Ģimenes ārstu prakses no valsts saņems papildu finansiālo atbalstu gan par vakcinācijas pret Covid-19 nodrošināšanu, gan arī par sapotētajiem pacientiem, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pastāstīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pēc viņa teiktā, šādu atbalsta mehānismu Veselības ministrija (VM) izstrādājusi pēc auglīgām sarunām ar vadošajiem ģimenes ārstiem par to, kā vēl valsts varētu stimulēt ģimenes ārstus vakcinēt savus pacientus pret Covid-19.

Kā informēja Pavļuts, uz 10.augusta valdības sēdi tiks virzīts VM izstrādāts rīkojuma projekts, kas paredzēs ģimenes ārstu praksēm izmaksāt piemaksas par pacientiem, kuri savakcinēti pret Covid-19, un, ja vakcinēto pacientu īpatsvars pārsniegs 50% vai 70% no visiem prakses pacientiem, tad šīs piemaksas būs vēl lielākas.

"Arī katrai ģimenes ārsta praksei, kura vakcinē, (..) būs pieejami papildus līdz 1500 eiro mēnesī, lai algotu papildu darbinieku vai tehniski aprīkotu prakses telpas, citiem vārdiem sakot, lai varētu dabūt to, kas ir nepieciešams labākai vakcinācijas procesa nodrošināšanai," stāstīja veselības ministrs.

Veselības ministrijas (VM) īstenotie pasākumi nenodrošina agrīnu onkoloģisko slimību atklāšanu un pacientiem nepieciešamo zāļu kompensāciju, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par onkoloģisko saslimšanu diagnostiku un ārstēšanu Latvijā.

VK norāda, ka valsts politikai šajā jomā ir būtiska ietekme uz Latvijas sabiedrības veselības rādītājiem, kas ilgstoši neuzlabojas, lai gan šī veselības aprūpes joma valstī ir viena no prioritātēm.

Kompensējamo zāļu saraksts onkoloģisko slimību ārstēšanai tikai daļēji atbilst starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām un tikai daļai diagnožu ir nodrošināta valsts apmaksāta pamatterapija un ārstniecības pēctecība, uzsver VK.

Revidenti norāda, ka onkoloģiskas slimības agrīna atklāšana ir kritiski svarīga, lai nodrošinātu veiksmīgāku ārstēšanu, tomēr kopš 2017.gada agrīni atklāto onkoloģisko slimību īpatsvars nepieaug. Slimību agrīni var atklāt veseliem cilvēkiem, regulāri veicot ikgadējās profilaktiskās pārbaudes pie ģimenes ārsta un skrīningu, vai pacientiem jau ar simptomiem vai sūdzībām par veselību. Savukārt mazāko aizdomu gadījumā turpmāki izmeklējumi veicami paātrinātā kārtībā tā sauktā "Zaļā koridora", kā arī pēcskrīninga ietvaros.

Igaunijas attālinātas medicīnas un apdrošināšanas jomas jaunuzņēmums "Viveo Health" saskata potenciālu arī Latvijas tirgū.

"Viveo Health" piedāvā veselības apdrošināšanu kopā ar telemedicīnas pakalpojumu. Skaidrojot, ko tas nozīmē, SIA "Viveo Health" vadītājs Normunds Kravalis teic, ka cilvēkiem, kuru veselību darba devējs ir apdrošinājis "Viveo Health", vajadzības gadījumā septiņas dienas nedēļā ir iespēja zvanīt vai rakstīt platformas ārstiem un saņemt palīdzību – konsultāciju, atvērt slimības lapu, izrakstīt recepti zālēm. Tā kā šis pakalpojums ietilpst veselības apdrošināšanas polisē, tas ir bez papildu maksas. Ja nepieciešama palīdzība klātienē, ārsts izlemj, kura speciālista konsultācija vai kādi izmeklējumi vajadzīgi, un izveido pierakstu. "Pacientam atliek vien ierasties uz vizīti vai izmeklējumu," viņš saka.

2014. gadā Latvijā tika atvērts pirmais Baltijas valstīs un Ziemeļeiropā Ģenētikas centrs ar mūsdienīgi aprīkotu laboratoriju un plašām iespējām veikt dažādu veidu padziļinātu ģenētisko testēšanu. Arī šodien mēs esam saglabājuši savu vadošo pozīciju un attīstījuši savu specializāciju šādos virzienos:

• Neauglības diagnosticēšana;

• Problemātiskās grūtniecības/ grūtniecību pārtraukšanās;

• Pārmantoto audzēju ģenētiskā testēšana;

• Dzīves stila ģenētiskie testi – Viva Genomics.

Neauglības diagnostika

Katrā no šiem virzieniem mēs nodrošinām testus, kas var palīdzēt atklāt kādu konkrētu ģenētiski pārmatotu saslimšanu vai arī ģenētisko predispozīciju. Mēs saprotam, ka nav viegli saprast pat sarežģītos testu nosaukumus, bet mēs noteikti gribam, lai visi zinātu par šo testu esamību, par to, ka šie testi tiek veikti Latvijā, un kādos gadījumos tie var palīdzēt. Mums ir zinoši ārsti, kas sniedz konsultācijas un pilnīgi saprotamus skaidrojumus par testu rezultātiem.

Šodien, 19.novembrī stājas spēkā izmaiņas esošajā kārtībā, paredzot, ka Covid-19 inficēto kontaktpersonu apzināšanu varēs veikt ne tikai Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) un ģimenes ārsti, bet arī darba devējs vai kolektīva atbildīgā persona.

To paredz grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Līdz ar to no šodienas mājas karantīna būs jāievēro ikvienai kontaktpersonai neatkarīgi no tā vai to ir noteicis SPKC, ģimenes ārsts vai darba vietas atbildīgā persona.

Veselības ministrijā skaidro, ka, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvākus pasākumus Covid-19 ierobežošanai, nepieciešams maksimāli ātri noteikt personas, kuras kolektīvā atradušās ciešā kontaktā ar inficētu personu un noteikt personai medicīnisko novērošanu un mājas karantīnu.

Pašreizējos apstākļos, kad Covid-19 pacientu skaits dienas laikā pat mēdz pārsniegt 500 cilvēku, SPKC epidemiologiem darba apjoma dēļ nav iespējams operatīvi apzināt visas šo inficēto personu kontaktpersonas, lai informāciju nodotu šo personu ģimenes ārstiem.

“Dr. Solomatina Acu centrs” sadarbībā ar Swedbank ieguldījis vairāk nekā 300 tūkstošus eiro jaunākās paaudzes femtolāzera VisuMax 800 refraktīvo operāciju iekārtas iegādē.

Šī iekārta ļaus uzlabot acu ārstniecības procesu, samazinot gan acu operāciju laiku, gan arī potenciālos pēc operāciju komplikāciju riskus pacientiem.

Ar jauno iekārtu klīnikas ārsti varēs veikt gan redzes korekcijas, gan radzenes transplantācijas operācijas.

Kā norāda klīnikas vadītājs Prof. Igors Solomatins, “šī iekārta ļaus strādā ne tikai ātrāk, bet arī drošāk. Acu ārstniecība ir kā juveliera darbs – pat mazākai detaļai vai liekai operācijas minūtei ir liela nozīme pacienta atveseļošanās procesā. Tāpēc ar jauno iekārtu mēs varēsim ne tikai paveikt acu operācijas ātrāk, atslogojot acu ķirurgu darbu, bet arī samazināsim ķirurģiskās iejaukšanās laiku, kas savukārt samazina arī operācijas komplikāciju risku. Pacientiem tas nozīmēs ātrāku un galvenais efektīvāku atveseļošanos.”

Valdība otrdien lēma Veselības ministrijai (VM) piešķirt 7,11 miljonus eiro, lai šogad ieviestu pasākumus, kas samazinātu ilglaicīgu negatīvo ietekmi uz sabiedrības psihisko veselību, ko rada Covid-19 pandēmija.

Kā skaidro VM, lai uzlabotu psiholoģiskās palīdzības un psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, šogad nepieciešami 5 332 095 eiro. Lielākā daļa - 1 784 757 eiro - paredzēti, lai palielinātu speciālistu konsultāciju saņemšanas iespējas iedzīvotājiem, nodrošinot, ka pacients var saņemt piecas līdz desmit psihologa vai psihoterapeita konsultācijas ar ģimenes ārsta nosūtījumu.

Tikmēr 1 280 614 eiro nepieciešami, lai šogad saglabātu esošo ambulatoro psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, bet vēl 323 985 eiro - lai saglabātu stacionāro pakalpojumu apjomu.

Vienlaikus 839 973 eiro tiks novirzīti, lai šogad palielinātu cilvēkresursus ambulatorajos centros, kas specializējas psihiskās veselības aprūpē. Tāpat 430 862 eiro nepieciešami, lai stiprinātu emocionālo, psiholoģisko, konsultatīvo atbalstu pa tālruni vai tiešsaistē, bet 671 904 eiro - lai uzlabotu bērnu un pusaudžu psihiskās veselības pakalpojumu pieejamību reģionos.

Igaunijā no nākamās nedēļas tiks ieviesti jauni ierobežojumi un negatīvs jaunā koronavīrusa testa rezultāts vairs netiks pielīdzināts Covid-19 sertifikātam, otrdien žurnālistus informējusi premjerministre Kaja Kallasa.

"Sākot no pirmdienas visās vietās, ko līdz šim bijis iespējams apmeklēt ar Covid-19 sertifikātu, vismaz līdz 10.janvārim vairs nebūs derīga uzziņa par negatīvu testa rezultātu, bet tikai uzziņa par vakcināciju vai pārslimošanu," viņa skaidrojusi.

Šis noteikums attieksies uz teātru, kino, sporta zāļu un citu sabiedrisko vietu apmeklēšanu.

Pamatojot šo valdības lēmumu, premjere norādījusi, ka slimnīcās nonāk aizvien vairāk Covid-19 pacientu un lielākā daļa no viņiem nav vakcinēti, bet intensīvās terapijas nodaļās nevakcinēto īpatsvars sasniedz pat 94%.

Lai veicinātu vakcināciju, nolemts atvēlēt piecus miljonus eiro ģimenes ārstu motivēšanai. Sīkāku informāciju par šo plānu paredzēts sniegt vēlāk, jo sarunas ar ģimenes ārstiem vēl turpinās.

Latvijā mirstība gan no profilaktiski, gan no medicīniski novēršamiem cēloņiem ir otrā augstākā Eiropas Savienībā, veselīgais dzīves ilgums Latvijā gan sievietēm, gan vīriešiem ir visīsākais visā Eiropā, un tas norāda uz to, ka daudz cilvēku slimot sāk darbaspējīgā vecumā un jau krietni pirms pensijas vecuma sasniegšanas vairāk laika pavada, cīnoties ar slimībām nekā darbā.

Par problēmu ne tikai spriež profesionālās mediķu organizācijas, bet vēsta arī visaptverošu pētījumu (State of Health in the EU Latvija Valsts veselības profils 2021) dati.

Sabiedrības veselība ir gan valsts drošības, gan tautsaimniecības pamats, un jebkuram, pat medicīniski vai ekonomiski īpaši neizglītotam cilvēkam, ir skaidrs, ka slimi pilsoņi nespēs pastāvēt par valsti, kā arī nespēs būt labi darbinieki un ražot produktus vai sniegt pakalpojumus, tāpat maksāt nodokļus, tādēļ veselības aprūpes risināšana šobrīd ir primārs jautājums. Nelaime, ka valsts budžetā jau tā ir pamatīgs robs un naudas meklējumos atkal nonākam pie lietas, kas pirmkārt var ieņēmumus radīt un to dara jebkurā valstī – uzņēmējdarbības vide un uzņēmēji, turklāt privātuzņēmējs var būt labs risinājums veselības aprūpē.

Latvijas veselības aprūpes uzņēmumu grupa "Repharm" iegādājusies medicīnisko pakalpojumu operatoru Lietuvā, iegūstot kontrolpaketi uzņēmumos "MediCa klīnika", "Kardiolita", "Bendrosios medicinos praktika" un "Svalbono klinika", aģentūrai LETA pavēstīja "Repharm" pārstāvji.

Darījums veikts atbilstoši grupas stratēģijai, kas paredz paplašināties Eiropas tirgos. Kompānijā norādīja, ka iegādātā uzņēmumu grupa pārstāv lielāko privāto medicīnisko pakalpojumu sniedzēju Lietuvā ar 33 klīniku - trīs specializētās klīnikas un 30 ambulatorās klīnikas - tīklu, kas darbojas 16 pilsētās.

Tostarp tīklā ietilpst "Kardiolitos Klinika" Viļņā, kas ir vienīgā privātā slimnīca Lietuvā. 2019.gadā klīnikās bija nodarbināti vairāk nekā 1400 darbinieku (ģimenes ārsti, speciālisti ārsti, zobārsti un medmāsas) un veselības aprūpes pakalpojumi tika sniegti vairāk nekā 128 300 pacientu. Klīniku apgrozījums 2019.gadā bija 32,7 miljoni eiro.

"Mums ir svarīga izaugsme un redzam potenciālu savu iegūto pieredzi veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā attīstīt arī citās Eiropas valstīs. Jau iepriekš esam informējuši par savu stratēģisko mērķi uzņēmuma kvantitatīvu paplašināšanos veikt ārpus Latvijas robežām, bet Latvijā attīstību fokusēt uz pakalpojumu kvalitātes un pacientu pieredzes pilnveidošanu.

Plānotās nodokļu izmaiņas nepalielinās nodokļu slogu, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā skaidroja, ka piedāvājumā ietvertais modelis paredz veikt pārdali starp valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI), iedzīvotāju ienākuma nodokļa un solidaritātes nodokļa likmēm, lai rastu līdzekļus veselības nozares finansēšanai. Piedāvājums ir pilnībā sabalansēts un darbaspēka nodokļu slogu strādājošajiem pat nedaudz samazina. "Savukārt, tā kā nodokļu politikas instrumenti nevar atrisināt situāciju strādājošajiem ar apgādājamajiem, aprēķināto ietekmi uz ģimenēm ar bērniem jārisina, mērķtiecīgi plānojot ģimenes valsts pabalstu politiku," skaidroja FM.

Ministrijā piebilda, ka jau pašlaik ģimenes ar nelieliem ienākumiem nevar pilnībā izmantot likumos paredzētos nodokļu atvieglojumus par apgādībā esošajām personām. Tāpēc Labklājības ministrijai jāpiedāvā ģimenes valsts pabalstu risinājums, lai atbalstītu mājsaimniecības, kurās ir vairākas apgādībā esošas personas un vidējais ienākumu līmenis uz personu ir zems.

Saistībā ar epidemioloģisko situāciju SIA "Aizkraukles slimnīca", paplašinoties Covid-19 saslimstībai darbinieku vidū, uz laiku slēgta Aizkraukles slimnīca.

Iestādē pārtrauktas pacientu konsultācijas klātienē. Slēgta Aprūpes nodaļa, Uzņemšanas nodaļa, diagnostiskie kabineti un laboratorija. Darbu poliklīnikā turpina tikai ģimenes ārstu prakses un SIA "Doo" zobārstniecības kabinets.

Sākotnēji Aizkraukles slimnīcā pozitīvs Covid-19 tests tika konstatēts kādai slimniecei, kurai tas veikts, gatavojoties viņu pārvest uz pansionātu. Nekavējoties veicot Covid-19 testu Dienas aprūpes nodaļas pacientiem un personālam, pozitīvs tests bija vēl pieciem pacientiem un diviem medicīnas personāla darbiniekiem.

Pēc domē paustā, slimnīcā veikti paaugstinātas drošības pasākumi un, sazinoties ar atbildīgajiem dienestiem un ņemot vērā to, ka pacientu stāvoklis nebija smags, viņus tika nolemts ārstēt Aizkraukles slimnīcā. Savukārt pārējie Covid-19 negatīvie pacienti jau līdz 5.novembrim no slimnīcas tika izrakstīti, paskaidrojot tuviniekiem esošo situāciju.

Lai cilvēki automātiski saņemtu pārmaksāto nodokļu atmaksu, neiesniedzot gada ienākumu deklarāciju, jāveic grozījumi normatīvos, paredzot informācijas par izdevumiem medicīnai un izglītībai automātisku nodošanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID), skaidroja VID pārstāvji.

Dienestā atzīmē, ka ir nepieciešami grozījumi normatīvos, lai visus maksājumus par medicīnas pakalpojumiem un izglītību, tostarp interešu izglītību nodotu VID. Ņemot vērā, ka izdevumi par ārstniecības un medicīnas pakalpojumiem satur sensitīvus datus, normatīvos ir jāparedz īpaša atruna par datu nodošanu VID. Ja regulējumā noteiks, ka visa minētā informācija tiek nodota VID, tad VID varēs nodrošināt visu šo datu iekļaušanu personas gada ienākumu deklarācijā.

Vienlaikus VID vērš uzmanību, ka no 2023.gada septembra, ja cilvēks ir iesniedzis VID iesniegumu, kurā norādīts viņa aktuālais bankas konts, uz to var saņemt automātisko iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu bez gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Taču, ja cilvēks vēlas saņemt nodokļa atmaksu par čekiem par medicīnas pakalpojumiem, izglītību, interešu izglītības pakalpojumiem, kuru nav VID rīcībā, tad cilvēkam ir jāiesniedz gada ienākumu deklarācija, un šie čeki tai jāpievieno.

Saskaņā ar Latvijā apstiprināto vakcinācijas pret Covid-19 plānu ir izveidota un piektdien, 5.februārī plkst.10 tiek atklāta agrīnā pieteikšanās vakcīnai pret Covid-19 vietnē "www.manavakcina.lv", informē Veselības ministrijā.

Agrīnās pieteikšanās mērķis ir efektīvi plānot vakcinācijas kabinetu noslodzes un jaudas. Iedzīvotāji tiek aicināti nesteigties reģistrēt savus pieteikumus pirmajās vietnes darbības dienās. Pirmie vakcīnas saņems tie iedzīvotāji, kas iekļauti prioritārajās grupās. Visi pārējie viena kalendārā mēneša laikā saņemtie iedzīvotāju pieteikumi tiks apstrādāti vienlīdzīgi, pēc nejaušības principa.

E-veselība, kas neder vakcinēšanas plānam 

Jaunais veselības ministrs Daniels Pavļuts nācis klajā ar priekšlikumu veidot īpašu IT...

Jau tuvākajā laikā tiks atvērta arī vakcinācijas tālruņa līnija ar tālruņa numuru 8989. Iedzīvotāji virs 60 gadu vecuma ir arī viena no pirmajām prioritārajām grupām, kas tiks aicināta vakcinēties - gan tie, kas paši būs pieteikušies, gan arī tie, kurus ģimenes ārsti būs uzrunājuši.

Ņemot vērā, ka šis tālruņa numurs ir nepieciešams, lai nodrošinātu pēc iespējas plašākam personu lokam iespēju agrīni pieteikties vakcinācijai, tam tiks nodrošināts bezmaksas izsaukums, tāpat kā tas ir tālruņa numuram 8303, kas nodrošina vienotu pieteikšanos uz Covid-19 testa veikšanu.

Tāpat plānots, ka elektronisko sakaru komersantam, kas nodrošinās tālruņa 8989 darbību, netiks piemērota valsts nodeva par numerācijas lietošanas tiesībām.

Vakcinācija pret Covid-19 ir brīvprātīga. Vietne palīdzēs iegūt informāciju par iedzīvotāju nodomu vakcinēties, kā arī efektīvi plānot vakcinācijas kabinetu noslodzes.

Vietne "www.manavakcina.lv" ir pirmais no plānotajiem veidiem, kā iedzīvotāji Latvijā varēs pieteikties vakcīnas pret Covid-19 saņemšanai. Šobrīd turpinās darbs pie pārējo reģistrēšanās veidu ieviešanas. Drīzumā vietne "www.manavakcina.lv" būs pieejama arī krievu valodā.

Kopumā Latvijas iedzīvotāji varēs reģistrēties vakcīnas saņemšanai četros veidos - vietnē "www.manavakcina.lv", zvanot pa bezmaksas tālruni (tālruņa līnija sāks darbu februāra laikā), darba devēji varēs iesniegt savu darbinieku sarakstus (primāri iedzīvotāji tiek aicināti pieteikties individuāli, negaidot darba devēja rīcību), kā arī ar ģimenes ārstu palīdzību.

Vakcinācijas kārtība tiks plānota pēc prioritāro grupu principa, kur priekšroka vispirms tiek dota cilvēkiem, kuru dzīvība vai veselība Covid-19 dēļ ir visvairāk apdraudēta. Iedzīvotāju prioritārās grupas ir šādas: veselības aprūpes darbinieki, ilgstošas sociālās aprūpes centru darbinieki un to klienti, personas virs 60 gadu vecuma, personas ar hroniskām slimībām, personas, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā ar bērniem, kam ir noteiktas hroniskas un imūnsupresējošas slimības, personas, kas mājās aprūpē smagi slimas personas, izglītības iestāžu darbinieki, operatīvo dienestu darbinieki, nozaru identificētie kritiskie darbinieki, uzņēmumu darbinieki, kas saskaras ar lielu skaitu cilvēku un kur nevar ievērot divu metru distanci un tad visa sabiedrība. Iedzīvotāji tiek aicināti godprātīgi norādīt piederību kādai no šīm grupām, jo šie dati tiks salīdzināti ar veselības vai citos reģistros esošo informāciju.

Nevienam no pieteikšanās kanāliem nav paredzēta priekšrocība vakcinācijas secības plānošanā.

Visi saņemtie pieteikumi vakcīnai viena kalendārā mēneša laikā tiks apstrādāti vienlīdzīgi, pēc nejaušības principa. Tas nozīmē, ka februārī saņemtie pieteikumi tiks apstrādāti vienlaicīgi un šie iedzīvotāji saņems aicinājumu vakcinēties uz pieteikumā norādīto e-pasta adresi un tālruņa numuru, tiklīdz vakcīnas būs pieejamas un vakcinācijas punkts pieejams.

Lai nodrošinātu maksimāli ātru vakcinācijas procesu, ieplānots darbs pie vienotas vakcinācijas procesa IT sistēmas, kas palīdzēs nodrošināt efektīvu loģistiku brīdī, kad Latvijā ienāks lielākas kravas ar vakcīnām.

Vietnes "www.manavakcina.lv" datu pārzinis un datu apstrādātājs ir Veselības ministrija. Vietni uztur un tā atrodas uz Nacionālā veselības dienesta (NVD) tehniskajiem resursiem. Vietni izstrādāja SIA "ZZ Dats".

SIA "Kuldīgas tekstils" uz desmit dienām apturējis darbību, jo uzņēmumā vairāki darbinieki saslimuši ar Covid-19, informēja Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska.

Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) sniegtā informācija liecina, ka Kuldīgā šonedēļ apstiprināti kopumā 27 inficēšanās gadījumi ar Covid-19, kas visi ir saistīti ar ražošanas uzņēmumu SIA "Kuldīgas tekstils".

SPKC ir apzinājis inficēto cilvēku kontaktpersonas, kuras atrodas izolācijā un nedodas uz darbu vai izglītības iestādi. Informēti arī kontaktpersonu ģimenes ārsti. Kontaktpersonu vidū ir vairāku Kuldīgas izglītības iestāžu audzēkņi un arī atsevišķi darbinieki.

"Kuldīgas tekstila" valdes locekle Jolanta Krūmkalne apstiprināja, ka kopumā uzņēmumā ir inficējušies 27 darbinieki, bet par inficētiem darbinieku ģimenes locekļiem viņas rīcībā nav informācijas.

7.-12.klasēm attālināta mācīšanās turpināsies līdz 15.novembrim, savukārt Covid-19 testēšanas kapacitāte tiks palielināta par 60% jeb līdz 8000 testiem diennaktī.

Tā nolemts Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa sasauktajā Krīzes vadības padomes un Ministru kabineta kopsēde, kurā tika lemts par stingrākiem drošības pasākumiem Covid-19 izplatības iegrožošanai.

Kopsēdē arī nolēma piešķirt piemaksas mediķiem par darbu ar Covid apkarošanu, līdz gada beigām. Apjoms tiks aprēķināts pēc īpaša algoritma, taču 20% piemaksas varētu saņemt ģimenes ārsti, piemaksas būs arī NMPD, SPKC un slimnīcās. "Tam vajadzētu ap 5 miljoniem eiro, bet šie aprēķini veikti, ņemot vērā pavasara apjomus, kas, protams, bija krietni mazāki nekā pašlaik," skaidroja veselības ministre Ilze Viņķele.

"Ņemot vērā iespējamos riskus ekonomikā lēmām proaktīvi atjaunot vadības grupu uzņēmējdarbības un nodarbinātības atbalstam, tā saukto, Reira darba grupu, lai būtu gatavi pirms mums ir grūtības ekonomikā," teica K.Kariņš.

Zāļu ražotājs AS "Olainfarm" trijos gados investējis vairāk nekā 100 000 eiro izglītojošā platformā mediķiem un farmaceitiem "OpenOlainfarm", informē uzņēmuma pārstāvji.

Digitālu platforma "OpenOlainfarm" piedāvā iespēju ārstiem un farmaceitiem attālināti apmeklēt vairāk nekā 70 lekciju tādās medicīnas nozarēs kā alergoloģija, ginekoloģija, infektoloģija, kardioloģija, psihiatrija/neiroloģija un uroloģija, kā arī izglītojošu lekciju ciklus Aritmijas skolā, Acetilholīna skolā un Emociju akadēmijā.

Šobrīd platformu "OpenOlainfarm" kā apmācību instrumentu izmanto vairāk nekā 4000 Latvijas veselības aprūpes speciālistu. Platformā ir reģistrējušies 87 dažādu specialitāšu pārstāvji, galvenokārt ģimenes ārsti, kardiologi, neirologi un farmaceiti.

Līdz šim izsniegti 2460 sertifikāti par tālākizglītības apguvi.

Jau vēstīts, ka "Olainfarm" koncerna apgrozījums 2021.gadā bija 137,747 miljoni eiro, kas ir par 12,8% vairāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa pieauga par 34,1% - līdz 12,712 miljoniem eiro.

Latvijas iedzīvotāju vakcinēšana pret Covid-19 2021.gadā varētu izmaksāt 26,7 miljonus eiro, liecina Veselības ministrijas (VM) aprēķini.

Šīs izmaksas iekļautu samaksu par vakcīnu pret Covid-19 piegādi, loģistiku un ievadi, nevis maksu par pašiem medikamentiem, un tās plānots segt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem izdevumiem".

Ministru kabineta ārkārtas sēdē 1.decembrī tika izskatīts VM sagatavotais informatīvais ziņojums par vakcinācijas stratēģiju pret Covid-19. Daudzviet Eiropā valstis jau veic pavisam konkrētus vakcinēšanas infrastruktūras sagatavošanas priekšdarbus, lai vakcināciju pret Covid-19 varētu sākt nekavējoties, līdz ko tiks dotas atļaujas pirmo vakcīnu lietošanai. No Latvijas VM sniegtās informācijas noprotams, ka praktiskie vakcinēšanas sagatavošanas darbi vēl ir procesā.

Vērotājiem no malas noteikti šķiet pozitīvi Veselības ministrijas (VM) un ministra Hosama Abu Meri centieni meklēt veidus, kā Latvijas iedzīvotājiem nodrošināt augstāku zāļu pieejamību. Jo, patiesi, ņemot vērā sabiedrības zemo labklājības līmeni, ir daļa cilvēku, kuri nevar iegādāties visas ārsta izrakstītās zāles, jo viņu ienākumi to vienkārši neļauj.

Vēl tikko publicēti dati, ka mūsu valstī pērn vairāk nekā piektdaļa iedzīvotāju bijuši pakļauti nabadzības riskam un šim rādītājam nav tendence samazināties. Visaugstākais nabadzības risks (40,1%) ir tieši cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem. Tā ir arī vecuma grupa, kad saasinās dažādas veselības problēmas, kam nepieciešama ikdienas medikamentoza ārstēšana. Situācija, ka iedzīvotāji nevar atļauties sev nepieciešamās zāles, nav pieļaujama, un ir kopīgi jāmeklē risinājumi. Tajā pašā laikā, redzot VM un tās politiskās vadības aktivitātes, nākas secināt, ka situācija izveidojusies kā tajā vecajā teicienā “gribējām kā labāk, sanāca – kā vienmēr”. Sasteigti, haotiski un neizanalizēti risinājumi, apšaubāmas savstarpējās komunikācijas metodes no politiķu puses, slēpjoties aiz cēla mērķa par zāļu cenu samazināšanu. Nozare ir gatava iesaistīties un strādāt kopā, lai risinājumi būtu efektīvi un dotu efektu arī ilgtermiņā, bet ministrijai un ministram ir jāspēj veidot konstruktīvs un profesionāls dialogs arī situācijās, kad tiek norādīts uz objektīviem riskiem un procesa nepilnībām.

Šī gada beigās vai nākamā gada sākumā vakcīnu pret Covid-19 pieejamība būtu ļoti zema - līdz 20 000 devām, bet laika periodā no februāra līdz martam paredzēts saņemt vēl 100 000 devu.

To otrdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē paziņoja Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktors Svens Henkuzens.

No viņa teiktā izriet, ka plaša sabiedrības vakcinācija pret Covid-19 varētu sākties nākamā gada otrajā ceturksnī.

Vienas personas vakcinēšanai pret Covid-19 paredzēts izmantot divas devas.

Pirmajā fāzē prioritāri vakcīnas saņems personas, kuras saskaras ar Covid-19 pacientiem ikdienā. Vakcinācijas kabineti būs slimnīcās, kurās tiek sistemātiski stacionēti Covid-19 pacienti.

Tā vakcīnu skaits pirmajai grupai - veselības aprūpes darbiniekiem - sākotnējo varētu nebūt pietiekams, "pašā augšā mums ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un darbinieki, kas strādā ar Covid-19 pacientiem" sacīja Henkuzens.

Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs, atrodoties ieslodzījumā, miris, piektdien paziņojusi vietējā ieslodzījumu vietu (ФСИН) vietu pārvalde.

Trešdien Navaļnija preses sekretāre pavēstīja, ka politiķis jau 27.reizi ieslodzīts karcerī.

Kā apgalvo varasiestādes, Navaļnijam pēc pastaigas esot kļuvis slikti un viņš zaudējis samaņu.

Tikusi izsaukta ātrā palīdzība, ārsti mēģinājuši viņu reanimēt, taču neveiksmīgi un nācies konstatēt pacienta nāvi.

Navaļnija advokāts Leonīds Solovjovs sarunā ar laikrakstu "Novaja Gazeta" paziņojis, ka saskaņā ar politiķa ģimenes lēmumu nekādus komentārus nesniegšot.

Viņš vienīgi piebildis, ka savu klientu apmeklējis trešdien un ka tad viss esot bijis "normāli".

Navaļnijam nāves brīdī bija 47 gadi.

Navaļnijs tika aizturēts 2021.gada janvārī, atgriežoties no Vācijas, kur viņš ārstējās pēc Krievijas Federālā drošības dienesta (FSB) aģentu organizētā noindēšanas mēģinājuma.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) otrdien izteicis neuzticību veselības ministrei Ilzei Viņķelei (AP) un atbilstoši Sadarbības līgumam ir aicinājis partiju apvienību "Attīstībai/Par!" virzīt jaunu veselības ministra amata kandidātu, aģentūru LETA informēja premjera birojā.

Ņemot vērā koalīcijas līgumu, Kariņš šodien informējis koalīcijas partnerus, ka šo ceturtdien, 7.janvārī, viņš parakstīs Viņķeles demisijas pieprasījumu.

Viņķele veselības ministres pienākumus pildīs līdz ceturtdienai, bet līdz jaunā ministra amatā stāšanās šīs nozares ministra pienākumus pildīs aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Kariņš informēja, ka viņš šorīt ticies ar visiem koalīcijas partneriem un atsevišķi ar "Attīstībai/Par!", aicinot šo politisko spēku izvirzīt "jaunu, enerģisku un spējīgu" veselības ministra amata kandidātu, kas "kas izvedīs mūs laukā no šīs situācijas".

Premjers sagaida, ka nākamais veselības ministrs ne tikai sagatavos vakcinācijas pret Covid-19 plānu, bet rīkosies tā, lai valsts varētu atgriezties ikdienas dzīves režīmā.

Mūsdienās ir divi ceļi, kā ilgstoši noturēt biznesu - saglabājot nelielu nišas uzņēmumu, iet dziļumā vai nemitīgi augt un paplašināties, pieaicinot komandā spēcīgus profesionāļus, atzīmē Zane Ozola, SIA Patnis dibinātāja.

Manai personībai vairāk atbilst otrais variants, atklāj Z.Ozola, piebilstot, ka uzņēmēju uzdevums ir nemitīgi rosināt pārmaiņas, inovācijas un jauninājumus. Lai to panāktu, ir svarīgi nestāvēt uz vietas un nebaidīties izaicināt sevi, kā arī meklēt jaunus risinājumus un modernas pieejas, domā Patnis dibinātāja, uzsverot, ka uzņēmējiem jādomā par izaugsmi, nepazaudējot fokusu.

Izslēgta no skolas

Es nāku no ārstu ģimenes, tāpēc bērnībā vēlējos kļūt par ārsti, atminas Z.Ozola. “Atceros, ka sapņoju būt kā mana mamma. Viņa bija zinātniece un vadīja Mikrobioloģijas katedru Medicīnas institūtā (šobrīd - Rīgas Stradiņa universitāte), pēc tam ilgstoši bija arī Latvijas Universitātes (LU) profesore, un viņas lekcijas ir klausījušies vairums Latvijas ārstu. Mans tētis savukārt bija neiroķirurgs Stradiņa slimnīcā. Bērnībā es bieži viesojos pie viena vai otra no vecākiem darbā, kur varēju iepazīt ārsta profesiju no dažādām pusēm un izjust specifisko vidi. Tomēr dzīve izvērtās tā, ka es izvēlējos pedagoģiju. Biju aktīvs bērns, ar izteiktām līdera dotībām, un deviņu gadu vecumā pat tiku izslēgta no skolas par pretī runāšanu, kas ļoti ietekmēja mani un iedragāja līdera ambīcijas,” stāsta Z.Ozola.

Kopumā vakcinācijas devas pret Covid-19 saņēmuši 16 070 ārsti un ārstniecības iestāžu darbinieki, no tiem abas potes jau saņēmis 571 cilvēks, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.

Kopējais veikto vakcināciju skaits ir 16 641 devu, no tām pirmdien, kad bija sācies vakcinācijas otrais vilnis, pirmo vakcinācijas devu bija saņēmuši 268, bet jau otro 571 cilvēks.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, pirmdien Latvijā poti pret Covid-19 saņēmuši 1360 cilvēki, otrdien - 1618, trešdien - 1506, ceturtdien - 1781, piektdien - 1802, sestdien - 653, bet svētdien - 119 cilvēki. NVD skaidro, ka iepriekš publiskotais vakcinēto cilvēku skaits dažu dienu laikā var mainīties, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem dati par vakcinācijas faktu "E-veselības" sistēmā tiek ievadīti vienas līdz piecu darbdienu laikā pēc vakcinācijas fakta.

Vakar otro vakcinācijas devu saņēmuši mediķi un ārstniecības iestāžu darbinieki no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Daugavpils reģionālās slimnīcas, Jelgavas pilsētas slimnīcas, Jēkabpils reģionālās slimnīcas, Liepājas reģionālās slimnīcas, Rēzeknes slimnīcas, Vidzemes slimnīcas, Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas un nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari".

Netiek izslēgta iespēja, ka, sākot no aprīļa, kad Latvijā ienāks lielāks vakcīnu daudzums, būs jāveido liela mēroga vakcinācijas centri, žurnālistiem sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pēc ministra vārdiem, tie būtu lieljaudas vakcinācijas punkti, līdzīgi tiem, kas jau izveidoti tādās valstīs kā Lielbritānija un Izraēla, kur šādi vakcinācijas centri tiek organizēti sporta zālēs vai izstāžu zālēs ar pietiekamu ietilpību un cilvēkresursu daudzumu.

Šāda pieeja ļaušot nodrošināt lielu vakcinācijas tempu, tomēr tā neesot piemērota visiem, piemēram, senioru vakcinācijai.

Vaicāts, kas līdz šim jau izdarīts, lai veidotu šādus centrus, Pavļuts sacīja, ka procesā ir iesaistīts plašs partneru loks, tostarp pašvaldības un privātās veselības aprūpes iestādes. Tāpat esot skatīts, kādas izmaiņas būtu nepieciešams virzīt normatīvajos aktos, lai veidotu šādus centrus. Vienlaikus ir arī apzinātas pieejamās jaudas un personāls.