Rīgas brīvostai ir pienākums ne tikai administrēt termināļus, bet arī aizsargāt valsts reputāciju un drošības intereses.

Šādu viedokli Dienai pauda Eiropas Parlamenta deputāts Rihards Kols (NA), komentējot faktu, ka Rīgas ostā tiek apkalpoti Krievijas ēnu flotes kuģi, piemēram, Zircone. Eiroparlamentārietis norāda, ka ostai ir jābūt partnerim sankciju ieviešanā, nevis pasīvam novērotājam.

Valstij jābūt iespējai iejaukties

R. Kols arī apgalvo, ka būtu nepieciešamas nacionālas sankcijas termināļu operatoriem, kuri nodrošina bunkurēšanu kuģiem, kas saistīti ar ēnu floti. «Jā, šādam instrumentam noteikti ir jābūt. Ja uzņēmuma darbība konsekventi un paredzami kļūst par atbalsta mehānismu Krievijas paralēlajai naftas loģistikai, valstij jābūt iespējai iejaukties. Tas ir preventīvs signāls visam sektoram, ka Latvijā šādas shēmas netiks pieļautas. Vienlaikus šādām sankcijām jābūt juridiski noturīgām. Tas nozīmē skaidrus kritērijus, pierādījumos balstītu faktu fiksēšanu un ciešu koordināciju starp ārpolitikas, finanšu uzraudzības, muitas un tiesībsargājošajām institūcijām. Tikai tā var nodrošināt, ka pieņemtais lēmums ir gan efektīvs, gan pamatots Eiropas Savienības (ES) tiesiskajā telpā,» uzskata R. Kols.

Rīgas osta ir nozīmīgs Baltijas reģiona loģistikas centrs. Līdz ar to Rīgas ostas darbībai un reputācijai ir svarīga stratēģiska nozīme gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī. Rīgas ostā strādājošie komersanti piedāvā vairākus pakalpojumus, tajā skaitā velkoņu pakalpojumus un kuģu apgādi ar degvielu.

Lai šādus pakalpojumus ostā sniegtu, komersantam jāslēdz līgums ar Rīgas brīvostas pārvaldi par šādu pakalpojumu nodrošināšanu Rīgas ostā.Ņemot vērā Rīgas ostas statusu un stratēģisko nozīmi, tajā skaitā no reputācijas viedokļa, arī komersantiem, kuri sniedz pakalpojumus Rīgas ostā, ir jāatbilst labas reputācijas standartiem, lai nemestu ēnu uz Rīgas ostas darbu.

TV3 raidījums Nekā personīga 2025. gada 26. oktobrī vēstīja, ka Krievijas nelegālo naftas eksportu palīdz uzturēt Latvijas uzņēmumi. Jaunākajās Eiropas Savienības noteiktajās sankcijās pret Krieviju ietilpst arī Krievijas ēnu flote, sankcionējot vairāk nekā 600 kuģu, kuri nogādā Krievijas naftu Indijā, Ķīnā un citur, tā nodrošinot ieņēmumus agresorvalsts budžetā. Baltijas jūrā tie jau vairākas reizes pārrāvuši gāzes un sakaru kabeļus, un likumsargi uzskata, ka tieši no šāda kuģa pacēlās droni, kas šī gada septembrī paralizēja aviosatiksmi Dānijā.

Pasaules investīciju vidē nozīmīgu lomu spēlē turīgu ģimeņu izvēlētā investīciju politika, un tieši šobrīd var teikt, ka arī Latvijā Family Office investīcijas kļūst pietiekami nozīmīgas. Valstij uzmanību pievērsuši Family Office konsultanti, kas sniedz pakalpojumus turīgām ģimenēm, un mums ir arī turīgi uzņēmēji, kurus, līdzīgi kā kaimiņvalstīs, varam saukt par investīciju flagmaņiem.

Ir dažādas privāto investīciju kontroles formas, tomēr viena no populārākajām, kas nodrošina caurspīdīgumu un atklātību pārējai sabiedrībai, ir Family office jeb latviski ģimenes investīciju uzņēmums. Vairums ģimeņu izvēlas konsultantu kompānijas, kuras diemžēl neizpauž klientu vārdus, tomēr lielākie bieži veido savus uzņēmumus ģimenes investīciju pārvaldībai. Dienas Bizness Latvijā identificēja divus šādus uzņēmumus – SIA Pirmdiena un AS ALPPES Capital, no kuriem viena investīcijas izvēlējāmies papētīt sīkāk, lai saprastu Latvijas flagmaņa preferences.

Kas ir ģimenes birojs? Vai Latvijā tādi ir?

Pēc būtības Family office ir ģimenes investīciju uzņēmums, kura pamatmērķis ir audzēt turīgas ģimenes kapitālu un nodot to tālāk nākamajām paaudzēm. Vairumā gadījumu šādus uzņēmumus vada algoti investīciju speciālisti, nevis paši ģimenes locekļi. Izņēmumi dažkārt ir pirmās paaudzes ģimenes investīciju uzņēmumi, kuros dibinātāji parasti ir tie, kuri kapitālu ir nopelnījuši un uzņēmumu dibina, lai tas paliktu pēc viņiem un nodrošinātu pārticību bērniem un bērnubērniem, tomēr jau savas dzīves laikā viņi vadību visbiežāk nodod algota profesionāļa rokās. Neatkarīgus vadītājus parasti izvēlas, lai izvairītos no interešu konfliktiem, konfliktiem ģimenes locekļu vidū. Vadītāja uzdevums ir saglabāt neitralitāti, identificēt riskus un izvairīties no emocionāliem investīciju lēmumiem, kurus ģimenes locekļi, iespējams, varētu pieņemt, ja paši vadītu uzņēmumu. Ir divu veidu ģimenes investīciju uzņēmumi: single-family office un multi-family office. Multi-family office apkalpo vairākas ģimenes, profesionāli sniedzot aktīvu pārvaldības pakalpojumus. Tieši par šiem uzņēmumiem ir Dienas Biznesa piezīme, ka viņi nestāsta par saviem klientiem.

Veiktas izmaiņas būvniecības un industriālā holdinga AS "UPB" patiesajos labuma guvējos, liecina "Firmas.lv" informācija.

Par vienu no "UPB" patiesajiem labuma guvējiem Madaras Mores vietā ir kļuvusi Antra More.

Izmaiņas saistītas ar akcionāru sastāva izmaiņām "UPB" akcionārā AS "MOM Holding", kurai pieder 33% "UPB" akciju. Līdz šim "MOM Holding" īpašniece bija Madara More, bet kopš 5.janāva 90,77% kompānijas akciju pieder Antrai Morei, bet 9,23% - Madarai Morei.

"UPB" patiesie labuma guvēji joprojām ir arī Uldis Pīlēns un Māris Mors, kuriem katram pieder 33% holdinga kapitāldaļu.

"UPB" koncerna apgrozījums 2024. gadā bija 219,418 miljoni eiro, kas ir par 11,6% mazāk nekā 2023. gadā, savukārt koncerna peļņa palielinājās par 9% - līdz 4,431 miljonam eiro.

Savukārt "UPB" mātesuzņēmuma apgrozījums 2024. gadā bija 144,725 miljoni eiro, kas ir par 32,6% mazāk nekā 2023. gadā, bet mātesuzņēmuma peļņa pieauga par 31,6% - līdz 2,849 miljoniem eiro.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis pieņēmušas 19. sankciju paketi pret Krieviju, vēršoties pret tādām svarīgām nozarēm kā enerģētika, finanses, militārās rūpniecības bāze, īpašās ekonomiskās zonas, vēršoties ar pret Krievijas izvērstā kara atbalstītājiem un peļņas gūšanas veicinātājiem.

Kā norādīja Eiropas Komisija (EK), pilnīgs Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) aizliegums un turpmāka ēnu flotes ierobežošana ir līdz šim visstingrākās sankcijas pret Krievijas enerģētikas nozari. Sankcijas vērstas arī pret finanšu pakalpojumiem un infrastruktūru, tostarp pirmo reizi pret kriptovalūtu, kā arī tirdzniecību. Ierobežojumi vērsti arī pret pakalpojumu nozari un pastiprina apiešanas novēršanas instrumentus.

Sankcijas paredz Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes (LNG ) importa aizliegumu no 2027. gada 1. janvāra attiecībā uz ilgtermiņa līgumiem un sešu mēnešu laikā pēc sankciju stāšanās spēkā attiecībā uz īstermiņa līgumiem.

Tiek noteikts pilnīgs darījumu aizliegums uzņēmumiem "Rosņeftj "un "Gazprom Ņeftj.

Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojums Ogres novada Lauberes pagastā SIA "Baltic Pork" cūku novietnē ar vairāk nekā 23 000 cūku var radīt vietējās produkcijas deficītu valsts iepirkumos, aģentūrai LETA sacīja SIA "Kurzemes gaļsaimnieks", kas ir viens no "Baltic Pork" klientiem, valdes priekšsēdētāja Aksana Jansone.

Viņa minēja, ka uzņēmumi "Baltic Pork" produkciju izmantoja valsts iepirkumos un ēdināšanai skolās, piebilstot, ka valsts iepirkumos, kas ir saistīti ar ēdināšanas pakalpojumiem, drīkst izmantot tikai Latvijas izcelsmes gaļu.

Tomēr kopumā Jansone norādīja, ka patlaban nav pamata satraukumam.

Vienlaikus viņa arī norādīja, ka šī gadījuma ietekmi uz gaļas pārstrādes nozari Latvijā kopumā un arī uz "Kurzemes gaļsaimnieku" būs iespējams novērtēt nākamajā nedēļā.

"Kurzemes gaļsaimnieka" valdes priekšsēdētāja arī informēja, ka "Baltic Pork" produkcijas kravas, kuras bija paredzēts piegādāt šonedēļ, ir atceltas, un "Kurzemes gaļsaimnieks" tās ir aizvietojis ar citu piegādātāju produkciju.

Jūlija beigās slēgs Francijas bērnu apģērbu zīmola "Okaidi" veikalus Latvijā un Igaunijā, kā arī tiks slēgts internetveikals, liecina "Okaidi" publiskotā informācija.

"Okaidi" veikala pēdējā darbības diena tirdzniecības centrā "Spice" būs ceturtdiena, 31.jūlijs, savukārt internetveikals būs atvērts vēl dažas dienas.

Informācija "Firmas.lv" liecina, ka apģērbu tirgotājs SIA "L'Dolcevita Latvija", kas Latvijā pārvalda "Change Lingerie" un "Okaidi" veikalus, pagājušajā gadā strādāja ar 1,653 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas zaudējumi saruka par 8,8% un bija 23 502 eiro.

Kompānija reģistrēta 2006.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2845 eiro. "L'Dolcevita Latvija" vienīgā īpašniece ir Igaunijā reģistrētā "L'Dolcevita". Kompānijas patiesie labuma guvēji uz īpašumtiesību pamata ir Igaunijas valstspiederīgie - Janeks Birnbaums un Prīts Pīriste.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) SIA "Nygaard International" piederošā cūku novietnē ar 4900 cūkām Talsu novada Ģibuļu pagastā konstatējis šogad valstī ceturto Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojumu, informēja dienestā.

PVD slimības skartajā novietnē veic slimības apkarošanas un ierobežošanas pasākumus, kā arī epidemioloģisko izmeklēšanu. Lai likvidētu uzliesmojuma perēkli un nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, visas novietnē esošās cūkas tiks likvidētas.

Ap ĀCM ietekmēto novietni noteikta karantīnas zona. Šajā teritorijā esošajās novietnēs PVD pastiprināti pārbaudīs cūku veselības stāvokli un biodrošības prasību ievērošanu. Karantīnas zonā ir noteikti arī ierobežojumi cūku un cūku izcelsmes produktu pārvietošanai.

PVD atgādina, ka mājas cūkas un tām paredzētā barība nedrīkst nonākt kontaktā ar savvaļas dzīvniekiem, tostarp cūkas nedrīkst laist ārā un barot ar zaļbarību, piemēram, piemājas dārzos pļautu zāli, pārtikas produktu pārpalikumiem un citiem termiski neapstrādātiem augu izcelsmes produktiem.

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Karavela" pagājušajā gadā strādāja ar 89,877 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 13,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās par 13,6% un bija 3,367 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka apgrozījuma pieaugums 2024.gadā pārsniedza budžetā plānoto, taču, lai gan iepriekšējo gadu būtiskā inflācija pērn galvenajos realizācijas tirgos tika strauji bremzēta, pieaugošās zivju izejvielu cenas un fiksēto izmaksu pieauguma inerce neļāva "Karavela" sasniegt plānotos peļņas rezultātus.

Vadības ziņojumā minēts, ka šī tendence saglabājās visu 2024.gadu, tāpēc koriģēti vadības izvirzītie uzdevumi, par primāro mērķi saglabājot augstus kopējos ražošanas un pārdošanas apmērus.

Kompānijā 2024.gadā saražoja 99 miljonus konservu kārbu un 1473 tonnas kulinārijas produkcijas. Kompānijā saražotā produkcija eksportēta uz 43 valstīm. Eksports pērn veidoja 89% no uzņēmuma pārdošanas apmēra.

Par tirdzniecības tīkla "Rito" kādreizējā pārvaldītāja SIA "Arkolat" īpašnieku kļuvis Igaunijas uzņēmums "LLG Invest", liecina informācija "Firmas.lv".

Kā norādīja uzņēmumā "Arkolat", "LLG Invest" ir iegādājies "Arkolat", un uzņēmums turpinās līdzšinējo darbību. Darījuma summu "Arkolat" neatklāja.

Iepriekš SIA "Arkolat" kapitālā 50,5% piederēja Igaunijas pilsonim Mihkelam Jātmam, 48,5% - Dainai Pečatei, bet pa 0,5% - Krišjānim Pečatam un Laurai Buharinai. Tagad uzņēmums pilnībā pieder "LLG Invest", bet patiesie labuma guvēji ir Igaunijas pilsoņi Jurijs Ļebedevs un Ervins Lūrs.

Izmaiņas uzņēmuma dalībnieku sastāvā Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas 3. februārī.

Jau ziņots, ka "Arkolat" koncerna apgrozījums 2024. gadā bija 6,769 miljoni eiro, kas ir par 2,4% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 15,4% - līdz 191 955 eiro.

Igaunijas elektrisko skrejriteņu iznomātājs "Tuul Mobility" pārtraucis darbību Rīgā, lai varētu vairāk pievērsties Igaunijas tirgum, norādīja uzņēmuma pārstāvji.

Kompānijā informēja, ka "Tuul Mobility" augustā pārtrauc elektrisko skrejriteņu nomas pakalpojumus Latvijā, īstenojot stratēģiskas izmaiņas. Uzņēmums konsolidēs darbību Igaunijā, lai labāk pielāgotos konkurences videi un palielinātu skrejriteņu pieejamību, īpaši koncentrējoties uz Tallinu.

"Tuul Mobility" izpilddirektors Sīms Tempels norādīja, ka Rīgā ir paveikts daudz, lai radītu labvēlīgu vidi mikromobilitātei, tomēr "Tuul" nav iespējams turpināt darbību Latvijā.

"Ņemot vērā tirgus situāciju, konkurentu būtiski lielākus skrejriteņu parkus un uzņēmuma pēdējo gadu finanšu rezultātus, esam nolēmuši koncentrēties uz savu mājas tirgu, paplašinot "Tuul" skrejriteņu pieejamību šeit," piebilda Tempels.

Āfrikas cūku mēris (ĀCM) konstatēts Ogres novada Lauberes pagastā SIA "Baltic Pork" cūku novietnē ar 23 307 cūkām, informē Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Dienestā skaidro, ka informācija par novietnes cūku skaitu mainījusies, jo sākotnēji informācija iegūta PVD datubāzē, bet pēc tam novietnē uz vietas veikts aktuālais cūku skaita aprēķins. Tāpat PVD akcentē, ka uzliesmojuma likvidācijas procesā informācija par novietnes cūku skaitu varētu atkārtoti mainīties.

Lai likvidētu uzliesmojuma perēkli un nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, visas novietnē esošās cūkas tiks likvidētas.

PVD vīrusa skartajā novietnē veic slimības apkarošanas un ierobežošanas pasākumus, kā arī epidemioloģisko izmeklēšanu.

Ap ĀCM skarto novietni ir noteikta karantīnas zona. Šajā teritorijā esošajās novietnēs PVD pastiprināti pārbaudīs cūku veselības stāvokli un biodrošības prasību ievērošanu. Karantīnas zonā ir noteikti ierobežojumi cūku un cūku izcelsmes produktu pārvietošanai.

Ģeopolitisko drošības risku pieaugums un pastāvīgie hibrīdapdraudējumi liek daudzām valstīm palielināt investīcijas aizsardzībā, tādējādi radot papildu pieprasījumu ne tikai pēc dažāda veida produktiem un pakalpojumiem. Inovācija un kaujas spēju pilnveidošana noris pastāvīgi, kas savukārt pozitīvi ietekmē tautsaimniecību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas (DAIF Latvija) valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa norāda, ka pēdējo gadu laikā aizsardzības un drošības industrija, jo īpaši duāla pielietojuma preču ražošanā, piedzīvo strauju izaugsmi, taču tālākā attīstība ir atkarīga no sabiedroto valstu skaidriem un savlaicīgi pieņemtiem lēmumiem un arī spējām tos ātri realizēt.

Kāda ir situācija drošības un aizsardzības sfērā, jo īpaši, ja pēdējo gadu laikā tā kļuvusi par karstāko tēmu?

Nenoliedzami, 2022. gada. 24. februārī uzsāktā pilna mēroga karadarbība Ukrainā ir kļuvusi par sava veida dzinējspēku, kas ne tikai nosaka politiķu diskusiju dienaskārtību, bet arī daudzu valstu, tostarp Latvijas, lēmumus šo jomu stiprināšanai. Tieši ģeopolitiskā situācija un arvien jauni hibrīdapdraudējumi ir radījuši ne tikai nākotnes, bet arī šodienas izaicinājumus un uzdevumus valstīm, kas savukārt ar saviem pasūtījumiem tieši veicina drošības un aizsardzības, jo īpaši duālā pielietojuma produktu, pakalpojumu pieprasījumu un ar to saistīto inovāciju ne tikai laboratorijas līmeņa prototipēšanu, bet to komercializēšanu, maksimāli ātrāku ieviešanu reālajā praksē un mērogošanu. Latvijā un citās valstīs būtībā drošības un aizsardzības industrija ir cieši integrēta tradicionālajās nozarēs un veido jaunus tautsaimniecības sektorus, piemēram, aviācijas un kuģu mašīnbūvē, metālapstrādē, elektronikas, optisko ierīču ražošanā, sakaru un programmēšanas, arī tekstilnozarē un jaunu materiālu izstrādē u.tml. Jārēķinās, ka drošības un aizsardzības sektors neiztiek bez farmācijas, ķīmijas, specializētās pārtikas.

Izdevniecība Dienas bizness sadarbībā ar žurnālistu un publicistu Lato Lapsu, un Lursoft IT laidusi klajā jaunāko žurnālu Miljonārs, kurā apkopoti Latvijas 100 bagātākie cilvēki, kā arī citi Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – lielākie pelnītāji, lielākie dividenžu saņēmēji, lielākos zaudējumus cietušie uzņēmēji, kā arī patiesā labuma guvēji.

Šāds vērienīgs saraksts tiek publicēts jau 29.gadu. Žurnāla veidotājs Lato Lapsa norāda, ka jau septīto gadu pēc kārtas vienā izdevumā atrodami veseli pieci Latvijas privātajai uzņēmējdarbībai ļoti būtiski saraksti – reizē ar miljonāriem vēl arī lielāko pelnītāju, lielāko dividenžu saņēmēju, lielākos zaudējumus cietušo uzņēmēju un patieso labuma guvēju simtnieki.'

Dienas Biznesa abonenti speciālizdevumu Miljonārs saņems 23.decembrī. Žurnāls būs nopērkams arī lielākajās tirdzniecības vietās, kā arī Dienas Biznesa redakcijā Arsenāla ielā 3. Dienas Biznesa abonenti žurnālu Miljonārs saņem bez maksas. Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Pēdējos gados Latvijas nekustamo īpašumu tirgū darījumu skaits bijis zems, cenas saglabājušās nemainīgas, bet pārdevēji un pircēji izvēlējušies nogaidīt, kad pienāks labāks laiks mājokļa iegādei.

Jaunākie “Latio” mājokļu pārskata dati liecina, ka zemākais punkts ir aiz muguras un 2025. gada tirgus ir atdzīvojies – darījumu skaits būtiski palielinās, pircēju pārliecība stiprinās un cenas pakāpeniski sāk pieaugt. Šo tendenci apstiprina arī Mājokļu tirgus pārliecības indekss, kas atspoguļo būtiskas izmaiņas pircēju un pārdevēju uzvedībā.

“Mājokļu tirgus pārliecības indeksa” dati par jūliju:

Dabas resursu nodokļa ar likmi 800–1250 eiro/t piemērošana par nepārstrādāto plastmasas iepakojumu gada laikā ir būtiski palielinājusi savāktos un pārstrādātos apjomus, kā rezultātā valsts budžetā ienākušā nodokļa apmērs ir mazāks, nekā tika plānots, taču šī starpība ir palikusi Latvijas tautsaimniecībā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas Zaļais punkts valdes loceklis Kaspars Zakulis. Viņš norāda, ka ražotāju atbildības sistēma pakāpeniski palielinās arvien jaunām precēm, jo, piemēram, Latvija to ir attiecinājusi arī uz tekstila izstrādājumiem.

Kāda ir pašreizējā situācija vairāk nekā gadu pēc dabas resursu nodokļa piemērošanas par nepārstrādāto plastmasas iepakojumu?

Būtībā visu pārmaiņu pamatā ir plastmasas piesārņojuma pieaugums, jo ne jau Eiropas Savienības direktīvas un regulas, kā arī tām pakārtotie Latvijas normatīvie akti top tikai tāpēc, lai visiem — ražotājiem, patērētājiem, atkritumu savācējiem un pārstrādātājiem – būtu, ar ko nodarboties. To, cik liels ir plastmasas piesārņojums, rāda daudzi pētījumi, taču visšokējošākie dati ir iegūti no urīna analīzēm, kas rāda mikroplastmasas klātbūtni.

Pie “Laimas” pulksteņa Rīgā jau četrpadsmito reizi savas durvis ver “Laimas” Labdarības namiņš. Iniciatīvas misija šogad ir īpaša: piepildīt 1250 bērnu sapņus, rūpējoties gan par pavisam ikdienišķām mantām, ko lūdz bērni, gan īpašu uzmanību veltot hobiju dāvanām.

“Mēs ticam, ka Laimas Labdarības namiņš ir vairāk nekā klasiska Ziemassvētku iniciatīva, tas ir tradīciju simbols jau četrpadsmit gadus, kur satiekas cilvēku labestība un bērnu sapņi. Šogad īpaši vēlamies izcelt hobiju dāvanas, jo tās var dot bērnam skaistu startu ceļā uz talantu, izaugsmi un pat nākotnes profesiju. Šo bērnu ģimenes, iespējams, tieši šobrīd kāda iemesla dēļ , nevar atļauties piepildīt savas atvases kvēlāko sapni, bet kopā mēs to varam! Aicinu ikvienu piedalīties namiņa iniciatīvā, izvēlēties savu īpašo bērna sapni, ko piepildīt un dāvāt neviltotu prieku, iedrošinot šos 1250 bērnus ticēt sapņiem un savam potenciālam,” uzsver Toms Didrihsons, “Orkla Latvija” valdes priekšsēdētājs.

Aptuveni četras piektdaļas jauniešu Latvijā kritiski vērtē darba iespējas Latvijas darba tirgū, liecina uzņēmuma Alma Career Latvija veiktā tiešsaistes aptauja. Savukārt CSP dati, kurus apkopojis LDDK eksperts Jānis Hermanis, liecina, ka reāli vecumā no 20 līdz 24 strādājošo lielākais vairākums saņem mazāk par 1500 eiro (bruto).

„Lielākā daļa jauniešu Latvijā nejūtas pārliecināti par savām iespējām darba tirgū,” pēc aptaujas rezultātu apkopošanas secina Alma Career Latvia Komunikācijas un mārketinga daļas vadītāja Krista Roziņa. “Tikai 10% darba ņēmēju vecumā līdz 25 gadiem uzskata, ka jauniešiem ir plašas un daudzveidīgas darba iespējas, kamēr 79% atzīst – piemērotu darba piedāvājumu trūkst un atrast darbu ir sarežģīti,” uzsver K. Roziņa.

Citi jauniešu iespējas vērtē optimistiskāk

Alma Career Latvia veikusi arī darba ņēmēju pēc 25 gadu vecuma un darba devēju aptauju. Proti, citi darba ņēmēji, kas vecāki par 25 gadiem, lielā daļā gadījumu (49%) uzskata, ka jauniešiem Latvijā ir plašas darba iespējas, trešdaļa (33%) uzskata, ka tās neatšķiras no citām vecuma grupām. Savukārt darba devēju aptaujas rezultāts ir šāds – 39% uzskata, ka darba iespējas ir plašas, 22%, ka tās neatšķiras, bet 39% uzskata, ka jauniešiem ir pagrūti atrast darbu.

Latvijā bāzētajā aviokompānijā "SmartLynx Airlines" pašlaik faktiski notiek darbinieku kolektīvās atlaišanas process, kas tiek ietērpts "pušu vienošanās" dokumentā, aģentūrai LETA pauda Latvijas Aviācijas arodbiedrības valdes priekšsēdētāja Dace Kavasa.

Viņa informēja, ka Latvijas Aviācijas arodbiedrība pārstāv gan "SmartLynx Airlines" stjuartus, gan biroja darbiniekus, vienlaikus neatklājot konkrētu biedru skaitu.

Pēc arodbiedrības rīcībā esošās informācijas, pirmdien, 24. novembrī, bijusi "SmartLynx Airlines" darbinieku sanāksme, un darbiniekiem paziņots, ka viņi var parakstīt pušu vienošanos par darba attiecību pārtraukšanu, kas paredz izmaksāt algu par nostrādāto periodu līdz pirmdienai, 24. novembrim, kā arī kompensāciju par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.

"Parasti šādās vienošanās tiek norādīts atlaišanas pabalsts un citi labumi, bet šeit tā nav," norādīja Kavasa.

Viņa minēja, ka pušu vienošanās noteikts, ka darba devējam var nebūt pietiekami daudz finanšu līdzekļu, lai nekavējoties pilnā apmērā izmaksātu atlīdzību par neizmantoto ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, un darba devējs izvērtē iespējas sākt maksātnespējas procesu. "Darba devējs šīs vienošanās bija parakstījis, sagaidot darbinieku bezierunu piekrišanu un parakstu," norādīja Kavasa.

Lai paplašinātu un diversificētu uzņēmuma aktīvu un investīciju portfeli, ALPPES Capital 2024. gadā veica vairākas nozīmīgas investīcijas gan privātos, gan publiski kotētos uzņēmumus, alternatīvo investīciju fondos, kā arī iegādājās vairāku uzņēmumu obligācijās.

ALPPES Capital nozīmīgas investīcijas ir veicis Merito Partners fondos un pārvaldītos uzņēmumos. Uz 2024. gada beigām šīs investīcijas sasniedza jau 14.6 miljonus eiro. Veicot investīcijas Merito pārvaldītos fondos un uzņēmumos, ALPPES Capital ir pastarpināti līdzfinansējis investīcijas tādos uzņēmumos kā Saules Energy, kas Latvijā ir izbūvējis 8 elektrostacijas, moduļu māju ražošanas uzņēmumā MyCabin, kā arī e-komercijas uzņēmumā Adaptive Media. Tāpat ALPPES Capital līdzfinansēja nekustamā īpašuma attīstības projektus Vecrīgā un Mūkusalas rajonā. Starp līdzfinansētajiem investīciju uzņēmumiem ir arī tehnoloģiju uzņēmums Tapbox, kas izstrādā pašapkalpošanās risinājumus, kā arī Sef Storage, kas visās trīs Baltijas valstīs ar zīmolu Box Storage attīsta pašapkalpošanās mantu glabātuves.

Saskaņā ar Lietuvas Ģenerālprokuratūras izdoto Eiropas orderi Francijā aizturēts likvidējamās "Latvijas krājbankas" kādreizējās mātesbankas, likvidētās Lietuvas bankas "Snoras" bijušais līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs, kuram Lietuvā piespriests 10,5 gadu cietumsods par bankas līdzekļu piesavināšanos lielā apmērā, ceturtdien paziņojusi Lietuvas Ģenerālprokuratūra.

Sākta juridiskā procedūra Krievijas pilsoņa Antonova izdošanai Lietuvai, žurnālistiem sacīja Lietuvas ģenerālprokurore Nida Grunskiene.

Ģenerālprokurore piebilda, ka viņas rīcībā nav informācijas par to, kur pašlaik slēpjas bijušais "Snoras" ģenerāldirektors Raimonds Baranausks, kuram arī Lietuvā piespriests 10,5 gadu cietumsods.

Antonovs aizturēts Francijas Bretaņas reģionā. Lietuvas Ģenerālprokuratūra Eiropas orderi viņa aizturēšanai izdevusi 9. decembrī.

Jau ziņots, ka pagājušā gada novembrī Viļņas apgabaltiesa Antonovam un Baranauskam aizmuguriski piesprieda 10,5 gadu cietumsodu par bankas līdzekļu piesavināšanos lielā apmērā.

Antonova un Baranauska advokāti spriedumu ir pārsūdzējuši. Gaidāms, ka pārsūdzību nākamgad izskatīs Lietuvas Apelāciju tiesa.

Strādājošie no Indijas Vācijā pelna vislielākās algas, liecina Vācijas ekonomiskās izpētes institūta IW veiktā pētījuma dati.

Indijas pilsoņu vidējā bruto alga 2024. gadā Vācijā veidoja 5393 eiro mēnesī. Viņiem sekoja austrieši ar 5322 eiro mēnesī, amerikāņi (5307 eiro) un īri (5233 eiro).

Vācijas pilsoņu vidējā bruto alga bija 4177 eiro mēnesī, bet ārvalstu strādājošie kopumā pelnīja vidēji 3204 eiro.

IW norāda, ka darbinieku no Indijas augstie ienākumi skaidrojami ar lielākām algām tehniskajos amatos. Liela daļa indiešu Vācijā strādā akadēmiskajās STEM profesijās (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika).

Laika posmā no 2012. līdz 2024. gadam Vācijā strādājošo Indijas pilsoņu skaits palielinājies gandrīz deviņkārtīgi, pārsniedzot 32 800.

Aptuveni trešdaļa uz pilna slodzi strādājošo no Indijas vecumā no 25 līdz 44 gadiem ir nodarbināti šajā sektorā.

Igaunijā 1. janvārī bija 1 362 954 iedzīvotāju, kas ir par 7041 mazāk nekā pirms gada, liecina Igaunijas Statistikas departamenta provizoriskie dati.

Igaunijā pērn reģistrēti 9092 jaundzimušie un 15 427 mirušie. Saskaņā ar reģistrētajiem migrācijas datiem valstī ieradās 11 298 cilvēki, bet valsti atstāja 12 004 cilvēki. Salīdzinājumā ar 2024. gadu ir samazinājies dzimušo, mirušo un imigrantu skaits, turklāt pirmo reizi kopš 2014. gada migrācijas saldo Igaunijā bija negatīvs.

Jaundzimušo skaits bija par 600 jeb 6% mazāks nekā 2024. gadā. Statistiķi norādīja, ka dzimstība krasi sāka samazināties 2022. gadā un pērn otro reizi Igaunijas vēsturē jaundzimušo skaits nepārsniedza 10 000. Pirmoreiz 10 000 jaundzimušo skaits netika sasniegts 2024. gadā.

Vienlaikus dati liecina, ka dzimstības kritums bija lēnāks. 2024. gadā jaundzimušo skaits gada salīdzinājumā samazinājās par vairāk nekā 1200 jeb nepilniem 12%, bet pērn kritums bija par 600 jeb 6%.

Valdība piektdien ārkārtas sēdē, kas noritēja aptaujas kārtībā, atbalstīja Latvijas nacionālo sankciju ieviešanu pret subjektiem, kas saistīti ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, liecina informācija Tiesību aktu portālā.

Kā izriet no Ārlietu ministrijas (ĀM) sagatavotās tiesību akta projekta anotācijas, Latvijas nacionālās sankcijas varētu attiecināt arī uz Krievijas uzņēmējiem un viņu ģimenes locekļiem.

Latvija plāno ieviest nacionālo sankciju režīmu pret cilvēkiem un uzņēmumiem, kas saistīti ar Krievijas agresiju pret Ukrainu un rada apdraudējumu Latvijas nacionālajai drošībai.

ĀM norāda, ka līdz šim Latvijā tika piemērotas ANO Drošības padomes un Eiropas Savienības (ES) sankcijas, taču ES sankciju noteikšanas process dažkārt var būt laikietilpīgs. ĀM ieskatā, tas var radīt riskus Latvijas drošībai, tādēļ jāparedz iespēja lemt par sankcijām arī nacionālā līmenī.

Latvijā bāzētā aviokompānija "SmartLynx Airlines" ir iesniegusi maksātnespējas procesa pieteikumu Rīgas rajona tiesā, sacīja "SmartLynx Airlines" līdzšinējais izpilddirektors Edvins Demeņus.

Viņš sacīja, ka tiek gaidīts tiesas lēmums par maksātnespējas procesa sākšanu, pēc kura uzņēmums sadarbosies ar maksātnespējas administratoru atbilstoši likumam.

Viņš skaidroja, ka "SmartLynx" plānoja līdz šā gada 15. decembrim īstenot restrukturizācijas plānu, piedāvājot kreditoriem daļu no uzņēmuma akcijām un veikt izmaksas noteiktā laika posmā. Tomēr, "izplatoties nepatiesai un maldinošai informācijai no dažādām ieinteresētajām pusēm", tika zaudēti lidmašīnu līgumi un klienti.

"Tādēļ kompānija neveiks tiesiskās aizsardzības procesu un ir iesniegusi dokumentus maksātnespējai," piebilda Demeņus.

Vienlaikus viņš atzina, ka kopējās "SmartLynx Airlines" saistības pret vairāk nekā 700 kreditoriem ir aptuveni 238 miljonu eiro apmērā, no kuriem 170 miljoni eiro jeb aptuveni divas trešdaļas saistību ir pret iepriekšējo īpašnieku - "Avia Solutions Group". Viņš skaidroja, ka tā ir nauda, ko iepriekšējais īpašnieks pēdējos gados ir ieguldījis uzņēmumā kā aizdevumu.