Jaunākais izdevums

Krievijas bruņotais iebrukums Ukrainā un Rietumvalstu noteiktās sankcijas pret Krievijas amatpersonām un uzņēmējiem ne vienu vien uzņēmēju mudinājis meklēt iespējas, kā distancēties no piederības agresorvalstij.

Vairāki uzņēmēji, iespējams, šī iemesla dēļ izlēmuši mainīt savu valstspiederību, lai biznesa partneriem turpmāk neasociētos ar Krieviju vai tās izvērstās agresijas atbalstošo Baltkrieviju.

Lursoft pētījums atklāj, ka pēdējā pusgada laikā Krievijas vai Baltkrievijas valstspiederību mainījuši 22 uzņēmēji. Tiem patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts vairāk nekā 40 Latvijas uzņēmumos.

Analizējot šo patieso labuma guvēju datus par to jauno valstspiederību, redzams, ka 8 gadījumos no 22 uzņēmēji mainījuši savu valstspiederību no Krievijas vai Baltkrievijas uz Izraēlu. Vēl reģistrēti vairāki gadījumi, ka pēdējā pusgada laikā patiesie labuma guvēji mainījuši Krievijas vai Baltkrievijas valstspiederību uz Ukrainas, Kipras vai Bulgārijas.

Šogad marta sākumā reģistrēts arī viens gadījums, kad Krievijas valsts piederību uzņēmuma patiesais labuma guvējs mainījis uz Latvijas.

No iepriekšminētajiem uzņēmējiem visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss reģistrēts Stanislavam Savchenko. Lursoft pieejamā informācija rāda, ka uzņēmējam, kurš šogad aprīlī reģistrējis informāciju par valstspiederības maiņu no Krievijas uz Ukrainas, patiesā labuma guvēja statuss patlaban reģistrēts desmit uzņēmumos Latvijā. No tiem pelnošākais Stanislavam Savchenko piederošais uzņēmums 2020.gadā bijis nekustamo īpašumu jomā strādājošais SIA “PRANA HK”, kas aizpērno gadu noslēdza ar 1,2 milj. EUR lielu peļņu.

2020.gadā uzņēmums pārdevis daļu no sev piederošā nekustamā īpašuma Zasulauka ielā 28, Zasulauka ielā 28A un Zasulauka ielā 32, Rīgā, turpmāko savu darbību plānojot atlikušā īpašuma attīstības un apsaimniekošanas virzienā. Jānorāda, ka nekustamo īpašumu jomā darbojas vairākums no Stanislavam Savchenko piederošajiem uzņēmumiem. Lursoft apkopotā informācija rāda, ka valstspiederību mainījis arī Igaunijā dzīvojošais Boriss Skvortsovs, kuram iepriekš bija Krievijas Federācijas izdotā pase, bet 2019.gada septembrī uzņēmējam pasi izsniegusi Izraēla. Informācija par valstspiederības maiņu datos par patiesajiem labuma guvējiem Uzņēmumu reģistrā reģistrēta šogad martā.

Gluži tāpat kā uzņēmēja Stanislava Savchenko gadījumā, arī kompānijas, kuru patiesais labuma guvējs ir Boriss Skvortsovs, darbojas nekustamo īpašumu nozarē. No tiem lielākais ir 2016.gadā reģistrētais SIA “LSREF3 Riga Plaza”, kam pieder Pārdaugavā esošais modes un izklaides centrs “Riga Plaza”.

Lursoft pieejamā informācija liecina, ka 2020.gadā, Covid-19 pandēmijas ierobežojošo pasākumu ietekmē, uzņēmuma apgrozījums saruka līdz 9,62 milj. EUR, kas gada laikā ir kritums par 24%. Neskatoties uz ievērojamo apgrozījuma samazinājumu, uzņēmumam izdevās 2020.gadu noslēgt ar peļņu, tai pēc nodokļu nomaksas veidojot 447,38 tūkst. EUR.

Pēc Lursoft pētījuma datiem, nekustamo īpašumu jomā strādā trešdaļa no visiem uzņēmumiem, kuru patiesie labuma guvēji no Krievijas un Baltkrievijas pēdējā pusgada laikā reģistrējuši informāciju par valsts piederības maiņu. Tikmēr lielāko apgrozījumu un arī peļņu uzrādījuši uzņēmumi, kas strādā ražošanā un tirdzniecības sektorā.

Līderos to vidū ir SIA “Evopipes”, kura patiesajam labuma guvējam Miron Gorilovskiy valstspiederība mainīta no Krievijas uz Izraēlas. Polimēru cauruļu un to sistēmu ražotājs SIA “Evopipes” ik gadu kāpina savu apgrozījumu, 2020.gadā tam sasniedzot jau 32,25 milj. EUR, bet peļņai 3,36 milj. EUR. Aizpagājušajā gadā audzis ne tikai ražotāja apgrozījums un peļņa, bet arī nodarbināto skaits, kas sasniedzis jau 130 strādājošos.

Lursoft apkopotā informācija no Valsts ieņēmumu dienesta liecina, ka pērn SIA “Evopipes” nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksāja 2,4 milj. EUR.

Vēl lielāks darbinieku skaits 2020.gadā bijis tikai SIA “Semarah hotel management”, kura patiesajam labuma guvējam Nikitam Polovinkinam Krievijas valstspiederība mainīta uz Kipras. Aizpērn Semarah viesnīcu tīklā bija nodarbināti 206 strādājošie. Tiesa, balstoties uz jaunākajiem datiem, kurus publiskojis VID, 2021.gadā SIA “Semarah hotel management” darbinieku skaits sarucis līdz 181.

Kā liecina SIA “Semarah hotel management” vadības ziņojums, uzņēmums kā operators pārvalda trīs viesnīcas: “Metropole” (88 numuri), “Lielupe” (264 numuri, iekštelpu un āra baseins, SPA, sporta zāle, sāls istaba, konferenču zāles, bārs, restorāns, bērnu rotaļu istaba), kurām piešķirts četru zvaigžņu novērtējums, un pieczvaigžņu viesnīcu “Grand Poet Hotel”.

Jau minēts, ka viens no uzņēmējiem mainījis Krievijas valstspiederību uz Latvijas. Tas ir apdrošināšanas nozarē strādājošais Maksims Mjatiškins, kuram patiesā labuma guvēja statuss Latvijā reģistrēts četros uzņēmumos. Lielākais no tiem ir 2003.gadā reģistrētais apdrošināšanas brokeru nozarē strādājošais SIA “Unibrokker Insurance & Consulting”, kas aizpagājušajā gadā apgrozīja 468,3 tūkst. EUR. Lai gan senākā informācija par uzņēmēja valstspiederības maiņu reģistrēta jau 2020. gadā, kā patiesā labuma guvējam viņam statuss mainīts vien šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās liegs Krievijas un Baltkrievijas juridisko personu līdzdarbību

LETA, 16.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Nacionālās drošības likumā, ar ko tiek aizliegts Krievijas un Baltkrievijas juridiskām personām un pilsoņiem būtiski līdzdarboties Latvijas drošībai nozīmīgās kapitālsabiedrībās.

Ekonomikas ministrijas un ekonomikas ministres Ilzes Indriksones (NA) virzītie grozījumi nosaka, ka Krievija vai Baltkrievija, tās pilsoņi vai juridiskās personas, kuras ir reģistrētas kādā no abām valstīm, nevarēs iegūt būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā kapitālsabiedrībā vai kļūt par nacionālajai drošībai nozīmīgas personālsabiedrības biedru, kā arī būt par nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrības patieso labuma guvēju.

Ja likuma atsevišķā normā minētajās kapitālsabiedrībās būtiska līdzdalība vai izšķiroša ietekme jau ir Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem vai viņi ir patiesie labuma guvēji, tad no dienas, kad kapitālsabiedrība iegūs nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusu, savas balsstiesības nevarēs izmantot Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi vai personas, kuras savu tiesību realizāciju nodevušas kādam no abu valstu pilsoņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Padomi uzņēmējiem, kuri sadarbojas ar partneriem Krievijā un Baltkrievijā

Uldis Upenieks, Citadele valdes loceklis un Finanšu nozares asociācijas Darbības atbilstības komitejas līdzpriekšsēdētājs, 02.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības un ASV noteiktās finanšu sankcijas pret Krieviju ir ļoti nozīmīgas un atkarībā no notikumu attīstības Ukrainā var kļūt vēl plašākas, ietekmējot tos Latvijas un Baltijas valstu uzņēmējus, kuriem ir sadarbības partneri Krievijā un Baltkrievijā.

Lai palīdzētu orientēties mainīgajā sankciju vidē un izvairītos no pārkāpumiem, kas var novest pie anulētiem darījumiem, aktīvu iesaldēšanas vai pat kriminālatbildības, banka Citadele sagatavojusi padomus uzņēmējiem, kas vēlas turpināt sadarbību ar partneriem Krievijā un Baltkrievijā.

Ņemot vērā sankciju plašo ietekmi, skaidrs, ka tiem uzņēmumiem, kas līdz šim sadarbojušies ar partneriem no Krievijas vai Baltkrievijas, šīs partnerattiecības var kļūt ievērojami apgrūtinātas vai atsevišķos gadījumos – pat neiespējamas. Ja uzņēmējdarbība ir saistīta ar Krieviju, Baltkrieviju vai kādu citu valsti, uz kuru attiecas sankcijas, banka var lūgt iesniegt papildu informāciju par atsevišķiem maksājumiem vai par darbību kopumā, kā arī, lai pieprasītu informāciju par darījumu partneriem Krievijā un Baltkrievijā, to īpašniekiem un faktiskajiem īpašniekiem, kā arī par ražotajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem un šo preču gala saņēmējiem. Ņemot vērā, ka arī bankām jāievēro starptautiskās, nacionālās un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijas visās valūtās, banka patur tiesības pārtraukt sadarbību ar klientiem, uz kuriem attiecas sankcijas, vai, ja ir pamatotas aizdomas, ka tie pārkāpj vai apiet sankcijas. Svarīgi ir strādāt caurspīdīgi, uzņēmējiem un bankām sadarbojoties, jo kļūdas, kas rezultējas starptautisku sankciju pārkāpumos, var nozīmēt līdzekļu iesaldēšanu un atsevišķos gadījumos pat kriminālatbildību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts

LETA, 07.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts", otrdien pēc Ministru kabineta sēdes informēja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

"Skulte LNG Terminal" vēlas termināļa projektu attīstīt Saulkrastos, bet "Kundziņsalas dienvidu projekts" - Rīgā.

Virši-A iegādājas 20% Skulte LNG Terminal akciju  

Pašmāju degvielas tirgotājs un vietējā kapitāla enerģētikas uzņēmums AS “Virši-A” (“Virši”)...

Ekonomikas ministrijai (EM) par šo divu projektu padziļinātu atbilstību uzdots līdz 31.augustam Ministru kabinetā iesniegt ziņojumu, kurā ar neatkarīgu konsultantu palīdzību tiktu izvērtēta projektu atbilstība Latvijas ekonomiskajām interesēm un nacionālajām interesēm.

EM šos neatkarīgos konsultantus izraudzīsies ārpakalpojumā no juridiskas personas. Ekspertus EM izraudzīsies ārpus konkursa atbilstoši izņēmumam, kas paredzēts Iepirkuma likumā, ja jautājums ir jārisina neatliekami.

Jau ziņots, ka Ministru kabinets šogad 19.aprīlī nolēma, ka arī Latvijā jāveido LNG terminālis. Valdība uzdeva EM līdz 31.maijam iesniegt izskatīšanai izvērtējumu par potenciālā LNG termināļa izveides ieguvumiem un izmaksām, piedāvājot optimālāko risinājumu Latvijas dabasgāzes piegāžu drošības nodrošināšanai izmaksu efektīvā veidā, vienlaikus nodrošinot elastību un alternatīvas sašķidrinātās dabasgāzes importam reģionālā līmenī.

"Skulte LNG Terminal" reģistrēta 2016.gadā, un tās pamatkapitāls ir 42 000 eiro. Kompānija pērn ieņēmumus no pamatdarbības nav guvusi, bet tās zaudējumi veidoja 438 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "Skulte LNG Terminal" mājaslapā norādīts, ka uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. Vienlaikus 2022.gada maija otrajā pusē par 20% "Skulte LNG Terminal" akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS "Virši-A".

LNG terminālis Rīgā darbību varētu sākt ātrākais nākamajā vasarā 

Kundziņsalas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis Rīgas ostā ātrākajā gadījumā darbību...

Savukārt "Kundziņsalas dienvidu projekts" reģistrēta 2010.gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir 4268 eiro. Kompānijas vienīgā īpašniece ir ASV kompānija "Millennium Energy Partners LLC", bet tās patiesais labuma guvējs ir Laša Šanidze.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ir gatava noņemt administratīvos šķēršļus sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa būvniecībai Latvijā, arī piešķirt nacionālo interešu objekta statusu, tomēr nebūs tā, ka termināli varēs būvēt "kāpjot pāri" citu interesēm, tostarp vietējo iedzīvotāju gribai, pauda ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Viņa minēja, ka pašlaik tiek gatavota tehniskā specifikācija ekspertu vērtējuma pasūtījumam abiem Latvijā pieteiktajiem LNG termināļu projektiem.

Ministre uzsvēra, ka tas ir būtiski, jo vērtējumā ir jāparedz visu risku analīze.

"Mēs valsts pusē esam gatavi noņemt visus administratīvos šķēršļus, bet noteikti nebūs tā, ka kaut ko varēs izbūvēt pret iedzīvotāju gribu. Tādēļ mēs nevaram solīt, ka tiks kāpts pāri visām citām interesēm. Tostarp tiks vērtēti drošības riski un dabas vērtību saglabāšana. Iespēju robežās tas viss ir jāņem vērā," sacīja Indriksone.

Pēc viņas teiktā, kā pirmais kritērijs termināļu projektu izvērtējumā ir paredzēts, ka valdība vislabprātāk atbalstītu projektu, kas neprasa nekādas valsts garantijas vai iesaisti finanšu saistību vai finansējuma veidā. Tomēr ir iespēja atbalstīt investorus gāzes vada pieslēguma izveidē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Valdība lēmumu par LNG termināļa izveidi varētu pieņemt otrdien

LETA, 29.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība lēmumu par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa izveidi varētu pieņemt otrdien, 30.augustā, informē Valsts kancelejā.

Pirmdien no rīta bija sasaukta ārkārtas valdības sēde, kurā vienīgais darba kārtībā iekļautais jautājums bija LNG termināļa izveide, tomēr pēc drošības dienestu uzklausīšanas valdības sēdē tika pieņemts lēmums Ekonomikas ministrijai (EM) uzdot nepieciešamo precizējumu sagatavošanu dokumentus, lai Ministru kabinets to varētu izskatīt otrdien.

Tādējādi arī iepriekš ieplānotā preses konference pēc pirmdienas ārkārtas valdības sēdes nenotiks.

Jau vēstīts, ka valdība jūnija sākumā uzdeva Ekonomikas ministrijai padziļināti vērtēt LNG termināļu projektus, kurus ir pieteikusi AS "Skulte LNG Terminal" Saulkrastos un SIA "Kundziņsalas dienvidu projekts" Rīgā. Līdz 31.augustam Ministru kabinetā ir jāiesniedz ziņojums, kurā ar neatkarīgu konsultantu palīdzību ir izvērtēta projektu atbilstība Latvijas ekonomiskajām un nacionālajām interesēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien vienojies piešķirt nacionālo interešu objekta statusu Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālim pie Saulkrastiem, žurnālistiem pēc lēmuma pieņemšanas pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Tiek paredzēts, ka Ekonomikas ministrija (EM) līdz 20.septembrim iesniegs valdībā likumprojektu nacionālā interešu objekta statusa noteikšanai Skultes LNG terminālim.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) preses konferencē atzīmēja, ka nacionālo interešu objekta statusa piešķiršana projektam nozīmēs vienkāršotas un ātrākas administratīvās procedūras gan būvniecības, gan projektēšanas procesā.

Indriksone paredz, ka projektu varētu īstenot līdz 2024.gada rudens sezonai. Vaicāta, vai agrāku lēmumu gadījumā terminālis nevarētu sākt funkcionēt jau 2023./2024.gada apkures sezonā, ministre skaidroja, ka šāda veida lēmumi ir jāpieņem ar lielu atbildību un tiem nepieciešams padziļināts izvērtējums, kāds veikts šobrīd.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Izejvielu piegāžu un eksporta tirgu nomaiņa - daudzu uzņēmumu dienaskārtībā

Māris Ķirsons, 02.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmējiem, kuri līdz šim ir strādājuši ar Krieviju vai uzņēmumiem, kuru patiesie labuma guvēji ir Krievijas pilsoņi, pēc Krievijas militārās akcijas Ukrainā būtiska uzmanība jāvelta savu darījumu partneru, to vadītāju un īpašnieku pārbaudēm par viņu atrašanos Latvijai saistošos sankciju sarakstos, lai tādējādi izvairītos no iespējamām sankciju likuma neievērošanas sekām, kas mēdz būt ļoti nepatīkamas.

Par to, ka pret Krievijas juridiskām un fiziskām personām tiks vērstas sankcijas, šaubu nebija, jautājums bija tikai par to, pret kurām tieši tiks vērsts šis ārpolitikas instruments. Saeima rosina Eiropas Savienību nekavējoties rīkoties, piemērojot maksimālas sankcijas Krievijas Federācijai, Baltkrievijas Republikai un to amatpersonām, kuras ir atbildīgas par šo uzbrukumu Ukrainas valstiskumam.

Krievija – būtisks partneris

Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 2021. gadā Krievija bija piektais lielākais Latvijas preču eksporta partneris ar 1,196 miljardu eiro lielu apmēru, savukārt importā Krievija bija ceturtais lielākais partneris ar 1,772 miljardiem eiro. Importā lielākā pozīcija ir minerālprodukti – 626 milj. eiro apmērā, no tiem būtiskākā bija dabasgāze – 389,4 milj. eiro apmērā. Tāpat jāņem vērā, ka Latvijas ostās tiek pārkrautas kravas, kuru izcelsmes valsts ir Krievija. Pēc vairāku aptaujāto domām, ES, ANO, ASV iespējamās sankcijas pret Krievijas juridiskām un fiziskām personām varētu būtiski ietekmēt ne viena vien uzņēmuma darbību, vienlaikus radot sankciju pārkāpšanas risku gadījumā, ja netiks veikta konkrēta darījumu partnera pārbaude saistošos sankciju sarakstos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot Alūksnes novadā vairāk nekā 20 miljonus eiro, koka ēveļskaidu plātņu ražošanas uzņēmums Cewood jaunās ražotnes ēkā iemūrējis vēstījumu nākamajām paaudzēm, tā atzīmējot nākamo būvniecības posmus uzņēmuma ražošanas paplašināšanai.

Uzņēmuma jaunās rūpnīcas celtniecība uzticēta būvuzņēmējam AIMASA: 8,5tkt m2 jaunās telpas palīdzēs trīskāršot ražošanas jaudu, palielinot to no 1,7 miljoniem m2 līdz 4,7 miljoniem m2 gadā. Tas dos vērā ņemamas priekšrocības, lai sasniegtu Cewood lielo mērķi - kļūt par vienu no vadošajiem uzņēmumiem nozarē.

“Mums ir ambīcijas, mēs esam sevi pierādījuši gan Latvijas, gan globālā pasaules tirgū. Nākotnē vēlamies būt pasaules TOP3 šādu akustisko plātņu ražotājs un domāju, ka tas ir sasniedzams mērķis. Alūksnes novadā ražotā produkcija tiek eksportēta uz visiem kontinentiem pasaulē, izņemot Antarktīdu. Produkciju eksportējam pat uz Austrāliju, Amerikas Savienotajām Valstīm, Persijas līča valstīm, piemēram, ir objekti arī Apvienoto Arābu Emerātos un Farēru salās,” saka Cewood uzņēmuma vadītājs Ingars Ūdris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules metālapstrādes tirgus Krievijas iebrukuma Ukrainā un sankciju dēļ pēdējos mēnešos piedzīvo būtiskas svārstības un izejvielu deficītu. Reaģējot uz krīzi saistītajā nozarē, kokapstrādes uzņēmums Kronus nolēmis mainīt metāla produkcijas iepirkuma modeli un izveidos jaunu metālapstrādes ražotni savā paspārnē.

Jauna virziena izveidē līdz 2022. gada beigām tiks investēti 2,2 milj. eiro un kopumā radītas 25 jaunas darbavietas.

Pirms kara Ukrainā lielākais apjoms no visa Latvijā patērētā metāla tika iepirkts tieši no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas. Karš un ar to saistītās sankcijas izraisīja ievērojamas problēmas daudziem vietējiem nozares uzņēmumiem. Izejvielu deficīts un sadārdzinājums, būtiskās izmaiņas piegāžu loģistikā, kā arī energoresursu cenu kāpums – tie ir tikai daži no izaicinājumiem, ar ko saskaras nozare.

“Kaut arī pamatmateriāls mūsu produkcijai ir koks, ražošanā izmantojam arī metālu. Lai pārvarētu šo krīzi un kļūtu neatkarīgāki no piegādātājiem, pieņēmām lēmumu pašu spēkiem attīstīt metālapstrādes virzienu. Jaunās ražotnes izveidei no franču un itāļu piegādātājiem iepirksim mūsdienīgas iekārtas un aprīkosim ražošanas telpas. Tāpat jau ir pasūtīta tehnika metāla ruļļu griešanai lentēs. Rēķināmies, ka 2023. gadā pārstrādāsim 47 tūkst. tonnas metāla. Nodrošināsim ar metāla produkciju un lentēm mūsu ražošanu –palešu apmaļu piederumu izgatavošanai, kā arī sniegsim augstvērtīgus metāla griešanas pakalpojumus citiem uzņēmumiem Baltijas valstīs. Pārvarot šodienas metālapstrādes sektora krīzi, kļūsim daudz stiprāki un neatkarīgāki, kā arī pozitīvi ietekmēsim Latvijas tirgus rādītājus,” skaidro SIA Kronus izpilddirektors Andrejs Dikins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien sēdes slēgtajā daļā izskatīs informatīvo ziņojumu par pieteikumiem, kas saņemti sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa izveidei Latvijā, liecina sēdes darba kārtība.

Ekonomikas ministrija (EM) iepriekš organizēja publisku tirgus izpēti par LNG termināļa izveidi. Tās laikā tika saņemti trīs termināļa projekta pieteikumi, kurus izvērtēja neatkarīga komisija ministrijas valsts sekretāra vadībā.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA) atzīmēja, ka saņemtajos piedāvājumos termināļus piedāvāts attīstīt Rīgā un jūrā pie Saulkrastiem. Starp piedāvājumiem esot gan tādi, kas ir gatavi attīstīt projektus bez valsts atbalsta, gan tikai ar valsts atbalstu, piemēram, iepirkumu garantiju veidā.

Ministre jau paziņojusi, ka Latvijā LNG terminālis būtu jāattīsta, ja tas notiek uz biznesa principiem, valstij neuzņemoties nekādas ilgtermiņa saistības. Par valsts iesaisti varētu lemts tikai drošības apsvērumu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dārzkopības preču tirgotājam SIA "Hortes" ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) lieta, liecina informācija Maksātnespējas reģistrā.

Rīgas rajona tiesā TAP lieta ierosināta 25.jūlijā.

Slēgs dārzkopības preču veikalu Hortes Latvijā 

Šā gada jūlijā durvis slēgs vienīgais Igaunijas dārzaugu un mājas preču mazumtirdzniecības...

Uzņēmumam līdz 2022.gada 23.septembrim tiesā jāiesniedz ar kreditoriem saskaņots tiesiskās aizsardzības procesa plāns, vēsta LETA, atsaucoties uz Rīgas rajona tiesas sniegto informāciju.

Jau vēstīts, ka Igaunijas mazumtirdzniecības zīmola "Hortes" dārzkopības centrs Rīgā tika atvērts 2021.gada martā, taču šogad jūlijā veikals tika slēgts. "Hortes" veikala izveidē Rīgā tika investēti vairāk nekā 6,5 miljoni eiro.

"Hortes" pieder privātā kapitāla ieguldījumu fondam "Livonia Partners". Pirmais zīmola veikals tika atvērts 2006.gadā Tallinā.

Pirmajā finanšu gadā, kas ilga no 2020.gada 28.oktobra līdz 2021.gada 30.jūnijam, "Hortes" strādāja ar 997 437 eiro apgrozījumu un cieta zaudējumus 284 021 eiro apmērā.

Uzņēmums reģistrēts 2020.gada oktobrī, un tā pamatkapitāls ir 22 800 eiro. Patiesie labuma guvēji uzņēmumā ir Igaunijas iedzīvotājs Kaido Veske, Lietuvas iedzīvotājs Mindaugs Utkēvičs un Kristīna Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotājs SIA "Stenders" pagājušajā gadā strādāja ar 12,652 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 29,9% vairāk nekā 2020.gadā, un guva 2,303 miljonu eiro peļņu, kas ir pieaugums par 53,4%, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka, neraugoties uz Covid-19 ietekmi, peļņas pieaugums sasniegts pateicoties labiem "Stenders" produkcijas realizācijas rezultātiem Ķīnas tirgū, jaunu tirgu apgūšanu un par 80% kāpinātiem e-komercijas apmēriem.

Pēc kompānijas vadības vēstītā, pērn būtiski audzis eksporta apmērs, tostarp uzņēmuma lielākais eksporta tirgus joprojām ir Āzija.

Pērn pārskatīts sadarbības līgums ar "Douglas" - jaunā vienošanās ļāva paplašināt "Stenders" produkcijas pieejamību Polijas, Nīderlandes un Rumānijas tirgos. Tāpat pērn noslēgts līgums ar trešo lielāko aptieku tīklu Rumānijā, parakstīti jauni franšīzes līgumi un atvērti veikali Jordānijā, Irākā, Katarā un Nīderlandē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku kreditētājs AS "DelfinGroup" šogad pirmajā ceturksnī patēriņa aizdevumos izsniedzis 11,5 miljonus eiro, kas ir par 73% vairāk nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Tostarp 2022.gada martā izsniegti jauni patēriņa aizdevumi 4,6 miljonu eiro apmērā, kas ir vēsturiski lielākais apmērs mēneša laikā.

Covid-19 ierobežojumu atvieglošana pozitīvi ietekmējusi lombarda aizdevumu segmentu, teikts paziņojumā, norādot, ka pirmajā ceturksnī lombarda aizdevumos kompānija izsnigusi 3,6 miljonus eiro, kas ir par 30% vairāk nekā 2021.gada pirmajā ceturksnī.

Paredzams, ka veikalu apmeklētāju skaita ierobežojumu atcelšana no šā gada 1.aprīļa sniegs pozitīvu ietekmi lombarda aizdevumu izsniegšanai filiāļu tīklā turpmākajos periodos, piebilsts paziņojumā biržai.

Pieaugums bijis arī lietotu un mazlietotu preču tirdzniecībā, kur pārdošanas apmēri auguši par 8% salīdzinājumā ar pagājušā gada pirmo ceturksni, sasniedzot 2,5 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Sašķidrinātās dabasgāzes terminālis Skultē varētu izmaksāt aptuveni 120 miljonus eiro

LETA, 08.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis pie Skultes ostas Saulkrastu novadā varētu izmaksāt aptuveni 120 miljonus eiro, kas ir par 20 miljoniem vairāk, nekā rēķināts iepriekš, teica AS "Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.

Sadārdzinājums radies, ņemot vērā pieaugušās cenas izejmateriāliem. Miķelsons apgalvoja, ka termināli ātrākais varētu uzbūvēt 2023.gadā.

"Skulte LNG Terminal" ģenerāldirektors informēja, ka terminālis sastāv no divām daļām - savienojuma un platformas. Ikdienas apstākļos platformas piegādei būtu nepieciešams līdz diviem gadiem, tomēr, ja ir vajadzība to sagādāt strauji, piegādātāji būtu gatavi šo pasūtījumu izpildīt arī gada laikā. Tikmēr savienojumam ar Inčukalna pazemes gāzes krātuvi nepieciešamos cauruļvadus var saņemt apmēram četru līdz piecu mēnešu laikā, bet to izbūve pie ātrākā scenārija prasītu apmēram sešus mēnešus.

Pret Skultes termināļa izbūvi pie Saulkrastiem iebilst šīs vēsturiskās kūrortpilsētas iedzīvotāji. Turklāt pētījumā par vispiemērotāko LNG termināļa atrašanās vietu Latvijā, kurā tika salīdzinātas četras iespējamās vietas, iepriekš tikusi atzīta Rīga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ventspils ostas termināļi noliedz saistību ar Krievijas dīzeļdegvielas jaukšanu

LETA, 13.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visi trīs termināļi, kas Ventspils ostā nodarbojas naftas produktu pārkraušanu, - AS "Ventbunkers", SIA "Ventall termināls" un SIA "Ventspils nafta termināls" - noliedz, ka būtu jaukuši Krievijas dīzeļdegvielu ar citas izcelsmes produktu, norādīja uzņēmumu pārstāvji.

Iepriekš "Bloomberg" vēstīja, ka Eiropas enerģētikas uzņēmumi meklē aplinku ceļus, lai saglabātu Krievijas jēlnaftas plūsmu, vienlaikus publiski atsakoties no sadarbības ar Krieviju. Naftas tirgū esot parādījies "Latvijas maisījums" - dīzeļdegviela, kas izskatās kā risinājums, lai piegādātu Krievijas produktu, kas sajaukts ar citas izcelsmes produktu. Kā vieta, kur notiek sajaukšana, "Bloomberg" publikācijā bija minēta Ventspils.

"Ventbunkers" pārstāvji atzīmē, ka saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) ieviestajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju "Ventbunkers" terminālī šobrīd naftas produktu uzglabāšanas un pārkraušanas pakalpojumi netiek sniegti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"BlueOrange Bank" mainījusi nosaukumu uz "BluOr Bank", liecina "Firmas.lv" informācija.

Bankas nosaukuma maiņa Uzņēmumu reģistrā iegrāmatota pirmdien, 21.martā.

"Izmaiņas tiek veiktas ar mērķi uzsvērt bankas statusu un stiprināt bankas pozicionējumu gan Latvijas un Baltijas, gan citu valstu tirgos, vienādojot zīmolu un bankas juridisko nosaukumu. Bankas zīmola attīstība notiek, sekojot modernākajām pasaules tendencēm, kas virzās uz vienkāršību un lakonismu digitālajā vidē," skaidrots bankas publiskotajā informācijā.

Zīmola un bankas juridiskā nosaukuma maiņas dēļ klientiem un partneriem nav nepieciešams pārslēgt spēkā esošos līgumus.

Bankas pārstāvji arī atzīmē, ka šobrīd Latvijas, Baltijas un Eiropas valstu klienti veido 98% no "BluOr Bank" klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ darbu sāk “Centrālās laboratorijas” mobilais testu nodošanas punkts – pacientus tajā pieņems tikai pēc iepriekšēja pieraksta, un šis jauninājums nodrošinās procesa mobilitāti Latvijas pašvaldībās.

Mobilais analīžu nodošanas punkts izveidots, ņemot vērā iedzīvotāju straujo saslimšanu ar Covid-19 un līdz ar to paaugstināto pieprasījumu attiecīgu analīžu veikšanai šī vīrusa noteikšanai.

“Esam gandarīti, ka esam savlaicīgi aprīkojuši mobilo Covid paraugu nodošanas punktu un, strauji pieaugot saslimstībai, varam sniegt pakalpojumu tuvāk iedzīvotāju dzīvesvietai. Šonedēļ mobilais analīžu nodošanas punkts sāk pirmos reisus uz Jūrmalu,” informē Stella Lapiņa, “Centrālās laboratorijas” valdes priekšsēdētāja.

Jāatzīmē, ka pašreiz šādi iespējams nodot tikai valsts apmaksātas koronavīrusa SARS-CoV-2 PĶR analīzes.

“Centrālā laboratorijas” mobilais analīžu nodošanas punkts Jūrmalā atradīsies Kauguros - Skolas ielā 44.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar spāru svētkiem noslēgusies pirmās tiražējamā projekta “Harmony Home” ēkas būvkarkasa izbūve.

Projektu “Harmony Home Teika” Rīgā, Ķeguma ielā īsteno “STATS grupa” un finansē “Bigbank Latvija” - bankas aizdevums sedz divas trešdaļas no kopējām projekta īstenošanas izmaksām.

“Esam gandarīti, ka, neskatoties uz straujo izejmateriālu cenu kāpumu, kas ietekmējis cenas visā jauno projektu segmentā, mums nav bijusi vajadzība paaugstināt cenas jau iegādātajiem dzīvokļiem. Tas ir izdevies pateicoties VST būvniecības tehnoloģijas priekšrocībām, kas sniedz iespēju ļoti precīzi izplānot visu projektu un rada salīdzinoši mazāku atkarību no dažādiem piegādātājiem un citiem ārējiem apstākļiem” skaidro STATS grupas dibinātājs Māris Alberts.

Austrijā patentētā VST (paliekošo veidņu) tehnoloģija paredz visu būvkonstrukciju izgatavošanu rūpnīcā ar rūpniecisku precizitāti līdz milimetram. Būvlaukumā veidņi tiek montēti un piepildīti ar betonu, kas veido monolītu izcilas kvalitātes ilgmūžīgu, izturīgu un energoefektīvu būvi. Pēc Skandināvijā plaši izplatītās pieredzes, inženierkomunikācijas tiek montētas un iebetonētas nesošajās sienās un pārsegumos, optimizējot būvdarbu laiku un efektivizējot pieejamo dzīvojamo platību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eksperte: Sankcijas var tikt piemērotas pēc ķēdes principa, Latvijas uzņēmumiem būtiski uz to nepaklupt

Db.lv, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunas sankcijas pret dažādām personām un institūcijām šodienas ģeopolitiskajā situācijā ir dienaskārtībā un, visticamāk, arī paliks uz ilgāku laiku. Šajos jaunajos apstākļos Latvijas uzņēmumiem ir būtiski nepaklupt uz tām nezināšanas dēļ, kur būtiski ir pārzināt arī tā dēvēto sankciju ķēdes principu, norāda sankciju pārbaudes platformas atbilst.lv eksperte Elīna Ņebritova.

Tas nozīmē, ka pat ja biznesa partneris tiešā veidā nav iekļauts sankcionēto personu sarakstā, var būt situācijas, kad sankcionēta ir kāda ar partneri saistīta persona. Piemēram, sankcijas var būt piemērojamas arī tad, ja sankcionētā persona pat netieši kontrolē konkrēto uzņēmumu vai sadarbojas ar sankcionētu personu citas sadarbības ietvaros, norāda E.Ņebritova.

Tāpēc ļoti būtiska ir gan paša darbības caurspīdība, gan klientu un sadarbības partneru rūpīga izpēte.Viņa akcentē, ka sekas sankciju neievērošanai ir sākot no reputācijas zaudēšanas, līdzekļu iesaldēšanas, līdz pat administratīvai vai kriminālatbildībai. Vissliktākajā scenārijā pat pastāv risks pašiem nokļūt sankcijas sarakstos, padarot uzņēmējdarbības turpināšanu par neiespējamu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

DelfinGroup integrējis Nordigen atvērtās bankas platformu

Db.lv, 05.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nebanku kreditētājs AS "DelfinGroup" ir integrējis "Nordigen" atvērtās bankas platformu, lai pilnveidotu tehnoloģisko rīku komplektu un uzlabotu patēriņa aizdevumu izsniegšanas un novērtēšanas procesus, informē "DelfinGroup".

"DelfinGroup" valdes priekšsēdētājs Didzis Ādmīdiņš skaidro, ka "Nordigen" par atvērto banku partneri izvēlēts, jo, izmantojot vienu banku publiskās lietojumprogrammu saskares (API) pieslēgumu, tiek nodrošināta piekļuve 17 Latvijas banku finanšu datiem, tādējādi vienkāršojot pakalpojumu iegūšanas procesu gan uzņēmumam, gan klientam.

D.Ādmīdiņš norāda, ka "Nordigen" integrācija palīdz uzlabot "DelfinGroup" lēmumu pieņemšanas modeli, papildinot to ar bankas transakciju datiem. Sadarbība ar "Nordigen" uzlabos arī lietotāju pieredzi, jo klientiem turpmāk būs iespēja iesniegt konta pārskatu ar internetbankas starpniecību.

Jau ziņots, ka starptautiskais tiešo banku maksājumu uzņēmums "GoCardless" plāno iegādāties Latvijas finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu SIA "Nordigen Solutions".

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Balticovo graudu pirmapstrādes kompleksā Iecavā investējis 6 miljonus eiro

Db.lv, 10.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilna gada laikā olu un olu produktu ražotājs Balticovo uzbūvējis jaunu graudu pieņemšanas elevatoru, tā ievērojami palielinot graudu pieņemšanas ātrumu un apjomu, informē Balticovo komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps.

Projekta īstenošanā investēti vairāk nekā 6 miljoni eiro, lai paātrinātu graudu pieņemšanas procesu, kas ir viens no svarīgākajiem faktoriem zemniekiem, izvēloties graudu nodošanas vietu. Balticovo katru sezonu iepērk aptuveni 80 000 tonnu graudaugu no vietējiem zemniekiem vistu un jaunputnu barības ražošanai.

Graudu pirmsapstrādes kompleksa uzlabošana un jaunā elevatora izbūve uzsākta 2021.gada vasarā un pašreiz jaunais pieņemšanas cehs ir gatavs šīs sezonas ražai. Graudu pieņemšanas ātrums ir palielināts no 60 līdz 360 tonnām stundā, nodrošinot, ka vienas mašīnas vidējais apstrādes ilgums ir tikai 15 minūtes. Savukārt graudu uzglabāšanas kapacitāte ir palielinājusies par 23 tonnām, sasniedzot 50 000 tonnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

AB City atļauj veikt galīgo Olainfarm akciju atpirkšanu

Db.lv, 29.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome atļāvusi "Repharm" grupas mātesuzņēmumam AS "AB City" veikt galīgo zāļu ražotājas AS "Olainfarm" akciju atpirkšanu, informē FKTK.

Vienas akcijas cena galīgajā atpirkšanā ir 9,26 eiro.

Galīgās akciju atpirkšanas rezultātā citiem akcionāriem piederošās "Olainfarm" akcijas tiks atsavinātas par labu "AB City", kas kļūs par vienīgo uzņēmuma īpašnieci.

Kā ieraksta datums noteikta nākamā darba diena pēc informācijas par galīgo atpirkumu publikācijas oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Ieraksta datumā akcijas tiek bloķētas akcionāru kontos un akcionāri zaudē tiesības rīkoties ar tām.

Obligāti atpērkamas ir 549 837 "Olainfarm" akcijas, kas aprēķināts, no kopējā akciju skaita atņemot "AB City" uz tiešas un netiešas līdzdalības pamata iegūtās no 13 535 241 akcijas izrietošās balsstiesības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

DelfinGroup pārņem Moda Kapitāls lombardu biznesu

Db.lv, 03.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu nozares koncerns AS DelfinGroup ir pilnībā pabeidzis AS Moda Kapitāls lombardu biznesa pārņemšanu, kas tika uzsākta 2021. gada augustā.

AS Moda Kapitāls piederēja ceturtais lielākais lombardu tīkls Latvijā un tā biznesa pārņemšana nostiprinās AS DelfinGroup vadošās pozīcijas Latvijas reģionos.

“AS Moda Kapitāls bija spēcīgs reģionālais spēlētājs ar plašu filiāļu tīklu, tāpēc saskatījām labas investīciju iespējas uzņēmuma lombarda aizdevuma portfeļa iegādē. Uzņēmuma lombardu biznesa iegāde ne vien nostiprinās AS DelfinGroup vadošās pozīcijas Latvijas lombardu segmentā, bet arī cels kopējo uzņēmuma vērtību ilgtermiņā. Pēc noslēgtā darījuma esam atklājuši jaunu filiāli Daugavpilī, savukārt Ludzā un Preiļos Banknote filiāles pārcēlās uz jaunām telpām,” saka AS DelfinGroup valdes loceklis Ivars Lamberts.

Komentāri

Pievienot komentāru