Eksperti

Vai 2021. būs izrāviena gads pārejā uz ilgtspēju?

Anderss Larsons, SEB Lielo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Baltijā, 19.06.2021

Jaunākais izdevums

Klimata pārmaiņas jau šobrīd ietekmē gan klimatu, gan dabu. 2020. gadā vidējā temperatūra par 1,2°C pārsniedza 1850. – 1900. gada rādītājus, ierindojot 2020. gadu starp trīs vissiltākajiem gadiem vēsturē.

Neskatoties uz to, ka Covid-19 dēļ pasaules temps pierima, siltumnīcefekta gāzu emisijas 2020. gadā turpināja palielināties. Lai apturētu kritisko ekosistēmu eroziju, ir jāpieliek pūles, lai mērķtiecīgāk virzītos uz ilgtspēju. Galvenajiem mūsu nākotnes izaugsmes stūrakmeņiem jābūt atjaunojamajai enerģijai, ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, zaļajam transportam un videi draudzīgām ēkām. Kā mums sokas un ko sagaidīt 2021. gadā?

Banku dienaskārtībā: klientu vērtēšana un nozares politiku stiprināšana

Eiropas Zaļā kursa ietvars un apņemšanās ir ļoti ambiciozi. Lai gan kāds varētu saskatīt ilgtspējā riskus, ņemot vērā gaidāmo regulējumu un pārmaiņu straujumu, tā paver arī iepriekš nepieredzētas izaugsmes un attīstības iespējas. Ir skaidrs, ka banku sektoram transformācijā būs ļoti svarīga loma, jo šo ieguldījumu finansēšanai būs nepieciešams ievērojams kapitāls. Bankas aktīvi piedalās ilgtspējas pārmaiņās. Šobrīd divi galvenie virzieni ir klientu vērtēšana un dažādu politiku stiprināšana. Lielākā bankas ietekme uz klimatu ir netieša, proti, caur piedāvājumiem, produktiem un pakalpojumiem, finansējuma un investīciju risinājumiem. Tāpēc bankām ir jāpārdomā, ar kādiem klientiem tās strādā un kā viņus atbalsta.

Ir skaidrs, ka neilgtspējīgu uzņēmumu finansēšana tiks mērķtiecīgi samazināta. Esam izstrādājuši ietvaru, lai novērtētu, kā mūsu klienti īsteno savu vides, sociālo un pārvaldes jautājumu (ESG) programmu, kādas ir viņu politikas, pārvaldības struktūra. Šobrīd īpaši lielu uzmanību pievēršam vides jautājumiem - vērtējam gan klientu tiešo, gan netiešo ietekmi. Vienkāršāk sakot, cenšamies saprast, kurās jomās klientiem ir izaicinājumi, un kas tiek darīts, lai mainītos.

No 2022. gada bankām būs jāziņo par savu Zaļo aktīvu attiecību (Green asset ratio), t.i., cik liela daļa mūsu kredītu privātpersonām un uzņēmumiem ir “zaļa” un cik liela daļa – “brūna”. Eiropas Savienības taksonomija ir gan veids, kā noteikt praktiskus mērķus dažādām nozarēm, gan ietvars, kurā definēts, kas ir “zaļš” un kas – nav. Piemēram, runājot par parastu vieglo automašīnu – šobrīd Eiropas Savienībā taksonomijai atbilstoša automašīna ir tāda, kuras CO2 izmešu apjoms uz kilometru nepārsniedz 50 gramus. Savukārt 2025. gadā automašīna atbildīs taksonomijai tikai tad, ja tās izplūdes gāzu emisijas būs nulle.

Vienlaikus esam būtiski stiprinājuši arī savu nozares politiku attiecībā uz fosilo kurināmo, kas ietver ogļu, naftas, gāzes un kūdras ieguvi, attīrīšanu un elektroenerģijas ražošanu. SEB Grupā esam definējuši, ka līdz 2025. gadam pakāpeniski pārtrauksim finansēt kurināmo ogļu ieguvi un līdz 2030. gadam - enerģijas ražošanu no tām.

Kā transformējas uzņēmumi: H&M un Daimler piemēri

Šobrīd nepastāv attaisnojumi, lai nedotos ilgtspējas virzienā – visi nepieciešamie rīki, produkti un atbalsts ir pieejami. Ilgtspējai piesaistītās obligācijas, zaļie kredīti, ar ilgtspēju saistītie kredīti, zaļais līzings un citi produkti – katrs uzņēmums var izlemt, kādu ceļu iet un izvēlēties vispiemērotākos instrumentus un ātrumu, lai sasniegtu savus ilgtspējas mērķus. Vēlos izcelt jaunu tendenci obligāciju tirgū – ilgtspējai piesaistītās obligācijas. Atšķirībā no zaļajām obligācijām, kur uzņēmumiem nauda ir paredzēta konkrētu zaļo projektu īstenošanai, šīs obligācijas ir piesaistītas tam, cik labi attiecīgais uzņēmums spēj sasniegt noteiktus ilgtspējas mērķus.

Pieminēšanas vērts ir apģērbu tirdzniecības uzņēmuma “H&M” piemērs. Šis uzņēmums ir pievienojies minētajai tendencei, emitējot ilgtspējai piesaistītās obligācijas 500 miljonu eiro vērtībā uz 8,5 gadu termiņu. Obligācijas ir piesaistītas trīs mērķiem, kurus nesasniedzot, “H&M” maksās augstāku procentu likmi obligāciju turētājiem. Līdz 2025. gadam “H&M” ir apņēmies sasniegt šādus mērķus – līdz 30% palielināt pārstrādāto materiālu īpatsvaru, par 20% no 2017. gada līmeņa samazināt savas darbības, elektroenerģijas un siltumenerģijas iegādes radītās emisijas, kā arī par 10% samazināt kopējās emisijas no izejvielu iegūšanas, audumu ražošanas, apģērbu ražošanas procesa un transporta.

Vēl viens labs pārmaiņu piemērs ir autobūves uzņēmums “Daimler”. SEB konsultēja “Daimler”, veidojot uzņēmuma zaļās finansēšanas ietvaru, kas ir klasificēts kā “Tumši zaļš” jeb atbilstošs visaugstākajam līmenim saskaņā ar pētījumu institūta “Cicero” neatkarīgo ekspertu atzinumu. Šo ietvaru “Daimler” izmantos, lai aizņemtos līdzekļus, piemēram, izmantojot zaļās obligācijas, zaļos komerciālos vērtspapīrus un zaļos kredītus.2020. gada septembrī “Daimler” emitēja savas pirmās zaļās obligācijas 1 miljarda eiro apmērā uz 10 gadiem, lai vienmērīgi virzītos uz CO2 neitrālām tehnoloģijām un pakalpojumiem. Neto ieņēmumi no zaļajiem finansēšanas instrumentiem tiks novirzīti, lai izstrādātu un attīstītu nulles emisijas transportlīdzekļus, piemēram, elektromobiļus. Tāpat šie līdzekļi tiks izmantoti, lai uzlabotu vai uzbūvētu jaunas ražotnes bezemisiju transportlīdzekļu ražošanai, kā arī izveidotu bateriju un kurināmo elementu pārstrādes procesu.

2021. būs izrāviena gads ar ilgtspēju saistītajam finansēšanas konceptam

2021. gada pirmajā ceturksnī ilgtspējīgo parāda vērtspapīru tirgus pārsniedza mūsu prognozes. Sagaidām, ka šogad ilgtspējīgu obligāciju emisijas varētu pārsniegt 1 triljonu ASV dolāru jeb par 25% vairāk nekā prognozējām mūsu optimistiskajā aplēsē šī gada sākumā.

Finansējuma apjoms palielinās, jo pāreja uzņem straujāku tempu, nekā kāds varēja paredzēt. 2021. gadā būtiski palielināsies valstu ieguldījumi enerģijas infrastruktūrā. Jau saskatāmas pirmās pazīmes, kas pilnībā izaicinās enerģiju patērējošās nozares, piemēram, automobiļu ražošanu. Arī tirgus paplašinās, aptverot jaunus finansēšanas risinājumus un jaunas jomas, piemēram, dzimumu līdztiesību un ūdens kvalitāti un pieejamību.2021. gada pirmajā ceturksnī sasniegts ar ilgtspēju saistīto parāda vērtspapīru tirgus rekords – emitētas obligācijas 378 miljardu ASV dolāru apmērā jeb 50% no kopējā 2020. gada apjoma. To sekmēja zaļās un sociālās obligācijas, kuras emitētas attiecīgi 150 miljardu ASV dolāru un 94,2 miljardu ASV dolāru apmērā.

Ilgtspējai piesaistīto obligāciju emisijas vairāk nekā desmit reizes pārsniegušas pērn šajā laikposmā emitēto apjomu, jau šobrīd pārspējot kopējo 2020. gada apmēru. Ar ilgtspēju saistīto kredītu apjoms ir dubultojies. Notiekošais liecina, ka 2021. gads būs izrāviena gads ar ilgtspēju saistītajam finansēšanas konceptam – gan attiecībā uz kredītiem, gan obligācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stājas spēkā vairākas izmaiņas nodokļu jomā, kuras skars darba devējus, mikrouzņēmuma nodokļa maksātājus, saimnieciskās darbības veicējus, autoratlīdzības saņēmējus un izmaksātājus, un akcīzes nodokļa maksātājus, aģentūrai LETA pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Tostarp no 1.jūlija tiek ieviestas minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (minimālās obligātās iemaksas). Ja darbinieka alga ceturksnī ir mazāka par trim Ministru kabineta noteiktajām minimālajām mēneša darba algām (2021.gadā - 500 eiro mēnesī, attiecīgi 1500 eiro ceturksnī), darba devējam no saviem līdzekļiem būs jāveic minimālās obligātās iemaksas no starpības starp 1500 eiro un deklarēto darbinieka darba algu (obligāto iemaksu objektu).

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra aprēķinās minimālās obligātās iemaksas, kas papildus jāveic darba devējam, un paziņos par šīm iemaksām Elektroniskās deklarēšanas sistēmā.

No 1.jūlija no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja darbinieku darba algām turpmāk ir jāmaksā darbaspēka nodokļi vispārējā kārtībā, proti, iedzīvotāju ienākuma nodoklis un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) pilnā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī bija 249,9 miljoni eiro, kas ir par 13,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, informē uzņēmums.

"Latvenergo" koncerns šogad trīs mēnešos saražojis par 2% vairāk elektrības un 37% siltumenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn. Tāpat pārskata periodā pieaudzis arī mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas un dabasgāzes apjoms attiecīgi par 9% un 120%.

2021. gada pirmajā ceturksnī koncerna darbību ietekmēja elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums aukstāku laikapstākļu dēl, kā arī vispārējs energoresursu cenu pieaugums, tādēļ ievērojami pieauga elektroenerģijas vidējā cena visā Nord Pool reģionā. Izaugsmi "Latvenergo" 2021. gadā sasniedzis visos jaunajos biznesa virzienos.

2021. gada pirmajā ceturksnī "Latvenergo" koncerna ieņēmumi ir 249,9 milj. eiro jeb par 14 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Zemāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES savukārt negatīvi ir ietekmējusi koncerna EBITDA1, kas ir 80,7 milj. eiro, un tas ir par 18 % mazāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja AS Grindeks konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada pirmajā pusgadā koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 115,6 milj. eiro, kas ir par 21,1 milj. eiro vai 22% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā. 2021. gada pirmajā pusgadā koncerna peļņa bija 19,8 milj. eiro, kas ir par 7 milj. eiro vai 55% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā, informē uzņēmumā.

Rekordlielie peļņas un apgrozījuma rādītāji sasniegti, jo ievērojami audzis pieprasījums pēc koncerna ražotajiem sirds un asinsvadu, centrālās nervu sistēmas, kā arī slimnīcu segmenta medikamentiem, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”.

2021. gada pirmajā pusgadā koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 91 valstīm par kopējo summu 109,6 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 1. ceturksnī mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1 207 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, vidējā mēneša alga palielinājās par 105 eiro jeb 9,5 %, bet samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas – par 7,1 % (no 7,39 līdz 7,92 eiro).

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar 2020. gada 4. ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga par 1,6 %, savukārt stundas samaksa samazinājās par 4,1 %.

Vidējā neto darba samaksa (aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus) bija 891 eiro jeb 73,9 % no bruto algas. Gada laikā tā pieauga par 9,6 %. Neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu, bija 9,7 %.

No 2021. gada 1. janvāra valstī pieauga minimālā alga – no 430 eiro līdz 500 eiro jeb par 16,3 %, tika paaugstināts ienākumu slieksnis, virs kura netiek piemērots neapliekamais minimums, nedaudz samazinājās valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu vispārējā un solidaritātes nodokļa likmes, kā arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme lieliem ienākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās makroekonomikas prognozes, ko izmantos par pamatu vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2022. - 2024. gadam, tomēr uzskata, ka tās būtu jāpapildina, kā arī uzsver nepieciešamību papildus modelēt stresa scenārijus, ņemot vērā vairākus riskus.

FM prognozes par reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 2021. gadā ir optimistiskākas nekā prognozē Eiropas Komisija un Latvijas banka. FM prognoze līdzinās Starptautiskā Valūtas fonda scenārijam, optimistiskāk vērtējot 2021. gadu un, salīdzinot ar citiem prognozētājiem, paredzot aptuveni par 1% p. lēnāku izaugsmi 2022. gadā.

“Gan Latvijā, gan Eiropas Komisijā, gan citās starptautiskās institūcijās Latvijas izaugsmes perspektīvas šobrīd tiek vērtētas salīdzinoši pozitīvi. Šim gadam Latvijas izaugsme tiek prognozēta 3 - 4 % apmērā. Šobrīd nav scenāriju, kuros būtu paredzēts ekonomikas kritums vai pieaugums zem 3%, taču pastāv vairāki riski attiecībā uz nākama gada Saeimas vēlēšanām, pandēmijas kārtējo vilni, inflāciju un citi. Tādēļ Padome aicina izstrādāt “pesimistisko scenāriju”, kas paredz minēto fiskālo risku iespējamību,” norāda Inna Šteinbuka, FDP priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības izmaksas 2021.gadā pret 2020.gadu varētu pieaugt rekordaugsti par 6,6%, sasniedzot pēdējo deviņu gadu laikā augstāko pieaugumu.

Tā secināts Ekonomikas ministrijas veiktajā pētījumā par prognozētajām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksās 2021.-2025.gadam.

Nelabvēlīgas globālās situācijas gadījumā - loģistikas problēmas, augsts tirgus pieprasījums, ražotāju jaudu nepieaugšana un citi faktori - izmaksu pieaugums varētu sasniegt arī 11,4% pieaugumu, aplēsts pētījumā.

Vienlaikus pētījumā tiek prognozēts, ka laika periodā no 2022.gada līdz 2025.gadam būvniecības izmaksu pieaugums samazināsies, tomēr 2022.gadā joprojām pieaugums prognozēts 5,5% apmērā - nozīmīgi augstāks nekā pirmspandēmijas periodā. 2023.-2025.gada periodā paredzams, ka izmaksu pieaugums atgriezīsies pie pēdējās desmitgades vidējā līmeņa ar vidējo ikgadējo pieaugumu 3,3% gadā, kas ir zemāks nekā 2018. un 2019.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas Mergers and acquisitions (M&A) jeb uzņēmumu apvienošanas un iegādes tirgus aktivitāte atspoguļo Eiropas un pasaules tendences. Saskaņā ar Mergermarket datubāzes statistiku, Eiropas M&A tirgus 2021. gada pirmajā ceturksnī pieauga par 51,4%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn, un veidoja 25,1% no pasaules M&A tirgus.

"Runājot par pērnā gada darījumu tirgu, mēs jokojām, ka 2020. gada beigās mums bija darījumu dubultvilnis. Taču šī gada pirmais ceturksnis radīja īstu darījumu vētru – 20 gadu laikā, kamēr es strādāju M&A jomā, neatceros, ka būtu izziņots tik daudz patiešām nozīmīgu darījumu viena mēneša ietvaros, kā tas notika martā. Un vētra turpinās," komentē Sorainen vadošais partneris Laimonas Skibarka.

Pasaules tirgū šis gads sākās ar vēsturiski augstu aktivitāti apvienošanās un pārņemšanas jomā. Publicēto darījumu vērtības ir augstākās pēdējo 15 gadu laikā (vidēji 518,7 miljoni USD).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pilsētu un novadu ekonomikas sekmes pandēmijas apstākļos nosaka to nozaru struktūra un spēja piesaistīt investīcijas.

Pateicoties augstas pievienotās vērtības pakalpojumu un augsto tehnoloģiju rūpniecības lielajai lomai ekonomikā, starp izaugsmes līderiem pērn bija Ķekavas un Līvānu novadi. Savukārt spēja piesaistīt investīcijas tradicionālajās pārtikas un kokapstrādes nozarēs, pagājušajā gadā vietu pirmajā sešiniekā nodrošināja Limbažu, Ādažu, Kuldīgas un Smiltenes novadiem. Pateicoties diversificētajai rūpniecībai, pandēmiju labi izdevies pārvarēt arī Saldus un Dobeles novadiem, pētījumā secinājis bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš.

“Daļa pandēmijas cirsto robu Latvijas ekonomikas kartē aizpildīsies, mainoties ārējiem apstākļiem, taču daļai pilsētu un novadu aizvadītā pusotra gada dramatiskie notikumi ir papildu atgādinājums par nepieciešamību pārstrukturēt savu ekonomiku. Veiktais pētījums parāda, ka reģionu ekonomiku stabilizējošs faktors bija valsts līdzfinansētie pakalpojumu sniedzēji. Ienākumu līmeni palīdzēja stabilizēt valsts atbalsta pasākumi, taču pilsētu un novadu ekonomikas ilgtspēju var nodrošināt konkurētspējīga preču un pakalpojumu ražošana,” stāsta pētījuma autors P. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā ceturksnī SEB grupas Latvijā peļņa pēc nodokļu nomaksas ir palielinājusies par 6 miljoniem eiro un sasniedza 15 miljonus, informē banka.

Peļņas rezultātu ietekmēja uzkrājuma apjoma samazināšana paredzamajiem kredītzaudējumiem, ko banka pirms gada izveidoja, atbildīgi vērtējot ar klientu biznesu saistītos riskus un saistību izpildi.

Kopējā SEB piešķirtā aizdevuma summa klientiem 2021.gada trīs mēnešos sasniedza 180 miljonus eiro, kas ir par 4% mazāk nekā 2020.gadā, ko ietekmēja vēl joprojām zemā aktivitāte uzņēmumu segmentā. Pieaugums vērojams mājsaimniecību kreditēšanā - no jauna piešķirtais finansējums mājokļa iegādei vai remontam sasniedza 42 miljonus eiro, kas ir par 35% vairāk nekā pirms gada.

Kopējā kredītportfeļa izaugsme bankā saglabājās veselīga 0,5% un kopējais noguldījumu apjoms SEB bankā 2021.gada 31.martā bija 3,7 miljardi eiro, kas par 25% pārsniedz noguldījumu apjomu 2020.gada marta beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tiesa pilnībā apmierina SIA OLMAFARM pieteikumu par pagaidu aizsardzības piemērošanu

Db.lv, 15.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa 2021.gada 11.jūnijā apmierinājusi AS "Olainfarm" lielākā akcionāra SIA "OLMAFARM" pieteikumu par pagaidu aizsardzību pirms prasības celšanas, nosakot, ka SIA "OLMAFARM" ir tiesīgs izlietot no AS "Olainfarm" akcijām izrietošās tiesības, tai skaitā balsot AS "Olainfarm" kārtējās un ārkārtas akcionāru sapulcēs.

Tas nozīmē, ka SIA "OLMAFARM" būs tiesīgs bez jebkādiem šķēršļiem un traucējumiem izlietot savas akcionāra balsstiesības jau šonedēļ gaidāmajās 2021.gada 17. un 18.jūnija AS "Olainfarm" ārkārtas akcionāru sapulcēs.

SIA "OLMAFARM" pieteikumu par pagaidu aizsardzību tiesā iesniedza nolūkā novērst nopietnu savu kā akcionāra tiesību apdraudējumu un būtisku kaitējumu situācijā, kad pastāv bažas, ka AS "Olainfarm" lielākā akcionāra tiesības 2021.gada 17.jūnijā un 18.jūnijā AS "Olainfarm" ārkārtas akcionāru sapulcēs var pretlikumīgi mēģināt ierobežot Čehijā reģistrētā sabiedrība BLACK DUCK INVEST a.s. un ar to saistītās personas, atsaucoties uz iespējams, viltotu līgumu par SIA "OLMAFARM" piederošo 42,56% AS "Olainfarm" akciju iegādi, un uzdodoties par AS "Olainfarm" akcionāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2021.gadam no iepriekš lēstajiem 1,8% līdz 2%, bet nākamajam gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 2,2% līdz 2,9%, liecina Latvijas Bankas jaunākās prognozes.

Tāpat Latvijas Banka palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2023.gadam no šogad marta beigās prognozētajiem 1,8% līdz 2%.

Centrālajā bankā atzīmēja, ka inflācijas dinamiku ietekmē globālā pieprasījuma pieaugums, kas strauji kāpinājis resursu cenas.

"Atbilstoši gaidītajam, patēriņa cenu gada inflācija kopš marta kļuva pozitīva, un maijā sasniedza 2,6%. Patēriņa cenu pieaugumu galvenokārt ietekmē izejvielu cenu kāpums pasaules tirgū, kā arī pakalpojumu sadārdzinājums atliktā pieprasījuma un izmaksu pieauguma dēļ, pastāvot fiziskās distancēšanās noteikumiem, kā arī būtiski augot minimālajai algai," skaidroja Latvijas Bankā.

Latvijas Banka prognozē, ka inflācija maksimumu - virs 3,5% - sasniegs 2021. un 2022.gada mijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

EK ieguldīs 14,7 miljardus eiro, lai Eiropa kļūtu veselīgāka, "zaļāka" un vairāk digitalizēta

LETA, 16.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) ir pieņēmusi "Apvāršņa Eiropas" galveno darba programmu 2021. līdz 2022.gadam, kurā izklāstīti mērķi un specifiskas tematiskās jomas, kas kopā saņems 14,7 miljardu eiro finansējumu, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Paredzēts, ka šie ieguldījumi palīdzēs paātrināt "zaļo" un digitālo pārkārtošanos un veicinās ilgtspējīgu tautsaimniecības atlabšanu pēc koronavīrusa pandēmijas un Eiropas Savienības (ES) noturību turpmākās krīzēs. Tie atbalstīs Eiropas pētniekus ar stipendijām, apmācību un apmaiņām, veidos labāk savienotas un efektīvākas Eiropas inovācijas ekosistēmas un radīs pasaules līmeņa pētniecības infrastruktūras. Tie arī piesaistīs dalībniekus visā Eiropā un no visas pasaules, tajā pašā laikā stiprinot Eiropas pētniecības telpu.

EK norādīja, ka vairāk nekā četri no katriem desmit eiro - kopā ap 5,8 miljardiem - tiks ieguldīti pētniecībā un inovācijā, lai palīdzētu ieturēt Eiropas zaļo kursu un izpildīt ES apņemšanos līdz 2050.gadam padarīt ES par pirmo klimatneitrālo pasaules reģionu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja AS "Olainfarm" koncerna apgrozījums šogad pirmajā ceturksnī bija 33,499 miljoni eiro, kas ir par 3,4% vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, informē uzņēmumā.

Koncerna peļņa šajā periodā pieaugusi 2,4 reizes un bija 5,149 miljoni eiro.

"Esam sākuši gadu ar mērķtiecīgu virzību, neraugoties uz Covid-19 pandēmijas ietekmi, un tas redzams arī uzņēmuma finanšu rezultātos. Jaunā mārketinga stratēģija bija dzinējspēks, kas ļāva saglabāt mūsu produktu un pakalpojumu pozīcijas noieta tirgos. Mēs esam apņēmības pilni īstenot stratēģijas mērķus un veicam investīcijas ražošanas, produktu attīstības, informācijas tehnoloģiju (IT) un digitalizācijas jomās," pauda "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Jerūns Veitess.

Pretstatā kritumam farmācijas tirgū "Olainfarm" produktu realizācija turpināja augt. Viens no izaugsmes iemesliem bija jaunā biznesa modeļa veiksmīga ieviešana Ukrainā, Krievijā un Kazahstānā, kā arī profesionāla un labi organizēta mārketinga komanda Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieviešot uzņēmuma Fleet Complete veidoto maršrutēšanas sistēmu kooperatīva sabiedrība Baltijas dārzeņi spējusi īsā laikā sakārtot piegādes atbilstoši izvirzītiem mērķiem, db.lv apliecina uzņēmuma loģistikas vadītājs Egils Pļavnieks.

“Uzdevums bija palīdzēt mūsu klientam plānot un organizēt maršrutus pirms piegādes veikšanas, izveidot sistēmu, kas paredz autovadītāju iepriekšēju informēšanu par gaidāmajiem uzdevumiem, kas galarezultātā noved pie ātrākā piegādēm, uzlabotas klientu apkalpošanas un efektīvāka darba,” par piegādāto produktu KS Baltijas Dārzeņi informēja Fleet Complete Pārdošanas daļas vadītājs Toms Grundšteins.

Praktiskais ieguvums

Ieviešot Fleet Complete maršrutu plānošanas sistēmu KS Baltijas Dārzeņi spēja pilnveidot piegādes procesu. E. Pļavnieks norādīja, ka sākotnēji bija nepieciešams risinājums, lai nodrošinātu piegādes bez nenoteiktības, bez minējumiem par to, kā darbs notiks pēc brīža un tieši to piedāvāja Fleet Complete izstrādātā maršrutēšanas sistēma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LPB Bank aktīvu apjoms palielinājās par 10%

Db.lv, 24.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LPB Bank 2021. gada pirmajā ceturksnī visi svarīgākie darbības un efektivitātes rādītāji atradās labā un stabilā līmenī, neskatoties uz pandēmijas izraisīto ekonomikas lejupslīdi.

Banka turpina aktīvi īstenot savu attīstības stratēģiju, sniedzot visaptverošus bankas pakalpojumus Latvijas uzņēmumiem, nodrošinot e-komercijas pakalpojumus un veiksmīgi attīstot biznesa attiecības ar Fintech uzņēmumiem.

LPB Bank 2021. gada 1. ceturkšņa svarīgākie finanšu rādītāji (neauditēti): bankas aktīvu apjoms – 263,3 miljoni eiro; bankas pamatdarbības ieņēmumi – 3,01 miljoni eiro; bankas kapitāls un rezerves – 33,6 miljoni eiro; peļņa veido 0,889 miljonus eiro. Bankas likviditātes seguma rādītājs sasniedza 138%, bet kapitāla pietiekamības rādītājs – 24,27%.

Pārskata periodā banka turpināja paplašināt pakalpojumu klāstu e-komercijas sfērā: tika ieviestas divas ekskluzīvas valūtas karšu maksājumu pieņemšanai internetā – MYR (Malaizijas ringits) un MOP (Makao pataka). Ieklausoties klientu vajadzībās, tika uzlabota LPB Bank internetbanka. Turpinot pirms pieciem gadiem iesākto tradīciju, arī šogad banka sadarbojas ar Bērnu slimnīcas fondu. Tagad jauns BKUS sporta kabinets ir aprīkots ar mūsdienīgu podometru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Dell Technologies nodrošina šodienas darbaspēku ar jauno klēpjdatoru un monitoru klāstu

Sadarbības materiāls, 21.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attālināts darbs ir šeit uz palikšanu. Tāpēc Dell Technologies sadarbojoties ar Intel ir laiduši klajā jauno klēpjdatoru un monitoru klāstu. Uzlabojot produktivitāti un sadarbību, šie inovatīvie produkti maksimāli palielinās darba efektivitāti. Inteliģentas, drošas un ilgtspējīgas - datorsistēmas, kas piemērotas attālinātā darba gadsimtam – ir ieradušās.

Gudrā datorsistēma darbavietā

Visinteliģentākais portatīvais dators biznesa pasaulē. Latitude 9000 sērijas datori pārspēj savus priekšgājējus. Latitude 9420 un 9520, kas satur 11. paaudzes Intel® Core ™ i7 vPro procesorus, var lepoties ar 32 GB atmiņu un integrētu Intel® Iris® Xe grafiku. Ar iebūvēto AI - pirmo šāda veida - 9000. Sērijas portatīvie datori mācās kopā ar jums un reaģē uz to, kā jūs strādājat, lai uzlabotu lietojumprogrammas veiktspēju, akumulatora lietošanas darbības laiku un audio iestatījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2035. gadam Eiropā plānots pārtraukt tirgot automobiļus ar dabasgāzes, benzīna un dīzeļa dzinējiem, tirgū esošās automašīnas gan varēs izmantot arī pēc tam.

To, atsaucoties uz Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, DB norāda T&E (Transport&Environment) vadītāja Jūlija Poliščanova. Viņa stāsta, ka līdz 2050. gadam elektromobiļi būs pieejami visiem lietotājiem, tāpēc pāreja uz nulles emisiju mobilitāti ir ļoti reāla un iespējama. Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis gan uzsver, ka pašlaik Eiropas Savienībā (ES) nav tiesību aktu, kas noteiktu, ka no 2035. gada jāpārtrauc automašīnu ar fosilās degvielas dzinējiem ražošana.

Soli pa solim

Šāda radikāla ideja pagaidām EK līmenī nav modelēta, teic M. Zemītis. “Transporta sektorā šobrīd notiek pāreja uz elektromobilitāti un ūdeņraža dzinējiem. Mērķa rādītājs ir līdz 2025. gadam izveidot vienu miljonu elektrouzlādes punktu un nodrošināt, ka pa Eiropas ceļiem brauc vismaz 13 miljoni elektroauto. Lai sasniegtu Zaļā kursa mērķus, EK nākamo desmit gadu laikā Latvijas ekonomikā ieguldīs vismaz desmit miljardus eiro, tostarp vismaz 30% jeb trīs miljardus – pārejā uz zaļu un ilgtspējīgu ekonomiku. Latvija var izmantot šo finansējumu, lai stimulētu zaļāku autoparku. Protams, sava loma būs arī valsts nodokļu un subsīdiju politikai, kā arī nepieciešamībai sasniegt saistošus juridiskus ES līmeņa mērķus,” pauž M. Zemītis. Viņš stāsta, ka Eiropas Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt emisijas transporta sektorā par 90%, salīdzinot ar 1990. gadu, šis mērķis izvirzīts, lai sasniegtu klimata neitralitāti un uzlabotu dzīves kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan ziema šogad bija visai gara, pavasaris ir klāt, un pienācis laiks meklēt vasaras riepas. Izvēles iespēju ir daudz un dažādas, tāpēc šajā rakstā atradīsi noderīgu apkopojumu ar septiņiem riepu modeļiem, kurus augstu vērtē gan autovadītāji, gan eksperti!

Hankook Ventus Prime 3 K125 (biznesa klase)

Šīs vasaras riepas nodrošina lielisku sniegumu, pārvietojoties pa sausu ceļa segumu, savukārt slapjā laikā par ūdens novadīšanu parūpēsies plati drenāžas kanāli, bremzēšanas distanci samazinot par aptuveni astoņiem procentiem. Par saķeri bremzēšanas laikā rūpējas rievu šķautņu forma, kas palīdz izlīdzināt spiedienu kontakta vietā. VAI jeb vizuālo indikatoru sistēma, savukārt, ļauj redzēt nodiluma pakāpi, kā arī to, vai riepa nodilst vienmērīgi. Hankook Ventus Prime 3 K125 ir augsta Silica koncentrācija gumijas sastāvā, ka palīdz samazināt rites pretestību uz jebkādas ceļa virsmas, tajā pašā laikā uzlabojot rites īpašības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pirms 30 gadiem Latvijā sākās jauna ēra, kurā notika pāreja no sociālistiskās uz kapitālistisko saimniekošanu, tad pašlaik Covid-19 pandēmija piespiedīs mainīties visu pasauli, tostarp arī šeit dzīvojošos un strādājošos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta bijušais Ministru prezidents (1993–1994), valsts reformu ministrs (1992–1993) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs (1995–1996), pašlaik uzņēmējs nekustamo īpašumu, būvniecības un IT sektorā Māris Gailis.

Viņaprāt, vislielākā nozīme gan pēdējos 30 gados pārdzīvotajam, gan arī nākotnē būs pareizai situācijas izpratnei, zināšanām un adekvātiem politiskajiem lēmumiem.

Fragments no intervijas

Vai pašreizējo situāciju var salīdzināt ar 1991. gadu, kad Latvijā un visā Austrumeiropā sākās jauna ēra?

Savā ziņā 1991. gads, 2020. un jo īpaši 2021. gads ir līdzīgi ar jaunām vēsmām un cilvēku, sabiedrības, valstu pielāgošanos jaunajai dzīves realitātei. Proti, 1991. gadā tā, kā dzīvojām līdz 1989. gadam, vairs nevarējām, un arī pašlaik, 2021. gadā, vairs nevaram dzīvot tā, kā dzīvojām 2019. gadā. Jā, 1991. gads Latvijā bija trauksmains ar barikādēm janvārī, puču Maskavā augustā un arī neatkarīgās Latvijas atzīšanu de iure, vienlaikus bija ļoti svarīgi jautājumi par to, kā tālāk dzīvosim, jo īpaši, ja visa saimnieciskā dzīve Latvijā tobrīd bija cieši sasieta ar pārējām PSRS republikām. Vairums Latvijā tobrīd izvietotās rūpniecības ar saviem izstrādājumiem apgādāja citas padomju republikas un no tām arī saņēma ražošanai nepieciešamās izejvielas. Tikai retajam tā laika ražošanas uzņēmumam bija tieša izeja uz ārvalstīm, jo ar eksporta jautājumiem PSRS nodarbojās tikai Maskavā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā daudzi Latvijas iedzīvotāji arī Mārtiņš Vilsons kopā ar savu ģimeni aktīvi seko līdzi Pasaules čempionātam hokejā. Kā atzīst aktieris, viņu ģimenē nav īpašu tradīciju vai sagatavošanās pasākumu, lai skatītos hokeju, viss esot vienkārši – visa ģimene sapulcējas pie galda, ieslēdz televizoru un tur īkšķus par Latvijas hokeja izlasi. Taču par šo nozīmīgo notikumu Mārtiņam Vilsonam paliks piemiņa, kas pašam kalpos kā atgādinājums un ko arī varēs nodot nākamajām paaudzēm – Latvijas hokeja līdzjutēju medaļa.

Latvijas hokeja līdzjutēju medaļu ir izdevis Latvijas Monētu nams par godu Latvijas hokeja izlasei un tās līdzjutējiem. Tā ir īpaša bezmaksas medaļa, kuru Latvijas Monētu nams kā oficiālais “IIHF Pasaules Čempionāta Hokejā 2021” partneris ir veidojis sadarbībā ar Latvijas Hokeja federāciju. Medaļa ir dāvinājums ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kam tuvs hokejs vai kurš kolekcionē medaļas un monētas, kas veltītas īpašiem notikumiem.

Ko jums nozīmē hokejs?

Pasaules čempionātam hokejā cītīgi sekoju kopā ar ģimeni, taču tas notiek tā vienkārši, bez īpašas sagatavošanās vai tradīcijām. Tas, vai Latvijas hokeja izlase piedzīvo uzvaru vai zaudējumu, protams, ir būtiski, taču hokeja devumu un ieguvumu no jušanas līdzi savējiem redzu daudz lielākā mērā. Skatos uz bērniem un redzu kā viņiem veidojas apziņa, ka mēs esam viena nācija. Rodas tāda lielāka, ārpus ģimenes esoša kopības sajūta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā vidējā bruto darba samaksa jeb vidējā alga pirms nodokļiem par pilnas slodzes darbu šogad otrajā ceturksnī bija 1237 eiro, kas ir par 10,2% jeb 115 eiro vairāk nekā 2020.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa 2021.gada otrajā ceturksnī augusi par 9%, sasniedzot 1215 eiro, bet sabiedriskajā sektorā vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 13,4%, sasniedzot 1291 eiro.

Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa šogad otrajā ceturksnī bija 1268 eiro, kas ir pieaugums par 14,8% salīdzinājumā ar 2020.gada attiecīgo periodu.

Savukārt samaksa par vienu nostrādāto stundu pirms nodokļu nomaksas šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu pieaugusi par 4,6% - no 8,2 līdz 8,57 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sērijveida dzīvokļu cenas 2021. gadā kopumā palielinājušās par 3,4 %, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate apkopotie dati.

Visos Rīgas lielākajos mikrorajonos 2021. gada maijā tika novērota sērijveida dzīvokļu cenu palielināšanās. Cenu pieaugums bija augstākais pēdējo gadu laikā. Ievērojamā cenu pieauguma pamatā bija joprojām zemais piedāvājuma līmenis, kas vērojams visos Rīgas mikrorajonos, kā arī Rīgas apkārtnē. Dzīvokļu cenām bija tendence palielināties arī Rīgas apkārtnē, kur dzīvokļu skaits joprojām strauji pieaug. Rīgas apkārtnē maijā visvairāk cenas palielinājās Jūrmalā, Kauguros.

Rīgas mikrorajonos 2021. gada maijā sērijveida dzīvokļu cenas mēneša laikā pieauga par 1,8 %. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena pakāpās līdz 834 EUR/m².

Pēc 2021. gada 1. ceturkšņa beigās novērotā piedāvājuma samazinājuma, otrajā ceturksnī joprojām netika novērots būtisks piedāvājuma palielinājums. Kopējais dzīvokļu piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā saglabājās nemainīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gadā sērijveida dzīvokļu cenas kopumā palielinājušās par 1,3 %, liecina nekustamo īpašumu kompānijas Arco Real Estate apkopotie dati.

Šā gada martā Rīgas mikrorajonos sērijveida dzīvokļu cenas nedaudz palielinājās – tās mēneša laikā pieauga par 0,5 %. Sērijveida dzīvokļu vidējā cena pakāpās līdz 817 EUR/m².

Visos Rīgas lielākajos mikrorajonos 2021. gada martā tika novērota sērijveida dzīvokļu cenu palielināšanās. Cenu pieauguma pamatā bija nepietiekamais piedāvājums, kāds raksturīgs gada nogalēs. Dzīvokļu cenām bija tendence palielināties arī Rīgas apkārtnē - cenas visvairāk palielinājās Salaspilī.

Pēc 2020.gada beigās novērotā straujā piedāvājuma samazinājuma, 2021. gada pirmajā ceturksnī netika novērots piedāvājuma palielinājums. Tieši pretēji – lielāko mikrorajonu sērijveida dzīvokļu piedāvājumu skaits martā samazinājās vēl vairāk (- 6 %). Turpretī kopējais dzīvokļu piedāvājumu skaits pēdējā mēneša laikā gan palielinājās būtiski - par 15 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimnieki uz jaunas ēras sākuma sliekšņa

Māris Ķirsons, 05.05.2021

Tiešsaistes konference "Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas".

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads būs izšķirošs zemes apsaimniekotājiem Latvijā, jo Eiropas un Latvijas iestāžu kabinetos tiek skatīti priekšlikumi zaļākai saimniekošanai, kuri būtiski ietekmēs zemes apsaimniekošanas modeļus Latvijā un patērētāju iespējas iegādāties Latvijā audzētu vai eksportētu, bioloģiski vai intensīvi audzētu pārtiku.

Par šiem būtiskajiem jautājumiem diskutēja SIA Izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes rīkotajā konferencē Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas. Salīdzinājumā ar industriālo lauksaimniecību vecajās ES dalībvalstīs, zemkopība Latvija patiešām ir zaļa un videi draudzīga, tāpēc Latvijai ir jāspēj pierādīt Eiropas Savienības institūcijām un arī vecajām ES dalībvalstīm, ka esam daudz zaļāki un saimniekojam daudz draudzīgāk apkārtējai videi jau šobrīd, nekā citās valstīs. Latvijas valsts institūciju lēmumiem ir jābūt balstītiem uz zinātniskajiem pētījumiem. Politiķi un sabiedrība tika aicināta saprast, ka visiem jaunajiem nosacījumiem un papildus ierobežojumiem ir jābūt vienādiem visās ES dalībvalstīs. Nedrīkstot būt samazinājumi par 30% vai 50% no esošā stāvokļa Latvijā, bet gan pret vidējo ES, lai ES dalībvalstis sasniedz Latvijas esošo zaļo līmeni un tad turpinām iet kopsolī un deklarēto zaļo kursu. Tika aicināti visi – politiķi, dabas draugi, jebkurš sabiedrības loceklis iedziļināties lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas sarežģītībā, pārtikas pārstrādes procesos, augu ārstniecībā un veselībā, lai visi varētu lietot veselīgu pārtiku. Tāpat lauksaimnieki pauda pārliecību, ka Latvijā vieta ir gan bioloģiskajai, gan konvencionālajai augu un dzīvnieku audzēšanai. Tā kā Latvijas lauksaimnieki spēj apgādāt iedzīvotājus ar kvalitatīvām pašmāju augļiem, dārzeņiem, pienu, gaļu un olām, tad skanēja aicinājums dot iespējas un palīdziet nosargāt pārtikas tirgu no trešo valstu nepārbaudītiem, ar citām labturības prasībām turētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, ar nezināmiem preparātiem piebarotiem, ārstētiem augļiem, dārzeņiem un maizi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvākajā laikā paredzamas valsts fondēto pensiju sistēmas izmaiņas, tādēļ noslēgts saprašanās memorands starp Finanšu nozares asociāciju un Labklājības ministriju.

Puses vienojušās veicināt pensiju sistēmas ilgtspēju un stiprināt kopīgu nostāju par tuvākajos gados veicamajiem darbiem.

“Memoranda trīs galvenie vaļi ir pensiju fondu ienesīguma palielināšana, ieguldījumi ekonomikā un iespēja samazināt pārvaldības izmaksas. Vēlos uzsvērt, ka otrais pensiju līmenis netiek skarts un nekādas izmaiņas šajā jomā nav paredzētas. Viss priekšlikumu kopums par izmaiņām sistēmā jau septembrī parādīsies Saeimā, kam sekos atbilstošas valsts fondēto pensiju likuma izmaiņas. Ceru, ka jau rudenī likuma izmaiņas būs izskatītas un pieņemtas,” Dienas Biznesam sacīja labklājības ministrs Gatis Eglītis, piebilstot, ka pensiju sistēmas izmaiņas varētu veicināt arī kreditēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru