Jaunākais izdevums

2019. gada pirmajās nedēļās likvidēto uzņēmumu skaits pārsniedzis 7000, kas ir ne tikai vairāk kā kādā atsevišķā gadā iepriekš, bet pat vairākos gados kopā.

SIA Lursoft dati rāda, ka šā gada laikā – līdz 8. februārim – ir likvidēti 7162 subjekti, un tas ir vairāk nekā visā 2014. gadā kopā. DB jau vēstīja, ka pēdējos četrus gadus strauji palielinājies likvidēto uzņēmumu skaits, turklāt uzņēmumu mirstība šajā laikā pārsniegusi jaunu dzimstību. Piedevām Moneyval rekomendāciju izpilde šogad rezultēsies par riskanto uzņēmumu izslēgšanu – likvidēšanu.

Automatizēta izslēgšana

Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere uzsver, ka reģistrs aktīvi strādā, lai ieviestu Moneyval ziņojumā sniegtās rekomendācijas un uzlabotu situāciju naudas atmazgāšanas novēršanas jomā Latvijā. «Iemesli zemajam vērtējumam ir vairāki, tai skaitā komersantu patieso labuma guvēju slēpšana,» uzsver G. Paidere. Kā risku paaugstinošas vērtētas arī kapitālsabiedrības, kurām ilgstoši nav valdes vai ir būtiski pārkāpumi nodokļu jomā. «Izvērtējot visus šos faktorus, Uzņēmumu reģistrs janvārī veica automatizētu ekonomiski neaktīvo kapitālsabiedrību izslēgšanu no komercreģistra. Šogad vēl tiks izslēgtas īpaši augsta riska komercsabiedrības, kas nebūs atklājušas to patiesos labuma guvējus, kā arī tiks turpināta ekonomiski neaktīvo kapitālsabiedrību izslēgšana no komercreģistra vienkāršotās likvidācijas kārtībā,» skaidro G. Paidere. Viņa uzsver, ka šāda masveida neaktīvo kapitālsabiedrību izslēgšana uzlabo kopējo komercreģistra ekosistēmu, kā arī uzņēmējdarbības vidi Latvijā. «Izslēgto kapitālsabiedrību skaits ir liels, un iesāktais process tiks turpināts, lai mazinātu negodprātīgo komersantu darbības radītos riskus,» tā G. Paidere.

Tukšo uzkrājums

«Daudzu gadu garumā ir izveidojies liels uzkrājums, kur uzņēmumi pastāv tikai uz papīra, bet nav atrodami dabā, tāpēc arī pēdējos gados ir būtiski pieaudzis likvidēto uzņēmumu skaits,» situāciju vērtē LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš norāda uz sakarību starp vienkāršotās neaktīvo uzņēmumu likvidācijas ieviešanu un likvidēto subjektu skaita pieaugumu. «Pašlaik likvidēto uzņēmumu skaits ir spogulis Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta kapacitātei datu bāzes tīrīšanai un tam nav nekāda sakara ar ekonomisko situāciju Latvijā,» norāda J. Endziņš. Minēto iemeslu dēļ arī LTRK valdes priekšsēdētājs aicina caur likvidēto uzņēmumu skaita dinamiku nevērtēt situāciju Latvijas tautsaimniecībā. «Jā, bet ne šajā, varbūt specifiskajā Latvijas gadījumā,» uz jautājumu, vai straujš likvidēto uzņēmumu skaita pieaugums neraisa jautājumus par to, kas notiek tautsaimniecībā, atbild J. Endziņš.

iņš nenoliedz, ka klasiskā sistēmā uzņēmumi likvidējas krīzes laikā, bet šis nosacījums attiecībā uz situāciju 2018. un 2019. gadā nav attiecināms. «Ir vēl pietiekami daudz tukšo uzņēmumu, jo gada pārskatus iesniedz nedaudz vairāk par 130 000, bet juridiski dzīvo (nelikvidēto) skaits sasniedz 198 000,» analizē J. Endziņš.

Visu rakstu Lielā tīrīšana reģistrā lasiet 11. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pārsteidz ieraksta dzēšana Uzņēmumu reģistrā

Māris Ķirsons, 22.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcionāru strīdu gadījumos ļoti liela nozīme ir Uzņēmumu reģistram – kā tas pieņem un reģistrē, atliek reģistrāciju, pieprasa precizējumus vai paskaidrojumus. Sabiedrības un tiesībsargājošo iestāžu uzmanība ir pievērsta AS Olainfarm akcionāru strīdam.

Konfliktgadījumos Uzņēmumu reģistra valsts notāri un iestādes vadības – galvenās valsts notāres Gunas Paideres un viņas vietnieka Sanda Kareļa – lēmumi tiek pārsūdzēti administratīvajā tiesā. Dienas Biznesam aptaujājot uzņēmējus par konfliktsituācijām Uzņēmumu reģistrā, vairāki uzņēmumu vadītāji un uzņēmēji atklāja, ka ar Uzņēmumu reģistra lēmumiem "neesot bijis viss kārtībā".

Reģistrs rīkojās nepareizi

"Bija pieredze, kura rediģēja manu sapratni par Uzņēmumu reģistru un par manu uzņēmumu drošību krasi negatīvā virzienā," pauž uzņēmējs Viesturs Tamužs. Viņā neizpratni radījusi situācija, kad Uzņēmumu reģistrs reģistrēja – izdarīja ierakstu, un tas kļuva redzams divu Uzņēmumu reģistra datu izmantotājiem – SIA Lursoft un SIA Firmas LV sistēmās. "Pēc tam šo ierakstu Uzņēmumu reģistrs dzēsa un izlikās, ka tāda vispār nav bijis. Var jau būt kļūdains ieraksts, bet, ka šādu ierakstu elektroniski dzēš un tāda esamība jāpierāda ar skrīnšotu palīdzību?" neizpratnē ir V. Tamužs. Viņaprāt, šis gadījums parāda, ka šādā veidā var dzēst jebkuru elektronisko ierakstu Uzņēmumu reģistrā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedaudz vairāk kā 2000 Latvijā reģistrētu uzņēmumu, kuru 100% īpašnieks ir ārvalstīs reģistrēta kompānija, Uzņēmumu reģistrā ir jāiesniedz patiesie labuma guvēji – fiziskās personas; ja tas netiks izdarīts, attiecīgie uzņēmumi tiks likvidēti.

«Uzņēmumu reģistrs, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta EDS sistēmu, ir izsūtījis atgādinājumu 2000 uzņēmumu ar ārvalstu kapitālu, kuros nav neviena īpašnieka – fiziskās personas, iesniegt to patiesos labuma guvējus,» skaidro Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere. Viņa atgādina, ka prasība visām juridiskajām personām atklāt patiesos labuma guvējus stājās spēkā jau 2017. gada novembrī. Viņa uzskata, ka kopumā ir progress, jo pērn šādu uzņēmumu, kuri nav atklājuši patiesos labuma guvējus, kopējais skaits sasniedza teju 5000, bet pašlaik ir tikai nedaudz vairāk par 2000. Jāatgādina, ka ārvalstu kompānijas bez norādītiem patiesajiem labuma guvējiem tiek uzskatītas par potenciālo riska zonu naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gatavojoties DORA: kā finanšu iestādes turpmāk pārvaldīs IKT pakalpojumu sniedzēju riskus?

Maira Pužule, COBALT juriste, 10.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik pa laikam Eiropas Savienības institūciju dienas kārtībā parādās kādas nozares vai jautājuma vispusīga sakārtošana. Tā tas notika gan ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu, gan personas datu aizsardzību, kas uzņēmumu ikdienā ienesa virkni jaunu politiku, procedūru un pienākumu. Tagad ir pienācis laiks līdzīgam vingrinājumam arī attiecībā uz digitālo risku pārvaldību finanšu nozarē.

Digitālās darbības noturības regula jeb DORA (Digital Operational Resilience Act), kas stāsies spēkā 2025. gada 17. janvārī, pirmo reizi vienā tiesību aktā apvienos noteikumus, kas attiecas uz digitālo risku finanšu nozarē. Daļa šo noteikumu jau parādās sektorālajos Eiropas Savienības tiesību aktos.

Piemēram, daļa informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) riska pārvaldes noteikumu attiecībā uz maksājumu iestādēm ir iekļauta Maksājumu pakalpojumu direktīvā (PSD2), attiecībā uz ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām – Finanšu instrumentu tirgus direktīvā (MiFID), utt. DORA papildinās jau pastāvošos noteikumus, ieviešot vienotu regulējumu visām finanšu iestādēm.DORA ir piemērojama ļoti plašam finanšu iestāžu lokam, tostarp kredītiestādēm, maksājumu iestādēm, elektroniskās naudas iestādēm, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām (ar šauru izņēmumu), apdrošināšanas starpniekiem, un kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Akciju sabiedrībām informācija par akcionāriem būs jāatklāj līdz septembra beigām

Db.lv, 03.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrībām informācija par akcionāriem jāatklāj līdz 2024.gada 30.septembrim, atgādina Uzņēmumu reģistrs.

Par minētās prasības neizpildi akciju sabiedrībai var tikt piemērota vienkāršotā likvidācija, līdzīgi kā patieso labuma guvēju neatklāšanas gadījumā.

Pienākums akciju sabiedrībām atklāt savus akcionārus izriet no grozījumiem Komerclikumā, kas stājās spēkā 2023.gada 1.jūlijā. To mērķis ir akcionāru reģistra vešanas kārtību vienādot ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību dalībnieku reģistra vešanas kārtību, nodrošināt AS caurspīdīgumu un drošu uzņēmējdarbības vidi, radot pieeju informācijai par AS akcionāriem.

Agrākais regulējums noteica, ka AS akcionāru reģistru ved un par to atbild valde. AS reforma, kas juridiski iestrādāta Komerclikumā, likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" un Finanšu instrumentu tirgus likumā, nosaka, ka akcionāri kļūst publiski, līdzīgi kā SIA dalībnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kāda būs Olainfarm nākotne pēc izstāšanās no biržas

Jānis Goldbergs, 25.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS AB City šobrīd pārstāv 51% Olainfarm akciju un ir pieņemts lēmums pārtraukt uzņēmuma akciju kotēšanu biržā.

Kādas ir AS Olainfarm attīstības ieceres AB City holdingkompānijā, kuras īpašumā ir AS Repharm, AS Veselības centru apvienība, Mēness aptieku tīkls un citi pelnoši uzņēmumi, Dienas Bizness jautāja AB City valdes loceklim Robertam Tavjevam.

Fragments no intervijas

Biržā norādīts, ka AS AB City ir kļuvis par Olainfarm kontrolpaketes turētāju – kā nonācāt līdz Olainfarm kontrolpaketei? Kad konkrēti sākāt interesēties par akciju iegādi un Olainfarm?

Par akciju iegādi sākām domāt pirms aptuveni diviem gadiem, t.i., 2019. gada beigās. Teikšu godīgi, mūs kā vērotājus no malas tajā mirklī satrauca ap uzņēmumu notiekošie procesi. Tomēr kā tobrīd tā arī šodien ir skaidrs, ka mēs gribam sevi pierādīt zāļu ražošanā. Mūsu holdingā jau ietilpst Rīgas Farmaceitiskā fabrika, bet tās ir vienkāršas ārstniecības formas, tie ir dažādi ārstnieciski šķīdumi, ziedes, tinktūras. Tā no farmaceitiskās ražošanas mērauklas ir vienkāršā ražošana, mēs gribējām sevi pierādīt sarežģītākā līmenī. Domājot par attīstības virzieniem, bijām nonākuši pie diviem virzieniem. Pirmais attīstības virziens ir medicīna, kas mūsu holdingā ir pārstāvēta kā Veselības centru apvienība jeb VCA. Otrais attīstības virziens – medikamentu ražošana. Olaines situācija pavēra iespēju domāt par sarežģītāku zāļu ražošanu. Līdz tam šādas iespējas nebija, mēs sapratām, ka gribam to darīt, bet iespējas nav. Konkrētais gadījums deva iespēju. Olainfarm gadījumā, par cik praktiski viss saražotais tiek eksportēts, tas faktiski ir kā iegādāties uzņēmumu ārvalstīs, kurš tikai fiziski atrodas Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pagājis aptuveni gads, kopš "Olainfarm" stāsts "Dienas Biznesa" slejās pārtapa par fabulu, jo tā vienkāršāk un īsāk stāstīt atkal un atkal to, kas uzņēmumā notiek divus gadus un līdzinās iesprūdušas plates darbībai uz veca atskaņotāja.

Mainās valdes, padomes, cieš zīmols un, visticamāk, arī pašas mantinieces, kuru nesaskaņas pārbaudīt nav pat mans nolūks. Tomēr vēlreiz fabulu atkārtot nāksies, kaut arī daudzi to zina no galvas.

Tātad - kādam tēvam bija trīs meitas un liels uzņēmums "Olainfarm". Tēvs nomira, un uzņēmums palika meitām. Divas bija pilngadīgas, bet viena nepilngadīga, un viņas tiesības pārstāvēt uzticēja mammai. Kad meita kļūs pilngadīga, tad mammai nekas vairs nepienāksies, izņemot to, ko viņa paspējusi nopelnīt, esot laba mamma, un tā viņa strīdas, cik spēka.

Zīmīgi, ka naktī uz svētdienu, divas dienas pirms "Olainfarm" akcionāru sapulcēm, kas notiek 22. septembrī, tika nogalināts advokāts Pavels Rebenoks, kuru viņa asi kritizēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā likvidēts nepilns 21 tūkstotis uzņēmumu, tā sasniedzot visu laiku antirekordu, taču šis gads rekordu gāzīs – gada pirmajos septiņos mēnešos likvidēti jau vairāk nekā 18 tūkstoši uzņēmumu. No tiem vairākums jeb 94,9%, ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, liecina Lursoft dati.

Lursoft izpētījis, cik ilgs bijis šogad likvidēto uzņēmumu mūžs, cik bieži tiem pirms likvidācijas jau bija apturēta saimnieciskā darbība, un cik daudzos gadījumos likvidētā uzņēmuma īpašniekam pieder daļas arī citās kapitālsabiedrībās.

9 fakti 2019. gada pirmajos 7 mēnešos likvidētajiem uzņēmumiem:

2019.gada 7 mēnešos likvidēts 18 351 uzņēmums; 10,3% likvidēto uzņēmumu bija iecelts likvidators;

70,6% uzņēmumu pirms likvidācijas bija reģistrēti nodrošinājumi;

63,2% pirms likvidācijas bija apturēta saimnieciskā darbība;

34,1% uzņēmumu likvidācijas brīdī bija nodokļu parāds;

6% no likvidētajiem uzņēmumiem iesnieguši pārskatus par 2018.gadu;

50,5% no visiem šogad likvidētajiem uzņēmumiem, kuri iesnieguši 2018.gada pārskatus, norādījuši, ka to apgrozījums pērn bijis 0 eiro;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās divās AS Olainfarm akcionāru sapulcēs uzņēmuma lielāko akcionāru Olmafarm pārstāvēja persona Volodimirs Novikovs (Volodymir Novikovz), par kuru divām no trim uzņēmuma mantiniecēm nav informācijas.

Vienlaikus publiski pieejamā informācija liecina, ka cilvēks ar šādu pašu vārdu un uzvārdu vada Ukrainas farmācijas uzņēmumu Zdorovje.

Šā gada 13. jūnijā Uzņēmumu reģistrā (UR) tika iesniegts pieteikums izmaiņām Olmafarm valdes sastāvā. Irina Maligina un Nika Saveļjeva, kurām pieder nedalītā mantojuma vairākums, ar savu lēmumu no amata atcēla uzticību zaudējušo Olmafarm valdes locekli Milanu Beļeviču. Tā kā Uzņēmumu reģistrs nepieņēma lēmumu par Milanas Beļevičas atcelšanas reģistrēšanu, jau 17. jūnijā Olainfarm akcionāru sapulcē tieši M. Beļeviča bija pilnvarojusi V. Novikovu balsot ar Olmafarm piederošajām akcijām. Trešdien, 3. jūlijā, UR atkārtoti ir sasaucis Konsultatīvo padomi, lai skatītu jautājumu par līdzmantinieku vairākuma tiesībām lemt par izmaiņām SIA, ja SIA pamatkapitāla daļas ietilpst mantojuma masā un līdzmantinieki mantojumu valda, to nesadalot.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Otrā persona Nr.1 Latvijā – Sandis Karelis

Jānis Goldbergs, 05.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otro personu TOP pirmo vietu pēc Dienas Biznesa vērtējuma ieņēmis Uzņēmumu reģistra (UR) galvenā valsts notāra vietnieks Sandis Karelis, jo par viņu atrodams vislielākais skaits atklātu norāžu un pārmetumu Latvijas medijos, tostarp Dienas Biznesā.

Pārmetumi tieši skar iestādes darbību, bet aiz nekārtībām un bardaka pēc pašas iestādes reglamenta stāv S. Karelis, kurš ir patiesais UR vadītājs un kontrolē būtiskākos aspektus iestādes darbībā. TOP pirmās vietas ieguvēju nosakot, anonīmos vērtējumus Dienas Bizness vērā neņēma.

Ceļš no knapināšanās līdz pārmetumiem par tēriņiem un politikai

Sandis Karelis, šobrīd UR galvenā valsts notāra vietnieks, iestādē sācis strādāt 2001. gadā, savu pašreizējo stāvokli sasniedzot 10 gadu laikā. 2011. gadā viņš pirmo reizi kļuva par galvenā valsts notāra vietnieku un kopš tā brīža turpina pildīt šo amatu.

Otrās personas – milzu ietekme priekšnieku ēnā 

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs...

Stājoties amatā, Sandim Karelim piederēja divas BMW automašīnas, nebija deklarētu uzkrājumu bankās vai skaidrā naudā. Pirmajos desmit gados S. Kareļa alga svārstījās no 5 līdz 12 tūkstošiem latu gadā. Šajā laikā amatpersona piepelnījās, gan strādājot SIA Securitas Latvia kā apsargs paralēli vecākā referenta darbam, gan vēlāk vadot pulciņu Iecavas Kultūras namā. Kļūstot par valsts galvenā notāra vietnieku, S. Karelis piestrādāšanu otrajā darba vietā uz laiku atmet. BMW nomaina jaunāks Opel Astra Caravan. Viņam pieder dzīvoklis Iecavā, uzkrājumi deklarācijā tā arī neparādās.

2019. gadā S. Karelis paralēli darbam UR bija Iecavas novada domes pašvaldības deputāts. Valdījumā parādās 2017. gada Citroen C4 Picasso un parādsaistības atbilstoši jaunas mašīnas iegādei. Alga izaugusi līdz 34 tūkstošiem eiro gadā. Vēl aizvien S. Kareļa deklarācijās neparādās uzkrājumi. Tur neizdodas atrast arī darījumus, kas būtu lielāki par 20 minimālajām mēnešalgām, lai arī automašīnas tiek pirktas un pārdotas, tādēļ jāpieņem, ka tie visi bijuši mazāki darījumi.

Mājienus par to, ka S. Karelis tomēr tērē vairāk, nekā iespējams, 2020. gada 22. septembrī izteica žurnāliste Dana Dravniece Vakara Ziņās, publicējot foto no Kareļu ģimenes ceļojuma uz Islandi 2020. gada janvārī un Abū Dabī, tostarp Dubaiju 2019. gadā. Tāpat žurnāliste sociālajā tīklā Facebook bija atklājusi, ka 2019. gadā visi Kareļi vai daļa šīs ģimenes locekļu pabijuši arī Londonā, Maltā, Spānijā, Sāremā, Grieķijā, Kiprā un tepat Pērnavā, apmeklējot spa. Proti, šis bezkaislīgais mājiens Vakara Ziņās patiesībā ir par to, ka nauda rodas kaut kur no malas, un tam par iemeslu ir paša S. Kareļa deklarācijas.

Proti, acīmredzami, ka pēdējā laikā ir pārdota automašīna, visticamāk, ka no 30 tūkstošu eiro gada algas rodas uzkrājumi, bet tie nav uzrādīti deklarācijā, un šo sīko neprecizitāšu dēļ rodas iespaids, ka amatpersonai ir nelegāli ieņēmumi. Pēc Dienas Biznesa aplēsēm, S. Karelis spēja apmaksāt ceļojumus un ģimenes izklaides kā vienīgais ģimenes pelnītājs, tomēr ir bijis nedaudz izklaidīgs finanšu uzskaitē, un 2018. gada deklarācijā vajadzēja parādīties naudas uzkrājumiem no automašīnas pārdošanas, kas vēlāk tiek tērēti ceļojumiem.

Tā mācība, ko Dienas Bizness saskata S. Kareļa karjerā un dokumentu kārtošanā, drīzāk ir ņemama vērā tālākās profesionālās darbības aplūkošanā, nekā mistiskās aizdomās. Proti, ja paša deklarāciju aizpildīšana, kas ir likuma prasība, iespējams, ir mazliet nepilnīga, tad kāda ir attieksme pret kārtību, veidojot dokumentus un uzskaiti Uzņēmumu reģistrā? Tad vēl startēšana politikā! Latvijas Republikas likumdošana neliedza S. Karelim būt Iecavas novada domes deputātam, tomēr tik augsta līmeņa amatpersonai savā dzīvē vajadzētu spēt nošķirt politisko varu no izpildvaras, lai arī pašvaldības ir zemāka līmeņa politiskā vara un tieši neizdod regulējumus UR.

Tas ir ētiskais princips demokrātiskā valstī, kuru vēl aizvien Latvijā ļauj pārkāpt, bet tajā pašā laikā vairums augstāko amatpersonu saprot būtisko robežšķirtni, uzsverot, ka šeit vērā netiek ņemti skolu direktori vai bērnudārzu vadītājas. Runa ir par otrās amatpersonas lietu sapratni pašā varas struktūrā, un tā ir bijusi greiza. Proti, neviens nepārmestu, ja S. Karelis piepelnītos apsardzē vai vadītu pulciņu kultūras namā, bet pašvaldības deputāts ir politiķis, likumdevējs, nevis likumu izpildītājs.

Kurš vada UR, un kāds ir iznākums?

Visnotaļ detalizētu izpēti par to, kurš ir UR patiesais vadītājs, veicis medijs NRA.lv, 2020. gada 15. septembrī publicējot pētījumu, kura galvenais secinājums ir, ka UR juridiskā vadītāja ir galvenā valsts notāre Guna Paidere, tomēr faktiskais vadītājs ir viņas vienīgais vietnieks Sandis Karelis. Secinājumu pamatā ir nevis kaut kādi anonīmi ziņojumi vai attālas norādes, bet gan valdībā apstiprināts UR nolikums, kas arī nosaka S. Kareļa reālās iespējas, proti, viņa pakļautībā ir Juridiskā nodaļa un Kontroles nodaļa – 21 atslēgas darbinieks. Turklāt pēc reglamenta S. Karelis dod priekšlikumus un uzdevumus Funkciju izpildes departamentam, kas lemj par iesniegtajiem dokumentiem. Tāpat ar reglamenta 13.3 punktu noteikts, ka tieši vietnieks “veido un īsteno reģistra politiku juridiskajos jautājumos, kā arī nodrošina iekšējās kontroles sistēmu izveidi un darbību šajā jomā”.

Īsāk, G. Paiderei paliek pavisam vispārīgas lietas – veikt pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, veidot UR iekšējo organizatorisko struktūru un nodrošināt UR darbības tiesiskumu. Kā blakusefekta piemēru šādai vietnieka ietekmei NRA min SIA Venttrans Riga piemēru, par ko sīkāk var lasīt NRA.lv. Tomēr netrūkst arī citu piemēru, par kuriem rakstījuši praktiski visi Latvijas mediji, piemēram, Olainfarm lieta, kur S. Karelis ir lēmis par līdzmantinieču iesniegumu. Visa šī lieta ar uzņēmumu padomju un valžu reģistrācijām, pārreģistrācijām, akciju pārdošanas mēģinājumiem, kas pēdējā brīdī apturēti, tiesāšanos, maldīšanos trīs mantinieku tiesībās, kā dēļ tika sasauktas divas UR Konsultatīvās padomes sēdes, ir īsts mudžeklis, kur kopumā ir grūti atrast konkrētus vaininiekus, neriskējot ar tiesvedību.

Par Konsultatīvās padomes sēdēm Dienas Biznesā rakstīts vairākkārt, tostarp 2019. gada 27. martā. Pat no jurisprudences ļoti tālu stāvošam cilvēkam top skaidrs, ka visa Olainfarm lieta izskatītos vienkāršāk, ja ar UR darbību viss būtu kārtībā. S. Karelis vada Konsultatīvās padomes sēdes, tās protokolē viņa pakļautībā esoši juristi, UR seko padomes norādēm, un seko Augstākās tiesas spriedums ar norādi, ka UR un Konsultatīvā padome likumu piemērojusi nepareizi.

Uzņēmēji sūdzas bieži, pārmetumi atkārtojas

Uzņēmēju piezīmes par UR ir neglaimojošas, proti, ir tik daudz un dažādu veidu, kā UR var sagandēt uzņēmēja ikdienu, ka visus uzskaitīt būtu grūti. Dienas Bizness no gada uz gadu fiksē uzņēmēju pārmetumus, bet izskatās, ka situācija mainās pārāk lēni vai nemainās nemaz. Piemēram, uzņēmējs Viesturs Tamužs 2020. gadā pauž: “Bija pieredze, kura rediģēja manu sapratni par Uzņēmumu reģistru un par manu uzņēmumu drošību krasi negatīvā virzienā!” Proti, UR reģistrēja – izdarīja ierakstu, un tas kļuva redzams SIA Lursoft un SIA Firmas LV sistēmās. “Pēc tam šo ierakstu Uzņēmumu reģistrs dzēsa un izlikās, ka tāda vispār nav bijis,” tā V. Tamužs.

Viņaprāt, šis gadījums parāda, ka šādā veidā var dzēst jebkuru elektronisko ierakstu Uzņēmumu reģistrā. Ir bijuši vēl skarbāki brīdinājumi par to, ka uzņēmumu var vienkārši nozagt, ja vien uzņēmējs nepasūta maksas pakalpojumu Lursoft par ikdienas izmaiņām dalībnieku sastāvā. Par to ir atsevišķs stāsts 2018. gadā. “2018. gada 15. jūnija rītā izrādījās, ka SIA NULE 11, atbilstoši Lursoft datiem, vairs nav SIA AM Birojs vairākuma daļu īpašnieks, izrādījās, ka tas vispār nav šīs sabiedrības dalībnieks. Tikai pateicoties tam, ka pasūtām Lursoft pakalpojumu un tiekam brīdināti par jebkādām izmaiņām uzņēmuma dalībnieku sarakstā, mēs pamanījām UR pieļauto kļūdu un spējām to laikā novērst,” Dienas Biznesam 2018. gada 19. decembrī atklāja SIA AM Birojs jurists Māris Krūze.

Neieslīgstot Olainfarm sāgas dalībnieku izteikumos par UR, jo to ir daudz, var secināt, ka daļa vainas par šī uzņēmuma maldīšanos trīs mantiniecēs būtu jāuzņemas institūcijai un, iespējams, konkrēti S. Karelim.

Visbeidzot seko stāsts par izmaiņām UR likumā, kas paredzēja, no vienas puses, bezmaksas pieeju UR vairākiem atlasītiem datiem, no otras puses, padarīja neiespējamu to iegūšanu. 2020. gadā diskusijas bija par daudziem publiski izskanējušajiem strīdīgiem UR lēmumiem. Proti, bija gan atteikumi apturēt uzņēmuma dalībnieku vai akcionāru sapulču lēmumu reģistrāciju, bija lēmumi, kas noteica informācijas izsniegšanu vai arī otrādi – neizsniegšanu. 2020. gads noslēdzās ar kārtējo vilšanos, kad vairāki juristu kantori Rīgā klientu – uzņēmēju – vārdā turpināja kritizēt reģistra darba efektivitāti, patiesā labuma guvēju reģistrācijas kārtību un citas lietas. Visbeidzot pērnajā gadā ievērības cienīgs ir fakts, ko apraksta medijs Pietiek 23. augustā, kur stāsta sāls ir S. Kareļa lēmums “bēdīgi slavenās Vecrīgas viesnīcas lietā”.

Rakstā norādīts uz anonīma eksperta no Ukrainas izmantošanu. Runa ir par 12 miljonu vērtu komercķīlu, un sabiedrībai pat nav zināms, kas ir šis eksperts ar iniciāļiem G. M. Vēl vairāk, 30. augustā Pietiek ir saņēmis atbildi, kurā teikts, ka informācija par ekspertu ir ar ierobežotu pieejamību, ko noteicis UR. Jau 2021. gada sākumā Dienas Bizness publicēja Sorainen Latvijas biroja vadošās partneres, zvērinātas advokātes Evas Berlaus viedokli par PLG reģistrāciju, kura ievadā viņa saka: “Runāju par šo tēmu ik gadu, un tā nenoveco. Ja banku sektorā ir sākusies nopietna diskusija par to, ka AML prasības un izmeklējošo dienestu darbības ir jāapspriež un, iespējams, ir nepieciešama kāda konstruktīvāka pieeja, tad Uzņēmumu reģistra gadījumā, kur jāreģistrē patiesā labuma guvēji (PLG), pilnīgi nekas nav mainījies trīs gadus.”

Līdztekus E. Berlaus viedoklim publicējām arī UR vadītājas G. Paideres atbildi uz pārmetumiem, tomēr zemteksts visā stāstā ir, ka UR patiesībā vada S. Karelis un juridiskā vadītāja vien publiski atbild par vietnieka neizdarībām.

Mentors un politiskā ietekme

Lai arī ir norādes par neizdarībām, par kurām tieši ir atbildīgs S. Karelis, un šāda prakse turpinās gadiem, viņš turpina pildīt tieši UR galvenā notāra vietnieka amatu, un līdz šim nav bijušas pat diskusijas par to, ka šim ierēdnim būtu vajadzīga rotācija uz kādu citu iestādi, proti, ka viņš ir aizsēdējies vienā vietā, lai arī ieņemamais amats ir pietiekami augsts, lai par šādu lietu runātu. Kādēļ tā? Iespējams, saknes ir meklējamas laikā, kad S. Karelis piedzīvoja paaugstinājumu, un tas sakrīt ar brīdi, kad Gaidis Bērziņš atkārtoti kļuva par tieslietu ministru.

Uzņēmumu reģistrs ir Tieslietu ministrijas pakļautības iestāde, un, ja vien ministrs būtu bijis ar pietiekamu ietekmi, tad būtu varējis iespaidot procesu. Par iespēju, ka tieši G. Bērziņš ir S. Kareļa mentors vai aizstāvis politiskajā vidē, liecina kāds cits fakts, ko pētījis TV3 raidījums Nekā personīga. Proti, 2020. gada 8. martā raidījums sākas: “Ar bijušo tieslietu ministru Gaidi Bērziņu saistīts uzņēmums saņēmis maksājumu it kā par sniegtām konsultācijām Olainfarm mantinieču lietā. Bērziņš, būdams Uzņēmumu reģistra Konsultatīvajā padomē, palīdzēja panākt vajadzīgo rezultātu.”

Starp citu, rakstot par Konsultatīvās padomes lēmumiem, Dienas Bizness lūdza arī G. Bērziņa skaidrojumus, kuros viņš krasi norobežojās no konkrētības, lai lēmumi netiktu saistīti ar Olainfarm lietu, tomēr visiem aptaujātajiem juristiem bija skaidrs viedoklis, ka padomes sēdes tiek sasauktas tieši šī iemesla dēļ. Jau izklāstījām, ka S. Karelis stāv aiz neskaitāmiem reģistrācijas lēmumiem tieši Olainfarm lietā un Konsultatīvās padomes lēmumu izmantošanas iznākuma Augstākajā tiesā.

Viss kopumā norāda uz to, ka S. Kareļa politiskā aizmugure ir Latvijas stabilākās un vecākās varas partijas Nacionālā apvienība Visu Latvijai! – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, turklāt, iespējams, tieši šis jurists ar ilggadējo pieredzi ir viens no labākajiem S. Kareļa padomdevējiem. Vismaz oficiāli viņš ir UR konsultatīvajā padomē, un abi tā vai citādi ir saistīti ar lēmumiem pēdējo gadu skandalozākajā lietā. Vai var pārmest, ka kāds jurists ar lielu ietekmi politikā ik pa laikam pamāca Uzņēmuma reģistra ietekmīgāko vīru? Ja Olainfarm gadījumā būtu jārunā ar juristiem, vai viņi šeit saskata riskus un kādus, tad, raugoties politiskās skatuves virzienā, riski ir acīmredzami, jo UR nodarbojas arī ar politisko partiju reģistrāciju, biedrību un kustību reģistrāciju.

Savukārt no savlaicīgas reģistrācijas ir atkarīgs tas, vai partija varēs piedalīties vēlēšanās, vai saņems valsts atbalstu politiskai partijai korektas pārreģistrācijas gadījumā un kuras personas būs atbalsta saņēmēji. Par piemēru var ņemt savulaik nevēlamo un šobrīd jau izjukušo Artusa Kaimiņa partiju Kam pieder valsts, kur ir pietiekami daudz piemēru paraugiem, lai spriestu, vai viss šajā jomā ir labi. 2022. gada 1. oktobrī notiks 14. Saeimas vēlēšanas, kas nozīmē, ka jaunu partiju reģistrācija, lai piedalītos šajās vēlēšanās, vairs nav iespējama. Visticamāk, par to, vai visi ir paspējuši laikā reģistrēties, uzzināsim tuvākajā laikā, kā arī par to, vai S. Karelis vai viņa padotie mēģinājuši ietekmēt politisko procesu, kādu no reģistrācijām atsakot vai kavējot.

Epilogs

Šīs ietekmīgās otrās personas stāsts neapšaubāmi liecina par to, ka S. Karelis ir ieguvis pietiekamu profesionalitāti, pieredzi un rūdījumu, lai būtu kas vairāk nekā vietnieks iestādē. Iespējams, ka ir laiks dodies lielajā politikā un pēc gada startēt vēlēšanās, jo politiķa pieredze Iecavā jau ir. Iespējams, ka jāpiesakās pašam vadīt kādu valsts iestādi, uzņemoties pilnu atbildību par sekām, kas iestājas pēc iestādes lēmuma, vienlaikus dodot iespēju kādam citam mainīt kārtību UR, kas jau 10 gadus šķiet pierasta un nemainīga.

Tēma par ierēdņu rotāciju īpaši kļuva aktuāla 2016. gadā, kad arī notika rotācijas atsevišķās valsts iestādēs. Civildienesta likums nosaka ierēdņa tiesības uz pastāvīgu civildienestu, nevis uz pastāvīgu amatu vienā un tajā pašā iestādē neierobežoti ilgu laiku, un to likumdevējs ne velti ir paredzējis, jo valsts interese kopumā ir ne tikai tiesiskuma un kārtības saglabāšana, bet arī tēla un reputācijas jautājums. Pēc noklusējuma, tieši labas reputācijas vārdā iestāžu vadītāji ik četrus gadus iet uz konkursiem, daudzām pirmajām personām ir noteikts kalpošanas ilguma limits, un tieši tādēļ ir jautājums, kādēļ rotāciju nepiedzīvo amatpersona, kas pēc iestādes reglamenta ir apveltīta ar lielāku varu nekā tās vadītājs, kas ienācis konkursa kārtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pašam savas bizness – drosmīgo un atbildīgo klubā pērn iestājušies 6675 jaunie uzņēmēji

Elīna Volāne, Swedbank Mazo uzņēmumu segmenta vadītāja, 12.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāpēc cilvēki izšķiras par labu savam biznesam un dibina uzņēmumus? Sastopoties ar jaunajiem uzņēmējiem, redzams, ka bez biznesa idejas, attīstības redzējuma un starta kapitāla, ir vajadzīga arī pamatīga drosme.

Kļūt par jaunu uzņēmēju nozīmē īstu lēcienu nezināmajā, kur jautājumu ir krietni vairāk, nekā atbilžu. Vai man būs klienti? Vai produktu pirks? Vai varēšu atrast darbiniekus, kad augšu lielāks? Un vēl dučiem citu. Tas, ka sākumā uz visiem jautājumiem atbildēt nevar, ir normāli, – ar to saskaras visi jaunie uzņēmēji. Izšķiroši nozīmīgi šādā brīdī ir saglabāt pārliecību par sevi un savu ideju, jo viena no lielākajām vērtībām biznesā ir neatlaidība un pārliecība. Statistika par pērn dibinātajiem uzņēmumiem un organizācijām – 6675 uzņēmumu dibinātājiem šis ir viņu pirmais bizness un tas ir par 2% vairāk nekā gadu iepriekš – tas rāda, ka uzņēmīguma mums netrūkst, bet noteikti vēl ir potenciāls augt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" un grozījumus Komercķīlas likumā, ar kuriem samazināts Uzņēmumu reģistra pakalpojumu sniegšanas kanālu skaits, atsakoties no pakalpojumu sniegšanas klātienē, informē Saeimas Preses dienests.

Jau vairākus gadus ir nodrošināta situācija, kad visus pieteikumus ierakstu izdarīšanai Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros var iesniegt elektroniski - lielākajam gadījumu skaitam ir izveidots e pakalpojums, kas pieejams portālā www.latvija.lv. Savukārt citos gadījumos nepieciešamo informāciju un dokumentus var iesūtīt e-pastā vai oficiālajā elektroniskajā adresē, likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Tieslietu ministrijā, norāda Saeimas Preses dienests.

Pamatojoties uz valstī izsludināto ārkārtējo situāciju, Uzņēmumu reģistrs pārtrauca klātienes klientu apkalpošanu. Slēdzot vienu no pakalpojumu sniegšanas kanāliem, secināts, ka joprojām pilnvērtīgi var nodrošināt visu Uzņēmumu reģistram uzticēto funkciju izpildi. Jebkura pieteikuma iesniegšana ir iespējama elektroniskā formā, ja personām ir e-paraksts. Savukārt, ja kādu iemeslu dēļ persona nevar vai nevēlas iesniegt pieteikumu elektroniski, tad ir iespējams to iesūtīt pa pastu, norāda likumprojekta autori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoru – akcionāru interešu aizsardzības paaugstināšanai varētu tikt piedāvātas izmaiņas normatīvajos aktos, taču par tām būs jālemj politiķiem

Diskusijas par akcionāru interešu aizsardzības jautājumiem lielākoties aizsākas ar konkrēta uzņēmuma akcionāru savstarpējo attiecību noskaidrošanu, taču līdz risinājumam šajā jautājumā daudzu gadu garumā politiķi tā arī nav tikuši. Iepriekšējos gados publiski tieši akcionāru strīdi publiskajā telpā bija saistīti ar lieliem spēlētājiem tranzītbiznesā – Ventbunkeru un Ventspils naftu. Jautājumi par akcionāru tiesībām tuvākajā laikā var uzvirmot ar jaunu sparu, jo jaunāko laiku akcionāru karu pārņemtajā a/s Olainfarm 22. septembrī paredzēta ārkārtas akcionāru pilnsapulce. Tā kā iepriekš jau ir bijuši strīdi par to, kur īsti notiek dalībnieku sapulce, kas tajā var piedalīties un kādi lēmumi tiek pieņemti, tad arī šoreiz ar lielu varbūtību Uzņēmumu reģistra lēmumi spēlēs nozīmīgu lomu uzņēmuma nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

900 Latvijā reģistrētām SIA, kuru 100% īpašnieks ir ārvalstīs reģistrēta kompānija, mēneša laikā Uzņēmumu reģistrā jāiesniedz informācija par patiesajiem labuma guvējiem – fiziskajām personām, pretējā gadījumā tās tiks likvidētas.

Tas notiks, pat neraugoties uz to, ka tās kopumā valsts budžetā 2018. gadā samaksājušas daudzus desmitus milj. eiro.

Tādu iespējamo nākotni redz Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere. Viņa atgādina, ka grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā tiem, kuri paslēpušies, izmantojot dažādas uzņēmumu ķēdes pat vairākās valstīs, liek izvēlēties – atklāt patiesā labuma guvējus vai piedzīvot likvidāciju. «Šīs izmaiņas nosaka, kā Uzņēmumu reģistrs skatīsies uz uzņēmumiem un tos sadalīs divās lielās grupās – mazi uzņēmumi, kur jau no reģistrētajiem datiem ir redzamas fiziskās personas, kas aiz tiem stāv un ir uzskatāmas par patiesā labuma guvējiem, un otra grupa, kuru īpašnieki ir ārvalstīs reģistrēti vai arī garas īpašnieku ķēdes,» skaidro G. Paidere. Viņa norāda, ka būs atšķirīga attieksme pret šo divu grupu klientu kompānijām. Tas nozīmē, ka faktiski problēmu nebūs un arī nekādi papildu dokumenti nav jāiesniedz Latvijā reģistrēto pašmāju kapitāla kompānijām, kur īpašnieki ir fiziskās personas. Savukārt pavisam cita attieksme ir pret kapitālsabiedrībām, kur nav zināmas fiziskās personas, kam tās pieder. «Par paaugstināta riska juridiskajām personām ir atzītas SIA, kuru īpašnieki ir ārvalstu kompānijas, kuru skaits 2017. gada rudenī pārsniedza 5000, taču 2019. gada jūlijā to skaits ir sarucis līdz 900. «Šīs SIA Uzņēmumu reģistrs ir informējis visādos veidos, gan izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta EDS, gan arī tiks sūtītas vēstules,» uz jautājumu, vai šīs kompānijas ir informētas par tām draudošajām briesmām, atbild G. Paidere. Viņa atzīst, ka šīm kompānijām atlicis ļoti maz laika, jo brīdinājuma vēstulēs noteiktais termiņš laboties būs mēnesis, tātad šā gada augusts. «Ja patiesā labuma guvēji netiks atklāti, tad augusta otrajā pusē tiks piemērota vienkāršotā likvidācija,» brīdina G. Paidere. Šāda kārtība tiks attiecināta uz SIA un akciju sabiedrībām, bet neattieksies uz zemnieku saimniecībām, individuālajiem komersantiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen ar panākumiem noslēgusies pirmā Latvijas un Āfrikas attīstības sadarbības projekta otrā sezona, kurā zināšanas no Latvijas un diasporas ekspertiem guva Namībijas, Zambijas un Zimbabves sievietes. Savukārt Latvijas pieredzi uzklausīja un sadarbības sāk veidot gan šo valstu augstskolas, gan valdības pārstāvji, gan uzņēmēju organizācijas.

Valsts tēlu var spodrināt ne tikai ar mākslas jomas pārstāvju un sportistu panākumiem, bet arī ar zināšanu eksportu. Pērn tika sākts pirmais mūsu valsts vēsturē Latvijas un Āfrikas attīstības sadarbības projekts “She Rebuilds the World” (“Viņa pārveido pasauli”) ar mērķi veicināt kontaktus starp Latviju un vairākām Āfrikas valstīm. Šogad noslēgusies projekta otrā sezona, kad Namībijai un Zambijai pievienojās arī Zimbabve.

Projekta ietvaros Latvijas eksperti apmāca Namībijas, Zambijas un Zimbabves jaunās sievietes uzņēmējdarbības un līderības prasmēs, lai viņas var stiprināt savas vietējās kopienas, uzlabojot izglītības un ekonomisko situāciju gan lokāli, gan reģionāli un vēlāk arī valstu līmenī. Tādējādi, palīdzot izglītot, attīstīt un stiprināt vietējās kopienas, ilgtspējīgā veidā tiek mazināta arī ekonomiskā migrācija. Projekta galvenie fokusi šobrīd ir sieviešu kapacitātes programmas, ekspertu pieredzes apmaiņa, kā arī sadarbības tīkla veidošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzoties iniciatīvas "Konsultē vispirms" principa ieviešanā iesaistīto uzraugošo iestāžu 2019. gada darbības novērtējumam, par iniciatīvas līderi 2019. gadā atzīta Zāļu valsts aģentūra. Augstāko novērtējumu dažādās nominācijās ieguva arī Valsts ieņēmumu dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, Uzņēmumu reģistrs un Centrālā statistikas pārvalde.

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro velk paralēles ar sportu: ""Konsultē vispirms" ir par labāku sadarbību. Gribētos redzēt, lai sadarbība valsts pārvaldes un uzņēmēju starpā nav kā "tautas bumba", kur mērķis ir izsist no spēles pēc iespējas vairāk spēlētāju, bet lai tā vairāk līdzinātos frisbijam, kur, neskatoties uz augsto spēles dinamiku, valda savstarpēja cieņa, godīgs spēles gars, un kur par strīdīgām situācijām spēlētāji vienojas paši, bez tiesneša palīdzības."

2019. gadā par iniciatīvas "Konsultē vispirms" līderi atzīta Zāļu valsts aģentūra (ZVA), kas saņēma arī apbalvojumu nominācijā "Uzņēmēju izvēle". ZVA līderību šā gada novērtējumā veicinājis tieši klientu vērtējums - darbinieki intervijās tika raksturoti kā kompetenti un pretimnākoši. Daudzās situācijās darbinieki proaktīvi palīdz meklēt risinājumu, tādēļ veidojas labs dialogs starp iestādi un klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Uzņēmumu reģistrs uz mēnesi pārtrauc klientu apkalpošanu klātienē

LETA, 12.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju Covid-19 vīrusa dēļ, Uzņēmumu reģistrs (UR) līdz 14.aprīlim visā Latvijā pārtrauc klientu apkalpošanu klātienē.

Kā informēja UR, tas nozīmē, ka Uzņēmumu reģistrs nesniegs klātienes pakalpojumus reģionālajās nodaļās Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Bauskā, Valmierā, Jēkabpilī, Rēzeknē un Daugavpilī.

Iedzīvotāji visus UR pakalpojumus varēs saņemt elektroniski. Jautājumu gadījumā uzņēmēji tiek aicināti rakstīt uz e-pastu "[email protected]" vai prasīt virtuālajam asistentam.

UR aicina sekot līdzi aktuālajai informācijai par valstī izsludināto ārkārtējo situāciju un noteiktajiem piesardzības pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju "Covid-19" vīrusa dēļ, Valsts ieņēmumu dienests (VID) no šā gada 13. marta līdz 14.aprīlim visā Latvijā pārtrauc klientu apkalpošanu klātienē un atceļ visus ieplānotos publiskos pasākumus.

Tas nozīmē, ka, sākot no šā gada 13. marta līdz 14. aprīlim, VID nesniegs klātienes pakalpojumus nedz VID klientu apkalpošanas centros, nedz vienotajos valsts un pašvaldības klientu apkalpošanas centros.

Iedzīvotāji visus VID pakalpojumus var saņemt elektroniski, VID Elektroniskajā deklarēšanas sistēmā, kā arī zvanot uz VID Konsultatīvo tālruni 67120000 vai arī uzdodot savu jautājumu rakstiski VID EDS sadaļā “Sarakste ar VID”.

Tāpat norādītajā laika periodā nenotiks iepriekš plānotie VID bezmaksas semināri, dažāda veida plašākā lokā plānotās sanāksmes un tikšanās u.c. publiskās aktivitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma Interešu pārstāvības atklātības likumu jeb tā dēvēto lobēšanas likumu.

Kā informēja parlamenta Preses dienestā, likumā noteikts, ka interešu pārstāvības reģistrs un deklarēšanas sistēma, kuru uzturēs Uzņēmumu reģistrs, darbu sāks 2025.gada 1.septembrī.

Likumā pagaidām nav noteikti administratīvie sodi. Jau iepriekš atbildīgā Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija atbalstīja pieeju pagaidām atteikties no agrāk paredzētās administratīvo sodu pieejas. Šāds lēmums pieņemts, jo gaidāmais regulējums nav vienkāršs un nebūtu pareizi uzreiz sodīt kādu, kurš nevis apzināti, bet nejauši būtu neizpratis gaidāmos nosacījumus, iepriekš tika norādīts komisijas diskusijās.

Ministru kabinetam ziņojumā par 2025.gadu būs jāiekļauj vērtējums par nepieciešamību paredzēt administratīvo atbildību par likumā minēto pienākumu neizpildi.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redzēt plašāk – arī to, kas aiz Covid-19 priekškara

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 06.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fokusēšanās uz visu, kas saistās ar Covid-19, protams, ir saprotama un svarīga, taču šajā situācijā nedrīkst ignorēt citus procesus, kas ietekmē mūsu dzīvi gan tagad, gan arī ietekmēs ilgtermiņā, tostarp atlabšanas no šīs krīzes periodā.

Viens no šādiem tematiem ir ekonomiskā aktivitāte. Te jaušams problēmu komplekss. Bijušais finanšu ministrs Andris Vilks šajās dienās intervijā TVNET pauda, ka ir visai augsts risks, ka pēc krīzes cilvēki dažādu iemeslu dēļ varētu aizbraukt no Latvijas. Tam iemesls varētu būt Latvijā pašreiz valdošais noskaņojums, kā arī pastāvošā nenoteiktība. Kad tiks atvērtas robežas, Latvijai būs ļoti grūti šos cilvēkus noturēt. Saprotams, ka runa ir ne jau par pensionāriem, bet par cilvēkiem darbaspējīgā vecumā. Tātad brīdī, kad arī mūsu ekonomiku būs atļauts darbināt pilnā apmērā, mums pietrūks paša galvenā – strādāt gribošu, savās jomās profesionālu vai ar izaugsmes potenciālu apveltītu cilvēku. Jo citur viņi jutīsies gaidītāki, vairāk novērtēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Neatklājot patiesā labuma guvējus, teju 600 uzņēmumi balansē uz pastāvēšanas robežas

Māris Ķirsons, 05.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl joprojām 591 Latvijā reģistrētajā SIA, kuru 100% īpašnieks ir ārvalstīs reģistrēta kompānija, uzņēmumu reģistrā nav iesniegusi informāciju par patiesajiem labuma guvējiem – fiziskajām personām, tā balansējot uz pastāvēšanas robežas.

DB jau vēstīja, ka grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas likumā būtībā tiem, kuri ir paslēpušies, izmantojot dažādas uzņēmumu ķēdes pat vairākās valstīs, liek izvēlēties – atklāt patiesā labuma guvējus vai arī piedzīvot likvidāciju. SIA Lursoft pētījums* rāda, ka 591 SIA vidū ir gan veiksmīgi uzņēmumi ar vairāku miljonu apgrozījumu un peļņu, kā arī nodarbinātiem vairākiem desmitiem darbinieku, gan arī tādi, kuriem jau uzsākts likvidācijas process. Apkopotie dati parāda, ka to uzņēmumu vidū, kuri vēl aizvien nav atklājuši patiesā labuma guvējus un to dalībnieku sastāvā ir ārvalstu juridiskās personas, ir atrodami tādi, kas veic aktīvu saimniecisko darbību. Par to galvenokārt liecina gan šo uzņēmumu finanšu dati, gan strādājošo skaits. «Tādējādi var secināt, ka gadījumā, ja tiks uzsākta šo uzņēmumu vienkāršotā likvidācija, tas ietekmēs arī citus Latvijas uzņēmumus, kuriem kā klientiem, piegādātājiem vai sadarbības partneriem ar šādiem uzņēmumiem ir noslēgti darījumi,» situāciju ieskicē Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties 14. Saeimas vēlēšanām, Lursoft pētījis, cik daudzu partiju sarakstu pirmās personas šobrīd saistītas ar biznesu, un lūkojis, kādas ir šo uzņēmumu sekmes.

Saeimas vēlēšanām šogad reģistrēti 19 partiju un to apvienību saraksti, uz 100 deputātu vietām parlamentā pretendējot 1832 deputātu kandidātiem. Visas partijas un to apvienības, kuras vēlas iekļūt 14. Saeimā, vēlēšanām pieteikušas sarakstus visos piecos vēlēšanu apgabalos.

Patiesā labuma guvēja statuss visvairāk uzņēmumos – Vilim Krištopanam

Izpētot personas, kas vēlēšanu apgabalos izvirzītas sarakstu pirmajā vietā, Lursoft secinājis, ka visvairāk uzņēmumos patiesā labuma guvēja statuss šobrīd reģistrēts Vilim Krištopanam no “Latvija pirmajā vietā”. Visi uzņēmumi, izņemot SIA “Krievupes golfa klubs”, saistīti ar nekustamā īpašuma jomu. Lai arī SIA “Krievupes golfa klubs” jaunākajā vadības ziņojumā norādījis, ka sporta objektu darbības jomā tas strādāja arī 2021.gadā un savu darbības jomu iecerēts attīstīt arī turpmāk, attīstot golfa laukumu, gada pārskatā redzams, ka uzņēmums 2021.gadā nav guvis ieņēmumus no saimnieciskās darbības. SIA “Krievupes golfa klubs” peļņas vai zaudējumu aprēķinā publiskota vien informācija par uzņēmuma pārējām saimnieciskās darbības izmaksām, un, galu galā, pagājušo gadu Vilim Krištopanam piederošais golfa klubs noslēdzis ar 6,75 tūkst. EUR zaudējumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī sākotnējais termiņš, līdz kuram akciju sabiedrībām Uzņēmumu reģistram jāiesniedz informācija par saviem akcionāriem, ir pagarināts no 30. jūnija līdz 30. septembrim, vienlaikus mainītas iesniedzamo ziņu prasības.

Jāatgādina, ka jau 2023. gada 1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā, kuri visām Latvijā dzīvajām akciju sabiedrībām deva viena gada pārejas laiku savu akcionāru sarakstu iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā un šo datu ierakstīšanai Komercreģistrā līdz 2024. gada 30. jūnijam. Tiesa, šā gada maijā Tieslietu ministrija bija spiesta konstatēt: ir gadījumi, kad akciju sabiedrības objektīvu iemeslu dēļ nespēj izpildīt tām ar likumu noteikto pienākumu un iesniegt Uzņēmumu reģistrā pilnīgi aizpildītu akcionāru reģistru. Vienlaikus jāņem vērā, ka, ja šī likuma prasība netiek izpildīta, akciju sabiedrība tiek pakļauta likvidācijai.

Lai to novērstu un ļautu akciju sabiedrībām iesniegt Uzņēmumu reģistrā nepilnīgi aizpildītu akcionāru reģistru, tiek rosinātas izmaiņas Komerclikumā. Tieslietu ministrija risināja kārtējos grozījumus Komerclikumā, kurus Saeima arī akceptēja. Proti, izmaiņas dod iespēju akciju sabiedrībām iesniegt akcionāru reģistru Uzņēmumu reģistrā arī tajā gadījumā, ja reģistrs ir aizpildīts nepilnīgi, tas ir, akcionāru reģistrā var nebūt norādītas pilnīgi visas ziņas, kuras saskaņā ar Komerclikuma noteikumiem ir ierakstāmas akcionāru reģistrā. Minētais izņēmums attiecas tikai uz pirmreizējo akcionāru reģistra iesniegšanu Uzņēmumu reģistrā. Tā kā akciju sabiedrībām noteiktais pārejas posms pirmreizējai akcionāru reģistra iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā beidzas 2024.gada 30. jūnijā, bet Komerclikuma grozījumos ietvertajām normām ir jāstājas spēkā šī pārejas posma laikā, tad akciju sabiedrībām tiek pagarināts termiņš prasību izpildei līdz 2024. gada 30. septembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība 26.martā Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra amatā apstiprina Laimu Letiņu.

Letiņa guva vienbalsīgu valdības atbalstu.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) uzsver, ka Letiņa ir augsti profesionāla speciāliste ar plašu pieredzi un skatījumu. Uzņēmumu reģistra galvenais uzdevums šobrīd ir celt iestādes analītiskās spējas, stiprinot drošu un ilgtspējīgu komercdarbības vidi, kā arī turpināt uzsākto ceļu, piedāvājot klientiem arvien mūsdienīgākus pakalpojumus. Jaunu uzņēmumu dibināšana un izmaiņas uzņēmumu reģistrācijas datos jāpiedāvā ātri un bez liekas birokrātijas. Tas ir tiesiskas valsts konkurētspējas jautājums. Savukārt spēja atpazīt riskus saistībā ar patiesajiem labumu guvējiem un sankciju ievērošanu ir izšķiroša, rūpējoties par valsts drošību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kalendārais gads tuvojas beigām. Interbaltija piedāvā vērtēšanas pakalpojumus, kas var noderēt vadības procesu organizēšanā un konkrētā gada finanšu rezultātu apkopošanā.

Apskatīsim dažus aktuālus jautājumus un atbildes uz tiem.

Ja plānojat pārdot uzņēmumu, tad, pirmkārt, vajadzētu pievērst uzmanību tam, kam tieši uzņēmums tiks pārdots. Ja uzņēmums ir saistīts, tas būs jānovērtē kā darbības turpināšana, lai iegūtu atzinumu par paša uzņēmuma akciju vērtību, ko var izmantot kā saprātīgu pārdošanas cenas rādītāju. Ja uzņēmuma pārdošana tiek plānota ar to nesaistītām personām, Interbaltija vispirms iesaka novērtēt uzņēmumu kā esošu biznesa vienību. Šajā gadījumā saņemsiet atzinumu par uzņēmuma akciju vērtību, ko varēsiet izmantot kā ceļvedi turpmāko lēmumu pieņemšanai par pārdošanu.

Ja tiek plānots uzņēmuma reorganizācijas process, tad ir divi galvenie punkti. Sadalīšanas gadījumā vispirms ieteicams veikt sadalāmās mantas novērtēšanu, lai sniegtu atzinumu Uzņēmumu reģistram par pietiekamu īpašuma vērtību ieguldīšanai citā sabiedrībā. Apvienošanās vai investēšanas gadījumā ieteicams izvērtēt visu sabiedrību kā strādājošu saimniecisko vienību, lai sniegtu atzinumu Uzņēmumu reģistram par sabiedrības kapitāla daļu vērtības pietiekamību ieguldījumam citā sabiedrībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Akciju sabiedrībām sāksies jauna ēra

Māris Ķirsons, 29.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrībām mainās spēles noteikumi, jo tām Uzņēmumu reģistrā līdz 2024. gada 30.jūnijam būs jāiesniedz akcionāru reģistrs.

To paredz grozījumi Komerclikumā, kuri stāsies spēkā 2023. gada 1. jūlijā. Latvijā pašlaik ir 930 nelikvidētas akciju sabiedrības, uz kurām arī attieksies jaunās prasības. Visām Latvijā dzīvajām akciju sabiedrībām ir dots viena gada pārejas laiks savu akcionāru sarakstu iesniegšanai Uzņēmumu reģistrā un šo datu ierakstīšanai Komercreģistrā.To, kas notiks ar esošajām akciju sabiedrībām un kāda būs šīs uzņēmējdarbības formas izmantošanas dinamika, rādīs laiks.

Diskusija ceturtdaļgadsimta garumā

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs un bijušais Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs Jānis Endziņš atzina, ka par akciju sabiedrību akcionāru reģistra atrašanos valsts publiskajās datu bāzēs – Uzņēmumu reģistrā - ir runāts jau vairāk nekā 20 gadu un tikai 2021. gadā šī ideja tika materializēta. „Ja nebūtu pastiprinātas prasības par lielāku caurspīdību saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, iespējams, šādu grozījumu attiecībā uz akciju sabiedrībām nebūtu,” tā J. Endziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru