņēmumiem, tā pieredze un kontaktu loks palīdz izslēgt riskus uzņēmējdarbībā un dod iespēju atrast projektam ātrāko ceļu uz peļņu.

"LTRK kā lielākā Latvijas uzņēmēju pārstāvoša biedrība mijiedarbojas ar dažādām biznesa organizācijām, kas ar savu darbības veidu veicina Latvijas ekonomikas attīstību. Jāatzīst, ka no šāda skatu punkta biznesa eņģeļu loma Latvijas ekonomikā līdz šim nav novērtēta. Atbalsta mehānismi, kas biznesa uzsācējiem tiek piedāvāti, pamatā ir Eiropas Savienības fondu nauda vai citi pieejamie finansējuma veidi, bet šāda veida atbalstam ir viens būtisks trūkums - līdzi nenāk biznesa pieredze, kas ir īpaši vērtīgs un nozīmīgs atbalsts jaunajiem biznesa censoņiem. Tieši tāpēc biznesa eņģeļu investīcijas ir pareizais vektors biznesa veiksmes stāstam," teic LTRK prezidents Aigars Rostovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Baltijas valstīs gaidāms maksātnespēju vilnis?

Mantvīds Štareika, "Coface Baltics" reģiona vadītājs, 05.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parasti maksātnespējas gadījumu skaits pieaug, kad ekonomikā vērojama lejupslīde. Tomēr 2020. gadā, kad iestājās pandēmija, maksātnespējas gadījumu skaits samazinājās visās lielākajās eirozonas valstīs.

Var uzskatīt, ka valdību atbalsta mehānismi daudzus trauslus uzņēmumus uztur - vai šobrīd vērojams “klusums pirms vētras”, gaidot maksātnespēju vilni? Ir ievērojams skaits maksātnespēju, kas ir atliktas, bet nav novērstas, iespējams, visvairāk tādu ir tūrisma, ēdināšanas un transporta nozarēs.

Covid-19 krīzes patiesā ietekme paliks neskaidra, kamēr uzņēmumi nepublicēs savus finanšu pārskatus. Tāpēc “Coface” ir simulējusi uzņēmumu finansiālo stāvokli, aprēķinot nozaru maksātspējas koeficientu (bruto darbības peļņa / neto parāds), ņemot vērā gan šoku, ko radīja negatīvais ieņēmumu apmērs, gan valstu valdību sniegtās palīdzības pozitīvo efektu. Kopumā simulācijā tika apskatīta nozaru izlase, kas parasti veido ~ 80% no visām maksātnespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas uzņēmums “Kapitel” un Latvijas būvkompānija “Merks” parakstījuši teju 49 miljonu eiro vērtu līgumu par ofisa ēkas “Elemental Skanste” celtniecību Skanstes ielas rajonā Rīgā.

“Kapitel” kopējās investīcijas šajā projektā sasniedz apmēram 60 miljonus eiro.

Divu savstarpēji savienotu 10 stāvu ēku būvniecība tiks pabeigta 2023. gada pavasarī.

Savienoto ēku kopējā platība būs 33 500 m², no kuriem 21 000 m² plānoti kā A klases nomas platība. Papildus biroja telpām ir paredzēts arī konferenču centrs, sadarbības jeb tā sauktā co-working zona, velosipēdu novietne 400 vietām, dušas, ģērbtuves, kā arī dažādas ēdināšanas un apkalpošanas zonas.

Reizē ar ēku tiks pabeigts aptuveni 500 autostāvvietu, tostarp 200 vietas stāvos zem ēkām.

“Elemental Skanste” attīstības projekts attīstīs Skanstes rajonu kā jauno Rīgas biznesa centru.

“Projekts “Elemental Skanste” ir nākamās paaudzes ofisa celtne Rīgā, ko raksturo arhitektūra un moderni tehnoloģiskie risinājumi. Ēkas ir energoefektīvas un modelētas tā, lai starptautiskajā BREEAM standartā sasniegtu rādītāju “izcili”. Mēs izmantojam videi draudzīgos energo termopāļus, kas dod iespēju apkures un dzesēšanas sezonu pāreju periodos izmantot tikai dabā atjaunojamos energoresursus. Biroja telpās ir augstākās klases iekštelpu klimats, stāvi ir trīs metrus augsti, un paaugstinātās grīdas nodrošina elastību telpu plānojuma maiņai,” stāsta “Elemental Skanste” projektu vadītāja Rasa Auziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valdība trešdien nolēmusi no nākamās nedēļas atvieglot virkni līdzšinējo karantīnas ierobežojumu attiecībā uz cilvēku pulcēšanos, veikalu, kafejnīcu un baseinu darbību.

Jaunas priekšrocības noteiktas arī tā dēvētās iespēju pases īpašniekiem - cilvēkiem, kuri pārslimojuši Covid-19, vakcinēti vai saņēmuši negatīvus testa rezultātus pēdējās diennakts laikā. Šāds dokuments, kā jau ziņots, Lietuvā arī stāsies spēkā pirmdien, 24.maijā.

Brīvdabas pasākumos turpmāk būs ļauts piedalīties līdz 300 cilvēkiem, bet iekštelpās - līdz 150 skatītājiem, aizpildot ne vairāk par 30% no kopējā sēdvietu skaita, savukārt gadījumā, ja pasākumā piedalās tikai "iespēju pases" īpašnieki, brīvā dabā dalībnieku skaits drīkstēs sasniegt 2000, bet attiecībā uz pasākumiem iekštelpās lēmums vēl tiks pieņemts. Dabas takās, zooloģisko un botānisko dārzu āra teritorijā būs atļautas ekskursijas ar gidu grupās līdz 25 cilvēkiem ar iepriekšēju dalībnieku reģistrāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamās nedēļas klātienes mācības 1.-4.klasēs varēs rīkot 47 pašvaldības, kas ir par 11 vairāk nekā šonedēļ, liecina Slimību profilakses un kontroles centra aktuālākā informācija.

Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, epidemioloģiski drošo pašvaldību sarakstam no nākamās nedēļas pievienosies Alojas, Amatas, Beverīnas, Dundagas, Garkalnes, Kārsavas un Kokneses novads. Tāpat šajā sarakstā būs iekļauts arī Līgatnes, Mālpils, Raunas, Salacgrīvas, Talsu, Valkas un Ventspils novads. Epidemioloģiski drošas pašvaldības būs arī Ventspils un Valmiera.

Savukārt "drošās skolas" principiem vairs neatbilst Aglonas, Jēkabpils, Mērsraga, Pārgaujas un Rūjienas novads.

Līdz ar to Izglītības un zinātnes ministrijas kritērijam par 14 dienu kumulatīvo saslimstību ar Covid-19, kas nepārsniedz 250 saslimušos uz 100 000 iedzīvotāju, patlaban atbilst Aizputes, Alojas, Alsungas, Amatas, Apes, Auces, Beverīnas, Burtnieku, Cēsu, Dundagas, Durbes, Garkalnes, Iecavas, Jaunjelgavas, Jaunpiebalgas, Kandavas, Kārsavas, Kocēnu, Kokneses, Krustpils, Līgatnes, Mazsalacas, Mālpils, Nīcas, Pāvilostas, Pļaviņu, Priekuļu, Raunas, Ropažu, Rucavas, Rundāles, Salacgrīvas, Saulkrastu, Skrīveru, Skrundas, Strenču, Talsu, Tērvetes, Valkas, Vārkavas, Vecpiebalgas, Vecumnieku, Ventspils un Viesītes novadi. Tāpat klātienes mācības var rīkot trīs lielajās pilsētās - Jēkabpilī, Valmierā un Ventspilī.

Komentāri

Pievienot komentāru