Eksperti

Patērētāju kreditētājiem jāizveido klienta riska novērtēšanas sistēma

Elīza Grīnvalde, AML speciāliste (CAMS), VILGERTS, 10.12.2018

Foto avots: VILGERTS

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2019.gada patērētāju kreditētājiem būs obligāta prasība izveidot iekšējās kontroles sistēmu, lai mazinātu iespēju, ka caur uzņēmumu plūst noziedzīgi iegūtā nauda. Šādas iekšējās kontroles sistēmas esamība būs priekšnosacījums patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniegšanas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) var sodīt atbildīgo darbinieku un uzņēmumu par noteikumu prasību neievērošanu ar soda naudu līdz pat 1 miljonam eiro.

Prasības patērētāju kreditētajiem

Noteikumi paredz, ka patērētāju kreditētājiem līdz 2019.gada 1.janvārim:

1) Jāizstrādā un jāievieš riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēma;

2) Jānorīko atbildīgais darbinieks vai jāpiesaista speciālists par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu.

Patērētāju kreditētājiem jānodrošina, ka atbildīgajam darbiniekam ir pienākumi, no kuriem būtiskākie ir finanšu noziegumu novēršanas prasību izpilde, ziņošana par finanšu noziegumu risku pārvaldību augstākai vadībai, kā arī finanšu noziegumu novēršanas darbību kvalitātes kontrole. Līdz ar to par atbildīgo darbinieku parasti ieceļ risku kontroles vai atbilstības novērtēšanas speciālistu.

Noteikumi uzliek pienākumu kredīta devējam un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam veikt individuālu riska novērtējumu katram klientam - fiziskai vai juridiskai personai, ar kuru tiek uzsākta sadarbība. Lai piešķirtu klientam atbilstošu riska līmeni, jāņem vērā 1) valsts un ģeogrāfiskie riski; 2) riski, ko rada klienta juridiskā forma; un 3) klienta saimnieciskā, profesionālā vai personiskā darbība.

Lai nodrošinātu klienta izpētes procesa vienotību, pilnīgumu un nepārtrauktību, patērētāju kreditētājs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs veic klienta izpēti par visiem riskiem kopumā. Gadījumus, kad veicama klienta padziļināta izpēte, kredīta devējs un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nosaka atbilstoši klienta riska tipam. Piemēram, tādam augsta riska klientam kā tiešsaistes azartspēļu organizētājam, jāveic padziļināta izpēte. Turpretim tādam zema riska klientam kā Latvijas Republikas ierēdnim vai uzņēmējam ar labu reputāciju tāda nav nepieciešama. Klienta riska novērtēšanai var izmantot arī IT rīkus kā Accuity, ThreatMetrix u.c., kas atvieglos liela klientu skaita pārbaudi, kā arī uzraudzīt darījumus un pārvaldīt ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem.

Attiecībā uz klientiem, kas ir juridiskas personas, kredīta devējs riska novērtēšanai noskaidro arī klienta patiesā labuma guvēju un, vai klients, vai tā patiesā labuma guvējs nodarbojas ar azartspēļu organizēšanu starpniecību darījumos ar nekustamajiem īpašumiem, vai sniedz valūtas tirdzniecības starpnieka pakalpojumus u.tml. Riska faktori, kam jāpievērš pastiprināta uzmanība ir:

- klienta vai klienta patiesā labuma guvēja iepriekšējās darbības un profesionālā pieredze, kas nav saistīta ar juridiskās personas plānoto ekonomisko darbību;

- tā neatbilst klienta vai tā patiesā labuma guvēja mantiskajam stāvoklim; vai

- juridiskās personas izveidošanas iemesls ir neskaidrs; un

- informācija par klienta darbības tiesisko un ekonomisko mērķi ir vispārīga.

Kolīdz atbildīgais darbinieks ir novērojis neparastu un aizdomīgu darījumu, par to ir jāinformē valde, jo Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas likums uzliek patērētāju kreditētājiem pienākumu ziņot Kontroles dienestam par katru neparastu un aizdomīgu darījumu.

Finanšu noziegumu novēršanas darbību kvalitātes kontrole ietver gan iekšējās kontroles sistēmas aktualizēšanu un uzlabošanu vismaz reizi 18 mēnešos, gan neatkarīgu iekšējo auditu, ko veic uzņēmuma departaments, kas ikdienā nav aktīvi iesaistīts finanšu noziegumu novēršanas uzraudzībā. Audits nepieciešams, lai nodrošinātu iekšējās kontroles sistēmas atbilstību normatīvo aktu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma novēršanas jomā prasībām un izvērtētu darbības efektivitāti.

Sankciju ievērošanas procedūra

No 2019.gada 1.maija patērētāju kreditētājiem jāievieš arī sankciju ievērošanas procedūra, kas izstrādāta saskaņā ar grozījumiem Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas stājušies spēkā 2018.gada 12.jūnijā. Tas nozīmē, ka jau esošo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas (AML) procedūru jāpapildina ar sankciju ievērošanas prasībām, kā piemēram, sankciju sarakstu ‘skrīningu’, kas jāveic klienta identificēšanas posmā. Par šādas procedūras neesamību PTAC varēs piemērot uzņēmumam naudas sodu līdz pat 1 miljonam eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru