Eksperti

Kāpēc Swedbank un kapitālais remonts?

Reinis Rubenis, AS Swedbank valdes priekšsēdētājs, 04.04.2019

Jaunākais izdevums

Jautājums par banku atbildību saistībā ar klientu darījumiem, kas tiek klasificēti kā naudas atmazgāšana, īpaši aktualizējies kopš sacelta ažiotāža ap Baltijas lielāko banku – Swedbank.

Publiskajā telpā izskanējuši virkne apvainojumu, kuru atspēkošanai bankai nāktos izpaust informāciju par konkrētiem klientiem un to darījumiem. To, savukārt, liedz likuma normas par klientu datu un darījumu aizsardzību. To varētu atbildīgās Zviedrijas tiesībsargājošās iestādes, kuras sadarbībā ar Igaunijas regulatoru jau ir uzsākušas pārbaudi Swedbank Igaunijā un skaidrību viest sola līdz šī gada nogalei. Vienlaikus Zviedrijas Ekonomikas policija pieņēmusi lēmumu noraidīt Bila Braudera iesniegumu, ņemot vērā, ka viņa ziņojumos minētie darījumi notikuši no 2006. līdz 2012.gadam un ir jāvērtē atbilstoši tā laika likumdošanai. Darījumi, kas notikuši pagātnē, nevar tikt vērtēti pēc šodienas kritērijiem, norāda Zviedrijas policija.

Kāpēc Swedbank?

Mēs gaidām pamatīgu izpētes un skaidrojošo darbu no Zviedrijas tiesībsargājošajām iestādēm, esam atvērti sadarbībai un gatavi sniegt atbalstu izmeklēšanā, ja tas būs nepieciešams arī Latvijā. Swedbank ļoti nopietni uztver cīņu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, vienlaikus turpinot investēt pakalpojumu attīstībā, sniedzot savu ieguldījumu Latvijas ekonomikā un ik dienu apkalpojot teju miljons cilvēku un uzņēmumu visā Latvijā.

Esmu pārliecināts, ka sadarbībā ar izmeklētājiem mums izdosies pierādīt, ka nekad neesam atbalstījuši nelegālas vai pat aizdomīgas darbības, kā arī atspēkot visus pārmetumus. Tas gan ir tiesa, ka Baltijā ģeogrāfisku un vēsturisku iemeslu dēļ ir proporcionāli lielāka Krievijas un NVS valstu biznesa interešu klātbūtne nekā caurmērā Eiropā un Skandināvijā, un uzņēmumi, kuriem ir darījumi ar šīm valstīm, nereti ir pakļauti augstākam riskam. Tāpat nenoliedzami, ka likumdošana un uzraudzības prasības pret uzņēmumiem, kuri saņem maksājumus no augsta riska valstīm, vēl pirms pāris gadiem nebija tik stingras kā šobrīd. Swedbank vietā publisko pārmetumu centrā tikpat labi varētu būt jebkura šī reģiona banka, kas apkalpo uzņēmumus un kuriem ir norēķini ar NVS valstīm.

Jāatzīst, ka pēdējo pāris gadu laikā esam novērojuši milzīgas pārmaiņas cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju – gan likumdošanā, gan uzraudzībā, gan banku darbībā. Arī Swedbank ir veikusi nozīmīgas papildus investīcijas, kas man ļauj publiski apgalvot, ka darām visu iespējamo, lai naudas atmazgāšana pie mums netiktu pieļauta. Mums ir pasaules līmeņa ekspertu kompetences un IT sistēmas, kuras pastāvīgi pilnveido spējas identificēt aizdomīgus darījumus, kuri nekavējoši tiek ziņoti atbildīgajiem dienestiem. Un arī nesen veiktais neatkarīgs ārējs audits, kuru atbilstoši FKTK noteikumiem veicam ik pēc 18 mēnešiem, apliecināja, ka atbilstam augstākajiem standartiem.

Pozitīvās blaknes

Taču visām diskusijām par banku atbildību un darījumu uzraudzību, kā arī Moneyval novērtējumam par Latviju kopumā ir kāda nozīmīga pozitīva blakne – tā ir iespēja mobilizēt politisko gribu un radīt apstākļus, lai mazinātu riskus finanšu sektorā un atgūtu starptautisko uzticību Latvijai.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir milzīga, globāla problēma. Tā atņem nodokļu naudu valdībām un attiecīgi – vismazāk aizsargātajām sabiedrības grupām; tā ļauj pastāvēt noziedzīgajai pasaulei, tā sekmē korupciju un attiecīgi tiešā veidā darbojas pret sabiedrības interesēm. Ne velti naudas atmazgāšanas novēršana ir ietverta ANO pasaules ilgtspējīgas attīstības mērķos.

Cilvēciski un arī profesionāli man gribētos radīt sistēmu, kas naudas atmazgāšanu padara neiespējamu. Taču apzinos, ka tas pat teorētiski iespējams tikai tādā gadījumā, ja visas pasaules valstis piemērotu vienlīdz stingrus standartus, turklāt savstarpēji cieši sadarbotos. Protams, pēdējos gados standarti ir auguši un sadarbība uzlabojusies, tomēr pasaulē un pat Eiropā joprojām ir gana daudz valstu, kurās kontroles un caurspīdības nodrošināšanas mehānismi nav tie stingrākie. Piemēram, Swedbank politika Latvijā paredz neapkalpot uzņēmumus, kuri reģistrēti ārpus Eiropas Ekonomiskās zonas, bet arī tādās Eiropas valstīs kā Malta, Kipra, Lielbritānija, Luksemburga, Lihtenšteina. Tāpat nav noslēpums, ka pēdējos gados no Latvijas «izstumtie» nerezidentu klienti ir aizplūduši uz citām Eiropas valstīm. Ir laiks vienādiem spēles noteikumiem, bet no valstu reakcijām uz piedāvājumiem par vienotiem uzraudzības mehānismiem izskatās, ka tas nebūs ātri un viegli panākams.

Tāpēc reālistisks īstermiņa mērķis būtu panākt, ka Latvija kā atsevišķa valsts ar savu paaugstināto naudas atmazgāšanas novēršanas standartu nostiprina reputāciju kā ļoti nepievilcīga vide gan starptautiskajiem mahinatoriem, gan vietējiem «shēmotājiem». Jau šobrīd statistika rāda pārliecinošu tendenci, ka regulatoram ir izdevies samazināt nerezidentu depozītu apjomu sistēmā līdz minimumam un «aizbiedēt» nepieņemami augsta riska darījumu plūsmu, tāpēc tagad ir laiks to demonstrēt pasaulei un sekot, lai stingrie standarti nesāk grīļoties. Ņemot vērā, cik naudas atmazgāšanas joma ir sarežģīta un politiski nepopulāra, ir jāizmanto brīdis, kamēr tēma ir aktuāla medijos un politiskajā dienaskārtībā gan Latvijā, gan Eiropā.

Finanšu sektora atbildība

Jebkuras bankas atbildība šajos jautājumos ir pamanīt aizdomīgus darījumus un par tiem ziņot Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam. Šim mērķim tiek pastāvīgi pilnveidotas IT sistēmas, kā arī apmācīti darbinieki, kuri seko līdzi noziedzīgās pasaules metodēm un atbilstoši koriģē meklēšanas kritērijus. Piemēram, pērn Swedbank Latvijā izpildīja 372 miljonus naudas pārskaitījumu, kuri izgāja cauri mūsu iekšējās kontroles sistēmām un 760 gadījumos informācija par aizdomīgu darījumu tika nodota atbildīgajām iestādēm.

Tiesa, naudas atmazgāšanas atklāšanu var pielīdzināt lielas un sarežģītas «puzles» salikšanai. Daudzos gadījumos vajadzīgs laiks, lai iegūtu pietiekami skaidru skatu. Turklāt to, vai ir notikusi krimināli sodāma darbība, nosaka policija, prokurori un tiesas. Protams, arī bankas reaģē – ja aizdomīgie darījumi šķiet nepieņemami, tās mēdz pārtraukt attiecības ar klientu. Piemēram, nesen publicētais neatkarīgo izmeklētāju Forensic Risk Alliance («FRA») ziņojums liecina, ka visi 50 medijos izskanējuši augsta riska klienti jau labu laiku nav Swedbank klienti, kaut tikai retais no tiem ir pakļauts kādai formālai izmeklēšanai. Tātad bankas iekšējā kontroles sistēma ir nostrādājusi nevainojami – paaugstināti riski ir identificēti un sadarbība ar klientiem pārtraukta, negaidot iestāžu lēmumus.

Kā jau minēju, daudziem Latvijas uzņēmumiem ir aktīva ekonomiskā sadarbība ar Krieviju un citām NVS valstīm, kuras pamatoti tiek uzskatītas par augsta riska valstīm. Šie apstākļi ir liels spiediens uz finanšu sektoru, bet vēl lielāks – uz Latvijas eksportējošajiem uzņēmumiem. Ja spiediens turpinās augt un bankas kļūs vēl konservatīvākas savā attieksmē pret šādiem darījumiem, tas var ļoti negatīvi ietekmēt Latvijas eksporta norēķinus ar austrumu valstīm.

Tomēr finanšu sektors šobrīd ir salīdzinoši spēcīgākais posms cīņā ar naudas atmazgāšanu, tāpēc uzskatu, ka publiskie pārmetumi FKTK vadītāja Pētera Putniņa virzienā ir nepamatoti. Manuprāt viņš trijos gados ir iespējis vairāk nekā visi iepriekšējie vadītāji kopā. Tautā dēvētais «kapitālais remonts» viņa vadībā tika veikts pēdējos divos gados – tagad laiks «nokrāsot durvis un pārgriez lentīti» nevis mēģināt nomainīt tos, kuri sūri strādājuši un lielo darbu jau padarījuši. To norāda arī Moneyval vērtējums, kā kritiskākās jomas norādot tieši pārkāpēju saukšanu pie atbildības un kontroli pār nefinanšu sektoru – grāmatvedības un juridisko pakalpojumu sniedzējiem, nekustamo īpašumu aģentiem, automašīnu tirgotājiem, patērētāju kreditētājiem, parādu piedzinējiem un citiem.

Uzņēmumu un konsultantu atbildība

Tā kā bankas ir uzmanības centrā, tad nereti tiek piemirsts, ka finanšu noziegumi sākas un beidzas krietni ārpus finanšu sistēmas. Ieviešot Moneyval rekomendācijas, beidzot lielāka vērība tiek pievērsta dažādiem pakalpojumi sniedzējiem un konsultantiem, kuri piedāvā vietējiem klientiem un nerezidentiem optimizēt nodokļus u.tml. Tāpat novērojam, ka tālredzīgākie uzņēmumi sākuši ļoti nopietni analizēt savus klientus un sadarbības partnerus, pārbaudot to darbības caurspīdību un pārliecinoties, ka uz tiem nav attiecināmi kādi sankciju vai citi riski. Tomēr tie pagaidām ir tikai daži tālredzīgi uzņēmumi Latvijā.

Katram eksportētājam, īpaši, ja tam ir sadarbības partneri NVS un citās augsta riska valstīs, ir jābūt kontroles mehānismam, kā pārliecināties par savu partneru atbilstību starptautiskajām prasībām. Pieļauju, ka šajā jomā ir vieta arī kādam valstiskam risinājumam, kas šo sarežģīto analītikas pakalpojumu padarītu pieejamu arī nelieliem un vidēja izmēra eksportētājiem.

Savukārt, konsultantiem, kuri vēsturiski ir stutējuši šo «pelēko» zonu, ir pēdējais laiks mainīt savu biznesa modeli vai pārtraukt savu darbību Latvijā.

Valsts atbildība

Satiekot finanšu jomas ekspertus no citām valstīm, redzams neviltots pārsteigums par to, cik strauji Latvijai izdevies izrauties no teju trīs desmitgades būvētā augsta riska nerezidentu transakciju apkalpošanas modeļa, kļūstot par valsti, kurai starptautiskie finanšu shēmotāji izvēlas mest līkumu. Nav patīkami, ka šīs pārmaiņas pasteidzināt nācās mūsu starptautiskajiem partneriem, taču FKTK vadībā tās ir īstenotas ļoti profesionāli.

Šobrīd valsts atbildība ir koncentrēt visu politisko gribu, lai pilnveidotu tiesībsargājošo iestāžu darbu un nefinanšu sektora uzraudzību, lai izvairītos no iekļūšanas «pelēkajā sarakstā», jo no tā izkļūt ir grūti, un tas prasīs vēl konservatīvāku pieeju no visiem. Tāpat valsts puses iesaistītajiem kopā ar finanšu sektoru būtu jārod veidi, kā Latvijas eksportētājiem palīdzēt izvairīties no riskiem neviļus tikt iesaistītiem kādā «naudas atmazgāšanas» vai sankciju apiešanas aktivitātē.

Un noslēgumam – aicinu rūpīgi izsvērt nozares regulatora vadības izraudzīšanas sistēmas maiņu. Iespējams, šī kārtība ir pilnveidojama, taču šodienas politiķu atbildība ir izveidot tādu modeli, kas neļautu FKTK vadību politizēt kā tas ir noticis ar dažu labu citu nozaru uzraugu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank vadītājs: Baumu kampaņas par finanšu sektora stabilitāti ir Latvijas fenomens

LETA, 28.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baumu kampaņas par finanšu sektora stabilitāti ir Latvijas fenomens, sacīja Latvijas "Swedbank" valdes priekšsēdētājs un Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētāja vietnieks Reinis Rubenis.

"Šādas baumas ir tikai un vienīgi Latvijas fenomens. Tāda rakstura baumas par finanšu stabilitāti, pēc kurām cilvēki iet un ņem ārā naudu no bankomātiem, nav raksturīgas ne Igaunijā, ne Lietuvā, ne Zviedrijā," teica Rubenis.

Viņš pieļāva, ka šāda situācija varētu būt saistīta ar to, ka Latvijā vēsturiski ir bijis ļoti daudz banku un daudzas laika gaitā ir arī bankrotējušas. "Vairāk nekā pirms 20 gadiem bija arī viena liela banka, kur noguldītājiem solīja atdot naudu un to neizdarīja. Tas viss ir atstājis nospiedumu un bažas, it īpaši vecāka gadagājuma cilvēkiem. Tie cilvēki, kuri neizprot finanšu rādītājus, neseko finanšu loģikai, ir arī stipri jutīgāki pret šāda veida informāciju," sacīja Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis gads būs ieskrējiena tramplīns 2022.gadam, kad Covid-19 pandēmijas ietekme būs vairāk piemirsusies un ekonomika varēs atkal sākt straujāk attīstīties, pauda "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Viņš norādīja, ka 2021.gads parādīs vai ziņas par Covid-19 apkarojošo vakcīnu būs devušas ekonomisko mieru.

"Mēs visi esam noguruši no ierobežojumiem, kas nepieciešami, lai cīnītos pret Covid-19. Uzņēmējiem ir ļoti svarīgi sajust, ka ekonomika atkal spēj strādāt netraucēti un bez ierobežojumiem. Es ļoti ceru, ka prognozes par salīdzinoši straujo atkopšanos piepildīsies. Protams, tas gan nemaina lietas būtību, ka neskaidrība un nenoteiktība neatgriežas, tāpēc droši kaut ko prognozēt šobrīd ir ļoti grūti," sacīja Rubenis.

Vienlaikus viņš minēja, ka ir samērā pozitīvi noskaņots par Latvijas uzņēmēju spēju ražot preces ar lielāku pievienoto vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rubenis: Tas ir tikai laika jautājums, kad cilvēki kļūs motivētāki naudu pārvaldīt aktīvāk

LETA, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atgriežoties inflācijai, cilvēki kļūs motivētāki naudu pārvaldīt aktīvāk nekā šobrīd, intervijā sacīja Latvijas "Swedbank" valdes priekšsēdētājs un Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētāja vietnieks Reinis Rubenis.

Viņš norādīja, ka noguldījumi aug jau daudzus gadus visos segmentos, taču pārsvarā palielinās naudas daudzums norēķinu kontā, nevis pieaug ieguldījumi.

"Ņemot vērā, ka mēs jau ilgi atrodamies zemu procenta likmju laikā un arī inflācija ir zema, naudai nav arī bijusi liela "vajadzība kustēties", jo tā arī īpaši nezaudē vērtību. Tomēr tad, kad eirozonā atgriezīsies inflācija, ļoti ātri parādīsies arī motivācija naudu ieguldīt. Tas ir tikai laika jautājums, kad cilvēki kļūs motivētāki naudu pārvaldīt aktīvāk," sacīja Rubenis.

Viņš arī minēja, ka pēdējā dekādē runa ne tik daudz ir bijusi par naudas pelnīšanu, cik par vērtības nosargāšanu tam kapitālam, kas jau ir, tomēr uzkrājumu pārvaldīšana ir nākamā lielā joma, par kuru bankas Baltijā sāks runāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā gadā pasaulē varētu turpināties saspīlēta politiskā situācija, ietekmējot Latvijas eksportu, aģentūrai LETA sacīja «Swedbank» vadītājs Latvijā Reinis Rubenis.

«Visticamāk, pasaulē turpināsies saspīlēta politiskā situācija starp lielvalstīm, kas, savukārt, radīs svārstības finanšu tirgos un var ietekmēt mūsu eksportētājus. Tikmēr Latvijā, kaut mērenāk, bet turpināsies ekonomikas izaugsme, un sagaidāms gan algu kāpums, gan darbaspēka trūkums, kas uzņēmumiem liks straujāk meklēt automatizācijas risinājumus. Pieaugošā rosība būs labs pamats gan biznesa ideju, gan individuālo ieceru īstenošanai,» teica Rubenis.

Viņš arī norādīja, lai arī jaunā valdība vēl tikai top, liela daļa izmaiņu, kuras ietekmēs Latvijas iedzīvotāju maciņus nākamgad, ir zināmas jau šobrīd, piemēram, īstenojot pērn veikto nodokļu reformu, ir apstiprināta pakāpeniska atvieglojumu palielināšana, tāpēc nākamgad visi darba ņēmēji, kuru alga pirms nodokļu nomaksas nesasniedz 1100 eiro, var rēķināties ar lielāku neapliekamo minimumu - atkarībā no algas apmēra tas maciņos ienesīs par aptuveni 6-7 eiro vairāk. Tāpat par 30 eiro pieaugs atvieglojums par apgādībā esošām personām, kas «uz rokas» nodrošinās sešu eiro pieaugumu par katru reģistrētu apgādājamo. Tajā pašā laikā izdevumu pusē būs jārēķinās ar akcīzes nodokļa pieaugumu cigaretēm un alkoholam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rubenis: Pret Moneyval rekomendācijām ir jāizturas ļoti nopietni

LETA, 22.10.2018

It īpaši pirmajā gadā pēc padziļinātās uzraudzības režīma noteikšanas ļoti nopietni ir jāizturas pret Moneyval rekomendācijām, uzskata «Swedbank» valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pret Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas «Moneyval» rekomendācijām ir jāizturas ļoti nopietni, intervijā aģentūrai LETA sacīja «Swedbank» valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

«Moneyval novērtējums Latvijai, kurš divās jomās bija neapmierinošs un astoņās viduvējs, ir ļoti nopietns signāls. Padziļinātais uzraudzības režīms, kurš tagad ir iedarbināts, ir jāņem ļoti nopietni. Mēs tam rūpīgi sekojam līdzi un ceram uz ļoti izlēmīgu rīcību valsts pusē, lai pie visām norādītajām jomām tiktu nopietni strādāts un par progresu notiktu komunikācija,» teica Rubenis.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka ir nepieciešama ļoti izlēmīga rīcība no valsts institūciju puses ne tik daudz uzraudzības, cik likumu piemērošanas jomā. «Es domāju, ka arī starptautiskās institūcijas pašlaik ļoti nopietni sekos līdzi tam, kā strādā Kontroles dienests, kā strādā prokuratūra, kā strādā tiesu sistēma, kādā veidā tiek ierosinātas lietas, kā tās tiek izskatītas, kādi sodi tiek piemēroti. Mērīs tieši praktisko rīcību,» pauda Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Swedbank» valdes priekšēdētāja amatā uz nākamo piecu gadu termiņu apstirpināts Reinis Rubenis, pavēstīja bankas mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

Saskaņā ar «Swedbank» padomes lēmumu un Eiropas Centrālās bankas saskaņojumu, Rubenis turpinās vadīt Latvijas lielāko kredītiestādi arī nākamos piecus gadus.

Krops atzīmēja, ka Rubenis «Swedbank» valdes locekļa pienākumus pilda jau piecus gadus, tajā skaitā nepilnus trīs gadus kā valdes priekšsēdētājs. Iepriekš Rubenis ieņēma «Swedbank» Uzņēmumu pārvaldes un arī Finanšu tirgus pārvaldes administratīvā vadītāja amatus.

Krops arī piebilda, ka, atbilstoši Latvijas Komerclikumam pieci gadi ir maksimālais valdes locekļa pilnvaru termiņš, kuram gatavojoties, uzņēmuma padome pieņēmusi lēmumu par atkārtotu ievēlēšanu. «Swedbank» saņēmusi arī nepieciešamās atļaujas no bankas finanšu uzraudzības iestādēm. Tādējādi Rubeņa pilnvaras ir pagarinātas uz maksimālo iespējamo termiņu. Reiņa Rubeņa jaunais pilnvaru termiņš pilnībā stāsies spēkā pēc izmaiņu veikšanas komercreģistra ierakstos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas pieejama Swedbank Open Banking pilnā versija, piedāvājot kopīgu lietojumprogrammas saskarni (API) visos četros Swedbank mājas tirgos: Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Zviedrijā.

Jau 2017. gada rudenī tika atklāta Swedbank Open Banking jeb Atvērtās sadarbības platformas «smilšukastes» vide. Līdz šim jau vairāk nekā 2000 lietotņu izstrādātāju un sadarbības partneru ir pieteikušies un sākuši izmēģināt jaunās platformas iespējas.

Swedbank Open Banking platforma piedāvā licencētiem finanšu tirgus dalībniekiem – maksājumu ierosināšanas un konta informācijas pakalpojums sniedzējiem – iespējas piedāvāt dažādus maksājumu risinājumus visiem Swedbank klientiem. Starp pirmajiem, kas izmēģinājuši Swedbank API, ir arī divu Startup Wise Guys fintech akseleratoru dalībnieki, kuri kopīgās sadarbības ietvaros testēja to dažādiem saviem risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Audzis uzņēmumu komandu skaits, kuras piedalās Rīgas maratonā, lielākā daļa dalībnieku skrien, popularizējot savu darba devēju un tā vērtības.

Tet Rīgas maratonam jau reģistrējušies vairāk nekā 34 tūkstoši dalībnieku, par pāris simtiem vairāk nekā pērn šajā laikā. Reģistrācija šā gada maratonam turpināsies līdz pat 16. maijam, kā arī 17.–18. maijā t.s. Expo, taču organizatori neiesaka to atstāt uz pēdējo brīdi. 2018. gadā skriešanas pasākumā piedalījās 37 645 dalībnieki.

Jaunā statusā

Tet Rīgas maratons ir iekļuvis prestižajā Zelta zīmes (Gold Label) maratonu līgā līdzās Berlīnes, Tokijas, Ņujorkas un citiem pasākumiem; sagaidāms, ka šogad tajā piedalīsies krietni lielāks dalībnieku skaits. Šis ir vienīgais maratons Ziemeļeiropā, kam izdevies iegūt Starptautiskās vieglatlētikas federāciju asociācijas (IAAF) augstāko – Zelta kvalifikācijas zīmi un iekļauties pasaules prestižāko maratonu līgā. Tādējādi Krievijas, Skandināvijas un Baltijas valstu skrējējiem Rīga kļūst par tuvāko un vienīgo galamērķi šāda līmeņa maratonam. IAAF Zelta zīme piešķirta vien 12 maratoniem Eiropā, šādos Zelta maratonos var kvalificēties gan Olimpiskajām spēlēm, gan pasaules čempionātam, kas notiks Dohā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" Latvijā veidos holdingkompāniju, kura kļūs par Baltijā strādājošo grupas banku īpašnieci, informē "Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops.

"Swedbank" grupa nolēmusi stiprināt klātbūtni Baltijas valstīs, izveidojot jaunu holdingkompāniju, kura tiks reģistrēta Latvijā un apvienos "Swedbank" grupas bankas Baltijā. Šādā veidā "Swedbank" formalizēs jau pastāvošo operatīvās darbības modeli, vienlaikus nodrošinot plašākas pilnvaras Latvijas un Baltijas līmeņa vadībai.

Holdingkompānijas vienīgā īpašniece būs Zviedrijas "Swedbank", un jaunā kompānija būs 100% īpašnieks meitasbankām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Paredzēts, ka "Swedbank" grupas prezidents būs jaunā holdinguzņēmuma padomes priekšsēdētājs, savukārt "Swedbank" vadītājs Baltijā kļūs par holdinkompānijas valdes priekšsēdētāju. Holdingkompānijas valdes priekšsēdētājs būs arī padomes priekšsēdētājs katrā no Baltijas valstu meitasbankām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm padomes locekļi un Čehijas uzņēmēji plānoja iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% akciju

LETA, 09.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotājas AS "Olainfarm" padomes locekļi Haralds Velmers un Kārlis Krastiņš un vairākas citas personas ar vairāku Čehijas un Kipras uzņēmumu ķēdes starpniecību, iespējams, bija plānojuši iegūt kontroli pār vairāk nekā 50% "Olainfarm" akciju, liecina aģentūras LETA rīcībā esošie marta vidū sastādītie līgumu projekti.

LETA rīcībā nonākušie Akcionāru līguma un Aizdevuma finansējuma līguma projekti, kuri datēti ar 2021.gada 15.martu, liecina, ka vairākas personas - visticamāk, Čehijas pilsoņi Vojtehs Kačena un Tibors Bokors, bijusī "Olainfarm" lielākā akcionāra "Olmafarm" valdes locekle Milana Beļeviča, Krastiņš, Velmers, un, iespējams, citas personas, bija sākuši darbības, kas vērstas uz kontroles pārņemšanu pār "Olainfarm".

Krastiņš aģentūrai LETA atzina, ka piedalījies sarunās ar dažādiem investoriem, taču neviens no šiem piedāvājumiem nav rezultējies ar kādu līgumu vai darījumu.

Viņš pastāstīja, ka pēdējo divu gadu laikā investoriem bija zināms, ka bijušā "Olainfarm" īpašnieka, nelaiķa Valērija Maligina mantinieces Irina Maligina, Nika Saveļjeva un Anna Emīlija Maligina vēlas pārdot sev piederošās akcijas, tāpēc pie Krastiņa vērsušies daudzu investoru pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank peļņa 2021.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar pērno gadu, ir samazinājusies par 6 miljoniem eiro un bija 15 miljoni eiro, liecina Swedbank Latvija 2021.gada 1.ceturkšņa rezultāti.

Peļņas samazinājumu ietekmēja papildus kredītuzkrājumu veidošana, kā arī lielāki izdevumi.

Tīrie procentu ienākumi ir sarukuši par 6 procentiem, ko ietekmēja samazinājums tajos bankas aizdevumu apjomos, kuros ir augstākas procentlikmes. Tikmēr kreditēšana kopumā ir augusi par 1 procentu, galvenokārt pateicoties privātpersonu aktivitātei. Pieaugums mājsaimniecību kreditēšanā bija 3 procenti, kamēr uzņēmumu kredītportfelis palicis nemainīgs. Depozītu apmērs gada laikā pieaudzis par 23 procentiem.

Tīrie komisiju ienākumi pirmajos šī gada trīs mēnešos ir palielinājušies par 1 procentu augstāku ienākumu dēļ maksājumu pakalpojumu nodrošināšanā un aktīvu pārvaldīšanā. Savukārt negatīvu ietekmi uz komisiju ienākumiem turpina atstāt salīdzinoši zemāka aktivitāte maksājumu karšu darījumos. Citi ieņēmumi ir palielinājušies par 14 procentiem, ko ietekmēja labāki rezultāti apdrošināšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku sektorā šajā gadā turpināsies izmaiņas – gan vietējo banku segmentā, gan iepriekš starptautiskos klientus apkalpojošo kredītiestāžu segmentā, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Vietējo banku sektorā pārmaiņas vairāk būs saistītas ar pakalpojumu digitalizāciju un to drošības uzlabošanu, savukārt nerezidentu banku segmentā turpināsies aizvadītajā gadā iesāktais darbs reputācijas un iekšējo sistēmu uzlabošanā. Savukārt valdībai un regulatoram jāturpina aktīvs darbs, lai Latvija kā pilnvērtīgs finanšu tirgus dalībnieks atgrieztos starptautiskajos tirgos.

Kopumā jaunais gads sola izaugsmes iespējas plašam Latvijas iedzīvotāju lokam un katra paša rokās ir, kā tās izmantos, saka AS Swedbank vadītājs Latvijā Reinis Rubenis. «Gan valsts, gan individuālā līmenī labajos laikos, kad rocība palielinās, ir jāiemanās veikt uzkrājumus, kā arī īstenot svarīgus, bet atliktus darbus – piemēram, apdrošināt mājokli,» saka R. Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pasaules centrālās organizācijas naudas atmazgāšanas apkarošanai Finanšu darījuma darba grupas (FATF) lēmumu neiekļaut Latviju tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā" finanšu nozarē riski ir mazināti, tomēr pie sasniegtā nevar apstāties, atzina banku vadītāji.

Bankas "Citadele" valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis uzsvēra, ka Latvija viennozīmīgi ir pelnījusi nebūt "pelēkajā sarakstā", jo izdarīts ir ļoti daudz.

"Banku sistēmā risks, lai arī pilnībā nav izzudis, un tā arī nevar būt, bet ir būtiski samazināts, tai pat laikā neradot būtiskus satricinājumus. Jāizdara pareizie secinājumi par visu notikušo, bet arī jānovērtē, vai šur tur neesam pārcentušies un pārspīlējuši. Visiem ir skaidrs, ka Latvijas banku sistēma vairs nekad nebūs tāda, kā pirms trim gadiem," sacīja "Citadeles" vadītājs.

Viņš piebilda, ka lielās bankas ir spēcīgas un stabilas, turklāt pēc FATF lēmuma bankas attīstīs savu darbību Latvijā un ekonomikai pienesumu dos arī pamazām pieaugošās tiešās ārvalstu investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rubenis: Lai Latvijā izveidotu vienotu bankomātu tīklu, jāsaprot pēc kādiem principiem to īstenot

LETA, 25.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvijā izveidotu vienotu bankomātu tīklu, visiem būtu jāsaprot pēc kādiem principiem tas notiks, piemēram, vai bankomāti atradīsies pie visu banku filiālēm jeb nē, intervijā aģentūrai LETA sacīja «Swedbank» valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Viņš norādīja, ka ideja par vienotu bankomātu tīklu Latvijā virmo gaisā jau daudzus gadus, bet šim jautājumam ir daudz dažādu aspektu, kuri jāizvērtē pirms lēmuma pieņemšanas.

«Mēs pie bankomāta tīkla un tā efektivitātes esam strādājuši daudz. Lai kā tas nebūtu, bet bankomātu tīkls mazākos novados pilda arī sociālo funkciju. Mēs esam izlēmuši, ka ikvienā novadā bankomātam ir jābūt, lai gan tie ir ieguldījumi. Ja bankomātu tīkla pārvalde tiek atdota kādai trešajai personai, ir jāsaprot, uz kādiem principiem tas notiks. Iespējams, ka daudzos novados tad bankomātus vienkārši noskrūvēs, jo skaidrs, ka tie nekad sevi neatpelnīs. Lai bankomāts sevi atpelnītu, ir jābūt noteiktam transakciju skaitam. Vēl viens aspekts ir saistīts ar to, ka daudzas filiāles, turklāt ne tikai »Swedbank« filiāles, pāriet uz darbības konceptu, kurā vairs nav skaidras naudas darījumu. Tas ir iespējams tikai tad, ja blakus ir bankomāts, no kura var izņemt naudu vai iemaksāt naudu, veikt noteiktas transakcijas. Ja ir vienots bankomātu tīkls, tad rodas jautājums, pie kurām filiālēm tad tas atradīsies? Tādēļ ir jautājums, vai visu minēto var atrisināt,» sacīja Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Konstatējot naudas atmazgāšanas risku, Swedbank nekavējoties informē attiecīgās iestādes

LETA, 20.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konstatējot naudas atmazgāšanas risku, AS «Swedbank» nekavējoties informē attiecīgās iestādes un izvērtē sadarbības turpināšanu ar klientu, aģentūrai LETA sacīja «Swedbank» Risku vadības pārvaldes vadītājs Latvijā Juris Bogdanovs.

«Jebkurā laikā, kad saņemam brīdinājuma signālus vai novērojam darbības, kas varētu liecināt par naudas atmazgāšanas risku, mēs rīkojamies nekavējoties, informējot attiecīgās valsts iestādes un izvērtējot sadarbības turpināšanu ar klientu,» viņš norādīja.

Savukārt, aizbildinoties ar klientu konfidencialitāti, banka nekomentē Zviedrijas sabiedriskajā televīzijā izskanējušo informāciju, ka, iespējams, «Swedbank» izmantota naudas atmazgāšanai, norādīja Bogdanovs.

Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs «Re:Baltica», kas Zviedrijas televīzijas izmeklēšanā bija Latvijas partneris, publicējis materiālu, norādot, ka arī Latvijas «Swedbank» klientu vidū bija firmas, kuru naudas izcelsmei vai arī to patiesajiem īpašniekiem vajadzētu radīt vismaz jautājumus uzraugošajām iestādēm un bankai pašai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank sāk dzēst klientiem iepriekšējās krīzes hipotekāro kredītu parādus

LETA, 06.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" sākusi dzēst klientiem 2008.gada krīzes hipotekāro kredītu parādus, kopumā paredzot dzēst saistības apmēram 3100 klientiem vismaz 110 miljonu eiro apmērā, pavēstīja bankā.

"Swedbank" pārstāvji atzīmēja, ka, pateicoties šovasar veiktajām izmaiņām Kredītiestāžu likumā, banka ir sākusi 2008.gada krīzes neatrisināto parādu dzēšanu. Šis solis ļaus atbrīvoties no parāda tiem kredītņēmējiem, kuru īpašumi jau sen kā ir pārdoti, taču saistības ir palikušas.

"Šīs likuma izmaiņas ir nozīmīgs solis, lai palīdzētu ekonomiskajā apritē atgriezt tos, kuri savulaik nonāca ēnu ekonomikas varā. Bankas 2008.gada krīzes parādus jau sen ir norakstījušas zaudējumos, tomēr tikai ar izmaiņām likumdošanā mums ir dota iespēja parādsaistības dzēst arī klientiem - lai saistības vairs nekarātos kā Damokla zobens virs tās sabiedrības daļas, kura objektīvu iemeslu dēļ nespēja tikt ar tām galā," pauda "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas lielākās bankas peļņa sarukusi par 9 miljoniem

Lelde Petrāne, 17.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" peļņa 2020. gada divos ceturkšņos bijusi 47 miljoni eiro, kas ir par 9 miljoniem eiro mazāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā. Iemesls peļņas samazinājumam galvenokārt saistāms ar lielāku kredītuzkrājumu veidošanu.

Tīrie procentu ienākumi ir turpinājuši pieaugt, ko veicināja kredītportfeļa izaugsme – pusgadā kāpums par 2 procentiem, salīdzinot ar pērnā gada pirmo pusgadu. Kredītportfelis ir audzis par 3 procentiem, turklāt pieaugums vērojams gan uzņēmumu, gan arī mājsaimniecību kreditēšanā. Noguldījumu apjoms ir palielinājies par 14 procentiem, informē kredītiestādes pārstāvis Jānis Krops.

Tīrie komisiju ienākumi pirmajā pusgadā ir sarukuši par 8 procentiem. Iemesls tam ir mazāki ieņēmumi no karšu un maksājumu apkalpošanas. Citi ieņēmumi ir samazinājušies par 10 procentiem, ko pārsvarā ietekmēja mazāki ienākumi no apdrošināšanas biznesa.

Kopējie izdevumi gada griezumā ir palikuši nemainīgi. Pieaugušas izmaksas, kas saistītas ar darbaspēku, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku samazināšanu un ieguldījumiem digitālajos risinājumos. Savukārt administratīvie izdevumi ir samazinājušies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Parāda vērtspapīru emisijas būtiski paplašinātu uzņēmumu spēju aizņemties

LETA, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parāda vērtspapīru emisijas būtiski paplašinātu uzņēmumu spēju aizņemties un būtu papildinājums banku kredītiem, trešdien Finanšu nozares asociācijas rīkotajā diskusijā "Finanšu nozares nākotne - dzīve pēc kapitālā remonta" atzina nozares eksperti.

"Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons skaidroja, ka obligāciju tirgus Latvijā nav attīstīts - obligācijas ir emitējuši tikai daži lielie uzņēmumi, pārsvarā ar valsts kapitālu.

"Igaunijā parāda vērtspapīru tirgus ir desmit reizes lielāks nekā Latvijā. Obligāciju emisija būtiski paplašinātu uzņēmumu spēju aizņemties, turklāt to varētu izdarīt arī daudzi mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem nereti ir grūti saņemt aizdevumu bankā, vai kuru projekti neiziet cauri banku kredītu sietam," skaidroja Idelsons.

Viņš norādīja, ka obligāciju likmes būtu konkurējošas ar banku kredītu procentu likmēm, kā arī spiestu tās uz leju. Turklāt obligācijas ir daudz elastīgāks finanšu instruments nekā banku kredīti, jo bankām izvirzītās prasības nereti kredītus padara nepievilcīgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētājas amatā uz nākamā viena gada termiņu pārvēlēta AS "SEB banka" valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, bet par priekšsēdētājas vietnieku - AS "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Asociācijas padome strādā sešu locekļu sastāvā - Kerli Gabriloviča, "Luminor Bank" AS Latvijas filiāles vadītāja, Johan Åkerblom, AS "Citadele banka" valdes priekšsēdētājs, Dmitrijs Latiševs, AS "BlueOrange Bank" valdes un izpildkomitejas priekšsēdētājs, galvenais izpilddirektors, Inese Zīle, valsts attīstības finanšu institūcijas "Altum" valdes locekle, kā arī asociācijas padomes priekšsēdētāja I. Tetere un viņas vietnieks R. Rubenis.

Asociācijas mērķis ir sadarbībā ar valsts, nevalstiskā sektora un citu nozaru partneriem mērķtiecīgi uzlabot uzņēmējdarbības un finanšu pakalpojumu vidi Latvijā, kā arī veicināt Latvijas finanšu nozares starptautisko reputāciju un konkurētspēju. Asociācijas padomes galvenie uzdevumi ir noteikt stratēģiskos darbības virzienus un veidot tās nostāju un apstiprināt pozīcijas stratēģiski būtiskos jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos Swedbank Latvija peļņa sasniegusi 82 miljonus eiro, kas ir par 3% vairāk nekā tajā pašā periodā pērn, informē bankā.

Pieaugumu nodrošinājusi klientu aktivitātes sekmēta ieņēmumu palielināšanās. «Ir vērojams stabils no jauna izsniegto kredītu pieaugums, ko veicina Latvijas ekonomikas spēcīga attīstība. Tomēr gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi saglabā atbildīgu, pat konservatīvu aizņemšanās un investīciju pieeju,» sacīja Swedbank vadītājs Latvijā Reinis Rubenis.

Swedbank kredītportfelis gada griezumā pieauga par 1%. Nozīmīgs pieaugums vērojams gan privātpersonām, gan uzņēmumiem līzinga aizdevumos, hipotekārajā kreditēšanā un patēriņa finansēšanā. No jauna piešķirtie kredīti 9 mēnešu laikā pieauga par 11%.

Depozītu apjoms gada griezumā palielinājās par 11%. Noguldījumi palielinājās gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Kredītu kvalitāte ir spēcīga, iepriekš veikto uzkrājumu atbrīvošanai nedrošajiem kredītiem sasniedzot 1 miljonu eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Swedbank peļņa 2019.gada deviņos mēnešos ir saglabājusies stabila 83 miljonu eiro apmērā, informē bankas pārstāvji.

Peļņu sekmēja lielāka bankas klientu ekonomiskā aktivitāte, kas atspoguļojās arī lielākos bankas ieņēmumos. Tīrie procentu ienākumi ir auguši par 5 procentiem, galvenokārt kredītportfeļa izaugsmes dēļ. Kredītportfelis ir palielinājies par 6%, kur izaugsmi nodrošināja pieaugums kā uzņēmumu, tā mājsaimniecību kredītportfelī. Noguldījumu apjoms ir audzis par 1%.

Tīrie komisiju ienākumi deviņos mēnešos ir sarukuši par 1%. Zemākus ienākumus no ieguldījumu pārvaldīšanas kompensēja lielāki ieņēmumi no maksājumu karšu un maksājumu apkalpošanas. Tikmēr citi ienākumi ir palielinājušies par 10%, galvenokārt ienākumu kāpums bijis apdrošināšanas jomā. Kopējie izdevumi gada laikā arī ir auguši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo trīs nedēļu laikā, kopš "Swedbank" ieviesusi atvieglotus noteikumus pamatsummas atlikšanai jeb kredītbrīvdienām, apstiprināti kopsummā jau gandrīz 3500 pieteikumi no privātpersonām un uzņēmumiem, kas ir aptuveni 3% no kopējā "Swedbank" kredītņēmēju skaita.

Interese par iespēju atlikt pamatsummas maksājumus saglabājas – pēdējās nedēļas laikā saņemti ap 1500 jauni pieteikumi.

Jau ziņots, ka uzņēmumi un privātpersonas, kuriem līdz šim nav bijušas grūtības veikt kredītmaksājumus, "Swedbank" interneta vietnē swedbank.lv var pieteikties kredīta pamatsummas atmaksas atlikšanai līdz 6 mēnešiem un mājokļa kredīta gadījumā līdz pat 12 mēnešu ilgām kredītbrīvdienām.

Ņemot vērā kopējo situāciju valstī, "Swedbank" ir pieņēmusi lēmumu neveikt nekādas citas izmaiņas līgumos un nepiemērot komisijas maksas par kredītu grozījumiem ne sākoties, ne beidzoties kredītbrīvdienām.

"Mūsu novērojumi liecina, ka interese par kredītbrīvdienām saglabājas un lielākais vairums no pieteikumiem ir pamatoti – klienti jau ir nonākuši maksājumu grūtībās vai potenciālas ienākumu samazināšanās dēļ ir liela iespēja tādas piedzīvot tuvā nākotnē. Apstiprināti tikpat kā visi pieteikumi – atteikuma iemesls var būt vai nu iepriekš piedzīvotas grūtības pildīt līguma nosacījumus, vai paša klienta lēmums tomēr atlikt iespēju pieteikties kredītbrīvdienām uz laiku, kad finansiālā situācija tiešām pasliktināsies," norāda "Swedbank" Latvijā vadītājs Reinis Rubenis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc šovasar veiktajām izmaiņām Kredītiestāžu likumā "Swedbank" uzsāka 2008. gada krīzes neatrisināto parādu dzēšanu. Patlaban jau ir dzēsta lielākā daļa no šādām saistībām kopā 100 miljonu eiro apmērā, palīdzot vairāk nekā 2500 aizņēmējiem un 1100 galviniekiem, informē banka.

Šis solis ļauj atbrīvoties no parāda tiem kredītņēmējiem, kuru īpašumi jau sen kā ir pārdoti pēc iepriekšējās krīzes, taču saistības palikušas. Šādi "Swedbank" turpina savu jau pastāvošo Sociālā izlīguma programmu, kuras ietvaros vairāk nekā 2000 klientu ir sakārtojuši savas pagātnes saistības. Noslēguma fāzē banka plāno dzēst saistības vēl vismaz 10 miljonu eiro apmērā.

"Pēc ļoti būtiskām izmaiņām Kredītiestāžu likumā varējām veikt pēdējo soli, lai palīdzētu atgriezties ekonomiskajā apritē atlikušajai klientu daļai, kam ir šāda iespēja un vēlme. Esmu gandarīts, ka šis process jau ir faktiski paveikts un šis solis ir veikts ātri un mērķtiecīgi," uzsver Reinis Rubenis, "Swedbank Latvija" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākusies vadošā B2B akseleratora Startup Wise Guys finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumu akseleratora otrā programma Wise Guys Fintech 2 sadarbībā ar Swedbank, informē Swedbank.

Salīdzinot ar pirmo akseleratoru, jaunuzņēmumu interese par programmu pieaugusi divas reizes – saņemti ap 200 pieteikumu, un sīvā konkurencē izvēlētas 9 spēcīgas komandas, kam dota iespēja trīs mēnešu intensīvā programmā attīstīt savu biznesa ideju. Katra komanda saņems sākotnējo finansējumu līdz 30 000 eiro ar iespēju iegūt papildu investīcijas tālākai attīstībai 200 000 eiro apmērā. Otrais akselerators pulcē jaunos uzņēmējus no 9 valstīm – Latvijas, Turcijas, Ukrainas, Lielbritānijas, Krievijas, Kazahstānas, Ganas, ASV un Itālijas.

Šoreiz, atlasot komandas, paplašinātas fintech robežas – uzņēmumu idejas nav saistītas tikai galvenokārt ar maksājumu jomu, un aptver plašāku nozaru loku, kas vērsts uz finanšu platformu veidošanu. Šī akseleratora dalībnieku idejas saistītas ar plašu nozaru spektru – apdrošināšana, personālvadība un darbaspēks, kreditēšana, regulējums, investīcijas, nekustamais īpašums u.c. Atlasot spēcīgākās komandas, galvenā uzmanība tiek pievērsta biznesa idejas un komandas potenciālam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Swedbank atcēlusi komisijas maksu darījumiem Baltijas akciju tirgos ar mērķi rosināt sabiedrības interesi par darījumiem ar uzņēmumu akcijām un citiem vērtspapīriem, informē bankas pārstāvji.

Kā liecina Swedbank dati, šobrīd darījumus ar vērtspapīriem veic vien 2% Latvijas iedzīvotāju, kas ir krietni zem Eiropas attīstīto valstu vidējā līmeņa. Jau no šodienas, 9. decembra, visiem Swedbank klientiem privātpersonām ir iespēja internetbankā bez maksas veikt vērtspapīru pirkšanas un pārdošanas darījumus Baltijas akciju tirgos un arī Swedbank Grupas fondos.

Savukārt jau no nākamā gada marta pilnībā tiks atcelta arī vērtspapīru glabāšanas maksa visiem vērtspapīru portfeļiem līdz 30 000 eiro.

Reinis Rubenis, Swedbank vadītājs Latvijā: “Redzam, ka šobrīd lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju finanšu uzkrājumu veido norēķinu kontā, tostarp tie, kuru finansiālā rezerve ļautu daļu no uzkrājuma novirzīt investīcijām un pelnīt finanšu tirgos. Atceļot komisijas maksu, vēlamies plašākam klientu lokam dot iespēju veikt darījumus ar vērtspapīriem. Jau tagad jebkurš Swedbank klients savā internetbankā bez komisijas var iegādāties kaut vienu uzņēmuma akciju un nu jau kā akcionārs sākt sekot tā darbībai, tādejādi mācoties, ko nozīmē investēt.”

Komentāri

Pievienot komentāru