Nodokļi

Globālā UIN reforma un Latvijas intereses

Māris Ķirsons, 18.06.2021

Jaunākais izdevums

Tevi varētu interesēt

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomiski spēcīgāko valstu G7 iecere ieviest minimālo uzņēmuma ienākuma nodokļa likmi globālajām kompānijām ļaus valstīm papildināt savu kasi ar papildu ienākumiem, vienlaikus radot ļoti daudz pagaidām neatbildētu jautājumu par to, kā tas notiks un kad sāksies jaunie laiki.

Idejas un diskusijas par to, kā aplikt pārrobežu – globālos – digitālos pakalpojumus ar nodokļiem, rit jau vairāku gadu garumā. Ir valstis, kuras jau ir ieviesušas sava veida digitālo nodokli, piemēram, Ungārija, Francija un Austrija.

Globālie giganti bez nodokļiem

“Iemesli šādam radikālam solim ir vairāki. Proti, pēdējo 10 gadu laikā digitālo pakalpojumu sniegšanas platformas ir attīstījušās kosmiskā ātrumā un vienreiz uzbūvēta struktūra sekmīgi var piedāvāt produktus (pakalpojumus) visā pasaulē, nevis tikai vienā atsevišķā tirgū, un bez fiziskās klātbūtnes ikvienā valstī pelnīt naudu un nemaksāt nekādus vietējos (patērētāju, tirgus, zemes) nodokļus, savukārt savu juridisko adresi izvietot zemu nodokļu (vai pat beznodokļu) teritorijās un maksāt vai nu saviem gigantiskajiem izmēriem neatbilstoši mazu uzņēmuma ienākuma nodokli, vai arī pat pilnībā izvairīties no tā samaksas,” skaidro AS BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Viņš atgādina, ka pasaulē jau daudzus gadus norit sacensība starp valstīm par investoru piesaisti, kur galvenā ēsma ir zemas uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes. “Minimālais uzņēmumu ienākuma nodoklis būtībā nozīmē sacīkstes – kurš sola mazāku peļņas nodokļa likmi – izbeigšanu,” tā J. Zelmenis. Viņaprāt, otrs būtisks faktors ir vēlme likt maksāt šiem lielajiem globālajiem spēlētājiem peļņas nodokli tieši tajā valstī, kuras patērētāji to radījuši, kas ir līdzīgi kā ar pievienotās vērtības nodokli, kas jāmaksā valstī, kurā prece vai pakalpojums tiek patērēts.

“Protams, nedaudz pārsteidz, ka par minimālo peļņas nodokli lemj nevis Eiropas Komisija vai OECD, bet gan G7 (ASV, Kanāda, Japāna, Lielbritānija, Francija, Vācija, Itālija) valstu līderi, tādējādi savā ziņā apliecinot, ka arī šo valstu līderiem ir aktuāls jautājums par valstu kasu piepildīšanu ar nodokļiem,” vērtē J. Zelmenis.

“Iecerēts visās valstīs ieviest vienādu aprēķina principu, kā sadalīt šo peļņu pa valstīm, – vispirms nodoklis tai valstij, kurā notiek pakalpojuma (produkta) vērtības radīšana, un pārējo peļņu sadalīs pēc patēriņa pa valstīm, tostarp arī Latvijai,” tā AS BDO Latvia Nodokļu nodaļas direktore Alise Berlinberga.

Visu rakstu lasiet 15.jūnija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz bažām par arvien nākamajiem globālās pandēmijas viņiem, joprojām lielisks šis laiks ir daudzām akcijām. Piemēram, ASV akciju tirgus Standard & Poor's 500 indeksa vērtība teju katru jaunu dienu sasniedz jaunu rekordu.

Savukārt jebkāda akciju cenu atkāpšanās ir īslaicīga, kur investori šādu situāciju izmanto, lai šos vērtspapīrus iegādātos lētāk. Akciju cena nosacīti straujāk saruka, piemēram, ap pagājušā mēneša vidu. Tiesa gan, jau jūlija otrajā pusē ASV akcijas atgriezās uz jau minētā jaunu cenu virsotņu iekarošanas lielceļa.

Ir gan pa tādam tirgum, kur pesimisms tomēr ir ievilcies, kas uztur zināmas bažas par potenciālo notikumu attīstību finanšu tirgū.

"Vissmagākos zaudējumus cieta Āzijas uzņēmumu akcijas, kur Ķīnas varas iestādes pastiprināti vērsās pret privāto sektoru. Pagājušajā mēnesī Ķīnas valsts amatpersonas ierosināja izmeklēšanu par kiberdrošības pārkāpumiem attiecībā uz datu glabāšanu kopbraukšanas uzņēmumā Didi Global īsi pēc tam, kad uzņēmuma akcijas sākotnējā publiskajā piedāvājumā Ņujorkas biržā tika pārdotas par 4,4 miljardiem ASV dolāriem. Vēlāk Ķīnas varas iestādes noteica būtiskus ierobežojumus līdz šim plaukstošajai privātuzņēmumu darbībai izglītības un apmācības jomā. Jaunie noteikumi, kuri iegrožo izaugsmi un dažos gadījumos pat pilnībā sagrauj uzņēmumu izmantoto biznesa modeli, lika investoriem no jauna izvērtēt regulatīvā riska draudus, un viņi sāka atbrīvoties no ieguldījumiem šādos uzņēmumos. Šo tendenci vēl vairāk pastiprināja Ķīnas eksportētāju likstas, jo to izmaksas aug un piegādes ķēdēs jau ilgāku laiku rodas pārrāvumi pārvadājumu konteineru deficīta dēļ," stāsta Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru