Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere uzsver, ka reģistrs aktīvi strādā, lai ieviestu Moneyval ziņojumā sniegtās rekomendācijas un uzlabotu situāciju naudas atmazgāšanas novēršanas jomā Latvijā. «Iemesli zemajam vērtējumam ir vairāki, tai skaitā komersantu patieso labuma guvēju slēpšana,» uzsver G. Paidere. Kā risku paaugstinošas vērtētas arī kapitālsabiedrības, kurām ilgstoši nav valdes vai ir būtiski pārkāpumi nodokļu jomā. «Izvērtējot visus šos faktorus, Uzņēmumu reģistrs janvārī veica automatizētu ekonomiski neaktīvo kapitālsabiedrību izslēgšanu no komercreģistra. Šogad vēl tiks izslēgtas īpaši augsta riska komercsabiedrības, kas nebūs atklājušas to patiesos labuma guvējus, kā arī tiks turpināta ekonomiski neaktīvo kapitālsabiedrību izslēgšana no komercreģistra vienkāršotās likvidācijas kārtībā,» skaidro G. Paidere. Viņa uzsver, ka šāda masveida neaktīvo kapitālsabiedrību izslēgšana uzlabo kopējo komercreģistra ekosistēmu, kā arī uzņēmējdarbības vidi Latvijā. «Izslēgto kapitālsabiedrību skaits ir liels, un iesāktais process tiks turpināts, lai mazinātu negodprātīgo komersantu darbības radītos riskus,» tā G. Paidere.

Tukšo uzkrājums

«Daudzu gadu garumā ir izveidojies liels uzkrājums, kur uzņēmumi pastāv tikai uz papīra, bet nav atrodami dabā, tāpēc arī pēdējos gados ir būtiski pieaudzis likvidēto uzņēmumu skaits,» situāciju vērtē LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš norāda uz sakarību starp vienkāršotās neaktīvo uzņēmumu likvidācijas ieviešanu un likvidēto subjektu skaita pieaugumu. «Pašlaik likvidēto uzņēmumu skaits ir spogulis Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta kapacitātei datu bāzes tīrīšanai un tam nav nekāda sakara ar ekonomisko situāciju Latvijā,» norāda J. Endziņš. Minēto iemeslu dēļ arī LTRK valdes priekšsēdētājs aicina caur likvidēto uzņēmumu skaita dinamiku nevērtēt situāciju Latvijas tautsaimniecībā. «Jā, bet ne šajā, varbūt specifiskajā Latvijas gadījumā,» uz jautājumu, vai straujš likvidēto uzņēmumu skaita pieaugums neraisa jautājumus par to, kas notiek tautsaimniecībā, atbild J. Endziņš.

iņš nenoliedz, ka klasiskā sistēmā uzņēmumi likvidējas krīzes laikā, bet šis nosacījums attiecībā uz situāciju 2018. un 2019. gadā nav attiecināms. «Ir vēl pietiekami daudz tukšo uzņēmumu, jo gada pārskatus iesniedz nedaudz vairāk par 130 000, bet juridiski dzīvo (nelikvidēto) skaits sasniedz 198 000,» analizē J. Endziņš.

Visu rakstu Lielā tīrīšana reģistrā lasiet 11. februāra laikrakstā Dienas Bizness.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Tevi varētu interesēt

Uzņēmumu reģistra Rīgas nodaļā varēs pieteikties apmeklējumam sev izdevīgā laikā  

2017. gada 18. janvāris plkst. 11:10

Uzņēmumu reģistra (UR) Rīgas reģionālās nodaļas klientiem turpmāk būs iespēja iepriekš...

E-paraksta izmantošana Uzņēmumu reģistra funkciju īstenošanā 

2016. gada 21. novembris plkst. 22:55

...

Vēlas atvieglot dokumentu iesniegšanu Uzņēmumu reģistrā 

2016. gada 01. novembris plkst. 16:35

Otrdien, 1. novembrī, Ministru kabinets atbalstīja vairākus Tieslietu ministrijas un Uzņēmumu reģistra...

No 1.decembra valsts nodevu nomaksas kārtība Uzņēmumu reģistrā būs vienkāršāka  

2016. gada 11. oktobris plkst. 17:09

Otrdien, 11.oktobrī, Ministru kabinets apstiprināja noteikumus, kas paredz izmaiņas valsts nodevu...

UR Rīgas klienti var attālināti izņemt rindas kārtas numuru  

2016. gada 20. jūnijs plkst. 9:11

Uzņēmumu reģistrs no 20.jūnija Rīgas reģionālās nodaļas klientiem piedāvā iespēju attālināti...