Jaunākais izdevums

Neskatoties uz bažām par arvien nākamajiem globālās pandēmijas viņiem, joprojām lielisks šis laiks ir daudzām akcijām. Piemēram, ASV akciju tirgus Standard & Poor's 500 indeksa vērtība teju katru jaunu dienu sasniedz jaunu rekordu.

Savukārt jebkāda akciju cenu atkāpšanās ir īslaicīga, kur investori šādu situāciju izmanto, lai šos vērtspapīrus iegādātos lētāk. Akciju cena nosacīti straujāk saruka, piemēram, ap pagājušā mēneša vidu. Tiesa gan, jau jūlija otrajā pusē ASV akcijas atgriezās uz jau minētā jaunu cenu virsotņu iekarošanas lielceļa.

Ir gan pa tādam tirgum, kur pesimisms tomēr ir ievilcies, kas uztur zināmas bažas par potenciālo notikumu attīstību finanšu tirgū.

"Vissmagākos zaudējumus cieta Āzijas uzņēmumu akcijas, kur Ķīnas varas iestādes pastiprināti vērsās pret privāto sektoru. Pagājušajā mēnesī Ķīnas valsts amatpersonas ierosināja izmeklēšanu par kiberdrošības pārkāpumiem attiecībā uz datu glabāšanu kopbraukšanas uzņēmumā Didi Global īsi pēc tam, kad uzņēmuma akcijas sākotnējā publiskajā piedāvājumā Ņujorkas biržā tika pārdotas par 4,4 miljardiem ASV dolāriem. Vēlāk Ķīnas varas iestādes noteica būtiskus ierobežojumus līdz šim plaukstošajai privātuzņēmumu darbībai izglītības un apmācības jomā. Jaunie noteikumi, kuri iegrožo izaugsmi un dažos gadījumos pat pilnībā sagrauj uzņēmumu izmantoto biznesa modeli, lika investoriem no jauna izvērtēt regulatīvā riska draudus, un viņi sāka atbrīvoties no ieguldījumiem šādos uzņēmumos. Šo tendenci vēl vairāk pastiprināja Ķīnas eksportētāju likstas, jo to izmaksas aug un piegādes ķēdēs jau ilgāku laiku rodas pārrāvumi pārvadājumu konteineru deficīta dēļ," stāsta Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Centrālo banku nostāja

Tradicionāli kopējo omu vērtspapīru tirgū izteikti ietekmē tas, ko saka un potenciāli domā darīt pasaules ietekmīgākās centrālās bankas. Tās pēdējā laikā sākušas izteikt mājienus par to, ka vērienīgajiem stimuliem, kas ieviesti atbildot uz pandēmiju, varētu tuvoties beigas. Arī A. Krūmiņš teic, ka preču un pakalpojumu cenu pieaugums var pamudināt Eiropas Centrālo banku (ECB) un ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS) veikt pasākumus inflācijas ierobežošanai. Centrālo banku vadība gan apzinoties, ka mājieni par finanšu stimulu apsīkumu var izprovocēt nopietnas korekcijas tirgū, tāpēc viņi esot ļoti piesardzīgi savos izteikumos.

"Pēc 18 mēnešu ilgas stratēģijas pārskatīšanas, ECB paziņoja, ka mērķa inflācija vidējā termiņā būs 2%. Līdz ar to ECB ir atteikusies no sava iepriekšējā formulējuma par mērķa inflāciju "tuvu 2%, bet nepārsniedzot šo slieksni". ECB izvairījās definēt situāciju, cik ilgs un būtisks šo 2% "pārsniegums" tiktu uzskatīts par pieņemamu, taču ECB prezidente Kristīne Lagarda atzina, ka cenas varētu pakāpties augstāk par izvirzīto mērķa slieksni. Viņa arī norādīja, ka ECB pašreizējā obligāciju iepirkšanas programma 1,85 triljonu eiro apmērā turpināsies līdz 2022. gada martam, bet pēc tam varētu iegūt jaunu formātu. ECB arī sacīja, ka šobrīd riski, kas varētu apdraudēt izaugsmi, ir "lielā mērā līdzsvaroti", nevis lejupvērsti. Tikmēr ASV cenas, ko patērētāji maksā par precēm un pakalpojumiem, jūnijā uzrādīja visaugstāko kāpumu kopš 2008. gada, pārsniedzot prognozes un pārbaudot FRS apņēmību atbalstīt ekonomiku. Bāzes patēriņa cenu indekss (PCI), ko plaši izmanto inflācijas mērīšanai ASV un kurā nav iekļautas cenas, kam raksturīgas izteiktas svārstības (piemēram, pārtika un nafta), šī gada jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju palielinājās par 4,5%, kas ir lielākais kāpums 12 mēnešu skatījumā kopš 1991. gada novembra. Tomēr, spriežot pēc investoru reakcijas, tirgus dalībnieki joprojām tic FRS prognozei par to, ka inflācijas izrāviens ir pārejoša parādība," situāciju centrālo banku frontē ieskicē A. Krūmiņš.

Pietiekami daudznozīmīga

Kopumā viņš norāda, ka patlaban tirgu ietekmē gan pozitīvu, gan negatīvu faktoru kopums. "Piemēram, uzņēmumu otrā ceturkšņa finanšu rezultāti ietekmēja akciju indeksus pozitīvi, jo vairumam kompāniju izdevās pārsniegt plānotos rezultātus. Saskaņā ar Bloomberg datiem šī apskata tapšanas laikā 87% no S&P 500 indeksā iekļautajiem uzņēmumiem bija paziņojuši, ka to faktiskā peļņa ir augstāka par iepriekš prognozēto. Atslāba arī tirgus dalībnieku sākotnējais uztraukums par Covid-19 vīrusa delta varianta izplatību, jo vakcinēto iedzīvotāju īpatsvars aug un arī pilnīgas mājsēdes atjaunošanas iespējamība vairs nešķiet tik ticama. No otras puses, varam novērot pavājināšanos tirgus līdzdalības indikatoros, kas mēra to, cik lielā mērā indeksu līmeņa cenu virzību (šobrīd tuvu rekordiem) atbalsta plašs akciju diapazons pretstatā pāris vadošo uzņēmumu dominancei. Piemēram, indikators, kas mēra S&P 500 indeksā ietverto uzņēmumu īpatsvaru, kuru cenas ir augstākas par pēdējo 50 dienu vidējo cenu, no 85% aprīļa beigās noslīdēja zem 50% jūlija beigās. Turklāt tāda pati tendence vērojama arī Pasaules (MSCI ACWI) indeksā iekļauto akciju cenās. Jūlija beigās mazāk nekā pusei no MSCI ACWI akcijām cenas bija augstākas par to vidējo cenu iepriekšējo 50 dienu laikā, lai gan dažus mēnešus iepriekš cenu kāpums bija novērots vairāk nekā 60% šo akciju. Lai arī pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka ar tirgu viss ir kārtībā, minētie fakti liecina, ka "zem virsmas" tirgus virzības tendences pavājinās," atzīst Luminor eksperts.

Viņš vēl piebilst, ka vēl viens no ilgtermiņa riskiem, kas apdraud IT nozares līderus un citus globālos uzņēmumus, esot nodokļu sloga palielināšana. Saskaņā ar plānu, ko ir atbalstījuši finanšu ministri no G20 organizācijas, kurā ietilpst 19 lielākās pasaules ekonomikas un Eiropas Savienība, starptautiskajiem uzņēmumiem visā pasaulē būs jāmaksā minimālais globālais uzņēmumu ienākuma nodoklis 15% apmērā. Plāns, kura mērķis ir apkarot izvairīšanos no nodokļiem, ietekmēs tādus milzīgus uzņēmumus kā Amazon, Facebook, Google u.c.

"Pēc laba pieauguma gada pirmajā pusē, jūlijā pastiprinājās cenu svārstības, un mūsu finanšu tirgus modeļa signāli pavājinājās. Tas atbalsta piesardzīgāku skatu uz tirgiem, un mēs pieņēmām lēmumu normalizēt riskus pārvaldītajos investīciju portfeļos. Pamatā mēs samazinājām akciju ieguldījumus enerģētikas nozarē, rūpniecībā un tā sauktajā value segmentā. Iegūtos naudas līdzekļus izmantojām, lai palielinātu ieguldījumus fiksēta ienākuma aktīvos. Kopumā investīciju portfeļos riska līmeni samazinām līdz stratēģiju neitrālam," atklāj A. Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā cena atkal atsākusi kāpt rūpniecībā visplašāk izmantotajiem metāliem.

Ekonomikas uzrāviens liek sagaidīt arvien lielāku pieprasījumu pēc visdažādākajām lietām, kam savukārt vajadzētu nākt komplektā ar lielāku dažādu metālu patēriņu. Turklāt daudzos gadījumos pietiekami neskaidrs izskatās šo metālu piedāvājums.

Piemēram, vara cena šā mēneša sākumā atkal sākusi tuvoties apaļajai 10 tūkst. ASV dolāru atzīmei par tonnu. Jāpiebilst, ka vara cenas skrējiens pauzīti bija paņēmis aptuveni kopš maija pirmās puses, kas izejvielu cenu pieauguma bildi vismaz daļēji padarīja mazāk stāvu.

Lai nu kā – vara cena Londonas metālu biržā kopš pagājušā gada marta vidus tāpat ir palēkusies vairāk nekā par 100%. Līdzīgs vara cenas pieaugums vērojams arī piecu gadu skatījumā. Nupat pasaules lielākajā vara raktuvē Čīlē, kas ir atbildīga par 5% no globālajām šī metāla piegādēm, darbinieki nobalsojuši par streiku. Ja tas piepildīsies, pasaule vara deficīta apstākļos var iekrist straujāk un dziļāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas mums var nopelnīt lielāku pensiju – starptautiskie akciju tirgi, bērni vai mēs paši?

Kārlis Purgailis, Citadeles meitas sabiedrības CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 16.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrā pensiju līmeņa 20. gadadienu apņem gan diskusijas, gan mazāk un vairāk populistiski uzsaukumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem pensiju sistēmā, ar mērķi vienreiz pa visiem laikiem salabot sistēmu, lai tā nodrošinātu lielākas pensijas.

Uzdevums ir visnotaļ būtisks, bet ne mazāk nozīmīgi ir pievērsties tam, lai pensiju fondu naudu efektīvi un pensiju uzkrājējiem izdevīgi investētu Latvijas ekonomikā un mūsu uzņēmumos, tādējādi iekustinot arī Latvijas kapitāla tirgu. Jo, lai cik patriotiski noskaņots šobrīd būtu pensiju pārvaldnieks, ar Latvijas iedzīvotāju pensiju sistēmā uzkrāto naudu galvenokārt sildām un attīstām citu valstu ekonomikas un uzņēmumus.

Ērti pavadīt vecumdienas vēlas katrs, bet regulāri tām uzkrāt īsti negribas. Bez īpašas piepūles un nelielos apjomos investēt, bez riska un ātri nopelnīt, noliekot plauktiņā un 65. dzimšanas dienā paņemot savu pensijas kapitālu - tas būtu izcils scenārijs, tomēr diemžēl nereāls. Prakse un statistika liecina, ka cilvēki paši brīvprātīgi pensijai nekrāj, pat ja var to atļauties, tāpēc jo īpaši svarīga ir stabila pensiju sistēma. Sistēmu, kurā jebkuri jauninājumi ir pārdomāti un orientēti uz to, kā pensiju sistēmu padarīt efektīvāku – domājot gan par pašreizējiem senioriem, gan par nākotnes pensionāriem un šodienas skeptiķiem, kuru moto ir “līdz pensijai nenodzīvošu”, gan valsti kopumā. Skaidrs ir viens - pēc pārdalīšanas principa pie lielākām pensijām un atrisinātas problēmas nenonākt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par spīti klimata mērķiem – nāk ogļu dedzināšanas rekordi

Jānis Šķupelis, 26.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan daļa pasaules centīgi mēģina spert soļus zaļākas dzīvošanas virzienā, atkarības mazināšana no kādiem mazāk zaļiem ieradumiem nebūt tik viegla nav.

Ja runā par energoresursiem, tad tradicionāli tiek uzskatīts, ka viens no pašiem netīrākajiem veidiem, kā iegūt enerģiju, ir ogļu dedzināšana. Tiesa gan, līdz ar ekonomiku atveseļošanos pēc pandēmijas pasaulei tāpat nav atlicis nekas cits kā tās dedzināt rekordapmēros.

Atliek dedzināt ogles

Uz globālo piegāžu traucējumu, augstas dabasgāzes cenas un liela pieprasījuma pēc elektrības un dažādiem materiāliem fona vairāk ogles tiek dedzinātas pat, piemēram, Vācijā. Jāņem vērā, ka Vācija ir Eiropas lielākā ekonomika, kur reģions uzņēmies līderību pasauli ievirzīt visai spējā cīņā pret klimata pārmaiņām. Pamatā tiek izcelta problēma – lai gan enerģijas ražošana no atjaunojamiem resursiem aug, pieprasījums pēc enerģijas pasaulē aug vēl straujāk. Rezultātā neatliek nekas cits, kā šos caurumus aizpildīt ar veco labo fosilo degvielu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikai pēdējā laikā mesti vairāki nozīmīgi izaicinājumi – spītīgi nav vērojams gals piegāžu problēmām, strauji pieaugusi izejmateriālu cena, dažviet sevi pieteikusi enerģijas krīze un turklāt joprojām uz šī kokteiļa fona ir jāapkaro arī pandēmija.

Piemēram, zināms satraukums ir par to, ka Covid-19 lipīgais delta variants būs mutējies “delta plus” variantā, kas potenciāli var būt pat vēl lipīgāks. Rezultātā daudzas pazīmes liecina par to, ka pasaules ekonomikas temperatūra jau ir kļuvusi vēsāka un turklāt paši izaicinošākie brīži šajā ziņā var vien būt vēl priekšā.

Tāpat pie augošajām cenām centrālās bankas drīzāk var lemt par savu monetāro stimulu apmēru ierobežošanu. Šādus mājienus devusi ASV monetārās stabilitātes sargi. Arī valdībām pēc to nesenās mētāšanās ar naudu pie uzblīdušajiem budžetu deficītiem var būt grūtības balstīt ekonomiku, ja tās saguršana būs noturīgāka parādība. Šis viss var nozīmēt, ka inficēts tiek arī akciju tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz dažādiem riskiem stabilai ekonomikas izaugsmei, piemēram, jaunu pandēmijas vilni, piegāžu traucējumiem un ļoti dārgām izejvielām, pasaules akciju vērtības pagaidām bažas īsti neskar.

To cena turpina traukties debesīs, kur, piemēram, ASV šī tirgus tendenču raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērība šogad līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam ir spējusi aizsniegties jau teju 70 reizes.

Pēdējās dienās vērtspapīru mijējus gan nedaudz pabiedējusi inflācija. ASV patēriņa cenas iepriekšējā mēnesī palielinājušās straujākos tempos vairāk nekā 30 gados.

Pieejamie dati liecina, ka inflācija ASV nu sasniegusi varenus 6,2%, kas ir visvairāk kopš 1990. gada. Daudzi ASV inflācijai jau paredz 7% sasniegšanu. Savukārt pamatinflācija, kas izslēdz svārstīgo enerģijas un pārtikas cenu ietekmi, ASV palielinājusies līdz 4,2%. Tādējādi, šķiet, arvien prāvāks kļūst tas pulciņš, kas teic, ka debatēm par to, vai inflācija ir pārejoša, ir pienākušās beigas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākos rādītājus Ilgtspējas indeksā šogad uzrādījusi AS Latvenergo, sasniedzot un noturot 100% kritēriju izpildi trijās kategorijās.

Latvenergo šajā novērtējumā piedalās kopš tā izveides un jau deviņus gadus saglabā platīna kategoriju. Šogad uzņēmums demonstrējis izcilību stratēģiskās plānošanas un tirgus attiecību jomā, kā arī rūpēs par sabiedrības ilgtspējīgu attīstību. Lai gan dalībnieku vidū ir vairāki uzņēmumi, kuri gadiem demonstrē lieliskus rezultātus un turpina izaugsmi, eksperti tomēr lēmuši šogad nevienam nepiešķirt augstāko – dimanta kategoriju.

Kāpj augstāk

Dimanta kategorija Ilgtspējas indeksā šogad ieviesta pirmo gadu, stāsta Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta (InCSR) valdes locekle Dace Helmane. “Lai izvērtētu pretendentu atbilstību augstākajai kategorijai, eksperti tikās ar četriem ilggadējiem indeksa dalībniekiem, kas spējuši vismaz piecus gadus noturēt platīna līmeni, arī šogad visos kritērijos demonstrējot vismaz 90% atbilstību. Tika izvērtēts ne tikai paveiktais attiecībā uz darba vidi, apkārtējo vidi, savu piegādes ķēdi un publiski pieejamā informācija par attieksmi pret klientiem un darbiniekiem, bet arī ieguldījums nozares un valsts attīstībā, kā arī uzņēmuma nākotnes plāni. Eksperti pārliecinājās, ka Latvijā ir izcili uzņēmumi, kuri, paši tuvojoties virsotnei, iedvesmo un atbalsta citus, sekmējot ne tikai savas nozares, bet arī valsts ilgtspējīgu attīstību. Tomēr dažkārt, pirms kāpt nākamajā virsotnē, ir nedaudz jāatkāpjas, lai iegūtu jaunu skatījumu uz savu sniegumu, tāpēc eksperti pieņēma lēmumu dot iespēju izcilākajiem noslīpēt visas savas ilgtspējas šķautnes, lai nākamgad godam varētu nest dimanta novērtējumu,” pauž D. Helmane.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvmateriālu cenu kāpuma dēļ noslēgtie būvniecības līgumi būs jāmaina, paredzot projektu sadārdzinājumu, intervijā pauda būvfirmas "Skonto būve" valdes loceklis Juris Pētersons.

Viņš stāstīja, ka būvniecības tirgus ir nedaudz atdzīvojies, konkursu ir daudz, taču ir radusies nākamā problēma - cenas aug.

"Cenu pieaugums turpināsies, taču mēs jau visi saprotam, ka tas nebūs mūžīgi. Kādā brīdī, visticamāk, cenu kāpums apstāsies un pat noslīdēs uz leju. Mēs jau redzam tikai valsts un pašvaldību konkursu rezultātus, privātos nē. Man ir pamatotas bažas, ka par tādām cenām, kā tagad konkursi ir vinnēti, neko uzbūvēt īsti nevarēs. Problēma būs jārisina," sacīja Pētersons.

Viņš uzsvēra, ka, sākoties daudziem lielajiem objektiem par Eiropas Savienības (ES) naudām, nāksies paredzēt lielāku sadārdzinājumu, nekā sākotnēji iecerēts.

"Arī ES fondu nauda, kas nāk iekšā, atstāj zināmu iespaidu uz tirgu. Protams, ir jāskatās, kas tie par projektiem - inženierbūves, infrastruktūras būves un arī ēku būvniecība. Lauvas tiesa no ES fondiem aiziet infrastruktūras būvēs. Pašreizējā situācija liecina, ka katrā piecu-septiņu miljonu eiro ēku būvniecības objektā konkursos piedalās no 10 līdz 17 firmām. Tas norāda uz to, ka principā objektu ir pamaz. Tās visas ir lielās spēcīgās būvniecības firmas ar lielu pieredzi. Normālā situācijā šīs firmas īpaši neinteresētos par šāda amēra objektiem. Apjomam būvniecībā būtu jābūt lielākam," klāstīja Pētersons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 krīzes attīstības negatīvo tendenču dēļ Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) šodien plkst.14 sasaucis Krīzes vadības padomes sēdi, liecina premjera publiskotā informācija mikroblogošanas vietnē "Twitter".

Premjers norāda, ka padomes sēde sasaukta, jo veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) informējis, ka Covid-19 dati uzrāda attīstības tendences, kuras ir sliktākas, nekā tika prognozēts. Sēdes laikā padome uzklausīs Veselības ministrijas ekspertus, lai spriestu par turpmāko rīcību.

Veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP) svētdienas vakarā tviterī pavēstīja, ka ir ienākuši pirmie dati un ekspertu secinājumi par ieviesto ierobežojumu ietekmi uz sabiedrības uzvedību, kuri rāda, ka kontaktu samazinājums ir 5-10%, kas esot daudz mazāk, nekā tika plānots, ieviešot valstī ārkārtējo situāciju.

Līdz ar to prognozes attiecībā uz Covid-19 krīzes attīstību esot sliktākas nekā pirms nedēļas. "Nepieciešams būtiski lielāks faktiskais kontaktu samazinājums," apgalvoja veselības ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotājs AS "Olainfarm" nākamajos piecos gados plāno investēt zāļu izstrādē apmēram 100 miljonus eiro, lai uzņēmums kļūtu par "top 10" ražotāju Austrumeiropas reģionā tajās diagnožu grupās, kuru preparātos specializējas.

Proti, uroloģijā, neiroloģijā un kardioloģijā, sacīja "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Jānis Buks.

Viņš skaidroja, ka "Olainfarm" stratēģija līdz 2025.gadam nosaka, ka uzņēmumam ir jāattīstās, un tas nevar attīstīties tikai ar esošo preparātu portfeli un esošajos tirgos.

Olainfarm sāk jaunu ēru 

AS Olainfarm paplašinās savu izstrādājumu portfeli ar jauniem preparātiem un sāks jaunu...

"Mūsu stratēģija ir ļoti skaidra - mums ir jāiet uz jauniem tirgiem un jauniem produktiem. Tas var notikt dažādos veidos. Jaunus preparātus varam izstrādāt paši, bet tas ir ilgs un sarežģīts process. Var nopirkt citu izstrādātu preparātu dokumentāciju, taču arī tas nebūs ātrs risinājums, jo ir jāiziet visai garš apstiprināšanas ceļš dažādās instancēs. Var nopirkt preparātu ar jau esošām licencēm un visiem apstiprinājumiem, kam ir jāsāk tikai ražošana," stāstīja Buks.

Viņš skaidroja, ka tie ir trīs dažādi ceļi, un katram ir savs izmaksu apmērs. "Olainfarm" strādā pie visiem šiem variantiem. Uzņēmuma mērķis ir, lai izstrādes portfelī vienlaikus ir vismaz 15 jauni produkti.

"Nekad jau nebūs tā, ka visi 15 "izšaus", un procesa gaitā vienmēr būs atbirums. Tomēr, ja mēs gadā varētu runāt par septiņiem astoņiem jauniem produktiem, tas būtu ļoti labi," teica Buks.

Viņš arī pauda viedokli, ka farmācijā ir jāfokusējas uz konkrētām lietām, un "Olainfarm" pamatvirzieni ir uroloģijas, neiroloģijas un kardioloģijas preparāti - šajos virzienos uzņēmumam ir zināšanas, izcili speciālisti, tehnoloģijas. Citos virzienos "Olainfarm", visticamāk, tuvākajā laikā neies, un, pēc Buka minētā, tas ir pamatoti.

Buks pastāstīja, ka uzņēmumam šobrīd ir problēma ar dažām NVS valstīm, kurās tiek prasīta visu medikamentu pārsertifikācija.

Buks stāstīja, ka "Olainfarm" ir kopumā 36 miljonu eiro vērta investīciju programma, lai uzņēmums NVS tirgos vispār varētu turpināt veiksmīgi darboties. "Piemēram, par zālēm, kuras ir radītas 70. vai 80.gados, ir jāveic jauni pētījumi, jo tagad, protams, tas notiek citādāk, nekā kādreiz. Prasības ir fundamentāli pieaugušas, un, lai paliktu šajos tirgos, mums ir jāiegulda investīcijās milzīgas summas. Tādēļ arī vairs nav jēgas investēt produktos, kuri nenes būtisku atdevi. Ir vērts investēt produktos, kuriem šī atdeve ir redzama," viņš teica.

Tāpat Buks stāstīja, ka Eirāzijas ekonomiskajā zonā, kur ir Krievija, Kazahstāna un Baltkrievija, "Olainfarm" strādā pie dokumentācijas atjaunošanas.

AS Olainfarm valdes priekšsēdētāja amatā ievēlēts Jānis Buks 

30. jūlijā AS “Olainfarm” padome valdes priekšsēdētāja amatā ievēlējusi Jāni Buku, informē...

Buks piebilda, ka šī dokumentācija ir samērā līdzīga, lai ar šīm pašām zālēm pēc tam varētu startēt Rietumu tirgos. "Līdz ar to, tiklīdz mēs pabeigsim šo procesu Eirāzijas ekonomiskajā zonā, mums ir iespēja ar šiem pašiem preparātiem iet uz Rietumu tirgiem. Mēs tos analizējam, jo tirgi ir fragmentēti. Un, lai gan ir Eiropas Savienība, valstīs pastāv vietējā tirgus aizsardzība, un nevar teikt, ka situācija šajos tirgos būtu līdzvērtīga," viņš pauda.

Uzņēmuma vadītājs uzsvēra, ka "Olainfarm" plāns ir kļūt par "top 10" ražotāju Centrāleiropas un Austrumeiropas reģionos tajās diagnožu grupās, kuru preparātos "Olainfarm" specializējas, proti, uroloģijā, neiroloģijā un kardioloģijā.

"Šie tirgi ir pietiekami izaicinoši, un tur ir spēcīgi ražotāji. Ja mums tas izdosies, tas būs varoņdarbs. Patlaban "Olainfarm" ir kaut kur pa vidu otrajam desmitam. Plāns mums ir, pie tirgus analīzes mēs strādājam, pie zāļu dokumentācijas mēs strādājam, tādēļ ir tikai laika jautājums, kad mēs ielauzīsimies pirmajā desmitā. No sākuma mums jākļūst par nozīmīgu spēlētāju Austrumeiropā, pēc tam varēsim doties tālāk," sacīja Buks.

Vienlaikus "Olainfarm" vadītājs skaidroja, ka NVS tirgus apmēru nav plānots samazināt. "Es ļoti ceru, ka NVS tirgus mums nesamazināsies un mēs vienkārši audzēsim savu kapacitāti, lai palielinātu Eiropas tirgu daļu. Ir jāsaprot, ka arī NVS tirgus ir labs un ienesīgs, tikai tur sava loma ir arī ģeopolitiskajiem apstākļiem," teica Buks.

Jau vēstīts, ka "Olainfarm" koncerna apgrozījums pagājušajā gadā bija 122,157 miljoni eiro, kas ir par 11% mazāk nekā 2019.gadā, savukārt koncerna peļņa samazinājās 2,3 reizes un bija 9,478 miljoni eiro.

"Olainfarm" nodarbojas ar gatavo zāļu formu, farmaceitisko preparātu un uztura bagātinātāju, kā arī ar ķīmisko vielu un aktīvo farmaceitisko ingredientu ražošanu. "Olainfarm" lielākais akcionārs ir "Olmafarm" (42,56%), kas vienādās daļās pieder Valērija Maligina mantiniecēm - Irinai Maliginai, Annai Emīlijai Maliginai un Nikai Saveļjevai. Vienlaikus "Repharm" grupas māteskompānija "AB City" paziņojusi, ka akciju atpirkšanas obligātajā piedāvājumā un papildus izsludinātajā akciju pārdošanas iespējā palielinājusi līdzdalību "Olainfarm" kapitālā līdz 48,1%. "Olainfarm" akcijas kotē "Nasdaq Riga" oficiālajā sarakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Baltijas nekustamo īpašumu tirgus satricinājumu laikā pieaug

Olga Rudzika, nekustamā īpašuma attīstītāja Pro Kapital rīkotājdirektore Latvijā, 28.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamā īpašuma nozares attīstībā šis ir interesants laiks, jo visas pazīmes liecina, ka Covid-19 pandēmijas ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu ir beigusies.

Lai gan tai bija un joprojām ir ievērojama ietekme uz pasaules ekonomiku, nekustamā īpašuma nozare no pandēmijas varētu iegūt visvairāk. Ierobežojumu dēļ cilvēki pavadīja mājās vairāk laika nekā jebkad iepriekš, kas rosināja novērtēt savu dzīves vidi un ieguldīt tās kvalitātes uzlabošanā.

Mājokļu nozare ir izturīga pret pandēmijas radītajiem izaicinājumiem, jo tirgus galvenie dzinējspēki – pieejamība, finansējums un ekspektācijas joprojām ir augstā līmenī. Baltijas galvaspilsētu nekustamā īpašuma tirgus aug, un, pēc analītiķu domām, nav gaidāms, ka šī izaugsme mazināsies. Vismaz ne drīzumā.

2021. gada perspektīvas dod pamatu investoru optimismam

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Papildināta - Arī rīt gaidāma rekordaugsta vidējā elektroenerģijas biržas cena

LETA, 06.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī otrdien "Nord Pool" biržas Latvijas reģionā elektroenerģijas cena turpinās kāpt, otro dienu pēc kārtas sasniedzot dienas vidējās cenas jaunu rekordu - 469,03 eiro par megavatstundu (MWh), maksimumam no rīta pārsniedzot pat 1000 eiro atzīmi, liecina "Nord Pool" informācija.

Otrdien augstākā elektroenerģijas cena "Nord Pool" biržas Latvijas reģionā gaidāma laikā no plkst.7 līdz 8, kad cena par MWh pieaugs līdz 1000,07 eiro atzīmei. Zemākā elektrības cena biržā gaidāma laika posmā no pusnakts līdz plkst.1, kad elektroenerģija maksās 143,20 eiro par MWh.

Arī kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, kā arī Somijā otrdien tiek prognozētas tādas pašas elektroenerģijas biržas cenas kā Latvijā. Citos "Nord Pool" biržas reģionos prognozētas cenas būs zemākas.

Jau ziņots, ka pirmdien "Nord Pool" biržas Latvijas reģionā tiek prognozēta jauna rekordaugsta vidējā elektroenerģijas cena - 290,06 eiro par megavatstundu (MWh), liecina "Nord Pool" informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu tirgus pārorientēšanos uz vietējo iedzīvotāju, ko sekmējusi pandēmija, īpaši izteikti var manīt Jūrmalas tirgū, kurš līdz šim īpaši pievilcīgs bija ārvalstu klientiem, secina nekustamo īpašumu uzņēmums Latio.

Kūrortpilsētu par savu dzīvesvietu izvēlas arvien vairāk pašmāju pircēju, kuru rocība ir augusi, un aktivitāte novērojama gan t.s. ekonomiskajā mājokļu segmentā, gan arī augstākajā cenu grupā, kurā vēl pirms apmēram pieciem gadiem vietējais pircējs nedominēja.

Tas pamudinājis Latio atvērt jaunu biroju Jūrmalas centrā. Latio Jūrmalas nodaļas vadītāja Ilze Jaungaile-Gaile atgādina, ka Jūrmalas mājokļu tirgu savulaik būtiski iespaidoja termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) – tirgus to ietekmē strauji auga, taču 2015. gadā, mainoties nosacījumiem, pirmreizēji izsniegto TUA skaits būtiski samazinājās un kritās arī darījumu skaits ar nekustamajiem īpašumiem. "Pircēju īpatsvars ir arī būtiski izmainījies: agrāk dominējošo ārvalstu klientu nu ir nomainījis vietējais pircējs – to novērojam visos mājokļu segmentos: gan t.s. ekonomiskajā, gan arī augstāku cenu kategorijā. Pēdējos gados tirgus ir stabilizējies un atsevišķos segmentos vērojama izaugsme," viņa komentē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada vasara pasaules lielākajiem akciju tirgiem pagaidām padevusies ļoti veiksmīga, kur, piemēram, ASV akciju tirgus dinamiku raksturojošā Standard & Poor"s 500 indeksa vērtība kopš jūnija sākuma palēkusies jau par 3,7%.

Vērtspapīru eksperti norāda, ka - gluži kā par spīti kārtējām prognozēm par inflācijas kāpumu - finanšu aktīvu cenas uzvedas tā it kā būtu gaidāma būtiska inflācijas tempa palēnināšanās.

"Vairumam finanšu aktīvu vasaras sākums bijis sekmīgs, un nozīmīgākie akciju cenu indeksi demonstrēja faktiski nepārtrauktu augšupeju un vairākos gadījumos tika sasniegts jauns vēsturiski visaugstākais līmenis. Turklāt jūnijs bija īpaši labvēlīgs eiro denominētajiem finanšu instrumentiem, jo eiro valūtas kritums pret ASV dolāru par 3% šajā periodā veicināja to kāpumu – globālais akciju indekss (MSCI ACWI) eiro izteiksmē palielinājās par 4,6%. Turklāt pretstatā 2021. gada līdzšinējām tendencēm jūnijs izrādījās labvēlīgs arī obligāciju cenām, jo visās lielākajās obligāciju apakškategorijās tika novērots pieaugums visa mēneša garumā. Vienīgais sektors ar negatīvu dinamiku bija izejmateriālu tirgus, kur daži izejmateriāli, piemēram, zelts, varš un jo īpaši kokmateriāli, piedzīvoja strauju cenu korekciju," izceļ Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau vairākus gadus graudi ir viena no ienesīgākajām Latvijas eksporta precēm. Šī iemesla dēļ regulāri tiek izteiktas prognozes par to, cik daudz graudu tiks eksportēts attiecīgajā sezonā. Kāda ir esošā un gaidāmā graudaugu eksporta līkne šogad, un kas šo rādītāju ietekmē? To uzzināsiet raksta turpinājumā!

Neliels ieskats iepriekšējo gadu statistikā

Ieskatoties statistikas ailēs, iespējams secināt, ka graudu eksports regulāri piedzīvo visai lielas svārstības. Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati liecina, ka 2018./2019. tirdzniecības gadā Latvija eksportēja 1,97 miljonus tonnu ar graudaugiem (kvieši, mieži, rudzi, auzas, kukurūza, rīsi, griķi, tritikāle), un tas bija zemākais rādītājs piecu gadu ietvarā. Savukārt pagājušajā gadā piedzīvota rekordliela raža (3,2 miljoni tonnu), turklāt nepieauga iekšējā tirgus patēriņš, līdz ar to eksportēti tika 2,68 miljoni tonnu ar Latvijā audzētiem graudiem.

Graudu eksportu ietekmē dažādi faktori

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja AS "Olainfarm" patlaban nesaskata izdevīgumu kļūt par vakcīnu līgumražotāju, lai gan izpēte par iespējamo vakcīnas rūpnīcas projektu tiek turpināta, sacīja "Olainfarm" valdes priekšsēdētājs Jānis Buks.

Viņš uzsvēra, ka "Olainfarm" vakcīnu ražotnes projekts ir dzīvs, un uzņēmumā joprojām tiek analizēti šī projekta potenciālie ieguvumi un negatīvie aspekti.

Jautāts, vai šī analīze tiek veikta kopā ar citiem Latvijas farmācijas uzņēmumiem, Buks atbildēja noliedzoši, piebilstot, ka "Olainfarm" pašlaik vairāk fokusējas uz darbu uzņēmuma iekšienē.

"Ja mums būtu jākļūst tikai par vakcīnu līgumražotāju, kas vienkārši izpilda "Pfizer" vai "AstraZeneca" pasūtījumu, tad tas mums nav izdevīgi un interesanti. Pašlaik mēs skatāmies plašāk un vērtējam savas iespējas arī citos segmentos, piemēram, biotehnoloģiju segmentā. Protams, tas ir daudzu gadu process, tas ir projekts uz sešiem astoņiem gadiem, bet tā ir nākotne," teica Buks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās makroekonomikas prognozes, ko izmantos par pamatu vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2022. - 2024. gadam, tomēr uzskata, ka tās būtu jāpapildina, kā arī uzsver nepieciešamību papildus modelēt stresa scenārijus, ņemot vērā vairākus riskus.

FM prognozes par reālā iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu 2021. gadā ir optimistiskākas nekā prognozē Eiropas Komisija un Latvijas banka. FM prognoze līdzinās Starptautiskā Valūtas fonda scenārijam, optimistiskāk vērtējot 2021. gadu un, salīdzinot ar citiem prognozētājiem, paredzot aptuveni par 1% p. lēnāku izaugsmi 2022. gadā.

“Gan Latvijā, gan Eiropas Komisijā, gan citās starptautiskās institūcijās Latvijas izaugsmes perspektīvas šobrīd tiek vērtētas salīdzinoši pozitīvi. Šim gadam Latvijas izaugsme tiek prognozēta 3 - 4 % apmērā. Šobrīd nav scenāriju, kuros būtu paredzēts ekonomikas kritums vai pieaugums zem 3%, taču pastāv vairāki riski attiecībā uz nākama gada Saeimas vēlēšanām, pandēmijas kārtējo vilni, inflāciju un citi. Tādēļ Padome aicina izstrādāt “pesimistisko scenāriju”, kas paredz minēto fiskālo risku iespējamību,” norāda Inna Šteinbuka, FDP priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas ražotājvalstu organizācija OPEC un tās sabiedrotie ceturtdien nespēja vienoties par naftas ieguves apjoma palielināšanu augustā, lai apmierinātu pieprasījuma kāpumu un ierobežotu cenu pieaugumu.

23 naftas ražotājvalstis, kuru alianse pazīstama kā OPEC+, sanāksmi turpinās piektdien.

Pēc tam, kad Covid-19 pandēmija pērn satricināja pasaules ekonomiku, OPEC+ nolūkā uzturēt cenas vienojās par krasu ieguves apjomu samazinājumu.

Taču kopš maija sākuma, naftas tirgum atgūstoties un cenām sākot kāpt, kartelis ķēries pie ieguves apjoma palielināšanas.

Ceturtdien notikušajā telefonkonferencē naftas ražotājvalstis gan nespēja panākt vienprātīgu par naftas ieguves apjoma palielināšanas turpināšanu, liekot šīs sarunas pārcelt uz piektdienu.

Analītiķi skaidro, ka šī situācija skaidri norāda uz aizvien lielāku saspīlējumu starp naftas ražotājvalstīm attiecībā uz naftas piegāžu kāpuma tempu otrajā pusgadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem par mazumtirdzniecību Latvijā, kopējie tirdzniecības apgrozījuma rādītāji salīdzināmajās cenās turpina liecināt par atgūšanos no pandēmijas radītajām sekām, informē Finanšu ministrija.

Pēc aprīlī uzrādītā straujā pieauguma pērnā gada zemās bāzes dēļ, maijā mazumtirdzniecības apjomi pieauguši par 3,2% salīdzinājumā ar pērnā gada maiju, kad mazumtirdzniecība sāka atgūties no zemākās tirdzniecības apjomu atzīmes aprīlī. Kopējais mazumtirdzniecības apgrozījuma indekss salīdzināmajās cenās kopš šā gada janvāra palielinājies ik mēnesi un maijā tas ir par 26,6% augstāks nekā janvārī.

Šā gada maijā nepārtikas preču mazumtirdzniecības (bez degvielas) apjomi palielinājušies par 4,1% pret 2020. gada maiju, taču tie bijuši nedaudz zemāki nekā šā gada aprīlī. Mazumtirdzniecību pozitīvi ietekmēja tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana, kad tirdzniecības centros no 20. maija tika ļauts strādāt veikaliem, kuri var nodrošināt klientiem ieeju veikalā no ārpuses. Salīdzinājumā ar pērnā gada maiju tirdzniecības apjomu pieaugums fiksēts tādās preču grupās kā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtas par 21,2%, mājsaimniecības elektroierīces par 24,8%, kultūrai un atpūtai paredzētās preces par 17,7%, kā arī farmaceitiskie un medicīniskie piederumi par 9,9%. Turpretī samazinājums vērojams tādās preču grupās kā metālizstrādājumi, krāsas un stikls ( -2,9%) un apģērbi, apavi un ādas izstrādājumi (-15,9%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Telekomunikāciju iekārtu ražotājas AS "SAF Tehnika" grupas 2020./2021.finanšu gada neauditētais konsolidētais apgrozījums bija 25,56 miljoni eiro, kas ir par 52% vairāk, salīdzinot ar ieņēmumu apjomu iepriekšējā finanšu gadā, teikts uzņēmuma paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Konsolidētā neauditētā finanšu gada peļņa ir 4,15 miljoni eiro, kas ir 8,7 reizes lielāka nekā iepriekšējā finanšu gadā.

"SAF Tehnika" finanšu gads bija no 2020.gada 1.jūlija līdz 2021.gada 30.jūnijam.

2020./2021. finanšu gada ceturtā ceturkšņa "SAF Tehnika" grupas neauditētais konsolidētais neto apgrozījums bija 8,2 miljoni eiro, kas ir par 134% vairāk kā 2019./2020.finanšu gada ceturtajā ceturksnī, un ir vēsturiski augstākais realizācijas apjoms viena ceturkšņa laikā.

2020./2021.finanšu gada ceturto ceturksni grupa beidza ar 2,04 miljonu eiro neauditēto peļņu.

Ziemeļamerikas un Latīņamerikas valstu reģiona apgrozījums bija 61% jeb 5,06 miljoni eiro. Salīdzinājumā ar šī paša ceturkšņa apgrozījumu pagājušajā finanšu gadā, apgrozījums audzis par 144%, un tas esot skaidrojams ar veiksmīgiem pārdošanas projektu darījumiem iepriekšējos ceturkšņos, skaidrots paziņojumā biržai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Protekcionisma viļņi provocēs metāla cenu svārstības

Māris Ķirsons, 09.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepieredzētais tērauda cenu kāpums, neprognozējamās pieprasījuma svārstības, piedāvājuma un reālā tērauda patēriņa disbalanss nav tikai koronavīrusa pandēmijas sekas; iekšējā tirgus aizsardzības pasākumi ASV, Eiropā un Krievijā globālajā tirgū raisīja produktu plūsmu pārdali, kas stimulēja cenu un pieprasījuma svārstības.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Severstal Distribution valdes priekšsēdētājs un Severstal izplatīšanas tīkla vadītājs Timurs Judičevs. Viņaprāt, tērauda tirgus atgriežas pagātnē.

Kā mainās tērauda tirgus?

Tērauda tirgus atgriežas pie pusotru gadsimtu vecā modeļa ar izteiktu teritoriālo dalījumu. Tolaik savstarpēji tirgojās kaimiņi, jo informācijas un preču apmaiņa lielos attālumos nebija tik ātra kā šodien. Pašlaik tirdzniecību ierobežo nodevas un kvotas, tādējādi daži piegādātāji nevar brīvi pārdot produktus reģionā, kur tie šobrīd ir pieprasīti. Tā rodas deficīts un cenu kāpums. Protams, tirdzniecības barjeras tiek radītas, lai aizsargātu vietējos (pašmāju) ražotājus vai patērētājus, pamatojoties uz viņu pieprasījumiem. Problēma ir tā, ka šādā situācijā nevar uzvarēt abas puses: aizsardzības pasākumi neizbēgami samazinās vai nu patērētāja, vai ražotāja peļņu. Ja samazinās importētāju un eksportētāju alternatīvās iespējas, patērētājam ilgtermiņā palielināsies izejvielu iepirkuma cena, bet ražotājam samazināsies pārdošanas cena. Kādam šie zaudējumi ir jākompensē, tāpēc galarezultāts parasti ir viens un tas pats: galaprodukta cenas pieaugums galapatērētājam – mums visiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Energoresursu cenu nebijis kāpums

Uldis Mucinieks, AS "Latvenergo" komercdirektors, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd gan Latvija, gan visa Eiropa piedzīvo straujāko elektroenerģijas un citu energoresursu cenu kāpumu aizvadīto desmitgažu laikā, metot nopietnu izaicinājumu gan energoresursu patērētājiem, gan arī to piegādātājiem. Straujo cenu kāpumu arvien biežāk dēvē par "enerģijas šoku".

Saviem klientiem esam snieguši informāciju par energoresursu cenu kāpumu un izmaiņām, kādas katru lietotāju rudenī sagaida. Kopumā ir izpratne par šobrīd valdošo globālo tendenču ietekmi uz situāciju Latvijā. Esam gandarīti, ka mūsu klienti turpina sadarbību - gan iepriekšējās labās pieredzes dēļ, gan tādēļ, ka viņiem tiek piedāvāts tirgum atbilstošs piedāvājums.

Septembra pirmajās 20 dienās vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijā pārsniedza 120 EUR/MWh, liekot pamatu tam, lai šis mēnesis kļūtu par pirmo Latvijas elektroenerģijas tirgus vēsturē, kurā mēneša vidējā elektrības cena būs rakstāma ar 3 cipariem. Vienlaikus tā ir par 40% augstāka nekā iepriekšējā mēnesī un aptuveni 3 reizes augstāka nekā 2020.gada septembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tautiešu ārzemēs biznesa idejas – Latvijas eksportspējas stiprināšanai

Db.lv, 31.05.2021

Anta Gulbe profesionālajā darbībā ir bijusi saistīta ar mērniecību. Dzīvojot Vācijā, viņa Liepājas biznesa inkubatorā vēlas noslīpēt savu ideju par dronu izmantošanu un mērniecības datu apstrādi.

Foto no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvā sabiedrība "Kurland Honey" iesniegusi prasību tiesā pret Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par neatmaksāto priekšnodokli medus eksportā, informē Administratīvā rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesas pārstāvji norādīja, ka kooperatīva pieteikums saņemts 12.maijā un pašlaik tiek gaidīts paskaidrojums no atbildētāja. Tiesas sēdes datums patlaban nav noteikts.

Kooperatīva "Kurland Honey" valdes priekšsēdētājs un zemnieku saimniecības "Lielvaicēni" saimnieks Arturs Grudovskis skaidroja, ka tiesāšanās ar VID sākta, apzinoties, ka tas būs garš un dārgs process. "Neesam gatavi padoties, jo uzskatām, ka kooperatīva attīstībai šī nauda ir ļoti nepieciešama," uzsvēra kooperatīva valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka biškopības attīstībai eksporta tirgi ir ļoti nepieciešami.

Viņš arī pauda, ka, lai gan kooperatīvs turpina strādāt un jau šosezon sagatavojis medu eksportam, biedru uzticība kooperatīvu idejai VID dēļ ir samazinājusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Inflācijas sekas cilvēku un kompāniju maciņos

Māris Ķirsons, 28.09.2021

Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes cenu pieauguma rezultātu uzņēmumi un cilvēki ieraudzīs ne tikai rēķinos par elektrību un gāzi, bet arī siltumenerģiju un galu galā arī visu preču un pakalpojumu cenās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Austrumsomijas Universitātes asociētais profesors un konsultāciju uzņēmuma Balesene OU rīkotājdirektors Andrejs Belijs. Viņš arī uzsver, ka enerģētiku, tostarp siltumapgādi, būtiski ietekmēs ES Zaļais kurss, kas vērsts uz klimata neitralitātes sasniegšanu, tāpēc visiem tautsaimniecības sektoriem būs jāsamazina CO2 izmeši. Par to tiks diskutēts SIA Izdevniecība Dienas bizness kopā ar SIA Gren Latvija, AS Gaso un AS Latvijas Gāze rīkotajā ikgadējā nozares konferencē Siltumapgāde 2021: mērķtiecīgai klimata mērķu sasniegšanai Latvijas pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas pārsvarā pieaug cerībās uz atkopšanos pēc pandēmijas

LETA--AFP, 28.05.2021

Aviobūvnieku "Boeing" un "Airbus" akciju cenas kāpušas cerībās uz ceļojumu industrijas atkopšanos pēc Covid-19 pandēmijas.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas akciju cenas ceturtdien pārsvarā pieauga, aviobūvnieku "Boeing" un "Airbus" akciju cenām kāpjot cerībās uz ceļojumu industrijas atkopšanos pēc Covid-19 pandēmijas.

Divi no trim galvenajiem Volstrītas indeksiem palielinājās pēc tam, kad bezdarbnieka pabalsta jauno pieprasījumu skaits ASV pagājušajā nedēļā saruka par 38 000, tādējādi bija reģistrēts jauns zemākais līmenis kopš 2020.gada marta. ASV republikāņi piedāvāja infrastruktūras izdevumu paketi, kas ir pretpiedāvājums Baltā nama ierosinātajai.

Parīzes biržas indekss pieauga, ko sekmēja Eiropas aviobūvnieka "Airbus" prognozes par ražošanas paplašināšanu, lai apmierinātu palielinātu pieprasījumu tuvākajos gados. "Airbus" akcijas cena pieauga par vairāk nekā 9% līdz gandrīz 107 eiro.

"Aviācijas sektors sāk atkopties no Covid-19 krīzes," paziņoja "Airbus" vadītājs Gijoms Forī.

Komentāri

Pievienot komentāru