Finanses

Eksperti: Parāda vērtspapīru emisijas būtiski paplašinātu uzņēmumu spēju aizņemties

LETA, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Parāda vērtspapīru emisijas būtiski paplašinātu uzņēmumu spēju aizņemties un būtu papildinājums banku kredītiem, trešdien Finanšu nozares asociācijas rīkotajā diskusijā "Finanšu nozares nākotne - dzīve pēc kapitālā remonta" atzina nozares eksperti.

"Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons skaidroja, ka obligāciju tirgus Latvijā nav attīstīts - obligācijas ir emitējuši tikai daži lielie uzņēmumi, pārsvarā ar valsts kapitālu.

"Igaunijā parāda vērtspapīru tirgus ir desmit reizes lielāks nekā Latvijā. Obligāciju emisija būtiski paplašinātu uzņēmumu spēju aizņemties, turklāt to varētu izdarīt arī daudzi mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem nereti ir grūti saņemt aizdevumu bankā, vai kuru projekti neiziet cauri banku kredītu sietam," skaidroja Idelsons.

Viņš norādīja, ka obligāciju likmes būtu konkurējošas ar banku kredītu procentu likmēm, kā arī spiestu tās uz leju. Turklāt obligācijas ir daudz elastīgāks finanšu instruments nekā banku kredīti, jo bankām izvirzītās prasības nereti kredītus padara nepievilcīgus.

Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre piekrita, ka parāda vērtspapīru emisijas būtu ļoti nepieciešams papildinājums banku kredītiem, jo bankas nespēj palīdzēt visiem uzņēmumiem. Kapitāla tirgus attīstība ir arī viens no risinājumiem, ko Finanšu nozares asociācija izvirza kā priekšnoteikumu kredītu pieejamības uzlabošanai.

Savukārt "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Latvijā un Finanšu nozares asociācijas padomes priekšsēdētājas vietnieks Reinis Rubenis uzsvēra, ka martā un aprīlī "Swedbank" divkāršojās vērtspapīru kontu skaits, kas pierāda būtisko nepieciešamību attīstīt kapitāla tirgu.

"Svarīga ir lielo valsts uzņēmumu kotācija biržā pēc Lietuvas energoapgādes uzņēmuma "Ignitis Group" piemēra, kurš izlaidīs akcijas biržā un fokusēsies tieši uz privātpersonām," sacīja Rubenis.

Savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) atgādināja, ka Latvijā jebkuras politiskās diskusijas par lielo valsts uzņēmumu akciju kotēšanu biržā uzreiz izraisa lielas pretenzijas.

"Patlaban milzīgi līdzekļi iesaldēti valsts uzņēmumos, lai gan šo uzņēmumu finansēšanā varētu iesaistīt iedzīvotājus. Neviens nerunā par pilnīgu valsts uzņēmumu iekļaušanu kapitāla tirgū, runa ir par valsts kontroles saglabāšanu un tikai daļas akciju piedāvāšanu kapitāla tirgū. Tomēr šie mēģinājumi vienmēr saskaras ar lielu "šūmēšanos" un tiek apturēti," sacīja Reirs.

Finanšu ministrs piebilda, ka Finanšu ministrija patlaban strādā ar likuma izmaiņām, kas ļautu bankām kotēt savas akcijas biržā. Reirs uzskata, ka tādējādi pieaugtu vietējā kapitāla banku iespējas kreditēt mazos un vidējos uzņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Altum obligācijas 20 miljonu eiro apmērā iegādājušies 15 investori Baltijā

LETA, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") obligācijas 20 miljonu eiro apmērā iegādājušies 15 investori Baltijā, teikts institūcijas sniegtajā informācijā biržai "Nasdaq Riga".

Paziņojumā biržai skaidrots, ka "Altum" emitē obligācijas par kopējo summu 20 miljoni eiro, kas ir otrā emisija 70 miljonu eiro obligāciju programmas ietvaros ar ienesīgumu līdz dzēšanai 1,3%.

Šīs obligācijas tiks izlaistas papildus 2018.gada 7.martā emitētajām obligācijām 10 miljonu eiro apmērā un 2019.gada 5.jūnijā emitētajām obligācijām 15 miljonu eiro apmērā ar dzēšanas termiņu 2025.gada 7.martā un fiksēto gada procentu likmi 1,3%, kas tiek kotētas "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

Par "Altum" piedāvātajām obligācijām 20 miljonu eiro apmērā būtisku interesi izrādījuši Latvijas, Lietuvas un Igaunijas investori, un parakstītajam apmēram 3,8 reizes pārsniedzot piedāvājumu. Obligācijas iegādājās 15 investori Baltijā - trīs bankas (7%) un 12 aktīvu pārvaldības fondi un apdrošināšanas sabiedrības (93%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa izplatība ir veicinājusi strauju cenu kritumu finanšu tirgos un tas neizbēgami ietekmē arī šī brīža pensiju plānu vērtību. Pensiju pārvaldnieki gan norāda, ka svārstības ir īstermiņa un ilgākā laika periodā šie mīnusi atkal izzudīs.

Pensiju 2.līmeņa plānu dati pēdējo mēnešu laikā neuzrāda priecīgu ainu - lielai daļai kritums pārsniedz 10%, un samazinājums vērojams visās plānu grupās. Piemēram, aktīvie plāni (ar akciju īpatsvaru līdz 50%) uzrāda sekojošu ainu:

Taču pārvaldnieki uzsver, ka šādai situācijai ir sagatavojušies, un šobrīd neiesaka "mētāties" no viena pensiju plāna uz citu.

Dažādus satracinājumus pasaules ekonomikā un finanšu tirgos esam piedzīvojuši jau iepriekš taču, neskatoties uz tiem, pēdējā desmitgadē visi pensiju plāni ir strādājuši ar pozitīvu ienesīgumu, kas apsteidzis inflāciju un ļāvis pensiju plāna dalībniekiem palielināt savus uzkrājumus," saka "Swedbank" Pensiju atbalsta daļas eksperte Vita Ņikitina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) emitēs sociālās obligācijas līdz 100 miljardu eiro apmērā Eiropas Savienības (ES) instrumentā "Sure", informē EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

EK ir pieņēmusi neatkarīgi izvērtētu sociālo obligāciju satvaru, lai ieguldītājiem šajās obligācijās dotu pārliecību, ka piesaistītie līdzekļi kalpos patiesi sociālam mērķim.

Iepriekš ES Padome apstiprināja finansiālu atbalstu, ko "Sure" instrumentā saņems 16 dalībvalstis, lai palīdzētu aizsargāt darbavietas un strādājošos.

"Mēs ne tikai ieguldām miljardiem eiro, lai Eiropā saglabātu darbavietas un mazinātu koronavīrusa pandēmijas sociālo ietekmi, bet arī darām to, emitējot sociālās obligācijas. Tas pavērs ieguldītājiem iespēju piedalīties mūsu centienos, un līdz pat 100 miljardiem eiro palīdzēs cilvēkiem mūsu dalībvalstīs saglabāt darbu," uzsvēra EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas.

1. Uzmanība atkal uz riskiem

Maijā pasaules finanšu tirgos tomēr sākusi iezagties zināma nepārliecība. Uz bažu radara atgriezušies daži būtiski temati, par kuriem runāja arī pirms pandēmijas. Viens no tiem ir ASV un Ķīnas attiecības, kuras kļūst arvien saspīlētākas.

ASV politiķu vidū izskanējusi eksperimentālā ideja par ASV parāda "atcelšanu", ko tur Ķīna (tā savas rezerves nobāzē galvenokārt ASV obligācijās). Daži politikas komentētāji to pat salīdzinājuši ar kaut ko līdzīgu kara pieteikšanai. ASV vadība paudusi milzīgu neapmierinātību, ka Ķīnas apsolītā ASV preču pirkšana nenotiek tik strauji. Piemēram, "Bloomberg" ziņo, ka ASV un Ķīnas attiecības izskatās sliktākās kopš 1979. gada. Tāpat ASV prezidents Donalds Tramps solījis cieši "skatīties" uz Ņujorkas biržā kotētajām Ķīnas kompānijām. Tiek arī runāts par to, ka ASV valdība grib panākt Ķīnas uzņēmumu izņemšanu no ASV piegāžu ķēdēm. Piemēram, piektdien ASV jau lēma, ka Ķīnas Huawei rada draudus ASV drošībai, un tā vairs nepiegādās tai vajadzīgos mikročipus. Augusi ASV un Ķīnas konfrontācija arī gandrīz visos citos iespējamos jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Capitalica fonds emitējis obligācijas trīs miljonu eiro apmērā Verdes attīstīšanai

Db.lv, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju pārvaldības uzņēmuma "Capitalica Asset Management" fonds "Capitalica Baltic Real Estate Fund I" emitējis obligācijas trīs miljonu eiro apmērā biroju kompleksa "Verde" attīstīšanai Rīgā, informē "Capitalica Asset Management" pārstāvji.

Obligāciju emisijā piesaistīti vairāk nekā 80 privāto un institucionālo investoru. Obligāciju ienesīgums ir 6,5% gadā. Vienas obligācijas nominālvērtība ir 100 eiro.

Biznesa centru Verde būvēs Velve 

Rīgas centrā attīstāmo darījumu centru "Verde" būvēs Latvijas būvuzņēmums "Velve", ar kuru...

"Īpaši lielā investoru interese par obligācijām apstiprina biroju kompleksa Rīgā "Verde" projekta pievilcību un ļoti labās ienesīguma iespējas. Lai arī Covid-19 biroju tirgum ir izaicinājums, detalizēti aprēķini un augstais pieprasījums pēc obligācijām rāda, ka jaunais komplekss precīzi aizpilda lielo A klases biroju nišu Latvijas galvaspilsētā un attiecīgi nodrošina pienācīgus ienākumus tiem, kas investē fonda obligācijās,” komentē "Capitalica Asset Management" ģenerāldirektors Andrjus Barštis.

Viņš stāsta, ka emisijas izplatīšana apstiprina prognozi, ka gaidāmajā lielākas inflācijas un zemu procentu likmju vidē investorus ļoti interesē alternatīvas investīcijas vērtspapīros, kas saistīti ar darījumu centriem, kas ilgu laiku bija tikai profesionālu investoru privilēģija.

Nākotnē investoriem tiks piedāvāts iegādāties obligācijas vēl par 5 milj. eiro. Emisijas organizatori un izplatītāji – AB Šiaulių bankas un Luminor Bank AS.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Aizvien vairāk uzņēmumu apvieno obligāciju finansējumu ar aizdevumiem

Signet Bank korporatīvo finanšu vadītājs Edmunds Antufjevs, 30.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien vairāk uzņēmumi plāno apvienot obligāciju finansējumu ar banku/Altum aizdevumiem, lai īstenotu lielākus investīciju projektus.

Obligācijām kā finansējuma veidam ir daudz priekšrocību: (1) obligācijas var būt nenodrošinātas vai arī daļēji nodrošinātas un pakārtotas bankas kredītam, (2) finansējuma apjoms nav ierobežots ar nodrošinājuma vērtību, kā tas ir banku kredīta gadījumā, bet gan atkarīgs no uzņēmuma spējas apkalpot parādu, (3) obligāciju pamatsummas dzēšana ir termiņa beigās, kas sniedz atspaidu uzņēmuma naudas plūsmai un ļauj izmantot visu piesaistīto līdzekļu apjomu visa termiņa garumā, (4) obligāciju finansējumā uzņēmums nav atkarīgs no viena kreditora un tā mainīgajiem nosacījumiem, kā tas ir banku finansējuma gadījumā.

Ja uzņēmums nolēmis iekļaut emitētās obligācijas biržā, klātesamība biržā var palīdzēt nostiprināt uzņēmuma reputāciju, kas var noderēt attiecību veidošanā ar bankām, piegādātājiem u.c. sadarbības partneriem, kā arī palīdzēt piesaistīt darbiniekus. Bankas ir pieradušas, ka uzņēmumu vienīgā finansējuma alternatīva ir aizņēmums citā kredītiestādē, kas varētu piešķirt lielāku aizdevuma summu vai garāku termiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vācijas Konstitucionālā tiesa lūdz ECB pamatot obligāciju iegādes programmu

LETA--AP, 05.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas Konstitucionālā tiesa otrdien nolēmusi, ka valsts centrālajai bankai jāpārtrauc piedalīties Eiropas Centrālās bankas (ECB) obligāciju uzpirkšanas programmā, taču tā devusi trīs mēnešu laiku ECB pierādīt šīs programmas nepieciešamību un atbilstību.

Tiesneši nolēmuši, ka Vācijas Federālajai bankai jāpārtrauc iegādāties obligācijas saistībā ar ECB 2015.gadā ieviestajiem monetārās stimulēšanas pasākumiem, ja vien ECB nepieņems jaunu lēmumu attiecībā uz šo programmu, kas demonstrēs, ka šīs programmas ietekme uz ekonomiku ir pamatota.

Tāpat tiesa uzskata, ka Federālajai bankai būtu jāpārdod obligācijas, taču tikai saskaņojot to ar ECB un ilgtermiņā.

Cenšoties palielināt inflāciju un vājo eirozonas ekonomikas izaugsmi, ECB iegādājusies korporatīvās un valstu obligācijas vairāk nekā 2,6 triljonu eiro apmērā.

Eksperti Vācijā uzskata, ka šī programma pārsniedz ECB pilnvaras un pārkāpj Eiropas Savienības noteikumus attiecībā uz valdību finansēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "New Hanza Capital" ir pabeigusi otrreizējā tirgū no obligāciju turētājiem plānotos iegādes darījumus par pašas emitētajām obligācijām, kas iekļautas Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā, liecina paziņojums "Nasdaq Riga".

Atbilstoši iepriekš plānotajam, 2020. gada aprīļa laikā AS "New Hanza Capital" otrreizējā tirgū iegādājās obligācijas par 2,49 miljoniem eiro pēc to nominālvērtības, noslēdzot atsevišķus darījumus ar obligāciju turētājiem, kuri vēlējās pārdot tiem piederošās obligācijas atbilstoši aktuālajiem piedāvājumiem "Nasdaq Riga" tirdzniecības sistēmā.

"New Hanza Capital" obligāciju emisijas kopējais apjoms ir 10 miljoni eiro.

Biržas "Nasdaq Riga" Baltijas parāda vērtspapīru sarakstā obligācijas tika iekļautas 2017. gada 19. oktobrī.

"New Hanza Capital" ir 2006. gadā dibināts uzņēmums. Sabiedrības darbības mērķis ir, nodrošinot ilgtermiņa kapitāla pieaugumu, komercīpašumos ieguldīt savus un trešo pušu līdzekļus, ilgtspējīgi palielināt ienākumus no telpu nomas un veicināt īpašuma vērtības pieaugumu ilgtermiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB Investment Management iegādājas Altum obligācijas

Lelde Petrāne, 16.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai atbalstītu Latvijas ekonomiku, nodrošinātu papildu finansējumu uzņēmumiem, vienlaikus arī Latvijas iedzīvotāju pensiju 2. un 3. līmeņa uzkrājumiem rastu šim brīdim ienesīgākas ieguldīšanas iesējas, šā gada 9. aprīļa valsts attīstības finanšu institūcijas "ALTUM" 20 miljonu eiro obligāciju emisijā vienu trešdaļu no kopējās emisijas 6 miljonu eiro vērtībā iegādājies "SEB bankas" meitas uzņēmums "SEB Investment Management".

"SEB Investment Management", kas ikdienā pārvalda Latvijas iedzīvotāju pensiju 2. un 3. līmeņa uzkrājumus, ir veicis ieguldījumu ar ienesīguma likmi 1,3% gadā, kas šajā ļoti zemo un pat negatīvo valsts vērtspapīru ienesīguma likmju un reto uzņēmumu vērtspapīru emisiju laikā ir pievilcīga alternatīva ieguldījumu vērtības saglabāšanai un audzēšanai, skaidro pārstāve Agnese Strazda.

Altum obligācijas 20 miljonu eiro apmērā iegādājušies 15 investori Baltijā 

Valsts "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" ("Altum") obligācijas 20 miljonu eiro apmērā...

"SEB Investment Management" bija viens no 15 investoriem Baltijā, iegādājoties vienu trešdaļu no kopējā emitēto vērtspapīru apjoma.

Jānis Rozenfelds, "SEB Investment Management" valdes priekšsēdētājs, informē: "Ieguldot klientu līdzekļus jaunajā "ALTUM" obligāciju emisijā, izmantojam iespēju investēt vērtspapīros ar konkurētspējīgu sagaidāmo atdevi un atbalstām kvalitatīva emitenta turpmāku izaugsmi. "ALTUM" obligācijas ir izcils rīks, ar kura palīdzību "SEB" pensiju plāni – gan 2., gan 3. līmenī - praksē atbalsta valsts ekonomiku, kā arī veicina Baltijas kapitāla tirgus attīstību."

Iegūtais finansējums, ko "ALTUM" saņem pēc obligāciju emisijas, tiks izmantots "ALTUM" pārvaldītā Zemes fonda darbības paplašināšanai, vēl vairāk stiprinot fonda pēdējo gadu straujo izaugsmi - uzņēmējdarbības projektu finansēšanu lauksaimniecības jomā.

Zemes fonda darījumu apjoms katru gadu aug un 2019. gadā fonda portfelis tika dubultots, šobrīd tā kopējam apjomam strauji tuvojoties 50 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšzemes kopprodukta kritums par vienu procentpunktu nozīmē apmēram 100 milj. eiro mazākus ieņēmumus valsts budžetā, tādējādi, īstenojoties SVF prognozētajam Latvijas IKP sarukumam par 8.6%, valsts budžets šogad nesaņems aptuveni 860 milj. eiro.

Tādu ainu iezīmēja Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē apspriestais. Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs atzina, ka pašreizējos apstākļus daži analītiķi salīdzina ar otro pasaules karu. "Domāju, ka tas nav pārspīlēts, jo atradomies sprādziena epicentrā, kas lēnām izplatās un secīgi skar katru nozari. Sociālā un fiskālā ziņā ir vairāk lietu, ko nezinām, nekā to, ko zinām," skaidroja A. Zakatistovs.

Viņš atzina, ka pašlaik ir dažādi minējumi, kā kritīs ekonomika un kā "sastāsies cipari" pēc trīs mēnešiem. "IKP noteikti kritīs, SVF prognozēja ka būs - 8,6% (iepriekš Latvijas Banka prognozēja iespējamo kritumu 6,5% apmērā) un katrs procents nozīmē 100 milj. eiro mazāk budžeta ieņēmumos. Un katrs var rēķināt un domāt. Kad zināsim, tad arī varēsim atbildīgi rīkoties," uzsvēra A. Zakatistovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts likumprojekts "Segto obligāciju likums", kas paredz izveidot segto obligāciju regulējumu Latvijā, vienlaikus pārņemot Eiropas Parlamenta un Padomes regulējumu par segto obligāciju emisiju un segto obligāciju publisko uzraudzību, informē Finanšu ministrija.

Likumprojekts nosaka segto obligāciju programmas emisijas tiesisko ietvaru un nodrošina ieguldītāju un segto obligāciju kreditoru aizsardzību.

Šobrīd šo jomu regulē Hipotekāro ķīlu zīmju likums, kas ir novecojis, jo Latvijā hipotekāro ķīlu zīmes pēdējo reizi apgrozībā bija 2011. gadā. Hipotekāro ķīlu zīmju likumā iztrūkst vairāki būtiski elementi, piemēram, noteikto atbilstīgo aktīvu prasības, regulējums pārrobežu darījumiem, tai skaitā par kredītiestāžu iespējām veidot kopīgu seguma portfeli Baltijas valstu mērogā, regulējums par seguma aktīvu nošķiršanu, par seguma portfeļa uzrauga darbību, prasības informācijai ieguldītājiem un citi nosacījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts kase starptautiskajos finanšu tirgos piesaistījusi vēl miljardu eiro

Lelde Petrāne, 07.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija starptautiskajos finanšu tirgos emitējusi jaunas trīs gadu obligācijas ar dzēšanas termiņu 2023. gadā, piesaistot finansējumu 1 miljarda eiro apmērā ar ienesīgumu 0,209 % un fiksējot kupona (procentu) likmi 0,125, informē Finanšu ministrija.

"Valsts kasei pirmdien izdevies sekmīgs darījums starptautiskajos finanšu tirgos, tādējādi papildinot valsts finanses tālākiem ekonomikas stimulēšanas un iedzīvotāju atbalsta pasākumiem COVID-19 izraisītās krīzes seku pārvarēšanai," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Latvijas Republikas obligācijas iegādājās investori pārsvarā no Eiropas valstīm (piemēram, aktīvu pārvaldītāji un bankas no Vācijas, Austrijas, Francijas, Lielbritānijas un Skandināvijas).

Kopējais investoru pieprasījums pēc obligācijām pārsniedza 1,4 miljardus eiro. Emisijas vadošās bankas bija "Barclays", "J.P. Morgan" un "Societe Generale".

Valsts kase piesaista ilgtermiņa resursus starptautiskajos tirgos 

Latvija izmantoja finanšu tirgos radušos aizņemšanās iespēju un veica papildu laidienu 550...

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas krīzes mazināšanai lielu ražojošo uzņēmumu atbalstam būs pieejami līdz 100 miljoni eiro, paredz trešdien finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītajā darba grupā uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam izskatītais noteikumu projekts par kapitāla ieguldījumiem komersantos, kuru darbību ietekmējusi Covid-19 izplatība.

Finanšu ministrijā informēja, ka līdz ar noteikumu pieņemšanu Ministru kabinetā plānots izveidot alternatīvo ieguldījumu fondu, ko pārvaldīs AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" ("Altum").

Minētā fonda mērķis būs atbalstīt lielos uzņēmumus, kuri ir ekonomiski dzīvotspējīgi un kuri ir korporatīvi labi pārvaldīti, bet kuriem ir pagaidu grūtības, jo to darbību uz pārejošu laika posmu ir negatīvi ietekmējusi Covid-19 izplatība, un tos lielos uzņēmumus, kuri ir gatavi pielāgot vai pārveidot savu līdzšinējo biznesa modeli Covid-19 ietekmes rezultātā.

Publiskais finansējums fondā veidos 50 miljonus eiro un ir plānots, ka 50 miljonus eiro veidos privātā finansējuma kapitāls, tajā skaitā finansējums no valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājiem, kā arī citiem privātajiem ieguldītājiem, tādējādi palielinot fonda kopējo apjomu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

ECB uzpirks vairāk parādu, nekā valdības vispār izdos

Jānis Šķupelis, 05.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) atbildot uz pandēmijas izaicinājumiem, pilnā apmērā ieslēgta eiro drukāšana jeb tiek īstenotā tā saucamā kvantitatīvā mīkstināšana.

Apmēri ir patiešām ievērojami, un, piemēram, Financial Times ziņo, ka nākamgad ECB uzpirks vairāk eirozonas valdību parāda vērtspapīrus nekā tos spēs emitēt pašas valdības. Citiem vārdiem sakot, lai finansētu pandēmijas budžeta deficītus, nebūs nepieciešams ne eiro no kādas citu investoru naudas, un šo caurumu pilnībā gatavi aizlāpīt ir reģiona monetārās stabilitātes sargi.

Proti, neskatoties uz eiropiešu budžetu deficītu palielināšanos, ECB obligāciju uzpirkšanas apmērs būs lielāks par kopējo eirozonas valdību 2021. gadā no jauna emitēto parādu kalnu. ASV investīciju banka Citigroup turklāt rēķina, ka šāda situācija būtu vērojama pat tad, ja ECB neizlems palielināt savu pandēmijas kvantitatīvo mīkstināšanu, kuras kopējais izsludinātais apmērs ir 1,35 triljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Izsolīs iepriekš emitēto valsts obligāciju papildu laidienu 20 miljonu eiro apmērā

LETA, 14.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kase šodien biržā "Nasdaq Riga" izsolīs iepriekš starptautiskajos tirgos emitēto valsts obligāciju papildu laidienu 20 miljonu eiro apmērā.

Biržā "Nasdaq Riga" notiks konkurējošā daudzcenu izsole, kurā piedāvās iegādāties 2016.gada oktobrī emitēto starptautisko eiroobligāciju papildu laidienu līdz 20 miljonu eiro apmērā.

Obligāciju emisijas datums ir 2020.gada 21.oktobris, bet dzēšanas datums - 2026.gada 7.oktobris. Obligāciju fiksētā procentu (kupona) likme ir 0,375%.

Jaunemitētās obligācijas tiks apvienotas un veidos vienu sēriju ar līdz šim emitētajiem attiecīgajiem vērtspapīriem kopumā 1,5 miljardu eiro apmērā. Obligācijas tiks izlaistas Globālās vidēja termiņa vērtspapīru programmas (GMTN) ietvaros.

Valsts kases sabiedrisko attiecību speciāliste Eva Šmite-Krēgere norādīja, ka atšķirībā no emisijām starptautiskajā tirgū, eiroobligāciju papildu laidienu sākotnējā izvietošana ir paredzēta tikai Latvijas tirgū, vērtspapīru izplatīšanu organizējot ar primāro dīleru starpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcīnas optimismam pasaulē sitot augstu vilni, mazinājusies finanšu tirgus dalībnieku apetīte pēc drošā patvēruma aktīviem. Viens no šādiem aktīviem ir zelts, kura cena pēdējā laikā pakāpeniski turpina atkāpties no sava augusta rekorda.

Jāatgādina, ka vasaras beigās zelta tirgū bija vērojama pilnvērtīga uguņošana, kur šī metāla vērtība pirmo reizi vēsturē pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci un sāka tuvoties pat 2,1 tūkst. ASV dolāriem par unci. Kopš tā brīža dzeltenā dārgmetālā vērtība gan ir sarukusi par 10% līdz 1865 ASV dolāriem par unci.

* zelta cena ASV preču biržā, ASV dolāri par Trojas unci

Zelta pesimisti

Par zelta cenas nākotni šobrīd – līdzīgi kā tas ir ar lielu daļu daudzām citām lietām – spriedumi ir visai dažādi. Manāms, ka skaļāki kļuvuši viedokļi, kas uzver to, ka vakcīnai pret Covid-19 vīrusu komplektā nāks krietni lielāka interese par dažādiem citiem aktīviem, kas savukārt grūtāku laikus sola tam pašam zeltam un arī ASV dolāram. Pamatdoma ir aptuveni šāda – līdz ar sabiedrību vakcinēšanu un tam sekojošu vīrusa sarežģījumu mazināšanos pasaules ekonomika atkal varēs uzelpot. Šāda situācija attiecīgi nozīmēs, ka lielāka daļa cilvēku būs gatavi pabāzt ārā savu degunu no drošā patvēruma – ieguldījumiem zeltā un etalona obligācijās (pašas drošākās obligācijas, kas pamatā ir ASV un Vācijas parāds). Proti, tad nauda no šiem aktīviem, meklējot lielāku ienesīgumu, noplūdīs, kas var rezultēties ar ne pārāk saulainu to cenas dinamiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Attīstības finanšu institūcija "Altum", vadoties no tirgus situācijas, plāno veikt obligāciju emisiju, liecina "Altum" paziņojums "Nasdaq Riga".

Institūcija tuvākajā laikā plāno veikt obligāciju emisiju apjomā līdz 20 miljoniem eiro "Altum" otrās obligāciju emisijas 70 000 000 eiro programmas ietvaros.

"Altum" kā emisijas aģentu ir pilnvarojis "SEB". Obligācijas ir plānots iekļaut regulētajā tirgū - biržas "Nasdaq Riga" Baltijas Parāda vērtspapīru sarakstā.

"Altum" 2017. gadā emitēja zaļās obligācijas un kopš tā laika ir vairākas reizes veicis obligāciju emisijas, diversificējot savu parāda portfeli un palielinot to atpazīstamību investoru acīs. Pašlaik kopējais emitēto obligāciju portfelis ir 45 000 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Finanšu tirgu nomētāšana ar naudu atkal nostrādā

Jānis Šķupelis, 09.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas valdību aizņemšanās izmaksas sarukušas līdz līmenim, kāds bija vērojams pirms pandēmijas krīzes.

Šādu situāciju lielā mērā noteikusi Eiropas Centrālās bankas (ECB) aktivitāte. Šī iestāde savas jaunās kvantitatīvās mīkstināšanas ietvaros iegādājusies (un vēl vien plāno iegādāties) gigantiskus eirozonas valdību un uzņēmumu parāda kalnus. Tas attiecīgi liek domāt par to, ka pieprasījums pēc valdību parāda saglabāsies ļoti liels un nozīmē obligāciju cenu pieaugumu un to ienesīguma kritumu.

Pandēmijas izaicinājumiem vēršoties plašumā, sākotnēji bija vērojamas bažas, ka dažām Eiropas valstīm būs lielas grūtības tos pārvarēt. Piemēram, pavasara sākumā strauji palēcās Itālijas obligāciju ienesīgums. Pie strauja tautsaimniecības sabrukuma un ļoti spēji augošiem parādiem, kas tika likti pretī pandēmijas krīzei, bija vērojamas bažas par to atdošanu. Kopumā gan centrālo baņķieru un valdību stimulēšana šoreiz bijusi ļoti pārliecinoša, kas šāda veida satraukumu atvirzījis kaut kad tālākā nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos kopš pandēmijas dziļākās bezcerības vērojams straujš cenu kāpums. Kopš vasaras atnākšanas gan šis kāpums ir rimis un izskatās, ka cenas atkal ir jauna virziena meklējumos.

Omu bojā kaut vai tas, ka pār ASV draud velties otrais pandēmijas vilnis. Finanšu tirgu tendenču vērotāji klāsta - tā kā turpmāko ekonomikas attīstības scenāriju diapazons ir plašs, straujas cenu svārstības augšup un lejup, visticamāk, turpināsies arī šā gada otrajā pusē.

"2020. gads it visos aspektos ir izaicinošs laiks ieguldījumu veikšanai. Ir pagājuši vien seši mēneši, bet mēs jau esam piedzīvojuši vienu no vēsturiski visstraujākajiem un dramatiskākajiem tirgus kritumiem, kuru nomainīja netipiski straujš aktīvu cenu pieaugums.

Kustības, kas parasti aizņem vismaz dažus gadus, 2020. gadā norisinājās vien dažu mēnešu laikā. Tirgus situācijai kļūstot aizvien svārstīgākai, pietiek pat ar pāris dienām, lai šķietami izdevīgs ieguldījums izrādītos kļūmīgs un otrādi," notiekošo raksturo "Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nodokļu brīvdienas uzņēmējiem varētu piešķirt līdz trim gadiem

Zane Atlāce - Bistere, 16.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai nodrošinātu atbalstu uzņēmējdarbībai un nodarbinātajiem, plānots uzņēmējiem paredzēt nodokļu brīvdienas līdz trim gadiem, tā pēc vadības grupas uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam koronavīrusa izraisītās slimības "Covid-19" radīto ekonomisko seku operatīvai novēršanai paziņoja tās vadītājs finanšu ministrs Jānis Reirs.

Likums patlaban paredz nodokļu brīvdienas līdz vienam gadam, bet taču plānots izstrādāt grozījumus, kas ļaus to darīt līdz trim gadiem.

"Šobrīd ietekme uz ekonomiku kopumā un atsevišķām nozarēm ir mainīgs lielums, jo situācija gan Latvijā, gan Eiropā, gan pasaulē kopumā strauji attīstās. Arvien vairāk valstu nosaka jaunus ierobežojumus, aizliedzot organizēt publiskus pasākumus, slēdzot izglītības iestādes un ierobežojot robežu šķērsošanu. Ierobežojumu dēļ arvien vairāk uzņēmumu saskaras ar kavētām piegādēm, atceltiem pasūtījumiem vai rezervācijām, kā rezultātā atsevišķu nozaru uzņēmumu apgrozījums strauji krītas. Lai pārvarētu šīs īslaicīgās grūtības, valdība uzņēmējiem un darba ņēmējiem piedāvās vairākus atbalsta risinājumus," norāda J.Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Konkurējošajā izsolē valsts divu gadu obligācijas pārdotas par 25 miljoniem eiro

LETA, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru konkurējošajā daudzcenu izsolē trešdien pārdotas divu gadu obligācijas par 25 miljoniem eiro, liecina biržas "Nasdaq Riga" sniegtā informācija.

Izsolē dalībnieku pieprasījums pēc obligācijām 8,6 reizes pārsniedza Valsts kases piedāvāto apmēru.

Obligāciju, kuru dzēšanas termiņš ir 2022.gada 20.marts, vidējā svērtā likme izsolē bija mīnus 0,06% (iepriekšējā izsolē 20.maijā - 0%) un tās četri izsoles dalībnieki pieprasīja kopumā 124 miljonu eiro apmērā, bet Valsts kase piedāvāja iegādāties 25 miljonu eiro apmērā.

Valsts kase trešdien piedāvāja iegādāties šogad 18.martā emitēto divu gadu obligāciju papildu emisiju.

Valsts kases Latvijas valsts parāda vērtspapīru izsoles nodrošina birža "Nasdaq Riga", savukārt norēķinus veic "Nasdaq CSD". 2020.gada marta beigās Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru apmērs apgrozībā bija 1,36 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Konkurējošajā izsolē valsts piecu gadu obligācijas pārdotas par 20 miljoniem eiro

LETA, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru konkurējošajā daudzcenu izsolē trešdien pārdotas piecu gadu obligācijas par 20 miljoniem eiro, liecina biržas "Nasdaq Riga" sniegtā informācija.

Izsolē dalībnieku pieprasījums pēc obligācijām astoņas reizes pārsniedza Valsts kases piedāvāto apmēru.

Obligāciju, kuru dzēšanas termiņš ir 2025.gada 31.janvāris, vidējā svērtā likme izsolē bija mīnus 0,07% (iepriekšējā izsolē šogad 17.jūnijā - 0,037%) un tās četri izsoles dalībnieki pieprasīja kopumā 159,61 miljona eiro apmērā, bet Valsts kase piedāvāja iegādāties 20 miljonu eiro apmērā.

Valsts kase trešdien piedāvāja iegādāties 2019.gada 3.jūlijā emitēto piecu gadu obligāciju papildu emisiju.

Valsts kases Latvijas valsts parāda vērtspapīru izsoles nodrošina birža "Nasdaq Riga", savukārt norēķinus veic "Nasdaq CSD". 2020.gada jūnija beigās Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru apmērs apgrozībā bija 1,62 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Konkurējošajā izsolē valsts septiņu gadu obligācijas pārdotas 20 miljonu eiro apmērā

LETA, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru konkurējošajā daudzcenu izsolē trešdien pārdotas septiņu gadu obligācijas par 20 miljoniem eiro, liecina biržas "Nasdaq Riga" sniegtā informācija.

Izsolē dalībnieku pieprasījums pēc obligācijām 5,2 reizes pārsniedza Valsts kases piedāvāto apmēru.

Obligāciju, kuru dzēšanas termiņš ir 2027.gada 3.jūlijs, vidējā svērtā likme izsolē bija 0,008% (iepriekšējā izsolē šogad 29.jūlijā - 0,009%), un tās četri izsoles dalībnieki pieprasīja kopumā 105 miljonu eiro apmērā, bet Valsts kase piedāvāja iegādāties 20 miljonu eiro apmērā.

Valsts kase trešdien piedāvāja iegādāties šogad 1.jūlijā emitēto septiņu gadu obligāciju papildu emisiju.

Valsts kases Latvijas valsts parāda vērtspapīru izsoles nodrošina birža "Nasdaq Riga", savukārt norēķinus veic "Nasdaq CSD". 2020.gada jūnija beigās Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru apmērs apgrozībā bija 1,62 miljardi eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Zemākais punkts nezīmējas; mēģina tikt vaļā arī no parādiem

Jānis Šķupelis, 18.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šīs otrdienas kāpums finanšu tirgus stāvajā slīdkalniņā patiešām izrādījās vien pauze. Akciju cena nedēļas vidū atsāka savu planēšanu uz krietni zemākiem atmosfēras slāņiem.

Eiropā vadošo akciju vērtība saruka vēl aptuveni par 5%. Tāpat akciju cenu gāšanas, sākoties tirdzniecības sesijai, turpinājās ASV. Šobrīd finanšu tirgū valda neziņa par to, kāda kuriem aktīviem varētu būt "godīgā" cena. Pārmaiņas ir asas un haotiskas. Turklāt parādās bažas par likviditāti.

Jāteic, ka viens ir tas, kas notiek akciju tirgū (akcijas pēc savas būtības ir riska aktīvi), lai gan faktiski tikpat nozīmīgas cenu pārbīdes notiek vēl parādu tirgū. Un situācija arī tur diemžēl liecina par paaugstinātu stresu. Būtībā jau nākamā pakāpe ir, ka investori ar visu reizē sāk izpārdot arī obligācijas, kurām ieguldījumu portfeļos teorētiski un praktiski būtu jānodrošina stabilitāte. Nav gan tā, ka DB par to nebūtu brīdinājis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Negatīvās tendences pasaules finanšu tirgos ietekmē arī uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas pakalpojumu, taču apdrošināšanas kompāniju pārstāvji norāda, ka šobrīd atbrīvoties no šiem ieguldījumiem nebūtu prātīgi, drīzāk tieši pretēji, un vērts veikt ieguldījumus.

Runājot par atlīdzības izmaksu gadījumā, ja polises īpašnieks miris no koronavīrusa, apdrošinātāji norāda, ka visdrīzāk tā tiks veikta.

Dzīvības apdrošināšana ar uzkrājuma veidošanu apvieno divus elementus – savas dzīvības apdrošināšanu un uzkrājuma veidošanu nākotnei. Veicot regulārus maksājumus, iespējams veidot uzkrājumu savas nākotnes finansiālai nodrošināšanai vai kāda noteikta mērķa vai sapņa īstenošanai, vienlaikus nodrošinot materiālu aizsardzību savai ģimenei personas nāves gadījumā, skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA).

Šī apdrošināšanas veida ietvaros ir iespēja veidot uzkrājumu ar garantētu jeb fiksētu peļņu (%) vai arī veidot uzkrājumu, kas piesaistīts ieguldījumu fondiem. Ieguldot līdzekļus fondos, ir iespējams nopelnīt vairāk, vienlaicīgi gan jāapzinās, ka peļņas iespējamība un apmērs ir atkarīgs no izvēlētās ieguldījumu stratēģijas un ieguldījumu fondu darbības rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru