Jaunākais izdevums

Neskatoties uz bažām par arvien nākamajiem globālās pandēmijas viņiem, joprojām lielisks šis laiks ir daudzām akcijām. Piemēram, ASV akciju tirgus Standard & Poor's 500 indeksa vērtība teju katru jaunu dienu sasniedz jaunu rekordu.

Savukārt jebkāda akciju cenu atkāpšanās ir īslaicīga, kur investori šādu situāciju izmanto, lai šos vērtspapīrus iegādātos lētāk. Akciju cena nosacīti straujāk saruka, piemēram, ap pagājušā mēneša vidu. Tiesa gan, jau jūlija otrajā pusē ASV akcijas atgriezās uz jau minētā jaunu cenu virsotņu iekarošanas lielceļa.

Ir gan pa tādam tirgum, kur pesimisms tomēr ir ievilcies, kas uztur zināmas bažas par potenciālo notikumu attīstību finanšu tirgū.

"Vissmagākos zaudējumus cieta Āzijas uzņēmumu akcijas, kur Ķīnas varas iestādes pastiprināti vērsās pret privāto sektoru. Pagājušajā mēnesī Ķīnas valsts amatpersonas ierosināja izmeklēšanu par kiberdrošības pārkāpumiem attiecībā uz datu glabāšanu kopbraukšanas uzņēmumā Didi Global īsi pēc tam, kad uzņēmuma akcijas sākotnējā publiskajā piedāvājumā Ņujorkas biržā tika pārdotas par 4,4 miljardiem ASV dolāriem. Vēlāk Ķīnas varas iestādes noteica būtiskus ierobežojumus līdz šim plaukstošajai privātuzņēmumu darbībai izglītības un apmācības jomā. Jaunie noteikumi, kuri iegrožo izaugsmi un dažos gadījumos pat pilnībā sagrauj uzņēmumu izmantoto biznesa modeli, lika investoriem no jauna izvērtēt regulatīvā riska draudus, un viņi sāka atbrīvoties no ieguldījumiem šādos uzņēmumos. Šo tendenci vēl vairāk pastiprināja Ķīnas eksportētāju likstas, jo to izmaksas aug un piegādes ķēdēs jau ilgāku laiku rodas pārrāvumi pārvadājumu konteineru deficīta dēļ," stāsta Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Centrālo banku nostāja

Tradicionāli kopējo omu vērtspapīru tirgū izteikti ietekmē tas, ko saka un potenciāli domā darīt pasaules ietekmīgākās centrālās bankas. Tās pēdējā laikā sākušas izteikt mājienus par to, ka vērienīgajiem stimuliem, kas ieviesti atbildot uz pandēmiju, varētu tuvoties beigas. Arī A. Krūmiņš teic, ka preču un pakalpojumu cenu pieaugums var pamudināt Eiropas Centrālo banku (ECB) un ASV Federālo rezervju sistēmu (FRS) veikt pasākumus inflācijas ierobežošanai. Centrālo banku vadība gan apzinoties, ka mājieni par finanšu stimulu apsīkumu var izprovocēt nopietnas korekcijas tirgū, tāpēc viņi esot ļoti piesardzīgi savos izteikumos.

"Pēc 18 mēnešu ilgas stratēģijas pārskatīšanas, ECB paziņoja, ka mērķa inflācija vidējā termiņā būs 2%. Līdz ar to ECB ir atteikusies no sava iepriekšējā formulējuma par mērķa inflāciju "tuvu 2%, bet nepārsniedzot šo slieksni". ECB izvairījās definēt situāciju, cik ilgs un būtisks šo 2% "pārsniegums" tiktu uzskatīts par pieņemamu, taču ECB prezidente Kristīne Lagarda atzina, ka cenas varētu pakāpties augstāk par izvirzīto mērķa slieksni. Viņa arī norādīja, ka ECB pašreizējā obligāciju iepirkšanas programma 1,85 triljonu eiro apmērā turpināsies līdz 2022. gada martam, bet pēc tam varētu iegūt jaunu formātu. ECB arī sacīja, ka šobrīd riski, kas varētu apdraudēt izaugsmi, ir "lielā mērā līdzsvaroti", nevis lejupvērsti. Tikmēr ASV cenas, ko patērētāji maksā par precēm un pakalpojumiem, jūnijā uzrādīja visaugstāko kāpumu kopš 2008. gada, pārsniedzot prognozes un pārbaudot FRS apņēmību atbalstīt ekonomiku. Bāzes patēriņa cenu indekss (PCI), ko plaši izmanto inflācijas mērīšanai ASV un kurā nav iekļautas cenas, kam raksturīgas izteiktas svārstības (piemēram, pārtika un nafta), šī gada jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju palielinājās par 4,5%, kas ir lielākais kāpums 12 mēnešu skatījumā kopš 1991. gada novembra. Tomēr, spriežot pēc investoru reakcijas, tirgus dalībnieki joprojām tic FRS prognozei par to, ka inflācijas izrāviens ir pārejoša parādība," situāciju centrālo banku frontē ieskicē A. Krūmiņš.

Pietiekami daudznozīmīga

Kopumā viņš norāda, ka patlaban tirgu ietekmē gan pozitīvu, gan negatīvu faktoru kopums. "Piemēram, uzņēmumu otrā ceturkšņa finanšu rezultāti ietekmēja akciju indeksus pozitīvi, jo vairumam kompāniju izdevās pārsniegt plānotos rezultātus. Saskaņā ar Bloomberg datiem šī apskata tapšanas laikā 87% no S&P 500 indeksā iekļautajiem uzņēmumiem bija paziņojuši, ka to faktiskā peļņa ir augstāka par iepriekš prognozēto. Atslāba arī tirgus dalībnieku sākotnējais uztraukums par Covid-19 vīrusa delta varianta izplatību, jo vakcinēto iedzīvotāju īpatsvars aug un arī pilnīgas mājsēdes atjaunošanas iespējamība vairs nešķiet tik ticama. No otras puses, varam novērot pavājināšanos tirgus līdzdalības indikatoros, kas mēra to, cik lielā mērā indeksu līmeņa cenu virzību (šobrīd tuvu rekordiem) atbalsta plašs akciju diapazons pretstatā pāris vadošo uzņēmumu dominancei. Piemēram, indikators, kas mēra S&P 500 indeksā ietverto uzņēmumu īpatsvaru, kuru cenas ir augstākas par pēdējo 50 dienu vidējo cenu, no 85% aprīļa beigās noslīdēja zem 50% jūlija beigās. Turklāt tāda pati tendence vērojama arī Pasaules (MSCI ACWI) indeksā iekļauto akciju cenās. Jūlija beigās mazāk nekā pusei no MSCI ACWI akcijām cenas bija augstākas par to vidējo cenu iepriekšējo 50 dienu laikā, lai gan dažus mēnešus iepriekš cenu kāpums bija novērots vairāk nekā 60% šo akciju. Lai arī pirmajā acu uzmetienā šķiet, ka ar tirgu viss ir kārtībā, minētie fakti liecina, ka "zem virsmas" tirgus virzības tendences pavājinās," atzīst Luminor eksperts.

Viņš vēl piebilst, ka vēl viens no ilgtermiņa riskiem, kas apdraud IT nozares līderus un citus globālos uzņēmumus, esot nodokļu sloga palielināšana. Saskaņā ar plānu, ko ir atbalstījuši finanšu ministri no G20 organizācijas, kurā ietilpst 19 lielākās pasaules ekonomikas un Eiropas Savienība, starptautiskajiem uzņēmumiem visā pasaulē būs jāmaksā minimālais globālais uzņēmumu ienākuma nodoklis 15% apmērā. Plāns, kura mērķis ir apkarot izvairīšanos no nodokļiem, ietekmēs tādus milzīgus uzņēmumus kā Amazon, Facebook, Google u.c.

"Pēc laba pieauguma gada pirmajā pusē, jūlijā pastiprinājās cenu svārstības, un mūsu finanšu tirgus modeļa signāli pavājinājās. Tas atbalsta piesardzīgāku skatu uz tirgiem, un mēs pieņēmām lēmumu normalizēt riskus pārvaldītajos investīciju portfeļos. Pamatā mēs samazinājām akciju ieguldījumus enerģētikas nozarē, rūpniecībā un tā sauktajā value segmentā. Iegūtos naudas līdzekļus izmantojām, lai palielinātu ieguldījumus fiksēta ienākuma aktīvos. Kopumā investīciju portfeļos riska līmeni samazinām līdz stratēģiju neitrālam," atklāj A. Krūmiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 1. pusgadā koksnes cena Latvijā piedzīvojusi vēl nepieredzētas svārstības, sākot ar netipiskām cenu izmaiņām līdz neizpildāmi lielam ārvalstu pieprasījumam pēc Latvijas koksnes, liecina lielākās meža izsoļu sistēmas Latvijā “E-silva” ekspertu apkopotā informācija.

Cenu svārstības bija cieši saistītas ar karu Ukrainā un sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju. Kara un sankciju dēļ gada sākumā pieprasījums pēc Eiropā ražotās koksnes auga. No 2022. gada sākuma līdz pat aprīlim koksnes cenas kāpums bija novērojams visu sugu sortimentam.

Pārstrādātāji, gatavojoties neierasti lielam pieprasījumam, noliktavās izveidoja arī lielus uzkrājumus. Tomēr inflācijas ietekmē, kas ļoti atstāj iespaidu uz būvniecības aktivitāti, koksni vairs neiepērk lielos apjomos, bet gan tik, cik nepieciešams konkrētajam būvniecības projektam līdz tā pabeigšanai.

Šobrīd materiālu iepērk ļoti pārdomāti, turklāt daudzi būvniecības projekti tiek apstādināti un nereti jauni nemaz netiek plānoti. Arī loģistikas problēmas un degvielas cenas kāpums neveicina ātru noliktavu tukšošanos. Tādējādi 2022. gada 1. pusgadā zāģbaļķu tirgū neskaidrību un neparedzamu faktoru bijis daudz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augustu iezīmēja koksnes iztrūkums un mežizstrādes izmaksu kāpums, kas papildus ģeopolitiskajai situācijai, saistīts ar degvielas sadārdzinājumu un nepietiekamu darbaspēka pieejamību.

Augusta mēnesī bija novērojams cenas kritums skujkoku zāģbaļķiem, pašās mēneša beigās piedzīvojot kāpumu, kā rezultātā vidējai skujkoku cenai pat paaugstinoties par gandrīz 4 % vidēji priedes un par 6 % egles zāģbaļķim. Mēreni turpina kāpt malkas un granulu izejmateriālu cenas.

Šobrīd ir novērojams koksnes un īpaši granulu iztrūkums Eiropā. Pagaidām nav gaidāms, ka koksnes cenas varētu atgriezties pirmskara perioda līmenī, kad tā bija zemāka, liecina “E-silva” ekspertu prognozes. Koksnes cenas kritums augustā saistīts ar uzkrājumiem, kas izveidoti noliktavās, gatavojoties tam, ka jūlijā tika pārtraukts Krievijas meža produkcijas eksports uz Eiropu. Šobrīd ir stājušās spēkā Eiropas Savienības sankcijas, kas ierobežo koksnes izstrādājumu piegādi no Krievijas un Baltkrievijas. Veidotie uzkrājumi noliktavās palēnām sāk tukšoties. Tomēr ne tik ātri kā gaidīts, ņemot vērā straujo inflāciju un kreditēšanas procentu likmju kāpumu, kas veicina sabiedrības kavēšanos uzsākt jaunus būvniecības projektus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kapitāla tirgi palīdzēs veidot spēcīgu ekonomiku, radīt jaunas darba vietas, kā arī finansēt tehnoloģiskās inovācijas un stiprināt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju pasaulē, trešdien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīkotā Latvijas kapitāla foruma atklāšanā sacīja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (JV).

Viņš uzsvēra, ka kapitāla tirgiem ir liela nozīme un pieaugoša nozīme ekonomikas finansēšanā, savukārt Covid-19 krīze ir aktualizējusi nepieciešamību dažādot uzņēmumu finansējuma avotus, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Dombrovskis sacīja, ka dziļi, integrēti un labi funkcionējoši kapitāla tirgi veicinās uzņēmējdarbības finansēšanu, kas ir būtiski ilgtspējīgai ekonomikas atveseļošanai.

Tādējādi, pēc Dombrovska teiktā, ir jāpaātrina Eiropas Savienības (ES) kapitāla tirgu savienības izveide, lai palīdzētu jaunuzņēmumiem, veicinātu straujāku uzņēmumu attīstību un radītu vairāk iespēju eiropiešiem droši investēt savā nākotnē.

"Kapitāla tirgi arī būs ļoti svarīgi, lai nodrošinātu apjomīgas investīcijas, kas nepieciešamas ekonomikas zaļajai un digitālajai transformācijai. Tie arī ir starp galvenajiem nākotnes ekonomiskās izaugsmes avotiem," teica Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā cena atkal atsākusi kāpt rūpniecībā visplašāk izmantotajiem metāliem.

Ekonomikas uzrāviens liek sagaidīt arvien lielāku pieprasījumu pēc visdažādākajām lietām, kam savukārt vajadzētu nākt komplektā ar lielāku dažādu metālu patēriņu. Turklāt daudzos gadījumos pietiekami neskaidrs izskatās šo metālu piedāvājums.

Piemēram, vara cena šā mēneša sākumā atkal sākusi tuvoties apaļajai 10 tūkst. ASV dolāru atzīmei par tonnu. Jāpiebilst, ka vara cenas skrējiens pauzīti bija paņēmis aptuveni kopš maija pirmās puses, kas izejvielu cenu pieauguma bildi vismaz daļēji padarīja mazāk stāvu.

Lai nu kā – vara cena Londonas metālu biržā kopš pagājušā gada marta vidus tāpat ir palēkusies vairāk nekā par 100%. Līdzīgs vara cenas pieaugums vērojams arī piecu gadu skatījumā. Nupat pasaules lielākajā vara raktuvē Čīlē, kas ir atbildīga par 5% no globālajām šī metāla piegādēm, darbinieki nobalsojuši par streiku. Ja tas piepildīsies, pasaule vara deficīta apstākļos var iekrist straujāk un dziļāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes tarifs mājsaimniecībām no nākamā gada varētu kāpt nesamērīgi strauji, tāpēc valdībai noteikti būs jāvērtē tarifa maiņa, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Viņa uzsvēra, ka dabasgāzes tirgū saistītajiem lietotājiem jeb mājsaimniecībām tarifs tiek pārskatīts reizi pusgadā, tādējādi esošais tarifs būs spēkā līdz šā gada beigām, taču tas neatbilst tam, par cik gāze tiks iegādāta, lai to nodrošinātu iedzīvotājiem. Attiecīgi zaudējumus, kas saistīti ar gāzes piegādi šajā periodā, piegādātājs iekļaus tarifā nākamajā periodā.

"Pēc likuma, šo tarifa starpību vai varētu teikt šos zaudējumus, ir jāieliek nākamajā tarifā. Mēs redzam, ka tas būtu liels risks šim tarifam nesamērīgi kāpt. Faktiski tad šis regulētais tirgus, kas domāts, lai pasargātu mājsaimniecības, varētu kļūt nekonkurētspējīgs salīdzinājumā ar citiem piedāvājumiem pavasarī. Tāpēc šī tarifa maiņa ir noteikti jāvērtē valdībā, bet tas būs jau rudens jautājums, nevis šobrīd," sacīja Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cik ilgi turpināsies svārstības pensiju fondos?

Kārlis Purgailis, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 28.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no jautājumiem, ko cilvēki šogad uzdod visbiežāk saistībā ar pensiju plāniem – cik ilgi turpināsies nestabilitāte un ko darīt šajos laikos, kad arvien vairāk tiek runāts par “lāču tirgu” akciju biržās un draudošo recesiju ekonomikā. Iepriekšējos gados cilvēki pieredzēja diezgan strauju pensiju fonda apmēra pieaugumu un pie tā pierada, cerot un sagaidot, ka tā turpināsies vienmēr.

Pieredzot uzkrātā pensiju fonda samazināšanos vairākus mēnešus pēc kārtas, cilvēki sāk arvien aktīvāk taujāt par iespējām mainīt izvēlēto pensiju fondu vai pārvaldnieku.

Tik tiešām kopš gada sākuma pasaulē populārākais biržas indekss – S&P 500 ir samazinājies par gandrīz 20 %. Lielākais tehnoloģisko kompāniju akciju indekss NASDAQ sarūk jau kopš pagājušā gada novembra sākuma. Tieši šajos indeksos ir apkopoti daudzi lielākie un veiksmīgākie globāli strādājošie ASV izcelsmes uzņēmumi. Tā kā daudzi Latvijas pensiju plāni iegulda S&P 500 un NASDAQ uzņēmumu akcijās, tas ir ietekmējis cilvēkus, kuri krāj savus līdzekļus pensijai 2. un 3. pensiju līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID dators cilvēku saskatīt nespēj

Jānis Goldbergs, speciāli Dienai, 12.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cenu kāpums Latvijā šobrīd jau līdzinās 2007. un 2008. gadā pieredzētajam

Db.lv, 08.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenu pieaugums Latvijā pēdējos mēnešos ir bijis viens no straujākajiem pēdējo 20 gadu laikā, un inflācijas dinamika šobrīd jau līdzinās 2007. - 2008. gadā pieredzētajam, norāda banku analītiķi.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, novembrī patēriņa cenas Latvijā palielinājās par 7,5 % salīdzinājumā ar 2020. gada novembri, savukārt tikai kopš šī gada augusta patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 3,7 %. Lai arī patēriņa cenu kāpums šobrīd līdzinās 2006. – 2008. gada periodam, inflācijas iemesli šoreiz ir citi. Šobrīd Latvijas ekonomikā nav vērojamas būtiskas ekonomikas nesabalansētības vai pārmērības, un inflāciju pamatā ir izraisījuši ārējie faktori.

Patēriņa cenas Latvijā šobrīd visvairāk ietekmē naftas cenu kāpums un enerģētikas krīze Eiropā, kas ir izveidojusies dažādu ekonomisku un politisku faktoru, kā arī laikapstākļu rezultātā, norāda bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Svārstības var turpināties; tirgiem vajadzētu atalgot pacietīgos

Jānis Šķupelis, 01.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada sākums pasaules lielākajos finanšu tirgos pagājis pamatīgā cenu krituma zīmē. ASV akciju tirgiem šis ir bijis vājākais gada sākums kopš 2008. gada.

Piemēram, ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā Nasdaq Composite akciju indeksa vērtība kopš savām pagājušā gada beigu virsotnēm jau ir atkāpusies vairāk nekā par 10%.

“Saskaņā ar Bloomberg norādīto, teju 40% Nasdaq iekļauto uzņēmumu ir piedzīvojuši kritumu par vismaz 50% no to 52 nedēļu augstākajiem līmeņiem [runa ir par akciju cenu kritumu]. Investori nav saskārušies ar tik milzīgu tehnoloģiju uzņēmumu akciju pārdošanas vilni kopš “dot.com” burbuļa plīšanas 2000. gadā. Indekss Russel 2000 ir pietuvojies tā saucamajam lāču tirgum, kas tiek definēta kā 20% korekcija no iepriekšējā augstākā līmeņa. Gan S&P 500, gan Dow Jones Industrial Average indeksu vērtība ir nokritusi zem to 200 dienu mainīgā vidējā rādītāja. CBOE svārstību indekss uzlēca līdz pat 37,95 atzīmei, sasniedzot savu augstāko līmeni kopš 2020. gada novembra. 2021. gadam raksturīgo mešanos iegādāties teju jebkuru akciju to cenas krituma brīdī ir aizstājusi tendence pārdot akcijas, kad to cenas kāpj,” notiekošo apraksta Swedbank Ieguldījumu daļas eksperts Rolands Zauls.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīcijas ekonomiski nestabilā laikā – kā rīkoties?

Anželika Dobrovoļska, Luminor ieguldījumu un pensiju produktu vadītāja, 16.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisku un ģeopolitisku satricinājumi dēļ finanšu tirgi šobrīd nepiedzīvo ziedu laikus, un starptautiskie eksperti prognozē, ka arī šī gada otrā puse būs gana svārstīga.

Situāciju nelabvēlīgi ietekmējusi gan karadarbība Ukrainā un ar to saistītās sankcijas, gan augošā inflācija un sagaidāmā centrālo banku reakcija. Ļoti iespējams, ka investētā nauda šobrīd samazinās vērtībā.

Nestreb karstu!

Svarīga lieta, kas investējot finanšu tirgos vienmēr ir jāpatur prātā – jūsu ieguldījuma vērtība ne tikai palielināsies, bet var arī samazināties. Svārstības ir finanšu tirgus nemainīga sastāvdaļa, tāpēc savas investīcijas vienmēr ir jāvērtē ilgtermiņā. Tas var būt izaicinoši, jo, tiklīdz investīciju tirgi krīt, pilnīgi dabiski rodas vēlme rīkoties, lai glābtu ieguldīto naudu un vēl vairāk nesamazinātu tās vērtību. Tomēr vairumā gadījumu spontāna rīcība var nodarīt vēl lielāku kaitējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas mums var nopelnīt lielāku pensiju – starptautiskie akciju tirgi, bērni vai mēs paši?

Kārlis Purgailis, Citadeles meitas sabiedrības CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 16.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrā pensiju līmeņa 20. gadadienu apņem gan diskusijas, gan mazāk un vairāk populistiski uzsaukumi par nepieciešamajiem uzlabojumiem pensiju sistēmā, ar mērķi vienreiz pa visiem laikiem salabot sistēmu, lai tā nodrošinātu lielākas pensijas.

Uzdevums ir visnotaļ būtisks, bet ne mazāk nozīmīgi ir pievērsties tam, lai pensiju fondu naudu efektīvi un pensiju uzkrājējiem izdevīgi investētu Latvijas ekonomikā un mūsu uzņēmumos, tādējādi iekustinot arī Latvijas kapitāla tirgu. Jo, lai cik patriotiski noskaņots šobrīd būtu pensiju pārvaldnieks, ar Latvijas iedzīvotāju pensiju sistēmā uzkrāto naudu galvenokārt sildām un attīstām citu valstu ekonomikas un uzņēmumus.

Ērti pavadīt vecumdienas vēlas katrs, bet regulāri tām uzkrāt īsti negribas. Bez īpašas piepūles un nelielos apjomos investēt, bez riska un ātri nopelnīt, noliekot plauktiņā un 65. dzimšanas dienā paņemot savu pensijas kapitālu - tas būtu izcils scenārijs, tomēr diemžēl nereāls. Prakse un statistika liecina, ka cilvēki paši brīvprātīgi pensijai nekrāj, pat ja var to atļauties, tāpēc jo īpaši svarīga ir stabila pensiju sistēma. Sistēmu, kurā jebkuri jauninājumi ir pārdomāti un orientēti uz to, kā pensiju sistēmu padarīt efektīvāku – domājot gan par pašreizējiem senioriem, gan par nākotnes pensionāriem un šodienas skeptiķiem, kuru moto ir “līdz pensijai nenodzīvošu”, gan valsti kopumā. Skaidrs ir viens - pēc pārdalīšanas principa pie lielākām pensijām un atrisinātas problēmas nenonākt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Attālinātais darbs ilgtermiņā kā divvirzienu process kopīgu interešu vārdā

Ilva Guļāne, Printify personāla procesu vadītāja, 01.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo divu gadu laikā, kopš pasauli pāršalca pandēmija, darba tirgus ir piedzīvojis ievērojamas pārmaiņas. Tās ir tieši skārušas ne tikai atalgojuma griestus, iedzīvotāju labklājības līmeni un pieprasījumu pēc darba spēka konkrētās profesijās, bet arī vidi, kurā norit darba procesi.

Vēl salīdzinoši nesen attālinātais darbs bija apzīmējums, ko varēja novērot vien atsevišķās digitālo pakalpojumu nozarēs kā finanšu vai IT sektorā. Tāpat nereti valdīja arī vispārpieņemts uzskats, ka biroja telpas, to iekārtojums un atrašanās vieta ir izšķiroši svarīgi nosacījumi produktivitātei, iekšējās kultūras iedzīvināšanai un uzvarai cīņā par talantiem, taču, neskatoties uz to, šobrīd attālinātais darbs ir kļuvis par ikdienas realitāti jau vairāk nekā piektajai daļai Latvijas iedzīvotāju, kuri savus tiešos pienākumus lielākoties veic, atrodoties mājās vai citā darba apstākļiem atbilstošā vietā.

Tomēr, ja vēl 2020. gadā tas šķita kā īslaicīgs pagaidu risinājums savstarpējo kontaktu samazināšanai, tad šodien jau ir kļuvis diezgan skaidrs, ka attālinātais darbs ir pavisam reāla mūsu sabiedrības nākotne lielā daļā nozaru, ar ko saskarsimies arī turpmāk, kad pandēmijas izraisītā ārkārtas situācija, jācer, būs norimusi pavisam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Degvielas cenas. Kā intereses pārstāv "mūsu" Ekonomikas ministrija un valdība?

Kristīne Lazdoviča, RTU Lietišķās ķīmijas institūta vadošā pētniece un docente, 11.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir saprotami gan mūsu valdības, gan citu dalībvalstu valdību mēģinājumi samazināt cenas, cīnīties ar augošo inflāciju, taču risinājumiem ir jābūt jēgpilniem. Īpaši, lai mazturīgo cilvēku grupas iegūtu kaut cik vērā ņemamu cenas samazinājumu.

Nesen bijām liecinieki dīvainam valdības lēmumam – no 1.jūlija attiekties no biodegvielas piejaukuma. Dīvainam – tāpēc, ka tas tika pieņemts, neņemot vērā ekspertu un mazturīgo iedzīvotāju pārstāvošo NVO viedokli un, kā turpmāk apskatīsim, bez neviena ieguvēja Latvijā. Dīvaini – jo pat (!) Ārvalstu investoru padomes un degvielas tirgotāju viedokļi tika atstāti bez ievērības.

Vienīgie ieguvēji redzami ārpus Latvijas robežām, proti, fosilās degvielas kompānijas, jo tām pieaugs tirgus daļa. Kāpēc Ekonomikas ministrija tā rīkojas, ja patiešām grib palīdzēt iedzīvotājiem, nav saprotams. Parasti valdības lēmumus varu atbalstīt (un arī vajag), jo tajos ir kaut kāda saprotama loģika. Šoreiz es drīzāk nostājos “nelaimīgās” biodegvielas pusē, jo valdības lēmumā neredzu loģiku. Tāpēc šajā rakstā nevaru nelietot zināmu ironijas un retorisku jautājumu devu – jo valdības lēmums ir tāds jocīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Cilvēki seko ekonomikai

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 31.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas izmiršanas stāstam ir vairāk dimensiju, nekā pirmajā acu uzmetienā šķiet, un tādēļ ir vērts paraudzīties uz iedzīvotāju skaita izmaiņām uz kopējā Eiropas fona.

Pamata aina, bez plašiem komentāriem, ir Latvijas Darba devēju konfederācijas finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa pēc Eurostat datiem apkopotā informācija par iedzīvotāju skaita izmaiņām Eiropas Savienības (ES) valstīs, kuru viņš publicēja savā sociālā tīkla Twitter kontā šogad. Kopš 2000. gada esam procentuāli zaudējuši visvairāk iedzīvotāju no visiem ES. Ir gluži tā, it kā Latvijā būtu bijusi fronte, tikai bez neviena šāviena.

Latvijā bērni dzimst

Ievadā ir jāuzsver, ka Latvijā bērni dzimst un mēs neesam pēdējā vietā dzimstības ziņā uz vienu sievieti. Protams, neviena Eiropas valsts nevar lepoties ar spēju pašatražot sevi. Proti, vidējam lielumam jābūt 2,1 bērnam uz vienu sievieti valstī. Visaugstākie rādītāji, pēc kompānijas Statista datiem, ir Francijai un Zviedrijai – 1,84 bērni uz sievieti. Latvija ir vairāk TOP galvgalī, ja raugāmies uz ES kopumā. Mums 2021. gadā bija 1,75 bērni uz vienu sievieti, atbilstoši Statista.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par spīti klimata mērķiem – nāk ogļu dedzināšanas rekordi

Jānis Šķupelis, 26.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan daļa pasaules centīgi mēģina spert soļus zaļākas dzīvošanas virzienā, atkarības mazināšana no kādiem mazāk zaļiem ieradumiem nebūt tik viegla nav.

Ja runā par energoresursiem, tad tradicionāli tiek uzskatīts, ka viens no pašiem netīrākajiem veidiem, kā iegūt enerģiju, ir ogļu dedzināšana. Tiesa gan, līdz ar ekonomiku atveseļošanos pēc pandēmijas pasaulei tāpat nav atlicis nekas cits kā tās dedzināt rekordapmēros.

Atliek dedzināt ogles

Uz globālo piegāžu traucējumu, augstas dabasgāzes cenas un liela pieprasījuma pēc elektrības un dažādiem materiāliem fona vairāk ogles tiek dedzinātas pat, piemēram, Vācijā. Jāņem vērā, ka Vācija ir Eiropas lielākā ekonomika, kur reģions uzņēmies līderību pasauli ievirzīt visai spējā cīņā pret klimata pārmaiņām. Pamatā tiek izcelta problēma – lai gan enerģijas ražošana no atjaunojamiem resursiem aug, pieprasījums pēc enerģijas pasaulē aug vēl straujāk. Rezultātā neatliek nekas cits, kā šos caurumus aizpildīt ar veco labo fosilo degvielu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nolūkā atbalstīt Ukrainas valsts atjaunošanu un uzņēmējdarbības attīstību Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) aizvadīta otrā kontaktbirža Latvijas un Ukrainas uzņēmumu/nozaru pārstāvjiem.

"Ja pirmajā kontaktbiržā, ko organizējām septembrī, mūsu uzņēmējiem un darba devējiem bija iespēja nodibināt vispārēju sadarbību ar Ukrainas Darba devēju federācijas pārstāvēm, kuras līdz novembra vidum strādā LDDK, tad šoreiz tikšanās jau bija fokusētas. Šajā nedēļā pie mums uzturas desmit Ukrainas eksperti un uzņēmumu pārstāvji dabas resursu ieguvē, metālapstādē un loģistikā, stādu audzēšanā, pārtikas un lopbarības ražošanā, lauksaimniecības tehnikas u.c. tehnisko ierīču un transporta līdzekļu ražošanā, farmācijā u.c.," stāsta LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Tikpat interesentu no LDDK biedru vidus tikās ar Ukrainas puses pārstāvjiem, lai nodibinātu kontaktus potenciālai sadarbībai. "Mūsu draugi Ukrainā, par spīti karam, spītīgi un mērķtiecīgi ne tikai domā, bet jau atjauno valsti, kur tas iespējams un aicina sadarboties ar mūsu uzņēmējus. Šajā kontekstā nav runa par ziedošanu vai atbalstu, bet sadarbību, lai Ukraina pēc iespējas ātrāk un kvalitatīvāk atjaunotu gan infrastruktūru, gan pakalpojumus. Ukrainas puse ir ļoti ieinteresēta partneru piesaistē un meklēšanā Latvijā, īpaši, ņemot vērā mūsu valsts sniegto atbalstu līdz šim, un arī mūsu uzņēmēji un darba devēji mērķtiecīgi un fokusēti meklē sadarbības iespējas. Mēs, LDDK, sniedzam šo platformu, savedot abas puses kopā pie viena galda miera apstākļos. Pēc kontaktbiržas sarunām redzam, ka perspektīva varētu būt sadarbība tehniskajās specialitātēs, transports, loģistika, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumi, metālapstrāde," papildina L.Meņģelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikai pēdējā laikā mesti vairāki nozīmīgi izaicinājumi – spītīgi nav vērojams gals piegāžu problēmām, strauji pieaugusi izejmateriālu cena, dažviet sevi pieteikusi enerģijas krīze un turklāt joprojām uz šī kokteiļa fona ir jāapkaro arī pandēmija.

Piemēram, zināms satraukums ir par to, ka Covid-19 lipīgais delta variants būs mutējies “delta plus” variantā, kas potenciāli var būt pat vēl lipīgāks. Rezultātā daudzas pazīmes liecina par to, ka pasaules ekonomikas temperatūra jau ir kļuvusi vēsāka un turklāt paši izaicinošākie brīži šajā ziņā var vien būt vēl priekšā.

Tāpat pie augošajām cenām centrālās bankas drīzāk var lemt par savu monetāro stimulu apmēru ierobežošanu. Šādus mājienus devusi ASV monetārās stabilitātes sargi. Arī valdībām pēc to nesenās mētāšanās ar naudu pie uzblīdušajiem budžetu deficītiem var būt grūtības balstīt ekonomiku, ja tās saguršana būs noturīgāka parādība. Šis viss var nozīmēt, ka inficēts tiek arī akciju tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc naftas cenas šoka, kas sekoja Krievijas iebrukumam Ukrainā, melnā zelta vērtība noplanēja zemāk. Tiesa gan, kopš maija pirmās daļas naftas cena pasaulē atkal spītīgi kāpj, kur nu tā atkal pārraususies pāri apaļajai 120 ASV dolāru par barelu atzīmei.

Notiekošo naftas cenu frontē un to, ka daudzi, iespējams, vairs negaida kādu būtisku šī resursa un tā produktu palētināšanos, šķiet, visai labi ataino arī cenrāži degvielas uzpildes stacijās, kur benzīna cena visai pārliecinoši pārkāpusi pāri divu eiro par litru atzīmei. Tupat ir arī dīzelis.

Nesenais naftas cenas kāpums daļēji ataino jauno Eiropas sankciju paku pret Krieviju. Tās ietvaros jau šogad iecerēts atteikties no šīs valsts naftas, kas plūst pa jūru. Šī lēmuma rezultātā rodas papildu naftas piedāvājuma caurumi, kam attiecīgi seko papildu cenu pieaugums. Pagaidām pietiekami spēcīgs saglabājies arī globālais naftas pieprasījums. Turklāt straujāku Krievijas naftas pazušanu no tirgus (tas sekos tam, ka šī valsts diez vai ļoti ātri varēs pārorientēt resursu piegādi uz citiem reģioniem) īsti nevar kompensēt, jo jau gadiem nav veikti pietiekami ieguldījumi jaunā naftas atrašanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publisko iepirkumu likuma grozījumu novitāti – iespēju pasūtītājam prasīt Konkurences padomei atsauksmi un uz tās pamata no konkursa izslēgt pretendentu – ir atbalstījusi Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera; par to sīkāk izjautājām Sorainen ZAB zvērinātu advokāti, LTRK Publisko iepirkumu komitejas vadītāju Katrīni Pļaviņu.

Fragments no intervijas

Tātad ir mums pasūtītājs, un viņš redz, ka divi pretendenti acīmredzami blēdās, piemēram. Kādēļ vajadzīga Konkurences padome?

Jā, ja tiek dota iespēja izslēgt aizdomīgos, tad ir jautājums, kā novērst korupciju visā shēmā. Tas LTRK biedriem vienmēr ir aktuāli. Vēl pirms būvnieku karteļa visas uzņēmēju organizācijas runāja par to, ka jāierobežo piedāvājumu vērtēšanas termiņš, jo sākās cenu celšanās un bija skaidri saprotams, ka pat seši mēneši var būt par daudz. Tajā brīdī arī dzima doma par Konkurences padomi kā arbitru. Ja tiesās mums ir pagaidu noregulējums, kas pilda līdzīgu funkciju, tad šeit – Konkurences padome.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

2,39 reizes augstāka inflācija nekā vidēji eirozonā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 15.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdztekus zemākiem ienākumiem un vienam no augstākajiem darbaspēka nodokļu slogam Eiropā Latvijas iedzīvotāju pirktspēju šobrīd iznīcina vairāk nekā 21,3% augstā vispārējā inflācija. Jebkuram vietējā tirgus uzņēmumam ir jautājums, kurš varēs nopirkt viņa ražojumu vai pakalpojumu ziemā pie jaunajiem tarifiem.

Paradoksāli, ka vidēji inflācija eirozonā ir tikai 8,9%.

Kā pēc izstāšanās no Savienības

Šogad Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā pieredzētā inflācija vairāk atgādina pagājušā gadsimta pēdējās desmitgades sākumu, kad valstis «stājās» ārā no PSRS. Situācijā, kad PSRS rubļa emisiju Baltijā kontrolēt neviens vairs nespēja, loģisks solis bija pāriet uz savu naudu, kuras emisiju kontrolētu paši un līdz ar to arī «iegrožotu» inflāciju. Vienlaikus tobrīd bija citi faktori – sociālisma sistēmā saimniekojošu, bet tirgus ekonomikā strādāt nespējošu vai neprotošu uzņēmumu slēgšana, darba vietu samazinājums, nespēja konkurēt, patērētāju dzīšanās pēc krāsaina iepakojuma, neraugoties uz produktu kvalitāti un ražošanas valsti, pāreja no deficīta pie šķietamas pārpilnības. Daļēji tā laika notikumu sekas ir jūtamas arī šodien, tomēr atliek cerēt, ka inflācijai šodien ir citi cēloņi. Kādēļ cerēt? Ja cēloņi ir tie paši, tad pēc noklusējuma iznāk, ka mēs pametam Eiropas Savienību vai arī Savienība pamet mūs!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada pirmajā pusē apstrādes rūpniecībā gaidāms kritums, prognozē banku analītiķi.

Šā gada augustā apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 2,6% salīdzināmās cenās, kas ir pirmais apjomu samazinājums gada griezumā kopš 2020. gada septembra, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš norāda, ka tas ir lielākais kritums Latvijas apstrādes rūpniecībā kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, un līdz nākamā gada vidum izaugsme rūpniecībā, visticamāk, nav gaidāma.

Augstās dabasgāzes un elektrības cenas, kas augustā uz stundu sasniedza pat četrus eiro par kilovatstundu, patēriņa cenu straujais kāpums un iedzīvotāju pirktspējas kritums, recesijas riski Eiropā un ražošanas pārrāvumi, kas rodas dēļ nepieciešamības taupīt dabasgāzi, jau sāk negatīvi ietekmēt Latvijas rūpniecību, skaidro ekonomists. Piemēram, augustā datoru un optisko iekārtu ražošana Latvijā samazinājās par 14,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, mehānismu un iekārtu - 21,5%, ķīmisko produktu - 31,9%, savukārt koka izstrādājumu un mēbeļu ražošana samazinājās par vairāk nekā 8%. Šos kritumus gan palīdzēja kompensēt pieaugums nemetālisko minerālu un gatavo metālizstrādājumu ražošanā par attiecīgi 17,5% un 8,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizdevumu procentu likmes turpinās kāpt, otrdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš atgādināja, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien, 21.jūlijā, nolēma paaugstināt visas trīs galvenās procentu likmes, lai mazinātu inflāciju. "Tas tiek darīts ar mērķi, lai inflācijas sāpe būtu pēc iespējas īsāka, lai inflācija neiesakņotos," skaidroja M.Kazāks.

Tādējādi aizņemšanās kļūs dārgāka un tiks piebremzēta aktivitāte ekonomikā.

M.Kazāks atzina, ka aizdevumu likmes šogad jau ir kāpušas straujāk, nekā tika palielinātas ECB galvenās likmes: "Procentu likmes, kuras cilvēki, uzņēmumi un arī valsts izmanto ikdienā, par kurām aizņemas, jau ir augušas krietni straujāk". Aizdevumu likmju kāpums bijis straujāks, jo finanšu tirgi reaģē apsteidzoši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz dažādiem riskiem stabilai ekonomikas izaugsmei, piemēram, jaunu pandēmijas vilni, piegāžu traucējumiem un ļoti dārgām izejvielām, pasaules akciju vērtības pagaidām bažas īsti neskar.

To cena turpina traukties debesīs, kur, piemēram, ASV šī tirgus tendenču raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērība šogad līdz jaunam vēsturiskajam maksimumam ir spējusi aizsniegties jau teju 70 reizes.

Pēdējās dienās vērtspapīru mijējus gan nedaudz pabiedējusi inflācija. ASV patēriņa cenas iepriekšējā mēnesī palielinājušās straujākos tempos vairāk nekā 30 gados.

Pieejamie dati liecina, ka inflācija ASV nu sasniegusi varenus 6,2%, kas ir visvairāk kopš 1990. gada. Daudzi ASV inflācijai jau paredz 7% sasniegšanu. Savukārt pamatinflācija, kas izslēdz svārstīgo enerģijas un pārtikas cenu ietekmi, ASV palielinājusies līdz 4,2%. Tādējādi, šķiet, arvien prāvāks kļūst tas pulciņš, kas teic, ka debatēm par to, vai inflācija ir pārejoša, ir pienākušās beigas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

SEB Nordic Outlook: karš un inflācija kavēs izaugsmi

Db.lv, 10.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās ekonomikas perspektīvas pēdējos mēnešos ir pasliktinājušās. Karš Ukrainā būtiski ietekmējis pasaules ekonomikas un drošības politikas attīstību. Jauni COVID-19 uzliesmojumi Ķīnā pasliktina situāciju, jo varasiestādes atsakās atvieglot īstenoto stratēģiju.

Tādējādi drīzu risinājumu globālās piegādes ķēdes traucējumiem nav, secināts SEB bankas jaunākajā pasaules un Baltijas ekonomikas apskatā „Nordic Outlook”.

Sagaidāms, ka globālais IKP šogad pieaugs par 3%, kas ir vairāk nekā par vienu procentpunktu mazāk kā janvārī prognozētais, saglabājot nemainīgus 3.4% 2023. gadam. ASV ekonomika šogad pieaugs par 2.6%, bet nākamgad par 1.7%, savukārt eirozonā attiecīgi par 2.1% un 2.8%.

ASV ekonomikas perspektīvas ir pasliktinājušās pakāpeniski, kas licis turpināt Federālajām rezervēm īstenot stingrāku monetāro politiku. Centrālās bankas šobrīd koncentrējas uz inflāciju, neskatoties uz zemākām izaugsmes perspektīvām. Cenu kāpums ir paplašinājies, jo uzņēmumi nodod pieaugošās izmaksas tālāk patērētājiem. Šobrīd redzamas pārkaršanas pazīmes gan preču, gan darba tirgos. Ja centrālās bankas nerīkosies, pastāv riski, ka pieaugs arī ilgtermiņa inflācijas gaidas. Atalgojuma pieaugums ASV un Apvienotajā Karalistē palielinās, kamēr Vācijā un Ziemeļvalstīs tas joprojām ir salīdzinoši neliels. Algu veidošanos diktē tirgus un ASV ir pazīmes, ka tas ir tuvu virsotnei, jo darbaspēka trūkuma aktualitāte un mazo uzņēmumu plānotie algu palielinājumi ir samazinājušies.

Komentāri

Pievienot komentāru