Eksperti

Vai 2021. būs izrāviena gads pārejā uz ilgtspēju?

Anderss Larsons, SEB Lielo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Baltijā, 19.06.2021

Jaunākais izdevums

Klimata pārmaiņas jau šobrīd ietekmē gan klimatu, gan dabu. 2020. gadā vidējā temperatūra par 1,2°C pārsniedza 1850. – 1900. gada rādītājus, ierindojot 2020. gadu starp trīs vissiltākajiem gadiem vēsturē.

Neskatoties uz to, ka Covid-19 dēļ pasaules temps pierima, siltumnīcefekta gāzu emisijas 2020. gadā turpināja palielināties. Lai apturētu kritisko ekosistēmu eroziju, ir jāpieliek pūles, lai mērķtiecīgāk virzītos uz ilgtspēju. Galvenajiem mūsu nākotnes izaugsmes stūrakmeņiem jābūt atjaunojamajai enerģijai, ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, zaļajam transportam un videi draudzīgām ēkām. Kā mums sokas un ko sagaidīt 2021. gadā?

Banku dienaskārtībā: klientu vērtēšana un nozares politiku stiprināšana

Eiropas Zaļā kursa ietvars un apņemšanās ir ļoti ambiciozi. Lai gan kāds varētu saskatīt ilgtspējā riskus, ņemot vērā gaidāmo regulējumu un pārmaiņu straujumu, tā paver arī iepriekš nepieredzētas izaugsmes un attīstības iespējas. Ir skaidrs, ka banku sektoram transformācijā būs ļoti svarīga loma, jo šo ieguldījumu finansēšanai būs nepieciešams ievērojams kapitāls. Bankas aktīvi piedalās ilgtspējas pārmaiņās. Šobrīd divi galvenie virzieni ir klientu vērtēšana un dažādu politiku stiprināšana. Lielākā bankas ietekme uz klimatu ir netieša, proti, caur piedāvājumiem, produktiem un pakalpojumiem, finansējuma un investīciju risinājumiem. Tāpēc bankām ir jāpārdomā, ar kādiem klientiem tās strādā un kā viņus atbalsta.

Ir skaidrs, ka neilgtspējīgu uzņēmumu finansēšana tiks mērķtiecīgi samazināta. Esam izstrādājuši ietvaru, lai novērtētu, kā mūsu klienti īsteno savu vides, sociālo un pārvaldes jautājumu (ESG) programmu, kādas ir viņu politikas, pārvaldības struktūra. Šobrīd īpaši lielu uzmanību pievēršam vides jautājumiem - vērtējam gan klientu tiešo, gan netiešo ietekmi. Vienkāršāk sakot, cenšamies saprast, kurās jomās klientiem ir izaicinājumi, un kas tiek darīts, lai mainītos.

No 2022. gada bankām būs jāziņo par savu Zaļo aktīvu attiecību (Green asset ratio), t.i., cik liela daļa mūsu kredītu privātpersonām un uzņēmumiem ir “zaļa” un cik liela daļa – “brūna”. Eiropas Savienības taksonomija ir gan veids, kā noteikt praktiskus mērķus dažādām nozarēm, gan ietvars, kurā definēts, kas ir “zaļš” un kas – nav. Piemēram, runājot par parastu vieglo automašīnu – šobrīd Eiropas Savienībā taksonomijai atbilstoša automašīna ir tāda, kuras CO2 izmešu apjoms uz kilometru nepārsniedz 50 gramus. Savukārt 2025. gadā automašīna atbildīs taksonomijai tikai tad, ja tās izplūdes gāzu emisijas būs nulle.

Vienlaikus esam būtiski stiprinājuši arī savu nozares politiku attiecībā uz fosilo kurināmo, kas ietver ogļu, naftas, gāzes un kūdras ieguvi, attīrīšanu un elektroenerģijas ražošanu. SEB Grupā esam definējuši, ka līdz 2025. gadam pakāpeniski pārtrauksim finansēt kurināmo ogļu ieguvi un līdz 2030. gadam - enerģijas ražošanu no tām.

Kā transformējas uzņēmumi: H&M un Daimler piemēri

Šobrīd nepastāv attaisnojumi, lai nedotos ilgtspējas virzienā – visi nepieciešamie rīki, produkti un atbalsts ir pieejami. Ilgtspējai piesaistītās obligācijas, zaļie kredīti, ar ilgtspēju saistītie kredīti, zaļais līzings un citi produkti – katrs uzņēmums var izlemt, kādu ceļu iet un izvēlēties vispiemērotākos instrumentus un ātrumu, lai sasniegtu savus ilgtspējas mērķus. Vēlos izcelt jaunu tendenci obligāciju tirgū – ilgtspējai piesaistītās obligācijas. Atšķirībā no zaļajām obligācijām, kur uzņēmumiem nauda ir paredzēta konkrētu zaļo projektu īstenošanai, šīs obligācijas ir piesaistītas tam, cik labi attiecīgais uzņēmums spēj sasniegt noteiktus ilgtspējas mērķus.

Pieminēšanas vērts ir apģērbu tirdzniecības uzņēmuma “H&M” piemērs. Šis uzņēmums ir pievienojies minētajai tendencei, emitējot ilgtspējai piesaistītās obligācijas 500 miljonu eiro vērtībā uz 8,5 gadu termiņu. Obligācijas ir piesaistītas trīs mērķiem, kurus nesasniedzot, “H&M” maksās augstāku procentu likmi obligāciju turētājiem. Līdz 2025. gadam “H&M” ir apņēmies sasniegt šādus mērķus – līdz 30% palielināt pārstrādāto materiālu īpatsvaru, par 20% no 2017. gada līmeņa samazināt savas darbības, elektroenerģijas un siltumenerģijas iegādes radītās emisijas, kā arī par 10% samazināt kopējās emisijas no izejvielu iegūšanas, audumu ražošanas, apģērbu ražošanas procesa un transporta.

Vēl viens labs pārmaiņu piemērs ir autobūves uzņēmums “Daimler”. SEB konsultēja “Daimler”, veidojot uzņēmuma zaļās finansēšanas ietvaru, kas ir klasificēts kā “Tumši zaļš” jeb atbilstošs visaugstākajam līmenim saskaņā ar pētījumu institūta “Cicero” neatkarīgo ekspertu atzinumu. Šo ietvaru “Daimler” izmantos, lai aizņemtos līdzekļus, piemēram, izmantojot zaļās obligācijas, zaļos komerciālos vērtspapīrus un zaļos kredītus.2020. gada septembrī “Daimler” emitēja savas pirmās zaļās obligācijas 1 miljarda eiro apmērā uz 10 gadiem, lai vienmērīgi virzītos uz CO2 neitrālām tehnoloģijām un pakalpojumiem. Neto ieņēmumi no zaļajiem finansēšanas instrumentiem tiks novirzīti, lai izstrādātu un attīstītu nulles emisijas transportlīdzekļus, piemēram, elektromobiļus. Tāpat šie līdzekļi tiks izmantoti, lai uzlabotu vai uzbūvētu jaunas ražotnes bezemisiju transportlīdzekļu ražošanai, kā arī izveidotu bateriju un kurināmo elementu pārstrādes procesu.

2021. būs izrāviena gads ar ilgtspēju saistītajam finansēšanas konceptam

2021. gada pirmajā ceturksnī ilgtspējīgo parāda vērtspapīru tirgus pārsniedza mūsu prognozes. Sagaidām, ka šogad ilgtspējīgu obligāciju emisijas varētu pārsniegt 1 triljonu ASV dolāru jeb par 25% vairāk nekā prognozējām mūsu optimistiskajā aplēsē šī gada sākumā.

Finansējuma apjoms palielinās, jo pāreja uzņem straujāku tempu, nekā kāds varēja paredzēt. 2021. gadā būtiski palielināsies valstu ieguldījumi enerģijas infrastruktūrā. Jau saskatāmas pirmās pazīmes, kas pilnībā izaicinās enerģiju patērējošās nozares, piemēram, automobiļu ražošanu. Arī tirgus paplašinās, aptverot jaunus finansēšanas risinājumus un jaunas jomas, piemēram, dzimumu līdztiesību un ūdens kvalitāti un pieejamību.2021. gada pirmajā ceturksnī sasniegts ar ilgtspēju saistīto parāda vērtspapīru tirgus rekords – emitētas obligācijas 378 miljardu ASV dolāru apmērā jeb 50% no kopējā 2020. gada apjoma. To sekmēja zaļās un sociālās obligācijas, kuras emitētas attiecīgi 150 miljardu ASV dolāru un 94,2 miljardu ASV dolāru apmērā.

Ilgtspējai piesaistīto obligāciju emisijas vairāk nekā desmit reizes pārsniegušas pērn šajā laikposmā emitēto apjomu, jau šobrīd pārspējot kopējo 2020. gada apmēru. Ar ilgtspēju saistīto kredītu apjoms ir dubultojies. Notiekošais liecina, ka 2021. gads būs izrāviena gads ar ilgtspēju saistītajam finansēšanas konceptam – gan attiecībā uz kredītiem, gan obligācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stājas spēkā vairākas izmaiņas nodokļu jomā, kuras skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Tostarp no 1.jūlija tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā - 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

No 1.jūlija no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu Par valsts budžetu 2022.gadam, kurā nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,6 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 12,4 miljardu eiro apmērā.

2022.gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.

Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, ir nepieciešams turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmācijas uzņēmuma “Grindeks” koncerna konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada deviņos mēnešos koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 168,9 milj. eiro, kas ir par 31,8 milj. eiro vai 23% vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos. 2021. gada deviņos mēnešos koncerna peļņa bija 27,6 milj. eiro, kas ir par 15,5 milj. eiro vai 2 reizes vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos.

2021. gada deviņos mēnešos lielāko pārdošanas apjomu veidoja medikamenti sirds un asinsvadu, kā arī centrālās nervu sistēmas slimību ārstēšanai. Strauju pārdošanas kāpumu sasniedza arī slimnīcu segmenta medikamenti, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”. 2021. gada deviņos mēnešos koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 97 valstīm par kopējo summu 160,0 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 23.novembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu "Par valsts budžetu 2022.gadam", paredzot ieņēmumus 10,6 miljardu eiro apmērā, bet izdevumus - 12,4 miljardu eiro apmērā.

Par likuma pieņemšanu nobalsoja 52 deputāti, pret - 37.

Darbu ar valsts budžeta paketi Seima sāka 15.oktobrī un galīgajā lasījumā tā izskatīšanai ķērās klāt tieši mēnesi vēlāk - 15.novembrī. Šis ir otrais budžets Latvijas vēsturē, kas pieņemts daļēji attālināti, izmantojot 2020.gada nogalē ieviesto e-Saeimas platformu.

Tāpat šogad tika saīsināts debašu runas ilgums divas reizes. Līdzšinējo piecu un divu minūšu vietā debatējot pirmo un otro reizi, deputātu runas laiks bija attiecīgi divas un viena minūte.

Uz galīgo lasījumu šajā likumā tika saņemti 232 priekšlikumi. Virkne no tiem bija saistīti ar tā saucamajām koalīcijas "deputātu kvotām", kuras ļoti asi kritizēja opozīcija. Kopumā kvotās tika sadalīti teju divi miljoni eiro vairākām organizācijām, biedrībām, reliģiskajām draudzēm un pašvaldībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada pēdējais mēnesis auto tirdzniecībā izrādījies labāks, par šo pašu mēnesi gadu iepriekš, uzrādot 3% pieaugumu (1141 pret 1110), liecina Auto asociācijas apkopotie dati. Tiesa, tas neliecina, ka situācija auto nozarē būtiski uzlabojusies.

Pieaugums drīzāk skaidrojams ar īpaši zemo aktivitāti 2020. gada decembrī, kad liela daļa uzņēmumu nestrādāja un sabiedrība atradās pirmssvētku mājsēdē. Tiesa, kopumā gads ir bijis par 8% veiksmīgāks kā iepriekšējais. Ir pārdoti par 6% vairāk vieglo pasažieru auto un 19% vairāk vieglā komerctransporta. 2021. gadā ir pārdoti 14343 vieglie pasažieru auto (2020 – 13522) un 2530 vieglā komerctransporta vienības (2020 – 2120).

Jaunu auto deficīts būs skarba realitāte 

Divu gadu laikā auto industrija paspējusi izdzīvoties pa diviem grāvjiem: vispirms –...

Decembris nav nesis izmaiņas arī marku topā. Aizvadīto gadu kā līderi noslēdz Toyota, kura ar 2804 automašīnām aizņem 16,6% tirgus. Spraigā cīņā, ar 1908 auto un 11,3%, otro vietu saglabājis Volkswagen, no kura par nieka 26 auto un 0,1% tirgus daļā atpaliek trešās vietas ieguvēja Škoda. Tālāk seko Peugeot ar 1137 auto un 6,7%, un Renault ar 939 auto un 5,6%, KIA ar 785 auto un 4,7%. Pie gada veiksminiekiem var atzīmēt Hyundai, kurš ar 729 auto un 4,3% pakāpies par divām vietām Top 10. Topu noslēdz Nissan, BMW un Dacia ar attiecīgi 683 (4,0%), 582 (3,4%) un 568 (3,4%).

Elektroauto segmentā decembra topā līderis ir Hyudai ar 12 vienībām, tam seko VW ar 7, Peugeot ar 6 un Mazda ar 5 auto. Kopumā decembrī pārdoti 48 elektroauto, kas ir cienījami 4,2% no visiem decembrī pārdotajiem jaunajiem auto.

2021. gads Latvijas auto parku ir piepildījis ar 438 jauniem elektroauto, kas ir 3% no visiem vieglajiem pasažieru auto. Tikmēr būtiski sabremzējies lietoto elektroauto imports. Iespējams, tas ir klusums pirms valsts atbalsta izraisītās importa vērtas. Decembrī importēti vien 35 lietoti elektroauto kas ir 0,8% no visa lietoto auto importa. Līderi ir Tesla un BMW ar 7 auto, kam seko 6 Hyundai un 5 Nissan. Kopumā 2021. gadā importēti 544 lietoti elektroauto.

Arī lietoto auto imports sekmīgi turpina aizpildīt jauno auto deficīta vakuumu. Decembrī importēts par 19% vairāk lietoto auto, kā šajā mēnesī gadu iepriekš (4269 pret 3602). Arī kopējais gada pieaugums pret 2020. gadu ir 20% Vieglo auto problēmas nonākušas arī līdz smagā komerctransporta segmentam. Lai arī 2021. gads tam bijis ļoti veiksmīgs (93% pieaugums) decembris uzrāda 15% kritumu, kas ir satraucošs signāls pēc 13 mēnešu nepārtraukta kāpuma.

“2021. gads bijis izaicinājums pilns gan ražotājiem, gan tirgotājiem, gan pircējiem. Visiem nācās pielāgoties “jaunajam normālajam” gan tajā kas saistās ar auto piegādēm, gan klimata izaicinājumiem un domāju, ka tas izdevās salīdzinoši veiksmīgi. Šis gads solās būt elektroauto izrāviena gads, kas daudziem ražotājiem piedāvā arī “restarta” iespējas. Jau šobrīd var novērot, ka šajā segmentā būtisku izrāvienu demonstrē atsevišķi ražotāji, kuri nebūt nebija pēdējo gadu favorīti iekšdedzes laikmetā. Tas tikai palielinās konkurenci un padarīs jaunās tehnoloģijas pieejamākas lielākai sabiedrības daļai. Tā pat, ir būtiski turpināt un paplašināt VARAM uzsākto zaļo auto atbalsta programmu, kas nebūt ne vienmēr nozīmē naudas došanu. Ir pietiekami daudz instrumentu, kuri var veicināt mūsu autoparka zaļināšanu, kā piemēram nodokļu regulējums kas Eiropā sevi ir pierādījis, kā viens no efektīvākajiem instrumentiem klimata mērķu sasniegšanā,” komentē Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī bija 249,9 miljoni eiro, kas ir par 13,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, informē uzņēmums.

"Latvenergo" koncerns šogad trīs mēnešos saražojis par 2% vairāk elektrības un 37% siltumenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn. Tāpat pārskata periodā pieaudzis arī mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas un dabasgāzes apjoms attiecīgi par 9% un 120%.

2021. gada pirmajā ceturksnī koncerna darbību ietekmēja elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums aukstāku laikapstākļu dēl, kā arī vispārējs energoresursu cenu pieaugums, tādēļ ievērojami pieauga elektroenerģijas vidējā cena visā Nord Pool reģionā. Izaugsmi "Latvenergo" 2021. gadā sasniedzis visos jaunajos biznesa virzienos.

2021. gada pirmajā ceturksnī "Latvenergo" koncerna ieņēmumi ir 249,9 milj. eiro jeb par 14 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Zemāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES savukārt negatīvi ir ietekmējusi koncerna EBITDA1, kas ir 80,7 milj. eiro, un tas ir par 18 % mazāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja AS Grindeks konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada pirmajā pusgadā koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 115,6 milj. eiro, kas ir par 21,1 milj. eiro vai 22% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā. 2021. gada pirmajā pusgadā koncerna peļņa bija 19,8 milj. eiro, kas ir par 7 milj. eiro vai 55% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā, informē uzņēmumā.

Rekordlielie peļņas un apgrozījuma rādītāji sasniegti, jo ievērojami audzis pieprasījums pēc koncerna ražotajiem sirds un asinsvadu, centrālās nervu sistēmas, kā arī slimnīcu segmenta medikamentiem, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”.

2021. gada pirmajā pusgadā koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 91 valstīm par kopējo summu 109,6 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 207 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, vidējā mēneša alga palielinājās par 105 eiro jeb 9,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 7,1 % (no 7,39 līdz 7,92 eiro).

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada 4. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,6 %, savukārt stundas samaksa samazinājās par 4,1 %.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 891 eiro jeb 73,9 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 9,6 %. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 9,7 %.

No 2021. gada 1. janvāra valstī pieauga minimālā alga – no 430 eiro līdz 500 eiro jeb par 16,3 %, tika paaugstināts ienākumu slieksnis, virs kura netiek piemērots neapliekamais minimums, nedaudz samazinājās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu vispārējā un solidaritātes nodokļa likmes, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme lieliem ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pilsētu un novadu ekonomikas sekmes pandēmijas apstākļos nosaka to nozaru struktūra un spēja piesaistīt investīcijas.

Pateicoties augstas pievienotās vērtības pakalpojumu un augsto tehnoloģiju rūpniecības lielajai lomai ekonomikā, starp izaugsmes līderiem pērn bija Ķekavas un Līvānu novadi. Savukārt spēja piesaistīt investīcijas tradicionālajās pārtikas un kokapstrādes nozarēs, pagājušajā gadā vietu pirmajā sešiniekā nodrošināja Limbažu, Ādažu, Kuldīgas un Smiltenes novadiem. Pateicoties diversificētajai rūpniecībai, pandēmiju labi izdevies pārvarēt arī Saldus un Dobeles novadiem, pētījumā secinājis bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

“Daļa pandēmijas cirsto robu Latvijas ekonomikas kartē aizpildīsies, mainoties ārējiem apstākļiem, taču daļai pilsētu un novadu aizvadītā pusotra gada dramatiskie notikumi ir papildu atgādinājums par nepieciešamību pārstrukturēt savu ekonomiku. Veiktais pētījums parāda, ka reģionu ekonomiku stabilizējošs faktors bija valsts līdzfinansētie pakalpojumu sniedzēji. Ienākumu līmeni palīdzēja stabilizēt valsts atbalsta pasākumi, taču pilsētu un novadu ekonomikas ilgtspēju var nodrošināt konkurētspējīga preču un pakalpojumu ražošana,” stāsta pētījuma autors P. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās makroekonomikas prognozes, ko izmantos par pamatu vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2022. - 2024. gadam, tomēr uzskata, ka tās būtu jāpapildina, kā arī uzsver nepieciešamību papildus modelēt stresa scenārijus, ņemot vērā vairākus riskus.

FM prognozes par reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 2021. gadā ir optimistiskākas nekā prognozē Eiropas Komisija un Latvijas banka. FM prognoze līdzinās Starptautiskā Valūtas fonda scenārijam, optimistiskāk vērtējot 2021. gadu un, salīdzinot ar citiem prognozētājiem, paredzot aptuveni par 1% p. lēnāku izaugsmi 2022. gadā.

“Gan Latvijā, gan Eiropas Komisijā, gan citās starptautiskās institūcijās Latvijas izaugsmes perspektīvas šobrīd tiek vērtētas salīdzinoši pozitīvi. Šim gadam Latvijas izaugsme tiek prognozēta 3 - 4 % apmērā. Šobrīd nav scenāriju, kuros būtu paredzēts ekonomikas kritums vai pieaugums zem 3%, taču pastāv vairāki riski attiecībā uz nākama gada Saeimas vēlēšanām, pandēmijas kārtējo vilni, inflāciju un citi. Tādēļ Padome aicina izstrādāt “pesimistisko scenāriju”, kas paredz minēto fiskālo risku iespējamību,” norāda Inna Šteinbuka, FDP priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības izmaksas 2021.gadā pret 2020.gadu varētu pieaugt rekordaugsti par 6,6%, sasniedzot pēdējo deviņu gadu laikā augstāko pieaugumu.

Tā secināts Ekonomikas ministrijas veiktajā pētījumā par prognozētajām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās 2021.-2025.gadam.

Nelabvēlīgas globālās situācijas gadījumā - loģistikas problēmas, augsts tirgus pieprasījums, ražotāju jaudu nepieaugšana un citi faktori - izmaksu pieaugums varētu sasniegt arī 11,4% pieaugumu, aplēsts pētījumā.

Vienlaikus pētījumā tiek prognozēts, ka laika periodā no 2022.gada līdz 2025.gadam būvniecības izmaksu pieaugums samazināsies, tomēr 2022.gadā joprojām pieaugums prognozēts 5,5% apmērā - nozīmīgi augstāks nekā pirmspandēmijas periodā. 2023.-2025.gada periodā paredzams, ka izmaksu pieaugums atgriezīsies pie pēdējās desmitgades vidējā līmeņa ar vidējo ikgadējo pieaugumu 3,3% gadā, kas ir zemāks nekā 2018. un 2019.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ilgtspējas jautājumi ir jāskata daudz plašākā mērogā

Kristaps Banga, Accenture Inovāciju vadītājs Baltijā, 17.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd pasaulē palielinās atvērto inovāciju loma, aprites ekonomika, kā arī aizvien būtiskāki ir ilgtspējīgas uzņēmējdarbības attīstības un ekoloģiskās domāšanas virzieni, kas aizvien vairāk iekļaujas uzņēmumu un organizāciju vadītāju dienas kārtībā.

Pozitīvas pārmaiņas nav iespējams panākt bez inovatīvām tehnoloģijām, risinājumiem un idejām, lai spētu samazināt neatjaunojamās enerģijas un ūdens patēriņu, CO2 apjomu, kā arī veicinātu zero waste (nulles atkritumu) principu ieviešanu, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un sabiedrības veselību.

Arī biznesa vidē ir redzami vairāki piemēri. Bentley paziņojis plānus luksus klases automašīnu jomā, ka līdz 2026. gadam uzņēmuma ražotie spēkrakti būs elektroauto vai hibrīdi. Savukārt Ralfs Lorēns pārveido modi personīgā pieredzē. Izmantojot digitālo pielāgošanas platformu, klients var izveidot unikālu jakas stilu, kas pēc tam tiek izgatavots tieši atbilstoši izmēram un specifikācijai. Tādējādi ir iespējams samazināt atkritumu daudzumu, un labāk apmierināt klienta vēlmes. Uzņēmums ir ieviesis digitālo ID programmu – apģērbi tiek ražoti ar unikālu identifikatoru, tādējādi klients var skenēt QR kodu, kas garantē produkta autentiskumu un sniedz lielāku un labāku pārredzamību piegādes ķēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas krīze Eiropā ir būtisks risks Latvijas rūpniecībai. Daudzi uzņēmumi ir nonākuši pamatīgās "cenu šķērēs" - izejvielu cenas joprojām augstas, elektrības dārdzība ir nomācoša, bet pārdošanas cenas krīt. Tomēr kopumā apstrādes rūpniecībā šogad sagaidāma izaugsme 3 -4% apmērā, prognozē banku analītiķi.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš atzīmē, ka apstrādes rūpniecības kopējie rādītāji pērn novembrī bija "ļoti pelēcīgi". "Taču detalizēta datu aina ir ļoti kontrastaina, gluži kā jebkurā saimnieciskās dzīves jomā pēdējā laikā, vai tās būtu patēriņa cenu pārmaiņas vai pakalpojumu eksports," saka .Strautiņš.

Vairākās nozarēs sniegums ir izcils, līdzīgi kā 2021.gadā kopumā. Tostarp autobūve auga par 33,7%, ķīmijas rūpniecība par 30%, dzērienu ražošana par 24,1%, mēbeļu ražošana par 16,4%, metālapstrāde par 13,8%. "Kā jau pierasts, pārtikas ražošanas frontē bez pārmaiņām, pieaugums par 0,5%, šī nozare ir īsts stabilitātes garants," saka P.Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas Mergers and acquisitions (M&A) jeb uzņēmumu apvienošanas un iegādes tirgus aktivitāte atspoguļo Eiropas un pasaules tendences. Saskaņā ar Mergermarket datubāzes statistiku, Eiropas M&A tirgus 2021. gada pirmajā ceturksnī pieauga par 51,4%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, un veidoja 25,1% no pasaules M&A tirgus.

"Runājot par pērnā gada darījumu tirgu, mēs jokojām, ka 2020. gada beigās mums bija darījumu dubultvilnis. Taču šī gada pirmais ceturksnis radīja īstu darījumu vētru – 20 gadu laikā, kamēr es strādāju M&A jomā, neatceros, ka būtu izziņots tik daudz patiešām nozīmīgu darījumu viena mēneša ietvaros, kā tas notika martā. Un vētra turpinās," komentē Sorainen vadošais partneris Laimonas Skibarka.

Pasaules tirgū šis gads sākās ar vēsturiski augstu aktivitāti apvienošanās un pārņemšanas jomā. Publicēto darījumu vērtības ir augstākās pēdējo 15 gadu laikā (vidēji 518,7 miljoni USD).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītais gads bijis sestais gads pēc kārtas, kad turpināja sarukt ierosināto maksātnespējas procesu skaits, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

2021.gadā ierosināti 1172 maksātnespējas procesi, kas ir par 205 mazāk nekā gadu iepriekš. Samazinājies gan juridiskām, gan fiziskām personām reģistrēto procesu skaits.

"Lursoft" informē, ka pēdējos gados vērojama tendences samazināties juridisko personu maksātnespēju skaitam, taču Covid-19 pandēmijas ietekmē kritums pēdējos divos gados bijis vēl straujāks, ko sekmējuši valstī noteiktie maksātnespēju moratoriji, ierobežojot kreditoru tiesības iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus.

To apliecina arī juridisko personu maksātnespēju īpatsvars. Ja vēl 2019.gadā juridisko personu maksātnespēju process veidoja 31,38% no kopējā procesu skaita, tad 2020.gadā to īpatsvars bija samazinājies līdz 27,16%, bet pērn - jau līdz 20,73%. Pagājušajā gadā juridiskām personām ierosināti 243 maksātnespējas procesi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā Covid-19 situāciju Latvijā un pasaulē, daudzās nozarēs šobrīd vērojama izteikta piesardzība, arī lauksaimniecības sfērā. Ja ir iespēja noslēgt sezonu, iztiekot ar saviem spēkiem un līdzekļiem, jautājums par papildu finansējuma piesaisti nākotnes ieceru realizēšanai visai bieži tiek atlikts. „Bet ir arī gadījumi, kad, tieši otrādi, – tiek izmantotas esošās situācijas radītās iespējas! Piemēram, tiek nopirkta zeme par ļoti izdevīgu cenu no saimniecības, kas nonākusi grūtībās. Tāpat šajā laikā vērojamas cenu svārstības, tāpēc daudzi, kamēr ir laba cena, vairumā iepērk liellopus. Tā kā šādu spontānu soļu speršanai nereti nepieciešams papildu finansējums, talkā var nākt aizdevums pret zemes ķīlu,” stāsta Lande.lv kredītspeciālists Mārtiņš Geidels.

Viedās lauksaimniecības tehnoloģijas – zemnieku nākotne

Ņemot vērā, ka Baltijas valstīs manāma līdzīga attīstības stratēģija un klimatiskie apstākļi, neizbrīna, ka arī lauksaimniecības ražīguma ziņā Latvija, Lietuva un Igaunija atrodas diezgan līdzvērtīgās pozīcijās. Lai gan uz kaimiņvalstu fona efektivitātes ziņā Latvija īpaši neizceļas, iezīmējas kāda pozitīva tendence – liela daļa mūsu zemnieku saimnieko gudri, izmantojot jaunākās tehnoloģijas, jaunu traktortehniku u. tml., tā arvien vairāk paaugstinot saimniecību ražīgumu. „Automatizācija ir neizbēgama,” norāda M. Geidels. „Droni, robottehnika, GPS sistēmas un citi tehnoloģiskie risinājumi ilgtspējīgai lauksaimniecībai jau šobrīd dod milzīgu pienesumu, ja runājam par saimniecību izaugsmi. Viedie palīgi ļauj strādāt daudz efektīvāk, ar mazāku piepūli un, kas nav mazsvarīgi – videi draudzīgāk. Kopējā valsts ekonomika no tā tikai iegūst. Arī uztraukumam par to, ka roboti varētu pilnībā aizstāt cilvēkus, nav pamata. Darba rokas laukos joprojām būs vajadzīgas, mainīsies tikai veicamie uzdevumi, kam būs nepieciešams adaptēties.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallink Grupp informējusi biržu par 2021.gada 3. ceturkšņa finanšu rezultātiem, uzrādot peļņu pirmo reizi kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, informē uzņēmumā.

2021.gada 3. ceturksnī uzņēmuma neauditētā neto peļņa ir 5,5 miljoni eiro (2020.gada 3. ceturkšņa neto zaudējumi bija 23,9 miljoni eiro). 3. ceturkšņa EBITDA rādītājs ir 35,1 miljons eiro (5,7 miljoni eiro 2020.gada 3. ceturksnī).

Grupas neauditētie ieņēmumi 2021.gada 3. ceturksnī palielinājās par 18,6%, salīdzinot ar to pašu periodu 2020.gadā, sasniedzot 170,5 miljonus eiro (2020.gada 3. ceturksnī - 143,7 miljoni eiro). Lielāko ieņēmumu pieauguma daļu veido pārdošanas rezultāti restorānos un veikalos, biļešu tirdzniecība, kā arī ieņēmumi no kuģu fraktiem.

Tāpat 2021.gada 3. ceturksnī uzņēmums nostiprināja savu likviditātes rādītāju, septembra sākumā, noslēdzot aizdevuma līgumu ar Ziemeļvalstu investīciju banku un veicot uzņēmuma papildu akciju emisiju. Tas ir ļāvis uzņēmumam nodrošināt papildu kapitālu, radot spēcīgu likviditātes rezervi gaidāmajai sarežģītajai ziemas sezonai. Kopējā likviditātes rezerve (nauda, naudas ekvivalenti un neizmantotās kredītlīnijas) 2021.gada 30.septembrī sasniedz 252,5 miljonus eiro (115,0 miljoni eiro 2020.gada 30.septembrī).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdzirdot vārdu savienojumu ūdens filtrs, daudziem pirmās asociācijas ir saistītas ar nevajadzīgu luksuss preci, ko reti kurš vidusmēra cilvēks var atļauties. Izrādās, tas ir mīts! Dzeramā ūdens filtru cenas ir ļoti pieticīgas, turklāt ieguvumi ilgtermiņā ir vairāk nekā pārsteidzoši! Vai zināji, ka, iegādājoties ūdeni plastmasas pudelēs, mēs samaksājam vidēji piecas reizes vairāk, nekā, ja dzeram ūdeni no ūdens filtra kannām? Turklāt to lietošana palīdz ne tikai ieekonomēt, bet arī saudzēt vidi un vairot mūsu sadzīves tehnikas ilgtspēju.

Un tas vēl nav viss! Es Mīlu Kafiju, rūpējoties par saviem klientiem, piedāvā Best Water Technology (BWT) ražotos ūdens kannas filtrus mīkstākam ūdenim, ar augstu pH līmeni, magniju un cinku, – lai ikdienā varam baudīt ne tikai tīru un gardu, bet arī ar vērtīgām minerālvielām bagātinātu ūdeni. Kāpēc gan neizmantot šo brīnišķīgo iespēju uzņemt trešdaļu no magnija, cinka un citu vērtīgu minerālvielu devu, tikai izdzerot nepieciešamo dienas ūdens daudzumu?

Parēķināsim – cik izmaksā tavs ieradums

Dažbrīd nemaz neaizdomājamies, kādu ietekmi mūsu ikdienišķais paradums – pirkt ūdeni, kas pildīts plastmasas pudelēs – ilgtermiņā var atstāt uz dabu. Zemeslode ir kļuvusi par plastmasas planētu: katru minūti pasaulē tiek saražotas aptuveni miljons plastmasas pudeļu, kas rada tonnām atkritumu, no kuriem lielākā daļa pēc tam nokļūst dabā. Un tas nav viss! Lai šīs pudeles saražotu un transportētu, tiek radīts liels daudzums nevajadzīgas CO2 emisijas, kas turpina atstāt traģiskas sekas uz mūsu planētu. Mikroplastmasa mūsdienās atrodama gandrīz visur – gaisā, augsnē, pārtikā, ūdenī, tā nonākot arī mūsu organismā. Okeānos pēc 30 gadiem būs vairāk plastmasas, nekā zivju. Vai nav biedējoši?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā ceturksnī SEB grupas Latvijā peļņa pēc nodokļu nomaksas ir palielinājusies par 6 miljoniem eiro un sasniedza 15 miljonus, informē banka.

Peļņas rezultātu ietekmēja uzkrājuma apjoma samazināšana paredzamajiem kredītzaudējumiem, ko banka pirms gada izveidoja, atbildīgi vērtējot ar klientu biznesu saistītos riskus un saistību izpildi.

Kopējā SEB piešķirtā aizdevuma summa klientiem 2021.gada trīs mēnešos sasniedza 180 miljonus eiro, kas ir par 4% mazāk nekā 2020.gadā, ko ietekmēja vēl joprojām zemā aktivitāte uzņēmumu segmentā. Pieaugums vērojams mājsaimniecību kreditēšanā - no jauna piešķirtais finansējums mājokļa iegādei vai remontam sasniedza 42 miljonus eiro, kas ir par 35% vairāk nekā pirms gada.

Kopējā kredītportfeļa izaugsme bankā saglabājās veselīga 0,5% un kopējais noguldījumu apjoms SEB bankā 2021.gada 31.martā bija 3,7 miljardi eiro, kas par 25% pārsniedz noguldījumu apjomu 2020.gada marta beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tiesa pilnībā apmierina SIA OLMAFARM pieteikumu par pagaidu aizsardzības piemērošanu

Db.lv, 15.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 2021.gada 11.jūnijā apmierinājusi AS "Olainfarm" lielākā akcionāra SIA "OLMAFARM" pieteikumu par pagaidu aizsardzību pirms prasības celšanas, nosakot, ka SIA "OLMAFARM" ir tiesīgs izlietot no AS "Olainfarm" akcijām izrietošās tiesības, tai skaitā balsot AS "Olainfarm" kārtējās un ārkārtas akcionāru sapulcēs.

Tas nozīmē, ka SIA "OLMAFARM" būs tiesīgs bez jebkādiem šķēršļiem un traucējumiem izlietot savas akcionāra balsstiesības jau šonedēļ gaidāmajās 2021.gada 17. un 18.jūnija AS "Olainfarm" ārkārtas akcionāru sapulcēs.

SIA "OLMAFARM" pieteikumu par pagaidu aizsardzību tiesā iesniedza nolūkā novērst nopietnu savu kā akcionāra tiesību apdraudējumu un būtisku kaitējumu situācijā, kad pastāv bažas, ka AS "Olainfarm" lielākā akcionāra tiesības 2021.gada 17.jūnijā un 18.jūnijā AS "Olainfarm" ārkārtas akcionāru sapulcēs var pretlikumīgi mēģināt ierobežot Čehijā reģistrētā sabiedrība BLACK DUCK INVEST a.s. un ar to saistītās personas, atsaucoties uz iespējams, viltotu līgumu par SIA "OLMAFARM" piederošo 42,56% AS "Olainfarm" akciju iegādi, un uzdodoties par AS "Olainfarm" akcionāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apkopojot stividorkompāniju prognozes un vērtējot globālās tendences un ekonomiskos procesus nozarē, Rīgas ostā šajā gadā tiek plānots kravu apgrozījuma pieaugums 5-6% apmērā, kopējam kravu apjomam šogad sasniedzot 22,8 milj. tonnu atzīmi.

2022. gadā tiek sagaidīts pieaugums labības produktu kravām, kas pamatojams ar pēdējo gadu laikā ostas uzņēmumu veiktajām vērienīgajām investīcijām šī segmenta kravu apkalpošanas infrastruktūrā un ostas uzņēmumu spēju veiksmīgi piesaistīt labības produktu tranzīta kravas gan no Lietuvas, gan Krievijas reģioniem.

Taču vienlaikus tiek ņemts vērā, ka šis segments ir tieši atkarīgs no laika apstākļiem, kas, kā to apliecināja arī 2021. gads, var būtiski ietekmēt gan graudu ražas apjomus, gan to kvalitāti.

“Šogad plānojam nelielu, bet stabilu kravu apgrozījuma pieaugumu, kas ir būtiski, lai Rīgas osta ilgtermiņā veiksmīgi spētu turpināt investēt infrastruktūrā, zaļajās tehnoloģijās un piesaistītu privātās investīcijas. Kā norāda arī Rīgas brīvostas analītiķi, šī prognoze būs ļoti atkarīga no dažādiem globālajiem procesiem – gan pasaules spējas kopumā atkopties no Covid-19 radītās krīzes, gan energoresursu cenu krīzes risinājumiem, gan politiskās stabilitātes mūsu kaimiņvalstīs un citiem apstākļiem,” atzīmē Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2021.gadam no iepriekš lēstajiem 1,8% līdz 2%, bet nākamajam gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 2,2% līdz 2,9%, liecina Latvijas Bankas jaunākās prognozes.

Tāpat Latvijas Banka palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2023.gadam no šogad marta beigās prognozētajiem 1,8% līdz 2%.

Centrālajā bankā atzīmēja, ka inflācijas dinamiku ietekmē globālā pieprasījuma pieaugums, kas strauji kāpinājis resursu cenas.

"Atbilstoši gaidītajam, patēriņa cenu gada inflācija kopš marta kļuva pozitīva, un maijā sasniedza 2,6%. Patēriņa cenu pieaugumu galvenokārt ietekmē izejvielu cenu kāpums pasaules tirgū, kā arī pakalpojumu sadārdzinājums atliktā pieprasījuma un izmaksu pieauguma dēļ, pastāvot fiziskās distancēšanās noteikumiem, kā arī būtiski augot minimālajai algai," skaidroja Latvijas Bankā.

Latvijas Banka prognozē, ka inflācija maksimumu - virs 3,5% - sasniegs 2021. un 2022.gada mijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gadā piedzīvotais inflācijas lēciens ir radījis bezprecedenta situāciju, kad jāiedarbina iepriekš noslēgto pakalpojumu līguma punkts, kurā aprakstīta tarifu indeksācija, kas ārzemēs ir normāla parādība, bet Latvijā pagaidām tiek uztverta kā sava veida tabu tēma.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Clean R valdes loceklis Guntars Levics. Viņaprāt, 2022. gadā dažādu iemeslu – pieaugošu tarifu, normatīvo aktu prasību un augstāku cenu – dēļ palielināsies spiediens uz atkritumu šķirošanu, kas mainīs arī sabiedrības attieksmi pret to.

Kāds bija 2021. gads?

Pārsteigumiem un izaicinājumiem bagāts gads. 2021. gads sākās ar lielām bažām par to, kāda būs nākotne, ar skandālu ap vakcīnām, ko visu pavadīja ārkārtējais stāvoklis un kādu brīdi pat lokdauns. Atnāca pavasaris, un pandēmija palika otrā plānā, bet vasarā par Covid-19 aizmirsa teju vai visi, lai epidēmija par sevi no jauna atgādinātu rudenī ar kārtējo mājsēdi un resursu cenu palēcienu. Uzņēmums, tāpat kā daudzi citi, saskārās ar visu izejmateriālu cenu būtisku sadārdzināšanos. Un cenas debesīs uzkāpa ne tikai degvielai vai gāzei, bet arī metālam, papīram, kartonam, polimēriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) aicina atsevišķi apsvērt atbalstu mikrouzņēmumiem ar mazu darbinieku skaitu apgrozāmo līdzekļu granta aprēķina formulā.

"Mūsu industrijā tirdzniecībā ir daudz uzņēmumu, kam pieder tikai viens veikals, kurā strādā viens līdz divi cilvēki. Bet apgrozījums uz vienu darbinieku vai uz vienu darba algas eiro ir salīdzinoši liels. Esoša aprēķina formula diskriminē šo uzņēmumu grupu attiecībā uz atbalsta apjomu pret apgrozījuma kritumu," komentē asociācijā.

LTA piedāvā palielināt atbalsta apmēru Covid-19 krīzē cietušajiem nozares uzņēmumiem, A grupā iekļaujot mazākos industrijas strādājošos uzņēmumus, kuros ir līdz diviem darbiniekiem un līdz 20 000 eiro vidējais apgrozījums mēnesī pēc 2020.gada datiem. Šādiem uzņēmumiem LTA ieskatā atbalsta apmēram jābūt 90% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021.gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 75% no uzņēmuma kritumā un maksimumu - 100% no uzņēmumu krituma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1280 eiro, un, salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni, mēneša vidējā alga palielinājās par 121 eiro jeb 10,4%, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas - par 4,4% no 8,09 līdz 8,44 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2021.gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar otro ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 3,4%, savukārt stundas samaksa samazinājās par 1,6%.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 940 eiro jeb 73,4% no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 10,3%. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 6,3%.

Bruto darba samaksas mediāna par pilnas slodzes darbu 2021.gada trešajā ceturksnī bija 1003 eiro. Salīdzinot ar 2020.gada trešo ceturksni (917 eiro), tā pieauga par 9,3%. Darba samaksas mediāna pēc darba nodokļu nomaksas (neto) šī gada trešajā ceturksnī bija 749 eiro, un gada laikā tā pieauga par 8,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru